Vēstures interesentiem
+15
Uzgāju šādu, visnotaļ interesantu, vietni:
www.pagatne.lv/
www.pagatne.lv/
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
+5
he, ta var neabonēt "Ilustrēto Vesturi" ;-)
+4
Kā atveru lapu, tā pirmā ziņa, ko ieraugu - "Antarktīdā atrod simtgadīgu viskiju".
CTRL+D
CTRL+D
0
Cerams tikai, ka tā lapa tiks arī regulāri papildināta.
0
..."pēc viskija ir parādījušies jauni jaunumui". Cerēsim, ka, resursam nebūs reputācija "vecs" ;-)
0
o, ty :)
0
Loti labs avots.Par "IL" runajot-klasiku - drukato vardu es gan ar neaizmirstu.:D
0
Nav jau nekas īpašs, tā - viegli populārzinātniski rakstiņi, bet ir interesanti šad un tad palasīties.
+2
0
Vai kāds ir lasījis ko nopietnaku par Pokaiņiem? Iespējams, lv teritorijā bija augstāka kultūra neka senājā Grieķijā...
0
Esmu runājis arī ar vairākiem vēsturniekiem un viņi tieši par Pokaiņiem runā kā par prastu tūrisma vietu. It kā kaut kādi akmeņu krāvumi esot vienīgais iespējamais pierādījums kādām agrākām kultūrām, taču šādus krāvumus arī mūsdienās veido zemnieki, attīrot tīrumus no akmeņiem.
Vārdsakot, pierādījumu nekādu, no pirksta izzīsts stāsts.
Faun, par to grāmatu speciālisti un pusspeciālisti izsakās ļoti kritiski. Tur esot vienkārši apskaužama zinātniskā fantastika. Ja vēlies lasīt tieši par baltiem, tad izvēlies ko no Marijas Gimbutienes darbiem - viņa ir atzīta speciāliste.
Vārdsakot, pierādījumu nekādu, no pirksta izzīsts stāsts.
Faun, par to grāmatu speciālisti un pusspeciālisti izsakās ļoti kritiski. Tur esot vienkārši apskaužama zinātniskā fantastika. Ja vēlies lasīt tieši par baltiem, tad izvēlies ko no Marijas Gimbutienes darbiem - viņa ir atzīta speciāliste.
-1
Vēsturnieki ir dažādi. Vieni piekrīt, citi apgāž, citi meklē. Un patiesības meklējumi turpinās... Vai tiešām neviens, kas tur ir bijis, nav jutis kādu īpašu enerģijas lauku - saikni ar kosmosu, ar visumu...
Vēsturnieki vieni nekad neatbildēs uz jautājumu kas uzcēla (un kādēļ) lielās Gizas piramīdas kompleksu.
Vēsturnieki vieni nekad neatbildēs uz jautājumu kas uzcēla (un kādēļ) lielās Gizas piramīdas kompleksu.
-1
un vēljovairāk - kā.
-1
(par Gizas trijstūrīšiem)
0
Tie manējie nebūt nebija kādi skeptiķi, bet pat diezgan lieli vēstures entuziasti. Bet nu šajā vietā viņi visi jutās vīlušies.
Neesot bijuši ne enerģijas lādiņi, ne lādējušies telefoni (kā to mēdz plaši aprakstīt).
Vai tik tas nebija Ivars Vīks, kas tieši šo vietu atrada. Speciālistu aprindās viņa izteikumi un darbi arī tiek visai rezervēti vērtēti - viņš mēdzot daudz ko izdomāt un izfantazēt bez nopietniem pierādījumiem.
Neesot bijuši ne enerģijas lādiņi, ne lādējušies telefoni (kā to mēdz plaši aprakstīt).
Vai tik tas nebija Ivars Vīks, kas tieši šo vietu atrada. Speciālistu aprindās viņa izteikumi un darbi arī tiek visai rezervēti vērtēti - viņš mēdzot daudz ko izdomāt un izfantazēt bez nopietniem pierādījumiem.
-1
iespējams, dažas atbildes meklējamas te - Koralļu pils (būvēja lv būvnieks)
gnozis.info/?q=node/4796...
gnozis.info/?q=node/4796...
0
Lielākoties leģendas par Pokaiņiem radījuši dažādi pseido džeki, kas ķer kaifu sēžot uz akmeņiem. Lekciju kursā par senajām kulta vietām Latvijā, Urtāns Pokaiņus pieminēja tikai kā tautā zināmāko šāda veida akmeņu veidojumu, kas lieliski pievilina tūristus. Tur pārsvarā darboja ezotēriķi, pēdējās 20gades laikā tur tāda folklora radusies, ka ir pašnāvība mēģināt apkopot visus rakstus un versijas par Pokaiņiem, kas pulblicēti dažādos Gada kalendāros un laikrakstos. Reālu zinātnisku rakstu, man šķiet, ka īsti nemaz nav, jo tur nav senā kultūrslāņa, kas, gandrīz vienmēr, ir šāda veida kulta vietās.
+1
creative, tieši par Liedskalniņu gribēju ko ierakstīt...:D
-1
Ne visu var sajust ar rokām un redzēt ar acīm. Ir lietas, ko jūt ar sirdi un dvēseli. Gaišregiem ir interesantakas versijas/vīzijas.
+2
Laikam to grāmatu grāmatbāzē pašķirstīju, pabolīju acis uz visādām pērlēm kā, ka Galli pie Prūšu krīviem gudrības smelties gājuši utt. šitāds teksts vien jau ieper: ''Piemēram, meklēt antropoloģisku līdzību starp baltu tautām un Austrālijas aborigēniem, šķiet, nebūtu prāta darbs, taču dzeņu sugas putniņu aborigēni sauc par ”kookaburru” – varētu tulkot par koka urbēju…'' No tādiem faktiem daudzko var sabrūvēt ...
-1
Indiešu jogi saka, ka Pokaiņi ie viena no visievērojamakām pagatnes svētvietām.
OK, man patīk šī versija.
Bet Lielvārdes josta. Arī rakstiņi, pekstiņi... ;-)
OK, man patīk šī versija.
Bet Lielvārdes josta. Arī rakstiņi, pekstiņi... ;-)
+2
Esmu ļoti skeptiski noskaņots arī pret 99,9% no gaišreģiem. Kā runa iet par nepierādāmām lietām, tad viņi saredzēs to, ko vajadzēs. Var pateikt, ka Pokaiņos civilizācija bijusi tāda, kā grieķi kvadrātā+romieši kubā un tik rafinēti bijuši, ka pat atlieku no viņiem nav...galvenais, lai tik strādā fantāzija.
Toties kad jādara reālas lietas, tad kur paliek viņu spējas? Man rudenī pazuda bijušais klasesbiedrs un viņa vecāki griezās arī pie šitiem šarlatāniem. Veselu baru izmēģināja, bet vai kaut viens spēja kā palīdzēt? Protams, ne.
Toties kad jādara reālas lietas, tad kur paliek viņu spējas? Man rudenī pazuda bijušais klasesbiedrs un viņa vecāki griezās arī pie šitiem šarlatāniem. Veselu baru izmēģināja, bet vai kaut viens spēja kā palīdzēt? Protams, ne.
0
katram gaišreģim tur ir savas vīzijas un versijas :D neesmu tur bijusi, kādreiz jāaizbrauc apskatīt, moš kāda čakriņa atverās :)
+1
Cik dzirdēju, ka Kavača grāmatā pierādījumi esot visai savdabīgi.
Piemēram, galli esot tie paši balti, jo zemgalis - semigall. VAI TAD NAV REDZAMA LĪDZĪBA?
Nu un tādā garā...
Piemēram, galli esot tie paši balti, jo zemgalis - semigall. VAI TAD NAV REDZAMA LĪDZĪBA?
Nu un tādā garā...
0
Kas tā par grāmatu?
0
www.aisbergs.lv/?cat=114
0
Skaties augstāk, tur Fauns linku iemetis.
+1
^^^ vo, vo, kautkā tā bija :D Latvji ar Angļiet ar brāļu tautas, ne velti šie sutenerus par pimpjiem sauc :D
0
Oki, paldies.
p.s. Daini, tu pats esi Pokaiņos bijis? Un Pārējie?
p.s. Daini, tu pats esi Pokaiņos bijis? Un Pārējie?
0
o, johaidī, man pat tāda grāmata stāv mājās, bet neesmu pieķērusies palasīt, esot nu ārprātīgi interesantas teorijas. Senticības domubiedros šo grāmatu ļoti slavēja, tas jau vien par kaut ko liecina :D :D
+1
Nah uz kautkādu mežabriksni brist ? Latgalē pie viena čibuka garāmbraucotbijām - šis visādus upurakmeņus un tamlīdzīgas lietas rādīja un stāstīja. Ar akūnā svētvieta. Nekādas čakras neatvērās, tik odiem tās bija dikti atvērušās - koda ka traki.
0
"Un Pārējie? " - pietiekami daudz dzirdēts no cilvēkiem, ko neuzskatu par muļķiem, lai neredzētu jēgu kur dzīties.
+1
Katrs ir pats savas laimes kalējs, vai ne tā? Ja Kāds ir bijis Romā kapēc pašam braukt? Ja kāds ir bijis uz Metallica nah pašam iet?
Tikko velreiz paskatījos uz Metallicas koncerta bildēm - Skonto stadions 10m no skatuves vidus - es ar bračku (iptvai, tur burtiski zeme dega)! :-)
Tikko velreiz paskatījos uz Metallicas koncerta bildēm - Skonto stadions 10m no skatuves vidus - es ar bračku (iptvai, tur burtiski zeme dega)! :-)
0
Es domāju, lai spriestu par vietu, tur ir vismaz jābūt!
0
Visur vienmēr nepabūsi. Tāpēc nākas izmantot arī citus avotus, kas dažreiz ir jēdzīgāki nekā paša pieredze. Protams, vajag šķirot, kam ticēt un kam ne.
0
Netici nevienam - tikai sev :D
+4
Nu, esmu bijis Pokaiņos, un tas manu skepsi ir tikai vairojis.
Tā jau vispār vieta būtu smuka, bet nekā tāda tur nav, pāris akmeņu čupas (kas sastāv no pietiekami nelieliem akmeņiem, lai varētu mierīgi būt kāda entuāzista sakrautas), viens dižakmens izmēra akmens (mazāku ar netrūkst), daļēji atraksts, pāris dekoratīvi totēmstabi ar Lielvārdes jostas motīviem (nu kādus gadus 10 veci) utml. tūristu izklaidei piemēroti brīnumi. Uzjautrinoši bija vērot, kā gide mēģina skalot smadzenes kādai grupiņai: stāv visi pie vienas no tām akmeņu čupām, šī stāsta, kāda nez kāda enerģija no tās čupas nākot, un to varot katrs pats sajust. Vajag tikai izstiept rokas virs tiem akmeņiem, un tad ar plaukstām varot sajust, kā no akmeņiem plūst siltums, ja nemana, tad vajag pavērst plaukstas uz augšu un atpakaļ, un tad manīs atšķirību. Domāju, ka katram, kurš ir redzējis krāsni, vajadzētu saprast, ka akmeņi karstumā sasilst (bija saulaina vasaras diena).
Nu tā, pastaigāties var tīri jauki, ja gadās mazāk cilvēku, bet par to naudu maksāt - nezinu , vai ir vērts, mums mežu, kur var pastaigāt bez maksas un "attīrīties", netrūkst.
Tā jau vispār vieta būtu smuka, bet nekā tāda tur nav, pāris akmeņu čupas (kas sastāv no pietiekami nelieliem akmeņiem, lai varētu mierīgi būt kāda entuāzista sakrautas), viens dižakmens izmēra akmens (mazāku ar netrūkst), daļēji atraksts, pāris dekoratīvi totēmstabi ar Lielvārdes jostas motīviem (nu kādus gadus 10 veci) utml. tūristu izklaidei piemēroti brīnumi. Uzjautrinoši bija vērot, kā gide mēģina skalot smadzenes kādai grupiņai: stāv visi pie vienas no tām akmeņu čupām, šī stāsta, kāda nez kāda enerģija no tās čupas nākot, un to varot katrs pats sajust. Vajag tikai izstiept rokas virs tiem akmeņiem, un tad ar plaukstām varot sajust, kā no akmeņiem plūst siltums, ja nemana, tad vajag pavērst plaukstas uz augšu un atpakaļ, un tad manīs atšķirību. Domāju, ka katram, kurš ir redzējis krāsni, vajadzētu saprast, ka akmeņi karstumā sasilst (bija saulaina vasaras diena).
Nu tā, pastaigāties var tīri jauki, ja gadās mazāk cilvēku, bet par to naudu maksāt - nezinu , vai ir vērts, mums mežu, kur var pastaigāt bez maksas un "attīrīties", netrūkst.
0
*daļēji atrakts
0
es, piemēram, tur biju pagājuša gada septembrī un redzēju ne tikai akmeņu kaudzes, bet daudz ko vairāk un tas vairāk man palika atmiņā visvairāk...
Es varu vilkt paralēli ar vienu no manām all time fave grupām Def Leppard. Kad biju koncertā (lv), tad nekādas emocijad neizjutu, pat brīžiem likās, kāpēc es atnācu. Grupa neuzkurināja un viss. Bet vienalga albūmi (is sevisķī agrie) ir vnk graujoši!
Pokaiņi - tā ir leģenda, un, lai tā paliek mūzīgi mūžos!
Es varu vilkt paralēli ar vienu no manām all time fave grupām Def Leppard. Kad biju koncertā (lv), tad nekādas emocijad neizjutu, pat brīžiem likās, kāpēc es atnācu. Grupa neuzkurināja un viss. Bet vienalga albūmi (is sevisķī agrie) ir vnk graujoši!
Pokaiņi - tā ir leģenda, un, lai tā paliek mūzīgi mūžos!
+1
Es biju 2006. gada vasarā, tāpēc kādas detaļas arī jau aizmirstas. Jebkurā gadījumā, tas viss ir ticības jautājums; ja grib, tad var arī "saskatīt sakarības krasta koku galotnēs", mazliet pārfrāzējot Labvēlīgo Tipu.
0
Если сильно захотеть можно в космос полететь! :P
0
"Pokaiņi - tā ir leģenda, un, lai tā paliek mūzīgi mūžos! " - kāda tur leģenda... Pagaidām esi vienīgais, kam no klātesošajiem tā vieta liekas cik necik īpaša.
0
"Faun, par to grāmatu speciālisti un pusspeciālisti izsakās ļoti kritiski. Tur esot vienkārši apskaužama zinātniskā fantastika. Ja vēlies lasīt tieši par baltiem, tad izvēlies ko no Marijas Gimbutienes darbiem - viņa ir atzīta speciāliste. "
Man varbūt arī klausīties to, ko man iesaka populārākie mūzikas topi, kur rāda "speciālistu" atzītus "mūziķus"?
Man varbūt arī klausīties to, ko man iesaka populārākie mūzikas topi, kur rāda "speciālistu" atzītus "mūziķus"?
0
Tā pieminētā Vīka grāmata ir vienkārši pīzģēc! Nu kur TĀ var liet? Šausmas. Domā, ka pēc tādas vēl ir luste cilāt kautkādu tādu Senbaltvēsturi? :O
+3
A man patīk gan grāmata, gan Pokaiņi :D Un piramīdas stabili ir senlatviešu megaciltis būvējušas.
Kāpēc visiem var būt lieluma mānija, a letiņiem ne?
Kāpēc visiem var būt lieluma mānija, a letiņiem ne?
0
"Man varbūt arī klausīties to, ko man iesaka populārākie mūzikas topi, kur rāda "speciālistu" atzītus "mūziķus"? " - nu tad lasi zinātnisko fantastiku Kavača izpildījumā.
0
Piramīdas arī, var teikt, būvēja latvietis. Tas ir fakts.
