Teikshu savu viedokli - tas viss ir atkarigs no cilveka. Mana dzive vienmer ir bijis ta - nav svarigi cik maksaja, ja man tas nepatika, es no turienes tinu makshkjeres. Un isteniba ari tagad atrodoties Austrija, es pec videjiem standartiem, ari Latvijas izpratne, pelnu maz - bet es daru to, kas man patik un vel par to sanjemu naudu.

Var jau pāris mēnešus palasīt tās vistiņas un tad , kad ir kāds piķis norauts, mēģināt iestāties kaut kur ar izaugsmes iespējām utt. .

^^^ Tas ir pareizākais.
Arī mēģinu piekopt, bet lai savilktu galus strādāju full time job (beidzot pēc 5 gadiem patīk tas, ko es daru), haltūra, pa brīvdienā cits biznes un kad pūš vējš tad vel cits.
Un knapi varu savilkt galus, kaut viss patīk ko daru.

Mans uzskats ir tāds - kāda jēga vergot ārzemju cehos, ja neredz ne rīta, ne vakara? It kā pēc cipariem sanāk lielāka nauda, bet ilgtermiņā tā var tikai nojūgties. Ja izdodas uzreiz atrast normālu darbu pa savu līniju, tad jau būtu ok.

Nezinu, kāpēc letiņiem tā gribas rauties uz ārzemju konveijeriem, lai tikai varētu 2x gadā atbraukt uz LV un notriekt sakrāto? Pazīmēties čomiem, cik viņiem "labi" iet, bet pēc kārtīgi notusētām 2 nedēļām vēl aizņemties naudu no muteres, jo nepietiek atpakaļceļam? Reāls piemērs, bet piekritīšu, ka to var attiecināt tikai uz kādu nelielu daļu no izceļojušajiem. Ir arī pietiekami daudz cilvēku, kad LV savai profesijai vai vēlmēm šeit vienkārši neredz perspektīvas. Gribas pamainīt vidi. Gribas saņemt lielus bērnu pabalstus utt utt. Kā jau te minēja - cilvēki ir dažādi. Čīkstētāji vienmēr atradīs par ko čīkstēt. Par sevi varu teikt, ka ceru nenonākt tādos apstākļos, ka pēdējais salmiņš rēgosies kaut kur aiz robežām zemeņu plantācijās... Es piederu šai zemei un pagaidām šķiet, ka būtu grūti iejusties citā tautā, mentalitātē, domu gājienā.

Piekritīšu Liegai.

Aiz robežām var raudzīties tad, ja tiešām, kā jau minēja, neredz iespējas darboties Latvijā savā specialitātē vai arī citviet ir reāli laba iespēja darīt darbu, kas tuvs sirdij, kā Sonnenmensch izteicās.

Tomēr ir lieliski, ja uz darbu nav diendienā jāceļas un jāiet kā pie zobārsta uz dzerokļa raušanu. Gadu, divus, trīs izvilksi, bet tā jau cilvēks iznīkst. Tādēļ, ja vien galēja vajadzība un badā miršana nedraud, neredzu iemeslus, kamdēļ cilvēkam ar normālu izglītību, specialitāti un prasmēm, kuras var realizēt šeit, būtu jādodas uz Īriju un ar riebumu pret savu darāmo jāmētā puķāposti uz konveijera, lai tikai nopelnītu drusku vairāk. Bet varbūt kādam patīk mētāt tos puķāpostus uz konveijera... es jau nez. Tad viss ok :)

Pretējā gadījumā - tā ir tāda kā sevis nenovērtēšana (lai neklūp man krāgā, atgādinu vēlreiz - nerunāju par gadījumiem, kad cilvēkam tiešām nav iztikai un tas ir pēdējais glābiņš, bet par tiem, kam $ $ acīs mirdz).

Neiet runa par to cik raujas vai neraujas, bet vai par 250 Ls, (bez mātes, tēva, brāļa, omes, tantes. onkuļa, sponsora-investora utt.) ar saviem skiliem ( ne seksuāliem) vari izdzīvot šeit.

Tad jādomā, ko darīt ar savu "skillu": mest visu pie malas un nodoties puķkāpostiem uz līnijas; "apgreidot" skilu vai pārcelties uz vecmāmiņas sādžu un audzēt burkānus. Variantu ir daudz, tikai jādomā. Var īrēt dzīvokli par 300 ls mēnesī un var īrēt istabiņu hipiju komunalkā par 30 ls, katram jāatrod tas ideālais variants, kuram pievilkt klāt to savu summu.
Patinot atpakaļ filmu, kad vēl dzīvoju viena, man pietika ar 250 ls mēnesī. Protams, vienmēr var vēlēties vairāk, bet es neko nedarīju, lai saņemtu vairāk.

Ja man te UK būtu vistas jāplūkā, sen būtu pateicis -nuinah un uz mājām... nav jau tā, ka te būtu baigi spīdoši, bet jāņem vērā ka daudzi kakli (es tai skaitā) UK tup mācību dēļ.
Vispār bišķi smieklīgi liekas tie civji, kas te rūpnīcās utt ņemās par minimālo. Tāda mazliet appista ilūzija, nu ok, ir tev tuvu pie 1000 uz ķepas, bet savus 300-350 kā minimums atstāj par dzīvokli, paika +/- kā LV, tik bišķi dārgāk, smēķi nejēgā piķo, šmiga dārga, transports griestos. Finālā jau tiešām labāk LV par 250-300 rukāt, nekā hobitlandē par minimālo. Appists tiec anyway

Manam vidējam brālim viens no tuvākajiem draugiem — tāds Waksis — brauca uz kuģiem par pavāru, visai pasaulei apbrauca riņķī, pelnīja labi priekš tāda nekvalificēta jaunieša, kas ar Dievu uz pusēm Raiņa vidusskolu Tukumā pabeidza. Pēc tam, kad nokāpa no kuģa, strādāja par pavāru normālā restorānā Skēmdā (Scheemda — tas ir pie Rotterdamas). Tagad šis ir atpakaļ Latvijā un strādā uz elektrolīnijām pašu melnāko darbu — tīra elektrolīnijas no kokiem, ar ko tās aizaugušas. Saka: labāk dzimtenā par melnstrādnieku, jo tā tomēr ir dzimtene!

Es varētu normāli šādi pavergot kādu noteiktu laiku, teiksim gadu, uztverot to, kā piemēram obligāto dienestu, bet uz nenoteiktu laiku - nu i nah. Un mājās tomēr vienmēr ir labāk.

Hah, labs part obligāto dienestu.

Mjā, tad uzreiz prātā nāk - vēl jau paliek arī franču leģions. Līgumiņš uz 5 gadiem, maksā puslīdz ok, i valodu iemācīsies, i Āfriku un Latīņameriku redzēsi. Caur optisko tēmekli :D

Pieļauju, ka Franču ārzemnieku leģionā būs augstākas prasības pretendentam nekā UK pie vistu plūkāšanas. :)

Cik man bija infa cavulaik, no Latvijas ieksh legjiona tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitams cilveku daudzums ir bijis :) Shadu elitaru pasakumu vispar nav jegas pat pieminet :)

Visgrūtāk man droši vien būtu ar franču valodas gana ātru apgūšanu, jo viss pasākums tikai franciski notiek, vienalga - ķīnīzers tu vai papuass.

LV NBS Speciālo uzdevumu vienībai jau arī fiziskās sagatavotības normatīvi nav no knapā gala. Nav gan arī nekas traks, izņemot to peldēšanu, kas man ne visai :)

www.mil.lv/lv/Vienibas/Special...

