Tēma:
Schnizzel
, 2011. gada 4. martā, plkst. 10:18
+1
 
"13.janvāra kustības" priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgēņijs Osipovs, slēpjoties aiz nule dibinātas biedrības "Dzimtā valoda" vārda, gatavojoties vākt iedzīvotāju parakstus, lai rosinātu krievu valodu atzīt par otru valsts valodu Latvijā.

tālāk lasiet paši...

www.tvnet.lv/zinas/latvija/36841...
werwolf
, 2011. gada 4. martā, plkst. 10:23
+11
 
VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks uzsvēra, ka Latvija esot latviešu valsts un šie cilvēki varot "pukstēt", cik gribot, bet no tā nekas nemainīšoties. "Viņi ir nulles, un nav vērts tam pievērst uzmanību," sacīja politiķis.

^ pievienošos šim viedoklim.
Bibo
, 2011. gada 4. martā, plkst. 10:32
+4
 
nu vispār jau diezgan loģisks gājiens no viņu puses, ja VL rosina, ka valstij ir jānodrošina skolās mācīt tikai valsts valodā, tad krievu valodu jāpataisa par valsts valodu...

Bet par uzmanības ne pievēršanu nepiekrītu, šitā var dadzīvoties līdz nepatīkamiem pārsteigumiem.
lash
, 2011. gada 4. martā, plkst. 10:42
0
 
Visi šie šlindermani tiešām nav nekas un parasti vairāk par klaigāšanu netiek. Taču uzmanību nepievērst nevajadzētu gan...Bibo pareizi saka.
werwolf
, 2011. gada 4. martā, plkst. 10:47
0
 
Lai attiecīgie "orgāni" arī pievērš, baigo brēku dēļ tiem smerdeļiem arī nav jēga taisīt.
BigUgga
, 2011. gada 4. martā, plkst. 10:49
+1
 
Attiecīgi orgāni tādas lietas tik veicina. Izorgānēs tevi.
werwolf
, 2011. gada 4. martā, plkst. 10:55
+1
 
Nu tas arī fakts, ka orgāni vairāk vajā latviešu patriotus nekā atklātus valsts ienaidniekus.
lash
, 2011. gada 4. martā, plkst. 11:04
0
 
werwolf izņēma vārdus no mutes.
Kāds pateiks internetā ko aptuveni šādu: "stulbā valdība, nafig apšaut." un DP būs klātu gan. Bet šlindermaņi ir svētās govis...
metal
, 2011. gada 4. martā, plkst. 11:53
+1
 
Lindermans tachu ir plaanpraatiigs zhiidelis.
Labaak vinsh buutu uzspridzinaajies pie sinagogas un miers :haha:
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 12:16
+1
 
^ Lindermans ir krievžīds, tur ir ļoti būtiska atšķirība, vienā vārdā sakot - tāds pats sūda krievs kā tu. Beidz reiz piepisties pie kaut kādām ģenētiskajām izcelsmēm tur, kur runa ir par ideoloģijām. Iespējams, tu esi pa pusei albīns čigāns, tikai neapzinies to.
Ashath
, 2011. gada 4. martā, plkst. 12:17
-5
 
Visi latvieshu patrioti jau sen ir Irijaa vai Spanijaa.
Bibo
, 2011. gada 4. martā, plkst. 12:26
0
 
Lindermana + Osipova savienība jau ir tā, kura pieturas pie ideoloģijām :D
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 12:31
+1
 
btw, kas šis ir par sviestu? tas ir kaut kāds fotošops? foto1.inbox.lv/paradniex/visulatvi...
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 12:42
+1
 
bet tagad paskatities, ko Saiema pati ir noraidījusi 3. februārī - un redzemi arī visi cilvēciņi par un pret.

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2005, 12., 22.nr.; 2006, 21.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 47.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar jaunu 291. pantu šādā redakcijā:

„291. pants. Svešvalodu prasmes pieprasīšana

(1) Publicējot darba sludinājumu, veicot darba interviju, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējam aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei.

