par latvju veesturi, protams! par filozofiju, par dziivei deriigaam lietaam!

Kaut gan vakari jau kaadu briidi vairs nav tumshi, palasiit var kaadus Edgara Po staastus vakarra pirms miedzinja :)

Zinātniskā fantastika un dažādas citas pasaciņas, tādas kā Tolkīns piemēram. Ļauj aizmirsties, ļoti paplašina iztēli, dod arī vielu pārdomām.
Tad vēl dažāda filosofiski ievirzīta literatūra.

Džeks Londons, Aleksandrs Dimā, Rejs Bredberijs, Žils Verns - patīk viss, ko esmu lasījis.
A.Dž. Kronins "Zvaigznes raugās lejup" - viena skaudra un iespaidīga grāmata.
Vēl - Bulgakova "Meistars un Margarita". F. Kafkas darbi, īpaši "Process". Dziļi filosofiska un ļoti smaga literatūra. Kad biju pirmoreiz izlasījis, kādas 2 nedēļas staigāju kā apdullināts - galava tik pilna ar domām. Kādu mēnesi nebiju spējīgs ķerties pie jaunas grāmatas.
Domāju arī Nīčes darbus izlasīt. Lai gan jau tagad zinu, ka visām viņa domām nekad nevarēšu piekrist. Bībeli galu galā arī izlasīšu. Vairākreiz jau esmu mēģinājis. Saņemšos tomēr vienreiz. To grāmatu (un dažādus apoloģētu sacerējumus un kādu daļu no mūsdienu kristīgās literatūras) visiem kristietības un vispār reliģiju pretiniekiem (tādiem kā man piem.) vajadzētu izlasīt. Citādi jau pats nezini pret ko iebilsti.
Vēl man patīk dažādu jaunu un pavisam ne jaunu autoru dzeja. Pēdējais atklājums šajā jomā gan bija tāds ļoti vispārzināms un klasisks. Ojārs Vācietis. Skolā arī kaut ko par viņu mācīja, bet tolaik laidu gar ausīm. Tadag iepazīstos patstāvīgi.
Vispār pēdējā laikā gan neko lasīt nesanāk. Jāraksta bakalaura darbs (kaut viņš zilās liesmās sadegtu). Pēdējā grāmata, ar kuru biju aizrāvies - A. Gorbovskis "Fakti, Minējumi, Hipotēzes".

Te var smelties daudz ideju par, es teiktu, interesanām grāmtām, jo ar vienu mazu daļu esmu pati iepazinusies! Iesaku painteresēties bišķi par filosofiju- "Platona dialogi un vēstules", "Hipijs lielākais", "Protagors" un vēl daudzi citi grieķu sofistu daiļdarbi. Nezinu, varbūt Jūsu viedokļi krasi nesakritīs ar grāmtas valodu un dzīves patiesības meklējumiem, kā arī izteiktājām hipotēzēm un apstrīdējumiem, bet tik un tā iesaku izlasīt, tur vajag iedziļināties un padomāt!

Vakar pabeidzu H.L.Borhesa stāstu krājumu. Fantastiski!!! Visiem iesaku. Ir, par ko aizdomāties.

Eduards Veidenbaums - dzejaa veersaas pret kristietiibu un taas ideologiju. Vajadzeetu lasiit biibeli, jaazin ko naidnieks domaa, kaa jau mineeja, jaazin pret ko veershamiems, vai pret puteklliem vai varbuut pret seviim, bet nevajag lasiit lloti padzillinaati, taads ir kristieshu meerkis, vinni ar sho graamatu paarmaaca savaa varaa un tu saaksi domaat lietot un uzvesties kaa tai graamataa rakstiits, taa kaa ir jauzmanaas lasot biibeli!

Bībelē tāpat kā islamā vai daudzās citās reliģijās pamatideja tomēr ir viena un tā pati - tiek likts priekšā cilvēka uzvedības normu kopums, kas bez ierunām jāievēro. Runājot par tiem pašiem baušļiem, nu tas pats pamats sakrīt ar mūsdienu cilvēka un arī senlatviešu priekšstatiem par to, kas ir labi, kas - nē. Nevar noliegt, ka visās reli;gijās ir kaut kripatiņa paties;ibas - es domāju cilvēka pamatrīcības normas, kas jāievēro, lai citam cilvēkam tiktu dota viņam pienācīgā brīvība.

Šķebina veids kā tas viss tiek pasniegts, proti, tas, ka reliģija ir balstīta uz meliem, kas savukārt tiek sludināti par patiesību. Es uzskatu, ka tiem, kas vispār bībeli nav lasījuši, derētu tajā ieskatīties. Ja cilvēks, respektīvi, lasītājs ir vēss domātājs vai kaut kādā mērā draudzējas ar prātu, tad bībeles lasīšana viņu nevar pārvilināt ticīgo pusē.

Jaa, tas tiesa, ka kristietiiba balstaas uz meliem, jo piemeeram ir kaut kaads tur "dviivais uudens", ko visi domaaja ka kaut kas paardabisks un magisks, bet kaa izraadaas, suuds vien ir, aizmuguuree graavja uudens vien bijis, kaut kur Maaras Zaaliites lugaa kaut kas tika mineets par sho teemu...

