ir tā, ka, liekas, izzūd smadzeņu krokojums un tās paliek gludas - bez krokām. man ir paģiras, es vakar pārmērīgi dzēru, bļaustījos pa ielām, čurāju krustojumos, apgāzu žogu, krogā ar biedru palīdzību taisīju galvasstāju.. kam vēl ir paģiras?
brīva vieta jūsu mīnusiem
un vispār es gribēju uztaisīt diskusiju, kas nesākas ar kādu linku, jo jau tā ir pietiekami sūdīgi
Pohu nav un negribās, bet ir viens joks, kas nāk prātā. Uz pohām kaut kā parasti ir baigi spēcīga tieksme uz dzimumaktu (lasi - bledd, kā gribās pisties), un vienreiz ar sāpošu galvu un piebriedušu peni gulēju un domāju, kāpēc tā. Domāju, kamēr izdomāju. Cilvēks uz pohām mirst un tieksme uz pistiņu ir tikai instinkts saglabāt sugu. ha ha...
Paģiras arīdzan ir. Šodien. Un diezgan konkrētas. Ibumetīns un jau otrais tērvetnieks, bet labāk nepaliek. Bet vakardiena bija ok.
Fauns, LOL. Bet ir tādi lieli sūdi, ka baigi gribās, bet ar darīšanu ir problēma, jo pie kustēšanās galvassāpēm ir tieksme pieaugt un tad procesu padara diezgan nebaudāmu. Tipa apakšā forši, bet augšā pilnīga pakaļa.
Vakar un aizvakar kodu - nekādu pohu - galvenais normāli pagulēt.
Bet uz pohām vajag labi paēst un fiziskas aktivitātes (peņa piebrieduma noņemšanu ieskaitot ;). Rezēm, ja no rīta tāda jocīgāka juška, aizminu uz darbu un paliek labāk.
P.S. Bļa, tūlīt alus beigsies, a lietus, suka, līņā.
Tā ir gan ar tām fiziskajām aktivitātēm. Uz rīta pohām šad tad ir iznācis aiziet uz treniņu. Ne sūda nevar izdarīt, sirds klapē kā uz miršanu, bet pēc tam kā ar roku viss švakums noņemts.
Es laikam esmu viens no svētītajiem indivīdiem, kam paģiru nav nekad un nemaz neuzdrošinieties apšaubīt manu lietotspēju. Lai vai kāda bezfilma, vemsītis, rāpošana vai šļupstēšana būtu bijusi, nākošajā rītā - svaigs kā gurķītis!
Vakar metinaju ari, idzeram 0.7krievu standartu un pa virsu kasti alus, domaju ,ka bus zopa no rita, bet pamodos, pat nebija sausa mute, nedz galvas sapes, jutos pat loti labi. sad tad pielurinasanas palidz atirit kermeni.
kaa nu kuram // :D
kads grib izdarz pasauli, kads noraut skaidu (kulaku)
man atakal uz poham liekas ka nekas labaks nav par weediņu, ieipiaa un poha pazuud kaa nebijusi, tik pec 3 stundam taa ir atpakal, bet tad atkal uzpipaa un pazud :D salapies vel un dienas beigas konstatee, ka blje esi baigajaa pimpiii! nesanaca salāpīties
^ Jā, bet tad ir jābūt pohām katru dienu visu dienu pāris nedēļas no vietas :D Vispār jau tās dažas reizes, kad esmu sataisījies nepīpēt, tieši ar pohām esmu sācis, lai vieglāks iesākums.
Pret sausu muti un citām paģiru izpausmēm parasti cīnos ar ūdens palīdzību - sadzeros pirms gulētiešanas tā kārtīgi; optimāli jau būtu kādu litru izdzert, bet parasti vairāk par puslitru iekšā dabūt pagrūti, bet arī tas noder. Ir dzirdēts, ka svētīgi esot arī pirms gulētiešanas aspirīnu iedzert, mēģināts gan nav.
Runā, ka vajagot vakarā iešaut aspirīnu un izlakt 2x vairāk ūdens, nekā izdzerts alus. Tad no rīta esot vieglāk.
Taču ne vienmēr tas ir tehniski iespējams - ej nu izdzer vairākus litrus ūdens.
Iespējams, sāku novecot, bet man smagas paģiras gadās pēc alus & vodkas kopā jaukšanas... Tad nākošajā dienā gribas ilgi gulēt, dažkārt glābiņš ir tomātu sula. Bet biežāk - vai nu alus vai vodka.
Ja pieturos pie viena dzēriena, nākošo dienu varu sagaidīt bez raizēm.
par tiem asperiniem ir ka ir, es pameginaju, pali iemociju 2 tabletes, lai rita nesapetu pauris, ta rezultata dabuju 1 dienas karuselus, jutos apdolbijies, bet vai tas no aspiriniem vai no ta pasa alko, hrens vinu zin.
hvz. biju dzirdējis, ka lai mazāk reibtu pirms dzeršanas jāapēd dažas melnās ogles. Tā kā man diezgan ātri cuķelis uznāk, tad pamēģināju - noreibu tik pat ātri kā parasti + trīs dienas normāli padirst nevarēju :D
ir no vecvecvecvec... tēviem recepte, ka pirms dzeršanas buki bija pļāvuši iekšā sviestu. nu, vo - izrauj pēc mūsdienu iepakojumiem ņemot puspaciņu-paciņu sviesta, un viss alko ejot pa taisno ārā. nu, tas tāds zīmēšanās variants. bet tad, kad tas sviests no kuņģa sieniņām esot nācis nost, sitiens pa ķobi esot bijis dubultā.
Tas pats variants ar augu eļļu, arī par jēlām olām ir dzirdēts. Es gan domāju, ka tas pēkšņais žvingulis ir drīzāk no tā, ka lielākā alkohola daļa tiek cari kuņģim un uzsūcas caur zarnu traktu, kam šī uzsūkšanas spēja ir lielāka; neredzu iemesla, kāpēc lai alkohols kuņģī uzkavētos ilgāk par to sviestu.
Par ogli arī esmu dzirdējis, un it kā jau loģika tur ir - ogle sasūc visu sevī iekšā.
Jāgaida,kad Boks šo tēmu pamanīs, gan jau viņš zinās smalkāk visu ko pastāstīt.
