Par ķērcošajiem, gaudojošajiem, maujošajiem skaistuma k
-14
16.05.2002.
Saruna ar Tomariņu Kārli

Tomariņu Kārlis ir Neatkarīgās dievturu draudzes "Sidabrene" dievturis. Aicināt Kārli Tomariņu uz sarunu rosināja viņa atziņas par latviešu folkloras kroplo atspoguļošanu mūsdienās un nacionālās pašapziņas mērķtiecīgo pazudināšanu Latvijā. Zinot, cik ļoti latviešiem naidīgajiem spēkiem ir nepieciešams degradēt tautas skaistuma izjūtu, mēs saprotam, ka viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem ir izkropļot latvieša gaumi un radīt riebumu pret savu nacionālo kultūru. Kārlis Tomariņš atļāva ievietot šajā intervijā, kuru piedāvājam lasītājam, arī viņa rakstu darbos paustās domas.

To, vai Kārļa Tomariņa atzītā dievturība atspoguļo un piesātina ikviena pēc patiesības izzināšanas izslāpuša latvieša sirdi, lai katrs pats uzzina un izlemj. Tā nebūs šīs reizes tēma.

Līga Muzikante: – Pēc jūsu domām, kas notiek ar latviešu tautas nacionālo pašapziņu?

Kārlis Tomariņš: – Visiedarbīgākais tautas likvidēšanas paņēmiens ir tās nacionālās pagātnes apziņas izdzēšana. Latviešu tauta ir apstrādāta sevišķi "izcili", pat tiktāl, ka paši noliedzam mūsu tautas patstāvīgo senatni. Runājot par pagātni, pieminam kuršus, zemgaļus un citas tā sauktās ciltis, bet kautrējamies atzīt, ka šīs "ciltis" ir tikai mazāknozīmīgas sastāvdaļas kopējai sentautai – latviešiem. Mēs tagad runājam par kaut kādiem vārdā nenosauktiem mūsu "senčiem", "senču tradīcijām", "senču tikumiem", "senču kultūru", kas patiesībā ir latviešu tradīcijas, tikumi un kultūra. Tātad – ir ļoti svarīgi pamodināt šo latviešu tautas nacionālo pagātnes apziņu! Tautas izveidojas atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Katra tauta, kura ilgstoši dzīvo kādā vidē, šo vidi iepazīst, pat bioloģiski saaug ar to. Organisma vielmaiņā piedalās attiecīgās vides augu valsts. Līdz ar to tas, kas der vienai tautai, neder, pat kaitē citai. Latviešiem ir bijis daudz jāstrādā, jādomā, kad sēt un kad pļaut. Latvijā klimats ir kontrastains – bargas ziemas un karstas vasaras. Līdz ar to latvieši ir attīstījušies kā gudra, domājoša tauta, tātad ārkārtīgi bīstama, grūti apkrāpjama. Pēc manā rīcībā esošiem datiem latviešu tauta savā teritorijā ir dzīvojusi jau kādus 10 000 gadus, pat ilgāk, to tikai cenšas noklusēt. Katrā gadījumā šis laiks ir bijis ļoti liels, un tauta savā zemē ir iedzīvojusies un izveidojusi tādu dzīvesziņu jeb kultūru, kura visoptimālāk atbilst šīs vides apstākļiem. Tāpēc latviešu tautas dzīvesziņa ir unikāla.

– Kas raksturo latviešu tautas kultūru?

– Latviešiem tieši gudrība ir galvenais, pats svarīgākais dzīves virzītājspēks. Tā ir būtiskāka par zināšanām, kuras var apgūt skolās. Tagad visur uzspiež zināšanas, bet tās vēl nav latviešu galvenais pamattikums – gudrība. Var zināt daudz ko, bet nesajēgt neko. Zināšanas var būt gan patiesas, gan nepatiesas, bet gudrība ir zināšanu izpratne, spēja novērtēt. Gudrība ir bīstama valdošajai šķirai. Gudrība ir visdrošākais sargs pret kosmopolītisko salašņu un "izredzēto" tautu centieniem uzkundzēties kultūras tautām ar nolūku piesmiet tās, padarot par beznacionālu darbalopu baru. Nopietns šķērslis svešo ļaužu centieniem vienmēr ir bijis latviešu tauta ar savu nacionālo gudrības kultūru, kuru nespēja iznīcināt ne krustneši, ne boļševiki. Jo latviešu gēnos ir vairāk gudrības nekā Rietumeiropas tautām. Ja nu latviešu domātspēja pielīp citām tautām? Tieši tāpēc latviešu tautu cenšas iznīcināt. Lai pakļautu, ir jāiznīcina izpratne, cilvēki jāpadara par mankurtiem, par nedomājošiem vergiem bez gribas un izpratnes. Pirms gadiem piecpadsmit mūsu okupantiem nācās pārkārtoties un uzsākt operāciju "Atmoda", ar kuru sākās latviešu tautas kā etniskas nācijas likvidēšana. Kosmopolītiskā ideoloģija atzīst, ka tautu var iznīcināt, vispirms iznīcinot tās nacionālās pagātnes apziņu. Būtiska nozīme tautas pakļaušanai ir uzkrāto garīgo vērtību noslāpēšanai vai vismaz viltošanai

