Sametis: par ne-dzeršanu
+7
Rakstīts īpaši truemetal.lv 21.8.11. Tēma tāda jancīga. Šepatās vienā diskusijā visi izlielījāmies, kāds tās "alkohola patēriņa stāžs" nu kuram ir. Bet es saku: man šis stāžs praktiski nav.

Gribas ko citu pasacīt – kādā brīdī ir jāizvēlas, vai trekterēt spirtu vai darīt ko citu. Jāsaka, man sanācis to vērot uz citu pieredzi, nevis caurlūkoties no paša darīšanas. Dzīvoju patreiz mazattīstītā pagastā, kur šī liga ir plaši izplatīta. Visos vecumos, iesākot jau no pamtaskolas klasēm. Un veči lielākoties nenovelk līdz 50 gadiem. Pēdējais pusgads: viens salauzis roku, otrs ar smagu insultu uz gultas, trešais ar pēkšņu sirdstrieku pa taisno uz "fāterlandi".

Atzīstos- pirmo un pēdējo reizi es pietuvinājos savas "bezfilmas" stadijai ciema folkloras kopā, kur es līdz nesenam laikam piezēģelēju uz vijoles. Tā teikt, pēc brauciena cienāja ar nez kādu alkoholu uz ceļa stūra, un pie vadītājas vēl mājās tusiņš. Sajutos, ka mēle mežģās, un nemaz nerunāsim par pirmsnāves sajūtu visā nākamā dienā. Man bija (ir) kauns- ka visi apkārtējie redzēja mani šādā stāvoklī.

Tamdēļ tagad- ja redzu, kad saietā briest prasta dzeršana- tad pēc pieklājības glāzes cenšos nosvīst. Arī "Melnajā Piektdienā" maksimālā robeža ir 3 gaišā alus kausi ar labām atstarpēm. Ceturtais pēc dažām stundām.

Kopumā saku- man vēl daudz jāpaveic, tamdēļ izvēle man ir ne-dzeršanas virzienā. Zinu, ka spirta "pudeļmaize" nebaro, bet gan saīsina šo "darba dienu" mums katram atsevišķi ņemot. 665+
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
+8
Līdz šādai atklāsmei ir jānonāk katram pašam. Mūsu sabiedrībā diemžēl ir tāda problēma, ka veči diezgan lielā vairumā to atsakās saprast (sievietes to kaut kā saprot ātrāk, bet arī ne visas). Kaut gan gandrīz katrā ģimenē ir kāds eksemplārs'- alkoholiķis, no kura mēs varētu mācīties, kādu postu tas patiesībā nes. Vienmēr jau šķiet, ka "es jau nedzeru daudz" un līdz patiesai problēmas atzīšanai ir ļoti ļoti tālu, ka dažreiz vai pat bieži tas tomēr ir par daudz, īpaši ieslīgstot regularitātē.

Varbūt es pat ikdienā šajā tēmā nebūtu neko ierakstījusi, jo tomēr katrs pats izvēlas kā sevi interesantāk novest līdz kapam, bet tā kā pirms kādas pusstundas sencis man sadirsa visu dienu ar savu alkoholiķa delīriju, kliedzot telefonā kaut kādu kārtējo marasmu, gribu teikt, ka dzeriet, bet tad pisiet tikai katrs savu laiku un veselību.
+3
"pirmsnāves sajūtu visā nākamā dienā" ak, dies' ku' skaisti pateikts :D šis arī man ir viens no galvenajiem iemesliem kamdēļ ko stiprāku un vairāk par alu dzeru ļoooooti reti. un arī otrs iemesls ir tas, ka pietiek pāris reizes atbraukt uz pasākumu ar mašīnu un pavērot no malas, cik nožēlojamas izskatās piedzērušās sievietes, lai tas radītu konkrētu riebumu. negribas būt kaut kādai fublai :)
0
Visumā jāsaka - arī par to ir jādomā: kāds "tu" uzskaties no malas, kad esi masīvā tuņķī. Es labi redzu (un izņēmumu nav), kad esi pamatīgi saņēmies iekšā sīvo-> ta no ārienes esi kaut kur pa vidu starp mērkaķi un pāvu (lai man piedod šis faunas pārstāvji, kuri atsevišķos gadījumos ir ar lielāku saprāta pazīmi nekā "homo sapiens").
0
Alkoprieki pamazām pagaist paši no sevis, kad pēc tusiņa tev kāds albumā drauģelī sabāž šādas bildes (un, kamēr tu paspēj viņas izdzēst, skatījumu statistika ir uzkāpusi pāri 500):