Alkoholu jau tieši ar zarnām viskrutāk uzņem (laikam apejot aknas - pa taisno asinsritē - tāpēc uz pilnu kuņģi vēlāk šmiga iestājas un mazāk spēcīga). Ir jau jautrīši, kas sev šmigas klizmas tāpēc taisa, bet ko stiprāku par alu / vīnu neiesaka lietot, var atstiept kātus.
ā, gandrīz aizmirsu! Man uz pohām svēta lieta ir salda, pastipra kafija. Vispār, arī pret galvassāpēm, ja gadās ārpus pohas. Un arī tāpat, no rīta, profilaksei. Katru rītu. Kā tagad, piemēram. mmm....
Ja vadās no Fauna teiktā - cilvēks uz pohām mirst un tieksme uz pistiņu ir tikai instinkts saglabāt sugu. ha ha... - nokritu no krēsla, iedomājos cik broma jādod ieslodzītajiem nāvinieku kamerās.
^ sokis no rita, pec tam vel viens sokis, juties jau atakl "labi" un tad aiziet parejais puslitrs, kakuram vairak mazak, un ta nekad netiec lauka no si aburta loka :D
Manam Tetim ir panemiens, ka atiet no poham, tikai tas vinam aiznem vismaz vienu nedelu, tadel ka jau pieredzejis alkashura un vairs nav tik jauns, ka var pamosties kaa gurkitis nakamaja diena.
Kipa vins vinu sauca ,laikam ,par piramidu, vai kautka taa.
Kipa esi piedzeries, nakamaja rita baigi sudigi, lai nenospragtu un butu spejigs kautko izdarit, jaizrij , laikam, puse no vakardienas izderta, kas man skiet ne vienmer ir iepsejams, tadel nemsim par piemeru, ka jaidzer 0.7 un tad ar katru dienu mazak un mazak un mazak, lidz esi izarstejies. Man skiet sitas der tikai surajiem alkaniem kuri kad piedzeras, nodod pa katiem kadu menesi un tad met mieru uz puss gadu. Sito realizet laikam nav iespejams ja met katru piektdienu.
man ar ik pa laikam sanāk tā bezatbildīgi celt piramīdu. nākamajādienā pēc kvasīšanas viss sākas ar nevainīgu aliņu un tadpāriet pie vieglām spirta procedūrām. aiznākamajā dienā jau vieglāk, bet tik un tā gribas aliņu!
Nebijām uz Husqvarn. Tāpat dzērām. Ouzo laikam nelietoju. Bet Piebalgas alu turpmāk atturēšos lielās devās ņemt iekšā - kautkā no viņa galva parasti sāp - pēc Senča normāli, a padzer Ķenci un pisec no rīta. To jau pēc Sievenes pasākumiem piefiksēju, bet domāju, ka Miestiņa lējums būs citādāks ...
Tā, paskaitīsim - 6l alus, puspudele 0.7l ruma, 0.7l brendijs, 0.4l ābolu liķiere, puspedele Vanna Tallin - kādas pāris dienas vēl var padzert, pat uzlāpīties sanāks.
Tiesa gan. Man liekas, ka lētajiem vīniem kaut kas līdzīgs jau pasen ir rakstīts virsū - "alkoholisks dzēriens ar vīna garšu" vai tml. Sen gan neesmu šos pircis, tāpēc īsti pārliecināts neesmu.
Vai arī "vīna dzēriens"?! HVZ, galvenais, ka litriņš izlejamā Melnā balzama + veikala Upeņu Melnais balzams. Un ja aliņš ledusskapī, tad vispār par sievietēm var aizmirst ^^
Varēja būt "vīna dzēriens". A sangria jau pēc definīcijas tāds ir - vīns ar augļu sulu.
Hmm, man šobrīd priekšā ir pusdzerta glāze ar melno balzēmu + upeņu sulu; ledusskapī ir pāris tērvetnieki... sanāk, ka man jāaizmirst par sievietēm? :D
Tikko pārrados no draudzenes kāzām, biju viena no pāris bandas locekļiem, kuri neatlūza un apzaga pārējos kāziniekus. es ceru, ka 1dien atgūšu normmālu paskatu. Pirms nākošajām kāzām sākšu mēnesi iepriekš trennēties
kādam manam paziņam ir 2 takšu sugas kucītes kuras tiek vestas līdzi arī uz dažiem dzerstiņiem. sanāca aizvest uz zvērā, kur tie nabaga lopiņi sastrebās alu. nākamajā rītā esot nejēgā smilkstējušas līdz saimnieks šīs ar ūdeni pacienājis.
nu tas, ka suņiem garšo aliņš nav nekas jauns. man vienai draudzenei pasažieris bija tāds riktīgs panks, tas viņas vilku bija bez maz par alkoholiķi pataisījis, aiz savas labās sirds, vienmēr padalīdamies. smieklīgi jau ir, kad tas suns stutējas gar mājas sienu, bet īstenībā labi tas nav:(
Atceros gan visu zvaigžņu grupas uzstāšanos! Pat mana vecā giča, kuru pārdevu pirms 3 gadiem, bija tur, tikai nedabūju uzspēlēt. Laimīga atkalredzēšanās, tā teikt. :D
tikko pamodos. ap 21 atlūzu. ļeningrada un laikam 4 l brenguļa. pirmo reizi mūžā vēmu no alkohola. kaut kādā tramvaja pieturā. filma kopā līmējas slikti. tagad, pamostoties, pālis ir joprojām. kruta.
ir.
un jākratās uz sūda lekcijām nododt kaut kāds tur darbs. šādās reizēs vēlos, kaut es mācītos Ventspilī - vismaz autobusā 3 stundas pagulētu, 40 minūtēs vien tāds viegls atsnaudiens sanāk :D
Bļeģ, pamodos... apvēmos... galva griež... viena zeķe tikai, fonā joprojām klusām skan MOTLEY CRUE... skatos man ādenē ganjas pīpe un senči nav mājās... lūdzu atnāciet kāds pie manis un salāpie tmani...
a jūs varat kādu nedeļas nogali (vai nedēļu vispār) izturēt bez dzeršanas?
Man, piem., šis vīkends jau 2ais, kad netiek kvasīts. Patīkami bez paģirām :) Iesaku pamēgināt pārmaiņus pēc!
Godīgi izlaku mājās vienu aliņu, pamušīju Painkiller mošķus un gāju normāli pagulēt vienreiz pa nedēļu līdz 12:00 ;) Forši kārtīgi pačučēt. Tagad domāju - dzert 2l Brāli vai varbūt tomēr nevajag ?