– Vai varat minēt kādu no latviešu tautas nacionālās pagātnes apziņas iznīcināšanas piemēriem?

– Attiecībā uz latviskā daiļuma izjūtas likvidēšanu jau daudz kas izdarīts. Piemēram, mēs nedrīkstam zināt, kāda ir bijusi mūsu patiesā muzikālā kultūra, folklora. Visspilgtāk tas redzams čekas paspārnē audzinātajos ķērcošajos un gaudojošajos ansambļos, kuru priekšnesumi vienmēr ir saistīti ar latviešu folkloras vai senkultūras vārdu. Klausītāji, kuriem ir kaut nedaudz daiļuma sajūtas, tos dzirdot, steigšus izslēdz savus radio vai televizorus. Ar laiku izveidojas Pavlova atklātais "nosacījuma reflekss" – cilvēkam sliktu dūšu uzdzen jau tikai vārdi "latviešu folklora" vai "senkultūra". Viņi domā: ja latviešu senkultūra ir tāda, tad mums tā nav vajadzīga! Tajā laikā, kad boļševiki sāka organizēt savas darbības pārkārtošanu (perestroiku) un atcēla viņu centieniem jau neatbilstošo PSRS, Latvijā tika izveidots folkloras ansamblis "Skandenieki", kas vicināja Latvijas karogu un koncertēja vēl nedzirdēti kropļotās, ķērcošās, gaudojošās, maujošās balsīs. Tika paziņots, ka tāda esot pareizā, "autentiskā" latviešu folklora. Pašiem latviešiem tas bija pārsteigums. Starp citu, šo ansambli nevadīja un nevada latvieši, bet gan Dainis un Helmi Stalti. Apbrīnojami ātros tempos, kas atgādināja padomju koksagiza, kukurūzas un stahānoviešu kustības kampaņas, saradās vēl citi tādi paši ķērcoši un gaudojoši "folkloristi" un to ansambļi. Dziedātājiem nereti īpaši trenēja un bojāja balss saites; daži pat iemanījās dziedamo izpūst caur degunu. Šie vēkšķošie ansambļi tiek izrādīti kā mērkaķi, sūtīti uz ārzemēm, kur tie apgāna un pazemo latviešu kultūru. Tos kaucina pa radio un televīziju, lai tiktu izveidots riebums pret latviešu folkloru. Līdztekus tam gandrīz nemanāmi tiek apklusināti tie ansambļi, kuri pauž latvisko daiļumu. Tiek paskaidrots, ka par folkloru visā pasaulē sauc tikai to, ko izpilda "autentiski". Bet kāds tad ir "autentiskuma" kritērijs? Vai kāds ar savām ausīm ir dzirdējis, kā dziedāja latvieši pirms gadu simteņiem? Vai jaunām latviešu meitenēm tad bija jāpūlas atdarināt veca āža balsi, lai nodziedātu "Es meitiņa kā rozīte, kā sarkana magonīte"? Šobrīd arī "folkloras" ansambļu nosaukumi ir kroplīgi. Piemēram, "Vilkači", "Vilcenes", "Vilki", tātad gaudotāji un vēkšķētāji. Tad jau labāk būtu "Cūkas", "Sivēni", – vismaz mīlīgāk. Austrālijā ir ansamblis "Saules josta", bet Latvijā šādu skaistumu nedrīkst atļauties. Domāju, ka drīz parādīsies ansamblis "Sumpurni"...

Latviešu dzīvesziņas būtība atspoguļojas tautasdziesmu dziļākajā kompozīcijas saturā, kas atklājas caur daiļumu, baltu un mirdzošu izpildījumu. Lokaties, mežu gali, lai balstiņis pāri skan! Latviešu folkloras daiļums ir tas spēks, kas silda tautiešu sirdis, sauc pie mūsu nacionālās kultūras, vieno tautu latviešu dievatziņā, kaut arī neapzinātā. Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju! Atņemot latvju folklorai tās daiļumu, ietērpjot to pastaliņās un fufaikā, tauta no tās novērsīsies, zaudējot savu pagātni, kultūru un Dievu. Ķērcot dzimu, vēkšķot augu...

