DANNY CAVANAGH (ANATHEMA)
+4
Sestdien, 6. februārī klubā „Melnā Piektdiena” ar akustisko programmu uzstāsies Lielbritānijas grupas ANATHEMA ģitārists un dziesmu autors DANNY CAVANAGH
Iesildīs:
LEAFBLADE (Acoustic / Rock, uk)
www.myspace.com/leafblade
SUS DUNGO (Acoustic / Rock, lv)
Sākums: 20:00 (klubs atvērts no 19:00)
Ieeja: 5Ls
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
šo jau biju manījis, 2008ajā bija līdzīga tipa pasākums Depo pa 6 ls
0
tikai tad uzstājās ex-Anathemas basists Dunkans Patersons + Miks Moss
0
^ Paterson + Moss, aka Antimatter tak arī MP 2007. gada decembrī uzstājās, tie paši Leafblade vēl iesildīja. Un šis pats D. Cavanagh ar 2006. MP uzstājās.
0
vai tad nebija šitas pats purns nevis basists ?
Runč, man liekas, ka toč bija ģitārists, brutālajā tak pie ģitāras redzējām :)
Runč, man liekas, ka toč bija ģitārists, brutālajā tak pie ģitāras redzējām :)
0
Labi, vienojamuies ka būs Anathema akustiskais koncis un miers ...
0
^^nu Depo toreiz šis nebija.
0
www.klubsdepo.lv/index-lat.php?p=9&i...
"Varētu teikt, ka šī Liverpūles draugu regulāra viesošanās Latvijā aizsākās tad, kad pie mums uz Rīgu atbrauca grupas Anathema ģitārists – viens no trijiem brāļiem – Danny Cavanagh. Šķiet, tas bija pirms kādiem trijiem gadiem, kad Danny Cavanagh nospēlēja divus akustiskos koncertus Latvijā. Laikam tad arī aizsākās tuvā un apsveicamā draudzība starp Liverpūles puišiem un mūsu pašu talantīgo meiteni Vic Anselmo.
Un nu 14. novembrī jau otro reizi pie mums viesojās Mick Moss, šoreiz ņemot līdzi otru projekta Antimatter dibinātāju Duncan Pattersson, kam ir cieša saistība ar angļu kulta grupu Anathema, jo viņš no 1991. līdz 1998. gadam tur spēlēja basģitāru. Taču tagad viņš izveidojis jaunu projektu, kas saucas ION.
Un kā jau ierasts, šādā pasākumā kā īpašais viesis spēlē Vic Anselmo. Akustiski, skaisti, pilnīgi un ar rotaļīgu pārliecību piepilda zāli galvenokārt ar balsi, balsi un balsi. Apbrīnojami!"
"Varētu teikt, ka šī Liverpūles draugu regulāra viesošanās Latvijā aizsākās tad, kad pie mums uz Rīgu atbrauca grupas Anathema ģitārists – viens no trijiem brāļiem – Danny Cavanagh. Šķiet, tas bija pirms kādiem trijiem gadiem, kad Danny Cavanagh nospēlēja divus akustiskos koncertus Latvijā. Laikam tad arī aizsākās tuvā un apsveicamā draudzība starp Liverpūles puišiem un mūsu pašu talantīgo meiteni Vic Anselmo.
Un nu 14. novembrī jau otro reizi pie mums viesojās Mick Moss, šoreiz ņemot līdzi otru projekta Antimatter dibinātāju Duncan Pattersson, kam ir cieša saistība ar angļu kulta grupu Anathema, jo viņš no 1991. līdz 1998. gadam tur spēlēja basģitāru. Taču tagad viņš izveidojis jaunu projektu, kas saucas ION.
Un kā jau ierasts, šādā pasākumā kā īpašais viesis spēlē Vic Anselmo. Akustiski, skaisti, pilnīgi un ar rotaļīgu pārliecību piepilda zāli galvenokārt ar balsi, balsi un balsi. Apbrīnojami!"
+4
pēc Depo koncerta, ap pieciem no rīta, kad bija jābrauc uz lidostu, Patterssona kungs bija tik tiko beidzis lietot alkoholiskos dzērienus Depo pretējās puses iestādē un līdz busiņam gāja graciozi lēni...
+2
ā, es sajaucu Depo ar MP, sorīte. Uz Depo nebiju. Tie gan šķeļās un atsevišķi braukā ar vienām un tām pašām dziesmām >:)
+1
Varēja Anneku paķert līdzi!
-3
åtkal viņš...??
