Pusaugu traģēdija
0
Ne pa tēmu galīgi, bet iedomājos tik un tā šeit publicēt. Brīdinu - stāsts ir nesakārtots, bet tik un tā patīkamu lasīšanu. Tātad. Kādu laiciņu atpakaļ es biju nodomājis, kā jau ierasti, aizbraukt uz Vecrīgu pie sava drauga. Saulaina pavasara diena, varētu pat teikt, ka vasara jau, bet tik un tā vēl liecību diena nav pienākusi. Bet nav arī aiz kalniem, protams. Izgāju ārā ar smaidu uz sejas, ieskrēju vietējā veikalā un paņēmu vienu aliņu. Būs taču garlaicīgi 10 minūtes gaidīt transportu un pie pieturas tieši ir pagalms, kur to izdzert, tāpēc - kāpēc gan nepaņemt? Aizgāju uz pagalmu, iztukšoju mazāk nekā 5 minūtēs un gāju uz pieturu. Iekāpu trolejbusā, nopirku biļeti un stāvu kajās, lai gan brīvas vietas nija pietiekami. Ja nu kāds pensionārs iekāpj? Nu galu galā nēesmu jau tik bezkaunīgs. Un tā arī notika. Iekāpa večuks ar večiņu. Apsēdās tieši tajā vietā, kur es stāvēju blakus. Večukam uz kreisās rokas trūka viena pirksta falanga. Laikam strādājis gaterī vai vēl sazin kur. Vai arī tas bija uz labās rokas. Nav tik būtiski. Un tantiņai bija brilles tik biezas kā pudeļu dibeni. Nu jā, līdz ar vecumu nāk arī nelielas dāvanas komplektā, laikam. Veci viņi bija nudien, bet tādu taču ir daudz Rīgā, vai ne? Veci, bet vismaz ar smaidu uz sejas. Jā - tieši tā, večiņa bija smaidīga un runāja ar večuku. Veci, bet vēl dzīvespriecīgi, un, galvenais - dzīvi. Un tur nu man 'iešāva' pa galvu tā, ka maz nelikās. Vai es nodzīvošu tik ilgi, cik viņi? Vai es gribētu to? Laikam jau gribētu, bet vai es varētu? Un ja es varētu, tad kā es to izdarītu? Un ja es to izdarītu, tad ko es darītu tajā vecumā? Vai man maz būtu kādas intereses? Nezinu taču kā jūtās veci cilvēki. Ar savu pašreizējo dzīvesveidu dzīvojot tagad, jebkurš normāls, pieaudzis cilvēks man teiktu, ka es beigšu savu dzīvi kā celtnieks, kuru notrieks mašīna. Nu tāds parasts celtnieks. Nu tāds, kurš, kad saņem algu, divas nedēļas nerādās darbā, jo nav spējīgs. Jā, tieši tā. Es jau nezinu cik procentiem pusaudžu/vienaudžu ir tendence uz pārmērīgu alkohola lietošanu, bezkaunību, bezatbildību un citām netiklībām, kurām pat pieaugušie sen ir atmetuši ar roku, vai vispār nekad nav darījuši. Tas, ka es esmu itukšojis vairāk alkohola pudeles, nekā nopelnījis labas atzīmes nu dien nebūtu nekāds lielais brīnums. Ļaunākais ir tas, ka es esmu pats sev ienaidnieks un man tas patīk. Es nonācu pie apziņas, ka esmu neapzinīgs. Godīgi sakot - es pat tiešām varētu pasniegt lekcijas un privātstundas ar tēmu 'Kā vislabāk sabojāt attiecības ar sev tuviem cilvēkiem'. Cik daudzi cilvēki dzīvo pēc slogana 'Dzert un drāzties'? Vairums no tiem, protams, varētu būt pusaudži. Citiem ir hobiji, citi spēlē grupās, iet uz treniņiem, vai vēl sazin kur, citiem hobijs ir tā pati dzeršana, bet visus vieno vdivas lietas. Skola un alkohols. Nu pārsvarā visus. Vidusskolnieki, pamatskolnieki - tam jau vairs nav nozīmes. Ja runa iet par skolu, tad man ir atlicis tikai vēl viens gads - visbūtiskākais manā dzīvē pašlaik ir pabeigt vidusskolu, jā. 20 minūšu starpbrīdī esmu ar klasesbiedriem un zēniem no blakus klases skrējis uz vietējo veikalu un ar viltotu apliecību pircis alu, bastojis tā, ka bastoto stundu skaits atgādina telefona numuru un melojis vecākiem no rītiem, ka pirmās stundas nenotiek, tikai lai izgulētu iepriekšējās dienas dzērumu. Jā, dzeru arī darba dienās. Varbūt es pārspīlēju, bet tā nu tas ir. Garāmgājēji skatās uz mani un redz kārtējo salašņu uz kuru it kā balstās nākotne, pedagogi saka, ka esmu bezcerīgs un jau laikus varu ņemt lāpstu rokās. Liakam jau tā ir, jo uz ballītēm un Vecrīgas bāriem esmu bijis vairāk nekā uz šī pusgada kontroldarbiem un ieskaitēm. Grūti man ir uzskaitīt cik daudz esmu gulējis uz savu draugu dīvāniem pēc kārtīgas 'atlaišanas'. Emocionālo katastrofu periodā mani visbiežāk varēja satikt tur pat pie skolas sētā dzerot ko stiprāku par aliņu. Nācies skaidroties vecākiem, kur esmu bijis iepriekšējā vakarā. Pamatīgi grēkoju, kad arī pameta meitene (pusaudžiem laikam raksturīgi pārdzīvot bezjēdzīgas lietas, lai gan pusaugu mīlestība ieņem diezgan nozīmīgu lomu