– Kas vainas pastalām? Vai arī tās ir izdomāts pseidotautisks atribūts, lai grautu patieso latviešu skaistuma izjūtu?

– Jā. Pastalas nav latviešiem raksturīgi apavi. Tās ievazātas pēdējos gadsimtos no krieviem. Tautasdziesmās pastalas ir nicinātas un pieminētas maz. "Kam, tautieti, auklas viji – Es pastalas nevalkāju: es savos bāliņos Kurpītēs vien staigāju." "Čaukstēt čaukst, nerībēja Pastalām dancojot, Dancos mani bāleliņi, Tie zemīti rībināja." "Mauc, brālīti, baltus cimdus, Ved māsiņu dancināt: Māsiņai baltas zeķes, Greznas kurpes kājiņā!" Pastalas bija noderīgas dažos saimniecības darbos, bet kā visurlietojamus apavus tās valkāja nabagi un arī ļaudis, kuriem latviešu tikumi daudz nerūpēja. Toreiz, kad latviešu darba augļi vēl palika pašu latviešu rokās un sveši ļaudis tos nepiesavinājās, nabadzība parasti bija darba tikuma trūkuma sekas. Uz šādiem ļaudīm – sliņķiem, nevīžām, muļķīšiem un citiem tad arī attiecināja apzīmējumu "pastalnieki", kuri, atbilstoši visiem zināmās rotaļas vārdiem, danco ar vīzām, basām kājām vai cauru kurpi, kura jāsasien ar siksnu. Ar jēdzienu "pastalnieks" ir jāsaprot nevis tāds cilvēks, kas dotajā brīdī ir apāvis pastalas, bet gan kā pārstāvis no pastalu valkātāju kārtas. Vārds "pastaliņas" izraisa asociācijas par kaut ko anahronisku, bezgaumīgu, latviešu lepnumam nepiemērotu. Te būtu vietā atgādināt latviešiem savā laikā pasniegto teicienu – labāk pastaliņās, bet brīvi. Tas bija sākums latviešu sagatavošanai uzņemt pamācības, ka nacionālā brīvība var pastāvēt tikai "pastaliņu līmenī": nabadzīga, muļķīga, naiva...

– Ko jūs domājat par prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura šobrīd vada Latviju, tātad arī latviešu tautas pazudināšanas plānu?

Importētā prezidente šobrīd izliekas, ka boļševiku okupācija nav nekad notikusi. Līdz ar to sanāk, ka viss ir noticis likumīgi – gan boļševiku iebrukums Latvijā, gan latviešu izsūtīšana, slepkavošana, gan krievvalodīgo migrantu varzas ieplūdināšana un "naturalizēšana" Latvijā!

Viņa nav spējīga latviski domāt. Cilvēks bieži pieņem to domāšanas veidu, kādā vidē viņš ilgstoši uzturas. Tā ir noticis arī ar Vairu Vīķi-Freibergu. Viņai ir amerikāņu domāšanas veids. Viņa taisa "demokrātiju", kuru es pielīdzinu tādai pašai noziedzībai pret cilvēci kā boļševisms un mafija. Tie ir trīs galvenie masu noziedzības veidi. Noziegums slēpjas tendencē izveidot privilēģijas noteiktai augstākstāvošai priviliģētai šķirai, kura nav tauta. Tiek izveidota verdzinātāju šķira, un visas tautas padarītas par vienādu, nedomājošu, nekulturālu vergu un mankurtu masu. Ja nebūs vairs tautas, nebūs arī kultūras, jo kultūra var būt tikai nacionāla. Nevar pastāvēt kaut kāda kristīgā vai padomju kultūra, kura nav piesaistīta noteiktai tautai.

Kā īpašumā nonāks Latvija, kad tā būs privatizēta un izpārdota? Novērojumi liecina, ka aiz pircējiem-vidutājiem stāv Krievijas firmas un iestādes. Var jau būt, ka visu Latviju nepārdos. Nav ziņu, ka taisītos privatizēt un pārdot, piemēram, Tīreļpurvu. Tur tad varētu ierīkot rezervātu vēl palikušajiem latviešiem, kurus par naudu izrādīs tūristiem kā mērkaķus, vēkšķētājfolkloristus... kuri no Kanādas importētās prezidentes stingrā uzraudzībā drīkstēs sarunāties latviski un pastaliņās dancot – ļampampā, ļampampā.

