Damn, tas man atgādināja, ka kaut kur mētājas papīra bilde kopā ar iereibušu Maniac no kaut kādas senas Wackenas. Jāsameklē, kamēr nav pazudusi nebūtībā.
Redzēt Mayhem vēl nav parliecība, ka ir iegūts maģisks spēks. Ir jāpieskarās pašama Mayhem, lai varētu skarties citiem. Savādak nav skaidrs, kas ar ko ir inficējies? :D
Ha, melnā procesija uz MP būtu baisms piedūriens... Autobusā apbraukāt kapus, grozīt krustus, korpspeintā cilpot iekšā lielveikalos pēc alus, ķērkt uz garāmgājējiem un beigās kolektīvi izkrist no busa pie MP. :D
Es reāli tikai vienu koka baznīcu zinu - to, kas atrodas iekš Etnogrāfiskā muzeja. Pārējās var tikai apsvilināt, ne nosvilināt. Un mūsdienās aktuālāk ir svilināt ne baznīcas, bet mošejas.
Nez, varat mani mīnusot, taču pat neskatoties uz maniem antireliģioziem uzsatiem, es domāju, ka koka (un ne tikai koka ) baznīcu dedzināšana un demolēšana ir totālā muļķība. Daudzi pat iespējams nav padomājuši, kādu darbu tajā pašā Usmas koka baznīcā nav ieguldījuši mūsu seņči ar savām pagānu saknēm, kuri bijuši diezgan izslavēti koka amatniecības meistari. Es uzskatu, ka baznīca ir jāuzlūko kā arhitektūras piemineklis un tikai...
A ko - Lietuvā piemēram uz šīm lietām skatās daudz pragmatiskāk - ir speciāli izveidots parks, kur izstādīti padomju laikā granītā kalti pieminekļi Iļjičam un citiem tā laika vadoņiem un varoņiem. Un pat Somijā vēl ne tik sen tika vākti paraksti priekš atļaujas uzstādīt Helsinku centrā pieminekli Ļeņinam. www.tvnet.lv/izklaide/jocigi/642...
Nu Somijas gadījums tomēr ir bišku atškirīgs. Ļeņinam bija nozīmīga loma tajā, ka Somija ieguva pilnīgu neatkarību no Krievijas un tur 50 gadus nestāvēja apšaubāmas kvalitātes statujas katrā puslīdz lielā pilsētā.
Nedaudz par Ļeņina pieminekli Somijas pilsētā Kotkā ar asprātīgu poļu mākslinieka uzlabojumu.
Man gan liekas, ka pašu somu nopelns savas neatkarības saglabāšanā ir lielāks, nekā Iļjičam.Ar labu gribu tolaik neviens Somijai tāpat neatkarību nedāvāja.
Tiek jau arī kultivēts mīts, ka Ļeņins arī Latvijai neatkarību dāvājis. Patiesībā gan, cik zinu, Ļeņins atzina P. Stučkas Padomju Latviju, nevis Latvijas Republiku.
^^ Oficiāli Padomju Krievija ar Ļeņinu priekšgalā bija pirmā valsts, kas atzina neatkarīgu Somiju dažus mēnešus pēc Oktobra revolūcijas. Ne cara Krievija, ne Kerenska Krievija uz tādu soli negāja. Tas no vienas puses. No otras puses 1918.gadā uzliesmoja pilsoņu karš starp tā sauktajiem baltajiem somiem, ko atbalstīja ķeizariskā Vācija un sarkanajiem somiem, ko atbalstīja Padomju Krievija. Pēc tam, kad sarkanos somus sakāva, ar Krieviju tika noslēgts robežlīgums. Tā ka stāvoklis tur nebija tik viennozīmīgs. Ļeņins jau vienu brīdi baigi atbalstīja visādas nacionālās kustības, ar cerību, ka tās būs sociālistiskas, protams, jo carisko Krieviju boļševiki dēvēja par tautu cietumu, kas nebija tālu no patiesības.
Tā ka, protams, daļēji Ļeņins bija spiests atzīt Somijas neatkarību, jo viņam tobrīd netrūka citu svarīgāku problēmu, bet nu fakts paliek fakts, tieši viņš šo neatkarības atzīšanas aktu parakstīja.
Tīri juridiski Somiju var uzskatīt par neatkarīgu valsti kopš 1809. gada, tikai līdz pat cara gāšanai tā atradās personālūnijā ar Krievijas impēriju. en.wikipedia.org/wiki/Diet_of_Porvoo...
Neonz pilnīgi pareizi norāda. Mūsdienās tāpat Kanāda, Austrālija, Barbadosa, Jaunzēlande un vēl visādas citādas valstis ir neatkarīgas, bet valsts galva joprojām ir britu karaliene. Pati Apvienotā Karaliste ir Apvienotā tieši tāpēc, ka sastāv no vairākām juridiski un nacionāli atšķirīgām daļām, no kurām viena tikko gribēja būt pilnīgi neatkarīga :)
Bloodhemn bija diezgan daudzveidīgs un patīkams bleķīts ar diezgan prāvu rokenrola pieskaņu, vietām arī thrash kačka parādījās, kaut kur bija arī kas uz troļļu polkas pusi bišķīt, bet bija arī šis tas episkāks. Īsāk sakot, labs.