Lv ir daudz senču svētvietu un, principā, tas ir interesants piedzīvojums atrasties tur vien. Akmeņi - vēstures glabātāji (ir dzirdēts, ka akmeni spēj uzglabāt informaciju - tikai ne "0/1" veidā, un, ko var nolasīt ar domu spēku).
Par Pokaiņiem man šis raksts patika:
tehvi.dv.lv/Tasis/dziednica.htm...
+
www.reikinet.lv/home/menu_194/topic...
www.e-misterija.lv/print.php?sid=364...
www.dabasretumi.lv/Pieminekli/kakmeni....
Lv ir daudz senču svētvietu un, principā, tas ir interesants piedzīvojums atrasties tur vien. Akmeņi - vēstures glabātāji (ir dzirdēts, ka akmeni spēj uzglabāt informaciju - tikai ne "0/1" veidā, un, ko var nolasīt ar domu spēku).
Par Pokaiņiem man šis raksts patika:
tehvi.dv.lv/Tasis/dziednica.htm...
+
www.reikinet.lv/home/menu_194/topic...
www.e-misterija.lv/print.php?sid=364...
www.dabasretumi.lv/Pieminekli/kakmeni....
+2
A tu vari turpināt lasīt vispārpieņemto "speciālistu" atzīto fantastiku par to, ka piramīdas ar nūjām un striķiem džeki sastiepa un sastūma.
"Kāpēc visiem var būt lieluma mānija, a letiņiem ne?"
^Tieši tā! Kāpēc mums nevar būt bezkaunīgi sevis pacilājoši murgojumi, bet citi tādus var cept vienu pēc otra, un visi pie tā jau ir pieradināti. Dirst lai iet. Ja murgojam vēsturi, tad murgojam.
"Kāpēc visiem var būt lieluma mānija, a letiņiem ne?"
^Tieši tā! Kāpēc mums nevar būt bezkaunīgi sevis pacilājoši murgojumi, bet citi tādus var cept vienu pēc otra, un visi pie tā jau ir pieradināti. Dirst lai iet. Ja murgojam vēsturi, tad murgojam.
0
Kā cienīts kungs vēlas.
+1
Vienīgais veids, kā mēs uzzināsim patieso vēsturi, laikam, tiešām būs tad, kad dižā zinātne atklās jaunus veidus kā nolasīt informāciju. Galu galā mēs paši savās asinīs un miesā glabājam milzums daudz informācijas. Jautājums tikai, vai kāds gribēs patiesību dzirdēt. Varbūt izdevīgāki tomēr ir tādi leši, kas klausa speciālistus un daudz nemuld.
+1
Galu galā, dižie speciālisti pat nevar tikt skaidrībā ar notikumiem, kas ir bijuši pirms gadiem 50, bet gudri runā par to, kas ir noticis pirms 5000. Visi tikai prot stastīt, ka tu esi losis, kurš neko nerubīja, kamēr neatnāca labie saviēri. mhm...
+7
Nuja, un tad nāk visādi Fauni un saliek visu pa vietām. Beigu beigās kā bija haoss, tā arī saglabājās - skaidrāk vai tuvāk patiesībai netiekam :) Katrs turpina pa savam.
0
Vietā!
+2
Viena vieta, viena valdība, viens viss.
6V!
6V!
0
Nu jā, kas ticis pie 5K senu vēstures mīklu atrisinājuma,tas ir traks un to vajag izolēt no sabiedrības tipa nav ko mieru tracināt!
Sava taisnība katram, tikai vienai lielāka un otram mazāka :-)
Sava taisnība katram, tikai vienai lielāka un otram mazāka :-)
0
"Nu jā, kas ticis pie 5K senu vēstures mīklu atrisinājuma,tas ir traks un to vajag izolēt" - no sabiedrības parasti izolē ļautiņus, kas sāk apšaubīt mācību grāmatās ierakstīto gluži nesenu - ap 70 gadus vecu vēsturi par izjām un moišēm.
+2
Atceros, vēl mācoties 4 klasē bija priekšmets Pausaules Vēsture, un skolas direktore/vēstures skolotāja, mani aicināja uz pēcstundām, lai labotu 2, jo es nezināju, kas cēla ēgiptiešu piramidas :D
+6
Vajadzēja atbildēt - senbaltu ciltis kopā ar atnācējiem no Sīriusa, lai sagatavotu Ctulhu atkalatnākšanu.
0
Vienmēr var piepīt scientoloģiju.
0
Creative _77 var tikai nožēlot, ka nav mums bijis tai laikā (cerams, ka nekad arī nebūs) tāds izglītības likums kā Teksasā (vēl kādā štatā taisījās tādu pieņemt, nezinu, vai izgāja cauri, vai nē) - kur skolotājam nav tiesību ielikt neapmierinošu vērtējumu skolēnam, kurš atbild tā, kā diktē viņa reliģiskā pārliecība, piemēram, ka pasaule ir 6000 gadu veca utt. Tiesa gan, ir zināmas aizdomas, ka šī norma īpaši neattiecas uz nekristīgiem uzskatiem.
Par tiem 50 un 5000 gadus veciem notikumiem... 5000 gadus vecus notikumus šifrēt neviens nav īpaši ieinteresēts traucēt, jo nevienam nav personīgas daļas gar to. Nesenu notikumu interpretācija gan daudziem ir aktuāla.
Par tiem 50 un 5000 gadus veciem notikumiem... 5000 gadus vecus notikumus šifrēt neviens nav īpaši ieinteresēts traucēt, jo nevienam nav personīgas daļas gar to. Nesenu notikumu interpretācija gan daudziem ir aktuāla.
0
(haha) es vienkārši nebiju iemācījie materiālu. Atceros tajā gramatā (Pasaules vēsture) pat bija bilde ar vergiem un piramīdām (ja nemaldos izmocīju 4).
0
+2
+1
Ir vēl interesanta lapa šī: www.aliens.lv
Īpaši var pievērst uzmanību grāmatai "Ļaujiet jel atvases dzīt", kura atrodas sadaļā Grāmatas. Arī pretrunīgi vērtēta grāmata, kuru tā arī neizdeva...
Īpaši var pievērst uzmanību grāmatai "Ļaujiet jel atvases dzīt", kura atrodas sadaļā Grāmatas. Arī pretrunīgi vērtēta grāmata, kuru tā arī neizdeva...
+4
0
0
Vēl retas bildes no Otrā Pasaules kara: bigpicture.ru/?p=173852
0
Šeit var meklēt vēl: bigpicture.ru/?s=%D0%92%D1%82%D0%...
+1
The Baltic Crusades and European paganism’s last stand against Christianity:
ej.uz/2a26
ej.uz/2a26
0
Jautājums šejienes WW2 zinātājiem.
Šucmaņiem (palīgpolicijai) bija kādas dienesta pakāpes? Un ja bija, ta kādas?
Šucmaņiem (palīgpolicijai) bija kādas dienesta pakāpes? Un ja bija, ta kādas?
+1
Ļoti laicīga atbilde no manis. :D Tātad:
1. Schutzmann (Schütze)
2. Unterkorporal (Gefreiter)
3. Vizekorporal (Obergefreiter)
4. Korporal (Unteroffizier)
5. Vizefeldwebel (Unterfeldwebel)
6. Kompaniefeldwebel (Feldwebel)
1. Schutzmann (Schütze)
2. Unterkorporal (Gefreiter)
3. Vizekorporal (Obergefreiter)
4. Korporal (Unteroffizier)
5. Vizefeldwebel (Unterfeldwebel)
6. Kompaniefeldwebel (Feldwebel)
0
A) Tās ir no zemākās uz augstāko, vai arī kā-pagadās-kārtī...
B) Kas ir tas, kas sākumā, un kas ir tas, kas iekavās?
B) Kas ir tas, kas sākumā, un kas ir tas, kas iekavās?
+1
A) 1. - zemākā, 6. - augstākā
B) To gan es Tev nevarēšu paskaidrot.
B) To gan es Tev nevarēšu paskaidrot.
0
Iekavu varianti vairāk dzirdēti.
0
Man domāt, ka iekavās varētu būt atbilstošās pakāpes armijā?
0
Ubla, a nav kāds jautājums no Livonijas laikiem? Jaunā laika vēsture tāda duma vien ir, jo satur daudz
melu un netaisnības, bet savi āķi laikam ir, jo kurš atbildēs, kapēc naci laikos bija medāls ar dāvida (yes, yes, ebrej kalum) zīmi, ko pasniedza tais laikos, par ...? :-)
melu un netaisnības, bet savi āķi laikam ir, jo kurš atbildēs, kapēc naci laikos bija medāls ar dāvida (yes, yes, ebrej kalum) zīmi, ko pasniedza tais laikos, par ...? :-)
+3
^ Nu tas tak bija Iluminātu Vēsturē nupat aprakstīts. Tā bija piemiņas medaļa, ko nepasniedza vis par kādiem nopelniem, bet kas tika izlaista sakarā ar nacista-cionista fon Mildenšteina rakstiem par Palestīnu un potenciālo žīdu valsts dibināšanu, kas tika publicēti Gēbelsa avīzē "Der Angriff".
Kas attiecas uz meliem un safabricējumiem vēsturē... ja tādu ir papilnam jauno laiku vēsturē, kāpēc lai senāku laiku vēsturē to būtu mazāk?
Kas attiecas uz meliem un safabricējumiem vēsturē... ja tādu ir papilnam jauno laiku vēsturē, kāpēc lai senāku laiku vēsturē to būtu mazāk?
0
Man liekas, ka ar katru jaunu vēstures grāmatu, patiesība kļūst sadrumstalotāka.
Senos laikos pēta pētnieki, vēsturnieki, zinātnieki. Ierobežots loks. Vai melot izdevīgi. Drīzāk noslēpt kādus faktus.
Jaunos laikus pēta visi: iepriekš nosauktie, +žurnālisti, politiķi, rakstnieki, filozofi. Melu vairāk t.i. taisnība nenoliedzami ir, bet tā ir sadrumstalota.
Jautājums entuziastiem.
Kāpēc latvieši un krievi nedraudzējās te Latvijā? Nezinu, man nav iebildumi. Zinu normālus čomus (krievus), kas arī nesaprot ...
Senos laikos pēta pētnieki, vēsturnieki, zinātnieki. Ierobežots loks. Vai melot izdevīgi. Drīzāk noslēpt kādus faktus.
Jaunos laikus pēta visi: iepriekš nosauktie, +žurnālisti, politiķi, rakstnieki, filozofi. Melu vairāk t.i. taisnība nenoliedzami ir, bet tā ir sadrumstalota.
Jautājums entuziastiem.
Kāpēc latvieši un krievi nedraudzējās te Latvijā? Nezinu, man nav iebildumi. Zinu normālus čomus (krievus), kas arī nesaprot ...
0
^ Tagadīt cenšos atrast pietiekami daudz izlasāmus avotus par: (1) Livonijas 500 gadiem; (2) Pirmo pasaules karu (simtgade nav tālu, ja tā padomā!)
Par Livoniju ir uzkrītoši daudzi pētījumi un latviski iztulkotie oriģinālie rakstītie avoti (hronikas) par Krusta karu periodu, tātad līdz XIV gs. sākumam. Tālāk — visai pamaz atrodamas grāmatas par attīstīto Viduslaiku periodu. (Bazīlija Plīnija «Slavas dziesma Rīgai» ir īstākā konfekte, bet neticu, ka tāda bijusi tikai vienīgā.)
Par Pirmo pasaules karu atkal savādāk: tur viss avotu un literatūras lērums attiecas uz cīņām pret lieliniekiem, fon der Golcu un Bermontu. Tikmēr par 1914. — 1916. gadiem ir tā pamazāk. Protams, angliski ir izdota ļoti daudza literatūra, bet āķis — tā ir par cīņām Rietumu frontē pamatā, un notikumiem šajā pusē pievēršas mazāk.
Par Livoniju ir uzkrītoši daudzi pētījumi un latviski iztulkotie oriģinālie rakstītie avoti (hronikas) par Krusta karu periodu, tātad līdz XIV gs. sākumam. Tālāk — visai pamaz atrodamas grāmatas par attīstīto Viduslaiku periodu. (Bazīlija Plīnija «Slavas dziesma Rīgai» ir īstākā konfekte, bet neticu, ka tāda bijusi tikai vienīgā.)
Par Pirmo pasaules karu atkal savādāk: tur viss avotu un literatūras lērums attiecas uz cīņām pret lieliniekiem, fon der Golcu un Bermontu. Tikmēr par 1914. — 1916. gadiem ir tā pamazāk. Protams, angliski ir izdota ļoti daudza literatūra, bet āķis — tā ir par cīņām Rietumu frontē pamatā, un notikumiem šajā pusē pievēršas mazāk.
+1
Amerikānis, jau teiks ka ir uzvarējis WW2. UN taisnība vien būs.
0
^ Tikai tā "uzvara" var tikt traktēta dažādi. Varbūt arī jeņķi un padomieši uzvarēja karu, bet raugoties uz situāciju valstīs mūsdienās, nez vai Krievija un ex-padomijas valstis jūtas kā uzvarētājas. :) Kā arī no matemātikas viedokļa, uzvarētājs imho ir tas, kurš vismazāk cieta zaudējumus, un tie noteikti nebija krievi , jeņķi, briti.
0
Paceļas interesants jautājums par uzvarētājiem. Pieņemsim iepriekšējā olimpiādē sportists nostartēja uz zelta medāl, tagad nekā. Vai viņš ir uzvarētājs vai nav? imho Olimpiskais čempions ir un paliek olimpiskais čempions (uzvarētājs).
Neuzskatu Krieviju par zaudētāju karā. Tālāk nebūšu objektīvs ... :D
Neuzskatu Krieviju par zaudētāju karā. Tālāk nebūšu objektīvs ... :D
0
Nu vot tā ir. Piemin Livoniju, a uzreiz aiziet runa par WW2 šā vai tā :D
0
creative_77, šodien, plkst. 09:22
"Senos laikos pēta pētnieki, vēsturnieki, zinātnieki. Ierobežots loks. Vai melot izdevīgi. Drīzāk noslēpt kādus faktus.
Jaunos laikus pēta visi: iepriekš nosauktie, +žurnālisti, politiķi, rakstnieki, filozofi. Melu vairāk t.i. taisnība nenoliedzami ir, bet tā ir sadrumstalota."
Es vairāk to domāju tādā ziņā, ka avoti - hronikas utml., ko izmanto senāku laiku pētnieki, var būt tikpat sagrozīti kā mūsdienās, jo kādreiz jau arī tas kādam ir bijis aktuāli. Tāpat pēc 500 gadiem varbūt vēturnieki varbūt bezkaislīgi un objektīvi pētīs mūsdienu vēsturi, bet informācijas avoti ta būs ar ļoti dažādu ticamības pakāpi. Uzvarētāji sev netīkamos faktus no vēstures annālēm būs dzēsuši, liecinieki visi miruši, un pūt ļipā. Varbūt konstatēs, ka kaut kas ir izdzēsts vai sagrozīts, bet kā ir bijis patiesībā, būs grūti pateikt. Līdzīgi kā ar Ehnatonu Senās Ēģiptes vēsturē.
"Senos laikos pēta pētnieki, vēsturnieki, zinātnieki. Ierobežots loks. Vai melot izdevīgi. Drīzāk noslēpt kādus faktus.
Jaunos laikus pēta visi: iepriekš nosauktie, +žurnālisti, politiķi, rakstnieki, filozofi. Melu vairāk t.i. taisnība nenoliedzami ir, bet tā ir sadrumstalota."
