Nacionālisms, mosties...
+14
Studējot universitātē jau pirmajās nedēļās esmu sapratis, ka dzīve ir ilgs, lēns un diezgan mokošs process. Bet ne jau par to būs runa. Ar katru dienu, lasot grāmatas, studējot, analizējot un interpretējot, izzinot, izdarot secinājumus un darot citas student-figņas, es jūtu, ka tomēr akadēmiski un loģiski sāku pieņemties prātā. Māka lasīt un mācīties šajā jomā izpaužas šādi: būtisko atcerēties, nebūtisko aizmirst. Visinteresantākais priekšmets universitātē man ir Latvijas politiskā vēsture. To pasniedz mums visiem zināmā, harizmātiskā un jestrā RSU Politikas Zinātnes katedras Dekāne. Tieši viņa bija tā, kas padarīja vēsturi un politiku par maniem mīļākajiem priekšmetiem jau vidusskolā. Viņai nezinot, viņa jau toreiz padarīja mani par 'mazo revolucionāru', kas to vien kāroja kā reiz kļūt par valsts diktatoru.
Skolā iemantotā mīlestība pret vēsturisko un politisko domāšanu man par laimi palīdz studēt tālāk, bet man ir arī traucēklis - es katru dienu sastopos ar aizspriedumiem.
Katru dienu manī aug šī mazā lietiņa... nē tas nav audzējs, bet gan naids. Un šis naids tiek vērsts pret divām sabiedrībām - slāvu un vienaldzīgo. Tas nav tikai tāpēc, ka katru dienu man uz ielas ir jāskatās uz cilvēkiem ,kas šajā valstī nebija gaidīti. Tas nav tikai tāpēc, ka viņi savas mašīnas ir izdekorējuši ar padomju emblēmām vai Krievijas karogiem, vai pat Sv. Georgija lentītēm simbolizējot neuzticību un ņirgāšanos par valsti, kurā uzturas. Un galu galā, tas nav tikai tāpēc, ka paši latvji nolād savu tēvzemi un mūk projām. Par laimi man ir skaidrs priekšstats par atšķirību starp fanātisko "patriotismu" un tautas "nacionālismu". Jau sen sen atpakaļ, es iestājos par pirmo. Šajos laikos nekas cits neatliek, kā vien iestāties par savām nacionālajām vērtībām. Tas, ko mēs attiecībā uz krieviem saucam par "šovinistisku" audzināšanu, patiesībā nav nekas cits, kā pārmērīga Krievijas varenības pasvītrošana visās kultūras dzīves jomās, vai kā paši krievi mīl teikt, visās "civilizācijas" jomās.
Jaunos krievus skolo nevis "objektivitātē", bet gan vissubjektīvākā un visaprobežotākā veidā, kādu tikai var iedomāties attiecībā uz visu viņu dzimtenes politisko vai kultūras varenību. Šāda domāšana rada jauno briesmoni, kas no agras bērnības, vecāku sazombēts noliegs jebkādas latviskās vērtības un, protams, noliegs 1940. gada 17. jūnijā notiekošo, jo viņam tiek skaidrota greiza Padomju vēsture. Bet gudrākie no šiem iemācīs arī savu bērnu nomaskēties, lai pasargātu. Viņš aizliks par Latviju labu vārdu, viņš kliegs SARAUJ LATVIJA hokeja mačos, viņš piespraudīs pie savas somas karodziņu un runās TIKAI un vienīgi latviski, ja būs nepieciešams, bet dziļi zem tā visa kvēlēs tā post-marksisma liesma. Jā, es zinu šo slaveno frāzi, kura izskan katru reizi kad diskusija iet par nacionalitāti: "Nu ne jau visi krievi ir slikti". Ļaujiet man argumentēt ar vienkāršu frāzi - Nav arī neviena ūdenslāse, kas uzskata, ka ir vainīga pie plūdiem. Jo to jau viņi grib - Saskaņu (pēdējā laikā bieži dzirdēts vārds, vai ne?), miermīlību, vienlīdzību. Un tagad uzdodiet sev jautājumu: "Cik Latvijai uzticīgus krievus jūs pazīstat?" un "Cik no viņiem paliks uzticīgi Latvijai, ja Medveģeva bezkaunīgais likums tiks īstenots uz Latvijas teritoriju?"