^^ Jā, Sonnenmensch, šķiet - pat kaut kur tīmeklī esmu manījis klejojam kkādu video materiālu par letiņu, kurš stāstīja savu pieredzi iz franču leģiona.

man tāds cita skatījuma viedoklis. galvenais ir nevis kur un ko tu dari, bet gan, kas tev ir līdzās. es to nesaku tagad, es tā vienmēr esmu uzskatījusi. vērtība ir cilvēki. es nekad nebrauktu viena kaut kur ellējapānā. bet ja mana ģimene nolemtu, ka mēs tagad braucam uz īriju rukāt pie konveijera vai pārceļamies uz viensētu bez elektrības, kaut kur pie baltkrievijas robežas, es to darītu. es nekad nesapratīšu tos vecākus, sevišķi sievietes, kas "lielās ārzemju naudas' dēļ atstāj bērnus šeit utml.

Šito letiņu ? Viņam ir laba grāmata: Bruno Plūme - Latvieši ārzemnieku leģionā

www.youtube.com/watch?v=VhWVft-naUk...

Jep, BoD, tas pats būs.

Ārzemju leģiona normatīvi nav tik briesmīgi, pirms pāris gadiem intereses pēc izmēģināju, ka šos var izpildīt bez īpašas piepūles: www.legion-recrute.com/en/tests_sportifs.p... Vienīgi rāpšanos pa striķi nebija kur tobrīd izprovēt.

Bet par tradicionālo viesstrādniecību izdevies ir arī Vilīša Lācīša jaunais romāns «Pamodināt Lāčplēsi», ne tikai «Stroika ar skatu uz Londonu».

kapitālistiskās domāšanas ietvaros darba tirgus spēlē visādus trikus. stulbi, kā jau u minēja, ka tādas lietas, kas tiek cilvēkiem iepotētas smadzenēs īstenotās ideoloģijas rezultātā, reāli izšķir attiecības un ģimenes. to, ka vecāki pamet bērnus divu gadu vecumā, būtu krimināli jāsoda, citādi sanāk visādi tādi kā es.

(nejauši ieliku mīnusu augšā, pele paslīdēja kaut kā)

^^^ izskatās, ka tas tests paredzēts invalīdu atsijāšanai

Eu, es nebiju pat apskatījies. Dethecrator, tie patiešām ir īstie leģiona fiziskie normatīvi?
4 reizes pievilkties? Viņi ņirgājas vai? 12.klasē sporta ieskaitēs, ja gribēja jēdzīgu atzīmi, bija jāvelkas 12+ reizes un jārāpjas pa virvi līdz halles griestiem. Tad jau NBS SUV normatīvi pret šiem ir tīrākā elle. :)

Par tēmu - jā, tas ir gaužām bēdīgi, kad abi vecāki ir prom, kaut viņu bērns vēl videnē (labākajā gadījumā), vai pamatenē iet. Sanāk visādi tādi kā mincīts. Klausās to trako sātana mūziku utt.

Par franchu legjionu.
Nezinu, kas tie tur ir par normativiem, tachu realitate ir tada, gadus 5-6 atpaklaj skatijos pa TV, vairs naetceros kur un kada valoda, zhurnalists ar realo fizuhu un kara pieredzi Afganistana un Angola proveja 2 nedeljas izdzivot kopa ar legjonariem, plus paraleli intervejot vinjus. Realitate bija tada, ka vinsh nespeja normali izpildit tos normativus, ta ka vajag - un plus vel tie kurus interveja nebija nekadi parastie salagas, bet reali vechi ar pieredzi, tai skaita dazhi "slaviskas" izcelsmes kadri no dazhadiem specnaziem utt - meles izkarushi vinji tur mocijas...
Iespejams ka pirms 100 gadiem viss tur bija pavisam savadak - bet musdienas ta joprojam ir elitaraka armija pasaule un ar atbilstosham 21. gadsimta prasibam.

Citus fiziskos normatīvus es neatradu. Gan jau ta būs īstie. Droši vien tik zemi tāpēc, ka pievilinātu maksimālu skaitu rekrūšu, lai būtu no kā izvēlēties.

^ Tā teikt, lai nesagrauj tev cerības priekšlaicīgi, kamēr tu sēdi pie PC un lasi leģiona weblapu. Lai var pazemojoši sagraut tavas cerības citu rekrūšu priekšā? :)

Mjā, elitāru vienību jau netrūkst.
Kaut vai tie paši britu SAS, uz kuru principiem n-tie desmiti citu valstu specvienību ir modelētas. SAS'ā ir reāli grūti tikt.

Nu ko - tad jau atliek tikai dibinat savu TMSF (trü metal special forces)!
Ka normativi, sedet vismaz 12h diennakti pie kompja, parzinat Kombulju diskografiju in Ineses kjermenja parametrus :)

^ Ok, Sonnenmensch tikko uzstādīja jaunu latiņu - skarbākie militārās vienības kvalifikācijas normatīvi pasaulē. :)

Reku nedaudz no LV SUV kandidātu "čakarēšanas" - gulēšana zarnās tāds interesants pārbaudījums :D

www.youtube.com/watch?v=e-FxK7Ov0Us...

kas tur liels, gulēt zarnās - katrs kārtīgs skaivokers to pieprot ....

^ Močīt baseinā ar sasietām kājām un rokām aiz muguras droši vien ir ne visai omulīgi tīri psiholoģiski :)

Var arī tā!

www.youtube.com/watch?feature=playe...

Fak!

Faaaaak :)
Pipeeec :)

Man viens paziņa dienē tajā franču leģionā, neesmu jautājis kā viņam tur iet, bet spriežot pēc draugiem.lv saliktajām bildēm laiks pasmaidīt atrodas, brīvdienas arī ir, bet nu pa visādiem Āfrikas nostūriem arī jāpašaudās.

^ Tīri vai jāiet iestāties! :D

Mana pieredze ar darbu ārzemēs ir neilga — vairākos gadījumos kolēģi mani ir aicinājuši palīgā dažādos izpētes un kampaņošanas pasākumos Itālijā, Nīderlandē un citur. Vislabāk bija Libērijā — džungļi un mērens bardaks (iedomājieties Latviju 1994. gadā apmēram), bet cilvēki jautri, smaidīgi, ar atzīstami dzēlīgu humora izjūtu, kā arī ar interesi izturas pret ārzemniekiem. Tādā nozīmē, ka neuzskata tevi par tūristu, no kura ka tikai naudu izkāst.

^ pludmalē padirsi ? www.tema.ru/travel/liberia-1/...

Tas ir šādus tādus gadiņus atpakaļ, visu laiku tagad dzīve strauji uzlabojas. Bet dažos nostūros, protams, ir tāda pati pakaļa kā iepriekš.

Pludmalē sūdus nemanīju. Bet drēbes bez uzraudzības atstāt peldēšanās laikā arī neriskēju :)

Jāpiebilst, ka aizbraucu bez vīzas un dzeltenā drudža potēšanās sertifikāta (kas ir obligāti, iebraucot Āfrikā). Bet, tā kā lidostas imigrācijas kantorī priekšniece ir draugam sieva, tad mani ielaida bez nekādiem papīriem un vīzām. Pat neļāva rindu izstāvēt, aizveda visiem baltajiem cilvēkiem garām. Tādā ziņā — viss kā pie mums, demokrātijas un tiesiskuma standartus uzlabot nav nepieciešams! ;)

Kopš tām pirmajām piecām minūtēm man Libērija uzreiz iepatikās!

Nea paldies :)
Nezinu, kas man par aizspriedumiem, bet pie pilna prata un sajegas, manas kajas nespers soli Afrikas zeme :)

^^^ :D :D :D

Кстати, о посрать. Либерийцам посрать на пляжи. Вместо того, чтобы прямо в столице купаться в море посреди белого песочка, жители выходят на пляж посрать прямо на белый песочек. Сколько сидящих орлом видно на этой фотке? Столько и срут. До горизонта. Прямо в центре столицы. Срущий совершенно не стесняется вступить в диалог в процессе: «Йоу, че эт ты меня сфоткал?» И продолжает откладывать личинку, гад.