Es vairāk to domāju tādā ziņā, ka avoti - hronikas utml., ko izmanto senāku laiku pētnieki, var būt tikpat sagrozīti kā mūsdienās, jo kādreiz jau arī tas kādam ir bijis aktuāli. Tāpat pēc 500 gadiem varbūt vēturnieki varbūt bezkaislīgi un objektīvi pētīs mūsdienu vēsturi, bet informācijas avoti ta būs ar ļoti dažādu ticamības pakāpi. Uzvarētāji sev netīkamos faktus no vēstures annālēm būs dzēsuši, liecinieki visi miruši, un pūt ļipā. Varbūt konstatēs, ka kaut kas ir izdzēsts vai sagrozīts, bet kā ir bijis patiesībā, būs grūti pateikt. Līdzīgi kā ar Ehnatonu Senās Ēģiptes vēsturē.
+1
^ Tāpēc jau seno laiku vēsturi pamatā pēta caur arheoloģiskajiem izrakumiem, kuri apstiprina vai neapstiprina rakstītos avotus. Turklāt, cik saprotu, treknajos gados arheoloģija netīšā kārtā saņēma krietnu labumu no plaši notiekošajiem būvdarbiem ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās: visu laiku būvējot kaut ko jaunu, tika atrakti arvien jauni arheoloģiskie atradumi, kam vēsturnieki metās virsū ar kāri spīdošām acīm un svaigi asinātām lāpstām!
Tomēr senie raksti un leģendas bieži satur lielāku patiesības dozu, nekā mūsu pašpārliecinātajos laikos liekas. Šlīmanis atraka Troju tieši tāpēc, ka ņēma Homēra darbus burtiski, un izsekoja tajos atrodamajām ģeogrāfiskajām norādēm, lai atrastu pirms >3000 gadiem pamesto un aizmirsto senpilsētu!
Tomēr senie raksti un leģendas bieži satur lielāku patiesības dozu, nekā mūsu pašpārliecinātajos laikos liekas. Šlīmanis atraka Troju tieši tāpēc, ka ņēma Homēra darbus burtiski, un izsekoja tajos atrodamajām ģeogrāfiskajām norādēm, lai atrastu pirms >3000 gadiem pamesto un aizmirsto senpilsētu!
0
Ne jau uz visiem jautājumiem arheoloģija spēj sniegt atbildes. Par dzīvesveidu, ieražām, aprīkojumu/bruņojumu, utt. - jā, bet par politiku u.c. stratēģiskiem lēmumiem tāpat ir migla.
0
Sīrijā ir akmens siena, kas iet tik dziļi pazemē (?), ka pēc 30m rakšanas hobijs palika ekonomiski neizdevīgs.
Cilvēce tagad pēta kosmosu, bet pazemē dziļākais urbums ir veikts 20km. Kas atrodās dziļāk un kas tur vispār notiek.
Cilvēks ir ziņkārīgs, bet tas var dārgi maksāt! ;-)
Cilvēce tagad pēta kosmosu, bet pazemē dziļākais urbums ir veikts 20km. Kas atrodās dziļāk un kas tur vispār notiek.
Cilvēks ir ziņkārīgs, bet tas var dārgi maksāt! ;-)
0
20 km, nesūdīgi...
+2
Par tiem urbumiem tikko rēkt sāku - atminējos, ka kādā gadā 1988 - 89 lasīju ļoti nopietnā periodikas izdevumā (a la "Sensācija" vai kas tamlīdzīgs) rakstu par to, ka zinātnieki esot uzurbušies Ellei - tip urbuši un peikšņi tukšumam uzurbušies, ielaiduši urbumā miķi un saklausījuši cepināmo grēcinieku vaimanas, velkot miķi ārā, līdzi kaut kādi velli un citi mošķi izskrējuši. :D
+1
^ Man pat liekas, ka es arī kaut ko tādu atceros lasījis. Beigās izrādījās, ka bija uzurbuši kaut kādam pazemes tukšumam (karsta iegruvumam, vai), un tas urbis, tukšumā griezdamies, pats to troksni arī taisīja — savukārt alas sienas ļoti labprāt atstaroja troksni, radot ķēmīgas atbalsis. Nu, bet kas attiecas uz velliem — kad izgulējās, tad sadzērās svaigu ūdeni, un līdz ar to arī visi velli no ģeologu acu priekšas pazuda!
Bet ka par 20 km dziļāk urbt droši vien ir grūti, tas jau būtu normāli — mantija tuvu, karstums kļūst nepanesams, urbis sāk kust ārā. Un pašiem droši vien ZB mēnešiem ilgi stāvēt blakus borim un tik šķūrēt nost izrakteņu kalnus. Tur jau droši vien pat gribas, lai tik uzurbtu virsū kādam vellam vai dēmonam — vismaz kāda jautrība ;)
Bet ka par 20 km dziļāk urbt droši vien ir grūti, tas jau būtu normāli — mantija tuvu, karstums kļūst nepanesams, urbis sāk kust ārā. Un pašiem droši vien ZB mēnešiem ilgi stāvēt blakus borim un tik šķūrēt nost izrakteņu kalnus. Tur jau droši vien pat gribas, lai tik uzurbtu virsū kādam vellam vai dēmonam — vismaz kāda jautrība ;)
+1
^ Un, kā jau pats minēji, drošvien aiz mēnešiem ilgas garlaicības sāk lietot dažādas spirtotas substances, kas visai spēcīgi pastiprina dēmonu parādīšanās iespējas. :D
+3
Ir jau citas substances, kuru lietošana viecina vellu rādīšanos krietni operatīvāk.
0
Arī fakts - ģeologi mož' tundrā kādu mušmiri uzkoda. :)
0
Altaja kalnos (saka ka arī citur kalnos) ir šahta diametrā vismaz 1m, kas sniedzas ogogo cik dziļi pazemē (akmeni metot skaņas nav). Cilvēki ir mēģinājusi mest atkritumus, bet tad, šahta "aizvērās". Saka, ka šahta paliek arvien mazāka un mazāka diametrā un pie paša dibene ir tik mazītiņa spraudziņa, ka cilvēks tur iekšā nekad netiks. Tur esot pazemes valstība - garu pasaule. Kas zin, kas zin. Interesanti, anyway.
+1
lol, kāpēc gan gariem būtu jānīkst, iesprostotiem kaut kādā pazemes huiņā? Vai tad matērija garam ir šķērslis?
0
Ir teorija, ka tie ir pazemes sargi. CIP mēģina atšifrēt dīvainu signālu, kas nāk no pazemes (?!) katru 2 mēnesi. Flag v ruki. Un kā ar visslavenāko šifrejumu, ko CIP nevar atsifrēt, kas rotā ieeju pie vienas no CIP mītnēm .Tas vēstījums ir par pazemi, jo šifrējumam, ja nemaldos ir 4 daļas, no kuram atšifrētas ir tikai 3. Tas ir reality.
+3
Šahta diametrā ap metru ir arī zem mūsu mājas. Iziet zudušo dvēseļu valstībā, kas saucas kanalizācija. Kad tur iemet akmeni, tad arī nedzird, kā viņš pret zemi atsitas — sūdu kārta par biezu. Kad met iekšā akmeņus un lielgabarīta atkritumus regulāri, tad pēc pusgada izlien ārā nikni velni, smirdēdami pēc sēra, un sāk zaimot: «Ak tad redz, kuru idiotu dēļ mums bija jālieņ tur apakšā tīrīt — piemetuši kanalizāciju ar visādiem draņķiem un aizdambējuši! Nu ka tūlīt jums dome protokolu izrakstīs!»
+4
Intar, nav tāda "Iluminātu Vēsturē ". Ir Ilustrētā vēsture :-)
0
Dethecrator +1
0
Kur rāvi par tiem 20km? Un tas nav pāris mēn darbs :) Man liekas, ka kreivi kaut kur urbās gadiem vai gadu desmitiem?
0
Krievi urbjās pie ezera (dziļums, ja nemaldos 4km pie Antarktīdas). 20km urbumu krievi nav veikuši, bet gan japāņi, atkal, ja nemaldos. Neesmu superdators - visu sīki neatceros ;-)
0
Vostok stacijā krievi tik tiešām ir ieurbuši līdz vienam pazemes ezeram. Kā uzlika urbi septiņdesmitajos un aizmirsa, tā nesen pamanīja, ka šis aizborējis līdz kaut kam ievērības cienīgam. Kā nekā veselas trīsarpus pēdas diennaktī vidēji iemočīja. Ka japāņi pusgada laikā būtu iegriezuši līdz 20 km, tas gan ir visai ticami!
0
^ tāds fizikas jēdziens kā berze un tāda parādība kā nodilums saka, ka otrais teikums ir govspappakakka.
+1
Bāc, Juods, ielaida govi futbola laukumā :P
0
Es, zināms, saprotu, ka wikipedia nav superuzticams informācijas avots, bet te gan ir teikts, ka dziļlakais urbums ir 12 km ar kapeikām, un to ir izborējuši krievi tepat salīdzinoši netālajā Kolas pussalā. Līdz ellei jeb, kā skeptiķi to sauc, mantijai, gan vēl apmēram divtik palicis.
en.wikipedia.org/wiki/Kola_Superdeep...
en.wikipedia.org/wiki/Kola_Superdeep...
+1
"deepest drilling in earth" atgriež:
rekordu tabula (2003.g., jaunāku datu nav):
hypertextbook.com/facts/2003/AdamCass...
te saldais ēdiens (t's no journey to the center of the Earth. Not yet, anyway). būs ap 2020.g
www.foxnews.com/scitech/2011/03/25/...
p.s. iespējams esmu ko sajaucis, bet nākotne liekas pietiekoši interesanta :-)
rekordu tabula (2003.g., jaunāku datu nav):
hypertextbook.com/facts/2003/AdamCass...
te saldais ēdiens (t's no journey to the center of the Earth. Not yet, anyway). būs ap 2020.g
www.foxnews.com/scitech/2011/03/25/...
p.s. iespējams esmu ko sajaucis, bet nākotne liekas pietiekoši interesanta :-)
+1
-2
Neteiktu, ka visai. Ir interesants.
0
Man sākums patika, par Vācijas interesēm, bija daži fakti, ko nezināju iepriekš.
0
^^^^
Nu tajā rekordu tabulā jau tas pats arī ir rakstīts, ko es minēju. Ir veikti pāris *garāki* urbumi par to, kas Kolas pussalā (par pārsimts metriem gan tikai), bet tie ir slīpi un dziļumā tik tālu nesniedz. Savukārt tie, kas tagad tiek veikti vai tiek plānoti veikt nākotnē (kā tajā otrajā linkā) okeāna dibenā, sniegsies dziļāk, ja skaita no jūras līmeņa, bet paši par sevi varbūt būs arī īsāki.
Nu tajā rekordu tabulā jau tas pats arī ir rakstīts, ko es minēju. Ir veikti pāris *garāki* urbumi par to, kas Kolas pussalā (par pārsimts metriem gan tikai), bet tie ir slīpi un dziļumā tik tālu nesniedz. Savukārt tie, kas tagad tiek veikti vai tiek plānoti veikt nākotnē (kā tajā otrajā linkā) okeāna dibenā, sniegsies dziļāk, ja skaita no jūras līmeņa, bet paši par sevi varbūt būs arī īsāki.
0
^^^
Ar ko atšķiras "interesants" un "visai interesants"? "visai" nav tas pats, kas "ļoti", pēc mans saprašanas drīzāk līdzīgi "diezgan", tātad, "visai interesants" nav gluži tik intersants, kā vienkārši "interesants".
Bet rakstu izlasīju ar interesi.
Ar ko atšķiras "interesants" un "visai interesants"? "visai" nav tas pats, kas "ļoti", pēc mans saprašanas drīzāk līdzīgi "diezgan", tātad, "visai interesants" nav gluži tik intersants, kā vienkārši "interesants".
Bet rakstu izlasīju ar interesi.
0
Visai nav tas pats, kas ļoti! Visai interesants varētu pārfrāzēt drīzāk kā pa pusei interesants.
0
Visai interesants ir Intara spriedums :-)
0
Hmm, izrādās, ka sinonīmu vārdnīca ir citādās domās:
visai:
apbrīnojami; aplam; augstākā mērā; augsti; ārkārtīgi; baigi; bezdievīgi; bezgalīgi; bezmērīgi; briesmīgi; brīnum; dikti; dižen; diži; drausmīgi; ellišķi; ellišķīgi; ellīgi; gaužām; gauži; lieliski; ļoti; makten; maktīgi; milzīgi; milzum; naiki; nāvīgi; neciešami; necilvēcīgi; neganti; negausīgi; negudri; neģēlīgi; neizsakāmi; neizteicami; neizturami; nejauki; nejēdzīgi; nemēr; nešpetni; neticami; nežēlīgi; nolādēti; par nemēru; pasakaini; pārlieku; pārpārēm; sasodīti; sevišķi; skaudīgi; smagi; stāvu; šausmīgi; teiksmaini; trakiski; trakoti; varen; visai; zvērīgi; bezgala; brangi; karsti; pamatīgi; stipri; traki; krietni;
visai:
apbrīnojami; aplam; augstākā mērā; augsti; ārkārtīgi; baigi; bezdievīgi; bezgalīgi; bezmērīgi; briesmīgi; brīnum; dikti; dižen; diži; drausmīgi; ellišķi; ellišķīgi; ellīgi; gaužām; gauži; lieliski; ļoti; makten; maktīgi; milzīgi; milzum; naiki; nāvīgi; neciešami; necilvēcīgi; neganti; negausīgi; negudri; neģēlīgi; neizsakāmi; neizteicami; neizturami; nejauki; nejēdzīgi; nemēr; nešpetni; neticami; nežēlīgi; nolādēti; par nemēru; pasakaini; pārlieku; pārpārēm; sasodīti; sevišķi; skaudīgi; smagi; stāvu; šausmīgi; teiksmaini; trakiski; trakoti; varen; visai; zvērīgi; bezgala; brangi; karsti; pamatīgi; stipri; traki; krietni;
+1
^ Seiiii-thāāāān!
0
nāāā-ikkkkīīī!!!
0
Nu labi, ja jau sinonīmu vārdnīca tā teic, tad mute ciet.
0
Bet nu baisi incanti, es ar domāju, ka "visai" tas ir tākā ir, bet ne līdz galam. Līdzīgi izrādās arī ar "visnotaļ", kas arī sinonimē uz superpuperduper.
0
Nu re, izrādās, neprotam savu dzimto valodu.
0
Ughu - dauņu klubiņš nummur pirmā :(
Bet nu es dodu 99%, ka, werwolf to rakstot, arī nezināja :D
Bet nu es dodu 99%, ka, werwolf to rakstot, arī nezināja :D
+2
Kamon, nu neesam dauņu klubiņš. Esam interesantu klubiņš. Klubiņš kas interesejās par vēsturi, ja kas :-)
0
^^ Nezināja gan :)
+1
mSPW, 10. augustā, plkst. 11:17
^ Tikai tā "uzvara" var tikt traktēta dažādi. Varbūt arī jeņķi un padomieši uzvarēja karu, bet raugoties uz situāciju valstīs mūsdienās, nez vai Krievija un ex-padomijas valstis jūtas kā uzvarētājas. :) Kā arī no matemātikas viedokļa, uzvarētājs imho ir tas, kurš vismazāk cieta zaudējumus, un tie noteikti nebija krievi , jeņķi, briti.
Nevajag jau pārspīlēt - Inki jau ar pus D-Ameriku uzvarēja, bet no mūsdienu situācijas tā viss neliekas ;) Ja tā skatās, tad pārliecinoši uzvarēja ASV, kura pirms II PK bija bijusī kolonija aiz dīķa, kur kino filmē un kur migrantus aizfīrēt, bet pēc Kara kļuva par Pasaules mēroga supervalsti, jo kara laikā tik attīstīja smago industriju, zinātni (+ vēl žīdu / vācu zinātnieku ieplūdums + citu ieplūdums), ķarā tik Havaju salas šiem papostīja un vēl sapostītajai Eiropai aizdevumus varēja sabliezt.
