Tēma:
P3LICAN
, 2011. gada 27. aprīlī, plkst. 21:05
+5
 
Sovvaļnīks – nePieņemts?
P3team saruna ar Sovvaļnīka kungu.

„Bolts susātivs” jeb balta ēna – tā sauc latgaliešu rokmūziķa Sovvaļnīka otro albumu, pie kura darbu mūziķis ar grupu pabeidza 2010. gada nogalē.
Otrais albums klāt, šoreiz – krietni ņiprāks ģitārās, liesāks melanholijā, salīdzinot ar iepriekšējo „Sūpluok”.

1. Kas notikās – sadusmojies? Un uz ko?
Nē, dusmoties protu tikai uz savu puiku. Vienkārši šajā albumā brīžiem noķēru stāvokli, kad biju gatavs uz kaut ko smagāku, laikam pa gadiem bija pienākusi apziņa, ka manās smagākās melodijas var pamēģināt arī ierakstīt smagnēji ne tikai popsīgi apstrādājot, kā tas bija iepriekš.
(„Es noteikti gribētu vismaz brīžiem kaut ko smagāku, bet dvēsele un iedvesma vienmēr kaut kā apstājas pie tā vieglākā.” – no mūsu sarunas 03.03.10)

2. Albums atkal veltījums latgaliešu dzejai - Antona Kūkoja 70 – gadei, jau kārtējais latgaliešu dzejnieks, kura tekstus izmanto savā apdarē, kas noteica izvēli? Kā ar paša tekstuālo daiļradi? Gaidāms, kāds paša sacerējums?
Te kārtējo reizi darbojās apstākļu sakritības – rokās nokļuvis dzejoļu krājums, pirmā dziesma „Vysums” un tad sajūta, ka šī dzeja mani aizrauj ne tikai ar mīlestības tēmu un patriotismu, bet ka tā izaicina, jo no vienas puses tā ir muzikāla, bet no otras puses tā ir grūti ietverama muzikālajā formās. Tāpēc te arī sanāca viss kopā gan izaicinājums, gan dzejas spēcīgums.
Pats rakstu ļoti reti, pie tam rakstu dzeju nevis dziesmu tekstus. Tekstus rakstīju agrāk un ceru, ka arī atsākšu, jo klausītājam vajag lielākoties tekstus nevis dzeju, tāpēc esmu gatavs strādāt pie atskaņu sistēmas – brauc, kauc, mauc utt. Arī kādu no vecajiem tekstiem ielikšu mūzikā, lai sajustu garšu.

3. Latgalieši, grieķi, latīņi – esi gana spēcīgs šajās valodās, neesi domājis kādu gabalu latīņu valodā? Jeb latgaliešu valoda būs primārā?
Esmu jau mēģinājis rakstīt arī latīniski, ceru, ka šie darbi ieraudzīs gaismu. Bet kopumā domāju, ka latgaliešu būs primārā, jo manu latvisko dziedāšanu publika kaut kā negrib novērtēt un pieņemt, savukārt par latgalisko izsakās, ka nesaprot, tad ko, man vispār nedziedāt? Es padomāšu... 

4. Šajā ierakstā jau esi vairākumā – Sovvaļnīks un grupa? Jeb tikai studijā vairākumā?
Kaut kad pēc pirmā albuma iznākšanas puiši painteresējās, vai man ir pilnais sastāvs, es teicu, ka principā nē, un viņi piedāvāja palīdzēt, jo arī pašiem vairs nebija vēlmes vienkārši tāpat pieskandināt pagrabu. Tā nu mēs šad tad mēģinājām, es parādīju savas idejas, viņi palīdzēja tās apstrādāt un tad arī braucām uz studijām un rakstījām. Tā arī pašlaik šad tad parībinām.

5. Ierakstu veicāt divās studijās, ar diviem labi zināmiem Gintiem, skaņu konservētājiem – viens no popmūzikas lauciņa, otrs labi zināms smagā metāla lauciņā. Kā sadarbība – apmierināts ar biezo ģitāru skaņu?
Kopumā viss normāli, bet tā bija tāda pirmā pieredze, kuru es līdz galam vēl neizkodu, tā ka ir kurp tiekties. Bija reāli interesanti, jo sen nebiju piedalījies kopējos dzīvajos ierakstos, arī nedaudz ekstremāli, jo pārbraucieni uz Rīgu un spēlēšana līdz vēlai naktij, lai visu paspētu un tad atkal braucieni atpakaļ, lai paspētu uz lekciju sākumu, tas bija atkal izaicinājums, par ko turpinu maksāt ar veselību.