dzīvē), dzēru mežonīgi, jo pārdzīvoju. Pēc tam dzēru, jo iepatikās. Tieši tā - iepatikās. Būt eiforijā, neatcerēties, nesaprast, knapi izrunāt savu vārdu un, protams, vemt ārā vairāk nekā ir izdzerts. Cik tēmas nav bijušas par pusaudžu problēmām? Laikam jau daudzas, bet vai kāda no tām ir pusaudžu pašu rakstīta? Ja neesat tādu lasījis, tad tagad ir iespēja. Skolas ekskursijas laikā... Jā, starp citu mana skola. Biju pavisam aizmirsis. Janvārī pārgāju uz citu skolu, no kuras aizgāju tik tikko. Nu tātad, mana jaunā skola. Patīkami jau bija nelielas pārmaiņas ieviest, bet diemžēl piepsiedu kārtā šoreiz. Mana jaunā klase mani nesagaidīja silti. Ar klases audzinātāju bija līdzīgi, bet ko nu tur - kāds suns, tāds saimnieks. Kolektīvs klasē bija pielīdzināms ar kādu no manu draugu istabām pēc kārtīgas ballēšanās. Traģisks, īsāk sakot. Nebija tāda vienotības sajūta. Žēl, ka ar mani negribēja neviens iepazīties, visi atstūma un izrādīja to cik ļoti viņi ir aprobežoti. Bet par laimi man biaj draugi no blakus klases. Parasti mēs bijām pieci - es viens no savas klases un četri no paralēlklases. Bieži bastojām un nācām pie manis dzert, vai arī ārā, vai arī pat stundu laikā bastojot. Nu tātad, pusgads pagāja ātrāk nekā biju gaisījis un klāt bija ekskursijas diena, kuru pieminēju pāris rindiņas atpakaļ. Un ko es tur redzu? Atkal alkohols! Audzinātāju redzēju diezgan reti. Laikam sēdēja savā kempinga mājiņā un rakstīja liecības. Tikmēr brīnišķīgie audzēkņi, no kuriem tikai daži ir pilngadīgi parādīja īstu klasi. Nu dzēra, protams. Sagadījās, ka man līdzi bija tāds glaunāks padzeramais (absints - jā, apnicis šņabis, kuram tikai 40 grādi) un padalījos arī ar citiem. Bet nu tas vēl nav viss. Paķēru līdzi vēl ko labākam garastāvoklim. Nu tas tur, kas ir Amsterdamā atļauts. To daži lieto pat vairāk nekā alkoholu. Tā man bija diezgan daudz un atlika tikai man pateikt, kas man līdzi, lai visi pēkšņi būtu mani draugi. Daži pat izteica komplimentus par manu prasmi apieties ar ģitāru, lai gan īpašnieks bija labrocis, bet es - kreilis. Manā klasē bija meitene, kurai ļoti patika būt visgudrākajai un viskritizējošākajai. Vienreiz viņa man teica, ka es visai klasei riebjoties. Sanāca nu tā, ka mēs pasēdējām divatā. Pasēdējām, papīpējām, parunājām, paklusējām, pasmējāmies, atkal papīpējām, līdz ko viņa nonāca pilnīgās pretrunās ar sevis teikto, ka es viņai un visiem riebjoties. Lakoniski izsakoties - es viņu ieskrūvēju zemē ar vārdiem pāris minūšu laikā un liku justies nedaudz vainīgai. Bet varbūt arī nē. Tam nav nozīmes vairs. Redziet, pusaudžiem ir arī tendence boikotēt un apsmiet tos, kuri ir citādāki pēc būtības un rakstura. Tā ir otra lielākā problēma uzreiz pēc alkohola. Aizmirsu pieminēt, ka pagājšvasar bija vistrakākais laiks manā mūžā. Kopā ar diviem draugiem katru dienu gandrīz, nē tomēr katru dienu, gājām uz veikala pēc divām, vai pat trijām kastēm alus un dzērām līdz pilnīgam 'kliņķim'. Neprasiet, kur naudu dabūjām. Apnicīgi bija katru rītu pamosties ar galvu iespiestu skrūvspīlēs, bet vai mani uztrauca nākošā rīta sekas, kad es ar šķiltavu palīdzību korķēju vaļā savu sešpadsmito aliņu? Nē! Vienu rītu bija par vēlu domāt par to, kad sāku vemt asinis. Nācās izsaukt mediķus. Atceros to rītu tā it kā tas būtu noticis tikai vakar. Vajadzēja četrus cilvēkus lai mani noturētu, kad man dūra adatu, jo no adatām baidos. Adatu dabūja iekšā ar trešo piegājienu un tik un tā, es spārdījos un brēcu tikt raki, ka adata skrāpējās pret kaulu. Man konstatēja gastrītu un barības vada apdedzināšanu. Neiznu kā es to dabūju gatavu, bet man noteica stingru režīmu - nedzert divus mēnešus. Es pie sevis padomāju - divi mēneši? Nedzert? Tā taču var nojūgties. Pa vidu vēl Jāņi un mana dzimšanas diena. Divu mēnešu vietā es izturēju nedēļu un tad sāku jaukt kopā antibiotikas ar alkoholu. Efekts jau bija tīri patīkams, bet beigās bija tā, ka es jau sāku tās antibiotikas lietot vairāk nekā vajadzēja. Nu un galu galā man pazuda gastrīta simptomi un vemt no rītiem arī pārstāju. Tagad es turpinu dzert un neraizēties par visu. 