Jā, nu vispār to vajag mācēt. Aizbraukt uz svešu, diezgan mežonīgu un visādā ziņā aizraujošu valsti, kur ir pilns ar fantastisku, lielā mērā neskartu dabu, tropiskajiem lietusmežiem, zvēriem un rāpuļiem, un sabildēt to, kā vietējie iedzīvotāji dirš…

Atbraucot mājās, vēl sašūt par to, kā āfrikāņi brīnījušies — kāda jēga to fotografēt…?

Man personīgi vienīgā neērtība Libērijā bija palēnais internets, caur telefonu ieiet LETĀ bija ātrāk. Ka kādam krievam interesantākas šķiet fekālijas pludmalēs… Bet, kā saka, cūka dubļus vienmēr atrod.

Nu nez. Mans uzskats ari ir tads - nav svarigi ta ir Liberija, Austrija vai Sibirija - katra valsti un vieta ir daudz un dazhadu skaistu un labu lietu, bet visilgak atminja tomer iesedisies tas, kas ir izraisijis sashutumu vai nepatiku. Tapec jau ari ir teiciens par karoti darvas medus muca...

^^ nuja, ar WC nekādu neērtību nebija ... :D

Par franču leģionu - salīdzinoši nesen satiku vecu paziņu, šams tagad tur atrodas. Pēc tam, kad enbēes apgrieza šim algu uz pusi, džeks aizpērās uz leģionu. Militārā fiška viņam ir, viņš tur pat franču instruktorus dresē :D Jāatzīst, ka leģions vairs nav tik elitāra vienība, kā tas bija agrāk.

nu vo... paldies par infu.

Es pats pa UK nostrādāju nepilnu gadu, divās dažādās [darba] vietās - biju apmierināts, alga arī puslīdz laba (strādāju nakts maiņās, tāpēc labāka kā tā paša darba darītājiem pa dienām), taču jau pēc pāris nedēļām sāku paralēli meklēt kaut kādas iespējas strādāt tepat Latvijā, pat neskatoties uz to, ka vienā no darbiem jau otrajā dienā tiku paaugstināts amatā kā teamleader assistant (vai kaut kā tā - tipa bakstīt un dzenāt slinkos poļus, lai strādā mudīgāk, bet pašam nedarīt neko), savukārt otrā vienkārši salika ar normālu kolektīvu, kurš par laimi man, sastāvēja no pusmūža vecuma angļiem, skotiem un viena rēcīga melnās dirsas, kā rezultātā darbastundas aizritēja jautri, bez stresiem.

It kā jau arī forši, ka katru nedēļu saņem pieklājīgu naudiņu, ar kuru pietiek ne tikai normāli paēst, nomaksāt visus rēķinus, iedzert un vēl beigās kādu gadžetu eBrejā nopirkt, bet uz mājām vilka vienkārši nenormāli - ar katru jaunu mēnesi manis paša izdomātie nosacījumi, pie kādiem atgrieztos strādāt Latvijā manāmi kritās un samazinājās, līdz beidzot arī, kad attālināti arī biju noslēdzis darba līgumu, rāvu koferi strādāt tepatās par ~250ls uz rokas.

Protams, bija grūti pierast pie tā, ka atkal saņem mēnesī tikpat cik tur nedēļā, taču te vismaz ir ierastā vide, ieskaitot draugus un normālu alu. :)

Katrā ziņā, pēc pāris mēnešiem padirsu to darbu arī Latvijā, taču laimīgas sagadīšanās pēc sanāca uzreiz tikt jaunā vietā (joprojām Latvijā) un pelnīt krietni labāk un darīt to, kas pašam sagādā prieku un neiedzen besīgā rutīnā.

TL;DR
Mājās par 250ls ir labāk, atskaitot Maximas veidīgos darbus, protams. Vismaz manuprāt.

^^^ tas pārbaudījums SUV`ā ar gulēšanu liellopu zarnās ,manuprāt, visvieglākais (vismaz priekš manīm). Strutās vai šķidrā zarnu saturā gulēt būtu pretīgāk, domājams :) Smagākais jau tur tas fiziskais, kas tiešām prasa ārkārtīgi lielu izturību un resursus.
Bet ja par tēmu:
grūti pateikt, kas labāk.... vai tur strādā par 1000 ls nēģera darbu, visu nomaksā un čiks vien pāri paliek, vai te par 250 ls arī, principā, nēģera darbu. Visu nomaksā un nekas pāri nepaliek. 250 ls Latvijā tomēr lielākoties būs mazkvalificēta darba atalgojums.
Tā ka labāk, ja esi kāds speciālists vai profesionālis kkādā jomā (ar vai bez attiecīgās izglītības), strādājošs Latvijā par tiem dažiem simtiem- tad labāk esi sev kungs te mājās, nekā nigers svešumā ar to lielāko algu.
Jebkurā gadījumā daudzko nosaka motivācija un ambīcijas. Kādi nu kuram tie mērķi.
Cik daudz sevī ieguldīsi, tik daudz nāks atpakaļ. Kkā tā...:)

Nez, kāpēc runa iet tieši par UK? Kāpēc ne Zviedrija, Norvēģija, Vācija vai kāda cita valsts? UK jau sen vairs neskaitās tā valsts, uz kuru tiešām var braukt nopelnīt kādu piķi...

kāpēc ne Austrālija?

Österreich? :)

pieļauju, ka braukt uz tādām valstīm kā austrālija vai tā pati norvēģija, daudzi varētu gribēt ne tik daudz kā lielās naudas dēļ, kā gluži vienkārši patīkamo apvienojot ar lietderīgo. pie viena intereses pēc patēlojot tūristu. savukārt uk un īrija, kaut gan zviedriju un vāciju arī tur pat var pieskaitīt, jau vairs neasociējas ar kultūras un ģeogrāfijas "mekām", bet gan ar zemeņu vagu līdz horizontam..

Uz UK un Īriju jau arī brauc tādēļ, ka tur paziņas, draugi, radi priekšā, kas var piepalīdzēt iekārtoties, varbūt uz kādu laiku pajumti iedot, kamēr pats tiek uz pekām utt. Nu un uz Austrāliju arī sanāk lopā dārgi prom tikt, ja salīdzina ar kādu Eiropas valsti, un arī atpakaļ ne mazāk. Plus nav arī ES.

Nekas, drīz jau brauks uz Poliju.

Un vēl pēc kāda laika ķīnieši sāks braukt uz Latviju.

Uz Austrāliju lai tiktu, lielākā ķēpa ir ar formalitāšu kārtošanu, piemēram - darba atļauju...Turklāt, reti kurš darba devējs no Austrālijas būs ar mieru tērēt savu laiku un spēkus kādam darba meklētājam no Latvijas, lai izkārtotu viņam vajadzīgo darba atļauju.... Turklāt, Austrālijā ir noteiktas profesijas, kuras ir patiešām ļoti pieprasītas( IT speciālisti) un tur zemeņu lasītāji toč nav vajadzīgi:)

Viņiem jau tur indiešu un aziātu viesstrādnieku pietiek.

Tad jau labāk uz Jaunzēlandi.

Bet vislabāk tomēr šepat.

Uz ārzemēm vērts braukt strādāt tad ja tiešām var normāli nopelnīt tā ka nauda paliek pāri visādu hobiju utt. realizēšanai. Par minimālo algu vergot pie konveijera kad pēc visu dzīvošanas izdevumu segšanas pāri tik kaut kādas kapeikas paliek nu nah, tad jau tepat var darīt to pašu.