(2) Darba devējs var noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei, tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

(3) Darba devējs var noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās.

(4) Ja darba devējs saskaņā ar šā panta otro vai trešo daļu nosaka darbiniekam obligātas prasības konkrētas svešvalodas prasmei, tad tās nosaka attiecīgā darbinieka amata aprakstā vai darba līgumā.

(5) Uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nosakot darba samaksu, darba apstākļus, profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu vai paaugstinot amatā, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmes, izņemot gadījumos, kad pastāv šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktie apstākļi, bet darbinieks bez nepieciešamās konkrētās svešvalodas prasmes tomēr pieņemts darbā vai arī tikai pēc darba attiecību nodibināšanas atklājies, ka darbiniekam nav nepieciešamās konkrētās svešvalodas prasmes.“

2. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„Līdz 2011. gada 1. jūnijam Ministru kabinets izstrādā noteikumus, kas regulē gadījumus un profesijas, kurām darba devējs ir tiesīgs noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei.“

3. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„Šā likuma 291. pants stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā.“
Likumprojekta iesniedzēju anotācija

1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Pēc statistikas datiem septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie.

Savukārt Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir 75% (Kurzemē un Vidzemē pat 90%) un nav reālas nepieciešamības mācīties, zināt un lietot krievu valodu. Šo novadu un pilsētu pašvaldības pat teorētiski nespētu nodrošināt skolas ar pietiekamu skaitu krievu valodas skolotāju, ja skolēni, piemēram, vācu valodas vietā gribētu mācīties krievu valodu. Skolās ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu.

Darbaspēka tirgus Latvijas lielākajās pilsētās, kur ir salīdzinoši mazāks bezdarbs un augstāks dzīves līmenis, noteicoši pieprasa ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas. Līdz ar to absolūtais vairākums krieviski nerunājošo Latvijas iedzīvotāju praktiski nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī daudzās valsts iestādēs, ja attiecīgajā reģionā krieviski runājošo klientu skaits ir kritiski liels.

Rezultātā Latvijas darbaspēka tirgus prasībām vislabāk ir piemērojušās skolas ar krievu mācību valodu, kurās pamatā tiek mācīta krievu, latviešu un angļu valoda. Savukārt skolās ar latviešu mācību valodu māca vispirms latviešu, angļu, vācu un tikai tad krievu valodu. Šis modelis ir vairāk piemērots darbaspēka eksportam uz Angliju, Īriju, ASV, Vāciju un citām valstīm, kurās lieto angļu vai vācu valodu. Latvijas lauku jauniešiem dodoties darba meklējumos uz ārvalstīm, Latvijas valodas telpa tiek vēl vairāk rusificēta.

Lai risinātu šo problēmu un pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā noteikts, ka turpmāk, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem būs aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas (ieskaitot krievu valodu), prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās.

Lai darba devējiem ļautu sagatavoties likuma izmaiņām, likumprojektā noteikts, ka minētie grozījumi stātos spēkā ar 2011. gada 1. jūliju, savukārt līdz 2011. gada 1. jūnijam Ministru kabinetam būtu jāizstrādā noteikumus, kas regulētu gadījumus un profesijas, kurām darba devējs ir tiesīgs noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei.

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences.

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Ņemot vērā to, ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos Latvijas darba ņēmēju emigrācija uz ārvalstīm, pieaugtu visi ar darbaspēku un patēriņu saistītie nodokļu ieņēmumi.

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.jūnijam jāizstrādā noteikumus, kas regulē gadījumus un profesijas, kurām darba devējs ir tiesīgs noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei.

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts izstrādāts pēc Latvijas Ordeņu brālības 2011. gada 15. janvāra vēstulē Nr. 2-3-7, kas adresēta Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, paustā ierosinājuma.