^ Tikai tā "uzvara" var tikt traktēta dažādi. Varbūt arī jeņķi un padomieši uzvarēja karu, bet raugoties uz situāciju valstīs mūsdienās, nez vai Krievija un ex-padomijas valstis jūtas kā uzvarētājas. :) Kā arī no matemātikas viedokļa, uzvarētājs imho ir tas, kurš vismazāk cieta zaudējumus, un tie noteikti nebija krievi , jeņķi, briti.
Nevajag jau pārspīlēt - Inki jau ar pus D-Ameriku uzvarēja, bet no mūsdienu situācijas tā viss neliekas ;) Ja tā skatās, tad pārliecinoši uzvarēja ASV, kura pirms II PK bija bijusī kolonija aiz dīķa, kur kino filmē un kur migrantus aizfīrēt, bet pēc Kara kļuva par Pasaules mēroga supervalsti, jo kara laikā tik attīstīja smago industriju, zinātni (+ vēl žīdu / vācu zinātnieku ieplūdums + citu ieplūdums), ķarā tik Havaju salas šiem papostīja un vēl sapostītajai Eiropai aizdevumus varēja sabliezt.
+3
0
Eniņš izsities līdz lielajai presei ar saviem atradumiem vismaz kādureiz! Lūk, aizraujošs stāsts, kā savulaik baltvācieši tipa dēļ humora, tipa dēļ sava stulbuma drusku paviltojuši lībiešu vēsturi — prikola pēc uzmeistarojuši viltus «elku tēlu», turklāt tik pamatīgi uzviltojuši, ka paši ar laiku tam noticējuši.
la.lv/index.php?option=co...
la.lv/index.php?option=co...
0
Pag, izklausās, ka tu to rakstu līdz galam neesi izlasījis. Tur tak ir teikts, ka akmens galva, kas visdrīzāk ir bijis prikolīgs piegājiens kapu krusta pamatnes rotājumam, joka pēc tikusi uzdota par elku tēlu. Respektīvi, tā nebūt nav tikusi meistarota kā viltus elku tēls ar nolūku kaut ko falsificēt.
+1
«Jau dzimtbūšanas laikos baltvācu zinātniekus interesēja latviešu cilšu etnogrāfija un paražas. Daudzi vāca šādu vēsturisku priekšmetu kolekcijas un sacentās savā starpā, bet vācu baroni muižas parkos izveidoja mākslīgās pilsdrupas, torņus, alas, grotas un ūdenstilpes ar salām, iršu dārzus.
Remtes barons vēlēja izkalt savādus akmens krēslus, viltoja gada skaitļus, lika iekalt ciparu 1201. Zināmi arī viltus rūnu akmeņi un stēlas ar ēģiptiešu hieroglifiem.
Neskatoties uz tik daudzām pretrunām Salaspils galvas leģendas tapšanas samezglotajā gaitā, liktenīgā kļūda radās tad, kad vācu zinātnieki noticēja Hāka vārdiem. Jo tālāk aizrit gadi, jo grūtāk apšaubīt senatnei pierakstīto.»
Kāda atšķirība — apzināti viltojuši vai vispirms uzviltojuši un pēc tam centušies iesmērēt par elku tēlu? Transvestīts ir un paliek transvestīts, kāda atšķirība, vai tu to pamani vakarā vai no rīta, būdams skaidrā :)
Remtes barons vēlēja izkalt savādus akmens krēslus, viltoja gada skaitļus, lika iekalt ciparu 1201. Zināmi arī viltus rūnu akmeņi un stēlas ar ēģiptiešu hieroglifiem.
Neskatoties uz tik daudzām pretrunām Salaspils galvas leģendas tapšanas samezglotajā gaitā, liktenīgā kļūda radās tad, kad vācu zinātnieki noticēja Hāka vārdiem. Jo tālāk aizrit gadi, jo grūtāk apšaubīt senatnei pierakstīto.»
Kāda atšķirība — apzināti viltojuši vai vispirms uzviltojuši un pēc tam centušies iesmērēt par elku tēlu? Transvestīts ir un paliek transvestīts, kāda atšķirība, vai tu to pamani vakarā vai no rīta, būdams skaidrā :)
0
"vispirms uzviltojuši un pēc tam centušies iesmērēt" - ja tikai pēc tam izdomāja iesmērēt, tad sākumā tas nebija viltojums, tā bija absolūti autentiska, parasta akmens galva.
Piemēram, ja es ungāru forinta monētu cenšos kādam iesmērēt kā latu, tad es nodarbojos ar krāpniecību, nevis ar naudas viltošanu - tas forints tak nav viltots.
Piemēram, ja es ungāru forinta monētu cenšos kādam iesmērēt kā latu, tad es nodarbojos ar krāpniecību, nevis ar naudas viltošanu - tas forints tak nav viltots.
0
Tā galva, kas ir Līvu laukumā un redzama bildē, ir oriģināla kopija (tas ir kuģniecības muzejā) - www.aliens.lv/new.php?id=1&k=261...
+4
Sāku lasīt to diskusijas sākumgalā minēto A. Kavača "Baltu senvēsturi".
Bože moi, līks var norēkties :D
Piemēram:
"Romieši jauno tautu gan nosauc tīri prūsiski par galliem – gaiļiem. Tā pilnīgi pārmantojusi baltu reliģiskās atziņas, bet stingri pārveidojusi valodu. Vēlāk, kad galli iekaro baltisko Eiru salu, tās galvaspilsēta saglabā baltisko nosaukumu Dublina, kas arī gallu valodā nozīmē – dubļaini."
Bože moi, līks var norēkties :D
Piemēram:
"Romieši jauno tautu gan nosauc tīri prūsiski par galliem – gaiļiem. Tā pilnīgi pārmantojusi baltu reliģiskās atziņas, bet stingri pārveidojusi valodu. Vēlāk, kad galli iekaro baltisko Eiru salu, tās galvaspilsēta saglabā baltisko nosaukumu Dublina, kas arī gallu valodā nozīmē – dubļaini."
+2
Bija tāds XIX gadsimta beigu avangardistu rakstnieks Jānis Steiks — kaut kas līdzīgs latviešu Daniilam Harmsam. No mācītāja amata izsviests par to, ka uz kādu izcili debīlu jautājumu no draudzes locekļa atbildējis ar nedomājot pretī atteiktu rīmi «Savāds rīts un savāds vakars, savāds man ar Jēzu sakars», Steiks aizdauzījās līdz Bostonai un nodibināja tur avīzi, pēc tam atbrauca mājās un rakstīja tādus īsus, sarkastiski sirreālus pastāstiņus. Vienā no tiem stāstiņiem bija tāda «alternatīvā vēsture», ka latvieši esot bijuši visu laiku lielākā tauta, kura bijusi visur. No tiem Steika stāstiņiem arī nāk anekdote, ka, piem, Maskavas nosaukums nozīmējot senlatviešu valodā, ka «maz kāva», utt. Ik pa laikam kāds jokupēteris atrod Steika vecos feļetonus un izdomā kaut ko līdzīgu :)
0
Šitie vārdu locītāji vispābā spārda. Un paši tam svēti tic :)
+1
To Kavača grāmatu es biju nopircis nosaukuma pēc, bet nedaudz pašķirstījis izmetu. Pietika izlasīt pierādījumus latviešu radniecībai ar itāļiem, pamatojot to ar līdzīgajiem vārdiem abās valodās. Tik lielu speciālistu, kā Kavaci galīgi neuztrauca tāds sīkums, ka lielākā daļa šo vārdu ir internacionālismi.
0
^ ne tikai tas, arī, piemēram, "štopēt" ir viens no baltu cilmes vārdiem, ko ģermāniskotie balti, proti, vācieši, ir vēl no aizlaikiem saglabājuši.
0
Kavača grāmatu, ja vien to neuztver kā uzjautrinājuma objektu, var uzskatīt par pilnīgu atstoju. Kaut kāds pašpasludināts zinātnieks mētājas ar tik apšaubāmiem apgalvojumiem, ka pat pirmsskolas bērniņš droši sapratīs, ka autoram putni galvā.
0
Vēl jau bi tads Ivars Kaukāds, kas poikaiņus stiprām saitēm ar sengrieķiju saistīja. Psc tas bija - I woont mei monei bkkk!!!!
0
^ Vīks.
Es Kavaci lasu, un plānoju arī Vīku salasīties, ar domu rosināt fantāziju. Šķiet gan, ka Kavacis šajā ziņā palīdz vien apjēgt to robežu, kur beidzas fantazēšana un sākas brutāla diršana, bet kā feļetons vismaz pagaidām spēj izklaidēt. Arī aliens.lv esmu pasācis tādā pašā nolūkā itin bieži brīvbrīdī palasīt.
Ja kas, par manu mentālo stabilitāti vismaz pagaidām satraukumam nav pamata, es paralēli ielūkojos arī uz faktiem bāzētās vēstures pētniecības apcirkņos - cerībā, ka varētu no tā visa uzburt kādu intersantu pasaku.
Es Kavaci lasu, un plānoju arī Vīku salasīties, ar domu rosināt fantāziju. Šķiet gan, ka Kavacis šajā ziņā palīdz vien apjēgt to robežu, kur beidzas fantazēšana un sākas brutāla diršana, bet kā feļetons vismaz pagaidām spēj izklaidēt. Arī aliens.lv esmu pasācis tādā pašā nolūkā itin bieži brīvbrīdī palasīt.
Ja kas, par manu mentālo stabilitāti vismaz pagaidām satraukumam nav pamata, es paralēli ielūkojos arī uz faktiem bāzētās vēstures pētniecības apcirkņos - cerībā, ka varētu no tā visa uzburt kādu intersantu pasaku.
0
Bezmaz žēl, ka toreiz nenopirku to grāmateli, manis minētais citāds jau ar īsts zelts: /forum/122384-vēstures-interesentiem#comment171349
+2
Barons Minhauzens, pat steroīdus saēdies un kokaīnu uz pusēm ar šaujampulveri sašņaucies, nebūtu pratis safantazēt tādus fantāzijas Everestus, kā Kavacis ar Vīku.
«Gudrību un zināšanas tāltālā senatnē uz Grieķiju, kas tolaik vēl bijusi visai tumša zeme, aiznesusi Leta. Grieķijā Leta satikās ar augstāko dievību Zevu. No Zeva Letai dzima dēls Apollons un meita Artemīda. Māte Leta tiem nodeva savas zināšanas, un zeltmatainais Apollons grieķus apmācīja daudzās jo daudzās zinībās. Apollons grieķiem bija ievērojama dievība. Bijis zināms, ka viņš vasarās ceļojis uz savas mātes dzimteni.»
Vīkaprāt, šāds svaigi sacerētas fantāzijas klucis pierāda, ka senie letiņi ir bijuši gudrākie par visiem. Man domāt, ka tāds stāsts parāda — mūsējie jau tolaik sākuši emigrēt uz svešām zemēm, un braukt atpakaļ tikai tad, kad ir atvaļinājums vasarā klāt.
«Gudrību un zināšanas tāltālā senatnē uz Grieķiju, kas tolaik vēl bijusi visai tumša zeme, aiznesusi Leta. Grieķijā Leta satikās ar augstāko dievību Zevu. No Zeva Letai dzima dēls Apollons un meita Artemīda. Māte Leta tiem nodeva savas zināšanas, un zeltmatainais Apollons grieķus apmācīja daudzās jo daudzās zinībās. Apollons grieķiem bija ievērojama dievība. Bijis zināms, ka viņš vasarās ceļojis uz savas mātes dzimteni.»
Vīkaprāt, šāds svaigi sacerētas fantāzijas klucis pierāda, ka senie letiņi ir bijuši gudrākie par visiem. Man domāt, ka tāds stāsts parāda — mūsējie jau tolaik sākuši emigrēt uz svešām zemēm, un braukt atpakaļ tikai tad, kad ir atvaļinājums vasarā klāt.
0
Teiksmas un to atsvaidzināšana ar pašizdomātiem notikumiem un tēliem ir viena lieta - kamēr tas turas folkloras rāmjos. Toties, kad līdzīgi izdomājumi top pasniegti kā fakti, tas neiznāk nekas cits, kā tagad, 21. gadsimta otrajā dekādē, internetu lietojošie mēdz sacīt - troļļošana.
0
^^^ BoD, tā grāmatele tak ir pavisam brīvi internetos pieejama. Izdot naudu par tādu vārsmojumu nepavisam nebūtu apsveicama ideja.
+3
Lai cik dīvaini nebūtu, man par ir gadījies 2 dienas pabūt kopā ar Vīku — tas varēja būt 2001. gada vasarā, vai. Vīks bija atbraucis uz mūsu rajonu pētīt kaut kādus artefaktus Lestenes/Degoles pusē un iegriezās arī vietējās avīzītes redakcijā — tad es kopā ar vienu kolēģi pagadījos tuvumā, un mūs aizsūtīja līdzi, lai parāda šim ceļu, un lai pie viena uztaisa atvērumu.
Vīkam uz mūža beigu galu bija gandrīz pilnībā zudusi redze, un viņš — pat nēsādams Baldones teleskopa objektīva cienīgas brilles — tikpat kā neko neredzēja. Aiz kam viņam vienmēr bija līdzi kāds palīgs ar šoferi — tie gan virināja līdzi dēļ savas pašu intereses par visādiem artefaktiem un «svēt»vietām, tomēr Vīks bez tādiem palīgiem īsti nekur nebūtu ticis, pat ja būtu gribējis. Tā arī minētajā reizē mēs bijām pavisam pieci gabali — Vīks, palīdze, šoferis un mēs 2 no redakcijas.
Sameklējām artefaktu, kas bija patiešām savdabīgs un nekādi neaprakstāms objekts: kāds zemes īpašnieks (Ulmanis uzvārdā, starp citu) bija tīrījis mežu un uzgājis tumši melnu, plakanu akmeni apmēram 22 collu monitora izmērā guļam uz zemes. Lai tam piekļūtu, vairākus kilometrus kratījāmies pa ārkārtīgi izdangātu sliedi mežā, sēžot Ulmaņa T-16 («šasijas») kravas kastē. Akmenim virsma bija izrobota ar kādām 30 mazām bedrītēm, katra apmēram collu dziļumā un tādā izmērā, ka ikkatrā bedrītē vismaz vienu vai divus pirkstus varēja iebāzt. Akmenim virsma bija glīši nopulēta, un arī izcirstie iedobumi bija nevis šādi tādi, bet gludām bedrīšu sienām. Iedomājieties, ja H.R. Gigērs būtu dizainējis veclaiku veļas beržamo dēli no melna akmens — apmēram tāds bija kopējais iespaids. Vai arī tas akmens būtu atceļojis pie mums caur Stargate.
Tā kā nesen bija lijis, akmeņa iedobumos bija sakrājies ūdens. Vīks nostājās ar paceltām rokām gabaliņu nost no akmeņa, kad mēs visu bijām rūpīgi izčamdījuši un sabildējuši, un sāka kaut ko meditēt. Ūdens paliekas dziļākajos iedobumos sāka vibrēt un trīceklēties diezgan acīmredzami, lai arī vējš tajā brīdī nepūta stiprāk kā pirms tam. Fotogrāfs — šoferis komentēja: «Jums tur kukaiņi vienkārši sabiruši tajos ūdens pleķīšos, tagad kulstās un netiek ārā!» Tomēr pēc rūpīgas apskates izrādījās, ka nav tur neviens kukainis — divos iedobumos izrādījās peldam skaidas (rezultāts no Ulmaņa meža tīrīšanas). Tātad no Vīka meditēšanas ūdens kustējās tik jūtami, ka tajā peldošās skaidas tika noturētas par kukaiņiem.
