Intervija: HEAVEN GREY
+12

HEAVEN GREYHEAVEN GREY: Jauns albums Jūnijā…
P3 saruna ar grupas ģitāristu Vjačeslavu Nikitinu

1993. gads - Kā viss sākās? Un ar ko viss sākās?

Viss sākas tālajā 1990.gadā, kad smagās mūzikas cienītāji staigāja džinsa jakās ar uzšuvēm, apspīlētajos gumijotajos džinsos un ar milzu krosenēm. Tieši tajā 90tajā gadā radas ideja dibināt metālgrupu. Sākuma grupas nosaukums bija cits. Kolektīvā bija trīs muzikanti. Ar viņiem nospēlēju kopā 2 gadus. 1992.gadā es iepazinos ar bundzinieku Ervīnu. Viņš tieši tolaik domstarpību dēļ aizgāja no grupas kurā toreiz spēlēja. Kādā tusiņā satiekoties, dzerot aliņu un sarunājoties nolēmam pamēģināt spēlēt kopā.Tad sākam meklēt vietu mēģinājumiem. Mēklējot telpas, iepazinamies ar Kaļininu – bass ģitāristu. Kaļinins palīdzēja mums atrast piemērotu telpu meģinājumiem. Tad arī viss sākās grupas dzīve. Nedaudz vēlāk uzaicinājam ģitāristu Sigvardu spēlēt mūsu grupā.

Pēc tam atradām vokālistu Andri. Daudz mēģinājām. Izdomājam grupas nosaukumu “Heaven grey” . 1993.gadā sākam uzstāties concertos. Diemžēl drīz no mūsu kolektīva aizgāja vokālists Andris. Tomēr mēs ātri atradām jaunu vokālistu – labu draugu Ansi Melderi. Viņš sāka nopietni nodarboties ar vokālu un vēlāk mēs atkal varējām uzstāties. Pēc vokālista Meldara atnākšanas bija piedāvāts izmantot tādu muzikālo instrumentu kā čells. Spēlēt čellu aicinājam tolaik mūzikas skolas studentu Ernestu. Kopš 1993 gada līdz 2000 gadam mūsu grupas sastāvs bija nemainīgs.


1994. gadā parādījās Demo „Under The Grey Clouds” – toreiz, vēl skarbais death / doom metal, ar sievietes back vokālu.

Jā, tolaik mēs ekperimentējām, jo meklējam savu muzikālo stilu.

Un no death metal uz vieglāku – gothic / doom metal –? Tā laika otra, ne mazāk leģendāra grupa Grindmaster Dead, stilistiski nekonkurējāt?

Kad mēs strādājam pie jauna albuma Memory River (1996g) materiāla, sapratām, ka spēlējot melodisku mūziku kolektīvā valdīja laba atmosfēra. Tad arī nolēmām, ka tas ir vispiemērotākais mums viesiem muzikālais stils. Kas attiecās uz Grindmaster dead, uzskatu, ka mēs nebijām konkurenti, tieši otrādi labi draugi. Un līdz pat šodienai mums ir labas attiecības ar viņiem, kaut viņiem ir mainīts grupas nosaukums.

Patīkamākās atmiņas un pārdomas, kas palicis atmiņā no tā laika – skatuve, tusi, tradīcijas, Robinsons, MadMix, RVR, skaņa, instrumenti, ieraksti…? Salīdzinot ar mūsdienām…?

Visbiežāk tolaik uzstājamies RVR. Robinsons. Mēs arī paši organizējam savus koncertus. Protams tie bija labi laiki mums. Visi smagās mūzikas fani bija tiešām „īstie”. Viņi centās apmeklēt katru mūsu grupas koncertu un rāva tika vaļā pa īstam (ceru, ka tu mani sapratīsi ;) Aparatūra nebija nozīmes, bija svarīgs tusiņa princips un visvairāk klausāmās grupas. Tolaik parādījās arī jaunas grupas, kuras spēlē arī šodien, bet arī bijā tādas, kas pazuda. Mad Mix bija mums dzimtās mājas, man citu vārdu nav. Mūsdienas diktē jaunus noteikumus, t.i. koncertu pārpilnība, jaunie muzikālie stili un kvalitatīvie ieraksti. Citiem vārdiem sākot iespēju tagad daudz!