6. Pavisam nesen, no bļitkošanas pasāciena sobutiļņiku starpā - mums radās neauglīga diskusija, kurā dārzā Sovvaļņīks iederas – poproka skatuvē vai metāla, jo ne vieni, ne otri, tā pa lielam, liekas, neatzīst. Iespējams, jaukuma dēļ – ne ta metāls, ne ta pops.
Kā ir? Kas varētu būt tā īstā auditorija? Jeb atkarīgs no klausītāja spējas nojaukt robežas?
Jā, pilnīgi piekrītu, kā tā diskusija būs neauglīga, par ko jau pārliecinājos gan runājot ar saviem draugiem, gan arī ar cilvēkiem MP (klubs „Melnā Piektdiena”). JO tiešām negrib atzīt ne vieni, ne otri, vieniem par smagu, otriem par vieglu, līdz ar to pašlaik palieku pie apzīmējuma melancholic rock. Turpmāko virzību rādīs laiks. Īstā auditorija ir no 20 līdz 40, patiesībā ap un pēc 30, kas atceras 80.-90.gadus vai arī kaut ko zina par tiem, jo es visu savu muzikālo karjeru esmu devis nodevas šiem laikiem, vienkārši tie manā muzikālajā uztverē ir vieni no labākajiem, tāpēc arī iespaidojos no tiem un izrādu cieņu.

7. Atskatoties uz iepriekšējo sarunu – izskatās, ka vismaz daži nodomi ir veiksmīgi padarīti – smagais albums, uzspēlēšana uz vienas skatuves ar Latvijas smagajiem 18.03, kas varētu būt nākamais solis?
Zini, man tiešām ir gandarījums, ka es ierakstīju albumu, kurš iekļuva top 3 kopā ar Heaven Grey un Skyfoger, un ka es paspēlēju uz skatuves, par kuru sapņoju. Skaisti. Ko vēl? Meklējumi, attīstība un mūžība... 

8. Un nākamais ieraksts – kurā virzienā?
Man pirmo reizi nav jausmas, jo kā runājām, nepieņem ne vieni, ne otri, tātad atkal viss būs atkarīgs no impulsiem, ieteikumiem, sakritībām, apstākļiem, dzejām utt.

9. Takas – šogad pavīdēji arī lielajā „Mūzikas Balvā” – iespaidi? Ieguvumi jeb vilšanās?
Priekšā – „metālistu gada balva” – cik noprotu, šī arī būs pirmā reize, kad atrādīsies dzīvajā uz skatuves metālistiem – nav bailes, kā uztvers?
Mūzikas balvā var uzvarēt tikai vai nu pazīstami vārdi vai arī reāli talanti, es pagaidām nepiederu ne pie vieniem, ne otriem un diez vai piederēšu, bet joprojām uzskatu, ka tur vērtējums nav objektīvs un ir problēmas ar latgaliskā pieņemšanu.
Attiecībā uz MP biju satraukts, jo bija problēmas ar mēģinājumiem (darbs, bērni utt.), pie tam pēc intensīvākas spēlēšanas atkal sāka iekaist kreisās rokas locītavas saites, kas jau pirms pāris gadiem lika nopietni aizdomāties par ģitārspēles pārtraukšanu, tas jau atstāj un var atstāt pamatīgu iespaidu uz nākamo materiālu, jo tīri tehniski nevarēšu pavilkt rokmūziku, tāpēc cerēšu, ka roku izdosies atkal apārstēt.

10. „Balta ēna” – albūms smagnējs, kas ir tās baltā ēna...?
Balta ēna ir pretstats melnajai ēnai. Un vienkārši skaidrojot var teikt, ka balta ēna ir tad, kad TU gribi darīt labus darbus, bet Tev neļauj darīt sabiedrība, tās aizspriedumi, apkārtējie utt.

11. ...un tumšais vāciņš – labs kontrasts, īpaši ar bērza krustu.
(tas krustiņš – ar ironiju par apgriezto jeb....?)
(Vāka dizaina idejas – paša veikums?)
Jā, fotogrāfam Mārim Justam patīk klasiskas lietas un es piekritu viņa idejai par klasisku krāsu salikumu, kuru gan gribējās papildināt ar kādu pārdomas izraisošu elementu. Vienā no foto sesijām mums bija vairākas eksperimentālas bildes ar krustu un šī bilde man iepatikās īpaši, jo to var tulkot dažādi - krusts mūzikai, krusts Latvijai, krusts iepriekšējam dzīves posmam utt. Bet galvenais, ka šī bilde vienkārši ļoti labi izskatās, esmu sajūsmā un paldies Mārim.