i.crackedcdn.com/phpimages/article/3...
+2
Ir vēl viena slidenīga lieta- par dzeršanu darbavietā. Tāds viedīgs priekšnieks 1-2x gadā (un pa šo laiku attiecīgā branžā notiek kāda kadru maiņa) uzrīko neformālu "pasēdēšanu". Un tad nu pats ielej saviem padotajiem tik, cik šamējie vēlas. Un skatās... cik katrs ņem (vai nedaudz, vai līdz "pelītēm"), un kā sāk uzvesties. Arī tas zināms: ar grādiem ribās - sāk izpausties katra cilvēka primitīvā būtība/dziņas. Un jau nākamajā pirmdienā priekšnieks savu kārtējo padoto ir jūtami vairāk iepazinis. Tā gan man ir "uz ādas" iepazīta lieta. Un - vai "tu" būsi ieinteresēts sevi šādi izrādīt...?
+2
es vienmēr saku- es uz darbu neeju draudzēties, bet strādāt! ciest nevaru darba tusus, lai cik labas būtu attiecības ar kolēģiem, laiku, pēc noteiktā darba laika, ar viņiem nepavadu. lai uzskata mani par augstprātīgu, man pie kājas. nepatīk un viss. (man ir morāla trauma pēc darba gadiem ķengaraga iecirknī, kad tiešām brutāli atļāvos aizcirst durvis ar tekstu: "da, ņeuvažaju", gan jau nojaušiet kādā kontekstā)
0
u-> hmm, šādi gan varam rīkoties tad, ja skumjās pēc "tevis" brēc kādas trīs citas potenciālās darbavietas. kas gan nav visai izplatīta parādība šodien.
+4
Dzeršana darbavietā bija izdevusies vienā no Latvijas svarīgākajām redakcijām. Katru piektdienu pēc tam, kad priekšniecība izprotošā kārtā pamanījās nozust, mēs sākām relaksēties, ik pa brīdim atsaucoties uz numura redaktora saucieniem «Nāc īsināt savu gabalu!».

Katru reizi tusiņš beidzās citādi, bet vismaz vienā gadījumā pasākums rezultējies lesbiešu seksā uz galvenās redaktores galda.
0
"NRA", vai?
+6
Neuzminēji, NRA tā nav. Kaut gan tur arī savas tradīcijas. Atceros tādu dialogu. Zvana telefons:

