Tēma:
kode_13
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 14:00
+4
 
Pamatā te apspriež albūmus un reizēm filmas, bet nu jāpadalās arī informācijā, kāda lasāmviela ir atzīta par labu esam? Mans hīts jau vairākus gadus ir Bulgakova Meistars un Margarita.
Viesulis
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 14:26
+1
 
Arnolds Šiņķis- Kurzemes cietoksnis 1998.g Jumava
Visvaldis Lācis- Kurzeme (1944-1945) latviešu gara un patvēruma cietoksnis 2010. g. Jumava
^ tur saprotams par WW2 beigām Latvijā.

M. Gincburgs- Motociklu uzbūve un tehniskā apkalpe 1970. g. Liesma
^ daudz noderīgu fundamentālu lietu kā skrūvēt un apieties un braukt.

Ernests Setons Tompsons- Rolfs Mūžamežos 1991. g. Sprīdītis
^ tur par medībām, indiāņiem un visādām dzīves gudrībām.

Jā principā tās ir tās, kas man nāk uzreiz prātā, kuras esmu vairākas reizes pārlasijis.
werwolf
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 14:50
0
 
Eķ, pārāk garš saraksts jāstāda būs. Pārsvarā - vēsturiskā literatūra, pašreiz pārlasu "Latvijas atbrīvošanas kara vēsturi". No latviešu rakstniekiem pie iecienītākajiem pieskaitu Anšlavu Eglīti un Aleksandru Grīnu. No ārzemju - neviena izteikta favorīta nav.
murgonis667
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 14:53
0
 
priekš manis labākais ir Vonegūta ''cilvēks bez valsts'' Remarka trīs draugi un Grīna Dvēseļu Putenis, tie tādi topa lasāmmonstri priekš manis. bet principā parasti lasu visādus dokumentālos vēstures avotus. staļins, hitlers, gulags utt. ļoti gribās kaut ko no Dostojevska palasīt, bet esmu sabaidīts, ka tur neko nevar saprast, tāpēc bail pat ķerties klāt. :D (plus vēl tas, ka ir cilvēki, kuri saka, ka latv. val nav jēga lastīt, jo krieviski esot pilnīgi savādāk)
PeterisP
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 15:09
0
 
Ilfa un Petrova 12 krēsli ir labākais thriller žanrā ever :D

Staņislavs Lems sci-fi jomā - visas grāmatas māsterpīss !

pēdējo gadu modernās literatūras mani hīti Nassim Nicholas Taleb "Black Swan" un Michael Talbot "Holographic Universe"
Intars
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 15:51
+1
 
^ Par Lemu varu piekrist. Favorīts no viņa darbiem man laikam ir "Balss no Debesīm". Azimovs arī spārda, kāreiz pašlaik viņu lasu.

Hemingvejs man arī lielā cieņā, īpasi "Kam skanēs zvans". Remarks ar no līdzīgas šnites, bet Hemingveja žūpība kaut kā bišķi vairāk tīk :D

Vonnegūts arī ir ok, bet ierobežotās devās. Kas lasīts no Salmana Rušdi, arī ir paticies, vēl nesen pārlasīju "Zeme zem viņas kājām". Stīvens Kings - ir lieliski gabali, ir arī ne gluži lieliski.

Ā, vēl viena grāmata kas arī konkrēti iespārdija: Mika Valtari - "Sinuhe, ēģiptietis". Iespaidīgs vēsturiskais romāns par faraona Ehnatona, monoteisma pieoniera, valdīšanas laiku.
BladeOfDarkness
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 19:05
0
 
No aburgēniem atmiņā nāk: Aleksandrs Grīns, Laimonis Purs
No buržujiem: Tūrs Heijerdāls, Džeks Londons, Džeralds Darels, Artūrs Konans Doils, Mains Rīds, Džeims Fenimors Kūpers, Agata Kristi, Žils Verns

Tie tādi bērnu dienu lasāmgabali, kad pats sāku grāmatas pirkt, tad praktiski tikai Sci-Fi un vēlāk Fantasy.

No Sci-Fi: Robert Lynn Asprin, Poul Anderson, Lois McMaster Bujold, Jack L. Chalker, Philip Jose Farmer, Alan Dean Foster, Michael W. Gear, Harry Harrison, Robert A. Heinlein, Keith Laumer, Andre Norton, Jack Vance, Сергей Лукьяненко, Олег Дивов

No Fantasy: Steven Brust, Glen Cook, Terry Goodkind, Andre Norton, J. K. Rowling, Andrzej Sapkowski, Мария Семенова

Šogad tikai trīs esmu izlasījis: ''Bada Spēles'', ''True Blood'' un ''Choosing Death (.... history of Death Metal & Grindcore)

Vēl tiek regulāri apčubināta un pašķirstīta ''1001 Beers You Must Try Before You Die''
Quorthon
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 20:10
0
 
Man ar topā ir vecie sci-fi gabali. Vectēva grāmatu plauktā sovjeta laikos izdoti ārzemju fantazētāju-astrofiziķu drukājumi šķiet teju vai neizsmeļams resurss :) Tikko kā reiz nobeidzu stāstu krājumu "Dēmonu dzīres" (Azimovs, Aldani, Scilards, Makonels utt.)

Nopietni-komiskajā žanrā laikam ilgi no topa netiks izstumts Džozefa Hellera ģeniālais Catch-22. Tiešām, mega-super grāmata.

+Visādu LV auotru vēsturiski-dokumentālās kara un pēckara perioda grāmatas (piem. Liniņa "Nāves ceļa būvētāji") un dēku stāsti (šeit jāmin Aleksandrs Tauriņš).

Nu jā, arī ārzemju pus-dokumentālie WWII gabali (Kreiseris "Uliss", "Nolādēto leģions").

Vispār kopsummā skaidrs ir viens - WWII un sci-fi trūmetālistiem noteikti ir vieni no topa žanriem :)
BladeOfDarkness
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 20:53
0
 
WWI + WWII
Sonnenmensch
, 2010. gada 25. decembrī, plkst. 21:42
+1
 
jau sen ka vieniga lasamviela ir trumetal.lv .....
krabathor
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 16:19
+2
 
Top3:
1. F.Nīče - Antikrists
2. Dž.Orvels - 1984
3. Sass Henno - Šeit biju es. Pirmais arests

krabathor
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 16:20
-2
 
Vēsture, zinātniskā fantastika un dzeja - žanri, no kuriem vienmēr esmu centies izvairīties.
mSPW
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 17:44
0
 
^^^^^ A par ko īsti ir tie vecie sc-fi gabali ?! Līdz šim tā arī neko no tā žanra nav aiztikts.
werwolf
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 18:14
0
 
^ paņem un palasi ;)
mincīts
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 18:15
0
 
pārsvarā zinātniskā fantastika, bet vēlāk varbūt kaut ko vairāk uzrakstīšu.
Deathperado
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 18:16
+1
 
Ok, padalīšos es arīdzan ar savu "virsotni":

Dan Simmons "Hyperion" un visi tā turpinājumi (nr1 for sure);
Louis Mcmaster Bujold "Vorkosigan Saga";
Glen Cook "Black Company";
Andrzej Sapkowski "Vedjmak";
Vladimir Istarhov "Udar Russkih Bogov";
Aleksandrs Grīns "Dvēseļu Putenis".

Ak jā, atcerējos arī Robert Asprin "MythAdventures".
BladeOfDarkness
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 18:44
0
 
Pirmā dzirdēšana par tādu Istarhovu.
Deathperado
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 19:06
0
 
Tas nav SCī-FI.... :D
werwolf
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 19:12
0
 
:D:D:D:D:D
werwolf
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 19:14
+2
 
BoD, nejauc Despera nacistisko literatūru ar zinātnisko fantastiku. :D
mSPW
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 19:58
0
 
Protams, ņemt un lasīt būtu vispareizākais, bet ir tādi cilvēki , kuriem ir diezgan problemātiski piesēsties pie kādas grāmatas , par kuru nav nekāda anotācija izlasīta, bet nu interese uzradās ,jo Quorthon pieminēja astrofiziķus.
werwolf
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 20:11
0
 
Nu nav ne vainas tai vecās skolas fantastikai, jaunības dienās daudz jamo lasīju. :)
Deathperado
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 20:28
+1
 
Laikam vēl arī jāatzīmē Harija Harisona "Tērauda Žurka" un stāstiņš "Fantastiskā sāga" - tas bija viens sasodīti labs tulkojums uz latviešu valodu.
BladeOfDarkness
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 21:02
0
 
Žurka bija pirmā grāmata, ko pa savu naudu nopirku. Laikam arī visvairāk izlasītā - kādas 4x.
PeterisP
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 21:59
0
 
^nu nez man pēc Azimova un Lema bērnībā žurka likās tāda baigi prastā kaut arī pats 2X esmu izlasījis :D :D
BladeOfDarkness
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 22:10
0
 
A man tās akūnās filozofijas pie kājas - galvenais, lai ir interesanti. Bet ''Foundation'' spārda.
Sonnenmensch
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 22:25
0
 
uh, zhurka iespardija, laikam izlasiju visas daljas, kadas bija pieejamas nopirkt krievu valoda, 90-to sakuma stacijas tuneli :)
isteniba prasti, bet viegli lasas un ar humoru, man ari nepatik iespringt tajos visos über krutajos filosofijas darbos, jo lasiju agrak tikai tapec, lai atputinatu smadzenes un neparko nedomatu...
man vel tagad Riga majas ap 200 fantastikas gramatam jabut, krievu valoda, ko jau pieminetaja tuneli savulaik pirku, velak jau mainijos ar tadiem pashiem maniakiem ka es :) tachu biezhi vien izradijas, ka panjemu palasit jau to pashu darbu, jo 90-to vidu viss tika parizdots jau ar citiem noformejumiem :)
forshs
, 2010. gada 26. decembrī, plkst. 23:50
0
 
man literatūrā pagaidām ir tikai divas autoritātes Peļevins (VISS, no a līdz ž) un Nīče, vēl Kafku var šad tad palasīt.

Bišj pat brīnos, ka neviens nav minējis Peļēvinu, manā skatījuma pats pats rakstītā vārda māsters.
BladeOfDarkness
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 01:25
0
 
Es neminēju, tāpēc ka neesmu lasījis.
thunder
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 01:34
+1
 
pēdējā laikā baigi daudz Kamī, Borhesa, Kortāsara (vispār maģiskais reālisms baigi pēdējā laikā), Markesa, Peļēvina, Nabukova, Bulgakovs, protams, vienmēr ir visur līdz, Kafka tāpat, Sartrs arī. tas tā, uz sitiena.
Intars
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 02:02
0
 
O, par Kamī aizmirsu. Trīs no viņa darbiem ir lasīti (Svešinieks, Mēris un Pirmais cilvēks), un Svešinieks stabili ierindojams mana topa augšgalā.

"mSPW, vakar, plkst. 17:44

^^^^^ A par ko īsti ir tie vecie sc-fi gabali ?! Līdz šim tā arī neko no tā žanra nav aiztikts."

Vairāk vai mazāk par to pašu, par ko jaunākie, tikai ar to starpību, ka ļaudis domāja, ka lieljaudas sakitļotāji (nu tādi, kādi skaitījās up-to-date pirms 20 gadiem) arī ap 21. gs. beigām būs pieiejami tikai zinātniski pētnieciskos centros un i tur rindā būs jāstāv :D Toties robots būs labākais cilvēka draugs.
Intars
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 02:04
+1
 
*sakitļotāji = skaitļotāji, sasodīts :)
BladeOfDarkness
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 10:24
0
 
Vecajiem praukliem nav daudz ko pārnest, ja jau pirms 20 gadiem uzņemtās filmās / sarakstītajās grāmatās par nākotni nav minēti piem. mobilie telefoni, plaukstas datori, neredz plakanos monitorus u.c. ikdienišķas lietas. Tie labākie kadri jau nemaz tik sīki to tehniku neaprakstīja, lai auzās neiebrauktu. Dažus 1950-tojos sarakstītus darbus bez šķobīšanās arī tagad var izlasīt, bet citus nesenos ne ...
Deathperado
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 10:46
0
 
Aha, Heinlaina 50 gadu grāmatas iet iekšā uz urrā.
Intars
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 11:53
0
 
^^ es jau arī nepārmetu, tik norādu uz raksturīgu 60-to gadu fantastu darbu iezīmi. Vispār elektronikas/datorizācija... attīstības tempus šie stripri par zemu novērtēja, savukārt robotizācijas tempu prognoze izrādījusies pārlieku optimistiska. Arī kosmosa apguve ne tuvu neiet tik raiti, kā domāts. Savukārt arī ģenētika iet uz priekšu straujākiem soļiem, nekā vairums spēja iedomāties.
BladeOfDarkness
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 12:15
+1
 
Palasot 60-to gadu krievu fantastus uz Marsa jau palmas augtu un būtu gaišais komunisms :D
Jelgab
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 12:35
+2
 
Man šķiet, lielākais pārspīlējums bija, ka jaunās tehnoloģijas un jaunie apstākļi ļoti ietekmēs cilvēku dzīvesveidu. Realitātē tas mainās diezgan maz.
Intars
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 12:46
+1
 
Nu nez, īpaši neesmu sastapies ar darbiem, kur būtu runāts par radikāli mainījušos cilvēka dzīvesveidu.