Mana kolēģe — folkloras pazinēja zināja teikt, ka no dažādiem iezīmīgiem akmeņiem savāktais ūdens tad arī ir tas, par ko tautasdziesmās poētiski izsakās: «No akmeņa taukus ņēmu». Vīks teica, ka tieši šāda tipa akmeni vēl esot Urtāns Latgalē atradis. Izložņājām arī visus apkārtējos purvus (tos gan vairāk pārējie bez Vīka, jo tam bija visu laiku jāsaka priekšā, lai šis ar savu drūmo redzi neiesperas taisni skudru pūlī.)
Vīkam uz mūža beigu galu bija gandrīz pilnībā zudusi redze, un viņš — pat nēsādams Baldones teleskopa objektīva cienīgas brilles — tikpat kā neko neredzēja. Aiz kam viņam vienmēr bija līdzi kāds palīgs ar šoferi — tie gan virināja līdzi dēļ savas pašu intereses par visādiem artefaktiem un «svēt»vietām, tomēr Vīks bez tādiem palīgiem īsti nekur nebūtu ticis, pat ja būtu gribējis. Tā arī minētajā reizē mēs bijām pavisam pieci gabali — Vīks, palīdze, šoferis un mēs 2 no redakcijas.
Sameklējām artefaktu, kas bija patiešām savdabīgs un nekādi neaprakstāms objekts: kāds zemes īpašnieks (Ulmanis uzvārdā, starp citu) bija tīrījis mežu un uzgājis tumši melnu, plakanu akmeni apmēram 22 collu monitora izmērā guļam uz zemes. Lai tam piekļūtu, vairākus kilometrus kratījāmies pa ārkārtīgi izdangātu sliedi mežā, sēžot Ulmaņa T-16 («šasijas») kravas kastē. Akmenim virsma bija izrobota ar kādām 30 mazām bedrītēm, katra apmēram collu dziļumā un tādā izmērā, ka ikkatrā bedrītē vismaz vienu vai divus pirkstus varēja iebāzt. Akmenim virsma bija glīši nopulēta, un arī izcirstie iedobumi bija nevis šādi tādi, bet gludām bedrīšu sienām. Iedomājieties, ja H.R. Gigērs būtu dizainējis veclaiku veļas beržamo dēli no melna akmens — apmēram tāds bija kopējais iespaids. Vai arī tas akmens būtu atceļojis pie mums caur Stargate.
Tā kā nesen bija lijis, akmeņa iedobumos bija sakrājies ūdens. Vīks nostājās ar paceltām rokām gabaliņu nost no akmeņa, kad mēs visu bijām rūpīgi izčamdījuši un sabildējuši, un sāka kaut ko meditēt. Ūdens paliekas dziļākajos iedobumos sāka vibrēt un trīceklēties diezgan acīmredzami, lai arī vējš tajā brīdī nepūta stiprāk kā pirms tam. Fotogrāfs — šoferis komentēja: «Jums tur kukaiņi vienkārši sabiruši tajos ūdens pleķīšos, tagad kulstās un netiek ārā!» Tomēr pēc rūpīgas apskates izrādījās, ka nav tur neviens kukainis — divos iedobumos izrādījās peldam skaidas (rezultāts no Ulmaņa meža tīrīšanas). Tātad no Vīka meditēšanas ūdens kustējās tik jūtami, ka tajā peldošās skaidas tika noturētas par kukaiņiem.
Mana kolēģe — folkloras pazinēja zināja teikt, ka no dažādiem iezīmīgiem akmeņiem savāktais ūdens tad arī ir tas, par ko tautasdziesmās poētiski izsakās: «No akmeņa taukus ņēmu». Vīks teica, ka tieši šāda tipa akmeni vēl esot Urtāns Latgalē atradis. Izložņājām arī visus apkārtējos purvus (tos gan vairāk pārējie bez Vīka, jo tam bija visu laiku jāsaka priekšā, lai šis ar savu drūmo redzi neiesperas taisni skudru pūlī.)
+4
Šī artefakta apskates rezultātā nonācām toreiz ar kolēģi pie šādiem secinājumiem:
(1) Man līdz tam Vīks asociējās kā autors tīri labai grāmatai par Kurzemes interesantajām vietām — tur ir mazāk visāds ezōtērisks buļļkaks, vairāk dažādi interesanti vēsturiski un etnogrāfiski objekti, kurus tūristiem domātie fiksie ceļvedīši parasti neapraksta. Kā cilvēks Vīks bija pilnīgi normāls, bez mazākajām sektantiska mudacīguma pazīmēm. Problēma bija tajā, ka tie palīgi un biedri, ko viņš savas arvien sliktākās redzes dēļ obligāti ņēma līdzi, gan bija ar sektantiska mudacīguma pazīmēm.
Cik nu man radās iespēja novērot, tad Vīks bārstīja dažādas idejas un domugraudus — sākot ar pavisam racionāliem un beidzot ar pavisam dulliem, ar domu, lai citi pēc tam paši pārbauda un izdomā, vai tur ir vai nav taisnība. Tikai tas viņa fanu klubs ņēma par neapšaubāmu taisnību arī pašas dullākās no tām idejām. Pavadot laiku arvien vairāk apdullstošu palīgu vidū, arī pašam Vīkam — tā kā viņš vecuma galā bija atkarīgs no citiem, lai varētu diktēt priekšā savu rakstāmo, un lai viņam varētu nolasīt priekšā tekstu, kad nebija kompja runis pie rokas — pilnīgi noteikti drusku novirzījās kompass.
(2) No Vīka teiktā vismaz vienu lietu uzskatu par pilnīgi pareizu. Viņš skeptiski izteicās par muzeju un institūtu arheologiem ne tāpēc, ka viņam būtu iebildumi pret viņu pētījumiem, bet gan tāpēc, ka viņš neatzina metodi, kur izrakumu laikā senais objekts tiek nomontēts pa gabaliem, un zem tā apakšā viss pārrakts. Kā piemēru šis minēja Kurzemē sastopamās «velna laivas» (patiesībā — vikingu apbedījumi): «Izjaucot šo akmeņu krāvumu un pārvietojot citur, pazūd pats pētāmais objekts… Var jau tos akmeņus salikt atkal kopā muzejā, taču māksliniecisko un vēsturisko vērtību tas objekts pamatā veido, atrazdamies savā vietā un vidē! Bez tam — ko tas dos, ka objektu izjauks un izrakņās? Vēl viens eksponāts klāt pie tā pusmiljona, kas jau atrodas Vēstures un kuģniecības muzeja krātuvēs? Labāk lai paliek, kur ir — pētīsim viņu bez izārdīšanas!» Manuprāt, šim viedoklim daudzos gadījumos var piekrist.
(3) Vīks nepauda atbalstu vai piekrišanu tam, ka no viņa prātojumiem par Pokaiņiem citi tagad taisa biznesu. Jāpiebilst gan, ka tolaik tā nebija tik izteikta komercija kā tagad, kad Pokaiņu augsnes paraugus pārdod par 5 latiem maisiņā. Uz Doma laukuma svētku tirdziņā.
(4) Kas ir atrastais akmens un kam tas agrāk kalpojis, un ar kādu periodu tas datējams — joprojām tas ir tikpat lielā miglā kā toreiz. Jāpiezīmē, ka saimnieks Ulmanis bija pietiekami apzinīgs un nedomāja ļaut akmeni vest kaut kur projām. Pēc gadiem 7 uzzināju, ka Ulmanis ir pildījis savu apņemšanos netīšām neizpostīt vietu, ja nu tas akmens gadījumā būtu piederējis pie kaut kāda lielāka objekta (piemēram, ēkas), un nav ļāvis aiztikt. Skatīties — jā, bet vandīties — nē!
(5) Artefakts mežā ir, un tas ir viens klasisks nesaprotams artefakts! Kopumā šis gadījums tikai nostiprināja manu skeptisko pārliecību: ja kaut kāds priekšmets vai fakts ir tāds, ko mēs lāgā šobrīd neizprotam, tas uzreiz nenozīmē, ka Zemi pārvalda reptīļi no Centaura Alfas, Gaiļezera Betas vai Pārdaugavas Maximas, un ka vienīgi gulēšana ar spaini galvā mūs pasargās no ļaunās Nibiru starojuma. Gan jau ar laiku sapratīsim, kas ir kas. Un — kāpēc! (Tas ir, sapratīsim artefaktus, nevis spaini galvā.)
(1) Man līdz tam Vīks asociējās kā autors tīri labai grāmatai par Kurzemes interesantajām vietām — tur ir mazāk visāds ezōtērisks buļļkaks, vairāk dažādi interesanti vēsturiski un etnogrāfiski objekti, kurus tūristiem domātie fiksie ceļvedīši parasti neapraksta. Kā cilvēks Vīks bija pilnīgi normāls, bez mazākajām sektantiska mudacīguma pazīmēm. Problēma bija tajā, ka tie palīgi un biedri, ko viņš savas arvien sliktākās redzes dēļ obligāti ņēma līdzi, gan bija ar sektantiska mudacīguma pazīmēm.
Cik nu man radās iespēja novērot, tad Vīks bārstīja dažādas idejas un domugraudus — sākot ar pavisam racionāliem un beidzot ar pavisam dulliem, ar domu, lai citi pēc tam paši pārbauda un izdomā, vai tur ir vai nav taisnība. Tikai tas viņa fanu klubs ņēma par neapšaubāmu taisnību arī pašas dullākās no tām idejām. Pavadot laiku arvien vairāk apdullstošu palīgu vidū, arī pašam Vīkam — tā kā viņš vecuma galā bija atkarīgs no citiem, lai varētu diktēt priekšā savu rakstāmo, un lai viņam varētu nolasīt priekšā tekstu, kad nebija kompja runis pie rokas — pilnīgi noteikti drusku novirzījās kompass.
(2) No Vīka teiktā vismaz vienu lietu uzskatu par pilnīgi pareizu. Viņš skeptiski izteicās par muzeju un institūtu arheologiem ne tāpēc, ka viņam būtu iebildumi pret viņu pētījumiem, bet gan tāpēc, ka viņš neatzina metodi, kur izrakumu laikā senais objekts tiek nomontēts pa gabaliem, un zem tā apakšā viss pārrakts. Kā piemēru šis minēja Kurzemē sastopamās «velna laivas» (patiesībā — vikingu apbedījumi): «Izjaucot šo akmeņu krāvumu un pārvietojot citur, pazūd pats pētāmais objekts… Var jau tos akmeņus salikt atkal kopā muzejā, taču māksliniecisko un vēsturisko vērtību tas objekts pamatā veido, atrazdamies savā vietā un vidē! Bez tam — ko tas dos, ka objektu izjauks un izrakņās? Vēl viens eksponāts klāt pie tā pusmiljona, kas jau atrodas Vēstures un kuģniecības muzeja krātuvēs? Labāk lai paliek, kur ir — pētīsim viņu bez izārdīšanas!» Manuprāt, šim viedoklim daudzos gadījumos var piekrist.
(3) Vīks nepauda atbalstu vai piekrišanu tam, ka no viņa prātojumiem par Pokaiņiem citi tagad taisa biznesu. Jāpiebilst gan, ka tolaik tā nebija tik izteikta komercija kā tagad, kad Pokaiņu augsnes paraugus pārdod par 5 latiem maisiņā. Uz Doma laukuma svētku tirdziņā.
(4) Kas ir atrastais akmens un kam tas agrāk kalpojis, un ar kādu periodu tas datējams — joprojām tas ir tikpat lielā miglā kā toreiz. Jāpiezīmē, ka saimnieks Ulmanis bija pietiekami apzinīgs un nedomāja ļaut akmeni vest kaut kur projām. Pēc gadiem 7 uzzināju, ka Ulmanis ir pildījis savu apņemšanos netīšām neizpostīt vietu, ja nu tas akmens gadījumā būtu piederējis pie kaut kāda lielāka objekta (piemēram, ēkas), un nav ļāvis aiztikt. Skatīties — jā, bet vandīties — nē!
(5) Artefakts mežā ir, un tas ir viens klasisks nesaprotams artefakts! Kopumā šis gadījums tikai nostiprināja manu skeptisko pārliecību: ja kaut kāds priekšmets vai fakts ir tāds, ko mēs lāgā šobrīd neizprotam, tas uzreiz nenozīmē, ka Zemi pārvalda reptīļi no Centaura Alfas, Gaiļezera Betas vai Pārdaugavas Maximas, un ka vienīgi gulēšana ar spaini galvā mūs pasargās no ļaunās Nibiru starojuma. Gan jau ar laiku sapratīsim, kas ir kas. Un — kāpēc! (Tas ir, sapratīsim artefaktus, nevis spaini galvā.)
0
Nu re, tas jau pēc kaut kā sāk izklausīties.
0
Grāmatiņu tīkamāk pa rokām vanckāt un arī bilžuki bija.
^^ par (2) - pie tagadējās (finansiālās un cilvēciskās) situācijas jau nav īpašu alternatīvu muzeja krātuvei. Tu atroc to vikingu apbedījumu vai kādu celtni, bet ja to visu nepaliek zem kādas nojumes, vai kā citādi neaprīko un vēl sargu ar bisi nepieliek klāt, tad tur pēc pusgada būs varžu dīķis ar grūtāk nosperamo apakšā.
(3) LOL, a kā var zināt, ka zeme no Pokaiņiem, nevis no piemājas kompostkaudzes ?
^^ par (2) - pie tagadējās (finansiālās un cilvēciskās) situācijas jau nav īpašu alternatīvu muzeja krātuvei. Tu atroc to vikingu apbedījumu vai kādu celtni, bet ja to visu nepaliek zem kādas nojumes, vai kā citādi neaprīko un vēl sargu ar bisi nepieliek klāt, tad tur pēc pusgada būs varžu dīķis ar grūtāk nosperamo apakšā.
(3) LOL, a kā var zināt, ka zeme no Pokaiņiem, nevis no piemājas kompostkaudzes ?
0
^ par trešo - protams, ka nevar zināt, tur jau tā sāls. Domāju, ka liela daļa no veikalos pārdošanā esošā dzeramā ūdens arī ir filtrēts krāna ūdens. Tāpat kā nevar zināt, vai Elvisa apenes ar brūno strīpu, ko te nesen centās izsolē pārdot, tiešām šis pats ir piedirsis.
0
^ par to ūdeni jau ne1 īpaši neslēpj, ka tas ir krāna ūdens :) T.b., ja uz etiķetes nav sarkanā un boldā 72 fontā, ka tas ir nezkādu avotu ūdens, tad skaidrs, ka no krāna.
0
agrāk pirku 5L ūdens bačokus, bet tagad esmu atmetis, jo krāna ūdens ir normāls, bez riebīgām piegaršām, ko nevarētu teikt par dažām 5L partijām (gandrīz tikai Optima līniju, pa 30s pirku, parasti garša bija OK)
+1
Labs apkopojums, domāts arī tādiem, kas vēsturē nav pārāk zinoši: kultura.delfi.lv/news/culturenvironm...
+1
«Pusdzīvā vēsture» — Kandavas muzeja vēsturnieka un publicista Agra Dzeņa blogs ar visādām vēstures fiškām. pusdziva-vesture-dzenis.blogspot.com/
+1
… un pāris fakti, kas man bija jaunums: Lietuvas pirmā karaļa Mindauga sieva Marta bijusi senlatviete, un Mindaugs apglabāts Aglonā, kur esot sakāvies ar sievas radiem un droši vien dabūjis ar mietu pa ķobi. www.apollo.lv/zinas/lietuvas-pirm...
+1
No tā raksta izriet, ka ne ar sievas radiem, bet ar savējiem pizdungs sanācis. Mūsdienās žargonā to par bitovuhu nosauktu. :D
+1
Preiļu dzidrā pirmsākumu raža ...
+3
0
Neseni atradumi Sāremā krietni vien izmaina datus par vikingu laikmeta sākumu: archaeology.org/issues/95-1307/feat...