— Hallo, Neakarīgās redakcija.
— Sveiki, vai Krautmani varat pasaukt?
— Pasaukt varam, bet liela jēga nebūs. Mēs viņu varam vienīgi atnest pie telefona…
0
Ja turpinām tēmu - tad man arī atmiņas. Vienu otru spraunu rokžurnālistu (dažs šodien grāmatu paspējis izdot) nesu gar steidžu bezsamaņā (zināmu iemeslu pēc) uz gultasvietu... hehe
0
Hehe, man arī gadījies viņu savā teltī nobāzt, jo savējo jamais nespēja sameklēt :D
+1
Es šajā ziņā cienu Raimondu Paulu (nerunāju par Maestro mūziku, kas varētu būt atsevišķa diskusijas tēma), kurš ap 70to sākumu izdarīja izvēli mūzikas labā (nelabvēļi gan runā, ne bez "torpedas" palīdzībsa). Ja būtu savādāk, tad diezin vai RP būtu tur, kur šodien. Vai varbūt jau Citā Saulē, kā dažs labs cits komponists...
+1
Raimonds Pauls — tas ir kaut kāds NSBM veterāns, ja? Tad man viņu it kā vajadzētu zināt… Viņš kādreiz nespēlēja dūdas un ģīgas projektā DRANG NACH OSTEN? ;) \m/ !
0
Par RP parunāšu citreiz... bet tagad vēl saku: cita vidū "spirta dzīves" sekas arī nenāk uz reizi, bet pakāpeniski un nemanāmi pēc gadiem/vai gadu desmitiem. Tur arī ir bīstamība: jaunībā aiz "20...", kad veselības rezerves atļauj- tad arī jūra bieži līdz ceļiem. Kad jau ir "aiz 40...", tad esi ārstu un slimnīcu (pēc karbolskābes smirdošos gaiteņos) biežs klients. Un arī "manā" miestā ātrie visbiežāk tiek saukti, kad kāds pārdozējušais ir jāatkačā...
0
Bet es varu zināmā mērā lepoties ar "Rīgas Balss" kolektīvu (kuras apriņķos štatā biju līdz 1997. gada sākumam). Tad tur nekādos saietos un arī ikdienā (vakaros) nebija problēmas ar spirta lietošanu. Tas jau nenozīmē, ka visi būtu bijuši svētie... taču kolektīva ielokā, arī kopējos vakaros (ja kāds turpināja atsevišķi kur citur ar sekām... - tas jau cits stāsts, bet mani netraucēja) neviens neaizgāja štīmē par daudz tālu. Vēl saglabāja labas sevis kontrolēšanas spējas... :)
+1
sameti, piekritīsi taču, ka tas būtu absurds- atlaist dēļ nedzeršanas, parasti ir pilnīgi otrādi. tā, ka brēc vai nebrēc tās citas darbavietas, līdz šim darbavietās ir visiem nācies pieņemt manus principus. es varu piemest dāvanai, ja tas ir pasākuma mērķis, apēst kūkas gabalu ar kafiju, bet darbā dzert mani piespiest nevar. un pēc darba laika ne tik. ir arī pasākumi kurus boikotēju pilnībā, piemēram, padomju tradīciju atavismus vīriešu un sieviešu dienu.
0
Pareizi. Vecajos laikos, kad Preses Nams vēl nebija aiztaisits ciet uz rekonstrukciju (kura pa lielam tā arī nav sākusies), lielā tusēšana jau bija lejā pa kafūžiem — Oranžajā kafenē, Zebrā… nevis augšā darbā!

