...iegrūdās dirsā Rojs.

ej ārstēties

1.tu džekiņ arniti nemāki latviski rakstīt!!! fui!!! ne garumzīmju ne, mīkstinājuma zīmju.
2.dzejoļiem ir rindas! jāspiež ENTER, muļķi.
3.vārds "DIEVS" jāraksta ar lielo burtu, vienalga kādu Dievu tu domā.
4.vari visu iepriekšminēto nedarīt, bet ja gribi dzejot, tad nevar kā čatā rakstīt.

A vai nav vienalga? Man ir vienalga!

Laikam jau nav.vienalga.

Da puisis vismaz ceņšas.. a jūs ne sūda... par to aplausus man!!! :D

Nu jā.... dziesmām jau ar vārdi jādomā...

sakariigi izklausaas un atskanjas arii ir....

Viesuli nepis smadzenes, dievu un dzeju rakstīt var kā grib. normāls pantiņš, es pat teiktu "veidenbaum"

Springi, njipri kazleens leeca
Paari dzidram avotinjam,
Izleekaajies, izpriecaajies,
tad to noduura ar nazi.

:(

Es neesmu transvestiits, es esmu viirs
Tiirasinju latvju karaviirs
Es gribu miileet, es gribu just
Es neveelos Iraakas karaa zust
Man politika ir vienaldziiga
Bet skaista meitene vajadziiga
Un pavisam laimiigs es buutu
Ja es pasiivaa lomaa kljuutu
Ja mana skaistaa meitene mani
Ar vibratoru izdraaztu labi

Dievs ar lielo burtu, ja runa par kristietību, bučas :*

musdienu dzeja jau viss poh,vairs pat pieturzimes neliek

Pieturzīmes dzejā ignorēt sāka pirms gadiņiem 90.

Varbūt agrāk.

a man nepish ne garumzimes,ne lielie burti.un kapec dievs jaraxta ar lielo d !viņsh tak to nav pelnijis!vaitad ir?

Vai tik Dievs nebija jāraksta ar domu, ka viņš ir viens un galvenais? Man jau liekas, ka lietas jāsauc īstajos nevis sugas vārdos, ja runa par Jahvi vai Jehovu, tad tas ir viens nikns dievs, savus padotos per ne pa jokam, palasiet tikai vairāk par mani, vai, piemēram, Ījabu

Nu es savu vaardu rakstu ar lielo burtu, Dievs rakstu ar lielo burtu, jo tas ir vinja vaards, Tu arii rakstu ar lielo burtu un Dzimshanas diena apsveikumu kartiitees rakstu ar lielo... vienkaarshi reizeem ir jaapiepuulaas un jaaraksta kaartiigi

Vienkaarshi dazhiem ir dusma uz Dievu, taapeec vinji raksta ar mazo - tas ir katra religjiskaas izjuutas jautaajums.

Vispār jau dievs ir sugas vārds.

Nu jaa, ateistiem.

bet arnitis (lai ko arī tas nozīmē) ir iekšā smagajā muzīkā, un kā katrs sevi cienošs autsaiders, automātiski ir ateists, jo viņš uzskata, ka esot par sātanistu, viņš nebūtu nekas labāks par tiem, kas taisa na na na uz Jēzu Kristu un viņa pakalpiņiem. Un viņš lasa daudz grāmatu. Kā piem. Alķīmiķis, Da Vinči kods, un citus pasaulē atzītus bestsellerus. Kā arī viņa grāmatu plauktā ir atrodams kautkas stilīgs. Kā piem. Imants Ziedonis. Tā tīri, lai sarunās par lasīto nebūtu kā muļķim jāatsaucas tikai uz krējumu, bet varētu arī parādīt sevi kā plašākas literatūras pazinēju, un arī kāda vietējā autora darbu cienītāju.