Bet par tiem baussliem, ka vinni ar senlatviesu priekshtatiem sakriit, piem tev nebuus nokaut, un kaa veel buus, kaujam cuukas, aitas, tellus un tajaa laikaa pat naidniekus, kaut arii pashi kristieshi vien kaava, vai tev nebuus citus dievus tureet manaa priekshaa, mums-latvieshiem, tas ir krusta dievs, ko vispaar nekur neturam, Tev nebuus taa kunga, krusta dieva vaardu nelietiigi izmantot un kengaat - un kaa mees to kengaajaam 11. gs un citos! Seshas dienas tev buus straadaat septiitaa atpuutiisies, latvieshi nebija slikki un straadaaja viscaur laiku, piemini sabata (sveetdienu) dienu ka tu to sveetii - kaadas veel mulkiibas, senlatvieshi to nesveetiija, bet straadaaja un dziivoja taa pat kaa paareejaas dienaas, bet paareejie tev nebuus zagt, laupiit, iekarot - runaa pashu kristieshu pretrunaas, jo kaa veel karoja, niideeja laupiija un citas izvirtiibas dariija, taapeec tie nevar saukties par bausslliem!

"Runājot par tiem pašiem baušļiem, nu tas PATS PAMATS sakrīt ar mūsdienu cilvēka un arī senlatviešu priekšstatiem". Pagān, es domāju kopējo ideju, par to, ka pastāv kaut kādas ētikas normas jebkurā sabiedrībā. Tu taču neiesi tagad laupīt un kaut katru, kas pagadās, tikai, lai spītētu bībelei... vai tomēr? Es uzskatu, ka galvenā problēma ir nevis bībeles tekstā, bet gan kristiešu darbos... kristietības būtība slēpjas melos - kad darbi nesakrīt ar vārdiem. Protams, arī bībelē pašā ir daudz banālā, bet daudz nepieņemamāka man šķiet grēku izsūdzēšana... arī Bībeles pasauliskais skatījums man liekas šaurs - proti, tā visa padarīšana ievažo katra indivīda dvēselisko lidojumu...

Tu (MEF) teici, ka domaa, bet es nezinu tavas domas he he. Bet vai taada etika pastaaveeja 11. gs, pastaaveeja, taa pat bija stipri speeciigaaka nekaa muusdienaas, neviens tolaik nepiesmeeja savu tautieti, jaunnieshi cieniija vecaakus cilveekus, uzvedaas pieklaajiigi, ieveerojot vakarinnu pusdienu laiku, bet tagad muusdienaas tas ir izpostiits, ejam splaudamies apkaart, suutam peklee vecaakus cilveekus, eedam kad un ko gribam - ir zudusi veertiiba, un sho veertiibu grib atkal atguut ar literatuuru, dazaadi literaati, bet arii tas muusdienaas tiek noniecinaats, es vairaak runaaju par jaunieshiem un jaunieteem, daudziem viss pie kaajas, ka tik alinnu dabuut peec iepseejas aatraak un vairaak kungii... vienaldziiba ir naave, izniiciiba un posts, un tagad lloti daudz tiek izmantots shis vaards, man vienalga, man viens piipis, un krievieski kaut ko liidziigu censhas teikt, mees sliikstam degredaacijaa, sliikstam postaa un tas ir nedaudz jaapateicas kristieshiem, ka vinni shos pamatus priekshatiem ir noniecinaajushi, sapuvinaajushi, vinnus visu laiku stumjot mums virsuu, jau saak uz nerviem mest, taapeec saak paraadiities pretestiiba - vienaldziiba.

es Tevi laikam tagad, Pagān, šausmināšu: es smejos par visiem, kuri to ir pelnījuši, neatkarīgi no rases, ticības vai nacionālās piederības (tai skaitā arī par tautiešiem), man nav bijības pret vecākiem cilvēkiem - kas auns piedzimis, tāds būs visu mūžu, šad tad mēdzu arī nospļauties!!! ;))

Es nesaku, ka vajag biities, bet gan cieniit un taas ir divas dazzaadas lietas!!! Kaa jau mineeju, ko dariija muusdienaas un ko dariija tagad, es vai tad teicu, ka nepiesmej, es teicu ka smej un kaa veel smej! Bet tas par aunu bija attiecinaats uz maniim? Ja taa tad labaak sauc mani par pagaancuuku he he

te kaukads offtopic aizgajis, bet es papildinashu par literaturu, protams visadi SCI-FI tjip verns un velss, vel ari filozofija, bet vel gribetu pievienot shausmenes, arii graamatu var uzrakstiit kaa shausmeni, vai vismaz taadu peec kuras var uznemt shausmeni...pedeja laika man iepaticies stivens kings,kurs starp citu sarakstijis ari Zalaa Juudze...bet labaak par zalo juudzi man patiik Zveeru Kapinji(pet sematary)...starp citu reizem paradas ari tiri sakarigi krimikji, piem Firma(aizmirsu autoru) un Spriedums(D.W. Buffa)

he,he diskusija par literatuuru nogaja no ceļa...;)

Fricis Baarda — dzejolji par naavi, kapiem, tumsu

Runājot par literatūru, varbūt kāds varētu ieteikt kādu labu ārzemju metāla žurnālu, ko var abonēt caur Latvijas pastu vai a/c Diena? Vēlams angļu valodā.

metal hammer...citu man liekas nav...caur dienu shito toch var dabuut....katalogaa lasiiju...