Я вновь получил зарплату
И прямиком я подался к Жоре
Купил восемь литров водки
И стали мы её пить всем Cor'om
Но пятый литр совсем не пошел,
Его я опять ковтал дольше всех.
Блевотина стекает ручьем
По ступенькам...
А я пропил, а я пропил свою зарплату всю опять,
О как нажрался я вчера, моя бутылка номер пять
А я пропил, а я пропил, о как нам было весело,
Теперь страдаю я с бодуна, теряя равновесие
Андрюха сказал серьёзно:
"Костя, подшейся, пока не поздно!".
"На музыку брось все силы", -
Сказал мне Шурик, вручая пиво.
Но пятый литр совсем не пошел,
Его я опять ковтал дольше всех.
Блевотина стекает ручьем
По ступенькам...
А я пропил, а я пропил свою зарплату всю опять,
О как нажрался я вчера, моя бутылка номер пять
А я пропил, а я пропил, о как нам было весело,
Теперь страдаю я с бодуна, теряя равновесие
А я пропил, а я пропил свою зарплату всю опять,
О как нажрался я вчера, моя бутылка номер пять
А я пропил, а я пропил её напрасно, видимо,
Теперь страдаю я с бодуна, теряя равновесие
А я пропил, а я пропил свою зарплату всю опять,
О как нажрался я вчера, моя бутылка номер пять...
Es labāk ievēroju dzeršanas disciplīnu un reti sūdzos par pohām fiziskām vai morālām. Atkarīga arī kompānija, noskaņojums, nogurums etc bla bla bla.
Disciplīna ir elementāra: ja jauc, tad pieaugošā kārtībā (dzert tikai zināmos dzērienus), uzkod (labāk kādu silto ēdienu), uzdzer to pašu ūdeni, pirms gulētiešanas izdzert vismaz glāzi auksta ūdens, izgulēties.
Mūžu dzīvo mūžu mācies :-)
Man ir galvenais izgulēties. Ja labi kosts, tad 8h noteikti vajag.
Par jaukšanu, cik ir lasīts un paša pieredzētā, tad tās ir pupu mizas - par dzeršanu grādu pieaugšanas kārtība. Kāda šķirba, vai H2O satur 5%, 20% vai 40 % spirta ? Viss no apjoma atkarīgs. Ja visi ir labi un kvalitatīvi dzērieni, no kuriem no katra atsevišķi nav pohu, tad jaucot arī nebūs. Protams, nevajag jaukt ar dzirkstošiem dzērieniem, kas ātrāk ievada alko asinsrites sistēmā (laikam pat ir nozīme vai ar sulu, vai ar kolu/spraitu uzdzer). Ar šampanieti nevajadzētu ;) Alus tādā ziņā ar nav labākais, bet ja nav ar ko, tad labāk ar alu, kautgan viņš dod papildus grādus. Ar vināriem kā tādiem ar labāk nejaukt, jo no tiem, ko mēs parasti dzeram, mēdz galva sāpēt ;)
praksē, ja jauc tad tikai pieaugusā kartībā! Pats es adzeru ja alu tad tikai alu.
Ar kokteiļiem neaizraujos. Simply as that! Kārtība galvā no rīta un vakarā :-)
p.s. bet Blade ir teorētiķis. Kāds par aknām ir padomajis? :-)
Viss ir inde. Tikai visu nosaka daudzums.
p.s. vai ie iespējams attureties no 3-ās alus pudeles, ja tā stāv ledusskapī. A, ja ir 4-ā pudele. A, ja kāds atnak ciemos. Kur ir mērenība? OK. 1 alus pudele dienā ir merenība. Vai kāds to ievēro? :-)
Tikpat labi palīdz divas tabletes patracetamola + vitamīns C + glāze ūdens. Var jau ārstēties ar ko saslima. Un iekapāt ar nāk tik par labu, pohuj, zupīti vai olas ar speķīti, labi, ka ar apetīti parasti nav problēmu ...
ha! jūs un es pats varu sevi apsveikt! pa ilgiem laikiem atkal beidzot kodiens, kad netiek sajaukti vismaz 4 dažādu kalibru dzērieni, bet lietots tik viens (visīts šajā gadījumā) un nav gaidāma miršana! he he.
par šitiem man mamma teica.. man pirmās asociācijas ir kā man klasesbiedra sencis teica, ka šnabim virsū jāuzdzer esot cits alkohols, piem., alus, lai kuņģi nebojā:D /toreiz to izmēģināju ar vējabrāļu šnabi un cēsu alu- vairāk es klasesbiedra sencim neticu!!!!/
Nu nez, par to jaukšanu grādu ppieauguma secībā arī ir bullšits. Itin bieži ir ticis jaukts arī otrādi - no sākuma šņabis kondīcijas sasniegšanai, pēc tam alus vai vīns tās noturēšanai stabilā līmenī, i visss daudzmaz normāli.
Kas attiecasuz BoD teikto, ka "Ar vināriem kā tādiem ar labāk nejaukt, jo no tiem, ko mēs parasti dzeram, mēdz galva sāpēt ;)" - arī bullšits - tādā ziņā, ka pietiekami daudz izdzerot, no jebkura vināra būs galva kā spainis, turklāt no labākiem vīniem drīzāk vēl vairāk, nekā no lētākiem, sakarā ar to, ka lētie ir ūdeņaināki. Pašam ir gadījies pielieties ar ~10 Ls/pudele vīnu un no rīta bij riktīgs "mama, roģi meņa obratno" :D
Ja negrib, lai ir pohas, vajag vai nu nedzert pārāk daudz, vai dzert tīru mantu, vislabāk šņabi, kārtīgi uzkost un ūdeni ar neaizmirst iedzert.
Var piekrist daudziem kas saka ka pirms gulētiešanas jāiedzer ūdentiņš. Tas tiešām palīdz!
Bet mans ieteikums - ieplānojiet tusiņu tā, lai dzeršana sāktos ap 10 no rīta, un tad tā, ka līdz vakaram šmiga daudz maz izgājusi un var mierīgi iet gulēt.
Labāk pazaudēt 1 dienu nekā otru mocīties ar galvassāpēm!