12. Par Latgali, lielākoties, sabiedrībā, laikam ir ļoti daudz stereotipu – kas notiek Latgalē Tavām acīm?
Latgalē ir interesanti, te ir papilnam pretstatu, daļa brauc prom, kāds atgriežas, mājas tukšas un turpat netālu kāds ceļ gan māju, gan pirti un grasās turpināt dzīvot. Žēl, ka zemi izpērk ārzemnieki, tas nomāc. Bet kopumā ļoti daudz cilvēku, kuri nezina, ko darīt, un tam pa vidu es un vēl citi cilvēki (muzikanti, sabiedriskie darbinieki, sava veida patrioti), kas mēģina stimulēt citus, darboties un rāda visai Latvijai, ka mēs joprojām dzīvi un joprojām varam.

13. Albums sākas ar smagnēju ģitāru sienu, himnu, bet izskaņā – elektro melanholija. Varbūt pāris rindās, par ko ir katrs stāstiņš?

1. Latgola –
Iepriekš pēdējā dziesma, kuru sacerēju un kura kļuva par vadmotīvu albumam, jo šis teksts atradās viens no pēdējiem, bet reāli mani pārņēma savā varā gan ar savu idejiskumu, patriotismu, gan ar izdevušos muzikālo noformējumu.

2. Īt muna tauta –
Vienkārši ieraudzīju tekstu un sapratu, ka tā būs viena no neoficiālajām latgaliešu himnām. Un tā arī uzskatu.

3. Ryugta dvaša –
Zinu, ka visi metīsies apriet, bet ieraugot šo tekstu, pajautāju sev, kāpēc gan ne līdzīgu Skyforger’am. Aidā!

4. Byut latgalīšam –
Pēdējā sacerētā, kas nostiprināja albuma latgalisko idejiskumu (Būt latgalietim ir iet un iet) un bija mans kārtējais sapnītis attiecībā uz bungu partiju, kuru man bundzinieks arī piepildīja. Paldies viņam!

5. Sasper zibini besus – Izcils teksts par to, ko vajadzētu darīt ar valdību un visiem negodīgajiem un par to, ka „Tavs laiks tikai sācies”.

6. Nikas nav najaušs –
Jā, vienmēr esmu fanojis par In Flames un tā ir mana versija. Jā, tieši tā es viņus izjūtu, jo ‘Nekas nav nejaušs’.

7. Sudrobs –
Mēģinājums ļoti komerciālu melodiju ielikt roka albumā! Un protams mīlestība.

8. Nav tuoļuok kur īt –
Tieši tā es izjūtu KATATONIA (gadsimtu mijas albumu noskaņas), melanholiska melodija, un par spīti visam man joprojām ir, kur iet.

9. Aizlīnej – britpops kopā ar roku, ierakstīta viena no pirmajām, tāpēc nesanāca tik smaga kā gribēju, jo vēl pirms gada nezināju, uz ko vedinās pārējie teksti, bet nojausmu par smago jau bija.

10. Vysums - (čuk čuk čuk – tā ir balss jeb instruments?)
Pirmā, kas uzrakstīta, protams, par mīlestību un jau ar domu, ka jebkurā gadījumā katrā albumā jābūt pilnīgi atšķirīgam gabalam kā „Crematory” albumos bija pa vienai balādei. Un čuk čuk ir mana balss, kuru es iedziedāju demo un Gints viņu atstāja, jo teica, ka balss būs labāka par manis domāto efektu.

14. Kā Tu pats raksturo šo albumu?
Es uzskatu, ka albums ir daudzveidīgs, izdevies, ka tas ir kārtīgs roks, ...
P3LICAN
, 2011. gada 27. aprīlī, plkst. 21:06
0
 
14. Kā Tu pats raksturo šo albumu?
Es uzskatu, ka albums ir daudzveidīgs, izdevies, ka tas ir kārtīgs roks, un šim diskam ir zīmīgs panākums, kuru sasniegt būs grūti nākamajos darbos, - melodijas, kas nav līdzīgas viena otrai. Cerēšu, ka man tas izdosies arī turpmāk.

Pēdējie labākie notikumi skatuvē?
Noteikti koncerts MP.