'Uzlieku mīksto' tā sacīt. Ļoti dīvaini ir tas, ka es gribu beigt to darīt. Bet varbūt arī negribu. Pēdējā gada laikā esmu alkoholu procentuāli vairāk izdzēris nekā tīru, destilētu ūdeni. Par ko tas liecina? Nezinu. Pasakiet jūs to man. Lai gan sen jau esmu sapratis, ka jo vairāk es tos plauktus tukšošu, jo vairāk viņus pildīs, bet atmest nevar. Domājiet apniks? Šaubos. Man vienreiz viena meitene prasīja: 'vai tu zini arī kādu citu izklaidi bez alkohola?' Es atbildēju ar skaidru un gaišu pārliecību: 'Nē, un arī negribu zināt!'. Nu un tad es, pārdomādams par višu šito, izkāpu no trolejbusa, jo biju sasniedzis sev vajadzīgo pieturu. Abi večuki bija pazuduši. Pat nepiefiksēju, kad viņi izkāpa. Laikam alkohols vainīgs. Tā nu es no pieturas gāju ar četrpaku pie sava drauga un tālāk jums pašiem viss ir skaidrs......
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
Žēl, ka ar mani negribēja neviens iepazīties, visi atstūma un izrādīja to cik ļoti viņi ir aprobežoti. Bet par laimi man biaj draugi no blakus klases. Parasti mēs bijām pieci - es viens no savas klases un četri no paralēlklases. Bieži bastojām un nācām pie manis dzert, vai arī ārā, vai arī pat stundu laikā bastojot. Nu tātad, pusgads pagāja ātrāk nekā biju gaisījis un klāt bija ekskursijas diena, kuru pieminēju pāris rindiņas atpakaļ. Un ko es tur redzu? Atkal alkohols! Audzinātāju redzēju diezgan reti. Laikam sēdēja savā kempinga mājiņā un rakstīja liecības. Tikmēr brīnišķīgie audzēkņi, no kuriem tikai daži ir pilngadīgi parādīja īstu klasi. Nu dzēra, protams. Sagadījās, ka man līdzi bija tāds glaunāks padzeramais (absints - jā, apnicis šņabis, kuram tikai 40 grādi) un padalījos arī ar citiem. Bet nu tas vēl nav viss. Paķēru līdzi vēl ko labākam garastāvoklim. Nu tas tur, kas ir Amsterdamā atļauts. To daži lieto pat vairāk nekā alkoholu. Tā man bija diezgan daudz un atlika tikai man pateikt, kas man līdzi, lai visi pēkšņi būtu mani draugi. Daži pat izteica komplimentus par manu prasmi apieties ar ģitāru, lai gan īpašnieks bija labrocis, bet es - kreilis. Manā klasē bija meitene, kurai ļoti patika būt visgudrākajai un viskritizējošākajai. Vienreiz viņa man teica, ka es visai klasei riebjoties. Sanāca nu tā, ka mēs pasēdējām divatā. Pasēdējām, papīpējām, parunājām, paklusējām, pasmējāmies, atkal papīpējām, līdz ko viņa nonāca pilnīgās pretrunās ar sevis teikto, ka es viņai un visiem riebjoties. Lakoniski izsakoties - es viņu ieskrūvēju zemē ar vārdiem pāris minūšu laikā un liku justies nedaudz vainīgai. Bet varbūt arī nē. Tam nav nozīmes vairs. Redziet, pusaudžiem ir arī tendence boikotēt un apsmiet tos, kuri ir citādāki pēc būtības un rakstura. Tā ir otra lielākā problēma uzreiz pēc alkohola. Aizmirsu pieminēt, ka pagājšvasar bija vistrakākais laiks manā mūžā. Kopā ar diviem draugiem katru dienu gandrīz, nē tomēr katru dienu, gājām uz veikala pēc divām, vai pat trijām kastēm alus un dzērām līdz pilnīgam 'kliņķim'. Neprasiet, kur naudu dabūjām. Apnicīgi bija katru rītu pamosties ar galvu iespiestu skrūvspīlēs, bet vai mani uztrauca nākošā rīta sekas, kad es ar šķiltavu palīdzību korķēju vaļā savu sešpadsmito aliņu? Nē! Vienu rītu bija par vēlu domāt par to, kad sāku vemt asinis. Nācās izsaukt mediķus. Atceros to rītu tā it kā tas būtu noticis tikai vakar. Vajadzēja četrus cilvēkus lai mani noturētu, kad man dūra adatu, jo no adatām baidos. Adatu dabūja iekšā ar trešo piegājienu un tik un tā, es spārdījos un brēcu tikt raki, ka adata skrāpējās pret kaulu. Man konstatēja gastrītu un barības vada apdedzināšanu. Neiznu kā es to dabūju gatavu, bet man noteica stingru režīmu - nedzert divus mēnešus. Es pie sevis padomāju - divi mēneši? Nedzert? Tā taču var nojūgties. Pa vidu vēl Jāņi un mana dzimšanas diena. Divu mēnešu vietā es izturēju nedēļu un tad sāku jaukt kopā antibiotikas ar alkoholu. Efekts jau bija tīri patīkams, bet beigās bija tā, ka es jau sāku tās antibiotikas lietot vairāk nekā vajadzēja. Nu un galu galā man pazuda gastrīta simptomi un vemt no rītiem arī pārstāju. Tagad es turpinu dzert un neraizēties par visu. 