Kad mācījos videnē tad ģeogrāfijas učukam bija paziņa, kas strādāja uz naftas ieguves platformas Ziemeļjūrā, trubas metināja, montēja un tamlīdzīgas lietas darīja. Darba grafiks tāds ka 3 nedēļas pavada uz platformas strādājot 12 stundu maiņās, pēc tam 3 nedēļas brīvas. Alga par tām nostrādātajām 3 nedēļām uz ķepas mūsu naudiņās bija kaut kur ap 3000 lvl + vēl laikam kaut kādas piemaksas par darbu bīstamos apstākļos. Dzīvošanas izdevumi uz platformas praktiski nekādi, jo tur visu sedz firma tā ka pēc nostrādātām 3 nedēļām atgriezies krastā ar visu savu algu.
Ja kaut kādā tamlīdzīgā darba vietā var tikt tad es saprotu, ka ir vērts braukt strādāt uz ārzemēm.

var jau protams vaigus piepūtis skandēt ka nekur nav tik labi kā mājās, bet dafai piemetam reālu situāciju:
nu strādā tu šeit par saviem piem. 300 Ls, atstāj par mitekli un komunālajiem savus 200 – 250Ls
tad paika, transports etc. Nu un kas tev paliek pāri? Ahūnais power&glory ka dzīvo Latvijā? Bik piegriež šāda eksistēšana.
Nu un piemetam otru pusi. Dzīvo UK, īrē piem. istabu (vēlams pie iezemiešiem) nevis dzīvokli, neesi pilnīgs dauns un strādā normālā fabrīķī savas 8 stundas no 1dienas līdz 5dienai. Mēnesī saņem minimālo bet stabilu apm. 900GBP. No šiem 900 par mitekli (kurā iekļauta visa komunālo pakalpojumu paka) tu atstāj apm. 300GBP + apm. 50 aiziet ceļa izdevumos (atkarībā no tā kur strādā) un paliek tev savi 550 ko noēst, nodzert, kādu lupatu iegādāt (sevišķi kad ir SALE) un dzīvo bez stresa.
Ja ir piem 2 ļauti un abi strādājoši, tad kopējie ienākumi mēnesī var sasniegt apm. 2k no kuriem 1 – 1,2k aiziet par mitekli ar komunālajiem bet tad jau tu īrē vai nu dzīvokli vai mājeli. Un atkal, paliek savi 800 ko ēst, dzert u.t.t.
pats galvenais, viss notiek bez stresa. + vēl tu vari atgūt pārmaksātos nodokļus + ir visādas sociālās garantijas un bezmaksas medicīna (kautkados apmēros).
var jau būt ka kļūdos, bet man šāda dzīve šķiet pievilcīgāka nekā kulšanās pa LV un nemitīgs stress.

Manuprāt, valodas zināšanām arī ir savs svars kādas valsts izvēlē. Zinu, ka tajā pašā Norgē, Zviedrijā vai Somijā ir visai pagrūti dabūt darbu, ja nezini konkrētās valsts valodu...

Par Vāciju it īpaši - cik dzirdēts, nav labu vācu valodas zināšanu, tad tiešām vari tūristu tik tēlot...

^^ Tas jau ir atkarīgs arī no tā, kur (pilsēta, rajons) un kā dzīvo - Rīgas centrā vai citā biezā rajonā, protams, ar 250-300 latu algu cauri sveikā netiksi, bet ja ir runa par tādu Ogri vai kādu vēl attālāku un lētāku pilsētu kā, piemēram, Madliena, tad to maksājumu kopsumma var arī nepārsniegt 70ls - 100ls mēnesī (protams, ja darbavieta ir tieši tajā vai blakus esošajās pilsētās, nevis Rīgā).

Par Vaciju un Austriju piekritishu - bez vacu valodas zimashanam te kautko atrast ir nereali, jo lielaka dalja cilveku angliski nesaprot - un pamata ta ir sanacis, ka berniba Latvija mes lielakoties macijamies anglju valodu un joprojam to daram. Pie tam, it sevishkji Vacija tas ir bezmaz princips, ka vinji ir lepni ar savu vacu izcelsmi (jajaja- it sevishkji cik churkas vinjiem ir tagad) un uzskata ka ta ir tikai vieniga ista valoda, kas jazin.

^^ tieši tā, tikai realitāte ir tāda ka mazpisānos, pat ja izmaksas ir lētākas uz kautko, nenozīmē ka alga ir tādā pat līmenī ka lielpilsētā.
Savukārt UK, pat ja tā ir mazpilsēta, nebūt nenozīmē ka dzīvošana būs lētāka, sevišķi ja tā atrodas industriālajā rajonā kur īres maksas ir attiecīgi lielākas dēļ lielāka imigrantu skaita.

Nu, manuprāt valodas zināšanas ir tikai pluss un ir tikai loģiski, ka zini tās valsts valodu, kurā strādā. Taču ne vienmēr arī tajā pašā Norgē vai Zviedrijā kā obligāta prasība tiek uzstādīta attiecīgās valsts valodas zināšana(protams, angļu valodas zināšanas obligātas), ja vien tur netaisies palikt uz dzīvi ilgāku laiku.

Bet tas jau būtu tikai loģiski - ja reiz taisies kaut kur uz dzīvi ieperināties, proties kauna un iemācies valodu. Citādi tāds utubunga "okupants" vien esi

vot šitas ir pesec iekš UK, cilvēks 7 gadus nodzīvojis un neko vairāk par lauzītu good morning un thank you nav iemācijies. un tādu tur i štābeļiem kuri pēctam brīnās ka pret jamiem arī izturās attiecīgi.

Aha - a pabalstus prasīt, pimpjadzīslas, nekaunās...

kautkur jau biju iemetis HTV video, kur intervēti Londonas krievu urlāti - dzīvo valsts mājās (bezmaksas), nestrādā un saņem pabalstu laikam 300 paundus mēnesī. Strādāt nemaz netaisās, jo tad vajadzēs pašiem maksāt par īri un komunālajiem.

www.apollo.lv/portal/news/article...

Pats raksts visnotaļ pliekans, visa sāls slēpjas komentāros.
Vai cilvēki tiešām vēl joprojām dzīvo trekno gadu ilūzijās, kad šķībrokains zaļš gurķis bez pieredzes, labākajā gadījumā atsēdējis augstskolā un knapi dabūjis diplomu, varēs atrast labi apmaksātu darbu?

Es arī kā zaļš gurķis sāku meklēt darbu. Ilgi un neveiksmīgi no sākuma meklēju, neveiksmīgi jo pats pieļāvu kļūdas, kuras, pašsaprotami, ieraudzīju tik pēc tam. Pirmajā nopietnajā darba intervija, uz kuru tiku, dabūju arī darbu. Priekš tā, ko es kā potenciālais darbinieks varēju piedāvāt, par darbu nevar sūdzēties. No vienas puses itkā vienmuļš ofisa darbs ar pazemu samaksu, bet no otras puses nav man ne jāsēž pie kases, ne jākrāmē kastes 10h dienā, ar algu arī varu diezgan normālī padzīvot, kā arī esmu šobrīd krāju pieredzī visnotaļ respektablā uzņēmumā. Kad jutīšu, ka šo darbu esmu pāraudzis, tad arī varēšu sākt izvirzīt savas pretenzijas darba tirgū un pieprasīt ko labāku.

^ tā smukā džuse dabūja darbu Rimčikā - 120h mēnesī pa Ls140 + standarta prēmija (ja neko nesaplēš un nenosper)

Vēl opcija pirst uz Kanādu strādāt ziemeļos un citās nepieejamās vietās ap naftām un gāzēm. Viens čoms gadu pastrādāja - šitajos skarbos darbos baisi labi maksājot. Aizbrauc uz sezonu prom, dzīvo tur uz vietas kaut kādās būdās (nu viss silti un smuki, bet prom no civilizācijas) un par to saņem baiso piķķi. Kupenas, sals un paaugstinātas bīstamības darbs (Kanādā gan esot drakoniski darba drošības pasākumi) un kaudze dollaru. Tērēt tur uz vietas jau arī tur čuhņā nav kur :D

Neatkarīgi no tā, kur latvietis ir un par ko strādā, viņš mīl savu zemi (lai arī labprāt pamatoti kritizē). Lūk, aptauja par visskaistāko valsti pasaulē… uzminiet, kas ir vadībā :D

blog.firstchoice.co.uk/conflict-of-pintere...

Balsojam! Var vinnēt fotoaparātu arīdzan.