Tā laika klausāmviela – mūzika, ko klausījāties, kas iespaidoja?

Uz šo jautājumu es nevaru atbildēt, jo viesiem patika dažāda mūzika.

1996. gadā klajā nāca „Memory River” – toreiz, liekas, vienīgā Latvijas metal grupa, ar bagatīgako un mākslinieciskāko kasetes noformējumu.

Ar kasetes Under The Grey Clouds, Memory River I Northwind noformējumu nodarbojas Ansis Melderis. Viņš bija gan mākslinieks, gan noformētājs. Memory Ryver izdeva Latvijas kompānija MAPL, bet Northvind - Lietuvas kompānija Dangus Production.

Cauri laikam, dziesma „Upe” ir kļuvusi par tādu, kā nerakstītu Heaven Grey himnu.

Jā, mēs to zinām, tā ir, kā mūsu vizītkarte. Bet es ceru, ka tuvākajā laikā paradīsies jauni hiti un mēs pie tā tagad strādājam.

Aptuveni, cik koncertus nospēlējāt kopumā?

Tas ir grūts jautājums. Varu atbildēt tikai uz vienu, ka gadā bijā aptuveni 120 koncerti Baltijā.

1998. gadā izdots otrais albums – „Northwind” , pasaulē Jūs pamanīja – pozitīvas atsauksmes, aicinājumi spēlēt?

Jā gan. Vispirms mēs izsūtījām mūsu albūmus pa visu pasauli un tikai pēc tam saņēmām rezultātu. Informāciju par mūsu grupu tika publicēta arī žurnālā Metal Hammer. Mēs spēlējām ārzemēs.

2000. gads – radošā krīze – kas notika? Darbi, ģimenes, vecums, citas prioritātes?

Jā. Iespējams mēs nogurām un mums vajadzēja atpūsties. Diemžēl, šī atpūta ilga 7 gadus un tā bija mūsu grupai traģiska. Skarbākie gadi - 2004. gads un 2005. gads, kad aizsaulē aiziet ģitārists Sigvards un vokālists Ansis…. Tieši tajā laikā mēs pazaudējam viens otru. 2004 un 2005 mums bija viss smagākais laiks.

Gaišu piemiņu aizgājušiem Ansim un Sigvardam.

2007. gadā nospēlējāt piemiņas pasākumu – tā bija apzināta iniciatīva atjaunot grupu vai tikai viens piemiņas koncerts?

2007 gadā es atkal satikos ar Ervīnu un Ernestu. Mūs aicināja menedžeris Valdis (no kluba Melnā Piekdiena) un piedāvāja sarīkot koncertu par piemiņu grupas Heaven Grey aizgājušiem muzikantiem. Mēs bez pārdomām piekritām un nolēmām, ka visus iegūtos no koncerta naudas līdzekļus novirzīsim muzikantu kapu labiekārtošanai un kopšanai.

Tajā pat, sepītā gada jūlijā spēlējāt arī Metalshow Open Air festivālā, jaunā sastāvā.

Jā gan. Nodibināt grupas jaunu sastāvu nebija grūti. Mums bija divi mēneši lai atcerētos veco materiālu, tas gan prasīja pūles.

Jautājums no malas – kur palicis Kaļiņins – leģendārais bassģitārists?

Kaļinins nevarēja spēlēt personīgu iemeslu dēļ.

Cauri laikiem – čells ir palicis, kā viens no instrumentiem Jūsu grupā, savukārt taustiņi – nekad.

Tolaik klavieres nebija aktuālas, mēs uzskatījām, ka dzīvais instruments mums ir piemērotāks.

Latvijas un Lietuvas metal skatuve ? Kādas domas - ?

Es uzskatu, ka šodien Lietuvas skatuve ir nedaudz priekšā Latvijas skatuvei.

Neesat domājuši pārizdot abus albumus cd formātā?

Domājām, bet viss ir atkarīgas no finanšu jautājuma. Pagaidām nav iespēju, bet mēs plānojām nākotnē izdot vecos albumus cd formātā.

Kas šobrīd notiek ar grupu – rakstat jaunas dziesmas, mēģinat, jauns albums?