+4
viņš Tevi vajā ? >:)
0
...ar lomiku un izkapti
+1
Uz šito jāaiziet, akustiskais roks varētu būt nice :)
+1
mani daudzkas vajā pēdējā laikā... pārsvarā jau austrum āziskas izcelsmes sievišķi... es pat sāku brutāli sistematizēties un uz papīra lapas pierakstīt, kad - kur - kas.
0
vai tik es neaizgāju offtopikā :(
+1
Vēl ne - par pupiem neko neminēji. Austrumāzijas sievišķiem tač ir smuki mazi pupiņi, ne?
+1
beidz, viņiem ir visi iespējamie izmēri!
+1
hmmm
+1
tavuprāt es esmu tik stulbs, lai sevi mocītu ar apziņu, ka man visu atlikušo mūžu būs jāsadzīvo ar maziem pupiem?? ņehuja. viss ir un viss notiek. kas meklē, tas atrod :)) ķipa.
+2
tavuprāt es esmu tik stulbs, lai sevi mocītu ar apziņu, ka man visu atlikušo mūžu būs jāsadzīvo ar maziem pupiem?? ņehuja. viss ir un viss notiek. kas meklē, tas atrod :)) ķipa.
^
par šito rindkopu varētu izņemt filmu (tāda emociju gamma)
Sākumā asa sižeta trilleris, tālāk šizofrēnisks detektīvs, tad dokumentāls video materiāls par cilvēka attālināšanas no dabas. Tad pozitīva ģimenes komēdija un tad LR mākslas filma "Sprīdītis" >:)
^
par šito rindkopu varētu izņemt filmu (tāda emociju gamma)
Sākumā asa sižeta trilleris, tālāk šizofrēnisks detektīvs, tad dokumentāls video materiāls par cilvēka attālināšanas no dabas. Tad pozitīva ģimenes komēdija un tad LR mākslas filma "Sprīdītis" >:)
+3
^ un tas viss lai sasaistītu kopā galveno sižetu, kur mazais2 blietē visādu toņu un izmēru malajietes, ķīnietes, tajietes, vjetnamietes ...
+1
ak dievs, cik garšīgi izklausās "sādu toņu un izmēru"
+1
nu paga paga, es jau esmu 'safilmējis' tās īsfilmas, bet viņas nav domātas publicitātei
+2
^ un ja nu kopā piesēž pie 0,7L ? >:)
+2
tu atbrauksi pie manis uz Shanhaju, lai kopaa pieseedeetu pie 0,7 ? :))
0
caur skaipu
0
Bļeģ. A huļi es vakar aizmirsu uz šito aiziet ... (cry)
0
Neslikts koncis bija, es neko no tiem džekiem nezināju, kas tur spēlē, kad viņi duetā sākumā spēlēja bija forši. Pēc tam kad viņš viens pats, tad jau apnika.
0
Bildes te:
www.diena.lv/lat/izklaide/muzika...
www.diena.lv/lat/izklaide/muzika...
0
^ Dainis iespārdīja - Anathema par gotiskā žanra "kulta grupu" nosauca. Nu tas ir pisdeccc šitā pateikt ...
0
Dainis jau tikai bilžu autors.
0
Tfutu, saputroju. Nu ja - mythago vainīga. Visi Daiņi ir baigie malači.
+3
MEDUS AUSĪM (6.02.2010)
P3team
Februāra akustikas devas ietvaros notika kāds itin miermīlīgs pasākums klubā ”Melnā Piektdiena” – Anathema ģitārists, viens no bračkām Danny Cavanagh plus iesildītāji – latviešu šarmantās laumiņas Sus Dungo un hipijs ar skanīgo balsi liverpūlietis Leafblade. Akustiska pati par sevi atbaida visus tos, kas mīl troksni, kurā pazaudēt savu identitāti iekš grādīgo dziru un intensīvu sarunu masas, tāpēc šis pasākums savā paspārnē ņēma publiku, ko ‘ikdienā’ klubā nenākas īpaši novērot. Protams, reibušie bija, bet tas bija tik ļoti vienalga, ka manā skatītāju čekotājā pat neatrod vietu.