Negribētos piekrist arī apgalvojumam, ka cilvēku dzīvesveids (vismaz t.s. attīstītajās valstīs) realitātē maz mainītos; patiesībā, man šķiet, tas mainās itin krietni, vienīgi, pašam esot tai procesā iekšā, to ir grūtāk pamanīt.
Jelgab
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 12:54
+6
 
Es biju domājis tādā griezienā, ka cilvēki tomēr lielākoties nevis cīnās ar robotiem, bet ar sievietēm, alkoholu un garlaicību, kā to darījuši jau izsenis.
Quorthon
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 12:57
+1
 
^^ Tieši tā. Kaut vai informācijas plūsma. Tagad principā visu var izdarīt, neizejot no mājas, sēžot apenēs pie kompja ar interneta pieslēgumu un kasot pakaļu. Es, piemēram, gribēju redzēt kaut vienu semināru par jauno tehnoloģiju lomu žurnālistikā. Tas notika Rīgā, es personīgi aizbraukt nevarēju todien. Bet rekā - es to visu redzēju tiešraidē videokonforencē netā. Celties 7 no rīta un testies uz Rīgu vai sēdēt mājās halātā, strebt rīta kafiju un iegūt +/- tieši to pašu, manuprāt, ir būtiska izmaiņa dzīvesveidā :)

Protams, Jelgab minētās problēmas gan ir mūžīgas, tur nevaru nepiekrist :)
BladeOfDarkness
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 12:58
0
 
Visādi sīkumi jau visu nosaka. Ne jau tas, vai tev CRT vai plazmas TV un vai VHS vai BR skaties, vairāk pieradums / atkarība no interneta, mobilajiem sakariem utt. Iepirdīs ar elektromagnētisko pulsu pa pilsētu un hujakš - nav vairs datoru -> un tā kā viss ir datorizēts, nav vairs elektrības, ūdensapgādes, bankas uttt. utjp.
Quorthon
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 13:03
0
 
Jā, šis vienreiz bija MakGaiverā. Kaut kādi džeki bija nospēruši baigo EMP lielgavalu (izskatījās pēc kosmosa dildo) un gribēja paralizēt pilsētu :) Un tā bija kkāda 87.g. sērija. Arī Sci-Fi, vai zinies.
BladeOfDarkness
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 13:07
0
 
Jau labu laiku tā nav Sci-Fi. Atombumbai jau ar rada EMP. Ja to uzspridzina augstu atmosfērā, tad var kārtīgu platību noklāt ar pulsi. Tik pašam pēc tam radiācija uz galvas sabirs ...
Intars
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 13:25
0
 
"Jelgab, šodien, plkst. 12:54

Es biju domājis tādā griezienā, ka cilvēki tomēr lielākoties nevis cīnās ar robotiem, bet ar sievietēm, alkoholu un garlaicību, kā to darījuši jau izsenis."

Lielākoties jau arī sci-fi darbos galvenā cīņa ir ar cilvēka vājībām, tiešā vai metaforiskā veidā.

u
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 13:30
+4
 
hmmm, es kaut arī esmu fantastikas filmu cienītāja, neesmu savā mūžā lasījusi nevienu fantastikas žanra grāmatu. nu ja neskaita, bībeli.
bet par to dzīvesveidu, piekritīšu tiem, kas saka, ka mēs vnk paši to nejūtam cik ļoti esam saauguši ar modernajām tehnoloģijām un pat neiedomājamies, ka varētu būt savādāk. kurš tad piem., mūziku klausās uz lentām?
Quorthon
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 13:32
0
 
BOD, es nerunāju par tagadni, bet par to veidu, kā tas MagGaiverā tika parādīts kā ahūnākā kosmosa future tehnoloģija. :) Zinu tak, kas EMP pa zvēru.
Jelgab
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 13:35
0
 
Intaram - nu, jā, tā plašāk runājot, ne par ko citu jau mēs nemaz neprotam rakstīt.
mSPW
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 13:58
+1
 
Tēma stabili bukmārkos jāiemet , tik daudz ieteicamas lasāmvielas.
BladeOfDarkness
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 14:14
0
 
u, Bībele pārstāv Fantasy žanru (tāpat kā Gredzenu Pavēnieks, Poters, Konans un Latviešu tautas paskas) ;)
Intars
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 14:22
0
 
Neesmu drošs, vai tautas pasakas ir pieskaitāmas pie fantasy žanra, man šķiet, ka folklora nav tas pats, kas fantasy. Attiecīgi arī īsti nevar pateikt, kā tur ir ar to bībeli, jo tur jau ar krietna daļa folkloras iekšā.
BladeOfDarkness
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 14:30
+1
 
Fantasy ir tieši no pasakām radies. Tā kā Bībelē figurē arī vēsturiskas personas / vietas, tad var arī pie teikām iebāzt. Vobšem, žīdu tautas teikas un pasakas grieķu redakcijā :D
BladeOfDarkness
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 14:33
0
 
Kautgan leģendas arī ir līdzīgs literārs darbs (notikums, kuram varētu takā noticēt, jo balstās uz vēsturiskiem faktiem, kautgan arī pa gļukam pavīd).
u
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 15:24
0
 
ai, katros laikos citu zāli pīpē rakstot vēstures grāmatas, tas attiecināms arī uz izredzēto vēsturi (vecā derība)
un jaunā ir fantasy/parapsiholoģija. nu tipa visi šitie secret, siņeļņikovi, osho. smadzeņu skalošana, lai parastais mirstīgais ticētu, ka varbūt tomēr kādreiz būs mazdrusciņ labi.
dzelzsgriezeejs(
, 2010. gada 27. decembrī, plkst. 21:59
+3
 
A. Grīns-Dvēseļu Putenis-Katram matainajam no LV tai būtu jābūt topā,vardarbība,alkohols... leksika un pupi.
Čaks Palanjuks-Cīņas Klubs. Vnk patīk.
Visvaldis Lācis-2 Pasaules karš (2-5 daļa) btw,atsaucas tas pie kura ir 3ā un 4ā.
Pauls Karels -Operācija "Barbarosa" labs gabals par 2o pasaules karu,friču skatījumā
Topā vēl ir Žils Verns,Džeralds Darels,Tehniskā literatūra par šaujamajiem n šit,Remarks protams un ta vēl vēsturisko personību biogrāfijas,Suvorova kņižkas par 2o pasaules karu un vēl Stīvens Kings.
Un vspar-Man patīk lasīt.
vainamoinen
, 2010. gada 28. decembrī, plkst. 11:33
+2
 
1. Kamī, it īpaši "Svešinieks"
2. Īvlins Vo (angļu melnā humora kalsiķis), it īpaši romāni "Sauja pīšļu" un "Atgriešanās Braidshedā".
3. Latīņamerikāņi: Borhess, Vargass Ljosa, Markess, Fuentess, Rulfo, Kasaress. Nu vobščem Kortasārs ir vienīgais, kas man kaut kā neiet pie sirds
4. Bitņiki, it sevišķi Keruaks un Berouzs.
Pēdējā laika atklājums man ir Salmans Rušdi. Izcils rakstnieks, interesanti palasīt, ja ir vēlme iepazīt Indijas vēsturi un kultūru.
No latviešiem man patīk Berelis, no latviešu klasiķiem laikam Blaumanis ir vienīgais, ko esmu lasījis ārpus obligātās lasāmvielas, ko skolā vajadzēja iepazīt.
Hellgar
, 2011. gada 3. janvārī, plkst. 20:57
+1
 
baisi interesanti būtu palasīt šīs grāmatas:
Keith Kahn-Harris "Extreme Metal: Music and Culture on the Edge"
Deena Weinstein "Heavy metal: The Music and its Culture"
Deena Weinstein "Heavy Metal: A Cultural Sociology"

google books it kā piedāvā daļēji apskatīt, bet gribētos pilnā garumā. Ja kāds zin kur viņas dabūt elektroniskā vai taustāma formātā par nelielām naudiņām, lūdzu, padod ziņu. Par nelielu naudiņu šajā gadījumā varētu uzskatīt ar vienu ciparu pirms komata rakstāmu summu latos.
mincīts
, 2011. gada 3. janvārī, plkst. 21:09
+1
 
nesenā pagātnē lasītās un par labām atzītās :

Staņislavs Lems - Solaris, Summa Technologiae
Kristiāns Krahts un Igo Nīrmans - Metāns
Čaks Palanjuks - Apsēstie
Lorens Rīss - Aušvica
Džulians Badžīni - Ateisms
Kristiāns Krahts - 1979
Vilis Vītols - Savējiem
Ginters Grass - Skārda Bungas, Kaķis un Pele, Lobot Sīpolu,
Roberts Smitsons - rakstu krājums
Džordžs Orvels - Posts Parīzē un Londonā
Manfrēds Stīgers - Globalizācija
Andrejs Upītis - noveles
Fricis Bārda - dzejoļi
Ž. P. Sartrs - Nelabums
daudz ar foto tematiku saistītas grāmatas

tagad lasīšu jauno latviešu trilleri - Otto Ozols - Latvieši ir visur :D cerams, ka būs grāvējs

uc., bet pārsvarā jau skatos filmas tomēr
mincīts
, 2011. gada 3. janvārī, plkst. 21:10
0
 
ā un vēl tā latviešu zinātniskās fantastikas grāmatas, zaļajos vākus u know
mincīts
, 2011. gada 3. janvārī, plkst. 21:11
+1
 
ā, vēl lasīju visus latviešu prozas lasījumus pa gadiem. kā arī laba grāmata ir "Latviešu zelta stāsti"
lash
, 2011. gada 3. janvārī, plkst. 21:20
+2
 
mincīt, vai domā "Sudrabota saule leca"? 20o gadu fantastika ar elektriskajiem kaujas ratiem un nāvīgajām trompetēm?
mincīts
, 2011. gada 3. janvārī, plkst. 21:21
0
 
Heavy Metal: A Cultural Sociology - šo grāmatu nupat atradu Sage onlain žurnālos, bet tur vajadzīga LU parole. vai arī jāmaksā
mincīts
, 2011. gada 3. janvārī, plkst. 21:28
0
 
o, jā, paldies, Skuju Frīdis - Sudrabota Saule Lec
kk:(
, 2011. gada 4. janvārī, plkst. 17:27
+2
 
Dikti patīk fantastika, tikai problēma tā ka pārsvarā viss vai nu angliski, vai krieviski.
Filips Diks - totalitāri režīmi, prāta kontrole, zaudētas un iznīcinātas identitātes, izplūdušas robežas starp dažādām realitēm un visi tie sižeti uz kādiem balstās tādas filmas kā "Cypher". Vēl neesmu uzdūries nevienam viņa romānam, kas nepatiktu. Man in the high castle, Ubik, Time out of joint, A scanner darkly, Zap gun, Clans of the Alphane Moon utt.
Kanādas skautu (vai armijas, neatceros) "survival manual". Noderīga informācija. Tikšu līdz otram kompim, atradīšu un uzlikšu uz failiem.lv
Kastaņeda - lēni un pamatīgi, un fonā dažreiz palaižu Alchemist "Inertia" uz riņķi.
mincīts
, 2011. gada 4. janvārī, plkst. 17:42
0
 
Alchemist ir riktīgi kruta grupa. nav gan laikam īpaši populāra šeit. Diks (haha) būs jāiečeko.
BladeOfDarkness
, 2011. gada 4. janvārī, plkst. 17:47
0
 
Dikam slaveni skaitā ''The Running Man'' un ''The Man in the High Castle'' (uzvarētāji friči un japoškas pa ASV ņemas ...).
kk:(
, 2011. gada 5. janvārī, plkst. 10:53
0
 
Jā, Alchemist bija mans lielais atradums pirms dažiem gadiem. "Tripsis" un "Spiritech" visiecienītākie.

Bet nu bāc... es saku tādas filmas kā "Cypher", ko reti kurš ir redzējis (droši vien), bet neatjēdzos pateikt, ka arī tādas kā "Matrix", ko visi taču zina. Jā, tas nav pēc viņa romāna, bet tas ir punkts punktā pēc viņa principiem. Viņš jau 70-to beigās kaut kādā konferencē teica, ka dažreiz viņam škietot, ka realitāte ir kādas augstākas varas digitāli uzkonstruēta ilūzija. Jā... nav viegli dzīvot cilvēkam ar neapvaldāmu fantāziju, turklāt vēl ja psihotropās vielas ir "ēdienkartē".
Ja slinkums lasīt, ir arī filma "A Scanner Darkly" pēc tāda paša nosaukuma F. Dika romāna. Veidota jocīgā stilā; uzfilmēta ar īstiem aktieriem (Keanu Reeves u.c.) un pēc tam pārzīmēta pa virsu kā multene.
Viszināmākā noteikti ir "Blade Runner", kas ir pēc romāna "Do androids dream of electric sheep".
BladeOfDarkness
, 2011. gada 5. janvārī, plkst. 11:20
0
 
Nuja, atkal sajaucu "The Running Man" (Kings) ar "Blade Runner" ...
Intars
, 2011. gada 5. janvārī, plkst. 12:17
0
 
A Scanner Darkly novilku un nolūrēju pēc tam, kad fragmentu redzēju savulaik Elektrā, labs gabals ar kārtīgu maindfaku.

A par realitāti kā augstākas varas uzkonstruētu ilūziju - tas jau nav arī pretrunā ar vairumu reliģiju. Bet vispār apmēram šādu ideju pirmoreiz manīju kādā fantasta stāstā, ja atmiņa neviļ, tas bija S. Lema varoņa Ijona Klusā piedzīvojumos, tikai tur saprotamu iemeslu dēļ cilvēku lomu pildīja kastes ar perfolentēm.
dzelzsgriezeejs(
, 2011. gada 5. janvārī, plkst. 14:03
0
 
btw,jau pāris gadus manā īpašumā ir grāmata "Death Metal - A to Z"
Skyforger tur ir iekšā :D
kk:(
, 2011. gada 5. janvārī, plkst. 15:51
0
 
Intaram

Tikai, atšķirībā no reliģiju stāstiem, Dikam tās augstākās varas nav dievības un mākslīgās realitātes nav radītas, lai tajās iekļautajiem cilvēkiem būtu pilnvērtīgāka dzīve.
Intars
, 2011. gada 5. janvārī, plkst. 19:33
0
 
Nezinu, kā tur tam Dikam, bet - ar ko tad īsti atšķiras dievība no augstākas (t.i. pārcilvēciskas) varas?

Par to pilnvērtīgāko dzīvi jau ar tā nosacīti. Piemēram, dievs tip radījis cilvēku lai tas dzīvotu vispār, pretstatā neeksistencei. Taču vai eksistence ārpus mūsu realitātes uztveres vispār mums kvalificējas kā eksistence?