Ja godīgi — kā man reizēm pietrūkst Preses Nams un visi tie frīki/kolēģi, kas tur bija! :)
0
u-> Man savukārt bija arī tāda situācija. Ne tieši man, bet blakussēdētājai pie otra galda ar pc. Es tai laikā biju ārštatnieks vienā tagad jau sen neeksistējošā portālā. Tad nu priekšnieks sadomājās tikt vaļā no darbinieces. Viedīgiem priekšniekiem vienmēr ir 75 un vairāk iemeslu, lai "tevi" padarītu pa slikto. Visizplatītākais "a kamdēļ ražo 3, nevis 5 rakstus dienā?" Un tad nu šai darbiniecei pārmeta, ka "redz tai vakarā par daudz alu ņēma", lai gan reāli pati turējās novakarē skaidrajā apgabalā. Tas jau nekas, ka priekšnieks pa vakariem reizēm ar dažiem ne-firmas draugiem un dažiem tuvākiem padotiem trekterēja, ka otrdienā ar pusaizpampušām acīm uzradās tā ap vieniem dienā... Vēl visādi gadījumi. * Nedzeršanu nepārmetīs, būs citi formāli iemesli, taču anti-alkohols būs reālais cēlonies (jo sevišķi attiecas uz daiļā dzimuma pārstāvēm...).
0
Oi, Preses nams- arī man gadus 7ņus bija kā "otrās mājas"... vismaz es fafijužņikos varēju tusēt pēc 18:00 (gan nedarīju- nepatika visai, un arī nebagāts toreiz biju). Mums R Balss darbiniekiem bija jūtama priekšrocība: materiālus varējām čibināt līdz 12:00 dienā, līdz "numura slēgšanas" brīdim. Tad jau brīvāks brīdis. Atšķirībā no "Latvijas Jaunatnes" "Neatkarīgās Cīņas" darbiniekiem, kuriem uz rītu bija jārullē līdz pusnaktij...
0
Viss! Pietiek bazarēt, jāiet iedzert!
+2
nu nepiekritīšu tik un tā:) "visi manim labi bija, ja es pati laba biju" ja labi strādāsi, ja nebūsi sterva pret pārējiem darbiniekiem, nevienam pat prātā neienāks dzeršanas un nedzeršanas problēma. ja gribēs uzkasīties, tad uzkasīsies pēc vajadzības- vai par maz, vai par daudz tiek dzerts. es neesmu ideāliste tikko no skolas sola. protams, ātrāk uz augšu tiek tie, kas kopā dzer, sačomojas utml., nedzērājiem ir grūtāk. tas tāpat kā nesmēķētājiem. smēķētāji ir atsevišķa sociālā grupa kolektīvā, savs tusiņš, sava informācijas aprite utt.
+2
Ir arī tāds rafinēts paņēmiens / ko izbaudīju pirms 20 gadiem apmēram (kad sāku pa presi ņemties, bet tas var atkārtoties jebkurā ne-mediju uzņēmumā). Nu lūk, es paralēli Rīgas Balss darbam piehaltūrēju kur citur (protams, ar "mātes-avīzes" vadības atļauju, tad vispār tur bija pareizs uzstādījums - "tev" raksts, ja ko uztaisīji, bija vispirms jāpiedāvā savai avīzei, ja nederēja- tad varēji dot kādam citam medijam... ). Un tajā otrajā vietā divi "vecie" darbinieki dienas izskaņā piedāvāja "pasēdēt" kafejnīcā. Aizgāju - izdzēru pāris glāzes, laikam, brendiju un izdomāju iemeslu, lai aiztītos. Kā pēcāk izrādījās, tas bija turienes priekšnieka paņēmiens... caur savu sprauno/rūdīto darbinieku ķetnām izmēģināt "jauniņo", kāds es toreiz biju. Un šiem rezultāts bija jāpaziņo savam "tēvam". Laikam neiepatikos, tamdēļ turpmākiem rakstiem parādījās iemesls nebūt, vai būt ar grūtībām (ne tajā nedēļas numurā, un arī trešajā lapā no beigām...). Saprotams, tiku izprovocēts man no turienes aiziet... Palikt man nelīdza.
0
Man arī tirgus pļāpas šodien jābeidz - uz vakaru jāsasauc aitas kūtī, jāuzcep pašam bada pankūkas, pēc tam vēl pa gaismu jāpapļauj zem ābelēm viens pļavas stūris. * Bet kaut ko lidzīgu jaunā mediju darbinieka rokasgrāmatai (tur teiktais noderēs arī citviet nesaistībā ar laikrakstu būšanām) sarakstīju šajā saitē: zurnalistika.blogiem.lv/
0
Tēma ir kādi 3-4 aktīvisti. Daudz vai maz?!
Principā katram jāzin sava norma / robeža un, ja, to nepārkāpj tad viss ir O.K.
p.s. Es varu izdzert 3 alus, bet ja to daru uzreiz (pa tiešo, bez pauzēm), tad, tas nav labi :-)
+4
Uzsākam truemetal sacensības - vai šī tēma savāks tikpat daudz komentāru kā tā zem nosaukuma "nočņiks - steidzami!"
0
Galvenais — tie, kas diskutē tēmā «Par nedzeršanu», diskutē arī tēmā «Dzeršana».
+1
nu tā jau laikam ir "brīvas un atvērtas sabiedrības pazīme", "demokrātija kā process"

Nesen klausījos kaut kādas politiķu diskusijas pa rādiō un samācījos gudras frāzes :D
Vārdu sakot ir tā - kamēr tu vāries mutiski - tikmēr tā ir demokrātija, un neviens tevi nedzird. Bet kad tu izsit logus, par kuriem pats esi samaksājis un kurus atkal iestiklos par tavu naudu, tad uzreiz ir "jānovelk stingras robežas" un katram "sevi cienošam pilsonim" ir tas "krasi jānosoda".