Vispār tā nav, ka Latvijā nebūtu patīkams darbs atrodams, par kuru vēl naudu maksā: www.zip.lv/show/?i=2140537...

Gatis Kandis vēlreiz sasmīdina žūriju iekš Britain's Got Talent: www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/4...

Laikam jau jāpiekrīt žūrijai - viņa uzstāšanās ir tik tizla, ka par to gribot negribot nāk smiekli - un tas jau ir komedianta galvanais uzdevums.

^^Tur gan tomēr zināmas iemaņas būtu vajadzīgas.. Turklāt nav izslēgts, ka tā ir kāda vecmāmuļu ballīte :D

aha, bezzobainās sūkāšanas dievietes ;D

Par "zaļiem gurķiem" svaigi no augstskolas - daudzām augstskolām ir tā laža, ka reāli profesionālas ievirzes specialitātēm neliek iziet obligāto praksi vai liek to iziet pēdējā gadā.

Man prakse katru gadu 2 mēnešus bija obligāts pasākums, un tas ir nenormāls ieguvums. Pāris svaigi ieraksti CV pie darba pieredzes nekad nekait + kontakti + ļoti bieži prakses vieta pēc prakses beigām kļūst par darba vietu (kā tas notika manā gadījumā).

Šo visu lieliski sasummē Žirinovskis img1.www.spoki.lv/upload2/articles/53...

Cik atceros, man RTU BF bija jāsavāc noteikts prakses stundu skaits - parasti pirmajā vasarā sākām šancēt (pasniedzēji vēl palīdzēja prakses vietu atrast) un tad uz pusslodzīti turpinājām, tā ka prakse sanāca vairāk nekā prasīts. Pirms tam bakalauru bīdot biju jau trīs vasaras nošancējis.

Par RTU nezinu. Pats mācos par žurnaļugu Vidzemes Augstskolā, un, cik man zināms, RSU un LU žurnālistikas programmām ar to praksi esot krietni pašvakāk.

Bakalaura darbs - vēh. Nākamceturtdien jāiesniedz. Bet hoķis tak jāskatās un alus jādzer.

Pasen bija raksts, kurā čalis no Lattelecom sūdzējās, ka viņi darbā paņem darbinieku, kurš tikko pabeidzis studēt profesijai atbilstošo programmu, itkā labi nostudējis, bet tik un tā viņam viss darbā jāmāca, jo augstskolā ne sūda nav iemācīts.

Mjā, par valodu - bērnības draugs tagad Zviedrijā ņemas, viņam ir tāda kā būvdarbu un apdares mazbrigāde, visi letiņi (jo ar vietējiem vienkārši nav aršana). Nesen bija atbraucis, un man kā valodniekam gribējās zināt, kā viņam ar valodu (jo viņš skolas gaidos neizcēlās ar īpašām zināšanām šai jomā). Atzina, ka sparīgi apgūst vietējo valodu - angliski gan šis zinot gana labi, bet vietējie uzreiz skatās citādāk, kad sāc komunicēt zviedriski.

Loģiski, ja kāds LV ārvalstnieks ar tevi mēģina latviski bulderēt, nevis angliski, vai pasargdies, krieviski, tak ar uzreiz uz pleca sitīsi un ar alu cienāsi ;)

Par Lattelecom creative_77 varētu vairāk pastāstīt, bet nav jau iespējams izstrādāt programmu, kas būs pietiekama darbam gan Lattelecom, gan LMT gan kādā citā līdzīgā uzņēmumā, jo katram jau sava specifika. Itkā Transporta un sakaru institūta programmai vajadzētu daudzmaz atbilsts vidējām vispārīgajām jomas vajadzībā.

Kādam nav šajā tēmā minētās Bruno Plūmes grāmatas? Ja kādam ir un nevajag, varu atpirkt vai iemainīt pret kaut ko citu.

Par Lattelecom/Lattelecom Technology varu teikt, ka ir visas iespējas, ja pats izrādi interesi, iniciatīvu un labo gribu iet uz priekšu un darīt. Cita lieta, ka viss jādara ātri, precīzi un atbildīgi. Viss atkarīgs no cilvēka. Bet iespējas ir. Vienmēr. Un visur :-)

Apgaismojiet, kā ir iespējams izdzīvot Rīgā par 250Ls / 350 eiro? Es pāris mēnešus pamēģināju dzīvot atsevišķi no senčiem un ar 750 eiro knapi varēju savilkt galus (ne Rīgā). Irēju istabu, nevis dzīvokli un lieki netērējos, bet makaronus ar kečupu gluži neēdu. Atradu otru darbu, kur bija nenoteikts darba laiks un varēju strādāt kad un cik vēlos. Kopā sanāca pāri 1000 eiro, kas bija pat ļoti pietiekami, bet nu rukāt 250 stundas mēnesī nav normāli. Pēc pāris mēnešu mocīšanās sapratu, ka to ilglaicīgi nebūs iespējams izturēt, sakravāju koferus un šobrīd strādāju fabrikā Beļģijā par 1500 - 2000 eiro, 9 stundas dienā, 5 dienas nedēļā. Var normāli dzīvot un kādus 700 - 1000 eiro mēnesī iekrāt. Iespējams, jāmēģina pamācīties tālmācībā un pēc pāris gadiem atgriezties Latvijā, nopirkt savu dzīvokli un mēģināt atrast normālu darbu. Bet kā dzīvo un no kā pārtiek Maximas darbinieki man nav skaidrs.

Ja parevidē finanses, rezerve ir vienmēr. Kad pienāks sūdi, tad atmetīšu pīpes un tā ir mana rezerve ;-)
Ne visa, bet, man pietiek ar 400-500EUR mēnesī :-)

^^ ikrmaizītes un kūpinātus nēģus bliezi iekšā !?

Ja nedzīvo dzīvoklī, kur īre 200 + komunālie, tad ar €400 arī ziemā mierīgi pietiek - pat aliņam Alus Cellē sanāk

Zem 200 īre jau normālam dzīvoklim ir kā ar uguni jāmeklē.

Drošvien domāts vēl vecajā naudā :D

domāju īri €200 no galviņas / vienas istabas

vienreiz darīju tā, moška citiem noder…

Dzīvokļu mākleri darbojas namīpašnieku interesēs: īpašnieki viņus nolīgst, lai atrod pēc iespējas naudīgākus mītniekus, un arī māklerim no tā lielāka komisija. Kad pirms 6 g meklēju dzīvokli kopā ar abiem jaunākajiem brāļiem, es samaksāju māklerim, lai viņš strādā uz mani un meklē priekš manis lētu dzīvokli. Atrada arī — pašā centrā par 2 latiem kvadrātmetrā: tādu, kas nebija nevienā sludinājumā minēts. Burtiski 2 mēnešu laikā man jau bija atpelnījies tas 150 latu honorārs, kuru es šim samaksāju. Ja būs vēl kādreiz vajadzība, darīšu tāpat!

īre = modernā dzimtbūšana

Nē, pincīt, taisni otrādi - modernā dzimtbūšana ir hipotekārais kredīts. Kad īrēju, varu mainīt dzīvokļus kaut trīsreiz gadā. Ar hipotēku uz 20+ gadiem tas ir pagrūtāk. Īpaši, ja pasākums sākts "treknajos gados".

Ja atrod tam savam dzīvoklim īrniekus, tad jau arī ar hipotekāro var mainīt dzīvokļus kaut trīs reizes gadā.

