1914 — 1920
+8
Tuvojas Pirmā pasaules kara atceres simtgade. Lai nebūtu tā, ka ziņas no tā iegūstam vienīgi no «Rīgas Sargu» filmas, vai pārlasot bukletu albumam «Latviešu strēlnieki» :))), ierosinu šeit padalīties ar linkiem un ziņām par grāmatām/dok filmām, kuras ļauj mums saprast Pirmo pasaules karu visā tā juceklīgumā un sarežģītībā.
Ja visur citur pasaulē šo karu pa lielam atceras kā bezjēdzīgu slepkavošanu, kas ne pie kā nenoveda, tad Baltijā, Austrumeiropā un Balkānos ir otrādi: karš ļāva beidzot izveidot veselu virkni ar jaunām republikām, kuras visas veiksmīgi pastāv arī šodien, cepuri vairāk vai mazāk kuldamas. (Tāpēc tēmas nosaukumā minēts ir 1920. kā kara beigu gads, nevis 1918.: labāk pieturēties pie fakta, ka pie mums viņš beidzās tikai tad, kad izdevās izdzīt visus salašņas no valsts teritorijas un sākt formēt Satversmes sapulces vēlēšanas.)
Padalīsimies ar ziņām par informācijas avotiem! Uz priekšu — esiet kā vīri!
Ja visur citur pasaulē šo karu pa lielam atceras kā bezjēdzīgu slepkavošanu, kas ne pie kā nenoveda, tad Baltijā, Austrumeiropā un Balkānos ir otrādi: karš ļāva beidzot izveidot veselu virkni ar jaunām republikām, kuras visas veiksmīgi pastāv arī šodien, cepuri vairāk vai mazāk kuldamas. (Tāpēc tēmas nosaukumā minēts ir 1920. kā kara beigu gads, nevis 1918.: labāk pieturēties pie fakta, ka pie mums viņš beidzās tikai tad, kad izdevās izdzīt visus salašņas no valsts teritorijas un sākt formēt Satversmes sapulces vēlēšanas.)
Padalīsimies ar ziņām par informācijas avotiem! Uz priekšu — esiet kā vīri!
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
Lieliska lasāmviela ir Barbaras W. Takmenas «Augusta ieroči» (Barbara W. Tuchman, «The Guns of August»). Grāmata specifiski fokusējas tikai un vienīgi uz pirmo kara mēnesi: Vācijas nodevīgo uzbrukumu pie Truā-Vjeržas un Luksemburgas okupāciju, Beļģijas izmisīgo cīņu un nepadošanos, jūras kaujām Vidusjūrā, gļēvo britu «palīdzību» frančiem, kaujām Austrumprūsijā, un cik prasmīgi Francija beigās apturēja Vācijas virzīšanos uz priekšu.
Pirms tam autore aprāda visu galveno karojošo valstu uzbrukuma plānus, aizsardzības plānu neesamību :)))), valstu ekonomisko jaudu, valstu vadoņus, kultūru atšķirību — un kā it sevišķi kultūru atšķirība jau pirmajā kara mēnesī ielika pamatus Vācijas un Austroungārijas zaudējumam. Piemēram, kad vācieši okupēja Beļģijas lielāko daļu, tauta pretojās, rīkoja diversijas, iesaistījās partizānu karadarbībā, laida no sliedēm vilcienus, izdeva pagrīdes avīzi «La Libre Belge» — vārdu sakot, viss kā pie normāliem patriotiem. Tikmēr vācieši, pieraduši pie savas prūsiskās kārtības, bija sašutuši par to, ka uzveikta tauta vēl uzdrīkstas pretoties, un šāva par atbildi civiliedzīvotājus katrā ciemā desmitiem vien, kas atturēja citas valstis iesaistīties karā Vācijas pusē. Līdzīgi aprakstīta atšķirība starp krieviem un vāciešiem utt.
en.wikipedia.org/wiki/Guns_of_august...
«Augusta ieroči» iznākšanas brīdī bija tik izcils bestsellers, ka Pulicera komiteja pat nevarēja izvēlēties, kurā no kategorijām dot autorei Pulicera prēmiju!
Pirms tam autore aprāda visu galveno karojošo valstu uzbrukuma plānus, aizsardzības plānu neesamību :)))), valstu ekonomisko jaudu, valstu vadoņus, kultūru atšķirību — un kā it sevišķi kultūru atšķirība jau pirmajā kara mēnesī ielika pamatus Vācijas un Austroungārijas zaudējumam. Piemēram, kad vācieši okupēja Beļģijas lielāko daļu, tauta pretojās, rīkoja diversijas, iesaistījās partizānu karadarbībā, laida no sliedēm vilcienus, izdeva pagrīdes avīzi «La Libre Belge» — vārdu sakot, viss kā pie normāliem patriotiem. Tikmēr vācieši, pieraduši pie savas prūsiskās kārtības, bija sašutuši par to, ka uzveikta tauta vēl uzdrīkstas pretoties, un šāva par atbildi civiliedzīvotājus katrā ciemā desmitiem vien, kas atturēja citas valstis iesaistīties karā Vācijas pusē. Līdzīgi aprakstīta atšķirība starp krieviem un vāciešiem utt.
en.wikipedia.org/wiki/Guns_of_august...