Pilnvērtīgāka dzīve mākslīgā realitātē - tas jau attiecināms vairāk uz virtuālo realitāti, par kuru tu apzinies, ka tā ir virtuāla (datorspēles, lomu spēles utt.), jo "pilnvērtīgs" principā ir salīdzinošs jēdziens; bez iespējas salīdzināt diez vai tev liksies tava dzīve nepilnvērtīga; un kā jau piemērs liecināja, salīdzinājums mierīgi var būt arī izfantazēts.
kk:(
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 14:35
0
 
Dievība (vismaz teorētiski) no vienkārši augstākas varas atšķiras ar to ka ir augstāka par visām varām ko cilvēki (vai kas cits, kas nav dievība) var radīt.
Pēc grāmatas, visu, ko dievs radīja viņš "redzēja labu esam" (džeks parasti bija apmierināts ar savu darbu), tā ka laikam jau nevar arī teikt, ka radīja, lai eksistētu pretēji neeksistencei, bet ka tam uzreiz ir pielika arī "labuma" vērtība.
Par to pilnvērtību... nu Matriksu taču esi redzējis un zini, kāds tur bija pretstats starp diviem eksistences veidiem. Apmēram tā es to biju domājis.
BladeOfDarkness
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 14:49
0
 
A kas runā par Grāmatas Dievu ?

Tad cilvēki sanāk, ka ir visi tie, kas nav dievības un nav dzīvnieki ? Pārejas posmu nav ?
Intars
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 14:56
0
 
Nu es jau teicu - augstāka, t.i. pārcilvēciska vara.

Par Matriksu runājot - nav īsti skaidrs, kādēļ tām mašīnām vispār bija vajadzīgs tiem cilvēkiem kaut kādu realitātes ilūziju radīt. Ne jau lai cilvēkiem būtu labā. It kā lai būtu pakļāvīgāki, apmierināti ar savu ilūziju par dzīvi? Varēja veikt lobotomiju vai kaut ko tādu un pohuj. Vai vēl labāk, ģenētiski modificēt, lai visi jau piedzimtu idioti. Vai arī viņiem no svara bij tieši smadzeņu aktivitāte?
kk:(
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 15:13
0
 
Nu par to grāmatas dievu ieminējos, jo tomēr dzīvojam t.s. Rietumu kultūrā, kur valdošā reliģiskā doma ir kristietība. Un nav jau runa par to cik daudz ticīgo ir mūsdienās vai kāda šodien ir baznīcas loma. Tās lietas ir "ieēdušās audeklā" daudz dziļāk.

"Tad cilvēki sanāk, ka ir visi tie, kas nav dievības un nav dzīvnieki ? Pārejas posmu nav ?"

Ko?
BladeOfDarkness
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 15:36
0
 
''Dievība (vismaz teorētiski) no vienkārši augstākas varas atšķiras ar to ka ir augstāka par visām varām ko cilvēki (vai kas cits, kas nav dievība) var radīt.''

Tātad cilvēks (ar to saprotot ne tikai Homo Sapiens) nevar kļūt par dievību ?
BladeOfDarkness
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 15:39
0
 
Matriksā šie konstatēja, ka ja cilvēki visu laiku ir laimīgi (idioti tak ir laimīgi, ne?), tad ilgi neizvelk. Kautkas tamlīdzīgs. bet tur jau nav jēdzas dziļu jēgu meklēt, jo galvenā jēga bija kautkā sasaistīt specefektus kopā.
Intars
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 15:47
0
 
1) Ko tu vēl, bez Homo Sapiens, saproti ar cilvēku?
2) Dievība jau pēc definīcijas ir kaut kas pārcilvēcisks.
kk:(
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 15:59
+1
 
Galvenā jēga bija jāuztver simboliski. Tehniski smalkumi nebija paši galvenie.

Droši vien lielāka jēga radīsies ja rediģēšu šo teikumu tā:
''Dievība (vismaz teorētiski) no vienkārši augstākas (par vienu personu augstākas) varas atšķiras ar to, ka ir augstāka par visām varām ko cilvēki var radīt.''
Laikam jau Ļeņina, Staļina un citu piemēri liecina, ka cilvēks var kļūt par tādu kā dievību, bet ne jau pats sevi viņš par to uztaisa, ir vajadzīgi tūkstoši, kas uztur (sevī) šo ilūziju. Kā teica ļ.cien. Džordžs Kārlins - "i have as much authority as the pope, i just don't have as many people who believe it."
Kādā brīdī augstāka vara var būt piemēram arī lavīna kalnos, un tad jau nav svarīgi vai esi sapiens, pilnpiens vai erectus.
Intars
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 16:24
0
 
Cilvēku radīta vara tiek nodrošināta ar pašu cilvēku palīdzību, tādēļ nav uzskatāma par augstāku varu attiecībā pret cilvēci. Savukārt dabas norises notiek pašas par sevi, bez nodoma un noteikta mērķa attiecībā uz tiem, ko tās skar, tādēļ arī nav uzskatāmas par varu imho. Force majeure principā ir tikai juridisks termins, kura etimoloģija droši vien ir saist'tia ar ticību Dievam kā augstākai varai.
BladeOfDarkness
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 16:51
0
 
^^ Mao un Kim Ir Sena piemēri vē vairāk ...

1) Ko tu vēl, bez Homo Sapiens, saproti ar cilvēku?

Nu, mazie zaļie vīriņi, kas lidinās zupastraukos, tak ar ir cilvēki, ja ar šo vārdu apzīmē saprātīgu būtni, kas māk: apzināti melot, pieradināt zvēriņus un bez īpašas vajadzības darīt citiem kustoņiem pāri.
kk:(
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 16:53
0
 
Nu jā, taisnība, attiecībā pret cilvēci vispār, cilvēku radītā vara nav augstāka, bet attiecībā pret (noteiktu skaitu) cilvēku, tā ir augstāka. Te jau var arī atvedināt definīciju par īstu dievību - fenomens kas pretendē uz visas cilvēces elka/ glābēja/ sodītāja statusu un, kam nav noskaidrojama nekāda fiziska/ pasaulīga izcelsme. (t.i. otrā daļa nosaka, ka Ļeņins u.c. tomēr atkrīt) Vai kas tāds eksistē, tas ir cits jautājums.
Un tam vai dabas norises notiek tā vai šitā nav lielas nozīmes. Daba kopumā ir augstāka vara, un augstāka par visiem nevis par dažiem. Fakts ir, ka piem. plūdi pārvērš ļoti daudzu cilvēku dzīves un dara to nepielūdzami.
BladeOfDarkness
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 17:01
0
 
Ja es uzspridzinu HES, tad tā nav dievišķā iejaukšanās ? Bet ja to izdara onka no Debesīm, tad ir (ar tādu pašu iznājkumu)?

Un ja nu mani onka no Debesīm uz to pamudināja, kā to džeku, kurš savu mammu ar katanu sarasolēja ?
kk:(
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 17:04
0
 
"Cilvēku radīta vara tiek nodrošināta ar pašu cilvēku palīdzību, tādēļ nav uzskatāma par augstāku varu attiecībā pret cilvēci."
Domāju par šo, un ienāca prātā, ka tā vara taču tiek realizēta ar cilvēku palīdzību tikai ārēji, mehāniski, bet pēc būtības tā tiek realizēta ar baiļu palīdzību. Un tā kā katrs no kaut kā baidās, tad bailes var uzskatīt par pārcilvēcisku spēku.
Vispār man liekas, ka vara ir vienmēr lielāka pat par tiem, kas ir pie varas.
BladeOfDarkness
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 17:22
0
 
Protams, jo viņi kļūst par tās kalpiem un ir no tās jau atkarīgi. Reizēm, pie varas esošais ir vairāk ierobežots savā rīcībā, nekā tas, kam nav nekādas varas.
BladeOfDarkness
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 17:22
+2
 
Danunax, labāk kāds aļāks jāierauj.
Intars
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 18:15
+1
 
Vienalga nepiekrītu, ka daba ir augstāka vara, jo manā ieskatā vara ir iespēja apzināti ietekmēt procesus; dabas procesiem nekādas apziņas nav, dabas parādības nedz kādu soda, nedz atalgo.

Bailes savukārt ir emocijas, kuras pašas par sevi principā arī ir dabas parādība. Tad jau varētu teikt, ka arī instinkti ir vara.
Intars
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 18:16
+2
 
Ieraut nav slikta doma, filozōfēšana labāk vedīsies :D
Intars
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 18:23
+2
 
Ā, par mazajiem zaļajiem vīriņiem kā cilvēkiem: pieņemot ka tādi eksistē (ko tīri pēc varbūtūbu teorijas ir grūti apšaubīt), nevar automātiski pieņemt, ka viņu domāšana un prāta darbība vispār līdzinās cilvēkam, tādēļ nevar arī pieņemt, ka viņiem piemīt tevis minētās vājības. Jebkurā gadījumā, ja viņi reāli eksistē, respektīvi, mēs teorētiski varētu viņu eksistenci kaut kādā veidā fiksēt, tas nozīmētu, ka viņi ir tās pašas mūsu realitātes sastāvdaļa, tikpat reāli kā tārpi vai zvaigznes, līdz ar to automātiski izslēdzot dievību statusu.

Principā pēc šādas loģikas iznāk, ka dievi nevar eksistēt, jo viņu eksistence stāv ārpus mūsu sapratnes par reālu eksistenci :D
dzelzsgriezeejs(
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 19:06
0
 
Čist aļāks japaņem.
kk:(
, 2011. gada 7. janvārī, plkst. 23:12
0
 
"Vienalga nepiekrītu, ka daba ir augstāka vara, jo manā ieskatā vara ir iespēja apzināti ietekmēt procesus; dabas procesiem nekādas apziņas nav, dabas parādības nedz kādu soda, nedz atalgo."

Vara ir kaut kas, ko var "izjust uz savas ādas" un kas liek kādam rīkoties citādi nekā viņš pats pirms mirkļa varbūt ir vēlējies. Apzināta vai neapzināta, tas jau ir smalkāks iedalījums.
Apzināta ir varas iegūšana un turēšana, bet es domāju, ka vara pati par sevi var būt arī neapzināta. Dabai taču noteikti ir vara pār cilvēkiem, lai arī tikai cilvēki to apzinās. Vara nav sodīšana un atalgošana, vara ir spēja ietekmēt un izmainīt.
Intars
, 2011. gada 8. janvārī, plkst. 00:15
0
 
Jā, protams, spēja ietekmēt un izmainīt. Taču tāda spēja piemīt jebkam - sākot ar kodoltermiskām reakcijām un beidzot ar blusu kodieniem. Pēc tevis teiktā iznāk, ka arī jebkuras manas dzīvības izpausmes, kaut vai pirdieni, ir varas izpausmes.
serzh
, 2011. gada 8. janvārī, plkst. 00:45
0
 
nejauciet celonus un sekas. :-)
cilveka pamatinstinksts ir izdzivosana. "vara" ir izpausme tam, ka kads var pamatoti apdraudet tavu izdzivosanu. blusa neko var apdraudet, vina var apdraudet pati sevi, jo tu vinu nosit ar avizi, tikai vina to neapzinas un vinai ir po, jo vinai ir miljons dzimtas bralu, dzimta izdzivos. :-)
Juods
, 2011. gada 8. janvārī, plkst. 09:55
0
 
1) Blusas pārnēsāja mēri. Bet, protams, pat tad tā ir tikai dabas, ne varas, izpausme.
2) Blusu sitot ar avīzi nenosist.

kk:(
, 2011. gada 8. janvārī, plkst. 11:04
0
 
Nu labi jūs mani pārliecinājāt. Tik stingrām pozīcijām es nevaru iebilst.
mSPW
, 2011. gada 8. janvārī, plkst. 12:32
+1
 
"Pēc tevis teiktā iznāk, ka arī jebkuras manas dzīvības izpausmes, kaut vai pirdieni, ir varas izpausmes." - sen nebiju tādu pērli iekš TM izlasījis. :D
werwolf
, 2012. gada 1. februārī, plkst. 20:50
+4
 
Neliela reklāma Walkam un viņa pirmajam romānam "Verķumāte":

www.youtube.com/watch?v=4k-j0HCAk50...

www.youtube.com/watch?v=Quchf_k077E...

Xena
, 2012. gada 7. februārī, plkst. 17:27
0
 
Nesen draugs nopirka grāmatu "Aizliegtā vēsture" ("Forbidden History: Prehistoric Technologies, Extraterrestrial Intervention, and the Suppressed Origins of Civilization"). Interesanti skatījumi par cilvēces izcelšanos, kas apgāž gan Darvina teoriju, gan kreacionisma idejas, gan citas "pasakas par cilvēces izcelsmi", par ko šobrīd māca skolās un ne tikai.
BigUgga
, 2012. gada 7. februārī, plkst. 17:50
+1
 
^ kur sazīmējams, ka tā arī nav pasaka? Protams, papildus skatījums - tas ir vērtīgi jebkurā gadījumā.
Kristiana
, 2012. gada 7. februārī, plkst. 18:30
0
 
Ja no daiļlitetūras, tad noteikti Remarks. Jāsaka gan, ka viņš jālasa ar pauzēm. Šovasar sanāca izlasīt ar ļoti nelielu laika starpību gan Melno obelisku, gan Lisabonas naktis, kā arī Debesīma nav lutekļu un shēma laikās pārāk skaidra. Izcila grāmata ir Hansa Falladas Dzērājs. Nesen pabeidzu Selindžera stāstu izlasi - ļoti viltīgu salikta grāmata - tajā ir divi lieliski stāsti, viens grāmatas sākumā otrs beigās - Īstā diena banānzivīm un Tedijs. No dzejas noteikti iesakāms Šarla Bodlēra Ļaunuma puķes.
Xena
, 2012. gada 8. februārī, plkst. 08:35
0
 
^^ Kā teica Bendžamins Franklins (nedaudz izvēršot) - mūsu pasaulē noteiktas ir tikai divas lietas - nāve un nodokļi.
WrongTale
, 2012. gada 8. februārī, plkst. 09:39
+2
 
Remarks jālasa ar atstarpēm, jā. Kā izrāvu 3 draugus un Triumfa arku, tā momentā ķēros pie visa pārējā, kas vecākiem bija plauktos. Lisabonas naktis, kuru lasīju pēdējo, jau vilku gariem zobiem. KOpš tā laika neesmu neko no tā pārlasījis.
Kā smējās sieva, Remarka varoņi ir nabadzīgie, trūcīgie bēgļi, kas dzīvo teju bez graša kabatā, toties brauc ar takšiem un tempj kalvadosu.
Intars
, 2012. gada 8. februārī, plkst. 12:19
0
 
Bet tas jau attiecas uz gana daudziem autoriem, man kā pirmais nāk prātā Vonnegūts, kuru ar nevar tā visu pēc kārtas lasīt.
BladeOfDarkness
, 2012. gada 8. februārī, plkst. 12:48
0
 
Tas vairāk attiecas uz autoriem ar specifisku stilu / paņēmieniem - sevišķi, ja tas stils pats par sevi tevi nesajūsmina. Tas pats kas mūzikā - vienas bandas diskogrāfiju noklausīties.
Intars
, 2012. gada 6. jūnijā, plkst. 23:20
+1
 
Tā kā te daudziem zinātniskā fantastika bija cieņā, tad iemetīšu šo vēsti te: miris Rejs Bredberijs.