Ar nožēlu jāatzīst ka "dižais" PSRS eksperiments izdevās, nevis uz Leišiem, nevis uz Igauņiem, bet gan tieši uz mums - gansiem, ja ņem vērā nacionalitāšu proporcijas. Atļaujiet šajā rindkopā man to paskaidrot mazlietiņ detalizētāk, respektīvi, nelielu vēstures nodarbību. Jebkurā vietā, kur sāk uzdarboties kāda Marksistiska ideoloģija, tur tā pārvēršas katastrofā. Tagad salīdzināsim Marksa smadzeņu un magonītes (Papaver somniferum) bīstamību. Pirmais iziet: Marksam - Sociādemokrātisms; magonei - opijs. Mazās devās abi nav īpaši kaitīgi, bet savas sekas tiem ir. Otrais rindā iet: Marksam - Sociālisms; magonei - morfīns. Nu, šeit varētu iztikt bez komentāriem. Trešais rindā: Marksam - Komunisms; magonei - heroīns. IZNĀKUMS LETĀLS! Tieši tā, visas trīs ideoloģijas un visi trīs medikamenti, sākumā bija cerība cilvēcei, bet vēlāk tie izrādījās kā sērga un lāsts. Viss sākās un beidzās ar vienu un to pašu. Jebkurā valstī, kurā jau ir izplatījies komunisms, pirmais mērķis ir likvidēt 10% no visiem iedzīvotājiem. Nav svarīgi vai viņi ir valsts ienaidnieki. Šis skaits ir ļoti specifiski, jo tas ir kā sākums jaunas sabiedrības attīstīšanai. Pats interesantākais, ka tie 10% ir tikai un vienīgi ingeliģence un sabiedrības augstākie. Un tagad, lūdzu pāršķirstiet savas vēstures klades un burtnīcas un sameklējiet cik latviešus deportēja. Precīzi neatceros, bet ļoti daudz. Kad tas bija izdarīts, tika ievesti visi iespējamie krievu strādnieki, bandīti un deģenerāti, t.i. - zemākais slānis. Un lūk rezultāts! Mērķis bija acīmredzams - degradēt un bremzēt Latvijas latviešu attīstību iesūtot noziedzniekus, jo Staļins jau nebija muļķis. Viņš zināja, ka šim režīmam ar laiku pienāks gals, bet gribēja lai vēl pēc tā sabrukšanas sekas ir jūtamas vēl ilgi. Un ar šādām sekām ir praktiski neiespējams tikt galā. Secinājumi ir tādi -ar viņiem mēs negribam, bet bez viņiem mēs nevaram! Viņi un viņu atvases ir kļuvušas par daļu no latviešu sabiedrības, bet latvieši tā vietā lai kaut ko darītu, mūk prom. Tā ir kā gangrēna, kas lēnām noēd vēl veselu palikušo kājas pusi. Un tas ir tikai laika jautājums. Bet ko lai dara? Sūtīt projām? Krievijai viņi nav vajadzīgi. Neviena valsts neuzņemtu tādu lērumu nepiederīgo ļaužu. Bet ziniet, reiz Vācijā bija 6 miljoni žīdu... bet par to nākamreiz.