'Uzlieku mīksto' tā sacīt. Ļoti dīvaini ir tas, ka es gribu beigt to darīt. Bet varbūt arī negribu. Pēdējā gada laikā esmu alkoholu procentuāli vairāk izdzēris nekā tīru, destilētu ūdeni. Par ko tas liecina? Nezinu. Pasakiet jūs to man. Lai gan sen jau esmu sapratis, ka jo vairāk es tos plauktus tukšošu, jo vairāk viņus pildīs, bet atmest nevar. Domājiet apniks? Šaubos. Man vienreiz viena meitene prasīja: 'vai tu zini arī kādu citu izklaidi bez alkohola?' Es atbildēju ar skaidru un gaišu pārliecību: 'Nē, un arī negribu zināt!'. Nu un tad es, pārdomādams par višu šito, izkāpu no trolejbusa, jo biju sasniedzis sev vajadzīgo pieturu. Abi večuki bija pazuduši. Pat nepiefiksēju, kad viņi izkāpa. Laikam alkohols vainīgs. Tā nu es no pieturas gāju ar četrpaku pie sava drauga un tālāk jums pašiem viss ir skaidrs...
0
Labs.
0
Acis izkrita ...
0
Apsveicu, Schnizzel, tavs teksts ir garākais, ko esmu izlasījis līdz galam jebkad šeit un citos forumos.
Lai nu kā man arī agrāk bija nelielas problēmas ar alkoholu un domāju ,ka bez viņa vispār vairs nevaru. Taču ar laiku, pats nezinu kā, viss pārgāja pats no sevis un sāku pamatīgi visu to piebremzēt. Tagad dzeru tikai uz kādu pasākumu un tad vien tikai kādas 3-4 pudelītes aliņa, lai būtu interesantāk komunicēt. Kad gāju pamatskolā arī bija līdzīgi ar klasesbiedriem. Nē mazajās klasītēs jau viss bija normāli, taču kad sāku audzēt matus un klausīties metālu visi baigi novērsās, sākumā jutos sūdīgi, taču vēlāk sapratu ka lai takš viņi iet dirst. Kad aizgāju uz vidusskolu viss mainījās. Cilvēki tur uzvedās daudz nobiedušāk un man par brīnumu visa klase bija itkā vienots veselums, nekā bija pamatskolā novērots, ka visi pa naidīgiem bariņiem sadalījušies.
0
bļe, Tu, ībli! Kas Tev traucē dzīvot normālu dzīvi?
Nahuj Tev sevi jānoraksta padsmit gados?
Alkohols- vienīgā izklaide... Tu vispār esi mēģinājis kādu citu izklaidi- riteņbraukšana, makšķerēšana, pārgājieni?
Varbūt tas ir tik faking TRŪUUUU- dzert un planēt?
Dēļ šitādiem lopiem kā Tu, pārējiai sabiedrības daļai rodas uzskati par mūsdienu "zelta jaunatni" un metālistiem. Ok, var, ja grib, atvilkt kādu dienu, nodzert festu un no tā neko neatcerēties, bet vai tas ir jādara katru dienu?
Btw, kur ņem naudu? Mammas dotā pusdienu nauda vai arī "čomi" uzsauc visu laiku. Ja uzsauc, vai nejūties kaut kā neērti visu laiku pļēgurodams un pisdams savu veselību uz citu rēķina?
Nezinu kā citiem klātesošajiem, bet man personīgi šie trūū smerdeļi- kapos tusētāji riebjas. Varbūt ne tik ļoti kā urlas, bet Jūs neesat tālu. Bled, Vecrīgā piepišās kāds sīkais melnais smerdelis un prasa, lai iedod santīmus... Bled, bled, bled!!! Zajebal, apnika rakstīt
0
Dabiskā atlase.
+1
man patika šitais fragments :"20 minūšu starpbrīdī esmu ar klasesbiedriem un zēniem no blakus klases skrējis uz vietējo veikalu un ar viltotu apliecību pircis alu, bastojis tā, ka bastoto stundu skaits atgādina telefona numuru un melojis vecākiem no rītiem, ka pirmās stundas nenotiek, tikai lai izgulētu iepriekšējās dienas dzērumu..." vo, sabojātā jaunatne:)!
0
Vai tad videnē tā visi nedzīvoja? Plus mīnus niansītes. Ja jau vēl vari uzrakstīt tekstu virs 7000 zīmēm, turēsies.
0
alkohols nepwnz >:(
0
+1
no viņa sāp galva
+1
jā, par telefona numur bija vissmieklīgākā vieta
0
Vienam zinaamam tiinim bija tieshi taapat kaa tev, tikai tas nobeigums tev taa vareetu nepatikt. Karoch peec kaada laika uz shaada knarinna vaarda jau firma ar krutiem auto, protams ar kuriem brauc citi, bet firmas iipasnkieks tikai alkohola komaa tusee rinnkkii, tad nu lai dabuutu naudu iedzershana, taa jaanozog, tad arii cietumaa jaapaseezh, lidz vienaa riitaa tevi atrod kameraa ar paargrieztam veenaam. Reaals staasts, biju uz beereem. Tuvaakaaja naakotnee arii tev taa skola izbeigsies, tad buus paham kaut kaa jaagrabina nauda alinnam, ka tik neeaizej sho pashu cellu.
-1
Pag, jūs domājat, ka to tiešām šnicelis ir pats rakstījis? Es neticu, viņam būtu vairāk seksa
0
Tādā ziņā jāsaka paldies manai klasei- pašpasludinātais "krutais gals" dzēra un pīpēja, savukārt man gribējās no viņiem atšķirties. Tajā ciemā dzerstīties nozīmētu dzerstīties kopā ar urlām, jo normālu cilvēku tur nav un nebija.