Bļāviens, tas jau tradicionālais festa variants - 10:00 / 11:00 Saulīte tevi izdzen no telts (domāta tā, kas augšā spīd :) - sāc kost, pievakarē parubiest, pamosties - ir bagais spars un tiek nokosts līdz 5:00-7:00 ... 10:00 / 11:00 Saulīte tevi izdzen no telts (domāta tā, kas augšā spīd :) - sāc kost, pievakarē parubiest, pamosties - ir bagais spars un tiek nokosts līdz 5:00-7:00 ... 10:00 / 11:00 Saulīte tevi izdzen no telts (domāta tā, kas augšā spīd :) - sāc kost, pievakarē parubiest, pamosties - ir bagais spars un tiek nokosts līdz 5:00-7:00 ... 10:00 / 11:00 Saulīte tevi izdzen no telts (domāta tā, kas augšā spīd :) - sāc kost, pievakarē parubiest, pamosties - ir bagais spars un tiek nokosts līdz 5:00-7:00 ...
^^^ vīni nav daudz pļumpēti nekad. Lielākais laikam gan izkodu pudeli baltvīna, jo alus nebija un bija slinkums uz veici iet. Vakenas padzēriens - rums ar sangriju ar tik kādi 0.5-1 litrs tika izdzerts.
Par lētajiem vīniem bija tā doma, ka šiem jau visādi piejaukumi ir. Dārgajiem atkal izsmalcināti piesātinātā garša ar čupu elementu un cukuriem. Bišku dārgākie skābuļi būtu OK, jo gan uzdzeramais, gan narkomāna ieteiktos skābos kāpostus ar kefīru aizvieto. Man gan tie ne visai garšo. Labāk pussaldie vai pussausie.
Neesu iedziļinājies vīnu sastāvos - visādos tur peijaukmi, bet nu tā i, ka tie lētākie vīni grūtāk panesas, mūžam galvassāpes pēcctam, a tie dārgākie un nosacīti ekskluzīvākie labāk pārstrādājas. Reti gan sanāk dzert tos vīnūdeņu, augšāk minēto iemeslu dēļ, bet pēdējo reiz cik atceros pohas lapīt ar vīniem, kas ap 10 naudiņām nebij nevainas, otrā dienā ar bedova.
Pohu klucis Konstantīns visiem sūta sveicienus. Pat Desperam bija šorīt (ap 12:00 ;) pohas ... Kā jutās un izskatījās pārējie varat mēģināt iedomāties - lielmeistaru gleznu cienīgas izteiksmes ... Pa auksto gaisu gandrīz jau esmu atgājis, bet rakstu visai nedroši ... Kautkāda Kilkim Žaibas svētdien, kas nepārsteidz jo pirmais aliņš tika ierauts 30.dec ap 15:00
Man šodien arī paģiru gandrīz vairs nav. Jaungada naktī es strēbu līdz četriem, kopā pieveicot ~1l sīvā. No rīta es pamodos jau deviņos vēl smagā pālī un sapratu, ka tā ir Dieva Pērtkona zīme, ka fiksi jāiet uz veikalu pēc alus, lai pohu nogalinātu jau saknē. Tas arī veiksmīgi izdevās, jo es aizmigu un pamodos ap septiņierm vakarā, nesaprotot vai vēl ir pālis vai poha pazudusi miegā. Vēlākie notikumi parādīja, ka pareiza bija otrā versija.
Tā tā, Intara vīnu teorija tiek apgāzta ... kautgan ir strīdīgs jautājums vai Agdamu var saukt par vīnu :D
Laikam jāiemauc tomēr kāds aliņš, lai atnāk miega zilonis Dambo, citādi itkā gribas gulēt, bet aizmigt īsti nevar ... pagājšnakt līdzīga huiņa bija - besī ārā
Tā nu reiz sanāca, ka vakardienu liktenis man bija izvēlējies par plostošanas dienu, respektīvi, dzēru pats pret savu gribu. Bet es jau nesūdzos - biju savu uzdevumu augstumos, bet drīz vien tik augstu, ka neatšķīru debesis no zemes. Pats sūdīgākais ir tas, ka tā saucamajai intensīvajai dzeršanai es veltu labi ja 4 stundas un lāpos visu nākamo dienu, jo man kā jau lielam onkulim, hehehe... vairs ar minīti un bļodu nepietiek. Neesmu nekāds trīspadsmitgadīgais, kurš dod rajona lielajiem puikām piķi lai šamie nopērk šņagu un pēctam ar klasesbiedriem garajā starpbrīdī triec uz vella paraušanu un lai cik cītīgi necenstos, skolotājs tomēr zin, kas vainas. Piedodiet, nošļuku no tēmas, hehe, nav atgājis.
Tātad, viss sākās pavisam nevainīgi un spontāni. No rīta ierados savā dzimtajā fakultātē lai kārtējo reizi izmocītu testu par Eiropas komisāriem. FAIL. Nu draņķīga man tā atmiņa, bet rīt pēdējā iespēja. Dabūju kārtējo rājienu no dekānes un ar nokārtu degunu sēžu kā Dieva pamests katedrā un te pēkšņi satieku savas divas kursabiedrenes. Vienīgie cilvēki no kursa, ar kuriem kontaktējos.
"Pa aliņam? Nu tā tīri, profilakses pēc."
"Nu, es atsaku ļoti reti, bet esmu bomārs līdz piektdienai."
Bez variantiem, jaunkundzes tik izmisušas, ka pat gatavas uzsaukt tik cik gribu. "Saki cenu, es par!" - no sērijas. Nu tā sanāca, ka paņēmām katrs pa diviem un aizbraucām pie vienas no viņām uz mājām. Maziņa hruščovka pie akmens tilta. Nepagāja ne pusstunda, kad abas skārdenes bija tukšas un āķis lūpā kā pīrsings. Variantu nav, uz veikalu ir jāiet, grib vai nē. Pienākums, bezmaz vai. Par cik mums 17:00 lekcija un uz Universitāti jādodas skaidrā, bet pēc trešā gājiena uz veikalu, sapratām, ka tas nenotiks. Ja otro reizi gājām uz veikalu, lai paņemtu trešo aliņu, lai nobeigtu pasākumu un ieņemtu lai tas vieglais karuselis ir mazlietiņ ilgāk, tad trešo reizi (nu skaidrs, ka pēc otrā seko trešā)ar vienu no viņām aizgājām uz veikalu skatīties citosp lauktos. Pārnācām ar Hektoru! Tā otra nebija visko priecīga, bet kas jādara - jādara. Līdz ārā iešanas laikam pudele bija tukša un abas memzeles bija tādā ķitē nespēja atšķirt debesis no zemes, kamēr es pie sevis klusi dziedāju leģionāru "Trīnīti". Šķiet, ka pasniedzējam bija aizdoma, kāpēc mēs vienīgie nokavējām, sēdējām pēdējā rindā, pa ceļam uz sēdvietām, vēl daža laba paklupa un citēja situāciju ar krievu mutvārdes daiļradi. Kad lekcija bija beigusies bija jāmodina augšā viena no viņām, jo pasniedzēja stāstītais nudien uzdzina miegu.