^īrēt ? a nav škrobe katru mēnesi čupu eiro, ko esi sūri pelnījis, piķot namīpašniekam, kurš 1xmēnesī atbrauc pēc tavas naudas? :)) Tā vietā, lai to pašu čupu eiro maksātu par savu īpašumu (tiesa, bankai atšķeļot procentu...bet nu tomēr) ?
Skaidrs, ka ir savi + un - abos gadījumos. Īrēt- nekādu saistību, kurā katrā brīdī vari izvākties. Bet saimnieks var izlikt ārā, kad grib (poh uz līgumu), paaugstināt maksu, uzlikt kkādus stulbus noteikumus (bez mājdzīvniekiem, 1xg kosmētisko remontu par paša līdzekļiem un tmldz.) Īrēsi 10...20 gadus, ko pēc tam? Kas bērniem paliks, kur pats dzīvosi penzis būdams?
Hipotēka- esi sev saimnieks, remontē kā pašam patīk. Vari pārdot, pieaugot tirgus vērtībai. 50 gados būs tev savs nekustamais īpašums, kas paliks taviem bērniem. Vari izīrēt, kas tev to hipotēku sedz. Mīnuss- protams, saistības.
Cita lieta- hipotēku saņemt ir gana grūti, kas savukārt ir no rokas namīpašniekiem. Cilvēki ir spiesti īrēt, pieaugot pieprasījumam, pieaug īres cenas.

"Savs īpašums" ir fikcija. Dzīvoklis pieder bankai, līdz ir veikts pēdējais maksājums. Bet cena nofiksējas vienā brīdī un nestaigā līdzi tirgum, kā ir ar īres cenām, kam reizēm ir plusi, reizēm mīnusi. Kas attiecas uz izlikšanām bez līguma, tā nu nav - tas vienmēr ir līgumā atrunāts, tas no sērijas, ka atlaiž no darba par neko - ja pats labprātīgi uzraksti atlūgumu, pats arī vainīgs, nav ko čīkstēt. Stulbos nosacījumus var redzēt un atrunāt pirms līguma slēgšanas. Vai kāds paraksta līgumus to neizlasot? Es pēdējo nesu pie pazīstamas juristes pārčekot, jo pārāk daudz lapu bija un otrā pusē Swedbank meitas uzņēmums (Ektornet).

Savs īpašums ir forši, bet hipotēka uz 40 gadiem nav nekāds savs īpašums, nav pat īsti drošības, ka tā māja tur būs pēc 40 gadiem (bet, ja māju nobumbos, var sanākt, ka tāpat dabūsi bankai visu maksāt).

Šobrīd skatoties cenas, var paņemt hipotēkā un tad izīrēt, bet neviens nevar droši prognozēt kā attīstīsies tirgus pāris gadu griezumā, kur nu vel uz 20/30/40 gadiem. Daudzi tagad maksā neproporcionāli augstas mēnešmaksas par savām "treknajos gados" paņemtajām hipotēkām (atceramies, toreiz 400+ LVL īre par 2 istabām Centrā bija normāli).

^fikcija ir nosacīti. Zemesgrāmatā īpašnieks esi tu, nevis banka. Uz 40 gadiem gan neviens reāli hipotēku nedod. Tās mājas jau ir nostāvējušas 40 gadus, kāpēc lai vēl tikpat nenostāvētu..nerunājot par pirmskara 100gadniecēm vai jaunajiem projektiem.
Ja nāks virsū bumbotājs, tad nobumbos arī ar visu noīrēto dzīvokli un parpalām. Ar tādu domu tad vispār labāk dzīvot mežā vai alā.
Trekno gadu hipotēku ņēmēji- tā laika apstākļu upuri. Bet tagad nav treknie gadi.
Vārdu sakot, ja tu dzīvo pats sev un savai šodienai, tad varbūt tiešām labāk izvēlēties īrēt. Katram savs.

īpašnieks zemesgrāmatā. :) pamēģini ar hipotekāro kredītu apgrūtinātu īpašumu pārdot, ieķīlāt vai atteikties - šaubos, vai sajūta būs aprakstāma kā "īpašnieciska". tā ir fikcija kvadrātā.

šitā ir tāda letiņu domāšana - labāk savs pleķītis. no vienas puses tas, protams, ir kruta. no otras - dzīvokļos mazāk, bet mājās vairāk - tas viss prasa mega ieguldījumus. pat tajos pašos rietumos šādas privātīpašnieciskuma tieksmes nav tik izteiktas. cita lieta, ka pie mums tirgus ir izkropļots - īpašuma vs īres cenas vs vidējais ienākumu līmenis. un pa vidam raspizdjeji - uzmetēji.

pirkt īpašumu - tas ir izrēķināt, ka ieguvumi būs lielāki par ieguldījumiem, un nevis "vajag savu vietiņu". jo īpašums ir investīcija - skaties, vai ir vērts investēt. piemēram, padomju bloķenes ar visu to kontingentu - nu tur ir jābūt ļoti labai cenai, lai tādu ņemtu kredītā ilgtermiņā.

piemērs iz dzīves: padomju māja, pašlaik aktuāla ir siltināšana, kas būtu ļoti labs ieguldījums nākotnē (nu, ja kvalitatīvi veic, kas ir vēl viena latvijas problēma) - enerģija lētāka nepaliks. dzīvokļi te ir vairāki desmiti - ej nu iestāsti šo ieguvumu visām tām tantēm, no kurām vairums latviski nerunā un no kurām viena ir mājas sētniece un kā reiz sataisījusi n-tos caurumus mājas pagraba logos - lai sētas kaķīši normāli var dzīvot iekšā/ārā. man būtu pat bail rēķināt tos siltum zudumus (pagrabā ir visa galvenā apkures sistēma), kas dēļ tiem kaķīšiem rodas gada griezumā.

un nobeidzot par dzīvošanu nākotnē. var jau iet uz pilnu banku - sava zeme, sava māja. ir kāda nojauta, cik tas viss maksā - to uzcelt (jo īpaši uz to visu "kruto" meistaru fona, pēc kuriem viss jāpārtaisa) un uzturēt? ja sāksi rēķināt, visticamāk ātri sapratīsi, ka dzīvošanai nākotnē vislabāk atbilst īrēšana.

^pesimistiski argumenti..arī- tīri latviskā garā (tas no tās latviskās sērijas`labāk savs pleķītis`). Nu kāpēc uzreiz investēt padomju bloķenē ar kontingentu un kaķīšiem:)) ? Ņem māju ar zemi (ja var vilkt, protams). Ja rokas no dirsas neaug, esi drošs- var ļoti ieekonomēt pašam darot daudzas lietas. Pēc 20 gadiem tā arī būs tā investīcija, kas minēts augstāk postos.

Pirms 2 gadiem aktīvi sāku štukot par sava pirkšanu. Pat šo to noskatīju. Tad aizbraucu uz Krimu, paskatījos lienošo okupāciju un tagad visus savus ne pārāk lielos resursus esmu salicis citur, bet nevis nekustamajā.

zelta stienjos? :D

Mani, piemēram, māja ar zemi šobrīd ne pārāk saista, labāk patīk dzīvoklis Centrā. Esmu sirdī pilsētnieks.

Varētu jau, protams, paņemt māju ar zemi Centrā, bet tik tāda problēma, ka miljonārs pagaidām neesmu. :)

nea, tie ir argumenti iz skarbās realitātes, kad esi saskāries ar īpašuma uzturēšanas / atjaunošanas darbiem visā spozmē.

tu idealizē īpašumu, liekas, neiedziļinoties: 1) hipotēkas gadījumā bankas procenti 20+ gadu griezumā ir nevāji pret īpašuma vērtību; 2) īpašumā ir regulāri jāiegulda papildus līdzekļi - apmēram reizi 10 gados ir jāveic ja ne kapitālais, tad visnotaļ pamatīgs kosmētiskais remonts. ja vēl uz paša rēķina ir arī inženiertīkli (katli, sūkņi, utt.), tad izdevumi tikai kāpj.

un es nezinu, ko var ieekonomēt, darot pašam. ja vien tev nav specifisku iemaņu, tad lētāk to ir uzticēt tiem, kas māk/ir resursi. (tas, ka tādus latvijā ir pagrūti atrast, ir cits jautājums).

Runājot par meistariem - var kāds ieteikt labu meistaru dzivokla remontam?

Varu. Meklē draugiem.lv Rodžeru Špakovski. Turpat redzmamas galerijas ar dažiem no iepriekš veiktajiem darbiem.