"Ray Bradbury, the prolific science-fiction author who not only dreamed of going to Mars but wrote about living there in a manner that evoked the best of Jules Verne, L. Frank Baum and H.G. Wells, died Tuesday night in Southern California, his daughter confirmed to the Associated Press. He was 91.

No further details were available."

www.people.com/people/article/0,,2...
BladeOfDarkness
, 2012. gada 6. jūnijā, plkst. 23:56
0
 
nebija manos favorītos, bet žēl tāpat
WrongTale
, 2012. gada 7. jūnijā, plkst. 08:32
+4
 
man jāsaka kā nereti gadījumos, kad ieraugi kāda LV aktiera nekrologu.

"Ko, vai t' šis vēl bija dzīvs?!"
kovanvkrovi
, 2012. gada 7. jūnijā, plkst. 15:47
0
 
Augusts Saulietis( 1869.22.XIII - 1933.27.I). Zvaigznē var nopirkt viņa stāstu krājumu. Tāds latviešu vientulīgais doom.

Šito nospēru no vienas lapas: ''Galvenās tēmas: cilvēka ciešanu, vientulības un atšķirtības motīvi, sirdsapziņas un vainas, nozieguma un atmaksas problēmas, dzīves un nāves, cilvēka ideālu un meklējumu traģika. Saulieša darbu kompozīcijā liela nozīme zemtekstam, atmosfērai, kaut arī tēlu un jūtu loks parasti veidots vienā noskaņā. Cilvēka iekšējās dzīves simbolisku vispārinājumu Saulietis parasti panāk ar daudznozīmīga dabas tēlojuma palīdzību, kas emocionāli atbalso varoņu iekšējo dvēseles stāvokli. ''
Dethecrator
, 2012. gada 6. jūlijā, plkst. 18:04
0
 
Adolf Hitler's rambling magnum opus, Mein Kampf is considered a blueprint of the radical nationalist, pungently anti-Semitic vision that he would put into practice when the Nazis captured power in Germany, in 1933. It reflects his thinking so accurately that one German historian describes the book as "direct access to Hitler's brain."

In fact, the book's contents were considered potent and infectious enough that the postwar administration in Allied-occupied Germany banned its publication, a prohibition that German authorities maintained, and which is to remain in place until the end of 2015, when the copyright expires. What happens then is the object of intense discussion and soul-searching in Germany, where, 67 years after the war's end, freedom of speech is still curtailed when it promotes Nazi ideology.

chronicle.com/article/Defusing-Me...
Intars
, 2012. gada 6. jūlijā, plkst. 19:10
+1
 
Aizliegs arī turpmāk, tas jau vairāk kā skaidrs.
Dethecrator
, 2012. gada 18. augustā, plkst. 13:44
+2
 
Netīšām uzzināju, ka Māris Salējs ved pārrunas ar Zvaigzni ABC par Andžeja Sapkovska grāmatu tulkošanu latviski. Karoč, pastāv neliela varbūtība, ka latviski būs šitais stāsts:

www.youtube.com/watch?v=A3GEPkjNh6k...
Deathblow
, 2012. gada 18. augustā, plkst. 14:16
0
 
...man pat patīk
Sonnenmensch
, 2012. gada 18. augustā, plkst. 14:28
0
 
Savulaik lasiju krieviski, tiri laba viegla literatura bija.
BladeOfDarkness
, 2012. gada 18. augustā, plkst. 19:50
0
 
pirmais krājums reāl;i spārdīja, pēcākais cikls gan daudz šķidrāks bija, bet nu ok, ar aliņu
WrongTale
, 2012. gada 19. augustā, plkst. 15:43
0
 
Jā, pirmā grāmata ir noteikti manā fantasy top 5.
Turpinājums bija aizvien bālāks, lai gan pirmās divas pentaloģijas grāmatas bija labas. Trešā jau... nu, tā. Ceturto, šķiet, es nemaz neiesāku.
Sonnenmensch
, 2012. gada 19. augustā, plkst. 18:10
0
 
Es pashlaik saku lasit pedejas 3 daljas no shama gabala. Pirms 10 gadiem biju izlasijis visu, kas uz to bridi bija, tagad esot Riga, pirms menesha, atklaju ka vel 3 gramatas ir izdotas - nu tad tagad ari lasu :)

shite sikak, par ko es domaju:

dreamworlds.ru/obzori/knigi/53181-...
BladeOfDarkness
, 2012. gada 19. augustā, plkst. 19:06
0
 
Viens no labākajiem grāmatu seriāliem. Pēdējās grāmatas gan palika čābīgas.
Sonnenmensch
, 2012. gada 19. augustā, plkst. 19:32
0
 
Neatceros detaljas, cik biju iedvesmots lasot pirms 10 gadiem, bet tagad ari neko sliktu nevau pateikt - normali lasas, lai nosistu laiku un pavelk :)
Dethecrator
, 2012. gada 13. novembrī, plkst. 16:34
+3
 
Izcili laba grāmata: Dr. Arnis Radiņš — Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē, R., Neputns, 2012.

kultura.delfi.lv/news/culturenvironm...

www.neputns.lv/catalogue-info.php?...

Grāmata ir baisi bieza, liela, skaista un ar attēlu simtu simtiem. Tāpēc dārga. Lētākais variants ir — pirkt Neputna bodītē uz Tērbatas ielas (otrā ielas pusē iepretim krogam Gauja). Tur maksā 20 latus. Tirāža drīz būs izpirkta, bet papildtirāžas drukāšana esot pagaidām vēl uz jautājuma zīmes.
hairpower
, 2012. gada 13. novembrī, plkst. 17:02
+1
 
Grūtupa "Maniaks" ir ūber trve. Par izvarotāju, slepkavu Rogaļevu un mazliet nekam nederīgo tieslietu, izmeklēšanas utt. sistēmu Padomju Latvijā. Ja pareizi atceros. Bet vajag drusku nervus, lai lasītu. Tur pat upuru bildītes grāmatai viducī ir.
kurrrat
, 2012. gada 13. novembrī, plkst. 18:22
-2
 
Nekad neesmu sapratis, kamdēļ tiek rakstītas grāmatas par slepkavām, sadistiem, tirāniem...Pārāk daudz goda priekš viņiem tiek atvēlēts...
werwolf
, 2012. gada 13. novembrī, plkst. 21:18
+1
 
^^ Grūtupa "Ešafots" man patika labāk.

www.atena.lv/index.php?zoomid=36...
Dethecrator
, 2012. gada 13. novembrī, plkst. 21:54
+5
 
Kurrat, nu tad lasi arheoloģijas grāmatu :) Atšķirībā no slepkavu un sadistu biogrāfijām, arheoloģijas grāmatā miruši ir pilnīgi visi!
Intars
, 2012. gada 13. novembrī, plkst. 22:30
+1
 
No bībeles gan tad turies pa gabalu.
BigUgga
, 2012. gada 13. novembrī, plkst. 23:14
+2
 
No bīberes ar'
Sonnenmensch
, 2012. gada 13. novembrī, plkst. 23:18
+2
 
Justiines?
Intars
, 2012. gada 14. novembrī, plkst. 09:35
0
 
Vai Lauras?
BladeOfDarkness
, 2012. gada 14. novembrī, plkst. 12:14
0
 
Dethecrator, izskatās jau labi. Kā gallindi palīdzēja galliem ar romiešiem kauties ar apstāstīts ?
Dethecrator
, 2012. gada 14. novembrī, plkst. 15:58
0
 
Neesmu es visu izlasījis vēl — Dr. Radiņš uzmanību pievērš tiem atradumiem, kas ir Latvijas teritorijā. Sākot no paleolīta jau. Jātvingi u.c. pieminēti epizodiski. Toties ir daudz citāti arī no senās literatūras (tas ir, sākot no brīža, kad rūnu raksti apstāsta, kā vikingi dabūjuši pa ragiem Kurzemē un knapi tikuši ārā) un turpinot ar Viduslaiku literatūru — priekš arheoloģijas grāmatas diezgan netipiski. Tāpēc saku — diez vai pēdējos gados tik daudzpusīga un milzīga vēstures grāmata ir kāda cita iznākusi!
mincīts
, 2012. gada 14. novembrī, plkst. 19:17
+2
 
no latviešiem mīļākais rakstnieks laikam joprojām Andrejs Upīts, viņa noveles tiešām ir vienkārši lieliskas, bet nu arī "Zaļā zeme", manuprāt, ir labs darbs, par spīti nikno skolnieku kritikai
mincīts
, 2012. gada 14. novembrī, plkst. 19:18
0
 
kāds no jums ir izlasījis to jauno grāmatu par blekmetālu, kur arī Skyforger aprakstīti?
hairpower
, 2012. gada 17. novembrī, plkst. 02:44
0
 
Savādi, ka L. Pura Pilskalnu tetraloģija nav minēta.. Tā tāda tīri patīkama lasāmviela, kas, starp citu, taps arī skatāma: www.tvnet.lv/izklaide/kino/44346...
Xarthok
, 2013. gada 8. martā, plkst. 14:23
0
 
Azimova "The Last Question". filer.case.edu/dts8/thelastq.htm...
Uhh. Iespaidīgi.
aivarsm
, 2013. gada 8. martā, plkst. 15:02
0
 
ca.isohunt.com/torrent_details/449...
te ir daudz grāmatas elektroniski. Rekomendēju, A.Bīvora "Berlīnes krišana"
BigUgga
, 2013. gada 8. martā, plkst. 15:28
0
 
Tā Berlīnes krišana baisi piebāzta ar faktiem, kartēm - lēni lasās. Gandrīz kā rokasgrāmata :D
BladeOfDarkness
, 2013. gada 8. martā, plkst. 19:29
+1
 
Nupat izlasīju Despera aizdoto James S. A. Corey ''Leviathan Wakes'' - viens no labākajiem Sci-Fy gabaliem, kāds pēdējos gados lasīts. Pietiekami liels zinātniskās ticamības moments, labi uzrakstīts. Var pilnībā piekrist uz vāka redzamajam George R.R. Martin citātam ''Kickass space opera!''.

en.wikipedia.org/wiki/Leviathan_Wake...
kurrrat
, 2013. gada 11. martā, plkst. 19:42
0
 
Es tā skatos, ka apgāds "Mansards" līdztekus jau plaši iztirzātajai grāmatai " Jelgava 94" ir arī izdevis V. Lācīša jauno romānu "Amsterdamas princips". Nez, kāds ir to grāmatu lasījis. Vai tā lasās tikpat viegli, kā viņa iepriekšējais bestsellers "Stroika ar skatu uz Londonu"?
Dethecrator
, 2013. gada 11. martā, plkst. 19:50
0
 
^ Iepriekšējais bija «Atmodināt Lāčplēsi». Jauno vēl lasījis neesmu, bet abas iepriekšējās rekomendēju.
kurrrat
, 2013. gada 11. martā, plkst. 20:18
0
 
Es to pirmo V. Lācīša darbu esmu lasījis un man patika. Tā tīri stilistiski varētu salīdzināt ar "Jelgava 94"
Intars
, 2013. gada 11. martā, plkst. 20:59
0
 
^ kaut kādā ziņā jā. Tā kriminālā intriga gan tāda drusku aiz matiem pievilkta likās.
Dethecrator
, 2013. gada 12. martā, plkst. 13:17
+1
 
Krutākā «Zaratustras» parodija, kāda lasīta:

tyrannyoftradition.com/2013/03/11/thus-spo...
Dethecrator
, 2013. gada 30. aprīlī, plkst. 22:43
0
 
Šitā ir trve grāmata vai nav? www.latvietis.lv/index.cgi?action=31...
Sonnenmensch
, 2013. gada 1. maijā, plkst. 11:26
0
 
tas jau bija japoste pie "nacistu oripogandas" :D
WrongTale
, 2013. gada 1. maijā, plkst. 21:01
+1
 
TIkko izlasīju Choosing Death
www.choosingdeath.com/
BladeOfDarkness
, 2013. gada 1. maijā, plkst. 22:41
+1
 
kādi iespaidi ?
Dethecrator
, 2014. gada 3. janvārī, plkst. 01:02
+4
 
Atziņa no diršanās par libertariānismu, LGBT, gomosjaķinu utt. facebookā ar Juri Kažu, Dmitriju Mironovu un vēl dažiem:

Suppose we have two books on the desk in front of us: The Satanic Bible by Anton Szandor LaVey and Ayn Rand's «Atlas Shrugged». The basic standpoint of both is the extreme individualism. One of those books preaches us how cool it is to stand for greed, exploitation of others, social irresponsibility and corporate profit at all costs. And the other book is The Satanic Bible.
Intars
, 2014. gada 3. janvārī, plkst. 10:23
+1
 
Neilgi pirms pērnā gada nogales izlasīju "Swedish Death Metal", ko sarakstījis Insision basists Daniel Ekeroth: www.amazon.com/Swedish-Death-Metal...

Kārtējais gabals par metāla vēsturi, kas, saprotams, koncentrējas uz zviedru detuhas rašanos un attīstību. Visai detalizēts un, pat varētu teikt, intīms ieskats (autors jau ar turpat vien dauzījies, vien bijis pārīti gadu jaunāks par scēnas centrālajiem darboņiem), ar daudziem citātiem no iesaistītajiem, labi uzbur ainiņu, kāda valdījusi zviedru scēnā astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā. Pie reizes rosināja kārtīgāk iečekot celmlaužus, un jāatzīst, ka, piemēram, Nihilist, kas rādās esam centrālā banda visā pasākumā bijusi, ir pa pirmo. Tiesa, jo tuvāk tā nonāk pārtapšanai par Entombed, jo garlaicīgāka paliek, bet varbūt tas tāpēc, ka Entombed jau labi pazīstams. Grotesque, kas vēlāk pārtapa par At the Gates un Liers in Wait, arī spārda. Tāpat atmiņā iesēdies fakts, ka zviedru panki līdz grindkoram bija nonākuši jau 1982. gadā, kad Asocial izdeva savu pirmo demo (pēcāk gan iemācījās kārtīgāk spēlēt štrumus un atrada bez ātruma arī citas iespējas izpausties).
Lielu daļu no grāmatas aizņem pareizo zviedru bandu enciklopēdija, kā arī fanzine bibliogrāfija. Interesanti, bet pirmo daļu pietiekami labi aizpilda metālarhīvi un citas interneta vietnes, savukārt otrā - var jau parēkt par žurnālu vākiem, bet bez satura iepētīšanas jēgas maz.