Cik jāmaksā, nezini? Un kas tur ir interesants? Dod līdzi CD?

Man patik lasit brutalu vardarbibas pilnus krimikkus un ssausmenes. Man patik Satana Izdzinejs, autoru neatceros. Tomasa Harisa darbi man ir vissiecieniitaakie. Tad veel Amerikaannu Psihs(atkal nepateikssu no galvas autoru;)

Brets Īstons Eliss - tas jau nu būtu jāzina. Hellhammer, moralpeinā arī tusējies?

kudars
naak liidzi cd ar songiem...citreiz ari esot kaukas cits...man ir marta numurs...liidzi naaca disks razor2...pats zhurnals apmeram 150 lpp...cenu neatceros, bet atceros ka daargi...shkiet ka ap 95Ls...ieskaties www.acd.lv ... tur vajadzetu but katalogam...tikai tagad nekas neiet, un neies lidz 4.maijam...

Vai metaalistam obligaati ir jaalasa kada iipasha metaalistu literaturu? :DDD

prost ja saskan muzikaalaa gaume, tad ljoti iespejams, ka saskan arii literaaraa gaume...

Jaalasa ir par veesturi,piem. Dveeselu putenis vai Kurzemes cietoksnis!! Pietiekosi aizraujosi un arii asinaini vardarbiibas cieniitaajiem!!

To kudars:

sorry, varbut esmu kaut ko palaidis garaam, kas ir moralpeina?

Ja nemaldos, man liekas, ka moralpain ir adrese, kur ir visādi sadistiski un smieklīgi stāstiņi...hehe

Hellhammer, ja iedosi savu e-pasta adresi, tad aizsūtīšu tev adresi, dažiem vienkārši nepatīk, ka to publiski raksta kaut kādos forumos utt., bet lielākā daļa šejieniešu to tāpat jau laikam zina.

(gardi nosmejas, ieiet google un uzraksta moralpain)

Viss gjeniaalais ir liidz veemienam, kaa nu tur bij.....

Nu, labi Faun - nav jau nekāds lielais noslēpums, vienk. es nekad to publiski nerakstu, jo besī, ka tur visādi idioti savairojušies.

Bet taa tak arii ir viete, kur visaadiem idiotiem pulceeties :))) izgruust savas perversaa fantaazijas, ta saciit :))

Jā, bet es uztraucos par ne-idiotiem, kas tur varētu ieklīst.

Es kaut kā esmu izkritis no vispārējās metālistu tendences aizrauties ar filozofiskas ievirzes literatūru... Lasu pārsvarā to, kas bibliotēkās stāv plauktos apputējis - daiļliteratūras klasiku... Katrā ziņā uzskatu, ka dvēseles izdaiļošana nevar notikt vien ar filozofijas, prāta darbības palīdzību - īstā gudrība, sirdsgudrība smeļama vien mākslā!

Bulgakovu esmu iecienījis. Pēdējā laikā aizraujoša šķiet arī Strindberga dramaturģija. Reizēm arī kas no Latvijas - Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Ezeriņš, Poruks.

Protams Latvijas vēsture, Aleksandrs Grīns, Čaks, Šarls Bodlērs, Edgars Po, Bairons, Dostajevskis, filosofija

a man patik lasit dostojevskis :)
lietvishu - gavelis, kunchinas, jurga ivanauskaite,
dar shekspyro sonetai...nu filozofishka literatura :))
welns, kaip sunku latvishkai lasit :))

Kaada sskirba ko lasiit?Ka tik tas nav kaads leets miilas romaaninnss, tad to var passkirstiit...

Piedodiet par raknjaashanos pa kapiem, kaut dziiviem un neapbediitiem, bet Gas Of Latvia + dzeja norauj shirmi jaudiigaak kaa (mazgaaju rokas neveainiibaa) metaaals.

Par laimi, vinji, es un alus zin , ko dara.

Sheku reku: www.draugiem.lv/gasoflatvia...

oho, 6 gadus veca tēma.
Sniedziet savu ieguldījumu jūs, tie, kas vēlāk atnāca.

Kopš bērnu uzrašanās mana lasītkāre ir regulārā badā, lai gan grāmatas pērku samērā cītīgi joprojām (un lieku plauktā).

Dīvaini, bet pēdējā laikā nesaista daiļliteratūra. Lasu grāmatas par vēstures notikumiem dažādiem, kas nu mums te ir pieejamas, ceļojuma aprakstus, biogrāfijas (mūziķi un grupu), utt. Darba jautājumos sanāk pāršķirstīt zinātniski-populāras lietas.