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Jaunas institūcijas netiek radītas.
Balsojums

Lai nodotu likumprojektu tālāk komisijām, ir vajadzīgs vairākums no tiem kas piedalās balsošanā (pieskaitot arī tos, kas atturas). Tātad atturēšanās ir tas pats, kā balsošana pret.

Balsošanas rezultāti – par 34, pret 32, atturas 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds Frakcija

PAR: 34

1. Aija Barča ZZS
2. Silva Bendrāte Vienotība
3. Andris Bērziņš (Zemgale) ZZS
4. Gaidis Bērziņš VL-TB/LNNK
5. Augusts Brigmanis ZZS
6. Andris Buiķis Vienotība
7. Einārs Cilinskis VL-TB/LNNK
8. Ingmārs Čaklais Vienotība
9. Jānis Dombrava VL-TB/LNNK
10. Ina Druviete Vienotība
11. Māris Dzelzskalns ZZS
12. Raivis Dzintars VL-TB/LNNK
13. Dzintra Hirša Vienotība
14. Rasma Kārkliņa Vienotība
15. Jānis Klaužs ZZS
16. Janīna Kursīte-Pakule Vienotība
17. Inese Laizāne VL-TB/LNNK
18. Visvaldis Lācis VL-TB/LNNK
19. Ingmārs Līdaka ZZS
20. Imants Parādnieks VL-TB/LNNK
21. Dzintars Rasnačs VL-TB/LNNK
22. Dace Reinika ZZS
23. Dana Reizniece ZZS
24. Guntis Rozītis ZZS
25. Inguna Rībena Vienotība
26. Kārlis Seržants ZZS
27. Vitauts Staņa ZZS
28. Jānis Strazdiņš ZZS
29. Staņislavs Šķesters ZZS
30. Ilze Vergina Vienotība
31. Aivars Volfs Vienotība
32. Jānis Vucāns ZZS
33. Didzis Zemmers ZZS
34. Oskars Zīds ZZS


PRET: 32

1. Valērijs Agešins SC
2. Dzintars Ābiķis Vienotība
3. Jānis Ādamsons SC
4. Aleksejs Burunovs SC
5. Sergejs Dolgopolovs SC
6. Sergejs Fjodorovs SC
7. Guntars Galvanovskis Vienotība
8. Valentīns Grigorjevs SC
9. Aleksejs Holostovs SC
10. Aleksandrs Jakimovs SC
11. Nikolajs Kabanovs SC
12. Andrejs Klementjevs SC
13. Valērijs Kravcovs SC
14. Imants Viesturs Lieģis Vienotība
15. Igors Meļņikovs SC
16. Sergejs Mirskis SC
17. Vladimirs Nikonovs SC
18. Ņikita Ņikiforovs SC
19. Igors Pimenovs SC
20. Ivans Ribakovs SC
21. Dmitrijs Rodionovs SC
22. Uģis Rotbergs Vienotība
23. Artūrs Rubiks SC
24. Raimonds Rubiks SC
25. Aleksandrs Sakovskis SC
26. Juris Silovs SC
27. Edvards Smiltēns Vienotība
28. Jānis Tutins SC
29. Jānis Urbanovičs SC
30. Ilze Viņķele Vienotība
31. Mihails Zemļinskis SC
32. Igors Zujevs SC


ATTURAS: 22

1. Solvita Āboltiņa Vienotība
2. Imants Jānis Bekešs PLL
3. Andis Caunītis Vienotība
4. Ingrīda Circene Vienotība
5. Lolita Čigāne Vienotība
6. Gundars Daudze ZZS
7. Ints Dālderis Vienotība
8. Rihards Eigims ZZS
9. Ojārs Ēriks Kalniņš Vienotība
10. Māris Kučinskis PLL
11. Atis Lejiņš Vienotība
12. Liene Liepiņa Vienotība
13. Klāvs Olšteins Vienotība
14. Jānis Reirs Vienotība
15. Rita Strode PLL
16. Laimis Šāvējs ZZS
17. Andris Šķēle PLL
18. Inese Šlesere PLL
19. Ainārs Šlesers PLL
20. Guntis Ulmanis PLL
21. Dzintars Zaķis Vienotība
22. Edgars Zalāns PLL