Ļoti nepacietīgi jau gribu sākt pastāstīt par Sus Dungo, jo šis dūdiņ-orķestris mani tā apbūra, ka nemaz negribu zināt kaut ko ne-laumiņveidīgu par viņām. Pirms paša priekšnesuma, es tikai pa gabalu vēroju, kā meitenes veic soundcheck, un jau tad man noskrēja tirpiņas par to, cik feini viņas izskatās un uzvedās. Es apzināti negāju klāt un nerunāju, tik skatījos, kā viņas kā tādas pilnīgi nelatviešu fejiņas tipināja visur pa klubu. Pats jaukākais un iedvesmojošākais ir tas, ka uz skatuves viņas kļuva dubultfeinas ar savu tīro skaņu, vienkāršo un valdzinošo melodismu un visam pāri izskatījās kolosāli skaistas. Meitenes uz skatuves spēlēja attiecīgi šādus instrumentus - bungas, basģitāru, flautu, akustisko/ritma ģitāru, vijoli, akordeonu un solo ģitāru. Plusā, protams, vismaz 3 no viņām, paralēli vai atpūšoties no instrumenta spēlēšanas, pierādīja talantu tīru vokālu pielietošanā. Tīri muzikāli ņemot, es visvairāk priecājos par to, ka kādas 3-4 dziesmas, pamatā balstoties uz vienu primitīvu rifu/melodiju, izaug par daudzminūšu interesantiem skaņdarbiem caur to, ka dūdiņ-orķestris prot virtuozi pieaudzēt pamatmelodijai solo gājienus no dažādu instrumentu puses vai arī ar dinamikas spēku pieveikt melodijas vienkāršību, pievienojot dziesmai vērtību caur skaņas biezumu un spēku. Lai lēdijām veicas ceļā uz milzīgiem panākumiem!
Pēc tam, kad dūdiņas caur ķiķināšanas (no viņu pašu puses) un ovāciju (no klausītāju puses) skanīgajiem trokšņiem nozuda no skatuves (bet ne no deju plača), mani personīgi un domājams, ka arī daudzus citus no klātesošajiem sadarbības trīsvienības (Anathema/Antimatter/Leafb... faniem ar savu muzikālo pamatīgumu iepriecināja Sean Jude no Leafblade. Viņa muzikālais partneris bija pats misters vakara headliner Danny Cavanagh, bet pagaidām prožektori uz viņu vēl nespīd ar pilnu atdevi. Tātad – tīri vizuāli Sean izaudzējis krietni pamatīgāku pačku, ja salīdzinām ar laiku 2 gadus atpakaļ. Tagad viņš izskatās garāks un garīgāks uz skatuves, turot ģitāru 45o leņķī un izdziedot savu dvēseli ar novērstu skatienu. Citreiz es būtu priecājusies par to, ka mūziķi komunicē ar skatītājiem, iesaistot savas sejas izteiksmes un acu skatienu, taču šoreiz D.Cavanagh nedaudz novērsa publikas uzmanību, protams, ne jau ar nodomu, bet tomēr. Pats Leafblade spēlēja dziesmas no vecā labā repertuāra, bet lielāko daļu uzstāšanās skanēja jaunas kompozīcijas, kas savās noskaņās neatpaliek no tām, kas mani apbūra toreiz, kad Sean atbrauca uzstāties kopā ar Antimatter. Profesionāla ģitārspēle kombinācijā ar tīriem vokāliem nevar izgāzties nekādā gadījumā, bet Leafblade to pacēlis tādā līmenī, ka grūti pat saprast – koncentrēties uz vokāliem vai izjusto ģitārspēli. Lielisks, Sean, tiešām lielisks priekšnesums!
Negribas pat sākt jaunā rindkopā teikumu par to, kā Danny nomainīja Leafblade, jo tas notika pavisam nemanāmi – Sean Jude pateicās publikai, paķēra savu formīgo ģitāru un pieticīgi pameta skatuvi, lai (ar saprotamu iemeslu) dotu pilnu skatuvisko kvadratūru Danny Cavanagh solo priekšnesumam. Anathema brāļu kompānijas ģitāriskākais pārstāvis tiešām pārvērtās, palikdams viens uz skatuves – viņa uzvedība tikpat vienkārša un jokpilna kā jebkuram, kas plecu pie pleca tajā vakarā stāvēja pie skatuves. Lai arī ik pa laikam mākslinieks pameta mazdrusciņ bažīgu skatienu uz skaļo pīpētavas/bāra stūri, viņš nevienā brīdī nelikās jūtamies pārāks par saviem klausītājiem. Melnā zaldātiņa ancukā ģērbies, viņš figurēja pa skatuvi, nemanāmi piespiezdams kādu maģisku ģitāras pedāli šur un tur, ar dūri pret ģitāras korpusu uzsizdams pamatritmu, ar bezbailīgu, nekautrīgu skatienu vēroja latviešus pie skatuves malas, dziedot eņģeļbalstiņā dziesmas, kas ne vienam vien no mums, skatītājiem, lika iekšķīgi vai ārīgi noliet sāļu jo sāļu asariņu. Par fraciņām un uzvedību tiešām nav vērts runāt, jo, lai arī kādas tās būtu, tas nespētu nomākt to, cik kolosāli bija dzirdēt sirdi šķaidošās Anathema klasikas dzīvajā, ar balsi, ar ģitāru, ar pašu komponistu ‘pie stūres’. Nu, kurš gan labāk spētu nospēlēt „Fragile Dreams” , „ Forgotten Hopes” , „ Are You There?” vai „ One Last Goodbye” , ja ne pats dziesmu tekstu un mūzikas autors? Es varētu izplūst daudz salīdzinājumos par to, kā man patika, kā man pašai asara nobira, kā skatītāji dziedāja līdzi, kā cilvēki klausījās un plūda transā, kā pārīši cieši apķērušies baudīja sūri romantisko mūzikas gaisotni, taču tas neko daudz nespētu kompensēt Tevis paša klātbūtni tuvu mūzikai, kas plēš iekšas uz āru.