+7
Nu ko normali notesa:
www.youtube.com/watch?v=j-w_ZEONsDs...
www.youtube.com/watch?v=j-w_ZEONsDs...
+2
Kas to būtu domājis, ka kādreiz liksim Kapieša linkam plusus…
+2
Sen nebi redzēts kas tik labs :D
+1
grib' teikt, ka vērts ķeksīti izņemt ?
+2
0
Nākamnedēļ vēsturiskā braucienā Rundālē no Lietuvas ieradīsies 19.gadsimta pasta kariete
Jelgava, 13.okt., LETA. Piektdien, 18.oktobrī, laikā no plkst.15 līdz plkst.16 Rundāles pilī noslēgsies unikāls brauciens no Pakrojas muižas Lietuvā ar pasta karieti, kura darināta pēc 18.-19.gadsimta parauga, aģentūru LETA informēja Rundāles novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa. Viņa skaidroja, ka pirms tam plkst.10 kariete izbrauks no Pakrojas muižas Lietuvā un orientējoši pēc sešām stundām ieradīsies Rundāles pilī.
"Ideja par šādas pasta karietes izveidi tika izlolota sen. 2010.gadā mēs realizējām projektu "2000 kilometri vēstures", kad jāšus uz žemaišu šķirnes zirgiem atkārtojām ceļu, ko pirms sešiem gadsimtiem veica Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais, sasniedzot Melnās jūras krastu," skaidroja Pakrojas muižas apsaimniekotājs un pasākuma iniciators Gedrijus Klimkēvičus.
Pasta kariete ir paredzēta astoņu pasažieru pārvadāšanai. To vilks četri žemaišu šķirnes zirgi, kas ir viena no vecākajām zirgu šķirnēm Eiropā un zināma no 6.-7.gadsimta. Zirgiem sešu stundu laikā būs jāpārvar 50 kilometru garš ceļš.
"18.-19.gadsimtā šādas pasta karietes jeb diližansus izmantoja gan cilvēku, gan pasta pārvadāšanai. Agrāk ar karieti mērojot šādu attālumu, ik pēc 25 kilometriem tika ierīkotas pieturvietas jeb traktieri, kur bija iespējams pārsiet zirgus, paēst un atpūsties. Mēs plānojam piestāt Žeimē, Lietuvā, kur ieturēsim pusdienas," skaidroja Klimkēvičus.
Šis būs pirmais pasta karietes pārbaudes brauciens, tāpēc noteikt precīzu ierašanās laiku Rundālē esot grūti. "Perspektīvā mēs plānojam projektu attīstīt, piedāvājot interesentiem regulārus pārbraucienus starp Pakroju un Rundāli. Vēlamies radīt arī īpašas pieturvietas gan Latvijas, gan Lietuvas pusē, kur ceļotājiem tiktu piedāvātas gan seno ēdienu degustācijas, gan dažādi attiecīgā gadsimta vēsturiskie piedzīvojumi, iespējams, arī laupītāju uzbrukumi," par ieceri pauda Klimkēvičus.
Galapunktā Rundāles pilī ceļotājus sagaidīs vēsturisko tērpu darinātāja un ceremoniju meistare Jeļena Forste ar īpašu teatralizētu uzvedumu. "Šis jaunais tūrisma piedāvājums perspektīvā ļaus attīstīt gan tūrisma apskates objektu klāstu, to pieejamību, gan piedāvāto pakalpojumu daudzveidību. Sadarbība ar Pakrojas rajona pašvaldību Rundāles novada domei mērāma jau vairākos sekmīgi realizētos projektos. Prieks, ka šobrīd šī sadarbība tiek realizēta arvien jaunos līmeņos un tiek pārnesta arī uz uzņēmējdarbības vidi," pauda Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Publicēta: 13.10.2013 15:23
Jānis Stundiņš, LETA
Jelgava, 13.okt., LETA. Piektdien, 18.oktobrī, laikā no plkst.15 līdz plkst.16 Rundāles pilī noslēgsies unikāls brauciens no Pakrojas muižas Lietuvā ar pasta karieti, kura darināta pēc 18.-19.gadsimta parauga, aģentūru LETA informēja Rundāles novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa. Viņa skaidroja, ka pirms tam plkst.10 kariete izbrauks no Pakrojas muižas Lietuvā un orientējoši pēc sešām stundām ieradīsies Rundāles pilī.
"Ideja par šādas pasta karietes izveidi tika izlolota sen. 2010.gadā mēs realizējām projektu "2000 kilometri vēstures", kad jāšus uz žemaišu šķirnes zirgiem atkārtojām ceļu, ko pirms sešiem gadsimtiem veica Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais, sasniedzot Melnās jūras krastu," skaidroja Pakrojas muižas apsaimniekotājs un pasākuma iniciators Gedrijus Klimkēvičus.
Pasta kariete ir paredzēta astoņu pasažieru pārvadāšanai. To vilks četri žemaišu šķirnes zirgi, kas ir viena no vecākajām zirgu šķirnēm Eiropā un zināma no 6.-7.gadsimta. Zirgiem sešu stundu laikā būs jāpārvar 50 kilometru garš ceļš.
"18.-19.gadsimtā šādas pasta karietes jeb diližansus izmantoja gan cilvēku, gan pasta pārvadāšanai. Agrāk ar karieti mērojot šādu attālumu, ik pēc 25 kilometriem tika ierīkotas pieturvietas jeb traktieri, kur bija iespējams pārsiet zirgus, paēst un atpūsties. Mēs plānojam piestāt Žeimē, Lietuvā, kur ieturēsim pusdienas," skaidroja Klimkēvičus.
Šis būs pirmais pasta karietes pārbaudes brauciens, tāpēc noteikt precīzu ierašanās laiku Rundālē esot grūti. "Perspektīvā mēs plānojam projektu attīstīt, piedāvājot interesentiem regulārus pārbraucienus starp Pakroju un Rundāli. Vēlamies radīt arī īpašas pieturvietas gan Latvijas, gan Lietuvas pusē, kur ceļotājiem tiktu piedāvātas gan seno ēdienu degustācijas, gan dažādi attiecīgā gadsimta vēsturiskie piedzīvojumi, iespējams, arī laupītāju uzbrukumi," par ieceri pauda Klimkēvičus.
Galapunktā Rundāles pilī ceļotājus sagaidīs vēsturisko tērpu darinātāja un ceremoniju meistare Jeļena Forste ar īpašu teatralizētu uzvedumu. "Šis jaunais tūrisma piedāvājums perspektīvā ļaus attīstīt gan tūrisma apskates objektu klāstu, to pieejamību, gan piedāvāto pakalpojumu daudzveidību. Sadarbība ar Pakrojas rajona pašvaldību Rundāles novada domei mērāma jau vairākos sekmīgi realizētos projektos. Prieks, ka šobrīd šī sadarbība tiek realizēta arvien jaunos līmeņos un tiek pārnesta arī uz uzņēmējdarbības vidi," pauda Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Publicēta: 13.10.2013 15:23
Jānis Stundiņš, LETA
+1
Žemaišu šķirnes zirgi ir tie mazie kleperi, kas KŽ pārs pēdējos gadus figurē?
+1
Vissenākais pašlaik atrastais skaņdarbs, sarakstīts ap 1400. gadu pirms mūsu ēras.
www.youtube.com/watch?v=viMbnj_Ei2A...
Šoreiz ir vērts lasīt tekstu zem video!
www.youtube.com/watch?v=viMbnj_Ei2A...
Šoreiz ir vērts lasīt tekstu zem video!
+5
ritvars.wordpress.com/2013/10/14/latvijas...
īsti nevarēju saprast, kur lai šito iekopē.
īsti nevarēju saprast, kur lai šito iekopē.
+2
0
No 1941. gada «Kurzemes Vārda», ziņu
iesūtījuši Skrundas pašaizsardzības darbinieki
Vakar Liepājā ieveda apcietināto bij.
«Komunista» redaktoru Arnoldu Krie-
vu, kas pirms apm. 2 nedēļām sagūs-
tīts Skrundā. Krievs nometis savu
naganu un pastaigājies itin brīvi.
Viņu uzzīmējis kāds Liepājas tech-
nikuma audzēknis, pazīdams bēgli
savu bijušo «politisko skolotāju». Paš-
aizsardzības dienesta darbinieki Krie-
vu sagūstījuši mežmalā, kur tas sau-
lītē saldi snaudis. Bēgļa kabatās at-
rada 460 rubļus naudas, bet biksēs
tas vēl bija iešuvis 380 rubļu. Krievs
bija pārģērbies zemnieka drēbēs un
uzāvis kājās lielus «tankus» tālā-
kam ceļojumam. «Redaktoru» skrun-
denieki ievietojusi vietējās aresttelpās,
kur tas pavadījis 2 nedēļas. Uz Lie-
pāju zemnieku drēbēs pārģērbušos
«kungu» atveda smagā automašīnā.
Tuvojoties Liepājai, Krievs uzlicis
brilles un aplūkojis nopostīto pilsētu.
Kad pavadoņi viņam atgādinājusi ko-
munistu un žīdu posta darbu, Krievs
ciniski atbildējis, ka komunisti un
žīdi neesot vainīgi.
Krievs Liepājā uzturējies
līdz pēdējam brīdim un iz-
bēdzis tikai tad, kad žīdi pilsētu bija
jau aizdedzinājuši. Krievs nodots
Liepājas pilsētas pašaizsardzības štāba
rīcībā.
iesūtījuši Skrundas pašaizsardzības darbinieki
Vakar Liepājā ieveda apcietināto bij.
«Komunista» redaktoru Arnoldu Krie-
vu, kas pirms apm. 2 nedēļām sagūs-
tīts Skrundā. Krievs nometis savu
naganu un pastaigājies itin brīvi.
Viņu uzzīmējis kāds Liepājas tech-
nikuma audzēknis, pazīdams bēgli
savu bijušo «politisko skolotāju». Paš-
aizsardzības dienesta darbinieki Krie-
vu sagūstījuši mežmalā, kur tas sau-
lītē saldi snaudis. Bēgļa kabatās at-
rada 460 rubļus naudas, bet biksēs
tas vēl bija iešuvis 380 rubļu. Krievs
bija pārģērbies zemnieka drēbēs un
uzāvis kājās lielus «tankus» tālā-
kam ceļojumam. «Redaktoru» skrun-
denieki ievietojusi vietējās aresttelpās,
kur tas pavadījis 2 nedēļas. Uz Lie-
pāju zemnieku drēbēs pārģērbušos
«kungu» atveda smagā automašīnā.
Tuvojoties Liepājai, Krievs uzlicis
brilles un aplūkojis nopostīto pilsētu.
Kad pavadoņi viņam atgādinājusi ko-
munistu un žīdu posta darbu, Krievs
ciniski atbildējis, ka komunisti un
žīdi neesot vainīgi.
Krievs Liepājā uzturējies
līdz pēdējam brīdim un iz-
bēdzis tikai tad, kad žīdi pilsētu bija
jau aizdedzinājuši. Krievs nodots
Liepājas pilsētas pašaizsardzības štāba
rīcībā.
+1
Eposs Liepājas Komunists??
+2
Vēsturnieks: Jelgavas salas slēpj vēl daudz noslēpumu; pētījumi jāturpina
Jelgava, 15.dec., LETA. Nākamgad tiks turpināta ekspedīcija pa Lielupes un Driksas upes salām, jo Jelgavas salas slēpj vēl daudz noslēpumu, uzskata pedagogs, vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns. Šogad arheologs īpašu uzmanību ir veltījis salām, kas atrodas Jelgavā starp Driksas upi un Lielupi. 2013.gadā norisinājās ekspedīcija, kuras mērķis bija iepazīt un izpētīt Jelgavas salas, kā rezultātā ir uzzināti vairāki interesanti fakti par šo salu vēsturi.
Tomašūns pasākuma laikā interesentus iepazīstināja ar četru salu vēsturi, kas atrodas starp Lielupi un Driksas upi — Pasta sala, Gubernatora saliņa, mazā Pils sala, uz kuras ir Jelgavas pils, un lielā Pils sala, uz kuras ir dabas liegums un kur dzīvo savvaļas zirgi. Varētu domāt, ka salas ir veidojušās tikai dabas rotaļu rezultātā, bet ekspedīcijas laikā tika atrasti pierādījumi, ka salu tapšanā savs devums bijis arī cilvēku darbībai.
Kā noskaidrots, salas ir veidojušās dabīgā ceļā līdz 17.gadsimta vidum starp Lielupi, Platones upi un Lielupes vecupi, bet pēc tam — cilvēkam pieliekot savu roku pie pils nocietinājumu grāvju un kanālu izrakšanas, ostu un tiltu būvēm.
Salīdzinot pilsētas plānus, kas tapuši 17. un 18.gadsimtā, ar mūsdienu plāniem, redzamas vairākas nesakritības, īpaši salu skaitā starp Lielupi un Driksu, piedevām Driksas upe senākajos pilsētas plānos tā īsti nav saskatāma. Vēsturnieks uzskata, ka, visticamāk, hercoga Jēkaba laikā Driksas upe tika mākslīgi izrakta, savienojot Platones upes ieteku Lielupē un Lielupes vecupi, tādējādi veidojot vairākas salas starp Lielupi un jaunizrakto Driksas upi, atsaucoties uz Tomašūna stāstīto, skaidroja Strazdiņa.
Pils sala virzienā uz ziemeļiem no Jelgavas pils ir vēsturnieku un arheologu maz pētīta. Kā norāda rakstītie avoti, šeit varētu būt atradušies vairāki vēstures objekti. Iespējams, te ir bijusi 13.gadsimta Zemgaļu osta, noteikti atrodamas ir pēdas hercogu laika 17.gadsimta Vecajai skanstei un 19.gadsimta Napoleona laika skanstei.
Ekspedīcijā tika apsekotas šo objektu iespējamās atrašanās vietas. Arheoloģisko izrakumu laikā tika atrastas misiņa pogas fragments, ķieģeļu un kārniņu lauskas, glazētas keramika lauskas monētas un citas lietas, kas norāda uz cilvēku klātbūtni Pils salā jeb Garajā salā, kā to kādreiz saukuši jelgavnieki. Savukārt salas ziemeļu galā, kur 1622.gadā atradās zviedru kara nometnes vieta, tika atrasts lielgabala fragments, pasākumā skaidroja Tomašūns.
Tomēr 1652. gada pilsētas plānā iezīmēto pilsētas nocietinājuma skansts vietu (Veco skansti) ekspedīcijā neizdevās atrast. Kā un kurā laikā radusies Vecā pilsētas skanste, paliek jautājums, uz kuru precīza atbilde pieejamajā vēstures izziņas literatūrā šobrīd atrasta nav. Skansts meklējumi plānoti nākamgad, rīkojot ekspedīcijas turpinājumu. Ir skaidrs, ka Pils sala slēpj vēl daudzas vēstures liecības, par kurām vēl pašlaik nezinām, skaidroja Strazdiņa.
Publicēta: 15.12.2013 09:31
Jānis Stundiņš, LETA
Jelgava, 15.dec., LETA. Nākamgad tiks turpināta ekspedīcija pa Lielupes un Driksas upes salām, jo Jelgavas salas slēpj vēl daudz noslēpumu, uzskata pedagogs, vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns. Šogad arheologs īpašu uzmanību ir veltījis salām, kas atrodas Jelgavā starp Driksas upi un Lielupi. 2013.gadā norisinājās ekspedīcija, kuras mērķis bija iepazīt un izpētīt Jelgavas salas, kā rezultātā ir uzzināti vairāki interesanti fakti par šo salu vēsturi.