Vēl pāris dienās izrāvu cauri Andreja skaiļa pēdējo romānu "Melnā Atraitne" - Skailis tak ar skaitās trve, ne?
Dethecrator
, 2014. gada 4. maijā, plkst. 17:58
+1
 
… at three o’clock in the morning, it was time to go home. It was raining, and my conscience was telling me, ‘Get somebody to drive you home’. But the evil side of my conscience told me, ‘Fuck that! Drive home, motherfucker’. I went with the bad one – the wrong one – and right away I was driving along, zigzagging along the road. I was really, really drunk, man: wasted. A turn came, and the car just did a fucking 360 on the road and hit a wall. I looked out of the car and there was a huge church, right there, staring at me. It was three in the morning, I was standing there by myself, and the whole front of my car was completely destroyed.

I was looking at the church and I was mad at it. I was thinking to myself, ‘Why did I have to hit a church? Why the fuck are you in my way, church?’

www.soulfly.com/autobiography...
kk:(
, 2014. gada 14. jūlijā, plkst. 22:38
+5
 
John Gray (cits, ne tas, kurš izdevis "Men are from Mars..." sērijas grāmatas)
"Straw Dogs"
Pirmā izvēle titulam "smaga grāmata" no visa, kas pēdējā laikā lasīts.
Stāsts par to, ka radības kronim cilvēkam derētu izvilkt galvu no mākoņiem. Nihilistisks, bet apdomāšanas vērts sacerējums.
Trūkums tāds, ka dažās vietās būtībā nepierādāmi apgalvojumi izteikti un pieņemti kā pašsaprotami. Tās vietas gan nav grūti izolēt. Ņemot vērā tematiku, ar to laikam jārēķinās. Tomēr par dumju vai nepamatotu to visu būs grūti nosaukt. Galu galā - nav jau mācību grāmata. Paredzēta kā pārdomu viela pieaugušajiem. Paša optimisma un garīgās viengabalainības labad būs foršāk, ja lasītājs atradīs spēcīgus pretargumentus un spēs noraidīt visas autora idejas.

Kopējo virzienu īsumā demonstrē šādi citāti:

"Humans cannot live without illusions. For the men and women of today, an irrational faith in progress may be the only antidote to nihilism. Without the hope that the future will be better than the past, they could not go on."

"Today, for the mass of humanity, science and technology embody 'miracle, mystery, and authority'. Science promises that the most ancient human fantasies will at last be realized. Sickness and ageing will be abolished; scarcity and poverty will be no more; the species will become immortal. Like Christianity in the past, the modern cult of science lives on the hope of miracles. But to think that science can transform the human lot is to believe in magic. Time retorts to the illusions of humanism with the reality: frail, deranged, undelivered humanity. Even as it enables poverty to be diminished and sickness to be alleviated, science will be used to refine tyranny and perfect the art of war."

Starp citu, kopumā radniecīgs domu virziens M. Velbeka romāniem, īpaši "Varbūt ir sala". Izlasiet. Būs jautri.
Dethecrator
, 2014. gada 1. septembrī, plkst. 22:24
+1
 
Jāņa Rozes grāmatnīcās vēstures grāmatas daudzas labas šobrīd atrodamas pa 5 EUR vai mazāk. Centra unītī paķēru lielas, biezas Vēstures institūta grāmatas par Āraišiem, viduslaiku pilīm utt. Spicē toties divi plaukti ar vēsturisko literatūru angliski: sākot ar zinātniski pamatotu S. Gautāmas biogrāfiju, turpinot ar lielajiem Viduslaiku karavadoņiem un beidzot ar Hitlera/Staļina binārās opozīcijas bezgalīgo ekspluatāciju.
Deathperado
, 2014. gada 18. septembrī, plkst. 17:55
+4
 
Re, jaunajau paaudzei grāmatas vairs nevajadzēs. Nekādas.

fenikssizklaide.lv/latviesu-skoleni-tw...
Intars
, 2014. gada 18. septembrī, plkst. 19:18
+5
 
Izskatās, ka skolās ir reālas problēmas ar ventilāciju.

Vislabāk "patika" tas, kurš pat ķīmiju no matemātikas neatšķir. Izskatās arī, ka dažs labs bez telefona pat nebūs spējīgs izskaitīt, cik tai barā bija urāli, kas viņam to telefonu atņēma.
Parastais
, 2014. gada 19. septembrī, plkst. 18:10
+1
 
Man pēdējā gada topa augšgalā ir - Staņislavs Lems "Solaris". Gads iet uz beigām bet no troņa šo neviens tā arī nenogāž.
Dethecrator
, 2014. gada 24. septembrī, plkst. 21:21
+1
 
Tātad — sekojot mīļāko grāmatu topiem purnagrām., varu iedot citiem izlasīt šādas grāmatas (uz atdošanu!), ja pretī iedosiet izlasīt kaut ko līdzīgu no sci-fi un arī, sacīsim, dark epic fantasy, jo tagad uzzināju, ka tāds žanrs ir — cik noprotu, kas radniecīgs Unblack Metal :)) Pliku fantāziju par burvjiem un citiem ērmiem labāk ne. (No tā žanra esu izlasījis tikai dažas grāmatas mūžā un arī tāpēc, ka mazajiem brāļiem savulaik lasīt priekšā vajadzēja. Ja kāds iedos, tad lasīšu, bet naudu negribas tērēt, pērkot uz dullo un nezinot, kas ir kas!)

Latviskie tulkojumi:
R. Silverbergs «Atgriešanās Belzagorā» †
N. Geimens «Nekadiene» †
S. Lukjaņenko «Nakts Sardze» un tā otra Sardze, kas latviski tulkota (pirku priekš kādreizējās draudzenes, nesmīniet, bļe!)
Kompilācija — «Baltijas teiksma» (leišu sci-fi īsie stāsti) †
Parodija «Gredzenu caurums» (oriģinālā — «Bored of the Rings», rēcīga satīra par paši-saprotiet-ko :)

Angliski:
Isaac Asimov — «Foundation Series» (pilnā garumā, no psihovēstures profesora Hari Seldon iecelšanas galaktiskās impērijas premjera amatā līdz Golanam Trevizem un Janovam Peloratam «Gajas hipotēzes» pārbaudīšanā). No Robotu sērijas arī šis tas ir, bet ne visas grāmatas.
William Gibson — 2/3 no visiem viņa darbiem (prasiet, kas interesē, un es pateikšu, vai man ir)
Harry Harrison: trīs romānu iepresējums vienā ķieģelī — «Stainless Steel Rat Sings the Blues» un vēl divi romāni par Džimu DiGrīzu. «Cietā» sci-fi no Harisona («Make Room! Make Room!») nav līdz šim trāpījusies.

Ar † atzīmētas grāmatas, kuras esmu gatavs aizmainīt prom pavisam, uz neatdošanu. Rakstiet, ja ir kas! Pretī soliet dot LV vai EN darbus, krieviski labāk ne…
PeterisP
, 2014. gada 24. septembrī, plkst. 21:29
0
 
starp citu Jāņa Rozes grāmatnīcā ir tāds sektoriņš - "lētāk", tur pa 3-5 eur var labus sci-fi/vēsturiskos vai vienkārši trillerus dabūt. šogad kādas 15 grāmatas no tā sektora esmu izlasījis. "Melnais ordenis", "Kodekss" un "Kaulu altāris" bija pat ļoti OK
Intars
, 2014. gada 24. septembrī, plkst. 21:30
0
 
Tā «Atgriešanās Belzagorā» (jeb Downward to the Earth - tulkotāji uzdarbojas) man kādreiz patika, tiesa, tad vēl nebija necik daudz ar transcendentālām tēmām iznācis saskarties.

Foundation Series labprāt izlasītu - nu vismaz pamēģinātu iesākt. Pretī varu piedāvāt šo to no latviski tulkotā; par anglisko versiju aizdošanas atļaujas dabūšanu neesmu drošs ;)
BladeOfDarkness
, 2014. gada 24. septembrī, plkst. 23:03
+1
 
No šiem žanriem man tik grāmatas siervalodā. Dark Fantasy ir tie paši burvji un citi ērmi, tik tā atšķirība, ka ''labie'' nav diži pozitīvāki par sliktajiem un vienradži pārtiek no jaunavām ;) Principā, "Game of Thrones'' ar var pie Dark Fabntasy skaitīt.
Sonnenmensch
, 2014. gada 24. septembrī, plkst. 23:59
0
 
Pievienojos Bleidam :)
Sonnenmensch
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 00:01
0
 
kad bushu ziema Riga bus atkal kada chupinja ar gramatam "siervaloda" jaieperk. Parasti ieperkos gramatnica pie Dzirnavu un Upisha stura. Tur jaunumi ir par labu cenu, bet ir ari ljoti daudz labumu, par vel sapratigakam cenam, max 5 eur.
FromBeyond
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 00:48
0
 
Pirmā, kas ienāca prātā, ir Leo Taksila "Jautrā bībele" - labs, visai rēcīgi un objektīvi uzrakstīts uzdirsiens bībelei. Kaut kad jaunībā mēģināju lasīt ''īsto'' bībeli, sapratu, ka tā ir bezjēdzīga laika nosišana, netiku tālāk par 2.lapu. Derdzas lasīt dēļ stila, kādā tā ir uzrakstīta, un arī dēļ apjomīgās propagandas.
Edgars Allans Po, "Nodevīgā sirds".
Karloss Kastaneda, izlasīti pirmie 3 sējumi.
No padomju laika sci-fi atceros Aleksandra Šaļimova futūristisko darbu "Logs uz bezgalību". Par brīnumu, šajā darbā lasītājam netiek uzspiesta pārpretīgā padomju ideoloģija. Dēļ šī fakta to ir patīkami lasīt. Pāris stāsti tīri labi sakrīt ar reāliem notikumiem. Atgādina Bikini atolu un lielvaru slepenos dienestus.
No mūsu autoriem:
I.Ziedonis, "Kurzemīte". H.Legzdiņš, "Ronis". Sen atpakaļ pamanījos ielūkoties vienā E.Veidenbauma dzejas krājumā. Jāsaka, biju pārsteigts par dzejas savdabību. Labs drūmenieks.
BladeOfDarkness
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 10:39
0
 
^^ Polaris grāmatnīca ? Sen neesmu pircis, bet ''Gora'' Jēzusbaznīcas ielā vislaik bija lētāka un arī izvēle 3x lielāka - www.janus.lv/rus/nasi_magazini/r...
Sonnenmensch
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 11:07
0
 
Blade - paldies!
Proveshu apmeklet tevis piemineto, nakosho reizi! Vienigais man galigi neizdevigi uz turieni kulties, a tev ar richuku pari tiltam laikam baigi viegli :)
viestards
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 12:51
0
 
Tiem, kam patika Caladan Brood, kā arī tiem, kam patīk episkas fantasy grāmatas varu ieteikt Malazan Book of the Fallen, no kurienes arī Caladan Brood ņem iedvesmu (Caladan Brood ir viens no personāžiem sērijā)

Var salīdzināt ar Song of Ice and Fire, tikai viss ir daudz kompleksāk un vienlaicīgi risinās daudzi notikumi, kas beigās savijās vienā, un nav labā un ļaunā puse.
Dethecrator
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 12:56
0
 
Kas tas pa Caladan Brood? Šitais?

www.youtube.com/watch?v=py6iHvKbDjs...
2econd_Skin
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 15:08
0
 
Kas ir "siervaloda" ?
E.
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 15:09
0
 
Politnekorektuma stunda: Caladan Brood - sava daudz majestātiskākā priekšgājēja Summoning bezkaunīgais klons.
BladeOfDarkness
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 15:24
0
 
kurš man patīk labāk par Summoning ;)

A Song of Ice and Fire jau tā 6-8 sižeta līnijas, kur nu vēl koplicētāk :D Kur tur kāds labais, ar grūti pateikt.
viestards
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 15:56
+1
 
jā, tas pats. Internetā grāmatas var atrast, ja patīk lasīt uz Kindles vai tabletes. Man šīs grāmatas patīk labāk nekā Song of Ice and Fire, bet tas jau personīgi.

rekur grāmatu saraksts en.wikipedia.org/wiki/Malazan_Book_o...
BladeOfDarkness
, 2014. gada 25. septembrī, plkst. 16:17
0
 
A Song of Ice and Fire"" man patīk tāpēc, ka tur tās parelālās darbības ir visai koncentrēti aprakstītas. Besī, ka dažos ciklos, piem. ''The Wheel of Time'' ( en.wikipedia.org/wiki/The_Wheel_of_T... ) katram varonim ir pa 50.lpp. un kad beidzot tiec pie viņa atpakaļ grāmatas vidū, esi jau piemirsis, kas tas tāds ir un ko dara :D
Dethecrator
, 2014. gada 29. septembrī, plkst. 21:09
+6
 