Kādreiz dikti patika fantasy (ir pamatīgs plaukts ar angliski izdotām lietām, kas tagad krāj putekļus) un detektīvi. Baigi patīk labs humors - klasika (Šveiks, 12 krēsli, Dž. Darels, 3 vīri laivā, Čonkins, un no latviešiem - Andreja Skaiļa garadarbi, īpaši 1990s gadu garstāsti). Bet labi humora gabali ir tāds retums. Pēdējais, ko tādu labu lasīju, bija "Netēmē uz mani" (K. Bonfiljoli)

Šobrīd kāri riju Sjūzenas Klārkas "Džonatans Streindžs un misters Norels". Diemžēl angliski gan nopirku, sāku lasīt, bet apstājos pusceļā, lai arī patika.

Esmu provējis Angliski lasīt, bet iet pasmagi. Varbūt ar citām grāmatām jāpamēģina, jo tās ko lasīju bija ar piņķerīgu valodu. Kautko labi zināmu. ''Choosing Death'' gan viegli lasījās.

Kopš mājās ir kompis, lasīšana ir pamesta novārtā. Lasu tikai Sci-Fi / Fantasy. Bērnībā gandrīz visas ''Stāsti par vēsturi'', ''Stāsti par daba'' un ''Piedzīvojumi, ceļojumi, fantastika'' sēriju grāmatas izlasītas. Darels spārda.

Regulāri lasu žurnālus - "Ilustrētā vēsture", "Ilustrētā zinātne".
No pašu autoriem pēdējā laikā piesaistījis Andris Grūtups - tam ir talants! Viņa sarakstītā grāmata "Ešafots", kura balstīta uz patiesiem vēsturiskiem faktiem par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā pēc 2 pasaules kara bija interesants, kaut arī diezgan pasmags darbs... Bet vispār es melotu, ja teiktu, ka bieži lasu grāmatas:)

No savas puses iesaku palasīt Anšlavu Eglīti un Gunaru Janovski.

Vonnegūts

Mācoties augstskolā vnk nav iespējams nelasīt. Pašlaik tiek ņemta priekšā viduslaiku un renesanses sākumposma literatūra un latviešu 19./20. gs. mijas literatūra.
Bet nu tā "Latvija gāze" ar dzejas lasījumiem ir konkrēts širminieks.

Tēvoča Deathperado ieteikums literatūras lauciņā:

Džeroms K. Džeroms

"Trīs vīri laivā"
"Trīs vīri uz vellapēda"
"Trīs bērni un es"

Den Simmons

"Hyperion"
"The Fall of Hyperion"
"Endymion"
"The Rise of Endymion"

Pēdējās četras grāmatas pēc iespējas vajag lasīt angliski. Ja iespējas tādas nav, tad arī krieviski derēs.

Lai arī Intars viņu slavēja, bet tālāk par 100 lapu netiku. Briesmīgi garlaicīgs likās ''Hyperion''. Labāk Manticora paklausīties.

Tiec garām svētā tēva stāstam un tur jau aizies normāls cyberpunk trilleris.

Auzenieku humors man šķiet diezgan neizprotams un arī ne visai smieklīgs. Pie tam Deathperado pieminētie 2 vēlākie Džeroma darbi ir samērā nožēlojami, salīdzinot ar "Trīs vīriem laivā". 3 vīros vēl šis tas tāds jautrāks ir...

Humora cienītājiem iesaku jau WrongTale minēto Šveiku un 12 krēslus/Zelta teļu.

Man arī kopš bērna kājas lasīt patīk.
Taga tieši lasu Šveiku - sēžu viena mājās,klusumā un skaļi iesmejos ik pa brīdim - kaķis mani nesaprot, lūr baltu aci :)

"Trīs vīri uz vellapēda" arī ir labs, trešais gabals jau tāds salīdzinoši pašvakāks ir, tiesa.

BoD, nedirs, es nevaru būt tev slavējis Hyperion, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka es viņu nekad neesmu ne acīs redzējis. Varbūt vienīgi minēto Manticora's albumu esmu slavējis.

Tā jau lasu visu ko, pa druskai, tā sacīt. Mans tops, nenoteiktā secībā, varētu būt šāds:

E. Hemingvejs - "Kam skanēs zvans"
A. Kamī - "Svešinieks"
M. Bulgakovs - "Meistars un Margaraita"

Bet ir vēl čupiņa grāmatu, kas ir atstājušas paliekošu iespaidu.

Ā, ko vēl gribēju piebilst: it kā jau lielas problēmas lasīšana svešvalodās nesagādā (te es, protams, nerunāju par Faustu oriģinālvalodā vai ko tamlīdzīgu), bet diez ko nepatīk to darīt. Angliski laikam esmu izlasījis kādas 4 grāmatas, krieviski varētu būt apmēram tikpat, vāciski laikam vienu.

"Kam skanēs zvans" - tas nebija par to amerikāni, kas kopā ar spāņiem spridzināja tiltu?

Ja tā ir tā pati grāmata, tad pēc tās izlasīšanas sapratu, ka Hemingveju vairs savas dzīves laikā lasīt nevēlos.

Ir, ir tas pats.

Par to grāmatu es Hemingvejam ieliktu mīnusu, ja vien būtu iespējams.

Vēl var ieteikt Tolkīna darbus oriģinālvalodā :D Ultimatīvais tests angļu valodas zināšanām.