(Anonīms truemetal lietotājs – kurš ir labākais latgaliešu alus?)
Lauku brūvētais vai arī Rēzeknes izlejamais.

www.draugiem.lv/sovvalniks...
www.sovvalniks.lv/

p3licanwebzine.blogspot.com/2011/03/sovvalniks-...
P3LICAN
, 2011. gada 27. aprīlī, plkst. 21:07
0
 
Sovvaļnīks - „Bolts susātivs” (2010)

Latgales „metālists ar maigu dvēseli” Sovvaļnīks jau labu laiciņu duļķo vietējos mūzikas ūdeņus, gan izlaižot pretrunīgi vērtētu mūziku, gan skaļi aizstāvot latgaļu valodu un kultūru. Pa to laiku tautās laists jau otrais albums ar nosaukumu „Bolts susātivs” (Balta ēna). Šoreiz skanējums jau ir ievērojami smagnējāks un salīdzinoši vairāk uz ģitārspēli koncentrēts. Žanriskā piederība vēl aizvien ir diezgan neviennozīmīga, taču pretenzijas uz smagās mūzikas lauciņu ir skaidri jūtamas.

Jāteic godīgi, neko vērtīgu es no šī albuma negaidīju, taču tapu patīkami pārsteigts. Tie pāris gabali, kas interneta resursos tika piedāvāti publikas vērtējumam, nekalpo par adekvātu albuma atspoguļojumu, tie patiesībā ir no vājākā gala, un vispār albums izrādās krietni sakarīgāks, nekā gaidīts.

Kopumā „Bolts susātivs” tomēr drusku neaizsniedz līdz īsti pārliecinošam sniegumam, tai pat laikā piedāvājot itin daudz skaisti sacerētu un izspēlētu brīžu. Problēma te rādās galvenokārt tā , ka autors vēl īsti nav ticis skaidrībā, ko grib spēlēt, un, lai arī prasmes izklausās pietiekoši daudz, lai spētu pavilkt šo mūziku, nākas atcerēties labi zināmo teicienu „kas der visam, tas neder nekam”; mēģinājumi sabāzt vienā dziesmā stipri dažādas padarīšanas ne pārāk labi strādā – te pavīd kāds nez kādā sakarā iestarpināts growl vokāls, te kaut kādi mistiski taustiņi... Tādēļ labāku iespaidu atstāj tie skaņdarbi, kas ir viendabīgāki – kā, piemēram, pirmā dziesma, „Latgola”, kā kārtīgs hārdroka gabals, vai sērīgi dūmīgais „Īt muna tauta”, vai beigu pusē rodamā solīdā smagbalāde „Aizlīnej”.

Diezgan stingri šai albumā jūtams krievu roka iespaids, ne vienubrīd vien raisot asociācijas ar Bi-2 un citām tamlīdzīgām mūsdienu roka brigādēm no austrumu puses, tai pat laikā ir pretenzijas uz metālu, un vienā no skanējumā ņiprākajiem gabaliem „Ryugta dvaša” dzirdams arī mēģinājums iepīt folkmūzikas elementus; kopumā gan tas ir arī viens no stilistiski visraibākajiem skaņdarbiem šajā albumā.

Viens ir skaidrs: lai kādas arī ietekmes nebūtu saklausāmas vai nojaušamas šī albuma skanējumā, tā dvēsele tomēr ir mūsu pašu, un nav tik būtiski, vai to sauc par latviešu vai latgaliešu, galu galā, pat es, čuilis būdams, spēju to sajust un novērtēt. Savu lomu tajā spēlē arī latgaliešu dzejnieka Ontona Kūkoja teksti, kas izmantoti šajā albumā. Par to dvēseliskumu tad arī lieku „ieskaitīts”.

www.draugiem.lv/sovvalniks...

/Intars Beķerris (truemetal.lv)/

Sovvaļnīks - „Bolts susātivs” (2010)

1. Latgola
2. Īt muna tauta
3. Ryugta dvaša
4. Byut latgalīšam
5. Sasper zibini besus
6. Nikas nav nejaušs
7. Sudrobs
8. Nav tuoļuok kur īt
9. Aizlīnej
10. Vysums

p3licanwebzine.blogspot.com/2011/03/sovvalniks-...
BladeOfDarkness
, 2011. gada 27. aprīlī, plkst. 21:20
+2
 
Beķerris :D

Ir tāds neviendabīgs, un tas smagākais gabals vismazāk patika. Kopumā, iepriekšējais popsīgais albums vairāk priecējas jo īpaši tā sākums, bet arī šajā ir vairākas labas dziesmas.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Jubilāri
Flip (4 gadi)
BigUgga (14 gadi)
Juods (14 gadi)
Neonz (14 gadi)
kudars (14 gadi)
SpiegS (14 gadi)
Bibo (14 gadi)
Fauns (14 gadi)
Valdis (14 gadi)
vainamoinen (14 gadi)
Intars (14 gadi)
Deathperado (14 gadi)
graver (14 gadi)
kk:( (14 gadi)
tolx (14 gadi)
WrongTale (14 gadi)
dzelzsgriezeejs( (14 gadi)
Viskas