Galvenā problēma laikam ir tā vēlēšanās tikt pieņemtam. Tu pieminēji to sarunu ar klasesbiedreni- nu un, kāda nozīme, ko kurš no topošajiem gatera strādniekiem un vientuļājām mātēm domā par Tevi vai viņu? Savulaik man bija identiska situācija... bet zini ko- laiks visu saliek pa vietām.

Čaļi te ieteica pārgājienus un sportu. Pamēģini! Kaut vai aizbrauc ar čomu uz Siguldu un izstaigā visas ne- tūristu takas. Būs kolosālāks gandarijums nekā iztempjot kaut ko, un sajūta organismam arī laba.

Pirms mēneša te bija diskusija par burvīgajiem ceļojumiem lietojot narkotikas un "apziņas paplašināšanos". Te nu otra puse stāstam par uztveres izmainīšanu.

+1
jopcik - man ir normāla dzīve, tikai mazliet ar sīvo. Es sevi nenorakstu, es pieaugušajiem dodu nelielu priekšstatu par to, kāda jaunatne ir TAGAD, ja vēl daži nezin. Parasti tēmas par pusaudžiem taisa pieaugušie. Pienāca laiks, lai to uztaisa arī kāds pusaudzis. Nē tas nav stilīgi dzert, bet, jāatzīst, patīkami gan, pidar tu tāds. Man čomi uzsauc? Mamma dod? Hmm, abi divi, Saproti, mēs visi dzeram viens uz otra rēķina un vienmēr uzsaucam atpakaļ. Un nē, es nēesmu viens no BRASAS/tagad jau VEF salašņām, kas met pēdējos santīmus divlitrenei... Nefolk, jā tas ir mans stāsts... paskaties manā draugiem.lv dienenē vai arī forumā... ;)
0
Citāts: "tikai mazliet ar sīvo" Kamōn, ko tad gausies? Viss taču ir normāli.

Pa punktiem:
1) neesmu pidars
2) naudu dzeršanai dod arī mamma :) Viņa ar Tevi lepojas?
Domā mammai ir patīkami noskatīties kā viņas atvase novēmusies lien mājā?
Un kur citi "čomi" naudu ņem? Pareizi, no savām mammām vai arī strādā zemas kvalifikācijas darbus un to pašu naudu izmīž aiz stūra kā Tu!
3) kas Tev cita nav ko darīt kā tikai dzert? Iestājies kādā pulciņā :D
0
Nepagāja ne 20 gadi, kad apjēdzi, ka viss iet uz dirsu?
Skumja tā skaudrā realitāte, bet vēlu Tev saņemties un atrast citas izlaidītes! Jā, un sports Tev var izmaxāt lētāk nekā promiļu iegāde
0
Āmen!