Sasēņots sociālajos tīklos… 

"Būtu vispār ļoti interesanti, ja seksuālus aktus (arī to visu kas saistīts ar šīm cilvēku attiecībām) dēvētu krievu klasikas nosaukumos, piemēram, "mums ar abām draudzeni vakar bija tāda "Anna Kareņina", ka mēlē joprojām krampji" vai "vakarnakt bija tāds "noziegums un sods", ka visa mugura vienās švīkās".
Vai "šovakar ņemšu priekšā "Brāļus Karamazovus". Visus trīs."
"Idiots" — par aktu, kurš nenotika
"Karš un miers" — sekss pēc kvēla strīda, salabšanas nolūkos
"Suņa sirds" kad kāds, kurš tev nepatīk, neliek Tev mieru
"Doktors Živago" — kad nākamajā dienā intīmās vietās parādās nevēlami simptomi
"Liktenīgās olas" būtu atbilde uz "Doktoru Živago", galvenais, lai nav "Mēris" (te jau no krieviem pārejam uz pasaules literatūru)
"Morfijs" — tad, kad iesaistītie nav īsti pie skaidra prāta
"Bīstamie sakari" īpašus komentārus neprasa — sekss bez izsargāšanās
"Rebeka" — kuce, kura nocēla man čali
"Svešinieks", šķiet, komentārus neprasa (skatīt bāru Ļeņingrada un tamlīdzīgus ūķus)
Par "Dāmu ar sunīti" vajag likt cietumā!
"Ķiršu dārzs" — brīvā dabā, zem plašā debessjuma
"Zaļā zeme" — viss notika attiecīgu vielu ietekmē
"Ceplis" — akts pirtī
"Lielās cerības" — kad tiec līdz gultai ar lielo mīlu, bet tur nekas prātīgs nesanāk
"Nodevīgā sirds" — centies būt monogāms, bet nekādi nesanāk
"Nožēlojamie" — ja guļ ar kādu, kura vienkārši žēl
"Hamlets" — kad nekādi nevar izlemt, seksam būt vai nebūt.
"Vējiem līdzi" — kur ved, tur eju, jā, un par sekām domāšu rīt
"Romeo un Džuljeta" ir pavisam parasts gotu pārītis, kopā griež vēnas
"Rietumu frontē bez pārmaiņām" — nav seksa, nu nav
"Stāsts par divām pilsētām" — sekss pa telefonu
"Laika ceļotāja sieva" — draugs visu laiku zem vielām vai pālī
"Odiseja" — tad, kad lai tiktu pie seksa, jābrauc ar vismaz diviem dažādiem sabiedriskajiem
"Mana māsīca Reičela" — nu incests kas incests
"Lepnums un aizspriedumi" — kad cilvēki ir ļoti konservatīvi misionāri un nebāž neko nekur citādi
"Zaļais bruņinieks" — džekam vienmēr ir zāle
"Džeina Eira" — kad meičiņa nav glīta. "Frankenšteins" — kad čalītis
"1984": kad man pēdējo reizi bija sekss
"Dzīvnieku ferma" — iegāju padzert ļeņingradā
"Mūsu rūpju ziema": ja gadās kļūt par jaunajiem vecākiem
"Alise Brīnumzemē" — kad lietots ļoti daudz dažādu vieliņu
"Vinnijs Pūks un viņa draugi": liels čalis pagadījies
Sapnis vasaras naktī" — kad pamosties un saproti, ka tas nebija sekss, tu to tikai nosapņoji
"Cilvēks kas smejas": bišķi par daudz zāles, nekas nesanāks
"Bāskervilu suns" — kad tavam partnerim ir fetišs pārģērbties par dažādiem zvēriņiem
"Dziedoņi ērkšķu krūmā" — meitene ir pārāk piedzērusies un dzied
"Tumsas sirds" — kad partneris vienmēr spītīgi pastāv uz to, ka jāizslēdz gaisma
"Ceļā" — kad tevi stopējot ieved mežā
"Triumfa arka": orgasms
"Simt vientulības gadu" — ieilgusi masturbācija
"Melnais obelisks": sekss kapos senā jaunībā
"Metamorfozes" — kad no rīta tas visnotaļ glītais jauneklis no vakardienas ir transformējies kaut kādā kukainī
"Princis un ubaga zēns" — geju sekss par naudu
"Zaudētās ilūzijas": vārdu sakot, tricārs nav aiz kalniem
"Meistars un Margarita": ļoti trokšņaini kaimiņi
"Zudušo laiku meklējot" — kad grābstās ap bijušajiem/-ām
"Sodoma un Gomora": ierastā ikdiena
"Burvis" — kad partneris ļoti spējīgs
"Harijs Poters un uguns biķeris" — piedzirdi mazu zēnu un izmanto
"Stepes vilks": čalim patīk brīvās attiecības
"Ar klauna acīm": domā, ka esi smuka, bet visa kosmētika iztecējusi pa seju
"Pīters Pens" — kad tavs mazais draudziņš nu nekādi negrib izaugt liels
"Parmas klosteris" — ievēro celibātu
"Ir maiga nakts" — kad viss tā romantiski, ar rožu ziedlapiņām un svecēm (kuras nekur nesprauž)
"Miris pirms rītausmas" — nekāda seksa no rīta
"Gluži aukstasinīgi" — mēnešreižu laikā
"Kolekcionārs" — parasts maukurs
"Etīde purpura toņos" — arī der mēnešreizēm
"Pārruna par metodi", kad šis tas seksuālajā dzīvē nesaskan
" Godo Gaidot" — kad čalis kaut kur aizdzēries un nenāk, kamēr tu tur sēdi savā mežģīņu negližē
"Kaķa šūpulis" — kad gultas galā kaķis mēģina gulēt un ir napmierināts, ka jūs to gultu šūpojat
"Mirušās dvēseles" — kad abi ir tā pārdzēruši jēgu, ka no rīta neko neatceras
"Process": domāju, liekus komentārus neprasa
"Dāmas portrets" — kad guļ ar visādiem māksliniekiem
Andra Neiburga "Stum, stum"
Dethecrator
, 2014. gada 2. oktobrī, plkst. 01:23
+1
 
Beidzot iznākusi Marata Kalandarova grāmatas «Vīza uz dzelmi» beidzamā puse, kas pabeidz stāstu, kurš vijas ap Estonia nogrimšanu pirms 20 gadiem. Sarakstīta savdabīgā paveidā tam žanram, ko angliski sauc creative non-fiction: lasi romānu par bandītiem, mentiem, muitniekiem, «eksotiskām dejotājām», jūrniekiem utt., un vienā brīdī saproti — tā visa taču ir patiesība!!! Uzvārdi, notikumi, fakti, laika momenti.

Otrā daļa ilgi aizkavējās (pirmā iznāca 2010. g.), jo autors pa šo laiku Maskavā ticis nobliezts.

nra.lv/kultura/125831-nepa...

Autors vispār ir rīdzinieks, karjeru sācis Latvijas Radio krievu raidījumu redakcijā, bet tad pārgājis uz lielākiem tirgiem un lielākiem medijiem.
Dethecrator
, 2015. gada 7. jūnijā, plkst. 15:16
+3
 
Piegriezušās visādas grāmatas par klasiskā roka vēsturi, maļ un tik pārmaļ nu jau kāda trešā autoru paaudze vienu un to pašu par Led Zeppelin un Queen. Par pitaku senāk nopirku šādu: «Seven Deadly Sins» by Corey Taylor.

Slipknot un Stone Sour vokālists apraksta dzīvi un sabiedrību oriģinālā veidā — stāstīdams par septiņiem nāves grēkiem pēc kārtas: lepnību, žūpību, miesaskāri, rijību, skaudību un kas nu tur vēl. Katru nodaļu viņš sāk ar smieklīgiem pastāstiņiem no deviņdesmito gadu pagrīdes Aiovā, par dzeršanu/drāšanos/narkotikām utt., tad pārejot pie visas sabiedrības kopumā. Grāmata nevienu brīdi nav plātīšanās no sērijas «re, kādi mēs kruti mūziķi», tur vietām pavīd drīzāk nežēlīga pašanalīze — bet arī ne tik daudz, lai sāktu apnikt. Kopumā «Seven Deadly Sins» ir par mūsu laikiem, ne kādām atsevišķām personām.

Tā kā tā ir Teilora pirmā grāmata, var redzēt, kā viņš rakstot ir pamazām «ierakstījies», uzņēmis apgriezienus, un tas viņam ar katru nodaļu izdodas arvien labāk.

Tagad iznāks otra grāmata «You’re Making Me Hate You», no kuras te pieejami fragmenti. Līdzīgs stils (vienlaikus jautrs, bet būtībā nopietns) bija raksturīgs arī pirmajam darbam: www.theguardian.com/music/2015/jun/03/s...

2econd_Skin
, 2015. gada 7. jūnijā, plkst. 20:42
0
 
kur tu viņu par pitaku dabūji?
Dethecrator
, 2015. gada 7. jūnijā, plkst. 23:08
0
 
Jāņa Rozes grāmatnīcā Barona ielā. Bet tas bija vēl pirms kāda laiciņa. Tagad iedevu kkam lasīt.
Dethecrator
, 2015. gada 2. decembrī, plkst. 11:42
+1
 
Fantāzijas žanra grāmatas nekad neesmu varējis piespiesties lasīt — vienīgais izņēmums bija bērnībā, kad abi jaunākie brāļi bija mazi, un lasīju viņiem priekšā kaut kādus pāris darbus, no kuriem neatceros pat nosaukumus. Bet tagad: pirmais fantāzijas darbs, kuru izlasīju ar interesi: Jānis Valks — «Rakstu vācēja ceļš»!

www.gramata24.lv/gramatas/daillitera...

Darbība norisinās 8000 gadus tālā nākotnē, kurā Zeme pamazām sāk atspirgt no apokalipizģeca. Kas to izraisīja un kāpēc, neviens vairs neatminas, jo lielākā daļa sabiedrības noslīdēja atpakaļ akmens laikmetā un tikai 7000 gadus vēlāk atsāka kādu ļoti lēnu progresiņu. Galvenais varonis Tagoberts pieder pie profesijas, kuras pārstāvji klīst apkārt pa dažādas apzinības pakāpes ciemiem un miestiem, meklējot senus rakstus, lai tos iesniegtu savai valdībai Literas pilsētā un saņemtu piķi. Tad vienā dienā viņš saņem uzdevumu, kas daudz neatšķiras no «aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko». Lai būtu «jautrāk», priekšniecība šim pasaka: ja 6 gadu, 6 mēnešu un 6 dienu laikā neatnesīsi šo sazin ko, tu nebūsi izpildījis uzdevumu un tev pārgriezīs rīkli. Sakrāvis mantiņas un komandējuma naudu ēzelim uz muguras, Tago iziet no Nacionālās bibliotēkas uz tuksneša kāpu pusi.

Sižets kopumā velk paralēles ar Azimova «Foundation's Edge», ar to atšķirību, ka «Rakstu vācēja ceļā» viss notiek tepat uz Zemes, un šāda tāda māģija tiek likta lietā. Tago ir tāds tēls, kuru iegūtu, ja saspiestu kopā Azimova tēlu G. Trevizes un J. Pelorata rakstura īpašības: rodas ārēji izlēmīgs un vienlaikus pie sevis iekšēji introspektīvs intelektuālis — vientuļnieks ar licenci nogalināt. Savukārt mazāk svarīgās galveno tēlu raksturu īpašības Jānis Valks ir «sazipojis» Tago ceļabiedra — ēzeļa izskatā. Nu, un arī «Rakstu vācēja ceļā» ir sava Blissenobiarella, šeit — Lora.

Kopumā simpātisks ir pats uzstādījums: ir tādi cilvēki, kas vecu rakstu dēļ gatavi nogalināt!
WrongTale
, 2015. gada 2. decembrī, plkst. 12:18
0
 
Esmu iepircis, neesmu lasījis. Tik daudz ko lasīt, tik maz laika...
Sonnenmensch
, 2015. gada 2. decembrī, plkst. 12:53
0
 
mja...
man ari jau kaudze ar fantastikas gramatam savakusies, katru reizi esot dzimtene apmekleju vienu krievu gramatnicu Riga, ieperku vismaz 3, bet ... lasit te vel neesu sacis, ari par maz laika ...
boks
, 2015. gada 2. decembrī, plkst. 12:59
+1
 
pēdējos gados grāmats lasītas gauži maz (profesionālā literatūra neskaitās). Bet kkāda impulsa vadīts nesen grāmatnīcā nopirku šo grāmatu www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas... Lielos vilcienos mega sensācija nav, bet te tas viss izklāstīts ar faktiem, loģiskiem pieņēmumiem. Grāmata viegli lasās, aizrauj. Patiks vēstures interesentiem.
Intars
, 2015. gada 2. decembrī, plkst. 13:26
+1
 
Šogad lasīts galvenokārt angliski, šobrīd tikai otro grāmatu latviski šajā gadā lasu. Tā ir Mikas Waltari kārtējais episkais klucis (varbūt kāds ir lasījis vēsturisko romānu "Sinuhe, ēģiptietis") "Turms, nemirstīgais". Darbība risinās apmēram 500 gadus p.m.ē dažādās vietās Vidusjūrā un ap to un ietver joniešu sacelšanos un grieķu-persiešu karu. Pats sākums neuzrunāja, divas reizes noliku malā, bet tad beigās aizgāja. Tālāk viss līdzīgā stilā kā ēģiptietī, vēsturiski fakti atjaukti ar krietnu daudzumu fikcijas, šajā gadījumā iebraucot arī pārdabiskuma laukā ar visādādām pagānu dievu manifestācijām un untumiem. Netrūkst arī mahaču un pārošanās; pēdējā gan tiek pieminēta caur puķēm, toties lielos kvantumos.

Vēl no šīgada atklājumiem var pieminēt fantāzijas autoru Brendonu Sandersonu (Brandon Sanderson) - visas trīs izlasītās viņa grāmatas diezgan spārdīja, īpaši Steelheart, kurā sižets risinās postapokaliptiskā Amerikā, pie kam šos sūdus izraisījuši ir ļautiņi, kam sazin kādā kārtā līdz ar kādas komētas parādīšanos ir uzradušās dažādas superspējas. Tikai viņi visi kā viens ir sliktie, un cīnās savā starpā, pa vidam bezkaislīgi slaktējot un paverdzinot parastos cilvēkus. Labo supervaroņu nav - "power corrupts people, absolute power corrupts absolutely". Šim ir iznācis arī turpinājums, un cik saprotu, pašlaik top arī trešais gabals sērijā.

Rindā gaida Edvarda Lūkasa "Maldināšana" - par spiegošanu aukstā kara laikā un tagad.
BladeOfDarkness
, 2015. gada 2. decembrī, plkst. 14:06
+1
 
Varu iedot izlasīt Mikas Waltari ''Mēs nemirsim nekad'' par Ziemas Karu.