(es nevaru paskaidrot kā tas iet kopā ar dzeršanas/nedzeršanas tēmu)

ā nē, izdomāju ...
tā kā gan logu sišana, gan "sevis cienīšana" un "krasā nosodīšana" pārsvarā tomēr balstās uz bara instinktu, tad tas ir tāpat kā ar dzeršanu - nav svarīgi, ko mēs darām, galvenais ka mēs to darām KOPĀ.
Tāpat arī nonāk pie tā, ka skolā aiztiek "vājākos" utt.
+1
Visi normāli cilveki dzer. Tā ir aksioma.
+4
Man laikam ir ļoti laba iekšējā bremze. Tā jau saka, ka alkohols izvelk no cilvēka viņa patieso dabu, kas man par laimi ir miermīlīgi apcerīga, nekad nav arī piemetusies klasiskā dzērāju kaite, kad sāk niezēt dūres bez jebkāda iemesla vai uzrodas sajūta, ka esi Breds Pits un visas meitenes automātiski tavējās.

Jā, ir bijušas gana daudz bezfilmas, bet, pat lielā krānā esam un darot muļķības, tās pārsvarā man sanāk tādas labdabīgi bērnišķīgas, tā, ka otrā rītā nav jāklausās no apkārtējiem sūdzības un pārmetumi par kretīnisku uzvedību. Māku sevi savākt.
+2
Alkhols neparāda kāds ir cillēks, bet gan tā neganto pusi.

^^ ti čo?! ņeuvažāješšš?!
0
Liekas lieta ir tajā, ka alkohola lietošana katrā pasākumā, lai kādas nozīmības tas būtu, ir kļuvusi jau par neatņemamu sastāvdaļu. Kā ta ies uz krogu, vai ar čomiem pasēdēt un nedzers kādu alu??!! Tas arī ir tas skumīgākais, ka kļuvis par ieradumu, ka obligāti jābūt vismaz nedaudz alkoholam, kas daudziem izvēršas par mērķi :"Bez paikas jau var iztikt, bet bez alus nu nekādi" un tad, kad viss beidzot ir biebeigts, tad notiek nepārtraukta driģenēšanās, par braukšanu uz veikalu, kaut visi, pat šoferi ir lietojuši, vai veikala meklēšanu, jo bija tomēr par īsu :) Liekas daudzi vienkārši nevar justies brīvi, neieraujot kādu šļuku...
+3
Aizmirsu, kas to teicis, bet teicis gudri.

Ja ir noticis kaut kas slikts, dzeram, lai aizmirstu.
Ja ir noticis kaut kas labs, dzeram, lai svinētu.
Ja nekas nav noticis, dzeram, lai kaut kas notiktu.

Jebkurā gadījumā, katram ir sava norma un paša izvēle vai to normu ievērot vai nē.
+1
Dethecrator, šodien, plkst. 00:31
Galvenais — tie, kas diskutē tēmā «Par nedzeršanu», diskutē arī tēmā «Dzeršana».

tas jau tikai loģiski, jo:
1) ar nedzeršanu pieredze ir jebkuram, ar dzeršanu - gadās, ka nav;
2) nedzeršanas tēma ir aktuālāka dzērājiem, nekā nedzērājiem.

Ir jau arī dzērieni, kurus dzer tāpēc, ka garšo - kā labs alus vai vīns.
+2
te jau vispār visi, kas raksta, raksta puslīdz visās tēmas. latentie lietotāji neraksta nevienā.
0
Un kas gan trūmetāls būtu bez visiem tā uz spamu kārajiem iemītniekiem - meža dīvaiņiem? :)
0
Meža dīvainisms — branga lieta!
+1
nevienam nav noslēpums, ka mēs esam sarežģīta ķīmiska sistēma, kur ārkārtīgi svarīga loma ir hormoniem, mazām jautrām molekulām, kuras pilnībā pārvalda mūsu rīcību ar niecīgām iespējām tos ietekmēt

pie tam hormonus var sadalīt daudzās grupās pēc to psihosomatiskās funkcionalitātes (medicīnas grāmatās šito nemeklējiet), bet ir divas galvenās grupas, kuras nosacīti var dēvēt par eņģeļiem un dēmoniem.