Zini, citiem pusaudžiem tas alkohols nav problēma. Manā videnē dzēra regulāri kādi 20% visu skolēnu, taču lielākā daļa no viņiem skolu nebeidza.

Cilvēkam vajag ūdeni, pārtiku, miegu, siltumu, seksu, apģērbu/apavus, dzīvesvietu, draugus, ģimeni, pašapliecināšanos un garīgu baudu. Jebkas cits ir vairāk vai mazāk lieka atkarība. Bez tās var iztikt un tā traucē.
0
draugi, ģiemene, pašapliecināšanās, garīga bauda - to visu var aizstāt alkohols...
0
atgaadinaaja skolu. bet shnizzel nomierinies - tam visi kam ir nosliece attieciigaa iziet cauri ja pietiekoshi intensiivi to dara. ja nepietiekoshi tad neiziet cauri un tur arii paliek. visu skolas laiku godpraatiigi nodzeeros liidz pilniigam aizgaldam a tagad nemaz iipashi interesanti tas neliekaas. nu taa ka regulaari. sava burviiba tam visam piemiit protams... neko neatceries pamosties no riita ar shausmiigas amoraalas destrukcijas un blasfeemijas sekaam visapkaart kaa no miglas tuvaako 2 dienu laikaa izpeld saraustiiti kadri kurus papildina liidzcilveeku staasti par leekaashanu pa mashiinaam maxas staavvietaa baara iipashnieka provoceeshanu uz kautinju absoluuti iztruuxtot pashsaglabaashanaas instinktam drunken slut orgjijas pazaudeets apgjeerbs un cits kustamais iipashums utt

....bet taa visa rezultaataa es nezin kaapeec vienmeer peec tam juutu ka esmu palicis vismaz drusku labaaks cilveeks to visu izlaizhot briiviibaa :)
0
pashdestrukcija ir noraade uz to ka suga ir paarvairojusies un vajag drusku izmirt. taa dara gan vaaveres gan vardes gan cilveeki
0
es gan tikai videnee taa biski saaku dzert, tagad gan dzer diezgan regulaari, nu par dziivi laaga nesuudzos, ja nu vieniigi ka nauda iet uz beigaam, bet shito maakslu dzert uz citu reekjina nekad neesmu speejis saprast
0
:))
0
nākamā tēma sauksies - Kas var būt skaistāks par nepilngadīgu māmiņu?
0
Var dzert var nedzert, bet galvenais pēc videnes ir iemācīties kādu arodu, lai var strādāt kādu sakarīgu darbu, nevis visādos Staķikos un narvesenos par loderētājiem.
0
huh, nu lai tev dziivee labi klaajas ;)
-1
neatbildēji jautājumu vai mamma ar Tevi lepojas
-1
pie vainas te ir tikai un vienīgi power metal :/
-1
no power metal, no alko
0
Runci ej sodomizē sevi ar gumijas steku. Tas ir gaumes jautājiens.
-1
Kādā ziņā gaumes?
Es jau neesmu nekur teicis, ka man nepatīk power metal, man vienkārši patīk, kā tu aizsvilsti un sāc mani lamāt.
-1
+ es saku, ka power metāls ir vainīgs alko problēmā :D

kmon alko = more power = more power metal

no power metal = no alko
-1
a vispār alko jau veselīgs. pirms gulētiešanas vaig biš sarkanvīnu, iz asinsvadi, i atmiņa (tipa), i labāk čučiņa nāk
0
Lasot šo, es bezmaz vai esmu priecīgs par to, ka man ilgu laiku nav bijuši draugi. hui zin kas ar mani tagad būtu, visdrīzākais ka nebūtu pieticis prāta pretoties citu ietekmei un nelietot alkoholu utml bulšitus nedarīt.

Šobrīd, man vismaz ir sapratne, par to ka ir tupa kaut ko darīt tikai tāpēc lai tu iederētos starp citiem.
0
Es esmu baltvīnu cilvēks, Runci. Chablis 2004 Premier Cru... mmmmm :) Bet nu jā, arī vīnu padarīšanai sava gaume.
0
Mērenās devās un ne īpaši bieži nav jau tik traki- reizi mēnesī vai divas tusiņā ko iedzerot jau uzreiz neiznīcina savu dzīvi.

Runa te ir par non-stop alkonautiku.
0
Es gan neesmu kādu laiku kārtīgi aizrāvies ar alkoholiskajiem dzērieniem un apreibinošām vielām... sākumā veselības problēmas mazliet traucēja un tagad vienkārši nav laika. Jāatzīstas gan, ka man ļoti patīk apreibināties. Esmu mūziķis/sapņotājs u.t.t. ...vienalga. Man riebjas realitāte un tas ir diezgan labs veids, kā aizmirsties. Sāku es dzert tāpēc, ka nebija, ko darīt. Tāds ir mūsdienu Latvijas jauniešu pašreizējais liktenis. :D Nevienam nav naudas priekš ārpusskolas nodarbēm u.t.t. un lietot alkoholu tiešām reizēm sanāk lētāk.
0
alko ownz
0
kāpēc domā, ka visur vajag naudu?
bieži vairāk ir vajadzīga gribēšana. piemēram, Tehniskajā jaunrades namā esmu gājis uz vairākiem pulciņiem pilnīgi bezmaksas.
0
un rofl, kā man patīk vārda 'mūsdienas' lietošanas veids. mh, THE HARD TIMES WE ARE LIVIN IN. roflmao.