Suvorovs sper - Ledlauzi neesmu vēl lasījis, bet uz vēlāku laiku ir atlikts ''Atbrīvotājs'' par Čehu sacelšanās apspiešanu un lasīts ir ''Akvārijs'' par krievu specnaza un GRU (armijas izlūkdienests) apmācības metodiku un darbībām. Pēdējie divi ir autobiogrāfiski. 1978.gadā autors ar ģimeni parāva vagu uz Angliju.

Pēdējos gados ar to lasīšanu ir švakāk - šogad tikai dažas grāmatas lasītas. Tīri labi aizgāja Patrick Rothfuss triloģijas pirmās divas bībeles: en.wikipedia.org/wiki/The_Kingkiller... . Otrā vairāk patika. Samērā savdabīgi raksta un arī maģijas sistēma ir pārdomāta un visai oriģināla.

Tagad pieķēros Giles Kristian - God of Vengeance: www.goodreads.com/book/show/21456819-... . Pagaidām 50lpp. izlasītas bet būs trū - no tām 25 aizņēma vikingu savstarpējas jūras kaujas sulīgs apraksts ;)
WrongTale
, 2015. gada 2. decembrī, plkst. 14:43
+2
 
Ak nu. Brendans Sandersons un Mark Lawrence arī ir mani pēdējo pāris gadu atklājumi.
No Rotfusa paņēmu pagaidām pirmo gabalu - labs.

Es vispār nemīlu lasīt sērijas pēc kārtas; man vajag pauzes, citu autoru, citu žanru - citādu ātri atēdas. Tā es pēc Gerald's Game un Dolores Claiborne nepatikšanas vairs neesmu lasījis nevienu Stīvenu Kingu - pat Zaļo jūdzi ne.

Patlaban lasu Robert R. McCammon "Speaks the Nightbird", par miertiesneša palīgu/detektīvu Amerikas kolonijās 17./18. gs mijā.
Intars
, 2015. gada 2. decembrī, plkst. 15:16
0
 
Kingam no jaunākiem gabaliem tīri labs bija Dr. Sleep - The Shining turpinājums ar nu jau pieaugušo Danielu sižeta centrā.

To Waltari par Ziemas karu es labprāt kaut kad aizņemtos.
BladeOfDarkness
, 2015. gada 2. decembrī, plkst. 15:51
0
 
Es bērnībā Konanu pārlasījos (kādas 5 grāmatas) - pēc tam pāris gadus uz Fantasy žanru pat neskatījos, līdz Vecrīgas grāmatu antikvariātā pa lēto nopirku Terry Goodkind ''Wizard's First Rule'', ko joprojām uzskatu par vienu no labākajām žanra grāmatām. Uzņemtais seriāls bija skatāms, bet visai blāva grāmatas robinhudizēta atblāzma
Dethecrator
, 2015. gada 3. decembrī, plkst. 13:45
0
 
No 1. decembra līdz 6. decembrim jau divdesmito reizi Rīgā norisināsies literatūras festivāls "Prozas lasījumi". Ceturtdienas vakarā norisināsies “Netikumīgo stāstu vakars”. Kopā sanāks autori Ieva Melgalve, Agnese Rutkēviča, Dace Vīgante, Andris Habermanis un Jānis Valks.

Pasākums notiks 3. decembrī, plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī, Ģertrūdes ielā 101a.

Fragmenti no Valka mūžamtopošās «Ideālās Pasaules»: valks.weebly.com/ide257l257-pasaule....
BladeOfDarkness
, 2015. gada 3. decembrī, plkst. 14:15
0
 
tie būs stāsti, kas vedinās uz dzeršanu, kaušanos un torentu kačāšanu ?
Dethecrator
, 2015. gada 3. decembrī, plkst. 14:45
0
 
Skaņas fails bija atrasts, papildus trokšņa radītāji pieslēgti, atlika tikai nospiest play.

— Nemaz nemēģini pārbaudīt savas dzirdes izturību, aizspied ausis, — teicu Kailajai sievietei un nospiedu peles pogu. Labi zinādams, kas sekos, aizspiedu ausis arī pats.

Nedaudz tas līdzēja, bet tikai nedaudz. Pretgaisa aizsardzības sirēnas kaukoņa, manis paša miksēta ar smagās artilērijas lādiņu sprādzieniem, nepārspējamā spēkā lauzās ārā no tumbām, likās, tūlīt kā ar triecienvilni aizslaucīs visu, kas pagadīsies ceļā. Augstfrekvence grieza ausīs kā naži, zemie sprādzienveidīgie fona basi blieza pa sirdi un kājām. Drošības pēc operatīvi uzmetu kaklā pastiprinātāja strāvas vadu, lai, ja nu gadījumā zaudēju samaņu, man krītot, vads pats izrautos no rozetes.

Fils bija mierīgs un nesatricināms, pamodās viņš ātri, piecēlās kājās un vislabākajam civilās aizsardzības tonim atbilstoši paķēra no gultas segu, uzklāja to uz galvas, nometās guļus uz grīdas un ar aizspiestām ausīm rāpoja uz durvju pusi. No segas apakšas viņš pārmetoši nolūkojās manī, ziņkārīgi manis līdzatvestajā trešdienas vakarā redzētajā sievietē un ar interesi uz abiem pārējiem dusošajiem spirta lacējiem, kā par brīnumu, šī nolūkošanās viņam netraucēja, rāpojot kā tārpam, ieturēt lēnu, bet neatlaidīgu kustību uz durvju pusi. Kāli pat šīs drausmīgās smadzenes plosošās skaņas nespēja ietekmēt, viņš gan nemierīgi sagrozījās, bet augšā vēl nemodās. Hosē, dažas sekundes ilgāk nekā Fils klausījies šo unikālo skaņu jūkli, pielēca kājās ar tādu rāvienu un lēcienu, ka radās manis jau pieminētie saplēstie stikli. Viņš bija tik jaudīgs, ka apgāza lielo galdu uz kura atradās dažas glāzes. Neveiksmīgi? Varbūt. Glāzes saplēstas, bet spirta pudeles bija no plastmasas un aizskrūvētas tā, ka šķidrie zaudējumi nebija. Par laimi, galds negāzās uz Kailās sievietes pusi, tā ka viņa palika neskarta un, aizspiedusi ausis ar rokām, smējās, pēc skata likās — skaļi un sirsnīgi smējās. Veiksmīgi arī tas, ka galds krītot aizķēra uz krēsla dusošo Kāli, apgāza viņu un pamodināja. Šoks puisim bija pamatīgs. Kālis zibenīgi vēlās uz dīvāna pusi, tas palēcās uz augšu un Kālis jau bija zem tā. Es sapratu, ka turpmākai audiospīdzināšanai nav jēgas un izslēdzu skaņu.

— Bļe, pizģec.
Intars
, 2015. gada 3. decembrī, plkst. 14:54
0
 
Kopošanos pavisam aizmirsi.
Intars
, 2015. gada 3. decembrī, plkst. 14:55
0
 
^ BoD komentāram adresēts
Dethecrator
, 2015. gada 3. decembrī, plkst. 15:05
0
 
… tāpēc arī Netikumīgo stāstu vakars!

BTW, dažas dienas pēc tā «bļaģ» dzejas skandāla dzēru ar Ratinīku. Šai viss dzīvoklis pilns ar puķēm, čemodāns ar konfektēm, cepumiem un visu ko citu, ko šai skolnieki sastiepuši. (Čemodāns burtiskā nozīmē, nevis metaforiskā: redzot, ko klasesbiedri sadāvinājuši, viens bija starpbrīdī aizskrējis mājās pēc kofera, kur to visu sabērt.) Plus vēl tāds pats spainis uzdāvināts kā tas, ko pa Dzejas dienām bija uzmaukuši galvā Raiņa piemineklim.

BTW, ja pagājušogad balsojumā par Eiropas cilvēku Latvijā finālā bija Jelgab, tad šogad — Ratinīka. Nav slikti pagrīdes autoriem. Balsošana šeit: www.visidati.lv/aptauja/1130862382/...
BladeOfDarkness
, 2015. gada 3. decembrī, plkst. 17:35
0
 
Intar, kas gan netikumīgs ir iekš kopošanās ?
Intars
, 2015. gada 3. decembrī, plkst. 17:46
0
 
Un kas netikumīgs ir tevis pieminētajās aktivitātēs?
BladeOfDarkness
, 2015. gada 3. decembrī, plkst. 23:15
0
 
Teiksi, ka dzert un kauties ir tikumīgi (pareizi, piedienīgi, atbalstāmi uttt.) ?
Dethecrator
, 2015. gada 4. decembrī, plkst. 00:32
+1
 
Viss atkarīgs no naudas lietām.

Piem., izkauties tāpat, zlobas dēļ — nosodāmi!
Kauties, ja par to maksā — super, profesionāls bokseris!
Dzert par savu naudu — davaj!
Regulāri dzert na haļavu — netikumīgi…
Drāzties tāpat vien — viss pareizi!
Kopoties par naudu — fuj, prostitūcija…
Dethecrator
, 2016. gada 9. martā, plkst. 01:13
0
 
Visu martu Jumavas grāmatnīcās atlaides gudro grāmatu sērijai. Piem., Ričarda Dokinsa «Dieva delūziju» pareizā un profesionālā Alda Lauža tulkojumā nopirku pa 8 eiro, citas vēl lētākas.
Intars
, 2016. gada 9. martā, plkst. 11:13
0
 
God Delusion man ir oriģinālvalodā. Tiesa gan, kā ateistam, man liela jēga no tās grāmatas nav, ja nu vien pāris noderīgi argumenti strīdos ar kreacionistiem, kuros uz vecumu arvien retāk ielaižos. Tā grāmata vairāk noderētu kādiem svārstīgiem tipāžiem.
Schnizzel
, 2016. gada 12. martā, plkst. 12:40
+1
 
Marķīzs de Sads "Jūstīne" un "120 Sodomas dienas";
Elisters Kraulis "Ekvinokcija"
Fridrihs Nīče "Tā Runāja Zaratustra"';
Ostvalds Špenglers "Vakarzemes Noriets"

Šīm nu gan jābūt katra inteliģenta grāmatu plauktā. Izlasītām.
BladeOfDarkness
, 2016. gada 12. martā, plkst. 13:40
+5
 
NU TAS IR PIZĢECS ŠITĀ PATEIKT ...
2econd_Skin
, 2016. gada 12. martā, plkst. 18:41
+2
 
^^ Kāpēc?
Intars
, 2016. gada 13. martā, plkst. 21:29
+1
 
Głos Pana
Dethecrator
, 2016. gada 13. augustā, plkst. 00:13
0
 
Šodien un rīt no 12:00 līdz kādiem 18:00 Rīgas svētku ietvaros Vērmanītī būs arī grāmatu teltis no visiem vadošajiem izdevējiem. Var nākt arī ātrāk, gan jau kkas būs vaļā — viss bez grāmatnīcu uzcenojuma.
2econd_Skin
, 2016. gada 15. septembrī, plkst. 17:49
+3
 
Beidzot izlasīju Nergala grāmatu The Confessions Of a Heretic. Grāmata baigi viegli lasās, jo ir intervijas formā. Diezgan interesanti bija palasīt. Bet nu smieklu uzrāva viens moments, kur Nergals baigi sajūsminājās par baznīcu dedzināšanu Norvēģijā 90.-ajos. Viņš ar pāris domubiedriem arī esot plānojis kādu baznīcu Polijā nodedzināt. Viss esot aizgājis tik tālu, ka viņi pat gājuši izlūkos, un, iedomājaties, mašīnā esot pabraukuši garām tai noskatītajai baznīcai. :D Satan! :D
Intars
, 2016. gada 15. septembrī, plkst. 18:43
0
 
Baigi labi nomaskēta būs bijusi. Nu jā, gan jau arī bija noskatījuši tādu, kur neviens netraucētu rīkoties :D Nez kādi Polijā likmi, varētu domāt, ka tādā katoļu valstī par baznīcu svilināšanu ar diviem gadiem vis cauri netiktu, bet ej nu sazin.
Dethecrator
, 2016. gada 16. septembrī, plkst. 09:17
0
 
Viņam jau par Bībeles saplēšanu vien gribēja pāris gadus piespriest.
Intars
, 2016. gada 17. septembrī, plkst. 15:11
0
 
Protams, bet advokāts baznīcas svilināšanu varbūt varētu pavērst par parastu ļaunprātīgu dedzināšanu, nevis kristīgo reliģijas zaimošanu.
Dethecrator
, 2016. gada 17. septembrī, plkst. 21:46
0
 
^ Tas jau ir vēl sliktāk: parasts kriminālnoziegums bez ideoloģiska attaisnojuma. Līdzīgi kā dažus jauniešus, kuri noorganizēja pretošanās šūniņu padomju varai 70-to beigās (sadeva pa muti dažiem čekas kolaborantiem, ekspropriēja naudu dažiem vadošiem padomju darbiniekiem, nokurināja mentu posteni Dubultos, beigās vienu čekistu piesēja mežā pie koka utt.) un kur piedalījās arī dziesminieks Valdis Atāls, padomju tiesa notiesāja nevis par pretpadomju darbību, bet gan vnk par bruņotu laupīšanu.
Jelgab
, 2016. gada 18. septembrī, plkst. 17:21
0
 
^ Žurnālā "Liesma" bija gara intervija ar grupas vadītāju, kuru sauca, šķiet, Mārtiņš Zilberts. Tur minēts arī kāds "dzejnieks", kura loma neviennozīmīga. Nezinu, kam tur taisnība, neesmu nekur vairāk informācijai uzdūries. Valda Atāla stāsti arī aizplīvuroti.
Dethecrator
, 2016. gada 19. septembrī, plkst. 11:55
0
 
Tūlīt, tūlīt jābūt visur pieejamai L.A. Times kara korespondenta Sergeja Loiko grāmatai «LIDOSTA».

www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas...

Autors būs Rīgā pēc nedēļas, 27. septembrī, un 18:30 būs sastopams apgādā «Mansards» Barona ielā 33.

www.dgramata.lv/literaras-zinas/jau...
WrongTale
, 2016. gada 19. septembrī, plkst. 16:46
0
 
Šodien grāmatnīcā Alfā jau bija.
Dethecrator
, 2016. gada 3. oktobrī, plkst. 23:07
+2
 
Nedēļas nogalē — ikgadējie Rīgas Grāmatu svētki Kongresu namā:

www.janisroze.lv/lv/news/zinas/rigas...