un nelaime ir apstāklī, ka daudz dēmonu psihobarības galvenais avots ir spirtā un citās apreibinošās vielās esošā enerģija

līdz ar to, ja dēmoni ir pietiekamā daudzumā (pārsvarā jau iedzimti), tad viņiem gribās ēst un viņi kliedz. jo vairāk viņi kliedz, jo vairāk ir jādzer (tipiskā kaite, bet var izpausties arī citādi un ļoti kreatīvi - piemēram, rīšanā kā cūkai cenšoties kompensēt spirta psihoemocionālo spinu trūkumu)

bet atcerieties, ka teicu, ka iespējas dēmonus ietekmēt ir niecīgas, bet ne nereālas. un to var darīt dažādi (kaut vai ar ampulu palīdzību).

tikai šajā gadījumā ir jārēķinās ar sekām, ka dēmoni nesaņemot nepieciešamo enerģiju ar pareizo spinu, ātri izdomās kā savu neapmierinātības vektoru virzīt citā virzienā, t.sk. dodoties iekarot eņģelu teritorijas. sekas tam var būt gaužām neparedzamas - psihiskas novirzes, audzēji, hroniski iekaisumi utt.

tāpēc viss vienkāršais ir ģeniāls - turiet dēmonus pusbadā (jo paēduši tie arī dara sliktas lietas tāpat kā cilvēks no bezdarbības), un mācieties šo pusbada stāvokli saglabāt (kā es ar vidēji ~80-100 tīrā spirta ekvivalentu gramiem nedēļā) vai arī nežēlīgi sevi fiziski izdzenot reizi - divas nedēļā līdz runners high efektam.
+1
100 grami tīra spirta būtu 250 grami šnabs - diezgan ēdelīgi tie dēmoni tev, ja ņemam vērā, ka tas ir pusbads.
0
^vai arī trīs pudeles alus vai viena pudele vīna, kas ir tuvāk realitātei, ja iet runa par konkrētiem apjomiem
0
Spin doktors!
+2
Dēmonu neapmierināšana ar alkohola radītu aptumsumu rada žultainu vēlmi rakstīt komentārus internetā.
0
^ Ir novērojama arī tieši pretēja tendence dēmonu pārlieku lielas apmierināšanas gadījumā.
0
Tfu, līdzīga tendence, ne pretēja. Acis jau šilierē (no darba, ne no apmierinātiem dēmoniem :)
-1
Dzert vai nedzert= tāds tas jautājums... vecumam palielinoties viedoklis pakāpeniski mainās no pirmā varianta uz otro (ja paspēj līdz tam novilkt)...
0
ka jau sīnis i gatavs, ta jau viņam vienalga kas un kā, ka tik i ko iesīņot
0
Vai arī - baro vilku kā gribi, vienalga tas uz mežu skatās...
+9
dzirdi mataino, cik gribi — vienalga uz nočņiku vēl aizvilksies!
0
Ja jau reiz aiz "metāliskās mūzikas" var slēpt jau atkarības rašanos... ?
0
Nu tad iedzeram par visiem tiem, kas nedzer!
+3
Galvenais par savu (nevis aizlienēto) naudu...
+5
Ja nedzers, tad kā savādāk iekšā dabūs?
+10
Līdzīgu tostu, 12. klases izlaidumā mums teica vēstures skolotājs: "Mūsdienu jaunatne vairs nemāk izklaidēties bez alkohola, nu tad iedzērsim par to, lai mācētu."
+6
Saistībā ar ne-dzeršanu nāk prātā gadījums no 2006. gada rudens. Kāds klasesbiedrs, kurš uzsāka ar mani saraksti draugiem.lv, piedāvāja satikties, atcerēties jaunību, skolas gadus. Taču vienlaicīgi tas klasesbiedrs man vairākkārtīgi rakstīja, ka "vairs nedzerot" (par ko pārāk nebrīnījos, jo savulaik viņš ziemā galīgā pālī bija nogulējis visu nakti svaigā gaisā sniegā - rezultātā labajai rokai dakteri vēlāk pamatīgi noīsināja 3 pirkstus). Nodomāju: OK, būs bezalkoholiska gremdēšanās atmiņās, varbūt padzersim tēju :)