agrāk gan visiem bija nauda vismaz septiņiem ārpusskolas pulciņiem i tad palika nauda kaķītim glaunāko kitkat sauso barību nopirkt. oh, k'mo!
0
regulāri lietot KVALITATĪVU alkoholu un cigaretes, btw, tiešām pašlaik sanāk afigenna dārgi.

nesaprotu tos vienpaciņniekus dienā. vienam draugam krc vajag brūnos Kent katru dienu vienu paku. 1.48 x 7 = 10.36
10.36 x 4 = 41.44

nu un šitā tērēties mēnesī, nu jōmajō. veselības čakarēšanas nolūkos.
0
un ēst ļaunākajā gadījumā roltonus, galvenais ka cigas ir :D
0
kaada vaina bomzhpaketiem? :))
0
Kas tā pa staigāšanu pa siguldu bez aliņiem?! Pfff... Phhh... Sik bāstads....
0
Pareizi, Uga! :)
0
Vo,bljin...
Dzheks uztais normaal diskuson,un vinju norok tie kuri pashi diezvai ir labaak.
Es pats sevi kaadreiz vareeju skaitiit pie VEF/Brasas salashnjaam,un taapat kaa Schnizzel laiku kad skjiiros no draudzenes (vai preciizaak draudzeneem( pavadiiju taateikt ne paaraak stabili turoties uz zemes (gan jau kaads ir maniijis)bet tas paariet,piemeeram atrodot darbu.
Peedeejos seshus meen dziivoju UK,dzeru maz,esmu laimiigs.

Riit buussu LV,es driikstu piedzerties?
0
runa jau neit par to, ka dzert ir slikti. dzert ir patīkami.

runa ir par to, ka dzeršana nekādā ziņā neatrisina problēmas (ok, izņemot manu galvu - paplašina asinsvadus un man vairs nekas nesāp)

pārmērīga dzeršana tikai grūž arvien dziļāk bedrē
0
nujā, un tādā ziņā dzert ir slikti ^^
0
Dzellzz, kur ta te kāds dirš vai noliek? Viss truemetal foruma rāmjos :)

Nū Runci... visas pārmērīb-ass taču var novest kappā gerappā - piemēram, pārmērīga ne-dzeršana jau nu točna. Jēi bogu. Mhm.
0
un ja meitene nāk tev skaidrot, ka pamet tevi, krc, ja tev ir aizdomas, ka tā būs, tad laicīgi paņem līdzi pistoli ^^
0
Pistole tāda pagalma puiku \m/ mētāšana vien ir. Balsoju par bisi...
0
kalašu
0
Reaktiivaa rakjeshu sisteema "grad" vai kaada no kaujas gaazeem.
0
dzelzsgriezeejs(, Tu Zaļā Pūķa smēdē būsi?
0
Hehe, Bigijs nakts vidū iešvilpis komentē, cik dzert ir labi >:)
0
Bļā, kā man patīk Power Metal !!!
0
Ko labāk dzert - absintu vai JD šodien? (man uz dzimeni jāiet un nezinu ko ņemt līdz)
+1
Bļe, man nav ko ēst, a šis absintu nesīs, ko pielopoties :D :D
0
Ja nav ko ēst vajag aliņu iedzert ...
0
iedzert pusdienas? :D
0
Šņabī ir vairāk kaloriju, nekā alū (ja pareizi atceros, ap 200 kcal/100g vs. 40-70 kcal/100g). Bet labuma no tā nekāda nav, jo kā viens, tā otrs raisa vēlmi kaut ko piekost klāt :D
0
jā, un es šodien rādiō dzirdēju, ka alkō uzlabo dzirdi ārī (pretstatā smēķēšanai un liekajam svaram)
0
= very more power
0
(metal)
0
Uzlabo dzirdi? Tad jau vecumdienās metaļōti dzirdēs, ko viņiem pīkst mazbērni... Jehūū :D
0
alkohola radītos dzirdes uzlabojumus ar uzviju nolīdzina metāls, tā kā nedzirdēs vis ;D
0
bet ja es vairāk dzeršu nekā metālu klausīšos? :D
0
tad tik nepīpē un nepaliec resna. viss būs bobijā!
0
bobijs būs visā!
0
Eh... vispār palasot daudzus komentus šeit, liekas, ka te ir nevis matainie, bet siekalaini streit edž hākõristi.
0
Ejiet glābt pasauli no gaļēdājiem, drit vai kociņ!
0
Kāpēc gan nē? Tas būtu cēli.
Domā dzīvnieki nejūt sāpes, kad viņus kauj nost?
Kas tev liek domāt, ka tu esi vairāk pelnijis dzīvot kā viņi?

isāk sakot - Ēd dārzeņus, nah!
0
Gaļa jāēd- pēc 7 gadu veģetārisma gandrīz atdevusi galus es to varu teikt liekot roku uz sirds.