Līga Muzikante

"DDD"
Nr.2
2002.gada 16.maijs...
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
-4
daiļumu. Tiek paskaidrots, ka par folkloru visā pasaulē sauc tikai to, ko izpilda "autentiski". Bet kāds tad ir "autentiskuma" kritērijs? Vai kāds ar savām ausīm ir dzirdējis, kā dziedāja latvieši pirms gadu simteņiem? Vai jaunām latviešu meitenēm tad bija jāpūlas atdarināt veca āža balsi, lai nodziedātu "Es meitiņa kā rozīte, kā sarkana magonīte"? Šobrīd arī "folkloras" ansambļu nosaukumi ir kroplīgi. Piemēram, "Vilkači", "Vilcenes", "Vilki", tātad gaudotāji un vēkšķētāji. Tad jau labāk būtu "Cūkas", "Sivēni", – vismaz mīlīgāk. Austrālijā ir ansamblis "Saules josta", bet Latvijā šādu skaistumu nedrīkst atļauties. Domāju, ka drīz parādīsies ansamblis "Sumpurni"...

Latviešu dzīvesziņas būtība atspoguļojas tautasdziesmu dziļākajā kompozīcijas saturā, kas atklājas caur daiļumu, baltu un mirdzošu izpildījumu. Lokaties, mežu gali, lai balstiņis pāri skan! Latviešu folkloras daiļums ir tas spēks, kas silda tautiešu sirdis, sauc pie mūsu nacionālās kultūras, vieno tautu latviešu dievatziņā, kaut arī neapzinātā. Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju! Atņemot latvju folklorai tās daiļumu, ietērpjot to pastaliņās un fufaikā, tauta no tās novērsīsies, zaudējot savu pagātni, kultūru un Dievu. Ķērcot dzimu, vēkšķot augu...

– Kas vainas pastalām? Vai arī tās ir izdomāts pseidotautisks atribūts, lai grautu patieso latviešu skaistuma izjūtu?

– Jā. Pastalas nav latviešiem raksturīgi apavi. Tās ievazātas pēdējos gadsimtos no krieviem. Tautasdziesmās pastalas ir nicinātas un pieminētas maz. "Kam, tautieti, auklas viji – Es pastalas nevalkāju: es savos bāliņos Kurpītēs vien staigāju." "Čaukstēt čaukst, nerībēja Pastalām dancojot, Dancos mani bāleliņi, Tie zemīti rībināja." "Mauc, brālīti, baltus cimdus, Ved māsiņu dancināt: Māsiņai baltas zeķes, Greznas kurpes kājiņā!" Pastalas bija noderīgas dažos saimniecības darbos, bet kā visurlietojamus apavus tās valkāja nabagi un arī ļaudis, kuriem latviešu tikumi daudz nerūpēja. Toreiz, kad latviešu darba augļi vēl palika pašu latviešu rokās un sveši ļaudis tos nepiesavinājās, nabadzība parasti bija darba tikuma trūkuma sekas. Uz šādiem ļaudīm – sliņķiem, nevīžām, muļķīšiem un citiem tad arī attiecināja apzīmējumu "pastalnieki", kuri, atbilstoši visiem zināmās rotaļas vārdiem, danco ar vīzām, basām kājām vai cauru kurpi, kura jāsasien ar siksnu. Ar jēdzienu "pastalnieks" ir jāsaprot nevis tāds cilvēks, kas dotajā brīdī ir apāvis pastalas, bet gan kā pārstāvis no pastalu valkātāju kārtas. Vārds "pastaliņas" izraisa asociācijas par kaut ko anahronisku, bezgaumīgu, latviešu lepnumam nepiemērotu. Te būtu vietā atgādināt latviešiem savā laikā pasniegto teicienu – labāk pastaliņās, bet brīvi. Tas bija sākums latviešu sagatavošanai uzņemt pamācības, ka nacionālā brīvība var pastāvēt tikai "pastaliņu līmenī": nabadzīga, muļķīga, naiva...

– Ko jūs domājat par prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura šobrīd vada Latviju, tātad arī latviešu tautas pazudināšanas plānu?

Importētā prezidente šobrīd izliekas, ka boļševiku okupācija nav nekad notikusi. Līdz ar to sanāk, ka viss ir noticis likumīgi – gan boļševiku iebrukums Latvijā, gan latviešu izsūtīšana, slepkavošana, gan krievvalodīgo migrantu varzas ieplūdināšana un "naturalizēšana" Latvijā!