Aizbraucu mājās, bet tur atkal priekšā vēlviens, kas izslāpis pēc grādiem. Vēlviens students, kas dzīvo stāvu virs manis. Bet nu var jau saprast viņu, nav mutere un fāteris, kas dīda viņu un meitene aizbraukusi uz Itāliju uz nedēļu, tā kā pats par sevi saprotams, ka noies no sliedēm. Ierosināja aiziet uz HHC pasēdēt, parunāt. Nu ja, kas vēl nebija? Aizdeva piķi un metāmies kost. Jau iepriekš sarunājām, ka viens otru vedīsim mājās. Pēdējā mūsu pieturvieta bija burvīgais 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas stūris. Rock'n'Riga. Kurš gan dzer pirmdienas vakaros? Nu, bija tur pāris garmatainu pusmūža pļunduru, bet bārs bija nedzīvs. Tālāk man filma pazuda un es sāku krist uz nerviem bārmenim, vislaik dīcot naudiņu lai samaina uz 20 santīmniekiem, jo man dzērumā šķita interesanti vislaik spēlēties ar to moderno touch-screen Jukebox, kas tur nesen ievietots. Pamatīgi nolējām jēgu, ak jā, aizmirsu pieminēt, ka bija vēl divas meitenes un vēlviens čalis. Nu tātad mēs bijām pieci. Kāpēc es to saku? Nu tāpēc, ka tad, kad atbrauca taksis (jā, mēs bijām tādā kondīcijā, ka ja ietu ar kājām uz mājām, nonāktu tur tikai no rīta), nevarēja četri purni sēdēt aizmugurē un šoferītis piedāvāja fantastisku alternatīvu - to, kas visvairāk pālī, iemest vienkārši bagāžniekā. Lai gan bija pazīstams, noteikumi tomēr ir noteikumi. Tā nu es visu ceļu tur gulēju, bet es varēju saprast, ka nepatīku viņam, pēc tā, ka vislaik brauca pa grubuļainajiem ceļiem un man biete sitās pret... nezinu ko, bija tumšs. Un tā nu lūk es šodien neaizgāju uz lekcijām un joprojām mokos ar paģirām...
cik klasiski!
vienīgi kā nākas tas, ka tu viens pie divām studentēm mājās, pie tam vēl neskaidrā prātā izdomāji iet uz lekcijām, nevis khm, nu tu saproti :D
p.s. šeit arī jāatceras Fauna krietni augstākminētie fakti par pohām un dzimumtieksmi.
A man šodien inventarizācija pa 6 stāvu jāveic ... cerams katrs otrais kolēģis nepiedāvās salāpīties ... viņi jau man tādi saprotoši .............................
vīrietis ienāk sestdienas rītā bārā, galīgi pohains, pieiet pie bārmeņa un jautā:
- sakiet, lūdzu, vai es pie jums nodzēru 100 latus?
- jā, tā bija.
- fū... tātad nepazaudēju.
velns viņu zina. es tik atceros, ka mēs dzērām viena čaļa mājas ābolu vīnu, kas bija stiprs pēc velna un baigi gards. un tad vēl bija baisi labs rums. un neko citu tā īsti arī nespēju atsaukt atmiņā.
Ņehuja, jūs mani vecu alkoholiķi nemāciet dzert! :D Ar stiprajiem salāpīties ir vislabāk, protams viss atkarīgs no tā, cik sevī salej iekšā otrajā dienā.
Kā? Elementāri - 15 gadu vecumā skolā sākām lakt. Un, starp citu, ne tā kā mūsdienu jaunatne - aliņus, sidriņus, kokčiņus, mēs uzreiz sākām ar godīgu šņabi. :)
Eh, dzeršanas sākumi...
Atceros, kad biju maziņš un vēl negāju pat skolā, mēs ar opīti un omīti gājām uz veikalu, tad opītis mani aizveda uz alus dzertuvi tur pie 15 trolejbusa galapunkta, bija tur tāda alus lietuve, karoč iedeva man pagaršot, es pagaršoju, jopcik cik labs! baigi labi gāja iekšā, opim pus kausu izdzēru, visi vecie veči, kas tai dzertuvē vēl bija brīnijās lielām acīm, kas tur tālāk bija, to gan vairs neatceros :D
... un manās trīcošajās rokās tik iespiests atpogāts aliņš. ik reizi kad sakustējos dzerdams, mana galva, bez reibšanas, sāka vēl mežonīgāk sāpēt. skats uz dzīvi nebija rožains, nē. likās, ka koku zari ir nokārti cūku zarnām. kāds cepa šašliku pārpalikumus un es turpat pie galda mazdrusciņ pavēmu. meitenes man ieteica dzert ūdeni, bet es turējos pretī. es dzēru alu. kad pēc apmēram stundas pirmais bija pievarēts, pavēmu vēlreiz(cik nu tur bija ko vemt, drīzāk konvulsīva rīstīšanās). man atpogāja vēl vienu alu - pusstunda un vemšanas vēl nav! ar nākamā alus atvēršanu sāka spīdēt saule un manī radās kaut kas attāli līdzīgs priekam.
Šodien brokastu vietā izvēlējos padzerties vakardienas nepabeigto alu. Kā smejies, nobijos pusi dienas ar paģirām sadzīvot .. Nezinu, kā tas beigsies līdz vakaram :)
a man vispār ir nelaime. šodien ir iespēja vakarā patusēt, bet nav ar ko... kas strādā, kas stāvoklī, kam rota vīruss, kas tālu dzīvo, kas vnk ir sēne:(
u, sauc mani ciemos (ja uzsauksi man alu un tikšanu līdz vajadzīgajai pilsētai)! Es esmu jauks sarunu biedrs, pudeles brālis un visādi citādi labs cilvēks! :D
Reiz, kad bēdīgs un galīgi sašļucis, uz pohām mēģināju pa visām kabatām sagrabināt sančikus smēķiem un kādam aliņam, sen nevilktajā žaketē atradu divdemitnieku un pilnu smēķu paciņu.