hehe - Imants Ziedonis man asocieejas ar dzejoli, kas man bija jaaskaita zhetonvakaraa, dzejoli es jau sen esmu aizmirsusi, bet pirmaa rindinja izraisija smieklu veetru un paarshalca visu zaali un man naacaas meegjinaajumaa to atkaartot reizes 3 vai 4 - teikums bija: "Es gribu bērnu.." katraa zinjaa, tas nebija tieshi taadaa kontekstaa domaats, dzejolis bija par kaut kaadaam filozofiskaam teemaam - to iedeva man skaitiit klases audzinaataaja

hmz ja vaardu arnitis lasa no otras pues un izlaizh vienu burtu, saimaina vietaam r un n, tad sanaak stirna :D

nu ja, ja ieliek punktu, samaina dažus burtus un dažus izlaiž, sanāk 13. sātana vagīna

var arii taa - kas nu kuram tuvaaks

- o maigonis pareizi pateica!

oho,fauns kā psihiatrs.nu ok es arti..bet diezko ar gramatu lasišanu neaizraujos.

baac- pieturziimes dzeja franchi paarstaaja lietot jau 20.gs 30.gados un letinji ap 60.gadu saakumu! zheel, ka liidz ar zinaamu dziesmu tekstu vienveidiibu arii arnitis raksta to dzeju taadaa noskanjaa... beerninj, palasi Uldi Bērziņu, Edvīnu Raupu vai kaadu citu labas raudzes dzejinju, un pienaac peec gada! vispaar, ja diida mazohisms, var jau tagad iesaaceeju autoru seminaaram pieteikties, vareesi vasaraa sadzert ar literaatiem...

XX gs. padsmitajos gados.

Labi, pohuj.

Vispār speciālistu šai diskusijā netrūkst.

vispaar jau graamatas ir jaalasa - paplashina redzes loku - iipashi ja grib raxtiit dzejoljus, graamatu lasiishana palielina vaardu kraajumu

Var jau izdomāt arī savus.

Ko izdomaat savus? Vaardus? Visu ko var izdomaat - tikai var gadiities ka paareejie nebuus informeeti par jaunajiem vaardiem un neko nesapratiis

Kas tas ir ?

Duksītim bij paplesta,
zilonītim padziļa,
žirafītej pagara,
elizabetei rūgtena.

divās vietās te sirsnīgi pasmējos: 1)par Heresy svēto sašutumu; 2)par Augury klasisko un visādi citādi superīgo dzejoli. Vēl tagad smejos, jau paliek bail, vai galvā kaut kas nav sašķobījies.

nu atbilde ir sirdsapziņa

literatuura man ir sveeta. so what? a tu borhesu lasiijis esi?

pieturzīmes neliek jo slinkums un nezin kur likt,garumzīmes neliek jo nav tildes vārdnīcas un vispār nevar uzlikt.

sirdsapziņa nav kautkāds orgāns kuru var izmērī, izgaršot, vai kautkā tā... vo tā...

Laikam to Borhesu nebūšu lasījis uzmanīgi. Neatradu tur norādes uz Heresy literāro svētumu. Bet labi, labi, tikai nesākam, nekāda naida. Esmu jau pārmīzis un noteikti neesmu lasījis kaut ko tādu, kā Tu.

es to stulbo jautaajumu uzdevu tikai taadeelj, ka ir aizraujoshi lasiit! vispaar. daudzko. iesaku to dariit.

kaads tur mans sveetums- esmu tikai mazinjsh knarinjsh tajaa laucinjaa...

- nu ja interesē vēl palasīt man draugos.lv ir viens stāstiņš ieraxtIts...tik tāds paīs...bet drūms...

tas nav kriteerijs:)

galvenais=
origjinalitate+izstraadaat...

izstraadaatiiba+daudzslaan...

+daudzslaanjainiiba

Uzmanāmies, uzmanāmies, jo tikko nosaucam jelkādu kritēriju, tikko sakām, kas ir 'galvenais', tā var uzrasties kāds tārpiņš, piemēram, es, un atrast visādus gadījumus, kad šie kritēriji sevi nepierāda. Laba literatūra var būt arī neoriģināla, neizstrādāta un vienslāņaina.

-aa nu man tas stāstiņš ir par vīru,kurš nodedzināja baznīcu...pilnu ar cilvēkiem...

Atkal visas iekšas griežas,
vēmiens jau caur zobiem spiežas.
Lūru podā - šis uz mani,
brille dreb kā rokas manas.
Jāizbeidz ir reiz šīs mokas!
Re, jau lentens podā lokas!

P.S. Es tik redaktors. Beigas pieskaņoju.