Uz doto brīdi mēs esam ierakstījuši jaunu albumu. Aptuveni, šī gada jūnijā būs prezentācija.

Esat spēlēuši uz vienas skatuves ar jaunās paaudzes doom grupu Frailty – kādi ir?

Malači! Novēlu viņiem panākumus.

Visus šos gadus esat bijuši uzticīgi gothic un doom žanram, nav bijušas domas pamēģināt kaut ko citu? (piem. Ernests – pirmais čellists, čellu nomainīja pret ģitāru un spēlē rokmūziku?)

Nē, kā bija tā arī palika. Ernests ir malacis! Viņš laiku velti netērē !

Mūzika – tā ir sirdslieta jeb izklaide?

Man mūzika ir sirdslieta. Talantlevij parenj!!!

Ikdienā atskaņotājā skan - ?

Radio mašīnā.

Cik bieži mēģinat?

3-4 reizes nedēļā.

Tuvākie koncerti:
05.martā, Rīgā, klubā „Melnā Piektdiena”
02.jūlijā, Rīgā, Metalshow Open Air festivālā
04.jūlijā, Slovākijā, Metalcamp festivālā

Ausij:
www.myspace.com/heavengrey
www.draugiem.lv/music/artist/?id=19612

Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
+2
''Aptuveni, cik koncertus nospēlējāt kopumā?

Tas ir grūts jautājums. Varu atbildēt tikai uz vienu, ka gadā bijā aptuveni 120 koncerti Baltijā.''

nu, nu. vai tik bišku nav pārspīlēts. :)
0
njaa 120 gadaa tas sanak 120:12=10 konči menesī
hmm pieprasīta grupa jāteic.. 8) īsti gan viņus nezināju pirms viņi nesen uzpeldēja_ vot tādus Bruchant no Cēsīm nez kāpēc zināju.. heh
0
Nu pirms gadiem 10-12 HG diezgan daudz koncerteja, un ne tikai pa Latviju, ta ir taisniba. Vini bija diezgan "plasi pazistami saurajas Baltijas metalistu aprindas". :-)
0
Metalcamp uz Slovākiju pārcēlās, nezināju gan?!:)
+1
ņemot vērā, ka reiz HG koncertu apmeklēju Jelgavas 1.ģimnāzijas pagrabā, kur piektdienās notika metālmūzikas pasākumi, gan jau vēl visādos ūķos, domāju, ka 120 koncerti gadā arī varētu sanākt.
0
Nu, cik atceros, tajos laikos visas Latvijas bandas praktiski ūķos šeit vien spēlēja, jo arī daudz maz pieklājīgo klubu nebija. Neglected Fields gan vienu brīdi izsitās un sāka koncertēt arī pa ārzemēm, bet, laikam, arī tas nebija pārāk ilgi.
0
vispār, ja tā aizrokas uz pirmsākuma smaguča LV sakni, tad kura bija pirmā blice LV no smagučiem 90 sākumā?

vienīgais, kas nāk prātā ir Huskvarn?
0
Husis jau bija 80-to beigās...
un kā saprast "pirmā" ?
0
pirmā - plašākai publikai zināma(atpazīstama) par tās eksistenci, blice kurai piedāva spēlēt visādos underground koncīšos utt...
0
Es teiktu, ka Rūsa. Līvus īsti nevar pieskaitīt , kaut gan arī viņiem daži gabali pieskaitāmi pie "smagā".
+1
nu no TIEM laikiem tad aktīvas ir tikai 2 - Husis un Hevens...
SKYFORGER tad vēl nebija, bet bija kā BEZ GREZNĪBAS, kas savukārt pārtapa par GRINDMASTERS DEAD un tad jau par SF.
+2
nu 120 tur sanāk ik pēc 3 dienām un, cik saprotu, tajā laikā vispār tik daudz smago konču nebija. nu es nezinu, kkā nespēju noticēt, ka tiešām tāds lērums salasās.
0
Tolaik koncertu bija vairāk nekā šodien. Konceerti notika ne tikai Mad Mix klubā, bet arī citās vietās, piemēram Robinsons, Kabata, RVR, REZ. Cik es atceros, Heaven Grey daudz uzstājās, Rīgā viņi piedalījās gandrīz katrā kocertā. Toreiz bija trakulīgi. Man patīka arī Huskvarn un Remeins .
+4
''toreiz bija trakulīgi''