Viņa nav spējīga latviski domāt. Cilvēks bieži pieņem to domāšanas veidu, kādā vidē viņš ilgstoši uzturas. Tā ir noticis arī ar Vairu Vīķi-Freibergu. Viņai ir amerikāņu domāšanas veids. Viņa taisa "demokrātiju", kuru es pielīdzinu tādai pašai noziedzībai pret cilvēci kā boļševisms un mafija. Tie ir trīs galvenie masu noziedzības veidi. Noziegums slēpjas tendencē izveidot privilēģijas noteiktai augstākstāvošai priviliģētai šķirai, kura nav tauta. Tiek izveidota verdzinātāju šķira, un visas tautas padarītas par vienādu, nedomājošu, nekulturālu vergu un mankurtu masu. Ja nebūs vairs tautas, nebūs arī kultūras, jo kultūra var būt tikai nacionāla. Nevar pastāvēt kaut kāda kristīgā vai padomju kultūra, kura nav piesaistīta noteiktai tautai.

Kā īpašumā nonāks Latvija, kad tā būs privatizēta un izpārdota? Novērojumi liecina, ka aiz pircējiem-vidutājiem stāv Krievijas firmas un iestādes. Var jau būt, ka visu Latviju nepārdos. Nav ziņu, ka taisītos privatizēt un pārdot, piemēram, Tīreļpurvu. Tur tad varētu ierīkot rezervātu vēl palikušajiem latviešiem, kurus par naudu izrādīs tūristiem kā mērkaķus, vēkšķētājfolkloristus... kuri no Kanādas importētās prezidentes stingrā uzraudzībā drīkstēs sarunāties latviski un pastaliņās dancot – ļampampā, ļampampā.

Līga Muzikante

"DDD"
Nr.2
2002.gada 16.maijs
+1
look who is back!
0
Vismaz ir atsauces no kurienes un kas to interviju ir veicis:d Kā vienmēr nav paša Bobja komentāri:D
+1
spams nemirst
0
Bļeģ, KO!?!?
+2
Par šito pluss, sirsnīgi nosmējos. Tam tipam ir tāds juceklis galvā, ka vaidies... Sakarīgai atziņai pilnīgi negaidīti seko nedzirdētas glupības, un tā vienā laidā. Piemēram, "Jo latviešu gēnos ir vairāk gudrības nekā Rietumeiropas tautām. Ja nu latviešu domātspēja pielīp citām tautām? Tieši tāpēc latviešu tautu cenšas iznīcināt." :D :D :D

Nav jau gan diez cik pārsteidzoši, ka šo "latviešu folkloras un dzīvesziņas kroplo atspoguļošanu" tik ļoti akcentē tieši dievturu pārstāvis.
+2
emmm, man kā topošajam folkloristam to palagu vajadzētu izlasīt, bet a nafig sevi piesārņot?
+1
"Latviešiem ir bijis daudz jāstrādā, jādomā, kad sēt un kad pļaut. Latvijā klimats ir kontrastains – bargas ziemas un karstas vasaras. Līdz ar to latvieši ir attīstījušies kā gudra, domājoša tauta, tātad ārkārtīgi bīstama, grūti apkrāpjama."