NEBALSO: 4

1. Iveta Grigule ZZS
2. Ainars Latkovskis Vienotība
3. Vitālijs Orlovs SC
4. Ansis Saliņš Vienotība
Balsojuma kopsavilkums

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 par, 3 atturas. ...
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 12:45
0
 
un gods un slava Inai Druvietei kā spēcīgai cīnītājai par latviešu valodas statusu un tiesībām! kamēr būs tādi cilvēki kā viņa, tie krievi nekur tālāk par savu pašu pakaļu netiks!
werwolf
, 2011. gada 4. martā, plkst. 12:59
0
 
Ko gan brīnīties par SC un PLL.
serzh
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:05
+8
 
fuck, ka man ir apriebusas tas radikalu nemsanas - gan VisuLatvijai, gan tie nacboli tikai taisa vieni otriem letu PRu, kurinot galigi nevajadzigo naidu. butu labak beidzot satikusies, izkavusies, iedzerusi kopa un liktos miera, lai pec tam netraucetu parejiem cilvekiem normali sadzivot te kopa. kaut gan hvz, varbut vini tikai uz publiku strada ka ienaidnieki, a reali kopa kozh katru nedelu...

- девушка, а вы могли бы полюбить радикала?
- ради чего?
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:07
+1
 
es tikai nevaru saprast, kā var būt, ka gala balsojums ir pret, ja PAR ir par diviem cilvēkiem vairāk nekā PRET. sanāk, ka tie, kas atturās / nebalso, nevis pierāda, ka ir pilnīgi lunahoti, kuriem tur nevajadzētu atrasties / šaubās par savu kompetenci, bet gan aizšķērso ceļu tiem, kuru balsojumu ietekmē veselais saprāts un atbildība tautas priekšā tieši tik pat, cik PRET balsotāji? tādā gadījumā tā ir kaut kāda amorāla kļūda viņu jau tā sapistajā sistēmā.
werwolf
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:11
+2
 
No kura laika gan VL būtu pie radikāļiem pieskaitāmi? :)
lash
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:13
0
 
Varbūt nepietiek ar to, ka ir vairāk, varbūt jābūt, teiksim, 2/3 no balsotāju balsīm PAR?
kurrrat
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:14
+1
 
nu, ta jau VL uzreiz vajadzēja noteikt skaidri un gaiši, ka tā valsts valoda Latvijā ir viena - latviešu, nevis dot ieganstu Lindermanam & Co veikt lētas provokācijas...
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:15
0
 
^ tas, ka latviešu valoda Latvijā ir vienīgā valsts valoda, ir pašsaprotami
kurrrat
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:16
0
 
^ runa ir par tiem, kuriem tas nešķiet pašsaprotami!
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:19
0
 
^ nu tad pa purnu un Latvijas ārā, ko tur vēl var pateikt.
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:19
0
 
tb no Latvijas ārā
metal
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:24
0
 
MINCIT PINCIT - man ir pilnigi pie DIRSAS kas vins ir - manas acis vins ir MESLS, kuram nav jega pieverst uzmanibu :lol:
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:26
0
 
^ haha, nu tad jau apsveicu ar to, ka tā vietā, lai komentētu pilnīgi jebko citu, tu sāki aprakstīt cilvēku, kuram nav jēga pievērst uzmanību.

haha, MINCIT PINCIT, es smējos, plusiņš tev.
kurrrat
, 2011. gada 4. martā, plkst. 13:34
0
 
Bet ja tā nopietni, man pat būtu ļoti interesanti pavērot, ar ko tā Lindermana provokācija beigsies...Tad arī varēsim pavērot, cik tad patiesībā ir stipra latviešu valoda, kā vienīgā valsts valoda Latvijā, pat neskatoties uz to, ka Satversmē jau ir noteikts - kura ir valsts valoda...
metal
, 2011. gada 4. martā, plkst. 14:56
+4
 