Ir dzirdēts, ka Tolkīna darbus angļu filologiem esot obligāti jālasa tās pašas bagātās valodas dēļ.

Pēdējā laikā - Kortāsars, Velbeks, Kamī, Sarts. Kaut kā uz pseido un nepseido eksistenciālistiem esmu kritis. No laikiem atpakaļ mīlestība pret Bulgakovu, Remarku, Kristī (haha, hihi). No latviešiem - Grīns, Anšlavs Eglītis baigi kāri tiek lasīts.
Kad uznāk škrobe, vienmēr palīdz jau pieminētie 12. krēsli/Zelta teļš.
un vēl var miljards dzejniekus nosaukt.

Man gan dzeja dziļi pie kājas. Necērtu, ko var ar to ''Meistaru un Margaritu'' ņemties. Slima kaķa murgs. Grāmatas kādus gadus 15 gandrīz tikai krieviski esmu lasījis, jo latviski no fantastikas nekā nav un ja ir tad 3x dārgāk.

Vienam patīk māte, otram meita, trešam vēl kas cits.

Trešais pidars.

pidaram varētu patikt kleita:))
ai, man kopš ir sīkā, lasīšana konkrēti pamesta novārtā.
par hemingveja 'kam skanēs zvans' gan es piekrītu intaram. priekš manis tā arī ir grāmatu grāmata, kā reiz labākā no hemingveja, manuprāt.

Pārskatīju savu kolekciju - pie mīļākajām kādas 50 grāmatas / ciklus varu likt, tā ka nav nemaz jēgas te piesārņot platību.

Izlasīju tikko ekonomiskā slepkavas grēksūdzi - nekā jauna, tikai zināšanu atkārtošana,

tūlīt ķeršos klāt pie "Fooled by randomness",

prikola pēc amazonē nopirku "Precious Metal: Decibel Presents the Stories Behind 25 Extreme Metal Masterpieces by Albert Mudrian" - gaidu, kad atnāks

^ Mudriāna "Choosing Death" bija tīri labs. Varēja gan mazāk uz Napalm Death koncentrēties.

The book was selected by Fortune as one of the 75 "Smartest Books of All Time." Tas par "Fooled by Randomness".

Vajadzēs visu sarakstiņu izpētīt.

...trešam kleita, ceturtam tas, kas zem kleitas... :)

runājot par Dž.K.Dž... un trīs bērniem. Esmu spiests atkal piesaukt personiski pieredzi līdzībā. Filma "Trīs vecpuiši un zīdainis šūpulī" jums neliekas īpaši smieklīga, vai ne? Man nelikās. Pirmās divas reizes.
Trešajā reizē mēs ar sievu to skatījāmies, kad vecākajam bija labi ja pusgads. Mēs smējāmies līdz asarām (lai arī abi bijām to redzējuši). Jo tagad tas bija daudz, daudz saprotamāk :)

Meistaru un Margaritu izlasīju skolas laikā latviski (O. Vācieša tulkojumā). Toreiz man patika, bet dziļās domas man droši vien paslīdēja garām.
Nesen izlasīja Kamī "Mēri". Bija OK, bet es... "lasot frančus, es neģībstu. Un jūs?" (tm)
Krieviski tikpat kā nelasu - izlasīju vienīgi pirmās 4 Veģmaka sērijas grāmatas no A. Sapkovska, un tās bija super.
Hyperionu derētu izlasīt, bet neesmu pagrābis angliski, kaut kā nav sanācis. Šausmīgi cienu Džordžu Mārtinu no fantasy, patīk arī Robinas Hobas darbi, tie daži, kas man tikuši.

Tolkīnu izlasīju angliski 1997. gadā or so. Drusku pagrūti gāja, pabeidzu tikai 3. reizē. Tagad lasu latviski (!) vecākajam puikam priekšā - labodams tulkotājas superstulbos īpašvārdu latviskojumus un brīžiem pavisam bērnišķīgos teikumus.

Ja to gredzenu pavēlnieku sabāztu vienā pabiezākā grāmatā un nīkulīgā Frodo vietā Čaku Norisu ieliktu, tad būtu OK, a tā baigi garlaicīgs.

No Fantasy labākie cikli šķiet:

Goodkind Terry - Sword of Truth
Cook Glen - Chronicles of the Black Company
Cook Glen - From the Files of Garrett, P.I.
Brust Steven - Dragaera (1) - Vlad Taltos
Duncan Dave - Seventh Sword
Norton Andre - Witch World
Sapkowski Andrzej - The Witcher
Семенова Мария - Волкодав

No atsevišķām grāmatām nāk prātā:
Forward Eve - 1995. Villains by Necessity / 2000. Animist
Васильев Владимир / Ли Анна - 1999. Идущие в Ночь
Лукин Евгений - 1999. Алая аура протопарторга

Sword of Truth pirmā daļa ir viens no labākajiem kas Fantasy žanrā lasīts. Otrā arī laba. Pēc tam viena sīdīgāka, otra normāla - reizēm pa 50 lpp. noskipoju tāpat kā Roberta Džordana garlaicīgajā ziepju operā.

Ar fantasy žanru galīgi neaizraujos. Nevaru nemaz atcerēties, ka būtu vēl ko citu bez "Mitago meža" lasījis. Harijs Poters tak neskaitās, ne?