Ko tu neteiksi, sējas, pļaujas noslēpumi - neizsmeļams gudrības avots 21. gadsimta cilvēkam! :D Varbūt labāk uzreiz atpakaļ alās, pie balti mirdzošajiem troglo... atvainojiet, daiļlatviešiem, kuri, maudami kā mācēdami, mistiskā veidā māva daiļāk par šodienas māvējiem, nemaz nerunājot par tiem augstu muzikālo skolu samaitātajiem folkloristiem.
""Vilkači", "Vilcenes", "Vilki", tātad gaudotāji un vēkšķētāji"... Tik folkloriskas padarīšanas kā metafora vai alegorija akmeņu un saules pielūdzēja smadzenei tomēr liek lagot (8
+2
Starp cit, Sumpurnis man jau sen bija prātā kā labs nosaukums latviski vēkšķošai metālblicei.
0
nu pzdc, tavu ideju nozaguši :/
+2
ai bljaa ! ai bljaa ! ai bljaa ! tik daudz burtu .... man acis saak jau saapeet pat apskatoties uz to textu
+3
^ Neko labu par tevi tas neliecina...
+1
Vo šito es nesaprotu - nav vairs tie laiki, kad visiem bija šausmīgie, resnie monitori, kas bojā acis. Es piemēram uz kompja esmu arī lasījusi vairāku simtu lapaspušu garas grāmatas - redze kaut kā tā rezultātā nav zaudēta.
+4
Varbūt cilvēkiem ir alerģija pret tekstu, un garāku par vienu rindkopu fiziski nevar izturēt...
-2
sepeda, savulaik, brūkot PSRS atjaunojās dievturu kustība. Izveidojas Ramavas draudze, tās vadonis bija Detlavs. Draudzes vairakums nolema, ka tai jāreģistrējas LPSR reliģisko lietu pārvaldē. Pret to iestajās daļa draudzes, kas izveidoja Viestura draudzi ar Gunāru Freimani kā vadoni. Pēc Gunāra Freimaņa aiziešanas viņā Saulē, draudzes darbību neizdevās turpināt, un draudze nolēma savu darbību uz nenoteiktu laiku pārtraukt. Daļa draudzes pievienojās folkloristiem. Piemēram Anda Ābele un kopa Laiva. Daļa Tomariņu Kārļa vadībā izveidoja Sdabrenes draudzi, bet daļa pievienojās Sadraudzes nu jau vairākām draudzēm. Par formalo Sadraudzes dižvadoni kļuva Marģers Grīns. Vienlaikus ar Viestura draudzes aktīvās darbības pārtraukšanu darbību aktīvi uzsāka Nameiša draudze, kas tapa par Pērkonkrusta kustības atjaunotnes kodolu. Diemžēl Pērkonkrusts savā darbībā jau sākotnēji sāka virzīties pa vardarbības ceļu, un neapdomīgi rīkojoties būtība pati sevi iznīdēja.
Sadraudze par savu galveno mērķi izvirza dievturu iekļaušanu kopējā Latvijas reliģiju panteonā kā tradicionalu reliģiju. Pārējās draudzes uzsvaru liek uz savu senču tradīciju kopšanu un izzināšanu.
Viestura draudze izdeva 21 izdevumu par dievturības tēmām, - Dievturu vēstnesi. Sidabrenes draudze nerelulari izdod izdevumu Sidabrene. Nameiša draudze, cik zinu, vairāk darbojas kā ekstrēma nacionali politiski orienteta organizācija.
Joprojam notiek meklējumi kā veidot plašāku popularitāti gūstosu latvju duievestības nesošu struktūru.
Pastāv arī uzskats, ka pašas dainas ir šīs struktūras pamats. Tapat arī senās zināšanas, kuras joprojam tiek saglabātas sakulēs. Sava veida informācijas portalos, ko dažas kristīgās sektas dēvē par sātana torņiem, un kuras atrodamas uz visas Zemes.
Doma par sakulem sasaucas ar Ķīnas viedo uzskatiem par dharmisko Visuma uzbūvi, kas būtībā ir sava veida Visuma informatīvais tīklas. Arī pagājušā gadsimta beigās veiktie pētījumi elementārdaļiņu jomā apstiprina šāda lauka pastāvēšanu (Alena A
pooh (2005-09-02 00:57) [visi komentāri] [visi komentāri šajā grupā]
(Alena Aspeka Parīzes fiziķu grupa).
Tāpēc iespejams, ka derībai ar trancendentalo apziņu, ko dēvejam par Dievu ir jānak kā intīmi atklasmei, tad kad cilveki būs gatavi. Bet tikam šīs būtības apzinatai sapratnei nav vajadzīga noteikta organizēta struktūra.
Cita lieta, ka, lai uzglabatu un nodotu no viena otram sapratni par Dievu, ir vajadzīga organizēta struktūra, kura pēc būtības nav reliģija, bet gan savstarpejas mācības struktūra. Būtībā par tādu iestājās arī Jēzus, un vismaz atiecībā uz jūdu tautam tas ir guvis jēgas apstiprinājumu.