«Augusta ieroči» iznākšanas brīdī bija tik izcils bestsellers, ka Pulicera komiteja pat nevarēja izvēlēties, kurā no kategorijām dot autorei Pulicera prēmiju!
+3
Kaut ko rīt paprovēšu piemest, pašreiz baiss miegainums un nogurums pēc smagas nedēļas.
+1
«No zemnieku dēliem par cara virsniekiem»: intervija par laika posmu tieši pirms WW1: www.la.lv/no-zemnieku-deliem-...
0
Literatūrā ir vairāki darbi, gan zinātniskas publikācijas, gan atmiņu stāstījumi, gan romāni, skatoties, kādu infu vēlamies izlobīt, vai par vispārējo laiku un sadzīvi, par karošanu un taktiku, par domām un idejām utt...!!!
+1
Tā kā ir nedaudz laika šodien, tad ātrumā apskatot savas grāmatu kaudzes:
PAr sadzīvi un tā laika fonu, laba lasāmviela ir Kārlis Fimbergs "Kad nāve smejas" un "Tilta Pozīcijā" romāna diloģija, lasās labi, bez labām beigām, pateicoties kā vienmēr politiķiem:)
No nopietnas literatūras jāmin:
E. Andersons "Latvijas vēsture 1914 - 1920" viss, kas vien var būt par šo laiku, politika, militārās lietas, ārpolitika, revolūcija, rietumu skatījums uz Latvijas neatkarības karu, igauņu vienību veidošanu un iesaistīšanu Latvijā utt...
E. Andersons "LAtvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture" izcils darbs, vairāk tendēts uz miera laika armijas izveidi, apgādi, struktūru līdz pat 1940 gadam, bet darbā atkāpjas ne tikai uz I pasaules karu strēlnieku formējumiem, bet pat tālāk uz kuršu ķoniņu vienībām, darbs ir izlustrēts, ar dažāda veida attēliem un doagrammām, kā arī fotoattēliem.....!!!
Abos darbos ir izmantotas ļoti daudz avotu un literatūras atsauksmes, kas padara tēmas pētīšanu ļoti interesantu un faktu vākšanu krietni vieglāku..>!!!
Kā ļoti izcilu un neaizvietojamu es uzskatu, ka šeit ir jāmin "Latviešu Strēlnieks" žurnāls, kas iznācis ārpus Latvijas, bet tā izveidē un redakcijā kā arī rakstu rakstīšanā lielākoties ir piedalījušies tikai notikuma dalībnieki, pa reizei arī kāds ar to nesaistīts, ja atmiņa neviļ, tad bij pat tēmas pa II pasaules karu arī, bet kas man vislabāk patīk šai žurnālā, un par to man savā laikā LU VFF izvērtās liela diskusija par autentiskumu ir tas, ka katra nākamā žurnāla beigās bija atvēlēta vieta oponentiem, ja gadienā kādi fakti bija neskaidri, vai pēc atmiņas rakstīti neprecīzi, tad iesaistījās citi dalībnieki un redakcijā no visas pasaules Kanāda, Auzstrālija, Vācija utt., iesūtīja savus faktus. Atceros ka ļoti liela diskusija bija par O. Kalpaka nāvi, bija gan tieši tuvākie dalībnieki, gan tālāk esošie un tad tika aktīvi diskutēts...
PAr sadzīvi un tā laika fonu, laba lasāmviela ir Kārlis Fimbergs "Kad nāve smejas" un "Tilta Pozīcijā" romāna diloģija, lasās labi, bez labām beigām, pateicoties kā vienmēr politiķiem:)
No nopietnas literatūras jāmin:
E. Andersons "Latvijas vēsture 1914 - 1920" viss, kas vien var būt par šo laiku, politika, militārās lietas, ārpolitika, revolūcija, rietumu skatījums uz Latvijas neatkarības karu, igauņu vienību veidošanu un iesaistīšanu Latvijā utt...
E. Andersons "LAtvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture" izcils darbs, vairāk tendēts uz miera laika armijas izveidi, apgādi, struktūru līdz pat 1940 gadam, bet darbā atkāpjas ne tikai uz I pasaules karu strēlnieku formējumiem, bet pat tālāk uz kuršu ķoniņu vienībām, darbs ir izlustrēts, ar dažāda veida attēliem un doagrammām, kā arī fotoattēliem.....!!!
