Kad aiz mana istabas loga saule spīd un cilvēki pusplikām miesām slāj no viena gala uz otru, man gribās vienu smuku rudens drēgnulīti, un tad es uzlieku skanēt vienu feinu drūmulīti. Tiem, kam dikti tīk saulains laiks, lūgums nelasīt to, kā es sevī ārstēju pavasari.

Tad nu lūk, manis izkoptais pašārstēšanās paņēmiens:

1) aizveru logiem priekšā tumšus aizkarus;
2) leju kausā no pagraba (zi man ir viena riktīga melnummelnā ledus bedre, tur es turu visu ko, kas var sākt saulē kustēt un smirdēt) atnesto apiņu alu – O_ooo tāds brūnulītis, rūgtulītis, lūpiņas šmaukst, vēderiņšs gurkst, ai ku feini nenopriecāties;
3) un tad skaņu mašīnai lūdzu sākt spēlēt, kādu no maniem drūmulīšiem, melnulīšiem.
4) pieveru acis un sāku lēni, jo lēni grimt savas bezapziņas dūksnajā .. un tad ..

spējš kājas atvēziens triec mana nama durvis vaļā ar blīkšķi tā, ka, logu rūtīm šķindot, es zinu nu pienākusi arī mana kārta. Man blakus gultā viens trešo dienu blenž sienā dobiem acu dibeniem. Salda līķa smarža liegi kairina manus notrulinātos/žurku noskrubinātos jutekļus. Ap manu gultu stāv vīri tinuši savas miesas apmetņos ar melniem acucaurumiem kapucēs.
- Laipni lūgti ciemiņi, saku, mēs jūs ar nepacietību gaidijām!
Nācēji kaut ko klusi teic savā starpā, tad divi no šiem tver no priekšas un mugurpuses pie maniem izģindušajiem locekļiem un sāk vilkt mani lejā. Mēs esam sakrauti vienā gruzdošā kaudzē ar baznīcas grāmatām, vecām degeļļām piesūcinātām lupatā un citiem krāmiem, vēl mirklis un nāks pekles liesmas remdēt savas slāpes mūsu slimajās miesās. Drīz, drīz viss būs galā ..
Ir 1345-1349. gads un ar mēri ir mirusi trešdaļa rietumeiropas.

Paiet 656 gadi un 24. oktobrī norvēģu bāleliņi, kuri strādā ansamblī ar zīmīgā gaduskaitļa “1349” nosaukumu vārdā, klāj plašām tautmasām vaļā savu gara/moku darbu “Hellfire”. Lai ieklausās, lai sajūt, lai apdomā..

P.S. Balss_1 korķa galvā - Būs labi, vēl tik mazliet jāpaciešas un tā diena nāks, daži sakās, ka vēsture atkārtojas. 666, ha !!

P.S. Balss_2 korķa galvā - Ak, nabaga bērns, no tavām asiņainajām vātīm dzims jauna pasaule, skaistākā, tīrāka, patiesāka, noteikti labāka ..

P.S. Balss_1 korķa galvā - Šķīstieties! Ak jūs nelgas, lai sods pār jūsu dzimtu un sēkla jūsos top neauglīga, onāna kultam gals reizi pa visām reizēm, še saņamat par manis zaimošanu, jūs netiklie radījumi, lieciet galvas, krītat ceļos, laiziet manas kājas !!

P.S. Balss_2 korķa galvā - Jāaizslāj pie kāda daktera, nav labi pašam sevi tā dakterēt ..

P.S.2. Šķiet, ne man vienam tīk pavasari, iespējams maldos.

P.S.3. Eu, tev nav kaadas dropes, a to boška plīst pušu, vieplis ar pēc mērkaķa, moš kāds aizskries pēc vēl viena aliņa?

Korķis.