Oh, pareizi, Poteru piemirsu, mbet man nevienas grāmatas nav, tik DVD un no radiem streļītas grāmatas. Bet idejiski skaitās Fantasy. A gas gan cits ? Gada beigās gaidāma jaunās filmas pirmā daļa. Nākamgad - otrā.

P.S. Potera faniem varu ieteikt nedaudz skarbāku versiju - Stroud Jonathan ''Bartimaeus Trilogy'' - en.wikipedia.org/wiki/Bartimaeus_Tri...

Harijs Harisons un "Nerūsējošā tērauda Žurka". Krievu tulkojums bija vienkārši lielisks.

Un nevaru neieteikt arī Lois McMaster Bujold ar savu Vorkosigan Saga.

Un no pavisam cita žanra, ne daiļliteratūras iesaku Thomas Paine "The Age of Reason". Man tā grāmata ļoti gāja pie sirds.

Paga, ja Poters skaitās fantasy, tad jau "Karlsons, kas dzīvo uz jumta" , Nezinīša sērija utml. arī ir fantasy. Vai arī izšķirošais kritērijs ir zobeni un pūķi?

Karlsons uz jumta - sociālais reālisms kopā ar "eskeiperismu".
Nezinītis - Saules pilsētā ir utopija un ideālā komunisma variants, Uz Mēness ir anti-utopija un uzbrauciens kapitālistiem. Vismaz tā tas bija domāts. :D

Var kāds ieteikt no pašmāju autoriem kādu "acid" stilā lasāmu grāmatu - ala- "Ezītis Miglā"?:)

Salvija. Grāmatas saturs katru reizi savādāks.

Salvija vairāk būtu kā eksistenciāls vairāku dimensiju kino ar psihi pārveidojošu efektu.

Nu pag, antiutopija, distopija un visādi -ismi bieži vien ir arī sci-fi darbu pamatā, un citplanētieši, roboti utml. ir tikai fons, uz kura risinās darbība, jeb prizma, caur kuru tiek rādīta ideja. Kin-dza-dza kā visai spilgts piemērs.

Bet es jau noskaidroju, kā tiek defināts fantasy. Tas, izrādās, ir visai vienkārši, ar sci-fi ir daudz sarežģītāk.

sci fi >>> fantasy

Džonatana Strouda triloģija par Bartimeju ir nopērkama arī latviski - ja noķer Zvaigznes bankrota cenu dienas, tad par samērā pievilcīgu cenu. Visumā lasīt var, pazviegt sanāks. Priekš tīņiem vēl laba ir tas Filipa Pulmana triloģija (tā, pēc kuras uzņēma samērā viduvējo Zelta kompasu), tas tāds drusku nopietnāku zemtekstu (autors: ateists, un to jūtami neslēpj). Tas arī latviski pieejams.
Poters, btw, pēdējās grāmatās palika tīri sakarīgs - pieaugušie var lasīt. Tiesa, visi šitie "tukšrokdžimpiņi" un bezjēdzīgi latviskotie personu vārdi traucē.

Sword of Truth is OK. Samērā pakaļtaisīts Robertam Džordanam, kurš bija ļoti labs, līdz ceturtās grāmatas beigās es sāku šo ienīst - grafomāns, jobtv (RIP).

par acid - Alise Brīnumzemē. un nopietni

Pēc šīs tēmas var saprast, ka matainie ir muzikāli alkoholiķi, kuriem patīk lasīt grāmatas, spriest par politku un skatīties uz pupiem.

Fantasy no Pasakām nodalīt nav nemaz tik vienkārši. Visādi pūķi un elfi ir pa taisno no pasakām nosperti. ''Alice in Wonderland'' var arī par Fantasy nodēvēt.

Ir jau sastopami arī Fantasy / Sci-Fi mistrojumi, kā
Stasheff Christopher - Warlock
Zahn Timothy - Triplet
Asprina 'Mīta'' sērija ar sākumā pēc Fantasy izskatās ;)

Džordans bērnībā Vernu pārlasījies - tas baobabu 2pll. varēja aprakstīt, a Džordans kautkādus elfu paltrakus un garlaicīgas ceļa sarunas. gudkaindam ar šitādas zamaškas pēc pirmās grāmatas panesās.

Spriest par politiku patīk gandrīz visiem; dzert un skatīties uz pupiem - vairumam vīriešu. Spriest par mūziku un grāmatām - tā jau maķenīt retāka parādība.

Es par politiku un autiņiem nespriežu. Un tu vēl sportu piemirsi.

2 lpp. jau ļoti pieklājīgi, Igo aprakstīja kas kuram mugurā utt. desmitiem lappušu garumā. "Cilvēks, kas smejas" būtu maza grimpelīte 150-200 lpp. garumā, ja tos aprakstus izmestu :D

Nu jā, par autiņiem riskanti spriest, ja neko nerubī. Par reliģiju, politiku un mazākā mērā sportu gan var katrs dirst, jo parasti negadās klāt neviens, kas rubī vairāk par citiem :D

Tas gan :)

Igo apraksti jau ir vienkārši apbrīnojami...Mēģināju lasīt "Nožēlojamos", bet nevedās pārāk man tā lieta. Izlasi dažus desmitus lappušu un secini, ka nekas īsti tā arī nav noticis...