Mūsu tikšanās iekrita NATO sammita laikā Rīgā, tā klasesbiedra darbavietā (pilsētas centrā kaut kādā darbnīcā, kura izgatavoja gaismas reklāmas). Sākumā aizstaigājām uz veikalu, lai paņemtu katrs pa 1 aliņam (un tā kādas 5-6 reizes). Sākumā nodomāju: iespējams, mans klasesbiedrs alu neuzskata par alkoholu, bet gan pārtikas produktu. Tas līdz brīdim, kad darbnīcā no kāda plaukta tika paņemta iesākta vodkas pudele, kuru patukšojām, kārtējai alus pudelei beidzoties.

Protams, atcerējāmies skolas gadus, klasesbiedrs arī pieminēja Odesas cietumā aizvadītos gadus utt. Bija visnotaļ interesanti. Tā kā darba diena arī tuvojās noslēgumam, klasesbiedrs piedāvāja paņemt 1 "brūno" un braukt pie viņa uz Purčiku. Nolēmu tad nu ieviest skaidrību par to klasesbiedra ne-dzeršanu un vaicāju: "Klausies, tu takš teici, ka vairs nedzerot?" Uz ko saņēmu atbildi: "Nu ja! Protams! Agrāk es bezbožno kodu, tagad gan ne! Tagad es zinu mēru!"

OK, paņēmām "brūno" un Purčikā klasesbiedra dzīvoklī turpinājām pasākumu: kulturāla atpūta urliskā gaisotnē ar man mazpasīstamiem cilvēkiem, spriežot pēc kuru kondīcijas, viņiem diena sākusies ar neuzmanīgu uzlāpīšanos... Kādā brīdī mans klasesbiedrs sastrīdējās ar savu civilsievu par bērnu audzināšanu, viedokļu apmaiņa beidzās ar civilsievas draudiem izsaukt policiju, un mazliet vēlāk šie draudi tika īstenoti… HVZ kālab, manuprāt, nebija nekāda iemesla kam tādam…
+10
Kad beidzot visi klasesbiedra apartamentos esošie grādīgie drinki piebeigti, un pie puslīdz adekvātas realitātes uztveres palikuši bijām vairs tikai es, klasesbiedrs un viņa civilsieva, mēs ar klasesbiedru nolēmām doties uz tuvumā esošo “Supernetto” veikalu, lai nopirktu vēl vienu “brūno”…

Iepirkušies un veikuši “nelielu degustāciju”, sēžam dzīvoklī un kaut kā totāli piemirsuši esam par policijas izsaukumu. Taču liktenīgais brīdis pienāk: ierodas policija (2 veči un 1 sieviete). NATO sammita laikā joki mazi, sākumā pat neapjēdzu, kas atgadījies… Namatēvs tūdaļ saņēma ielūgumu apmeklēt policijas iecirkni personības noskaidrošanai, jo tam nebija it nekādu personu apliecinošu dokumentu. Tā kā man pase bija līdzi, parādīju to un teicu, ka esmu ciemos, tagad grasos kā reiz doties mājup… Tas nostrādāja, lai gan ārējais tēls (sporta tērps + diezgan trula sejas izteiksme) būtiski neatšķīrās no fonā esošajiem ciemiņiem, kuri jau bija “izrubījušies”.