Abos darbos ir izmantotas ļoti daudz avotu un literatūras atsauksmes, kas padara tēmas pētīšanu ļoti interesantu un faktu vākšanu krietni vieglāku..>!!!
Kā ļoti izcilu un neaizvietojamu es uzskatu, ka šeit ir jāmin "Latviešu Strēlnieks" žurnāls, kas iznācis ārpus Latvijas, bet tā izveidē un redakcijā kā arī rakstu rakstīšanā lielākoties ir piedalījušies tikai notikuma dalībnieki, pa reizei arī kāds ar to nesaistīts, ja atmiņa neviļ, tad bij pat tēmas pa II pasaules karu arī, bet kas man vislabāk patīk šai žurnālā, un par to man savā laikā LU VFF izvērtās liela diskusija par autentiskumu ir tas, ka katra nākamā žurnāla beigās bija atvēlēta vieta oponentiem, ja gadienā kādi fakti bija neskaidri, vai pēc atmiņas rakstīti neprecīzi, tad iesaistījās citi dalībnieki un redakcijā no visas pasaules Kanāda, Auzstrālija, Vācija utt., iesūtīja savus faktus. Atceros ka ļoti liela diskusija bija par O. Kalpaka nāvi, bija gan tieši tuvākie dalībnieki, gan tālāk esošie un tad tika aktīvi diskutēts...
+1
Uzpeldēja man te arī Bulduru kongerences 1920.g. protokols, par Baltijas 5 valstu pakta noslēgšanu, sadarbībai un militārai drošībai Z-Eiropā, saucās "Minutes of THE Baltic Conference" Held at Bulduri in Latvia in 1920, published by the Latvian Legation, Washington, D.C. 1960. Interesants materiāls, atsevišķi nozīmīgi jautājumi iz I pasaules kara, vēsturnieka Toinbija izteikumi, par I Pasaules karu Baltijas reģionā, pats dokuments diemžēl ir protokolēts Franciski :) Ja nemaldos tad ir pieejams internetā arī latviskais variants, bet nezinu vai ar visiem priekšvārdiem..!!!
+1
Alberts Varslavāns "Latvijas republika starpvalstu attiecību sistēmā, Pirmā desmitgade 1919 - 1929", darba pirmo nodaļu ir vērts palasīt, ir par armijas apgādes problēmu 1919.g., risinājumiem no Lielbritānijas un Francijas puses, par miera sarunu uzsākšanu ar krieviju, landesvēra plāni Latvijā utt, vairāk ārpolitiski jautājumi un to ietekme uz iekšpolitisko aktivitāti un darbībā,..!!!
+1
He he vienkārši ekselentu darbu uzgāju A. Drīzulis "Latvija ārvalstu militārās intervences un pilsoņu kara posmā 1918 - 1920" izdota 1948.g. Rīgā Latvijas valsts izdevniecībā, darbs uz pāris lapām. Darbā var atsvaidzināt visus foršos nosaukumus par buržujiem, meņšikoviešiem, kas sadarbojas ar Rīgas strādnieku demokrātisko bloku, bet darba spēcīgākais teksts ir: "Kad latviešu sarkanie strēlnikei atradās 20 kilometru no Rīgas, pilsētā uzliesmoja strādnieku sacelšanās un 1919.g. 3 janvārī Latvijas galvaspilsēta tika atbrīvota. Tāpēc 1919.g. 13. janvārī notika strādnieku deputātu kongress, ne jau par velti kongress šo datumu izvēlējās par atklāšanas dienu, tā ir atceres diena par tiem strādniekiem, kas krita 1905.g. 13 janvārī, solidarizējoties ar Pēterburgas proletariātu" Vienkārši ekselenti..!!
Ž. Unams 'Trīs brīvības cīņu vadoņi: Kalpaks - Balodis - Radziņš" izdota 1934.g. Darbā apskatīts ne tikai visu karjera, bet arī stāvoklis frontē, atsevišķas kaujas, izsekojot katra dienestam hronoloģiskā secībā.
Anna Brigadere "Dzelzs Dūre" ir rakstnieces 1917 - 1918 gada piezīmes, var teikt ka dienasgrāmatas formā, atklājot strēlnieku izmantošanu, nodevību, tautas grūto stāvokli, korupciju utt....
Ž. Unams 'Trīs brīvības cīņu vadoņi: Kalpaks - Balodis - Radziņš" izdota 1934.g. Darbā apskatīts ne tikai visu karjera, bet arī stāvoklis frontē, atsevišķas kaujas, izsekojot katra dienestam hronoloģiskā secībā.
Anna Brigadere "Dzelzs Dūre" ir rakstnieces 1917 - 1918 gada piezīmes, var teikt ka dienasgrāmatas formā, atklājot strēlnieku izmantošanu, nodevību, tautas grūto stāvokli, korupciju utt....