Paldies organizatoriem, māksliniekiem un skatītājiem par lielisko akustisko vakaru.
pāris vārdos - short intervija ar Dnny te:
www.easyget.lv/muzika/read/21515/...
turpat kkur arī bilduks.
P3team
Februāra akustikas devas ietvaros notika kāds itin miermīlīgs pasākums klubā ”Melnā Piektdiena” – Anathema ģitārists, viens no bračkām Danny Cavanagh plus iesildītāji – latviešu šarmantās laumiņas Sus Dungo un hipijs ar skanīgo balsi liverpūlietis Leafblade. Akustiska pati par sevi atbaida visus tos, kas mīl troksni, kurā pazaudēt savu identitāti iekš grādīgo dziru un intensīvu sarunu masas, tāpēc šis pasākums savā paspārnē ņēma publiku, ko ‘ikdienā’ klubā nenākas īpaši novērot. Protams, reibušie bija, bet tas bija tik ļoti vienalga, ka manā skatītāju čekotājā pat neatrod vietu.
Ļoti nepacietīgi jau gribu sākt pastāstīt par Sus Dungo, jo šis dūdiņ-orķestris mani tā apbūra, ka nemaz negribu zināt kaut ko ne-laumiņveidīgu par viņām. Pirms paša priekšnesuma, es tikai pa gabalu vēroju, kā meitenes veic soundcheck, un jau tad man noskrēja tirpiņas par to, cik feini viņas izskatās un uzvedās. Es apzināti negāju klāt un nerunāju, tik skatījos, kā viņas kā tādas pilnīgi nelatviešu fejiņas tipināja visur pa klubu. Pats jaukākais un iedvesmojošākais ir tas, ka uz skatuves viņas kļuva dubultfeinas ar savu tīro skaņu, vienkāršo un valdzinošo melodismu un visam pāri izskatījās kolosāli skaistas. Meitenes uz skatuves spēlēja attiecīgi šādus instrumentus - bungas, basģitāru, flautu, akustisko/ritma ģitāru, vijoli, akordeonu un solo ģitāru. Plusā, protams, vismaz 3 no viņām, paralēli vai atpūšoties no instrumenta spēlēšanas, pierādīja talantu tīru vokālu pielietošanā. Tīri muzikāli ņemot, es visvairāk priecājos par to, ka kādas 3-4 dziesmas, pamatā balstoties uz vienu primitīvu rifu/melodiju, izaug par daudzminūšu interesantiem skaņdarbiem caur to, ka dūdiņ-orķestris prot virtuozi pieaudzēt pamatmelodijai solo gājienus no dažādu instrumentu puses vai arī ar dinamikas spēku pieveikt melodijas vienkāršību, pievienojot dziesmai vērtību caur skaņas biezumu un spēku. Lai lēdijām veicas ceļā uz milzīgiem panākumiem!