Tomašūns pasākuma laikā interesentus iepazīstināja ar četru salu vēsturi, kas atrodas starp Lielupi un Driksas upi — Pasta sala, Gubernatora saliņa, mazā Pils sala, uz kuras ir Jelgavas pils, un lielā Pils sala, uz kuras ir dabas liegums un kur dzīvo savvaļas zirgi. Varētu domāt, ka salas ir veidojušās tikai dabas rotaļu rezultātā, bet ekspedīcijas laikā tika atrasti pierādījumi, ka salu tapšanā savs devums bijis arī cilvēku darbībai.
Kā noskaidrots, salas ir veidojušās dabīgā ceļā līdz 17.gadsimta vidum starp Lielupi, Platones upi un Lielupes vecupi, bet pēc tam — cilvēkam pieliekot savu roku pie pils nocietinājumu grāvju un kanālu izrakšanas, ostu un tiltu būvēm.
Salīdzinot pilsētas plānus, kas tapuši 17. un 18.gadsimtā, ar mūsdienu plāniem, redzamas vairākas nesakritības, īpaši salu skaitā starp Lielupi un Driksu, piedevām Driksas upe senākajos pilsētas plānos tā īsti nav saskatāma. Vēsturnieks uzskata, ka, visticamāk, hercoga Jēkaba laikā Driksas upe tika mākslīgi izrakta, savienojot Platones upes ieteku Lielupē un Lielupes vecupi, tādējādi veidojot vairākas salas starp Lielupi un jaunizrakto Driksas upi, atsaucoties uz Tomašūna stāstīto, skaidroja Strazdiņa.
Pils sala virzienā uz ziemeļiem no Jelgavas pils ir vēsturnieku un arheologu maz pētīta. Kā norāda rakstītie avoti, šeit varētu būt atradušies vairāki vēstures objekti. Iespējams, te ir bijusi 13.gadsimta Zemgaļu osta, noteikti atrodamas ir pēdas hercogu laika 17.gadsimta Vecajai skanstei un 19.gadsimta Napoleona laika skanstei.
Ekspedīcijā tika apsekotas šo objektu iespējamās atrašanās vietas. Arheoloģisko izrakumu laikā tika atrastas misiņa pogas fragments, ķieģeļu un kārniņu lauskas, glazētas keramika lauskas monētas un citas lietas, kas norāda uz cilvēku klātbūtni Pils salā jeb Garajā salā, kā to kādreiz saukuši jelgavnieki. Savukārt salas ziemeļu galā, kur 1622.gadā atradās zviedru kara nometnes vieta, tika atrasts lielgabala fragments, pasākumā skaidroja Tomašūns.
Tomēr 1652. gada pilsētas plānā iezīmēto pilsētas nocietinājuma skansts vietu (Veco skansti) ekspedīcijā neizdevās atrast. Kā un kurā laikā radusies Vecā pilsētas skanste, paliek jautājums, uz kuru precīza atbilde pieejamajā vēstures izziņas literatūrā šobrīd atrasta nav. Skansts meklējumi plānoti nākamgad, rīkojot ekspedīcijas turpinājumu. Ir skaidrs, ka Pils sala slēpj vēl daudzas vēstures liecības, par kurām vēl pašlaik nezinām, skaidroja Strazdiņa.
Publicēta: 15.12.2013 09:31
Jānis Stundiņš, LETA
+1
Hitlera klozetpods it kā nopērkams, bet neviens pats nav izrādījis interesi to iegādāties:
www.tabletmag.com/scroll/159705/no-on...
www.tabletmag.com/scroll/159705/no-on...
+2
^ to klozetpodu varētu noziedot kādai sinagogai
+1
Tautu draudzība, jeb kā Krievi palīdzēja Vācijai apiet Versaļas līgumu un gatavot speciālistus - voskoboinikov.blogspot.com/2012/02/blog-post_7...
+1
+2
No steampunk writers' imagination can top over the real history: Topless women swordfighting — duels in the Victorian era!
www.fscclub.com/history/duel-topl-e...
www.fscclub.com/history/duel-topl-e...
0
Njā... Acīmredzot, cilvēki toreiz nebij nedz stulbāki, nedz mazāk fetišisti nekā šodien - actiongirls.com saits 18. gadsimtā vēl neeksistēja, nācās kolekcionēt glezniņas ar duelistēm.
+2
Ārzemju mediju apskats no 1922. gada:
Baltijas savienība un Somija. "W a b a M a a" raksta 4. maijā: Somijā jau kādus 3 mēnešus notiek cīņas Baltijas savienības dēļ, reiz pat tāpēc draudēja valdības krize vai vismaz gaidīja ārlietu ministra atkāpšanos. Tagad šī cīņa liekas apklususe. Kad parakstīja Varšavas līgumu, vācieši sāka zviedru galējā labā presē («Aftonbladet» un"Nya Dagligi Alehanda") aģitēt pret Baltijas savienību: Somija nedrīkstot saistīties ar "imperiālistisko" Poliju, bet tai jāiestājoties Skandināvijas savienībā un jānoslēdzot militāra konvencija ar Zviedriju,Tā ka Skandināvijas kultūrai piekrīt Somijā liela loma, tad dažas somu aprindas piegrieza zināmu vērību šai zviedru laikrakstu propagandai.
Brīvprātīgā "Goteborgs Handels och Sjofartstidning" par šo jautājumu iespieda garāku rakstu, kur teica: "Ir taisni neprāts runāt,ka Somija var izvēlēties, ar kuru valsti noslēgt aizsardzības savienību, vai ar Poliju vai Zviedriju. Skaidri saprotams,ka gadījumā, ja Krievija uzbruktu Somijai, Zviedrija nevarētu Somijai sniegt ne mazāko palīdzību. Tagadējie apstākļi Zviedrijā ir tādi, ka neviens politisks vadonis neuzņemsies atbildību par pozitīvu ārējo politiku."Šie zviedru ievērojamākā laikraksta vardi izjauca visas gaisa pilis par Somijas un Zviedrijas savienību. Pēdējā laikā par šo savienību vairs nerunā. Somu konservativie, kas ļoti uztraucās par Varšavas līgumu, tagad liekas apmierinājušies. Viņu partijas nesenā sapulcēārlietu referents izteicās, ka Baltijas valstu savienība būtu ļoti vēlama.
Partija tikai prasa, lai šī savienība būtu vērsta vienīgi pret Krieviju, bet ne pret Vāciju. Gluži savādi bij iemesli, kas pamudināja Somijas zviedru ultranacionalo spārnu pretoties Baltijas savienībai."Svenska Pressen" paskaidroja: savienība ar Latviju un Igauniju jau tāpēc vien esot neiespējama, ka abas šīs zemes esot krievu gara pilnas, un līdz ko Krievijas apstākļi uzlabošoties, tās atkal pievienošoties Krievijai. Igauņu ārlietu ministrs šaīs dienās bija Somijā, lai sagatavotu Igaunijas valsts vecākā apciemojumu. Kā no "Helsingin Sanomat" redzams, igauņu ministrs paskaidrojis somu preses priekšstāvjiem,ka Varšavas līgums nebūt nav Vācijai naidīgs. "Uuzi Suomi" šai gadījumā piezīmēja, ka Somijas, Igaunijas un Latvijas priekšstāvjiem neesot nekādas vajadzības iejaukties poļu un vācu ķildā.
Uz vecā viedokļa palikuši tikai somu sociāldemokrāti. Tie nevēlas pievienoties Krievijai, kā to Latvijas sociāldemokrāti liekas gribam, bet tie pretojas Baltijas savienībai vienkārši aiz ta iemesla, lai nedotu saviem pretiniekiem komunistiem jaunu cīņas ieroci pret sevi. Sociāldemokrāti runā tikai vispārējās frāzēs par Polijas imperiālismu un izsaka cerību, ka Somijai neiznāks sadursmes ar Krieviju. Uz to "Helsingin Sanomat" gluži pareizi iebilst, ka kārais austrumu kaimiņš labprāt vēršot skatus uz neatkarīgo Somiju. Tagad pat lielvalstis meklējot draugus. Ja Baltijas valstis atšķirtos viena no otras, tā būtu vislielākā vieglprātība.
Šīm somu preses domām ,Waba Maa no savas puses piemetina: Nesen noslēgtais vācu un krievu līgums uzskatams par biedinājumu vācu draugiem Somijā. Kā var pamatot cerību, ka Vācija nodrošinās Somijas neatkarību no Krievijas? Vācija tikai tik ilgi pabalstīja Somiju, kamēr ta pate ķildojās ar Krieviju. Tagad, kad Vācija noslēguse ar Krieviju līgumu, visām sentimentālam simpātijām būs jāpazūd "augstāku valsts interešu" labā. Varbūt vēl ir pāragras baumas par vācu un krievu militāro konvenciju un par robežvalstu sadalīšanu starp abām līgumu slēdzējām valstīm. Tomēr šāda konvencija ir pilnīgi iespējama, ta pilnīgi var ietilpt vācu un krievu imperiālisma nolūkos. Tikai jājautā, kad abām valstīm būs tik daudz spēka, lai šo nodomu varētu izpildīt.
Baltijas savienība un Somija. "W a b a M a a" raksta 4. maijā: Somijā jau kādus 3 mēnešus notiek cīņas Baltijas savienības dēļ, reiz pat tāpēc draudēja valdības krize vai vismaz gaidīja ārlietu ministra atkāpšanos. Tagad šī cīņa liekas apklususe. Kad parakstīja Varšavas līgumu, vācieši sāka zviedru galējā labā presē («Aftonbladet» un"Nya Dagligi Alehanda") aģitēt pret Baltijas savienību: Somija nedrīkstot saistīties ar "imperiālistisko" Poliju, bet tai jāiestājoties Skandināvijas savienībā un jānoslēdzot militāra konvencija ar Zviedriju,Tā ka Skandināvijas kultūrai piekrīt Somijā liela loma, tad dažas somu aprindas piegrieza zināmu vērību šai zviedru laikrakstu propagandai.
Brīvprātīgā "Goteborgs Handels och Sjofartstidning" par šo jautājumu iespieda garāku rakstu, kur teica: "Ir taisni neprāts runāt,ka Somija var izvēlēties, ar kuru valsti noslēgt aizsardzības savienību, vai ar Poliju vai Zviedriju. Skaidri saprotams,ka gadījumā, ja Krievija uzbruktu Somijai, Zviedrija nevarētu Somijai sniegt ne mazāko palīdzību. Tagadējie apstākļi Zviedrijā ir tādi, ka neviens politisks vadonis neuzņemsies atbildību par pozitīvu ārējo politiku."Šie zviedru ievērojamākā laikraksta vardi izjauca visas gaisa pilis par Somijas un Zviedrijas savienību. Pēdējā laikā par šo savienību vairs nerunā. Somu konservativie, kas ļoti uztraucās par Varšavas līgumu, tagad liekas apmierinājušies. Viņu partijas nesenā sapulcēārlietu referents izteicās, ka Baltijas valstu savienība būtu ļoti vēlama.
Partija tikai prasa, lai šī savienība būtu vērsta vienīgi pret Krieviju, bet ne pret Vāciju. Gluži savādi bij iemesli, kas pamudināja Somijas zviedru ultranacionalo spārnu pretoties Baltijas savienībai."Svenska Pressen" paskaidroja: savienība ar Latviju un Igauniju jau tāpēc vien esot neiespējama, ka abas šīs zemes esot krievu gara pilnas, un līdz ko Krievijas apstākļi uzlabošoties, tās atkal pievienošoties Krievijai. Igauņu ārlietu ministrs šaīs dienās bija Somijā, lai sagatavotu Igaunijas valsts vecākā apciemojumu. Kā no "Helsingin Sanomat" redzams, igauņu ministrs paskaidrojis somu preses priekšstāvjiem,ka Varšavas līgums nebūt nav Vācijai naidīgs. "Uuzi Suomi" šai gadījumā piezīmēja, ka Somijas, Igaunijas un Latvijas priekšstāvjiem neesot nekādas vajadzības iejaukties poļu un vācu ķildā.
Uz vecā viedokļa palikuši tikai somu sociāldemokrāti. Tie nevēlas pievienoties Krievijai, kā to Latvijas sociāldemokrāti liekas gribam, bet tie pretojas Baltijas savienībai vienkārši aiz ta iemesla, lai nedotu saviem pretiniekiem komunistiem jaunu cīņas ieroci pret sevi. Sociāldemokrāti runā tikai vispārējās frāzēs par Polijas imperiālismu un izsaka cerību, ka Somijai neiznāks sadursmes ar Krieviju. Uz to "Helsingin Sanomat" gluži pareizi iebilst, ka kārais austrumu kaimiņš labprāt vēršot skatus uz neatkarīgo Somiju. Tagad pat lielvalstis meklējot draugus. Ja Baltijas valstis atšķirtos viena no otras, tā būtu vislielākā vieglprātība.
Šīm somu preses domām ,Waba Maa no savas puses piemetina: Nesen noslēgtais vācu un krievu līgums uzskatams par biedinājumu vācu draugiem Somijā. Kā var pamatot cerību, ka Vācija nodrošinās Somijas neatkarību no Krievijas? Vācija tikai tik ilgi pabalstīja Somiju, kamēr ta pate ķildojās ar Krieviju. Tagad, kad Vācija noslēguse ar Krieviju līgumu, visām sentimentālam simpātijām būs jāpazūd "augstāku valsts interešu" labā. Varbūt vēl ir pāragras baumas par vācu un krievu militāro konvenciju un par robežvalstu sadalīšanu starp abām līgumu slēdzējām valstīm. Tomēr šāda konvencija ir pilnīgi iespējama, ta pilnīgi var ietilpt vācu un krievu imperiālisma nolūkos. Tikai jājautā, kad abām valstīm būs tik daudz spēka, lai šo nodomu varētu izpildīt.
+1
...un atbildi uz šo jautājumu (pēdējā teikumā) mēs tagad zinām visai precīzi.
+1
Taisni brīnums: tāds dzeltenais ķīselis kā Kas Jauns ielicis rakstu par valodas vēsturi (!!!)
www.kasjauns.lv/lv/zinas/139377/lat...
www.kasjauns.lv/lv/zinas/139377/lat...
+1
Šis varētu būt visu laiku vismetāliskākais vēstures izdevums: pilsētiņā ar nosaukumu Kapakmens (Tombstone, Arizona) iznāk «The Tombstone Epitaph» www.tombstoneepitaph.com/ — veltīts «mežonīgo Rietumu» vēsturei.
+2
Vēsturisks apskats: no kurienes gopņāriem tik nepārejoša kaislība uz Abibas trennūzenēm. Izrādās, datējama ar 1980. gada Olimpiskajām spēlēm: m.delfi.lv/izklaide/article.ph...
0
+1
Krievu izcelsmes rīdzinieku vidū ir brīnišķīgi cilvēki — lūk, raksts no viena tāda par Rīgas vēsturi. Elles dīķis, lidmašīnas avārija, ebreju geto dārgumi — tas Boriss apkopojis interesantus gadījumus no dzīves, no kā pa lielam vēsture arī sastāv! :)
www.delfi.lv/aculiecinieks/news/...
www.delfi.lv/aculiecinieks/news/...
+1
+1
0
Smuki uztaisīta Baltkrievijas (un tādējādi arī Lietuvas, pa lielam) vēsturiskā karte:
map.letapis.by/en/#intro
map.letapis.by/en/#intro
0
Interesantas epizodes no WW1 Rietumu frontes: www.warhistoryonline.com/war-articles/before...
+3
0
Baigi viegls likās, tikai par Edinburgu bilde noderēja.
0
nu bet ne jau visi ir spechuki vesture :)
+1
Šitādu konkursu var rīkot arī par grupām — «Vai zini, kāds bija Trendkill Method pirmais nosaukums? Kā senāk saucās Varang Nord? Ko jāatņem Wagaram, lai sanāktu Kastete? Kādiem imbecīļiem jābūt, lai savu grupu nosauktu par Kumosiņu?»