+1
Osvalds Akmentiņš "Vēstules no Maskavas 1917 - 1940" izdota 1987.g. Amerikas latviešu repatriantu likteņi padomju krievijā. Ir ieskicēts pilsoņu karš, I pasaules karš un dažādu cilvēku likteņi, kas izvēlējās pamest Latviju, to iemesli un sekas, interesanta lasāmviela.
+1
Edgars Dunsdorfs "Mūžīgais latviešu karavīrs" principā darbs no Atilas laika līdz pat II Pasaules karam un tam visam pa vidu arī latvietis, zem 4 impēriju jūga un kopā ar to...
Aivars Pētersons "Saule zem Šķēpa, Ozollapu Vainagā" Operāciju mākslas pirmsākums latviešu kaujas vienībās, par pulkveža A. Auzāna brigādes kaujām Jelgavas operācijā 1917.g., darbs kā pateicība pulkveža ieguldījumam operāciju mākslai latviešu vienībās un tālāk izstrādē. Ar kartēm tiek sekots līdzī pavēlēm un vienību kustībām, kā arī labi parādīts kā notiek dažādu kaujas grupu sadarbība uzbrukumi un kā taktiskie uzbrukumi pārvēršas operatīvos panākumos utt...
A. Auziņš "Ģenerālis Jānis Balodis" biogrāfisks darbs, izsekojot Baloža dzīvei, ir I pasaules kara atsevišķu kauju epizodes, nedaudz no Krievijas - Japānas kara, angļu un franču ieroču jautājums, darbs interesants, tomēr vairāk veltīts šī viena cilvēka darbībai....
Vilnis Stinkulis: " Pulkvedis Fridrihs Briedis" Izdota 1992.g. apgādā "Strēlnieks", darbs biogrāfisks, var izsekot līdzi visām lielākajām kaujām gan Latvijas gan Krievijas teritorijā....
Un pēdējā pašreiz no mana plaukta, bet ļoti laba ir: "Ceļā uz Latvijas Valstisko Neatkarību" Brīvības cīņu pieminekļi...... kā jau nosakums rāda, tad šai darbā ir apkopoti visi pieminekļi un to dati, kas veltīti Brīvības cīņu atcerei un to fotoattēli... Laba literatūra, ja kādrezi gribās pašam apceļot šīs vietas, vai ja par tām ir kas lasīts...!!!
Aivars Pētersons "Saule zem Šķēpa, Ozollapu Vainagā" Operāciju mākslas pirmsākums latviešu kaujas vienībās, par pulkveža A. Auzāna brigādes kaujām Jelgavas operācijā 1917.g., darbs kā pateicība pulkveža ieguldījumam operāciju mākslai latviešu vienībās un tālāk izstrādē. Ar kartēm tiek sekots līdzī pavēlēm un vienību kustībām, kā arī labi parādīts kā notiek dažādu kaujas grupu sadarbība uzbrukumi un kā taktiskie uzbrukumi pārvēršas operatīvos panākumos utt...
A. Auziņš "Ģenerālis Jānis Balodis" biogrāfisks darbs, izsekojot Baloža dzīvei, ir I pasaules kara atsevišķu kauju epizodes, nedaudz no Krievijas - Japānas kara, angļu un franču ieroču jautājums, darbs interesants, tomēr vairāk veltīts šī viena cilvēka darbībai....
Vilnis Stinkulis: " Pulkvedis Fridrihs Briedis" Izdota 1992.g. apgādā "Strēlnieks", darbs biogrāfisks, var izsekot līdzi visām lielākajām kaujām gan Latvijas gan Krievijas teritorijā....
Un pēdējā pašreiz no mana plaukta, bet ļoti laba ir: "Ceļā uz Latvijas Valstisko Neatkarību" Brīvības cīņu pieminekļi...... kā jau nosakums rāda, tad šai darbā ir apkopoti visi pieminekļi un to dati, kas veltīti Brīvības cīņu atcerei un to fotoattēli... Laba literatūra, ja kādrezi gribās pašam apceļot šīs vietas, vai ja par tām ir kas lasīts...!!!
0
Vaitad paktu noslēdza ? Man jau likās, ka Lietuvas-Polijas nesaskaņu dēļ palika tik kā iecere
+1
Nenoslēdza, bet sarunu - konferences sarunas tika protokolētas un kongerence ir notikusi, plaša rezonanse bija, bet savstarpējo ķīviņu dēļ tā arī nekas būtisks, netika panākts..>!
+2
Nu ko, tieši 100 gadi paiet kopš pirmajiem notikumiem WW1 ietvaros…!
www.delfi.lv/news/world/other/at...
www.delfi.lv/news/world/other/at...
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!