'Springi, njipri kazleens leeca
Paari dzidram avotinjam,
Izleekaajies, izpriecaajies,
tad to noduura ar nazi.

:( '

KLASIKA!

Kailas miesas čupā krāvās
Un vairs vaļā neatrāvās
Tukšos griestos skatījās
Ļumēja un kratījās.

(Ģirts B.)

Esot šodien jaukā omā
Jau atkal jopciks dzeju domā.

Dzejas vienkārša nudien,
Interesanta kā arvien.
Redzi, te nav, ko galvu kasīt,
Sakaru meklēt, pēc jēgas prasīt,
Te tik pirmos burtus lasīt
!

Šodien tāda īpaša diena.. nedaudz nostaļģijas.. reibums.. un tā.. Domāju padalīties ar to, kas sarakstīts šad un tad.. Tikai atkorķēšu alu un uzpīpēšu pirms.

noticējāt, lohi...? hah... ša..

"Mūžības svārsts"

Es esmu tavā viducī
Tu lejā apsēdies
Es eju tev pakaļ
Tu no augšas lūkojies
Es kāpju pēc tevis
Tu jau otrā pusē pretojies
Es pārcirtīšu tevi pusē
Un atkal kritīšu viducī
Cik ilgi turēsi mani
Savā simetrijā?

Es sadalīšos trijos
Viens lejā, otrs augšā kāps
Trešais vidū nostāsies
Nebūs Tev vairs kur bēgt
Trīs divus pārdarīs vienā
Tad Tu šūposies man līdz

Ja "Būt vai nebūt" ir Tavs jautājums,
Tad, kur jautājums, tur atbilde jau "ir"!

"Prometejs"

Es uzkāpju visaugstākajā kalnā
Ar nolaistu karogu rokās
Kā šķēpu to triecu saulē
Lai beidzot iestājas nakts
Aiz stiklainām acīm
Mostas instinkta atpakaļskats

Kalna pakājē virmo biedējošs stāvs
Tur zem karoga pulcējas atspulgs mans
Tas atkal gaismu sev līdzi nes

Es noskurinu spalvu
Atglaužu ausis
Atņirdzu zobus
Un palieku traks:

"Tu mani jau reiz nogrūdi lejā
Es tevi kodīšu, kaut kritīšu pats"

Tam tuvāk nākot, redzu uguni plīvojam mastā
Es noliecu galvu un ļauju tai krist
To paceļ kurš karogu nes
Tā šķēps nu ir pārvērties lāpā
Tas neskatās vairs
Tas redz
Tam saule atkal jāiededz
Pirms nodziest, kas paša nests

"Eu, mocekli!
Skaties!
Tā ir lauva,
Kas tevi saplosīs
Es no malas skatīšos
Un no jums abiem mācīšos
Kurš gan man ir tīkams skats
Kā tu būra stūrī kauc
Vai kā lauva tevi bauda
Kā tā paņem savu tiesu
Vai tu padodies"

Un šis lai iet par godu 18. novembrim! Man ir arī dziesma ar šo tekstu:

"Purpura sarkanā
Balts ir mans ceļš
Galvu rotā saules zelts
Un acis jūras dzelmē zūd

Lūzt mana sirds
Kā izmirst mana cilts
Kāpēc tā vairs neprot
Skaisto sevī saskatīt?

Sidraba asarās
Dievi manu mūžu lēja
Tie mani savās rindās
Kā brāli sauc

Bet es vēl gaidu zīmi
Kad zobenu celt
Tie tikai klusi vēro
Ko teiks mana sirds

Dots pret dotu
Manās vēnās
Pulsē rūgts

Es smieklos dziesmu raudu
Kam vēl esmu dzīvs?!"

Seit ista dzeja no manis:

Dāmas, cik tālu ir Daugavas hes
ar Jums pisties gribu es,
dēļ Jūsu čičiem un vāveres,
ar citplanētiešiem, gatavs kauties es.

Šitā tēma neprasās pēc likvidācijas? Jo diršana un ņirgāšanās ir laba lieta, bet galu galā te it kā esot arī īsti autori sastopami.

www.apgadsmansards.lv/lv/elementi/...

(BTW, grāmata gandrīz jau izpirkta, es Valterā un Rapā pakampu pēdējo eksemplāru viņreiz plauktā.)