Nu bet jābūt cilvēkam dzīvē mērķim, interesēm, alkohols galu galā nedrīkst būt tas, ap ko viss griežas. Dzeršana līdz bezsamaņai un nepārtraukta plostošana ir pašnāvība, bet pašnāvība nu nekādā gadijumā nav trv veču cienīga rīcība ;)
0
Kaut kur biju lasijis vai pa ausu galam dzirdējis, ka negatīvā enerģija, kas rodas kaušanas brīdī un saglabājas dzīvnieka līķī, var pamatīgi kaitēt cilvēkam, kas ēd gaļu.

kas lai to zin kā tur īsti ir. no nāves tāpat neaizbēgsi.
0
Sūdīgi piekopi veģetārismu, ka gandrīz galus atdevi :D
0
Es nesaprotu, kā enerģija var tā ne no kā rasties kaušanas brīdī? Kā tas sasaucas ar enerģijas nezūdamības likumu un tā? Nu, kāvējs dara savu darbu, tas lopiņš parasti pat nenojauš, ka viņu tūlīt nokaus. Ok, kāvējs ieliek spēku tajā cirtienā (vai, ja sit ar elektrību vai, kā tur vienā kursā lasīju sita nost ar tādu automātu, kas pa deniņiem iedod/apdullina, un tad laikam grieza rīkli, vispār, neatceros, baidos samelot. Bet jebkurā gadījumā - kāpēc, lai tā enerģija būtu negatīva? Enerģija = spēks = ok, pāriet gaļā (ēdu cīsiņus, btw), pēc tam tavā - sajūties stiprāks ķermenī, ej močīt tālāk. Ok, ja tas zvēriņš ir mocīts tur baigi un graizīts, tad cita lieta, tādu negribu ēst, bet no konveijera produktu lietošanas risks ir vienīgi pašai/pašam palikt par konveijera produktu. Ugra-Karma, nah
0
Nu ideja laikam bija tāda, ka kaušanas rezultātā līķī saglabājas negatīva emocionālā enerģija,bet tas tev jājautā tam mazerfakeram, kas šo teoriju izspieda arā no sevis.
0
nu nekas nerodaas. energjija kljuust negatiiva. gan suudiigi dziivojot gan veel suudiigaak nomirstot. piemeeram ilgstoshas naaves bailes tachu pat cilveeku saeed beigtu. energjija. tikai ko vinja tur tajaa galjaa meklee peec nokaushanas gan nav skaidrs.
0
viņa tur viltīgi sēž un smīn, un nepacietīgi gaida, kad varēs pāriet gaļas rijējā >:)
0
Es jau sen esmu gaļēdāja. Kad nekāds miegs nedod sajūtu, ka esi izgulējies, nākas vien piekrist ārstiem un ēst gaļu.

Būtībā stāsts tāds, ka jutos nemitīgi sagurusi, vienu dienu biju mazliet spirgtāka un aizgāju nodod asinis (donoru dienas masu psihoze) un tantuks pie hemoglobīna aparāta mani izlamāja, ka es badojoties. Man tiešā tekstā pateica, ka ar tik zemu hemoglobīna nolejot man tos 0,5 L asiņu sekas būtu letālas.

Protams, ir dzelzs kapsulas- bet gan jau viņas taisa no asinīm, tā kā tāda sevis mānīšana tā vien ir. Varbūt ir retie izņēmumi, bet pamatā jāatzīst, ka veģetārisms ir tāds pamatīgs mission impossible.
0
Rectal Bleeding

Un kur tad paliek negatīvā enerģija, kad es dārzeni ar visu saknīti izrauju no zemes, pēc fakin strīda ar savu uz ceļa noprecēto sievu?

Nu nu, stāsti!
0
Veģetārisms suckteth big cockteth.
(speciāli tēmēju uz latviešu valodas tēmu, ja kas)
0
es vienreiz mēģināju izturēt nedēļu bez gaļas. Uj, kā es raudāju....
0
Runci, izraujot dārzeni, tu sabojā savu karmu un nodarītais kaitējums ir apgriezti proporcionāls brutalitātei, ar kādu tu rauj to arā. :D
0
:D

un kurmīši paliek neēduši ...
0
es kādus pāris gadus arī neēdu gaļu, bet tad, kad bija jāsāk dzīvot Rīgā, jutu, ka motors sāk klemmēt, jo nebija rocība stūķēt iekšā visu, ko iegribas (kā tas ir dzīvojot ar senčiem) Nu un tad mazliet ēdu arī gaļu. Kad atsāk ēst, tad jau atkal līķi gribas regulāri, un ja gribas, tad jāēd. Garšīgi tie maitas ir, ja labi pagatavo :p
0
Mazie, samtainie kurmīši un kurmulienes visu āberļdārzu uzrakuši!!! :D :D
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Viskas