HAHAHAHAHAHA :D:D:D:D:D
+2
kādi ta ir tagad?
Ooopīgi? :D lol
0
No TIEM laikiem aktīva grupa vēl aizvien ir arī DZELZS VILKS...
+3
Salīdzinot koncertus kādus piedzīvoju un kā skatītājs ņēmu dalību 90-to beigās un 2000-to sākumā, tagad tiešām ir ōpīgi. Neatceors, ka agrāk starp skatuves norobežojumu un skatītājiem būtu 10m tukšs kautrības pilns laukums, kur pie norobežojuma stāv pilnīgi piepļekājušies purni vai tie, kas pazīst pašus mūziķus. Tad aktuālāks mērķis bija tikt tuvāk skatuvei, nevis papļurkstēt ar dzīvo mūziku fonā, reiz pat izrubījos ar galvu uz skatuves monitora. Varbūt vērtību maiņa, pašam šobrīd aktuāli pie skatuves maximāli tuvi izbaudīt interesējošās grupas un ne pārāk interesējošās fonam pīpētāvā nočekot.
0
^--
nuu ja mes sākam šķērsgriezumā skatītites, tad jau var arī teikt Līvi, Linga, Prāta vētra(Reigani) ar dziesmu Lidmašīnas utt...

bet nu Husītis sanāk pāri visam m/
+1
Man no tiem laikiem atmiņā paliek tusiņi Krāmu ielā - klubā NEXT.
Kas tie bija par tusiņiem... Pagrabs pilns ļaužu līdz ūkai, maza skatuvīte un totāla anarhija visapkārt.
0
kā tik es neesmu vēmis klubā Robinsons, ui ui ui... :D:D
+1
a kurš ta nav vēmis klubā Robinsons!?
+2
tas kurš ir jaunāks par Jums...
zato Saksafona, Salamandras, Depo, Kabatas apkārtne savulaik tika labi piemīzta...
0
Robinsonā vemt nav sanācis, tikai apkārtnes kociņus ar kuņģa saturu pāris reizes tiku pabarojis. Bet Salamandrā gan ir vemts uz nebēdu, apogeju šis process sasniedza Entombed koncerta laikā. Emake armas! Brīnums, ka izdevās pierunāt apsargu, lai nemet laukā.
+2
Robinsonā baigi karuseļi reiz bija, atsēdos pret stabu zālē, kājas V formā izliktas, jūtu nāk vēmiens, paskatos starp kājām (V), bļe, tur jau esmu pievēmis - vemju no sevis pa labi, paiet pāris minūtes, vemju no sevis pa kreisi (**/*), tad mani džeki savāca un noveda pie durvīm pagulēt uz krēsla. Vēlāk atgāja, eju meklēt savu čomu - šis zāles vidū zvaigznītē izstiepies.
Uh, pat silti palika atceroties >:)
0
zajebis topiks - intervija ar grupu pārtop par topiku - kur kurš ir nopūties :D
labs! pure true metal essence!
0
^ nepļurksti, stāsti par savu vēmi kādā pasākumā >:)
0
neesmu no vemjošā tipāža ^_^ esmu no tiem, kuri ātri noķer komu un izguļās zvaigznītē
0
^ tas nekam neder
0
Vispār es ar tā īsti nevaru atcerēties, kad un kur esmu vēmis :D Pieļaujyu daomu, ka RAU klubā un studentu klubā ir gadījies, bet kas to vairs var atcerēties.
+3
Tā normāli izvēmos tikai nesen Melnajā Piektdienā. ļoti zolīdos apstākļos, no sākuma pat kluci noliku, lai vemjot nepasprūk un tad vēl biju patīkami pārsteigts, ka arī tualetes papīrs ir, un arī izlietne, kur mūli nomazgāt. Super! Vemšu tur vēl!
0
Atceros pie Salamandras normāli vēmu...,iekrampējies ar rokām žogā un rīstoties spastiskās kuņģa konvulsijās.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Jubilāri
MEDIEVAL (19 gadi)
Sedmenc (15 gadi)
Racējs (1 gadiņš)
Viskas