CITET:
"werwolf
, šodien, plkst. 13:11
[Link]
[Profils]
[–]
[+]
+1

No kura laika gan VL būtu pie radikāļiem pieskaitāmi? :)"

Vini tak runa latvisksi :D
werwolf
, 2011. gada 4. martā, plkst. 14:57
0
 
^ Nu ja - tas jau ir šaušalīgs noziegums. :D
Jelgab
, 2011. gada 4. martā, plkst. 16:14
0
 
Tribunāls savujau pateicis:
tautastribunals.eu/?cat=1
thunder
, 2011. gada 4. martā, plkst. 16:27
+1
 
man liekas, ka par nacionālismu kā tādu jau sen būtu vajadzējis aizmirst. jo kaut kā mūsdienās tas vairs īsti nefunkcionē. un tā vietā, lai veltītu darbu mēģinot nosargāt kaut kādas nosacītas robežas, labāk būtu domāt par to, kā nodrošināt normāli cilvēciskus apstākļus. vispār huj zin. neviena politiska/valstiska variācija laikam tomēr nestrādā, jo to veido cilvēks.
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 16:30
-1
 
nu tas, ka cilvēce ir pilnīgs FAIL, jau sen tā kā būtu skaidrs :) bet armagedons kā nenāk tā nenāk. atliek cerēt uz 2012.
thunder
, 2011. gada 4. martā, plkst. 16:37
-1
 
man ir bail, ka 2012. nekas īsti nenotiks. bet nu, cerēsim!
Quorthon
, 2011. gada 4. martā, plkst. 18:20
+7
 
^ Apnicis dzīvot? Negaidi 2012., lai aplauztos. Nolec no tilta.
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 18:56
0
 
quorthon laikam nepieleca, ka runa nav par vēlmi nedzīvot vai individuāla rakstura suisīdu. runa ir par globālu skatu punktu un to, ka viss, kas notiek, ved tikai uz galēju iznīcību. man, piemēram, nebūtu nekas pret jebkādām globālām pārmaiņām. i sure could use a vacation from this stupid shit.
thunder
, 2011. gada 4. martā, plkst. 19:14
0
 
^ tieši tā
Quorthon
, 2011. gada 4. martā, plkst. 22:11
0
 
Oi, tici man, es šodien pat semināra prezentācijās dzirdēju gana šos "viss ved uz galēju iznīcību variantus", tikai jauno mediju/IT ietvarā (kā tehnoloģijas apēd cilvēku, kas beigās paliek vai nu par totālu dārzeni, vai arī kā šādas tehnoloģijas paver iespēju pašiznīcināties un aizraut ellē visu pasauli viegli un ātri utt. utjp.) Un kas no tā, ka ved uz galēju iznīcību? Viss, kas reiz radīts, reiz nosprāgs/mainīsies. Tāpēc domāju, ka "cerēt" uz kaut kādiem 2012. kā krasu izmaiņu sākumu ir tā jocīgi. Izmaiņas notiek visu laiku, katrs nieks veido to nākotni, bet, ja nu tomēr trakais 2012. nāks ar kādu vareni spēcīgas ietekmes ārēju faktoru un mēs pēkšņi tapsim apgaismoti, visi sadosimies rokās un draudzīgi dejosim ap pasaules ugunskuru, tad to es uzzināšu tad, kad redzēšu. Tikmēr cenšos dzīvot tik labi, cik nu vien spēju.