Tāpēc pastāv arī uzskats, ka Jēzus mācību var izmantot jebkuras dautas derības ar trancendentalo apziņu atjaunošanai. Bet tam protams nav saistības ar kristietību, kas pēc būtības ir uz Pāvila mācības un judaima reliģijas bāzes veidots biznesa iestādījums, ar mērķi slēgt individualo cilveku tuvību ar trancendentalo apziņu, vienlaikus sevi pasludinot kā tās pārstavjus. Līdzīgi kā PSRS partija pasludinaja sevi par cilvēces sirdsapziņu.
Tā kā var izšķirt trīs galvenos virzienus. Viens, kas domāts, lai piesaistītu materialos līdzekļus, kas ļauj valdīt pār tautām. Un ar to nodarbojas dažādas reliģijas un konfesijas, kuras šajā ienesīgajā biznesā aktīvi konkurē. Otrs virziens ir vienkāršie ticīgie, kas sajukuma necenšas izzinat, bet vienkārši tic kaut kā esībai, un ir viegli pieejami dažādām reliģijam, kuras cenšas pārsolīt ticīgajiem dažādos labumus, kas tiem tiks pievienojoties. Un trešais virziens ir cilveki, kuri cenšas izzināt un atgriezt derību ar - trancendentalo apziņu, ar Dievu. Un jāsaka, ka arī sõ mācību ir milzīgz daudzums, no kuram daudzas ir gana līdzīgas un atšķiras tikai terminoloģijā, bet citas ir visai brīva fantāziju interpretācija.
Gluži līdzīga ir arī mūsdienu dievturība. Tāpat ir tās daļas centieni pēc varas, tapat ir tās pulkā ticīgie, un tāpat ir tie, kas cenšas izzināt un meklē intīmu tuvību ar Dievu.
Cik vien var pārskatīt pasaules vēsturi un civilizāciju vēsturi, nemitīgi ir bijuši visi trīs virzieni. Bet
pooh (2005-09-02 00:59) [visi komentāri] [visi komentāri šajā grupā]
Bet dažādos laikos kāds no virzieniem ir guvis virsroku un bijis valdošais. Tam par iemeslu ir dažādi socialie aspekti, kuri dēļ cilveku tūlītējo vajadzību prioritātēm izvirza kādu no virzieniem par vadošo.
Par Ernestu Brastiņu. Viņs uzskatams par dievturības izveidotaju un pamatlicēju. LAi gan protams ne jau bviens to darīja. Bet tieši viņa personība šajā lieta bija visspilgtakā.
Domaju, ka bibliotekas jabūt gan Marģera Grīna, gan Ernesta Brastiņa grāmatam. Tāpat Jēkaba Bīnes darbiem. Un iespejams, ka atsevišķās bibliotekās atrodami arī Dievturu vēstneša izdevumi.
Bet būtībā, ja atrastos pietiekami daudz interesentu atjaunot dievturu Viesturu draudzes darbību, un būtu velme veidot to kā trešo,- mācības virzienu, to iespejams darīt. Galu gala es biju šīs draudze vadonis, un draudzes likumu gramata glabajas pie manis.
+7
Tak pieraksti avotu, citādi var padomāt, ka tu esi draudzes vadonis.
-3
Pooh Jeb Vilnis Grinscuks sikak vari pameklet draugos vai uzprasit morgam no ankh.id.lv jo vini ir sava starpa pazistami.
-5
Vel varu piebilst ka sis cilveks ari ir bijis pie partijas visu latvijai tapsanas ka viens no lielakajiem padomdevejiem tikai atskiriba no partijas vinam ir objektivs vertejums un vins daudz ko var pastastit par lietam kas iespejams vl ne parak glaimo.
+1
Es neteiktu, ka mani diži interesē, tas tips drusku ar putniem liekas un dievturību vispār neatzīstu, vienkārši kaut kādām atsaucēm jābūt, lai var saprast, kas ko.
0
Es cienu to cilveku tapec pierakstiju avotus lasat un domajat tas ari viss.
Liega es ieteiktu tev pameklet vairak kontaktus ari uz so pusi.
+2
Neviens nelasīs tavus rakstus ! Meklē citu vietu :d
0
man ari ir gruti lasit pie datora, acis baigi nirbst pec laika, kautgan man sen ka nav vairs vecais moniitis.
0
Manas acis speej mobilizeet interese;)
+1
Bobij? Kādi kontakti? Ar dievturiem un truu folkloras ļaudīm, kuri tic auseklīšiem un lielpilētā mēģina spēlēties senlatviešos?
+6
Hmm.. un kas pašam Bobijam būtu sakāms šo copy+paste palagu sakarā? Plātīšanās ar svešiem viedokļiem un atziņām jau nav liela māksla. Ja reiz kopē šeit tādu padarīšanu, tā būtu pašam mazliet jāiztirzā. Tā taču neviens nesāk diskusiju! Vai varbūt komentāru neesība jāsaprot kā mēma bezierunu piekrišana Tomariņa kunga viedoklim..?
-6