Pēdēefs nolādējams.
2econd_Skin
, 2016. gada 13. oktobrī, plkst. 19:03
+1
 
Šī tāda baiga labā vietne tiem, kam negribās neko pirkt :D Visādi metāla žurnāli pdf formātā (piem. Dark City sākot ar 2000. gadu, vecie un jaunie Metal Hammer utt), kā arī pāris labas grāmatas - Swedish Death Metal, Choosing Death: The Improbable History of Death Metal and Grindcore, Black Metal: Evolution Of The Cult utt.

vk.com/club86238826...
Dethecrator
, 2017. gada 28. februārī, plkst. 11:02
+1
 
No Ķīpsalas lielās izstādes patlaban palikuši pie manis daži eksemplāri ar šādiem lielizdevumiem — varu piespēlēt par pašizmaksu:

A. Dzenis «Prūši karā ar likteni» pa 15 eiro

A. Grīns «Dvēseļu putenis» — tikko pārizdota cietajos vākos ar oriģinālajām ilustrācijām, 7 eiro

G. Kalme «Latviešu karotprasme» (cietie vāki, nāk līdzi karšu komplekts un CD) pa 8 eiro — mūsu cīņas Waffen SS rindās izmantotas kā ilustrācija dažādiem taktikas veidiem: aizsardzība, atkāpšanās, izlūkošana, uzbrukums.

Piesakās pie manis līdz nedēļas beigām, tikmēr šīs vēl stāvēs man pa rokai.
Dethecrator
, 18. februārī, plkst. 11:18
+5
 
Fantāzijas uzplūdiem "Zvaigznes" izdevniecībā tagad seko mēģinājumi pierunāt vietējos autorus, lai tie iesit roku kādos sci-fi gabalos. Uz dullo paņēmu izlasīt Ilzes Eņģeles sacerējumu "Sektors 18-08"
www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/aprakst...

Darbība norit diezgan patālā nākotnē, kad ir kolonizēts Marss, Venēra un vēl citi debess ķermeņi. Visi dzīvo lielā, ārēji laimīgā federācijā ar nosaukumu Saules Loks, kur cilvēki nemelo, nekrāpjas, ir materiāli nodrošināti, bez piepūles ir slaidi un skaisti, protams — vegāni, strādā tikai interesantās, katram piemērotās profesijās un visus briestošos konfliktus atrisina ar bezgalīgām pārrunām, skolotāju morāles lekcijām un meditēšanu. Tāda sieviešžurnālu idille, kur "visu iespējams izrunāt". Tikmēr tālumā turpretī eksistē Ceirero civilizācija, kura balstās uz konkurenci, naidu, resursu izlaupīšanu, dabas piesārņošanu un sava tuvākā apčakarēšanu. Nu apmēram tā kā "Nezinītis Saules pilsētā" un "Nezinītis uz Mēness" no vecās klasikas.

Lai būtu lielāks juceklis, ir vēl arī tālumtālu attīstījusies un tagad nemateriālā formā eksistējošā Vesspas civilizācija (kas spēj izveidot sev fizisko ķermeni, lai parunātu ar romāna varoņiem, apmēram tā kā Dr. Manhatans "Watchmen" filmā) un spētu mirklī atrisināt visas Ceirero un Saules loka problēmas — bet atsakās to darīt! Visbeidzot, visiem pa vidu ir kosmiskie pirāti (kur nu kārtīgā kosmiskajā operā bez tiem!), kas grib ieraut nāsīs spēcīgu ķīmisku vielu ar saīsinājumu V-preps, kas uz Saules Loka iemītniekiem iedarbojas graujoši (rada agresiju un liek aizmirst visu bezkonflikta audzināšanu, izraisa kautiņus un pat slepkavības), savukārt uz Ceirero vietējo vajadzībām tas ir dārgs nervu ārstniecības līdzeklis ar pretēju iedarbību.

Titulārais "Sektors 18-08" tēlots kā tukšš, mazizpētīts izplatījuma apgabals pusceļā starp Saules Loku un Ceirero, kurā pazudis viens miermīlīgo Saules Loka pētnieku kuģis, un tagad to meklēt dodas apbruņots kreiseris. Tik viena bēda: uz kreisera pirms starta uzlīduši V-prepu sarijušies un dūres izvicinājuši pusaudži — flotes kadeti, kas ar sāpošām galvām tagad atjēdzas uz sveša kreisera, kurš dodas iekšā neizpētītā, tories pirātu un agresīvu citplanētiešu apsēstā kosmosa sektorā.

Ja jums šķiet, ka tur nu toč jābūt iznākušam vienam smieklīgam stāstiņam, tad varu apliecināt, ka tas tā NAV. Autorei piemīt vērā ņemamas spējas savīt sižeta pavērsienus un izmantot pašas uzliktos spēles laukuma uzstādījumus: notikumi seko cits citam, pat ja pazudušais (izrādās, pirātu sagrābtais) kuģis un palīgā atsūtītais kreiseris ir divus mēnešus salipuši kopā ar spēka lauku, visu laiku abas puses cenšas viena otru pārspēt viltībā pārrunās un aplinkus riebeklībās. (Nu tādas Minskas sarunas t.s. Normandijas četrinieka pavadībā). Pēc tam darbība pārvācas uz pamestu kosmosa staciju, izmet līkumu caur Ceirero utt.

Darbība un sižets līdz nebaudāmībai atšķaidīts ar vidusskolnieku, plus dažu drusku vecāku kadru, nebeidzamo jūtelēšanos un bezzobainu lakstošanos ap simpātijām. Romāns sarakstīts tādā veidā, ka ik pa laikam darbība pārslēdzas no viena varoņa sakatpunkta uz otru, tomēr visi labie varoņi, tā kā pārstāv bezzobaino un pozitīvisma pārņemto Saules Loka civilizāciju, ir visi vienādi bezzobaini. Kad autore tiek pie slikto varoņu motivācijas un psiholoģijas raksturošanas, tie uzreiz šķiet interesantāki.

Vārdu sakot, "Zvaigznes" izdevniecībā laikam pastāv uzstādījums, ka labs pavieglā žanra romāns ir jāuztaisa nebaudāms, piebāžot viņu pilnu ar pusaudžu jūtelēšanos. Citādi es nevaru izskaidrot, kā tas var būt, ka 1974. gadā dzimusi autore pusi no teksta atvēlējusi virspusējiem mazgadīgo riestošanas aprakstiem, bet nevienai īstai seksa ainai (un nav runa par to, kā V-prepu sarijušies pirāti izvaro kadetus: te nav pat neviena aina ar "mutual consent sex"). Tie "varoņi", pat ieslēdzoties divvietīgā glābšanas kapsulā, kur viņus neviens netraucēs drāzties trīs dienas, to vien tik spēj kā roku savai simpātijai aplikt ap vidukli! Lasot šīs vietas ir jāizlaiž, un tad "Sektors 18-08" lasās raiti, kaut gan vienveidīgo un plakani pozitīvo Saules Loka varoņu vidū lasītājam īsti nav, kam just līdzi, tāpēc uz beigām sāk simpatizēt visnotaļ tukšie un trulie kosmosa pirāti. Sonnenmensch, gaidi grāmatu.
Intars
, 18. februārī, plkst. 16:46
0
 
O_o
WrongTale
, 19. februārī, plkst. 12:44
+1
 
So, grāmatizstāde šonedēļ...

Dethecrator, būsi tur ilgāku laiku kaut kad? Es vēl nezinu, kad pieskriešu - sestdien pa dienu vai svētdien no rīta...
Dethecrator
, 21. februārī, plkst. 01:35
+3
 
^ Jā, es strādāšu Ķīpsalā uz vietas visas dienas, pamatā ar tačku staipīšu grāmatu grēdas. (Pirms gadiem trim man kļuva kauns, kad pirmoreiz ieraudzīju, kā visi Dienas Grāmatas autori staigā, degunus gaisos sacēluši, tikmēr izdevniecības galvenā redaktore — dzejniece ar bērniem, ar augumu ap metru piecdesmit un droši vien nepilnu 50 kg masu — dabon stibīt stendus, plauktus un, kopā saskaitot, ne vienu vien grāmatu tonnu.)

Programma šim gadam te: www.bt1.lv/lbf/visit.php#event...
Šogad diemžēl Sametis ne pie vienas grāmatas piedalījies nav... bet, ja kādam gribēsies, Jumavas stendā varēs dabūt to pašu sējumu "Zaldātu zābakos"!

Runājot par citiem vietējiem literatūras izstrādājumiem, izņēmu cauri Ievas Melgalves fantāzijas gabalu "Mirušie nepiedod": www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/aprakst...

Ja pirms tam lasītais sci-fi paveids "Sektors 18-08" galvenos varoņus rādīja kā komandas cilvēkus (brīžam pat pārlieku) tālā nākotnē, kas mācīti nedzīvot ar kolektīvisma domu un savstarpējo dalīšanos, turklāt autore ilustrē šo konceptu, regulāri pārslēdzot skatapunktu no varoņa uz varoni (nevienam no tiem nedodot lielāku priekšroku kā pārējiem), tad Melgalves fantāzija ir diametrāli pretēja: notikumi atstāstīti no vienas varones redzes leņķa. Turklāt šī varone ir drusku pretīga un neizraisa līdzjūtību. Protams, arī tāds paņēmiens tiek pielietots literatūrā (kas lasīja A. Kamī "Svešinieku", tas zina to sajūtu), tomēr romānā Melgalvei arī visi pārējie varoņi ir tādi drusciņ pretīgi! Kurš ir gļēvs, kurš ir nelietīgs, kurš ir savtīgs, kurš/-a uzmetas par draugu, lai pēc tam ieriebtu utt.

Attēlotā vide ir tāda, kā jau to sagaidām no fantāzijas romāna: pilnīgi nekāda saistība ar reālo pasauli. Darbojas svešas rases (konkrēti trīs gabalas, no kurām stulbas rases ir trīs), maģija, slēpti populistiski valdnieki, klaji sociopātiski magi un klaji gļēvulīgi dziednieki, konkrēti appimpojušies mirušo gari, kā arī bariņš ar negadījumā cietušiem raktuvju strādniekiem. Pie kam teju visi varoņi nodarbojas ar visādu huiņu, kas izriet no katra konkrētā tēla riebīguma pakāpes: tiek slepkavots ar indes palīdzību un bez, ar maģiju un bez, ar savām rokām un svešām.

Ja jums šķiet, ka tur nu toč jābūt iznākušam vienam smieklīgam stāstiņam, tad varu apliecināt, ka tas tā NAV. Tas laikam saistāms ar to, ka pa vidu riebeklību pastrādāšanai varoņi netiek skaidrībā ar savām sajūtām, un smalki tiek aprakstītas visādas huiņ... pardon, izdomātām rasēm piederošu personāžu dvēseles kustības. Pie kam nevienam no varoņiem pastrādātās kaitniecības neatnes gandarījumu (pat ne to pastrādāšanas brīdī) un kaut vai varas apziņu, un pat ne finansiālu peļņu. Vārdu sakot, "Mirušie nepiedod" apakšvirsraksts varētu būt "Dirsā darbs un materiāls". Sonnenmensch, gaidi grāmatu.
Intars
, 21. februārī, plkst. 16:28
+1
 
Cik atceros, man tā galvenā varone pārlieku pretīga nešķita. Bet nu Kamī Svešinieks jau man arī bezmaz par mani rakstīts šķiet, tā ka...

P.S. Ja tu esi nolēmis vērtēt jebkuru grāmatu pēc tā, vai ir iznācis "viens smieklīgs stāstiņš", tad gan latviešu literatūru labāk vispār neaiztikt :P
vainamoinen
, 21. februārī, plkst. 16:40
0
 
Tur nu es galīgi nepiekrītu, ka Kamī "Svešiniekā" galveno varoni veidoja tādu, kas būtu drusku pretīgs. Kamī bija eksistenciālists un rakstīja par tipisku (nu no viņa skatpunkta tipisku)a sava laikmeta cilvēku. Es, piemēram, lasot grāmatu nevis šausminājos par galveno varoni, bet lielākoties jutu viņam līdz, jo tāpat kā Intars varu teikt, ka Kamī ir rakstījis gandrīz vai par mani.
BladeOfDarkness
, 21. februārī, plkst. 19:12
+3
 
jūs tad esat divi pretīgi tēviņi ;)
Intars
, 21. februārī, plkst. 22:41
+4
 
WrongTale
, 24. februārī, plkst. 10:22
0
 
Dethecrator, tev vispār @. Ja gmail nelasi...
Dethecrator
, 15. augustā, plkst. 23:10
+2
 
Nedēļas nogalē Vērmaņdārzā būs grāmatu tirdzniecības būdas pa pilsētas svētkiem: gan jau katrs varēs iekampt kaut ko sev tīkamu pa lēto.

No pavieglās literatūras iesaku ievērtēt M. Pelša un M. Pohodņevas trillerus:
nra.lv/kultura/250925-saru...

Pelsis ir pensionējies policists no deviņdesmitajiem, kas prot reālistiski aprakstīt visādus killeru darbības gadījumus un šaušanu (pats ikvienu ieroci izmēģina šautuvē, pirms ķerties pie aprakstīšanas), kamēr Pohodņeva ir pieredzējusi kriminālziņu žurnāliste, kas sižetos ieliek iekšā daudzus reālus faktus (piem., Katrim Stella ieroču afēra) un notikumus no pēdējiem 25 gadiem. Četru romānu sērija ir sākusies kā lata romāns, bet tagad jau sasniegusi "pilngadību" cieto vāku un trīsreiz lielāka biezuma izskatā.
BladeOfDarkness
, 16. augustā, plkst. 18:05
+3
 
^ labs

''Modris Pelsis: - Prātā nāk viena miljonāra intervija. Viņš tur piemin savu skolotāju, kurš teicis - kad beigsi pelnīt naudu džinsiem un maizei, tad tev tas kļūs par sportu. Tas man atvēra acis. Deviņdesmitajos gados taču daudzi domāja - nu šie būs sazagušies, viņiem pietiks, viņi sāks domāt par tautu. Viņi kļuva par sportistiem.''
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai reģistrējies!