Es parasti kādu latoviču vai divus varu sagrabināt. Pateicoties ekonomiskajai situācijai valstī, par divdesmitnieku atrašanu kabatās gan sen esmu aizmirsis. :(
Pieraduma pēc nopirkās divas Cēsu ciskas. Nekas cits neatliek kā aizliet mūli. Rītdienai jau neatstās un ārā jau nelies ... :D Vismaz paģira tiek atlikta pieklājīgai dienai - pirmdienai, kad vairs nekad un neko nedzeršu!
Es vienreiz atradu savā fotoalbumā aiz bildes noslēptus 100 Ls. Nu, precīzāk, ne es atradu, bet kosmes biedri, kurus es ar vecu bilžu lūrēšanu apgrūtināju. Laba sajūta bij.
Tu jau mums visus esi izrādījis, ko tad citreiz lūrēsim ? :)
Njā, Despers 1.janvārī pačotīgi salāpija ...
thunder, tu nu gan loc iekšā. Nav brīnums, ka jau izskaties pa 3 gadiem vecāks. Kautgan Intars bij saticis pacaņčiku, kurš jau 5 gadu vecumā sāka kost ...
Labi, gan jau šīsdienas pirmais alēns būs nedaudz pasilis un varēs nedaudz padegustēt.
Tā, kaut kā novērsos no dienišķās pielakšanās (lai jubilāre piedod!) un pieķēru sevi pie paģirainiem sirdsapziņas pārmetumiem, ka tik daudz naudas aiziet alos ... Vispār jocīgi tā. Pasēdēt un padomāt.
Man ar daudz naudas aiziet alos un muzonā. A viss pārējais pa lielām bumbām pie dirsas. Privātmāju gribētos, bet tai tāpat nesakrāšu. Tā ka nav ko vāvuļot - vajag lakt un kretinēt smagu skaņu pavadībā.
Viss, bļe es nekad vairs neņemšu kredītkarti līdzi kad iešu dzert ar čaļiem. Beigās tie loxi visu notriec un par cik es nezinu cik tur ir iekšā un man pohuj, sāku uzsaukt. Pēc tam viens idiots (labs draugs ķipa) izmantoja manu pāli un aizvilka mani uz CILI PICU. Aliņus, protams, pirkām kā primāro, picu pēc tam. UN re če nu, blakus Parex Plaza. Ar lielajiem aliņiem un lielo popkornu skatījāmies SHERLOCK HOLMES. Es pārsvarā biju atrubijies, bet beigas redzēju... vismaz man tā šķiet. Pēctam nomedījām lētu taxi. Pateicu maukam lai piestopē pie bankomāta vietējā. Ehh, summa bija sasniegusi kritisko līniju... Dusmīgs pārvilkos mājās... Ar visām drēbēm atplīsu. Bet hei, par laimi pie palodzes pa nakti atstāju lielo 0'8 sidru no tā kinīša. Knapi iesākts. Yaaay! Vismaz savākšos :D Ok, eju klausīties kārtējo senča lekciju, jeb pamācību kā dzert...
Un tas viss sākās pavisam nevainīgi ejot uz Rock 'n' Riga, cerot, ka ir laimīgā stunda, bet nu ja - brīvdienās tādas tur nav... Maucība. Tātad kopsavilkums. Rock 'n' Riga - HHC - CILI PIZA - Parex Plaza - vietējais nočņiks...
Vakar izdzertie 5 aliņi nekādu iespaidu nav atstājuši, ja neskaita nakts murgus. Laikam Holstein ko pēdējo dzēru vainīgs - zinu tak ka man viņš negaršo, bet nolēmu, ka reizi gadā jāpamēģina ...
"Ar viņu man sekss bija jau pirmajā tikšanas reizē, viss sākās ar McDonald's kafiju, pēc tās izdzeršanas gājām uz viņa dzīvokli. Iedzerām viskiju ar sulu, viņš izslēdza gaismu, iededza sveces, apgūlās man blakus gultā un sāka pogāt vaļā manu kreklu. Es nebiju domājis, ka man ar viņu būs sekss, ņemot vērā mūsu vecumu starpību, kas ir 7 gadi."
Tātad uz katru no tusētājiem bija paredzēts (tālākais paņemts no viena komenta citā forumā):
1. 16l alus;
2. 300gr stiprās šmigas (pieļauju, ka vodka vai/un visīts);
3. gandrīz pa pus litram stiprināta sidra;
4. pa puslitram gazēta alkohola;
5. pa glāzītei vīna (120gr).
Atsaucoties uz vakardienas piedzīvojumiem - vot, kas tā par modi četros naktī/no rīta zvanīt nepareiziem cilvēkiem un uzdot tik debilus jautājumus kā "Tu guli?" :D
Bļa, šodien jāsalāpas ar vienu alu un tad vairs nekad mūžā līdz nākamajām brīvdienām!
Besī ārā, ka uz pohām kārojas visādi sāļie gardumi. Man bieži vien tā gadās ieiet veikalā un bezjēdzīgi iztērēt naudu par visādiem marinētiem gutķīšiem, šampinjoniem, olīvēm utt. Turklāt tā naudas tad sanāk gandrīz tik pat liela, cik iepriekšājā vakarā izdots par dzeremo.
Nevajag obligāti paģiras. Pēc kroga apmeklējuma mājā nākot sanāk ieiet bodē un tad parasti kārojas pēc marinētas siļķītes vai kā no tā, ko Hellgar pieminēja.
Vislabākais bezalkoholiskais padzēriens uz pohām ir tomātu sula ar krējumu, vēlams arī piparus piebērt mazliet, labi palīdz pret kaltētāju un kuņģītim arī barības vielas tiek.
Es nereti kā pagīru dzērienu lietoju tomātu sulu ar kefīru, pusi uz pusi. garšvielas var likt klāt, var arī nelikt.
Laba pohu padzēriena recepte savulaik tika noskatīta "4 baltos kreklos": puslitra kausā 150-200 g gurķu marinādes, klāt tomātu sulu, zaļumus, un tuč tuč pepper. Baigi prīmā, sen gan nav šitas taisīts :)
P.S. iedzerts vakar drusku tika, bet ne tik daudz lai būtu sekas šodien jūtamas.
par pohām vispār nesaucu stāvokli, kad prasās pēc kaut kādas paikas. tas tāds sušņaks vien' ir.
vienas no savām retajām pohām kādu gabaliņu augstāk aprakstīju.