Špakteļkovskis, saki? :D

Mr. Halturščkis. Kāpēc japiesienās uzvārdam? :D

Man reiz bija darīšana ar advokātu, uzvārdā Halturins. Par spīti uzvārdam, tiesās viņam iet tīri labi.

Es nepiesienos, kretine_77 :>

Un profesors Daunis Auers arī ir visai atzīts akadēmiķis.

Un deputāts Naudiņš deklarējis 87522 eiro parādus, kamēr Parādniekam pašam citi ir parādā 400 štukas.

Dauns vai klauns, ja nauda makā turās, tas ir rāditājs :D

Par Lopa un Boka diskusiju - es piekritīšu Bokam.

Tagad gan atrast dzīvokli pirkšanai (ne dārgos variantus) ir pagrūti. Ja arī atrod, tad allažiņ ir kāds klupšanas akmens, teiksim, zeme zem dzīvokļa pieder privātajam, kam katru mēnesi jāmaksā (cik maksās nākotnē, var tikai minēt) vai nu vēl kas.
Jā, var gadīties, ka ir trāpījušies nelāgi kaimiņi, ka pašam ir jāveic remontiņi, ka jāpiedalās namu pārvaldes pasākumos (lai savāktos kvorums) u.t.t. taču tas ir savs īpašums. Krāso kā gribi, drīksti turēt kaķi u.t.t. ut.t. Ja maksā krītu, tad tu to dzīvokli tomēr nomaksā un beigās tas būs tavs. Negribētos ticēt, ka īpašuma cenas (vismaz Rīgā) varētu kristies tādā mērā, lai sanāktu lielie mīnusi.
Te es, protams, nerunāju par trekno gadu variantiem - tur nu cits stāsts....

Faktiski visi man pazīstamie īrnieki izjūt vēlmi iegādāties savu īpašumu, vien ar to rocību ir tā švakāk. Ja jau tā īre būtu tik krietna lieta, vai tad visi tik ļoti rautos prom... iemesls galvenokārt ir tās nežēlīgās cenas.

Par iepriekšminēto "fikciju kvadrātā" - ka dzīvokli ar hipotēku nevar pārdot - nu te es kaut ko nesaprotu... pats tādu pirku. Iepriekšējais kadrs nespēja samaksāt un pārdeva. Nācās visu maksājumu kaut kā sadalīt - tas bankai (nesamaksātā summa), tas čalītim (atlikums). Mazliet čakarīgāk ( un varbūt kāds lieks šeķelis notāram), bet uz visa kopējā gemoroja fona tāds nieks vien... iespējams, ka kādam pircējam tas rada zosādu, jo liekas, ka piečakarēs, bet ja būs labs piedāvājums, atradīsies citi pircēji. Par šo jau nu vajadzētu satraukties vismazāk, manuprāt.

ar īpašumu, kuram ir apgrūtinājums, var manipulēt: piemēram pārdot, protams, saskaņojot ar banku. Banka jau neko nezaudē. Pircējs pārņem hipotēku un viss. Tev paliek starpība.
Spriežot pēc + sadalījuma šajā diskusijā, trūmetālisti gk. ir pārliecināti īrētāji un no kredīta, kā no uguns- pa gabalu. :)) Tas ir katra paša ziņā, lieta diskutabla. Personīgi es labāk 20 gadus maksāju par savu īpašumu (jā par savu, nevis bankas. Kamēr maksāju, tikmēr tas ir mans īpašums. Kāds prasīs un darīt, ja nevar samaksāt? Bet tikpat labi, ko darīt īrniekam, ja nevar samaksāt?) tā sacīt uz priekšu un atšķiežu bankai %, nekā +/- identisku summu 20 gadus maksāju kādam(i) parazītam, kam ir paveicies, ka ir lieki m2, kuros par naudu var ielaist tevi padzīvot.

Nu kāpēc tad uzreiz izīrētājs ir parazīts? Viņš piedāvā darījumu, īrnieks tam piekrīt - ar varu tak asinis nesūc. Tikpat labi jau bankas ar saviem phrocentiem arī var par parazītiem saukāt.

^var jau Intar, protams, ka bankas arī ir parazīti.

Un esmu īrejis dzīvokli īpašumā, kur toč īpašnieku par parazītu nesauksi - kosmētiskais remonts pirms katra jauna īrnieka, Evor un dūmudetektori ar durvju tanti īres cenā, elektrība uz tā paša rēķina, kur īre, bez lieka čakara, smuks pagalms, kur pasēdēt un aliņu iemalkot, utt... Vienīgais čakars, ka ūdens skaitītāju rādījumi bija katru mēnesi manuāli jānodod un apakšstāva tantiņai ar onkuli vienreiz skaļa mūzika naktī nepatika.

Intar, man liekas, ka izīrētāji parazitē tieši uz to, ka daudzos gadījumos cilvēki ir tādā vai šādā bezizejā - vai tas ir darba (mainās pilsēta), vai tas ir ģimenes pieauguma (kad vairs neder vienistabas kastīte), vai citu apstākļu dēļ. Izīrētāji ir labi sapratuši, ka neviens tāpat nevar atļauties paņemt to kredītu (pareizāk, veikt pirmās iemaksas) un tāpēc skrūvē milzu cenas, jo labi zina, ka kāds to izīrēs šā vai tā (tukšs ilgtermiņā nepaliks).

Noķert kaut kādus lētus un labus variantus nozīmē F5'ot SS.lv 24/7 un momentā zvanīt un bezmaz jau telefoniski noslēgt nelaužamu līgumu uz miljons gadiem. Vai, protams, pazīšanās.

Pats esmu saskāries ar trololo izīrētājiem, kuri, ja arī piedāvā relatīvi normālas cenas par m2, tad mēģina apjāt ar rēķiniem, uzskrūvējot kaut kādus savus procentus par siltumu/ūdeni/kanalizēju. Neticami, bet tādi sludinājumi pazūd no sludinājumiem pāris dienām un kāds jau laimīgi maksā nežēlīgu piķi par pusizremontētu Padomju graustu.

No otrs pusss, nu ta nopērc cīvokl - ielaid īrnieks, a tie noplēš tapet, saist pod, nozog flīz - un tā kosmētiskais pēc katr blandoņs. Nu i tagad pamēģin izīrēt zem 5eur par kvadrmetr. Tad vēl vidc klāt, kas ar' grip sāv likumīg procent.

Var man teikt, ka pāragri domāt par vecumdienām, bet sliecos domāt, ka vidējais trūmetālists ir jau iesoļojis 4ajā gadu desmitā un šie gadi visai ātri paiet. Ja 20gadnieks var īrēt (ja ir par ko), jo dzīve vēl priekšā, kas zina, kas būs rīt, kur dzīvos, ko darīs u.t.t., tad cilvēkam, kam dzīve jau mazliet nostabilizējusies, derētu padomāt par nākotni. Pats zinu vienu otru gadījumu, kad cilvēks pensijas vai pirmspensijas vecumā pēkšņi atjēdzas pie sasistas siles - sagaidāms, ka naudas daudz nebūs, bet īre padārga un nezini, ko darīt.

Un vēl tas, ka ļautiņi ar laiku apaug ar ģimeni. Jaunībā jau nekādas vainas padzīvot mēnesi pie čomiem, ja nav sava mitekļa, tas ir OK. 40gadniekam jau nez vai būs tādi čomi, kam uz kakla uzkāpsi ar visu famīliju un nez vai famīlija būs stipri lielā sajūsmā par tādām atrakcijām.
Par līdzi vedamajām pendelēm neizteikšos... Zināms, ka manta nospiež dvēseli, bet diemžēl visi ar to apaugam.

^Neon, tam lieliskajam īpašniekam, kurš veic katru reizi lētu kosmētisko remontu pirms jauna īrnieka, ir durvju tante, Evor un dūmudetektori- visus šos labumus esi apmaksājis tu.