Par vienaldzīgajiem runājot. Paskatieties tik uz politiķiem! Bāla muļķība, kas to vien dara kā plosās. Vai Jūs tiešām domājiet, ka Latvijā ir kaut viena partija, kas varētu izvest tautu no krīzes? Nē, jo tāda vēl nav nodibināta! Un neļaujiet jēliem medijiem un Šleserismiem Jūs apmuļķot! Apvienojaties, apvienojaties tik cik uziet. Bet vai tas jau nav sen skaidrs, ka viņi tikai grib varu, nevis izglābt tautu? Partijas viena otrai rīkli pušu griež, tā vietā lai risinātu valstiskās problēmas. Mēs visi zinām, kas notiks, ja kreisie būs pie varas. Bet ES zinu, ka vairumam no Jums ir vienalga. "Lai jau viņi tur plosās, kas ta man?" vai ne? Ar tādu domu ātri vien šeit varēs zelēt īkšķi. Uz ielām un transportos es redzu ne tikai svešos, bet gan arī savējos, kas ir apātiski un vienaldzīgi. Šī ir vēl lielāka problēma par slāviem. Man ir žēl dzirdēt uz ielām cilvēkus, kuriem ir vienalga vai viņš ir latvietis vai nē. Itin visur viņš jūtoties vienādi labi vai slikti atkarībā no tā, vai uz galda viņam ir maizes kumoss. Sakarā ar "nacionālā lepnuma" trūkumu, šādos gadījumos tiek daudz moralizēts, nežēlojot stiprus izteicienus. Bet vai šie apātiskie cilvēki ir domājuši, cik atsevišķu patīkamu atmiņu visās kultūras un mākslas dzīves jomās viņiem ir devusi šī dzimtenes un tautības varenības sajūta, kura tad arī ir radījusi patīkamo apziņu būt piederošam tieši šai tautai? Nu paskatieties, tak uz dziesmu svētkiem! Skudriņas skrien pār muguru! Dzied tā, ka zeme rīb! Bet tas ir tikai viens piemērs. Vai viņi ir domājuši, cik lielā mērā šis lepnums pār tēvzemi ir atkarīgs no tā, ka viņiem bija reāla iespēja iepazīties ar tās varenību visās jomās? Vai jaunlatviešu kustība bija bezjēdzīga? Tas bija labs sākums labām pārmaiņām, bet, pateicoties vienaldzīgajiem, tas lēnām mirst....
Vienīgais, ko vēsture man ir iemācījusi ir tas, ka no tās nevajag mācīties un tas, ka tā atkārtojās. Latvju puišeli, neaizmirsti, ka esi latvietis! Un meitene - neaizmirsti, ka tev jālaiž pasaulē arī latvietis!...
Skolā iemantotā mīlestība pret vēsturisko un politisko domāšanu man par laimi palīdz studēt tālāk, bet man ir arī traucēklis - es katru dienu sastopos ar aizspriedumiem.
Katru dienu manī aug šī mazā lietiņa... nē tas nav audzējs, bet gan naids. Un šis naids tiek vērsts pret divām sabiedrībām - slāvu un vienaldzīgo. Tas nav tikai tāpēc, ka katru dienu man uz ielas ir jāskatās uz cilvēkiem ,kas šajā valstī nebija gaidīti. Tas nav tikai tāpēc, ka viņi savas mašīnas ir izdekorējuši ar padomju emblēmām vai Krievijas karogiem, vai pat Sv. Georgija lentītēm simbolizējot neuzticību un ņirgāšanos par valsti, kurā uzturas. Un galu galā, tas nav tikai tāpēc, ka paši latvji nolād savu tēvzemi un mūk projām. Par laimi man ir skaidrs priekšstats par atšķirību starp fanātisko "patriotismu" un tautas "nacionālismu". Jau sen sen atpakaļ, es iestājos par pirmo. Šajos laikos nekas cits neatliek, kā vien iestāties par savām nacionālajām vērtībām. Tas, ko mēs attiecībā uz krieviem saucam par "šovinistisku" audzināšanu, patiesībā nav nekas cits, kā pārmērīga Krievijas varenības pasvītrošana visās kultūras dzīves jomās, vai kā paši krievi mīl teikt, visās "civilizācijas" jomās.