Mayhem bija jaudīgi. Skaņa nebūt nebija ideāla, bet nebija arī pārmēru sūdīga. Es nebūt neesmu pieskaitāms pie lielākiem Mayhem faniem, tālab arī dziesmas atpazinu tikai dažas, bet nepazīstamās varēja klausīties līdzīgi kā industriju tīri skanējuma pēc – auksts, ļauns haoss. Gaismojums arī bija atbilstošs – it kā pieticīgs un bez krāsainības, bet kopā ar muzonu efektīvs. Attila kā vienīgais bija nomālējis ģīmi, un visu laiku zīmējās ar kādiem nebūt atribūtiem – galvaskausu, mikrofonam piestiprinātiem kauliem a la King Diamond, virves cilpu, un arī visiem trim kopā. Pārējie bija vizuāli diezgan piezemēti, bez sevišķām ārišķībām, Hellhammers aiz bungām vispār bija tā piezemēts, ka nemaz nevarēja redzēt. Vālēja gan kā traks, apliecinot savu reputāciju kā viens no labākajiem bungu klapētājiem metālā. Uz Freezing Moon, kas laikam bija priekšpēdējais gabals, ovācijas bija tik skaļas, ka brīžiem pat pārspēja no skatuves nākošo skaņu, pie kam nerimās lielāko daļu no dziesmas.
Kopumā gan likās drusku tāda mazuma piegarša, ap 23.00 jau bija viss cauri. Tautas bija daudz, vispār diezgan sen tik pilns MP nebija manīts; kārtīgas rindas bija gan pie bāra, gan pēc konča pie garderobes.
Hellhammer'u nu tiešām redzēt nevarēja aiz tām bungām, vismaz no mana skatu punkta ititn nemaz. Apjautāti tika pat kādi 2-3 garāmejoši cilvēki, kas zin "aizkulises", lai pārliecinātos, vai tiešām buņģieris vietā.
Kopumā, viens no tīkamākajiem koncertiem šogad. Daudzējādā ziņā, maz kas arī redzēts, bet tas noteikti nemazina Mayhem uzstāšanās spēku. Atillu raudzīt ar visām skatuves izdarībām vien bi' bauda. Un par skaņu, arī albumos Mayhem jau visai raksturīga tāda netīra un haotiska skaņa, kas manuprāt arī dzīvajā ļoti labi iederējās. Šķiet tik kādas pirmās 2 dziesmas bij pārāk putrainas, vai varbūt ausis arī aprada pēcāk.
Tik ilgi pēc dzeramajiem MP nebiju stāvējis šķiet nekad, pat kārtīgs besis un dusma vienbrīd parāva, ku' lēni var pildīt tās glāzes.
Nu un jā, albumi/lupatas gan varēja būt nedaudz lētāk, bet nu lai jau būtu.
Par Bloodhemn, man tik labs iespaids neradās. Pretēji Intara skatījumam, likās pārāk vienveidīgs un garlaicīgs bleks. Nedaudz stīvs. Bija foršas vietiņas, kur parādījās atmosfēra vai enerģija, bet kopumā likās tāds ļoti klišejisks piegājiens par tēmu - black metal.
Mayhem, turpretī, bija emociju pārbagāts un attaisnoja savu augsto statusu ekstrēmā metāla elites priekšgalā. Principā tika spēlēta hitu izlase, kas rezonēja ar tūres iemeslu - 30 gadu pastāvēšanas svinības. Uzsvars tika likts uz De Mysteriis Dom Sathanas albumu, no kura tad arī 4 skaņdarbi noskanēja. Tad vēl pa pārītim arī no pārējiem, izņemot Wolf's Lair Abyss un jaunāko - Esoteric Warfare, no kuriem grupa atskaņoja pa vienai dziesmai. Skaņa varēja būt labāka, bet tas netraucēja izbaudīt koncertu itin nemaz.
Pēc koncerta, dalot kāsīti, ar Attilu mierīgā gaisotnē izdevās arī pāršķirstīt zinātnes, reliģijas, ģeopolitikas, spirituālisma un mūzikas tēmas un sabildēties ar pārējiem vīriem.
Kopumā, labākais un iespaidiem piesātinātākais koncerts šogad, kas diez vai tiks pārspēts.
Lielisks koncerts, noteikti viens no labākajiem kas iekš MP šogad skatīti un klausīti.
Skaņa gan šoreiz vismaz manai ziloņa nobradātajai ausij likās daudz labāka nekā Grave un Entombed koncertā kad reizēm diezgan lielā putrā viss skanēja.
Runājot par to kas ir true un kas nav true, šis komentārs purnabībelē iespārdīja:
"Consider for a minute the following alternate history:
In 2001, when Jason Newsted quits Metallica, Lar$ gets fed up with music and decides to quit to become a tennis pro. James Hetfield sinks into depression and then blows his own brains out with a shotgun. Kirk Hammett finds him, takes pictures of him for some old live bootlegs, makes a stew with James' brains, and then gets stabbed to death by Gary Holt.
Then, Ron McGovney hooks back up with Lloyd Grant, they get a couple of mallcore douchebags to fill out the band, and then they cash-in on the fact that McGovney recorded one demo way back when and 'revives' the Metallica name by releasing a string of about half a dozen turgid modern-styled 'metal' albums that have as little to do with Ride the Lightning as the Amish have to do with hot-rod cars. McGovney, Grant, and the aforementioned douchebag duo use said turgid messes as excuses to go back out and butcher "The Four Horsemen" and "Creeping Death" in front of oceans of kiddies who were probably conceived to the dulcet sounds of ReLoad.
Now, whether anyone in those arenas actually enjoys what's going on or not, the prime question is this - Is that Metallica?"