Sieviete – policiste uz atvadām vēl izlēja virtuves izlietnē pustukšo brendija pudeli ar vārdiem: “Alkohols ir jāiznīcina!”…

Morāle: priekšstati par ne-dzeršanu mēdz būt dažādi, dažkārt pat krasi atšķirīgi.
+6
:D

Alkohols ir jāiznīcina! Viņa teica to centīgajiem iznīcinātājiem.
+11
Un tā šī tēma pazaudēja pēdējās atšķirības no "Dzeršanas" tēmas :D
+5
šitas varētu tikt nominēts par pretalkahola tēmai veltītu hitu:
www.youtube.com/watch?v=F2tdMFUsCsQ...
+2
Bljee - labs!!!
+4
Priekš manis gan kā labākais pretalkohola vide nostrādā šis (ir forumā likts, taču atļaušos atkārtoties):

www.youtube.com/watch?v=RRrf-z8H3lw...
+2
Ne-dzeršanai nepieciešama nopietna motivācija.
Piemēram, sievai vajadzīgs vīrs (ar skaidru galvu), bērnam tētis vai arī vnk. darbs tāds, uz kuru jāierodas skaidrā prātā utt. u.tml.

Ja it nekādas motivācijas nav, tad faktiski ne-dzeršana var būt piemērota vienīgi tiem, kam veselība vairs neļauj nogaršot neko stiprāku par kefīru vai ierūgušu limonādi.

Ja cilvēks dzer ar mēra izjūtu (mēra izjūtas standarts nav jāmeklē manis aprakstītajā stāstā), viņš ir atradis optimālo līdzsvaru starp žūpošanu un ne-dzeršanu.

Tātad: pirms iesaisties bezkompromisa cīņā ar Zaļo pūķi, padomā, varbūt tomēr sākumā kādu laiku būsi "Litrabola komandas spēlējošais treneris"? Vai arī uzskati, ka "dzert, tāpat kā mācīties, nekad nav par vēlu"?

+2
Kā lai nedzer, ja Latvijas Patentu valdē reģistrēta preču zīme "USHAKOV", kura paredzēta alkoholiskajiem dzērieniem :)
+3
man tā ienāca prātā doma, ka nesūdīgs alus šķirnes nosaukums varētu būt "Dr. Apinis", mhehehe.
+1
Laikam te jau'pie nosaukumiem bij tie smukie alus nosaukumi - "Tumšā Pagātne" un "Gaišā Nākotne".
+1
Savaulaik bija izteiksmīgi nefiltrēto alu nosaukumi: "Trakais āzis" un "Trieciens".
0
Brūnais Lācis FTW
0
:D Par alus šķirni «Dr. Apinis» reāli nosmējos. Drīkst izmantot kaut kur tālāk cienījamā veselības propagandētāja, ļaunu netikumu apkarotāja izironizēšanā?
+3
Par nedzeršanu.
www.youtube.com/watch?v=By-k0lhIYvM...

skatīties no 6:57
+2
iespējams, ka šis jau te kaut kur ir ielikts, bet vienalga - diezgan labs video, kurā parādīts, kā cilvēks pālī reāli izskatās un kā viņam pašam liekas, kā izskatās

www.youtube.com/watch?v=2Y1QxF0hs_0...
0
labs.
0
Tāpē jau dzer, lai dzīvē ienestu kādas gaismiņas un muzončiku.
-2
Mānīga "gaisma" tā ir dzīvē. Drīzak jau surogāts, pēc kura nāk pohas (tiešas un morālas), parādi, un ātrāka aiziešana Taisaulē (pēc tam nākamā dzīvē jādzimst dzērāju ģimenē).
+2
Dzīvotu tu nevis privātmājā laukos, bet pilsētā, tad kaimiņi tevi lūgtos, lai tu dzer! Pat dzeramo bez maksas tev piegādātu!
0
Sagadās- ka arī privātmājā mūžamežos neliek mieru... piektdienas vakarā iedzērušu gaternieku balsis no pagasta centra dzirdu pat 3km attālumā.
+1
runa jau ir par to, cik tālu tava vijole dzirdama! ;)
+1
Tā reizēm dzirdama pagasta centrā, kā arī paris kapsētās- funkcionālos un specifiskos pasākumos.
+4
Var jau būt, ka pagasta iedzīvotāju nodzeršanās iemesls meklējams arī šīs vijoles skaņās...
0
^Laabs!
+1
Bet, ja padomā tālāk - reāls business. Vijoles dēļ vairāk dzer, ātrāk mirst un ir iemesls atkal spēlēt kapsētā.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Viskas