Jaunos krievus skolo nevis "objektivitātē", bet gan vissubjektīvākā un visaprobežotākā veidā, kādu tikai var iedomāties attiecībā uz visu viņu dzimtenes politisko vai kultūras varenību. Šāda domāšana rada jauno briesmoni, kas no agras bērnības, vecāku sazombēts noliegs jebkādas latviskās vērtības un, protams, noliegs 1940. gada 17. jūnijā notiekošo, jo viņam tiek skaidrota greiza Padomju vēsture. Bet gudrākie no šiem iemācīs arī savu bērnu nomaskēties, lai pasargātu. Viņš aizliks par Latviju labu vārdu, viņš kliegs SARAUJ LATVIJA hokeja mačos, viņš piespraudīs pie savas somas karodziņu un runās TIKAI un vienīgi latviski, ja būs nepieciešams, bet dziļi zem tā visa kvēlēs tā post-marksisma liesma. Jā, es zinu šo slaveno frāzi, kura izskan katru reizi kad diskusija iet par nacionalitāti: "Nu ne jau visi krievi ir slikti". Ļaujiet man argumentēt ar vienkāršu frāzi - Nav arī neviena ūdenslāse, kas uzskata, ka ir vainīga pie plūdiem. Jo to jau viņi grib - Saskaņu (pēdējā laikā bieži dzirdēts vārds, vai ne?), miermīlību, vienlīdzību. Un tagad uzdodiet sev jautājumu: "Cik Latvijai uzticīgus krievus jūs pazīstat?" un "Cik no viņiem paliks uzticīgi Latvijai, ja Medveģeva bezkaunīgais likums tiks īstenots uz Latvijas teritoriju?"
Ar nožēlu jāatzīst ka "dižais" PSRS eksperiments izdevās, nevis uz Leišiem, nevis uz Igauņiem, bet gan tieši uz mums - gansiem, ja ņem vērā nacionalitāšu proporcijas. Atļaujiet šajā rindkopā man to paskaidrot mazlietiņ detalizētāk, respektīvi, nelielu vēstures nodarbību. Jebkurā vietā, kur sāk uzdarboties kāda Marksistiska ideoloģija, tur tā pārvēršas katastrofā. Tagad salīdzināsim Marksa smadzeņu un magonītes (Papaver somniferum) bīstamību. Pirmais iziet: Marksam - Sociādemokrātisms; magonei - opijs. Mazās devās abi nav īpaši kaitīgi, bet savas sekas tiem ir. Otrais rindā iet: Marksam - Sociālisms; magonei - morfīns. Nu, šeit varētu iztikt bez komentāriem. Trešais rindā: Marksam - Komunisms; magonei - heroīns. IZNĀKUMS LETĀLS! Tieši tā, visas trīs ideoloģijas un visi trīs medikamenti, sākumā bija cerība cilvēcei, bet vēlāk tie izrādījās kā sērga un lāsts. Viss sākās un beidzās ar vienu un to pašu. Jebkurā valstī, kurā jau ir izplatījies komunisms, pirmais mērķis ir likvidēt 10% no visiem iedzīvotājiem. Nav svarīgi vai viņi ir valsts ienaidnieki. Šis skaits ir ļoti specifiski, jo tas ir kā sākums jaunas sabiedrības attīstīšanai. Pats interesantākais, ka tie 10% ir tikai un vienīgi ingeliģence un sabiedrības augstākie. Un tagad, lūdzu pāršķirstiet savas vēstures klades un burtnīcas un sameklējiet cik latviešus deportēja. Precīzi neatceros, bet ļoti daudz. Kad tas bija izdarīts, tika ievesti visi iespējamie krievu strādnieki, bandīti un deģenerāti, t.i. - zemākais slānis. Un lūk rezultāts! Mērķis bija acīmredzams - degradēt un bremzēt Latvijas latviešu attīstību iesūtot noziedzniekus, jo Staļins jau nebija muļķis. Viņš zināja, ka šim režīmam ar laiku pienāks gals, bet gribēja lai vēl pēc tā sabrukšanas sekas ir jūtamas vēl ilgi. Un ar šādām sekām ir praktiski neiespējams tikt galā. Secinājumi ir tādi -ar viņiem mēs negribam, bet bez viņiem mēs nevaram! Viņi un viņu atvases ir kļuvušas par daļu no latviešu sabiedrības, bet latvieši tā vietā lai kaut ko darītu, mūk prom. Tā ir kā gangrēna, kas lēnām noēd vēl veselu palikušo kājas pusi. Un tas ir tikai laika jautājums. Bet ko lai dara? Sūtīt projām? Krievijai viņi nav vajadzīgi. Neviena valsts neuzņemtu tādu lērumu nepiederīgo ļaužu. Bet ziniet, reiz Vācijā bija 6 miljoni žīdu... bet par to nākamreiz.