Tā kā dzeru pārsvarā alu, tad īsti neatceros, vai maz man ir bijis reāls sušņaks. Reizēm pauris ir sāpējis, reizēm vispārējs izsīkums, kad vairāk par soļankas bļodu un salātiņiem neiet iekšā ... Pēc jaungada bija jautrība uz visu dienu - tomēr trīsdiennieks pilsētē / pie galda nav tas pats kas festā svaigā gaisā ar končiem starpā ...
Neesmu mēģinājis (3reiz biju Zviedrijā, un nedadomājos pamēģināt), bet kad palūr, kā viņu pēc visiem poņāķijiem ēd, tik šausmīga manta nemaz neizskatās. :))
Es biju 4x Zviedrijā un tik pirmo reiz to draņķi pamēģināju. Arī zelējamo tabaciņu tik 1x iemaucu un ar tik pēdējā dienā. Baigā škrobe bija, jo ar viņu arī tās Zviedrijas 3.5% suslas dod galvā :D Būtu agrāk to atklājis ...
Pēc visiem žanra kanoniem laikam skaitās ka vakar piedzēros, jo ar 5:00 pamodos uzklātā gultā ar visām drēbēm. Laikam no smagā segas klāšanas procesa nedaudz saguru un atlaidos uz mirklīti ... Tagad varu pētīt, kādus brīnumus esmu sarakstījis
Par klučiem man šis patīk (varbūt kāds nav lasījis):
Iedomīgais sūds - sūds, kuru spiežot ārā, tu sasprindzinies tik stipri, it kā tevi būtu ķērusi trieka.
Aisberga sūds - sūds, kurš ir tik garš, ka tā gals rēgojas arā no ūdens klozetā.
Graudu sūds - graudu sūds... atpazīstams, bez paskaidrojumiem!
Baļķa sūds - sūds, kurš ir tik liels, ka tu baidies to skalot projām, pirms ar tualetes birti neesi sadalījis sīkākos gabalos.
Dzērāja sūds - sūds, kurš nāk ārā nākamajā rītā pēc ilgas uzdzīves un atstāj savas identifikācijas zīmes klozeta dibenā.
"Kā es gribētu" sūds - sūds, kuru tu vēlētos dabūt ārā, bet viss, ko tu spēj, ir iekrampēties poda malā un mēģināt vēl un vēl.
Sāpīgais sūds - sūds, kurš atstājot tavu ķermeni, rada tādas sāpes, ka tu varētu apzvērēt, ka tas nenāk pa pareizo ceļu.
Slapjo vaigu sūds - sūds, kurš nāk ārā tik spēji, ka nošļaksta tavus apakšējos vaigus.
Telefona sūds - sūds, kam izlienot līdz pusei, sāk zvanīt telefons un tev jāizšķiras - ļaut tam iznākt pilnībā vai mēģināt to noturēt un sasprindzinātiem muskuļiem, ar biksēm pusmastā steberēt pie aparāta.
Pazīstamais sūds - sūds, kuru tu ieraugot, tu pie sevis nodomā - "O! Es atceros, kā es to ēdu!!".
Zaķa sūds - sūds, kurš izliekas ļoti liels, bet, kad tu apsēdies uz poda, tev jāsēž pusstundu, spiežot ārā mazas apaļīgas bumbiņas, kuras krītot noplunkšķ ūdenī.
Klizmas sūds - sūds, kurš ierītot podā, iešļaksta auksto tualetes ūdeni precīzi tavā analajā atverē.
Spoku sūds - sūds, kurš prasās iznākt ārā, atstāj pēdas uz tualetes papīra, bet podā nav ieraugāms.
Tīrais sūds - sūds, kurš iznāk ārā, ir ieraugāms podā, bet nav atstājis nospiedumus uz tualetes papīra.
Slapjais sūds - sūds, pēc kura tu slauki savu pēcpusi 10 reizes, bet tik un tā paliek sajūta, ka tā ir nenoslaucīta, un tav starp dibenu un biksēm jāatstāj kāds papīrs, lai nepaliktu brūns pleķis.
Atkārtotais sūds - sūds, kurš prasās ārā pēc tam, kad tu jau esi pakakājis, noslaucījies un uzvilcis bikses.
Reaktīvais sūds - sūds, kas kā dzeltenīgi brūns šķidrums šļācas ārā no tevis un pārklāj visu poda iekšējo virsmu.
"Kurš to dir*a?" sūds - sūds, kura aromāts izlauža ārā no tualetes un izplatās pa visu ēku, sabojājot pašsajūtu visiem, kas tur atrodas.
Haizivs sūds - sūds, kurš lēni atstāj tavu ķermeni, savā ceļā plosot tavu anālo atvero ar saviem zobveidīgajiem izciļņiem un pametot tevi lēnai noasiņošanai.
Laikam sajaucu ļaunāko ko var sajaukt
Sņabis pie čoma, tad snobu tuss ar nebeidzamiem vīna & šampja krājumiem un punktu visam pielika pāris pulkveža kviešu ali, kuri bija mega gardi
Mirstu
Kārtējā izdevusies nedēļas nogale. Paprasīju savam kaimiņam studentiņam dzīvokļa atslēgu lai, kamēr šis savās dzimtajās mājās, varu tur pasēdēt un uzspēlēt kādu galda spēli ar saviem pāris draugiem un meiteni. Bet par samaksu - jāsakārto dzīvoklis. Sacīts - darīts. Tikko kā šamais iedod atslēgu un aizbrauc uz autoostu, es atsaucu savus divus tuvākos dzērājus un savu bābiet' ar. Nu tā mierīgi kādu stundiņu. Beigās neizturam vientulību un sākam zvanīt purniem. Nu ja, te tev nu bija, vēl nebija pusnakts un tajā 3 istabu dzīvoklī bija pie 16 cilvēkiem, skaļa smagā mūzika un divlitrenes bija vairāk kā bobijamxxx smadzeņu šūnas. Kaut kur pa vidum atradu arī studenta slepenos krājumus - zeļonaja marka. Labs šņabis īstenībā. Citi naktī aizbrauca, citi vālēja līdz rītam, bet pasākums izdevies. Nākamajā rītā valdīja cūku kūts un visiem uz pohām kā jau parasti, bija sliņķis parādījies. Nu ja... visi aizbrauca izņemot vienu stouneri un manu skuķi, bet mēs tur ar ilgi neuzkavējāmies. Rezultātā - dzīvoklis nav satīrīts līdz galam un atslēga kaut kur padirsta (ceru, ka pie manas meitenes) Saimnieks rīt būs mājās....