Bet nu neko, neesmu pāris dienas lāgā gulējis, tāpēc varbūt es pašlaik nespēju uztvert kādu no jūsu fundamentālām aksiomām, kas jums šķiet skaidras kā diena.
mincīts
, 2011. gada 4. martā, plkst. 22:16
0
 
nē es arī nedomāju, ka kaut kas notiks 2012. ... bet es būtu priecīgs, ja notiktu.
metal
, 2011. gada 4. martā, plkst. 22:24
+1
 
Reku varat izlasit patisibu, kas notiks 2012, patiesiba ir tur... ara... :lol:
www.datuve.lv/forums/70129/2012/...
Quorthon
, 2011. gada 4. martā, plkst. 22:26
0
 
Kad tika aktualizēts 2012. jautājums, mana pirmā doma bija tāda, kāda tā ir ilustrēta šajā jaukajā attēlā :)
verydemotivational.files.wordpress.com/2011/02/demotivatio...
Schnizzel
, 2011. gada 5. martā, plkst. 09:31
0
 
rus.tvnet.lv/novosti/kommjentari...

Kāds var latviski iztulkot? :( man kirillica tā ne īpaši
mazais2
, 2011. gada 5. martā, plkst. 11:11
0
 
Atvielgo sev dzīvi, - > translate.google.com
mincīts
, 2011. gada 5. martā, plkst. 11:22
0
 
jā, btw, krievu - angļu šķietami pat diezgan normāli iztulko
Intars
, 2011. gada 5. martā, plkst. 13:34
+1
 
Pfff, 2012, 2012.... tak pilna dirsa ar apokalipses scenārijiem.

www.exitmundi.nl/exitmundi.htm...

Daži jau ir bišķi novecojuši, vismaz attiecībā uz prognozēto laiku, kas ir jau garām, bet versijas kā tādas jau vēl spēkā. Šis, kā izskatās, tiktāl piepildās www.exitmundi.nl/oilcrash.htm...
Overkirils
, 2011. gada 5. martā, plkst. 17:43
+1
 
@mincīts
Tās bildes inboxā ir viens ļoti kretīnisks gājiens, visdrīzāk, no krievu puses. Raivis Dzintars tas toč nav -
salīdzinam foto1.inbox.lv/paradniex/visulatvi... ar upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/5/59/R...

Dzintars jau arī neuzrakstītu " vis kārtībā. ", kā tur vienā komentārā bija. Tā kā uzmanamies, krievēni palikuši gudrāki.
Schnizzel
, 2011. gada 5. martā, plkst. 17:45
0
 
^ overkiril, tas ir viņš un viņš pats arī ir atzinies :)
Overkirils
, 2011. gada 5. martā, plkst. 17:55
+1
 
To atzīšanos gan gribētu pats redzēt.
Bet ja tā, tad kauns par šitādiem.
Schnizzel
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:03
0
 
Tas bija tur mmmm... gadus atpakaļ, kad Raivim vēl smadzenes nebija nostādījušās un Liepājā dirnēja tāds Osipovs. Čaļi vienkārši gribēja iepazīties un uzzināt kas viņš pa fruktu. It kā patriots, bet ā... izrādās, ka nē. Okupantu šovinisma kustības līderis un nekas vairāk.

Starp citu, Osipovam pat nav pamatskolas izglītība un viņš agrāk pelnīja naudu zogot un tirgojot datorus.
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:05
0
 
Esmu bijis klāt Dzintara un Osipova tikšanās reizē, varu droši apgalvot, ka tur nebija nekādas runas par draudzību un sadarbību.
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:06
0
 
Starp citu, Žeņkas Osipova bračka vismaz toreiz bija matainais un kaut kādā bandā spēlēja, tiesa, neatceros kurā. :)
Schnizzel
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:11
0
 
A kāpēc jūs Osipovam un tam otram kaulainajam pediņam neizrakstījāt jibalā?
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:12
0
 
Un kāds labums no tā būtu?
Schnizzel
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:15
0
 
NU būtu parādījuši, kurš stilīgāks...
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:20
0
 
Da nu na.
Schnizzel
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:24
+1
 
Tagad Raivis plenārsēdēs kādu no savām runām varētu sāk šādi: "Reiz jaunībā es ar čaļiem atspārdīju pāris urļikus. Tagad viens no viņiem vāc parakstus par krievu valodas kā oficiālās valodas ieviešanu Latvijā..."
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:54
0
 
Es domāju, ka Tu pats saproti, ka ar sejas sasišanu Žeņkam Osipovam problēmu neatrisināsi. :)
Bibo
, 2011. gada 6. martā, plkst. 11:57
0
 
Osipovs jaunākais spēleja Arkaim www.youtube.com/watch?v=cQECPRVNLaM... hz vai vēl tagad grupa pastāv, sen nav manīts...