Par vienaldzīgajiem runājot. Paskatieties tik uz politiķiem! Bāla muļķība, kas to vien dara kā plosās. Vai Jūs tiešām domājiet, ka Latvijā ir kaut viena partija, kas varētu izvest tautu no krīzes? Nē, jo tāda vēl nav nodibināta! Un neļaujiet jēliem medijiem un Šleserismiem Jūs apmuļķot! Apvienojaties, apvienojaties tik cik uziet. Bet vai tas jau nav sen skaidrs, ka viņi tikai grib varu, nevis izglābt tautu? Partijas viena otrai rīkli pušu griež, tā vietā lai risinātu valstiskās problēmas. Mēs visi zinām, kas notiks, ja kreisie būs pie varas. Bet ES zinu, ka vairumam no Jums ir vienalga. "Lai jau viņi tur plosās, kas ta man?" vai ne? Ar tādu domu ātri vien šeit varēs zelēt īkšķi. Uz ielām un transportos es redzu ne tikai svešos, bet gan arī savējos, kas ir apātiski un vienaldzīgi. Šī ir vēl lielāka problēma par slāviem. Man ir žēl dzirdēt uz ielām cilvēkus, kuriem ir vienalga vai viņš ir latvietis vai nē. Itin visur viņš jūtoties vienādi labi vai slikti atkarībā no tā, vai uz galda viņam ir maizes kumoss. Sakarā ar "nacionālā lepnuma" trūkumu, šādos gadījumos tiek daudz moralizēts, nežēlojot stiprus izteicienus. Bet vai šie apātiskie cilvēki ir domājuši, cik atsevišķu patīkamu atmiņu visās kultūras un mākslas dzīves jomās viņiem ir devusi šī dzimtenes un tautības varenības sajūta, kura tad arī ir radījusi patīkamo apziņu būt piederošam tieši šai tautai? Nu paskatieties, tak uz dziesmu svētkiem! Skudriņas skrien pār muguru! Dzied tā, ka zeme rīb! Bet tas ir tikai viens piemērs. Vai viņi ir domājuši, cik lielā mērā šis lepnums pār tēvzemi ir atkarīgs no tā, ka viņiem bija reāla iespēja iepazīties ar tās varenību visās jomās? Vai jaunlatviešu kustība bija bezjēdzīga? Tas bija labs sākums labām pārmaiņām, bet, pateicoties vienaldzīgajiem, tas lēnām mirst....
Vienīgais, ko vēsture man ir iemācījusi ir tas, ka no tās nevajag mācīties un tas, ka tā atkārtojās. Latvju puišeli, neaizmirsti, ka esi latvietis! Un meitene - neaizmirsti, ka tev jālaiž pasaulē arī latvietis!...
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
tb Jau sen sen atpakaļ, es iestājos par otro.*
-4
blje ku gari... ufffff
-9
Паранойя (др.-греч. παράνοια — безумие) — психическое расстройство, симптомообраз... в виде формирования систематизиро... интерпретатив... бреда в рамках различных психических нозологий.
+3
buus laiks veelak izlasiishu ... domaaju ka bobijis kko iekopeejis atkal XD
+2
Un to iemācās augstskolā?
+8
"Māka lasīt un mācīties šajā jomā izpaužas šādi: būtisko atcerēties, nebūtisko aizmirst."
/Ādolfs Hitlers, "Mana Cīņa"/ :)
/Ādolfs Hitlers, "Mana Cīņa"/ :)
+3
Bet vispār +5 Šnicelei!
+3
"Latvju puišeli, neaizmirsti, ka esi latvietis! Un meitene - neaizmirsti, ka tev jālaiž pasaulē arī latvietis!... "
Šis arī ir no augšminētā Ādolfa sacerējuma.
Šis arī ir no augšminētā Ādolfa sacerējuma.
+3
Lasot Mein Kampf, vieglāk lasīt ir ja visus vārdus kur rakstīts VĀCIETIS aizstāju ar LATVIETIS un visus FRANCŪŽUS ar KRIEVIEM. Jo, tur ir aprakstīts pārsvarā tas pats, kas notiek pašlaik.
+2
Tēvoča Ādija grāmatā vispār ir daudz joprojām aktuālu lietu.
+3
Rūdolf, skatos, Tev studēšana nāk tiešām par labu. Cepuri nost.