Tā biš jocīgi ir tagad. Droši vien, ja nebūtu vakar vakarā nopūties un sarijies ogli, būtu čābīgāk. Nevaru saprast, vai ķerties pie tā viena aliņa, vai labāk tomēr ne.
Šorīt uz paģiru nebija ko īsti padzerties un nācās no palodzes sniegu "paēst", lai nedaudz kaltējošo remdētu. Esmu sasniedzis jaunu/nākamo līmeni savā paģirainajā dzīvē!
pretīgi ir, kad ir morālās paģiras + parastās. nu vnk debīlisms. nevar aizmigt utt. vispār šis ir viens no briesmīgākajiem rītiem manā mūžā. :D ķipa - nekad vairs nedzeršu kādu nedēļu. :D
Varu pazinjot- Norveegijaa pohu nav :D nezinu kas pa vainu, varbuut kalnu gaiss, varbuut ssnabis labaaks, bet jau otraa diena un no riitiem juutos kaa Deathperado :D
man vispār arī pohas reti,kad ir. varētu būt saistīts ar to, ka vienmēr no rīta kkur jāskrien un jādara daudz kas. bet, kad ir, nu tad ir tā, ka vnk mirst nost.
Pārsvarā man jau tīk klaiņot pa tām dzertuvēm, kurām tādas fifīgākas laimīgās stundas, tāpēc ar savu drostaliņu esam izdomājuši taktiku kā lēti un šiki pieliet mūli. Tas ir tā, mēs esam izvēlējuši sev divas regulārās dzertuves: Rock 'n' Riga un SHOT CAFE. Pēc tam ejam kur pagadās (franči vai HHC), ja vēl esam skaidri, jeb es viņu varu aizstiept... un ja visa nauda vēl nav nodzerta. Pirmā pietura protams ir RnR, jo tur laimīgā stunda (precīzāk, divas) sākās vēl tad, kad darba tauta nav beigusi savu vergošanas dienu. 16:00 - 18:00, nu saņemās taču! Bet, nu tādam kā man tas ir izdevīgi. Taktika, pavisam vienkārša, atnākam kādas 15 min pirms prieku stundas beigušās un pasūtam visu, ko vien varam izdzert divu stundu laikā, piesavinoties vienu no galdiņiem. Jāsaka, ka pēc pieciem brenguļiem un tikai vienu tualetes apmeklējumu tā ir kā ir ar to iešanu uz citu bāru, bet gribas ņipro ar citroniņu tā lai ir uhh! Nu ja, aizstreipuļojam uz otru laimes stundu un tur šī kaut kādus kokčikus, bet es, kā jau mužiks ņemu vai nu šņabīšus, vai nu absintkokteiļšotus (kokči 1+1, šoti 2+1. laimes stunda tur izdevīga un purnu var pielikt). Nu ja, smagi bija, it īpaši, ka visa tauta saskrien tieši uz laimes stundu un par cik vieta jēkaba kazarmā, ietilpība neatpaliek no frančiem. Hehehe, atminos tur ir viens šots ar nosaukumu bikses nost. Vēl savai nopirku tādu, kam vārdā brieža sperma. lol, bļe... un šeit es sēžu trīcainām rokām, sastrīdējos nahuj, kārtējo reizi pasūtīja dirst... jāimet, citādi baigi galvu krata...
Pļeķ, vakar kā jau kārtīgs spalvulops pielakos, aizmirstot, ka šodien jāiet uz darbu, kur, protams, es šobrīd neesmu. Man ir slikti, jāmaksā par salauztu akustisko ģitāru un tā. Dzīve ir skaista. Ne man. Kādam citam.
Nu ir diezgan pizģets. Esmu vai nu salauzis vai izmežģījis roku, viss pārējais arī sāp, kustēties grūti, galva nogalina. Pizdec. Absints, alus un rums, pilnīga bezfilma un dažas mantas trūkst.
Februārī vairs toč nedzeršu. Tas ir par traku.
Jes. Man ir grūtais rītiņš. seja bija tik aizpampusi kā pēc pērnās blomes rīgā. es arī neatceros kā no pērnavas ielas atnācu mājās, kuras atrodas stundas gājienā no turienes. šobrīd liekas, ka kāds alēns nāktu par labu, bet tākā man vēl jānovada divas privātstundas, laikam nebūtu pārāk prātīgi.
o, jā, man beidzot ir ko šeit ierakstīt!!! bet varbūt arī nav.. īsti nesaprotu, vai man nav paģiru vai es vēl esmu pālī!!! urrā- ballīte laikam izdevusies- elkonis nobrāzts, visas maliņas sāp, balss ciet un atsauksmes esot labas:D
Kā piektdienas pēcpusdienā sāk, tā svētdienas pievakarē beidz. Rock 'n' Roll! Un tā kā līdz trešdienai nekas nav jādara... hehehe... hehe... hehe
Es atkal dzeru un nedomāju apstāties
es atkal dzeru jo ļoti gribas piedzerties!
Man garšo dzert no krēslas līdz rītausmai
šo reibumu ķert no kroga līdz ballītei
un paģirām nav laika, jo jāturpina dzert
man mājās pat nav paika, jo vieglāk rokās aliņu tvert
alus, vai šņabis, man jau sen ir vienalga
trīsdienniekos labi jo padirsta tiek alga
es sākumā dzēru, jo jutos slikti
bet tagad es dzeru, jo iepatikās dikti
vai lietus vai sniegs, tas man nav bieds
ballītē vai viens, alkohols mans prieks!
kāzas vadīju:D kārtējais atraktīvais pasākums izvērtās. nesaprotu no kurienes man šodien enerģija esmu gulējusi aptuveni 3 stundas. vislabāk man patika apstāklis, ka tādās, es varētu teikt mentu kāzās (pēc viesu skaita proporcijas), ārdīšanās beigās notika pie nu ok lēkātājiem, bet nu vismaz. kamēr lika to radio tipa muzonu, tik vien dzīvības pasākumā bija, kā spēles, ko vadīju. bet vienā brīdī es atklāju, ka ar vienu džeku esam uz viena viļņa, sākam likt agresīvāku mūziku un zolīdās meitenes novilka savas špiļkas un lēkāja ar visām savam balles kleitām :D bet nu zilumi man ir padaudz:D senči tur laikam domā, ka es neesmu uz visu galvu:D