Par viņa politiskajiem uzskatiem grūti spriest man liekas, ka viņš pats īsti nezināja ko grib - no vienas puses grupā it kā spēlēja arī letiņi, draudzene arī viņam vienu brīdi bija latviete, tas gan ir bēdīgs stāsts.

Bet bija arī redzēts ar neonacistu aproci un salutējot pa labi un pa kreisi, laikam no brālīša ietekmējās...
Bibo
, 2011. gada 6. martā, plkst. 12:00
0
 
Vispār Osipovu ģimenīte tāda interesanta, tēvs 90. gadu "biznesmens", viens dēls skins, otrs neformālis :)
mincīts
, 2011. gada 6. martā, plkst. 12:01
-1
 
nu ok, nevajag jau laikam arī VL tiesāt par to, kas bijis pirms vairākiem gadiem, bet tās aprocītes izskatās aizdomīgi.
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 13:46
0
 
Kas aprocītēm vainas? Latvijas karogs un Jumis.
thunder
, 2011. gada 6. martā, plkst. 14:33
+1
 
ierosinu vākt parakstus, lai krievu valodu padarītu par vienīgo valsts valodu!
mincīts
, 2011. gada 6. martā, plkst. 14:35
0
 
ierosinu vākt parakstus, lai azerbeidžāņu valodu padarītu par vienīgo valsts valodu!
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 14:36
0
 
Īdišu.
mincīts
, 2011. gada 6. martā, plkst. 14:37
+2
 
haha, īdišs ir riktīgi labais, no sākuma liekas, ka runā vāciski :D
mincīts
, 2011. gada 6. martā, plkst. 14:39
-2
 
mincīts
, 2011. gada 6. martā, plkst. 14:41
0
 
te stāsta par jidišu, ja interesē
www.youtube.com/watch?v=Q27XCkDSLbY...
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 14:41
+2
 
Kāpēc žīdiete?
mincīts
, 2011. gada 6. martā, plkst. 14:50
0
 
es pierakstīju, lai tu ieietu tajā linkā :(
haha, bet tiešām, tu saproti vāciski? ja tu skatītos šādu video, tu saprastu, ka otrā galā ir jūdi?
www.youtube.com/watch?v=a6C2Ufs5afM...
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 14:53
0
 
Principā nav jau tik ļoti grūši īdišu no vācu valodas atšķirt, kaut gan vāciski visai maz saprotu.
werwolf
, 2011. gada 6. martā, plkst. 15:01
+1
 
Ir tak atšķirība, vai ne? :)

www.youtube.com/watch?v=5udZSp7nA1c...
Schnizzel
, 2011. gada 7. martā, plkst. 15:55
0
 
Intars
, 2011. gada 7. martā, plkst. 16:10
+4
 
"Иногда нужно один раз хорошо дать по зубам, а не 20 лет уговаривать."

Tas gan, tas gan.
dzelzsgriezeejs(
, 2011. gada 7. martā, plkst. 21:55
+4
 
Šurp kastetes un nazi, es būšu trieciennieks, ne?
daemon_dawn
, 2011. gada 7. martā, plkst. 21:59
+3
 
Šurp kaulu zāģi un patronkastes, es būšu ložmetējnieks.
ShIzzz
, 2011. gada 7. martā, plkst. 22:02
+2
 
šurp uzkodas un alu, būšu atbalstītājnieks ^^
BigUgga
, 2011. gada 7. martā, plkst. 22:23
+1
 
Jūs, bērniņi, nākat! Šurp! Šurp!
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai reģistrējies!