+10
Es domāju, ka izglītībai vnk nav pietiekami nogriezts budžets. Ir jāgriež vēl!
-9
SIEG HEIL! 665 + 1
+17
jā, man tā ir sāpīga tēma, jo dzīvoju Daugavpilī un esmu to niecīgo 15% skaitā, kuri ir dēvējami par latviešiem. Man ir tik daudz līdz riebumam absurdālu situāciju pieredzēts sakarā ar latviešu-slāvu jautājumu, ka pilnīgi izmisums pārņem. Bērnībā pat no skolas palodzes ar piedurkni vārdu 'gansi' mēģināju dabūt nost un vēlāk gāju krievu skolās tās aprakstīt. Depilī ir tikai 2-3 latviešu vidusskolas un ap 15 krievu. Veikalos (it sevišķi nelielos mikrorajonos) pārdevēji nerubī latviešu valodu. Latvieši ir PIERADUŠI (un tas ir vissāpīgākais), ka tiks ātrāk un bez problēmām saprasti, ja vērsīsies pie visiem iespējamiem darbiniekiem krieviski. Man tas ir principa jautājums.
-11
^ *Emo Tear*
0
lol, nu. :D
-5
Bugogo! :)
+6
varens stāsts: www.ir.lv:889/2013/12/6/mans-karo...
0
Labs.
0
O, ir.lv 889. ports proksē uz irir.lv?
+1
^ tas ir viss, ko tu no tā stāsta saprati?
+1
Stāsts bija lasīts, bet kaut kā ievilka, ka izlasīju vēlreiz.
+1
teirir tenavnav
-1
Tai geju lapai nepareizais ports - Sametis hostētu uz 665tā.
0
Apsveikumi shodien visiem 1OO gabali!
Mes izrekinajam, ka, nemot veeraa laika joslu mainjas, kaadas notikushas kopsh WW1 saakuma, Latvijas dibinashanas sapulces simtgade buutu jaasaak svineet no 2O.32, ja gribam buut izcili precizi. Cikos dokuments bija parakstiits un cikos sapulce beidzaas, to gan neatradaam.
Te apsveikums ar domu, ka Latvijas kultura ir atdzimusi tieshi uz simtgadi izcilaaka nekaa jebkad kopsh Pirmaas Republikas laikiem.
www.yahoo.com/news/cultural-renai...
un, ja nu kaadam labaak tiik Breitbart...
www.breitbart.com/news/cultural-renai...
Mes izrekinajam, ka, nemot veeraa laika joslu mainjas, kaadas notikushas kopsh WW1 saakuma, Latvijas dibinashanas sapulces simtgade buutu jaasaak svineet no 2O.32, ja gribam buut izcili precizi. Cikos dokuments bija parakstiits un cikos sapulce beidzaas, to gan neatradaam.
Te apsveikums ar domu, ka Latvijas kultura ir atdzimusi tieshi uz simtgadi izcilaaka nekaa jebkad kopsh Pirmaas Republikas laikiem.
www.yahoo.com/news/cultural-renai...
un, ja nu kaadam labaak tiik Breitbart...
www.breitbart.com/news/cultural-renai...
0
100-~50=~50
0
^ tad jau man arī patiesībā ir 38-13=25 gadu (ņemot vērā, ka trešo daļu dzīves noguļ).
0
Ā, valstis tagad arī guļ? Hmmm...
0
Nu vai arī var atrast citu līdzību - ieslodzījuma termiņu jārēķin no mūža gadiem laukā. Tā dāzam labam varbūt sanāk mūžigie 16 :D
0
Tāpat nav. Ieslodzījumā jau tu kā persona pastāvi. Vari pat piedalīties vēlēšanās :D Otrā gadījumā vienkārši izbeidz valsti. Tā vairs nepastāv uz ~50 gadiem, nepiedalās nekādos procesos.
0
No miroņiem neceļas - vai nu ir, vai nu nav. Vidusceļa nav, vai nu 100, vai 27. Tak neteiksi, ka otrais variants tev simpatizē?
0
Bioloģiskās masas parasti no miroņiem neceļas. Juridiski veidojumi var mierīgi.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!