Liega ja tu nebutu tik aprobezota ka tu tagad to paradi tad gan pacenstos izveidot sos kontaktus kamer vel tev ir dota tada iespeja jo driz so veco viru vairs nebus saja saule vismaz dievturi mana skatijuma ir cilveki kas nostajas preti kristietibas daziem murgiem kamer musu black metal scena tikai koncertus ar dark domination piedalisanos spej sarikot bet uz atklatu cinu pat iziet nav spejigi.
Protams tagad vari gudri dirst ka blackeriem tas nebutu jadara.
Man nav mema bezierunu piekrisana vienkarsi iesaku muslaiku notikumus paskatities ar no sada aspekta.
Pie tam Tomarina kungam ir doktora grads.
Vienkarsi izlasiet un padomajiet varbut rosinas kadas pardomas starpcitu piemeram Deathperado varetu likties interesanti Tomarinu Karla uzskati jo pasam ari ir nedaudz lidzigi.
Dievturiba ir analitiska atskiriba no kristietibas un tas man ari patik
Varat jau ari palikt tik pat stubli un problemu neredzosi ta ir briva jusu izvele.
+3
Nez, kā tas nākas, latviešu tauta, būdama tik intelektuāli pārāka par visām citām reģiona tautām, tā arī 10 000 gadu laikā nav spējusi neko izdarīt?
-6
Mes neesam tadi paraziti ka tas citas tautas kas izkalpojas zhidu raditajai kristietibai.
+2
kaa vispaar cilveekam var taada huinja uztraukt?
+1
Bobij, un ko tad es uzsūkšu no tiem vecajiem kungiem? Dievu panteonu, ko viņi izpīpējuši no Pētera Šmita vākuma un Ernesta Brastiņa darbiem un pie visa vēl dainās mēģina rast pārspīlētus ezoteriskus skaidrojumus? Labi, to tur var meklēt, bet tikai tādā gadījumā, ja mājās nav ko darīt un var dzīves jēgu zīlēt dainās. Nav NEVIENS, kas pateiks, kā bija pirms tiem 800 gadiem. Pietiekami daudz kas dainās ir tik neskaidrs un mūsdienās kļuvis nesaprotams, lai katrs tur varētu meklēt savu interpretāciju.
Bet dievturi tuvākajā laikā neizzudīs, jo ir pietiekami daudz cilvēku, kuriemm tas interesē, īpaši šajā laikā.
+2
Dievturi vispār ir čaļi, kas ir paņēmuši latviešu folkloru/mitoloģiju, izreipojuši un uzčinījuši kārtējo pseidoneopagānu bulšitu. ar pagānismu, imo, tam nav nekāda sakara, tam nav vajadzīga nekāda jobana organizēta reliģija.
-5
Ja tikai ir pa pilnam pseido dievturu kuru intereses ir tas lai dievturi ja ne izzustu tad klutu diezgan smiekligi jo tiek raditas organizacijas kas itka pilda dievturu draudzu lomu bet patiesiba ideja ir ar visadam stulbam izdaribam padarit dievturus par apsmiekla objektu.
Tomarinu karlim ir par pa 90 gadiem ja nekludos.
Rekinies ka vins dzivoja laika kad vel bija dzivs Ernests Brastins lidz ar to mums paradas iespeja uzzinat no cilveka kas bija dzivojis viena laika ar dievturibas izveidotaju.
Deth ja tev ar to inteligenci ta pasvakak tad varbut nevajag tiesam intereseties.
Gan tev gan pasai dievturibai no ta bus vairak labuma.
+4
Lai nu kurš, bet ne jau tu, bobij, kādam vari pārmest kautko par inteliģenci.
+1
Es tomēr brīnos par to, ka šams tik daudz visādu figņu lasa un neskaitot visas izlaistās garumzīmes un pieturzīmes, vēl ir tik daudz stila kļūdu, ka bail paliek lasot.
+1
latvieši visā savā pastāvēšanas vēsturē nekad nav bijuši saimnieki paši savā zemē. varbūt vienīgi kaut kad sen atpakaļ, vikingu laikos..
0
nav īsti korekti lietot vārdu "latvieši", jo latvieši kā tauta sāka veidoties tikai 18./19. gs., ar kautkādu daudzmaz kopīgu nacionālu apziņu.
-3
Deth vispar ja tu nelasitu tikai zhidu rakstitus darbus tad varbut domatu nedaudz plasak un labak.
Tikai ko var no cilveka kas nav izkapis no kalpa personibas ara sagaidit.
+1
Ja fakts, ka latvieši visu laiku dzīvojuši bez kādas "daudzmaz kopīgas nacionālas apziņas" atbilstu patiesībai, latvieši būtu izzuduši no zemes virsas jau kādā 14. gs., nemaz līdz tam 19. gs nenodzīvojot.
0
Es mēnesi atpakaļ iegādājos mērkaķi kā mājdzīvnieku. Nedēļas laikā iemācīju viņam rakstīt latviski ar visām garumzīmēm.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Jubilāri
MEDIEVAL (19 gadi)
Sedmenc (15 gadi)
Racējs (1 gadiņš)
Viskas