Pēc tam, kad dūdiņas caur ķiķināšanas (no viņu pašu puses) un ovāciju (no klausītāju puses) skanīgajiem trokšņiem nozuda no skatuves (bet ne no deju plača), mani personīgi un domājams, ka arī daudzus citus no klātesošajiem sadarbības trīsvienības (Anathema/Antimatter/Leafb... faniem ar savu muzikālo pamatīgumu iepriecināja Sean Jude no Leafblade. Viņa muzikālais partneris bija pats misters vakara headliner Danny Cavanagh, bet pagaidām prožektori uz viņu vēl nespīd ar pilnu atdevi. Tātad – tīri vizuāli Sean izaudzējis krietni pamatīgāku pačku, ja salīdzinām ar laiku 2 gadus atpakaļ. Tagad viņš izskatās garāks un garīgāks uz skatuves, turot ģitāru 45o leņķī un izdziedot savu dvēseli ar novērstu skatienu. Citreiz es būtu priecājusies par to, ka mūziķi komunicē ar skatītājiem, iesaistot savas sejas izteiksmes un acu skatienu, taču šoreiz D.Cavanagh nedaudz novērsa publikas uzmanību, protams, ne jau ar nodomu, bet tomēr. Pats Leafblade spēlēja dziesmas no vecā labā repertuāra, bet lielāko daļu uzstāšanās skanēja jaunas kompozīcijas, kas savās noskaņās neatpaliek no tām, kas mani apbūra toreiz, kad Sean atbrauca uzstāties kopā ar Antimatter. Profesionāla ģitārspēle kombinācijā ar tīriem vokāliem nevar izgāzties nekādā gadījumā, bet Leafblade to pacēlis tādā līmenī, ka grūti pat saprast – koncentrēties uz vokāliem vai izjusto ģitārspēli. Lielisks, Sean, tiešām lielisks priekšnesums!
Negribas pat sākt jaunā rindkopā teikumu par to, kā Danny nomainīja Leafblade, jo tas notika pavisam nemanāmi – Sean Jude pateicās publikai, paķēra savu formīgo ģitāru un pieticīgi pameta skatuvi, lai (ar saprotamu iemeslu) dotu pilnu skatuvisko kvadratūru Danny Cavanagh solo priekšnesumam. Anathema brāļu kompānijas ģitāriskākais pārstāvis tiešām pārvērtās, palikdams viens uz skatuves – viņa uzvedība tikpat vienkārša un jokpilna kā jebkuram, kas plecu pie pleca tajā vakarā stāvēja pie skatuves. Lai arī ik pa laikam mākslinieks pameta mazdrusciņ bažīgu skatienu uz skaļo pīpētavas/bāra stūri, viņš nevienā brīdī nelikās jūtamies pārāks par saviem klausītājiem. Melnā zaldātiņa ancukā ģērbies, viņš figurēja pa skatuvi, nemanāmi piespiezdams kādu maģisku ģitāras pedāli šur un tur, ar dūri pret ģitāras korpusu uzsizdams pamatritmu, ar bezbailīgu, nekautrīgu skatienu vēroja latviešus pie skatuves malas, dziedot eņģeļbalstiņā dziesmas, kas ne vienam vien no mums, skatītājiem, lika iekšķīgi vai ārīgi noliet sāļu jo sāļu asariņu. Par fraciņām un uzvedību tiešām nav vērts runāt, jo, lai arī kādas tās būtu, tas nespētu nomākt to, cik kolosāli bija dzirdēt sirdi šķaidošās Anathema klasikas dzīvajā, ar balsi, ar ģitāru, ar pašu komponistu ‘pie stūres’. Nu, kurš gan labāk spētu nospēlēt „Fragile Dreams” , „ Forgotten Hopes” , „ Are You There?” vai „ One Last Goodbye” , ja ne pats dziesmu tekstu un mūzikas autors? Es varētu izplūst daudz salīdzinājumos par to, kā man patika, kā man pašai asara nobira, kā skatītāji dziedāja līdzi, kā cilvēki klausījās un plūda transā, kā pārīši cieši apķērušies baudīja sūri romantisko mūzikas gaisotni, taču tas neko daudz nespētu kompensēt Tevis paša klātbūtni tuvu mūzikai, kas plēš iekšas uz āru.
Paldies organizatoriem, māksliniekiem un skatītājiem par lielisko akustisko vakaru.
pāris vārdos - short intervija ar Dnny te:
www.easyget.lv/muzika/read/21515/...
turpat kkur arī bilduks.
0
Jā, BladeOfDarkness, es vispār neko nesaprotu :)
Bet, ja iztiek bez bābiskas lūpas uzmešanas, manuprāt a) Anathema ir gōtu mīlulīši; b) lai tas paliek starp mums - svētdienas gurumā aizmirsu par doom piebilst :)
Bet, ja iztiek bez bābiskas lūpas uzmešanas, manuprāt a) Anathema ir gōtu mīlulīši; b) lai tas paliek starp mums - svētdienas gurumā aizmirsu par doom piebilst :)
0
Mūzika kuru klausās gōti ne vienmēr ir gōtiska :) Šādu šilti Anathema sakarā pirmo reizi redzu. Visādi trip-hop, depressive rock, atmospheric doom rock, doom-death, atmospheric doom metal gan redzēti ....
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!