^vēl esi nomaksājis nekustamā īpašuma nodokli, atkritumu izvešanu, gaismu kāpņutelpā un galvenais- pašam īpašniekam, lai viņš var uzturēt sevi un savu ģimeni, pietam, pat ļoti neslikti. Tas viss ir uz tava rēķina :)

Grib teikt, ka neonz maksā 1500-2000eur par īri?

kopā ar pārējiem īrniekiem, bet katrs liek savu artavu.

Ugga, kas tas par summam?
mes te Austrija, par 2 stavu maju, kas man te ir ka dzivojama platiba, plus firmas ofiss plus pagrabs ka noliktava - par visu kopa maksajam menesi ap 1000 eur (ieskaitot elektribu, internetu utt)

Tas jums ir ļoti pieprasīts ciems un reģions, kurā bāzējaties? Pie mums Tukumā uz šādiem nosacījumiem arī mājeli var dabūt.

Kāds tur vēl Tukums un 1000 EUR?
Līvānos 1230 m2 māja ar šķūni un dīķi izīrējās pa 200 EUR mēnesī. Grābjiet tik ciet. :-)

www.ss.lv/msg/lv/real-estate/...

Tas bija treknajos gados, priekš tiem laikiem nebija tik dārgi - 350 LVL + komunālie mēnesī par divām istabām Centrā. Tagad drīz jāpārvācas, cenas sakāpušas un gan jau nebūs diži lētāk.

Bet nav jau tā, ka tās mūsu īres cenas būtu lielas uz Eiropas lielpilsētu fona. Mums tas algu fons vienkārši tāds pamazs salīdzinoši.

o blja - mani ash uz Livaniem saka vilkt! :)

Līvānos ir zjbs ! Vismaz bija 15 gadi atpakaļ :))

boks, šodien, plkst. 09:57
^vēl esi nomaksājis nekustamā īpašuma nodokli, atkritumu izvešanu, gaismu kāpņutelpā un galvenais- pašam īpašniekam, lai viņš var uzturēt sevi un savu ģimeni, pietam, pat ļoti neslikti. Tas viss ir uz tava rēķina :)

Visu to pašu tu maksā arī tad, ja dzīvoklis pieder tev.

^vai kāds teica, ka būs uz `šaru`? >) Par visu ir jāmaksā. Nodokli piķot par savu, nevis svešu īpašumu tomēr krupis mazāk žņaudz.

Kāda starpība, kādā juridiskā statusā ir vieta, par ko vienkārši tāpat atdod identisku naudu valstij, ja tāpat tur dzīvo?

^^ neredzu pilnīgi nekādu starpību. Un tas attiecas ne tikai uz NĪN nodokli, bet arī pārējām tevis uzskaitītajām lietām.

nemuldat, lieliski redzat atšķirību, gribas tikai padirsties :))

Nē, par šo nodokli tiešām neredzu. Atskaitot vienīgi apziņu, ka ja maksā īrētā, tad attiecīgi kādam citam kaut kas nav jāmaksā un tad viņam būs kāda lieka nauda, tipa latviskajā fiškā - pofigs, ka man nekā nav, galvenais, lai citam mazāk. :)

^^ nu kur tad ir atšķirība? Visus tos maksājumus tu maksā abos gadījumos, vienalga, vai dzīvoklis īrēts, vai savs. Atšķirība ir tikai tāda, ka NĪN īres gadījumā iziet caur izīrētāju, pirms nonāk valsts kabatā, tāpat arī atkritumu vedējam nemaksā tu pats, bet izīrētājs, utt.

Vai tev ir starpība, kādu ceļu tā nauda veic, ja tev no savas kabatas jāmaksā vienādi abos gadījumos?

Es par savu 2-istabu dzīvokli Ziepja hruščenē vidēji €100 mēnesī maksāju (ieskaitot netu, gāzi, elektrību un nodokļus). Reka ss.lv jau par līdzīgiem prasa €250 (šķiet, ka komunālie tur nav iekļauti).

Labi ieriktējies esi

BoD tak neīrē, cik man zināms?

Izīrētājs NIN samaksā par īpašumu, kas pieder viņam. Naudu šim nolūkam viņš dabon no īrnieka īres naudas. No savas kabatas viņš nemaksā neko. Vai tad tu, īrniek, biji iedomājies, ka īpašnieks maksā naudu no kkādiem saviem citiem resursiem? Sūdu ! (tas pats par tiem atkritumiem, Intar)
Tātad tu, būdams īrnieks, netieši piedalies NĪN apmaksā par tev nepiederošu īpašumu.
Ja īpašums pieder tev, tad tu maksā valstij NIN par sev piederošu īpašumu. Manuprāt liela tšķirība.

Bleid, senču dzīvoklis?

^^ makā nav nekādas atšķirības. Īres gadījumā jau reālais platības lietotājs ir īrnieks.

par atkritumiem u.c. vēl jo vairāk - kāpēc gan lai izīrītājs maksātu par taviem atkritumiem?

es tak teicu, ka SAVS.

par atkritumiem parasti maksā atkarībā no pierakstītajiem iemītniekiem - nez vai īpašnieka pienākums ir informēt, ka šomēness ir 2 cilvēki, bet nākammēnis būs 3 - gan jau par 1 maksā

makā jebkurā gadījumā nav atšķirība. Es saprotu Intar to, kā tu centies iegrozīt tēmu, no kkāda skatu punkta tev ir taisnība. Bet te ir runa par to, kas ir mans, kas nav. Kā īrnieks tu ieņem kādu platību un esi tās uz laiku reālais lietotājs un teorētiski samaksā par to arī NIN (tāpat, kā par savu reālu īpašumu, lai arī hipotēku). Bet no otras puses, kur līgumā ir teikts, ka tev jāsedz NIN par saviem īrētiem m2? Pareizi, nav tāda punkta. To maksā īpašnieks, bet naudu tam ņem no tevis. Tad tu aizej prom no īpašnieka, bet viss tavs piķis palicis pie viņa, ieskaitot NIN naudu. Tu esi viņam palīdzējis uzturēt to māju un maksāt par to nodokli. Pašam no tā nav palicis nekas.

un savu tu pats vari izīrēt pa, kamēr Īrijā sēnes vāc - bezmaz uzvārīties var

Uzrakst skaidru līgum kur izīrētājs maksā nin, bet to summu ieliek īres maksā, ja jau tik ļoti negribas maksāt to nin :-D

Vispār jau likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11. pants paredz to, ka

"Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:
1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums;"

likumi.lv/doc.php?id=56863...

Ar šo laikam var diskusiju par NĪN no īrnieka slēgt.

Tas jau uz ilgstošu īri attiecas - ja vismaz uz gadu līgumu noslēdz un visu dzīvokli vienai personai.

nu te jau diskusija arī bija par ilgstošu īri.

Nu jā- likumi.lv linkā uzskaitīts, kas ietilpst īres maksā. Bez veselas kaudzes (apsaimniekošana, peļņa u.t.t) , ko apmaksā īrnieks, ir arī NIN. Ok, lietas būtību tas nemaina. Vēl jo vairāk, likums šajā ziņā piš īrnieku, ne izīrētāju.
Neauglīgā diskusija tiešām ir jābeidz, jo sāk jau apnikt..vienos vārtos, bļe.

ja likums liktu to maksāt īpašniekam, tad tāpat to maksātu īrnieks. Kā piem. zemes nodokli, par kuru laikam šajā likumā nekas nav teikts ?

Ja tā pa lielam ņem, tad likums piš gan īrnieku, gan izīrētāju...

Maksāju NIN nodokli bez ierunām. Par KMFDM nodokli gan padomātu, vai vajag.

ka ar 1488 nodokli? :D:D:D

To maksāja vēl mana vecāmāte savā bērnībā. Līdz kamēr nodokļa pieprasītājs noindējās līdz ar sievu un suņiem, līķus aplēja ar benzīnu, sadedzināja, pelnus izkaisīja HVZ kur…