Kā te nesen teica viens čalītis: "gudri dirst nav malku cirst" :P

man kā reiz patīk grāmatas, kurās nekas nenotiek, kur uzsvars likts uz kaut kā apcerēšanu un atmosfēras radīšanu :)

Principiāli nekad neesmu tās grāmatas pircis, ar savu sūri, grūti pelnīto Latvijas rubli izvēloties atbalstīt roku un rulli.
Un lasāmvielas ziņā neesmu ne tuvu tik izvēlīgs, kā muzikāli. Ņemos pa pasaules un latvju klasiku, īpaši nešķirojot, un neapejot arī lietas, kuras vairumam šķiet garlaicīgas. Jau skolas laikos tika izboksterēti Dostojevska un Čehova kopoti raksti, visādas "Klusās donas", "Tibo dzimtas", "Liekulības tirgi", "Zaļās zemes", "Rīgas" u.c. ķieģeļveidīgie, ko nemaz arī nenožēloju. Vonnegūts, Peļevins, Selindžers, Remarks, Ričards Bahs nāca vēlāk. Tad vienbrīd izdomāju, ka lasīšu bibliotēkā atrodamo latviešu literatūru alfabētiskā secībā, izlaižot tik lubenes :) Līdz pieminētajam Janovskim tiku gan, pirms apriebā, to atceros. Bet šim jau nu gan bez "Sōla / Pār Trentu kāpj migla" neko jēdzīgu tā, šķiet, arī nav izdevies uzskribelēt. Klaji amatnieciski brūvējumi, tik vien tā goda, ka trimdas rakstnieks. Ta jau labāk laiku pašķiest, palasot Bankovski, I. Ābeli, L. Muktupāvelu vai ko citu no jaunajiem talantīgajiem.
Vai to pašu Skaili - rakstnieks Nr.1 mūzīgi mūžos! Pieejamā bibliogrāfija izzviegta krustu šķērsu pa vairāki lāgi. Un kas par valodu! Silti iesakāms.
Vispār baisi pietrūkst tā humora pasaules literatūrā, tādēļ paldies WT, kurš minēja pāris nepazīstamus nosaukumus, un cerams, arī pārējie padalīsies.
No savas puses varētu ieteikt vienu krieviski - Дмитрий Липскеров: Родичи. Čukča nosit ar airi eskimosu, un dodas bēgļu gaitās uz Ameriku. Grāmatā tikpat jautrības, cik simbolisma un peļevinisma.

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā dators iznīcinājis 80% lasāmlaika, tomēr internetā, piem., lib.ru arī var atrast nenormāli labas lietas. Kaut vai to pašu letiņu nenovērtēto Peļevinu.

Ja par rēcamlietām runā, tad Skailis spārda, tāpat kā Darels un Oļegs Divovs (kā kurš darbs gan). Un protams Asprins ar Harisonu. Vispār, ir ļoti vērtīgi tie rakstnieki, kuri speciāli neraksta ''lai būtu smieklīgi'', bet kuriem tas sanāk dabiski un tajās 5-10x pa grāmatu tu izzviedzies vairāk nekā pa kāda humorista kopotajiem rakstiem.

P.S. J.Kārliņa ''Latviešu Pūcespieģelis'' par pirmskara Zīgeristu ir labi rēcīgs.

Es laikam būšu kaut kur galvu ne tur iespiedis. Bet nopietni, kas jums ir ar daiļliteratūru?? Haha. Sievietes lasa romānus un visādu figņu, jo tur ir tas, kas viņas piesaista - emocijas. Tas ir viss, ko viņām vajag.

Mani vienmēr ir licies dīvaini, ka džeki lasa stāstus, JO 1) džekiem tik ļoti neinteresē emocijas, vairāk izklaidējošais komponents 2) tur, kur vienkāršu domu var salikt pāris lapaspusēs, autori to iespiež 400lpp grāmatā -tas ir lielākais laika tēriņš, kāds var būt: izlasīt daudz un sargemot maz.

Manā sarakstā ietilpst daudziem ne tik ļoti izklaidējošas, toties traki noderīgas grāmatas:

- Duncan Bannatyne: Wake up and change your life
- Rintu Basu: Persuasion skills black book
- Jack Canfield - The key to living the law of attraction
- Robert Greene - The art of seduction
- Patrick Forsyth - 100 great time management ideas

u.c.

starp citu, lūdzu NEKAD nepērciet grāmatas, kuras ir sarakstījusi sieviete/sievietes, jo, ja viņas kaut ko zina, tad viņas to tāpat centīsies neiemācīt, bet grāmatu par tematu tāpat rakstīs.

Kad es pirku grāmatu par NLP, tad netīšām nepaskatījos uz autoriem un nopirku 'NLP for rookies' (kuru kā izrādījās sarakstīja 2 losenes no Londonas), izlasīju 2 dienu laikā un biju stipri vīlies, jo pašas interesantākās fīčas viņas, protams, izlaida - sukas bļe. Man neienāca prātā, ka AMAZON'ā ir vismaz 20 grāmatas par to tematu un pats galvenais- pircēju RECENZIJAS!! Vēlāk iegādājos Persuasion skills black book, un ir prieciņš :)

Lai arī bišķ off-topic, bet viens no maniem...

MUST HAVE: torrentos mētājās tāda veselīga 2 GB DVD manta ar nosaukumu '2 Girls teach sex', tur ir daudz noderīgas informācijas par un ap tēmu. Sākot no effektīvas priekšspēles līdz visādiem veidiem, kā sniegt sievietei orgasmus. Tie, kas tagad lasot domā- nafig tas ir vajadzīgs... 3 iemesli: 1) Tu jutīsies krutāks citu džeku priekšā 2) Sievietes uztver seksu ļoti pie sirds un nopietni, tas izraisa daudzas izšķiršanās 3) tas diezgan bagātina dzīvi.
Galu galā, kas var būt labāks par situāciju, kur draudzene lūdzas, lai tu viņu paņem priekšā?

Šīs un vēl daudzas citas lietas, ko mūsu diženās pasaules izglītības sistēmas nesniedz.

Vispār, pareiza doma - daiļliteratūra sūkā. Pie vella arī mūzikas klausīšanos, tīra laika laika izšķiešana tak! Labāk ziņas r

...radio klausīties. Pa visiem kanāliem pēc kārtas.

nu kā.
Lai pieaugušiem nebūtu kauns pasakas lasīt, tās nosauca par Fantasy :P
Ja nopietni - cik esmu dzirdējis, ka tās pašas senlatviešu pasakas bija patiesībā domātas pieagušajiem, ar ko garos ziemas vakarus skalu gaismā īsināt, nevis bērniem stāstīt (bet gan jau bija arī tādas).

Anyway, Darela cienītājiem iesaka arī Džeimsa Heriota stāstus (latviski iznākušas vairākas grāmatas) - tiesa, es neko ārkārt līdzīgu nesamanu, tādi smeldzīgi humorīgi stāstīņi iz lauku vetārsta dzīves.

fantastiski smieklīgs ir Veingartena "Hipohondriķa ceļvedis dzīvē. Un nāvē". Par zvērināta hipohondriķa atklāsmēm, kur šis baigi smieklīg apraksta savu fobiju, un, piemēram, sīki izklāsta, kādu retu un nāvējošu slimību simptomi ir šķavas, iesnas, žagas, utt. Nodaļa par alkoholu atspārda drausmīgi resnu assu. Ja var ieraudzīt, šobrīd visur dabonams visur par lētu naudu (latu vai diviem). 14.99 eiro arī bija laba grāmata - tās nobeigums gan new
No klasikas labi ir O'Henri stāsti (īpaši to nobeigumi). Divi Terija Prečeta gabali (tiesa, tīņiem domāti) ir izdoti arī latviski - Brīnumainā Morisa dēkas (parodiju par Pied Piper jeb Hāmelnes stabulētāju, kas izvilināja žurkas no pilsētas) izlasīju, bija stipri labs.

no A. Skaiļa man vislabāk patīk viņa kriminālgarstāsti - Matrozis ar mērkaķi uz pleca, Lucifers un viņa svīta, Staļina čemodāns... un no pēdējiem Muša un lauva bija labs.

^^^ torentos mētājas pat tāds noderīgs DVD kā ''How to eat pussy like champ'' :D

Tas varētu būt labs! :))

He, he:
ultratorrents.com/details.php?id=1064...

Novilku. Tagad būšu pro. :D Nu pizģēc, kas par vāverlaizīšanas manuāli. :D

"How to eat pussy like a chimp" - tāds nav nekur?

:D:D:D:D:D

^^ gan jau :D

Remarks tika lasīts vairumā, tagad vairāk vēstures, piem. izdevniecībai Atēnas ir laba sērija (Gulaga nometnes, Hitlers, Staļins, Berlīnes krišana uc). Biogrāfiskās arī ir ok.

Patreiz lasu J. Juškēvičs "Hercogs Jēkabs", 1931. g. Valstspapīru spiestuves izdevums. Mļe, vajadzētu jums redzēt to izdevumu - papīrs, iesējums, ilustrācijas, pat tā laika dokumentu kopijas ar visiem zīmogu atdarinājumiem pievienotas.

www.ibook.lv/

gan jau, ka daudziem nav nekas jauns nebūs, bet es nezināju par šo lapeli.

Lai arī meklēto gramatu "Zem skorpiona zīmes" neatradu, tomēr izskatās, ka varētu būt noderīga.

Gluži laba lapa, jau sen lietoju.

Ja tāda ir literatūras nākotne, paliek baisi.

Un, ja tāda ir nākotnes literatūra, tad paliek divkārt baisi.

officialkenjisiratori.blogspot.it/

zinams kadrs :)

Interesanti. Vai totālā nākotne tur redzama, nez, jau aprkastā minēts, ka drīzāk atgādina pagātnes eksperimentus. Arto, Džoiss u.c. no drosmīgajiem laikiem.

Htoniska dirsa:

karametals.lv/zinas/tavs-prats-ie...