0
Es aplauzos ar Edinburgu, Stučku un Wendeni
+1
Tak pat Vendenes alus gan jau ka esi dzēris
+1
Daudzi no mums gan jau ka paspējuši Stučkā vēl savulaik pabūt :)
0
Nujā, bet ei nu atceŗies, vai tā ir koknese vai Aizkraukle vai Lielvrāde ...
Vendenes alu ražoja Cēsīs - colnect.com/lv/drink_labels/dri...
Vendenes alu ražoja Cēsīs - colnect.com/lv/drink_labels/dri...
0
Nu tak jau, ka Cēsīs - es jau par to arī saku.
+1
Ja kādam kas interesē no vēstures, droši var padot ziņu. Pamazām atbrīvojos no personīgās bibliotēkas. Truemetālistiem kā vienmēr cenas runājamas ;)
www.ss.lv/msg/lv/entertainmen...
un te
www.ss.lv/msg/lv/entertainmen...
www.ss.lv/msg/lv/entertainmen...
un te
www.ss.lv/msg/lv/entertainmen...
0
«savulaik Cēsu pusē pie Raunīša uzdarbojies kāds sātanists, kas vairākas klintis no vienas vietas apzīmējis ar šā kulta simboliku. Tad nu vietējie neizturējuši un nolīdzinājuši šos zīmējumus. Tā veidojas sava veida komunikācija: pierakstot ko klāt vai nosvītrojot.»
nra.lv/kultura/193351-latv...
nra.lv/kultura/193351-latv...
-1
Kaut kas neticams: no CIA ari kadas konstruktivas izdaribas :)
www.independent.co.uk/news/world/modern-a...
www.independent.co.uk/news/world/modern-a...
+1
1929. gada Rīgas skati zviedru īsfilmā:
www.euscreen.eu/item.html?id=EUS_C5...
Kā jau tajā laikā tas bija iespējams, ir tikai bilde, bet ne skaņa. Tad nu šīs 12 minūtes īpaši labi skatīties, ja fonā uzliek skanēt Death in Rome:
www.youtube.com/watch?v=VwYrOCB0_To...
www.euscreen.eu/item.html?id=EUS_C5...
Kā jau tajā laikā tas bija iespējams, ir tikai bilde, bet ne skaņa. Tad nu šīs 12 minūtes īpaši labi skatīties, ja fonā uzliek skanēt Death in Rome:
www.youtube.com/watch?v=VwYrOCB0_To...
+1
^man, starpcitu, pat ļoti patīk arī šīs dziesmas oriģināls. Lanai tāds erotiski fatāls balss tembrs. Visādas aitas no meiteņpower/sympho kolektīviem nervozi smēķē maliņā, lai arī cik spalgas oktāvas spējīgas izbrēkt ;D Tiesa, ko DelRey sadziedājusi pēdējos gados nav ne jausmas.
+1
+7
"NEKĀDU ŠMUCI ES NECIEŠU!" JEB INTERVIJA AR 20. GADSIMTA SĀKUMA SLAVENĀKO RĪGAS BOMZI
Atceros, ka profesors Butulis kādā lekcijā pieminēja tādu jēdzienu kā "Daugavmalas Džonis", ar ko 20. gadsimta sākumā apzīmēja bomžus un arī puskriminālus elementus (pēdējos gan biežāk sauca par "fiskariešiem" - par godu viņu nēsātajiem dunčiem). Toreiz profesors izteica minējumu, ka šis apzīmējums ir saistīs ar Rīgas ostu, kurā šie ļaudis mēdza piepelnīties, un kurā tolaik ienāca daudz kuģu no Anglijas.
Tomēr šī teorija laikam nebūs pareiza. Izrādās, ka Daugavmalas Žanis (acīmredzot no viņa cēlies arī līdzīgais "Džonis") bija pilnīgi reāla personība - podnieka dēls Frīdrihs Pauls Ortlofs. Pirms 1. pasaules kara viņam bija skaists, bomžu videi netipisks, pseidonīms - "Schanno fon Dinakant". Latvijai izcīnot neatkarību, arī pseidonīmu latviskoja un tā radās rīdziniekiem labi pazīstamais "saulesbrālis" Daugavmalas Žanis.
Interesanti, ka ir saglabājusies 1923. gada intervija ar viņu. Te es ielikšu pilnu tās tekstu, lai jūs varētu paši pārliecināties, cik godīgi, strādīgi un estētiskām jūtām apveltīti bija Rīgas bomži pirms 95 gadiem.
"Visādus lielus un mazus vīrus ir laikraksti aprakstījuši, bet pavisam piemirsuši ievērojamo rīdzinieku Daugavmalas Žani, kuru senāk saukāja par Schanno fon Dinakant. Tāpēc deleģējām pie viņa uz pilsētas nakts patversmi savu līdzstrādnieku, kuram Daugavmalas Žanis sniedza šādus paskaidrojumus:
Daugavmalas Žanis ir pseidonīms, bet viņa īstais vārds ir Frīdrihs Pauls Ortlofs. Viņš dzimis Nurmuižas pagastā 1868. gadā [šogad tātad 150. dzimšanas diena], kur viņa tēvs bija pazīstams kā ievērojams podnieks. Pēc dažu gadu skološanās Frīdrihu nodeva Rīgā mācībā pie kāda cunftīga maiznieka un pēc 4 gadiem viņš iegūst cunftīga maizniekzeļļa grādu.
Pēc tam Frīdrihs kaislīgi iemīlas, apprecas un dūšīgi raujas ar kringeļu un rundztiku cepšanu un iedzeršanu, līdz sieva saslimst un nomirst un drīz vien arī bērni un viņš paliek viens. Savas bēdas viņš remdina alkoholā, dzer veselām dienām un nedēļām no vietas, kamēr, gadus 24 atpakaļ, atrodas bez graša kabatā ar lielām paģirām, bez kādas kustamas mantas un pat bez dzīvokļa Daugavmalā, no kura laika viņš paliek par Daugavmalas Žani.
Žanis priekš kara dūšīgi rāvās pie kuģu lādēšanas darbiem Daugavmalā, strādāja arī kādu laiku korķa fabrikā un bija pilsētas naktspatversmes pastāvīgs viesis; arī ostas krogos viņš bija labi pazīstams kā komiķis, dziedātājs, dejotājs un puķu pārdevējs. Visi tirdzinieki viņu pazīst labi, sevišķi zivju tirgū, jo zivju pārdevējas viņš arī tagad vēl apmeklē vai katru dienu.
Žanim vajadzēja tikai parādīties, lai tūliņ rastos jautrība.
Bet uznāca pasaules karš, apstājās dzīve ostā, bez tam arī aizliedza pārdot pilsētā alkoholiskus dzērienus un Žanis šādos neparastos apstākļos jutās kā zivs bez ūdens. Viņš iesēdās vilcienā un laida uz Maskavu. Maskavā viņš strādāja gan maiznīcās, gan stacijās par bagāžas nesēju, dzīvoja naktspatversmēs un naudu izdeva par denaturātu un smēķi. “Neģēlīgs gan ir tas denaturāts”, saka Žanis “viņš man izdedzināja iekšas un arī rīkli, pat tagad godīgi paelpot nevaru”.
Uznākot lieliniekiem, Žanim uzbrūk grūtas dienas: nevar vairs neko nopelnīt un nav arī vairs ko ēst. Lai nenomirtu badā, Žanis ietiek kādā patversmē, kur arī tik slikti ēdināja, ka ilgi tādu “diēti” nebūtu izcietis. Par laimi, pēc kādiem mēnešiem lielāko daļu patversmes iedzīvotāju izsūta uz Voļskas pilsētiņu pie Volgas, kur ierodas arī mūsu Žanis. Tu Žanis nodzīvojis līdz 1921. gada pavasarim, kad atkal laimīgi atgriezies vecā Rīgā.
Žaņa patreizējā nodarbošanās ir malkas skaldīšana un iepirkumu transportēšana no tirgus uz mājām. Visus savus darbus Žanis veic apzinīgi un godīgi.
“Nekādu šmuci es neciešu,” saka Žanis un rāda uz pirkstiem, kas nozīmē, ka viņš ar zādzībām nenodarbojas. “Tāpēc mani arī visi ciena”, viņš turpina sarunu, “mani visi ieredz un uztic dažādus pakalpojumus.”
Uz kuģiem strādāt, kā arī citus smagākus darbus veikt Žanis vairs nav spējīgs. Maskavas denaturāts un Krievijas bads ir pie tā vainīgi.
Bet Žaņa iemīļotā nodarbošanās ir tirgošanās ar puķēm. Šo veikalu viņš iesāk pavasaros un beidz rudeņos.
Uz jautājumu, pie kādas politiskas partijas viņš pieder, Žanis atbild, ka ar politiku viņš nenodarbojoties. Turpretim uz citiem jautājumiem viņš labprāt un ar lielu noteiktību atbild.
Dzīve Latvijā pamazām uzlabojas, saka Žanis, kas tikai grib strādāt, var darbu patlaban dabūt katrs. Arī 1. maija svinībās Žanis ir bijis pils tuvumā, noklausījies prezidenta un ministru runas, kuras vēl tagad atceras. Tāpat transportstrādnieku streika lietā viņš izsaka savas domas: gandrīz visi ostas strādnieki nožēlo, ka sākuši streiku, kuru tie galīgi pazaudējuši, jo daudzi ir visas savas mantas pārdevuši un iekritušo parādos un nabadzībā.
“Mūsu policija arī ir stingra”, saka Žanis, viņa soda par trokšņošanu uz ielām un neļauj arī saules brāļiem gulēt zem klajas debess vasaras laikā. Agrāk, priekš kara varēja gulēt kur gribi: Daugavmalā uz blanku grēdām, pie sarkaniem spīķeriem zālītē vai arī citās vietās, tad bija lielāka brīvība, tagad tikko kādu atrod nakts laikā no mūsu ļaudīm, kaut kur ārā, to tūlīt stiepj uz budku.” Par budku Žanis sauc policijas aresta telpas.
Arī Žanim ir bijusi izdevība vēl nesen atpakaļ iepazīties ar “budku”. Viņš lielā “švunkā” gribējis nokļūt uz Pārdaugavu, bet galu galā atradies no rīta budkā, no kurienes to drīz izlaiduši, kad policija bija pārliecinājusies par Žaņa dokumentiem.
Vissliktāki iet Žanim un arī citiem viņa kolēģiem no Daugavmalas un nakts patversmes ziemā, kad darba ir mazāk un ārā stipri salst. Tad staigāšana pa ielām jeb Daugavmalu nav patīkama un viņiem tad jāsēž ir Maskavas priekšpilsētas tējnīcās, pie “Melnā gaiļa”, “Volgā” un citās, kur tēja lētāka un arī telpas un sabiedrība piemērotāka.”
Atceros, ka profesors Butulis kādā lekcijā pieminēja tādu jēdzienu kā "Daugavmalas Džonis", ar ko 20. gadsimta sākumā apzīmēja bomžus un arī puskriminālus elementus (pēdējos gan biežāk sauca par "fiskariešiem" - par godu viņu nēsātajiem dunčiem). Toreiz profesors izteica minējumu, ka šis apzīmējums ir saistīs ar Rīgas ostu, kurā šie ļaudis mēdza piepelnīties, un kurā tolaik ienāca daudz kuģu no Anglijas.
Tomēr šī teorija laikam nebūs pareiza. Izrādās, ka Daugavmalas Žanis (acīmredzot no viņa cēlies arī līdzīgais "Džonis") bija pilnīgi reāla personība - podnieka dēls Frīdrihs Pauls Ortlofs. Pirms 1. pasaules kara viņam bija skaists, bomžu videi netipisks, pseidonīms - "Schanno fon Dinakant". Latvijai izcīnot neatkarību, arī pseidonīmu latviskoja un tā radās rīdziniekiem labi pazīstamais "saulesbrālis" Daugavmalas Žanis.
Interesanti, ka ir saglabājusies 1923. gada intervija ar viņu. Te es ielikšu pilnu tās tekstu, lai jūs varētu paši pārliecināties, cik godīgi, strādīgi un estētiskām jūtām apveltīti bija Rīgas bomži pirms 95 gadiem.
"Visādus lielus un mazus vīrus ir laikraksti aprakstījuši, bet pavisam piemirsuši ievērojamo rīdzinieku Daugavmalas Žani, kuru senāk saukāja par Schanno fon Dinakant. Tāpēc deleģējām pie viņa uz pilsētas nakts patversmi savu līdzstrādnieku, kuram Daugavmalas Žanis sniedza šādus paskaidrojumus:
Daugavmalas Žanis ir pseidonīms, bet viņa īstais vārds ir Frīdrihs Pauls Ortlofs. Viņš dzimis Nurmuižas pagastā 1868. gadā [šogad tātad 150. dzimšanas diena], kur viņa tēvs bija pazīstams kā ievērojams podnieks. Pēc dažu gadu skološanās Frīdrihu nodeva Rīgā mācībā pie kāda cunftīga maiznieka un pēc 4 gadiem viņš iegūst cunftīga maizniekzeļļa grādu.
Pēc tam Frīdrihs kaislīgi iemīlas, apprecas un dūšīgi raujas ar kringeļu un rundztiku cepšanu un iedzeršanu, līdz sieva saslimst un nomirst un drīz vien arī bērni un viņš paliek viens. Savas bēdas viņš remdina alkoholā, dzer veselām dienām un nedēļām no vietas, kamēr, gadus 24 atpakaļ, atrodas bez graša kabatā ar lielām paģirām, bez kādas kustamas mantas un pat bez dzīvokļa Daugavmalā, no kura laika viņš paliek par Daugavmalas Žani.
Žanis priekš kara dūšīgi rāvās pie kuģu lādēšanas darbiem Daugavmalā, strādāja arī kādu laiku korķa fabrikā un bija pilsētas naktspatversmes pastāvīgs viesis; arī ostas krogos viņš bija labi pazīstams kā komiķis, dziedātājs, dejotājs un puķu pārdevējs. Visi tirdzinieki viņu pazīst labi, sevišķi zivju tirgū, jo zivju pārdevējas viņš arī tagad vēl apmeklē vai katru dienu.
Žanim vajadzēja tikai parādīties, lai tūliņ rastos jautrība.
Bet uznāca pasaules karš, apstājās dzīve ostā, bez tam arī aizliedza pārdot pilsētā alkoholiskus dzērienus un Žanis šādos neparastos apstākļos jutās kā zivs bez ūdens. Viņš iesēdās vilcienā un laida uz Maskavu. Maskavā viņš strādāja gan maiznīcās, gan stacijās par bagāžas nesēju, dzīvoja naktspatversmēs un naudu izdeva par denaturātu un smēķi. “Neģēlīgs gan ir tas denaturāts”, saka Žanis “viņš man izdedzināja iekšas un arī rīkli, pat tagad godīgi paelpot nevaru”.
Uznākot lieliniekiem, Žanim uzbrūk grūtas dienas: nevar vairs neko nopelnīt un nav arī vairs ko ēst. Lai nenomirtu badā, Žanis ietiek kādā patversmē, kur arī tik slikti ēdināja, ka ilgi tādu “diēti” nebūtu izcietis. Par laimi, pēc kādiem mēnešiem lielāko daļu patversmes iedzīvotāju izsūta uz Voļskas pilsētiņu pie Volgas, kur ierodas arī mūsu Žanis. Tu Žanis nodzīvojis līdz 1921. gada pavasarim, kad atkal laimīgi atgriezies vecā Rīgā.
Žaņa patreizējā nodarbošanās ir malkas skaldīšana un iepirkumu transportēšana no tirgus uz mājām. Visus savus darbus Žanis veic apzinīgi un godīgi.
“Nekādu šmuci es neciešu,” saka Žanis un rāda uz pirkstiem, kas nozīmē, ka viņš ar zādzībām nenodarbojas. “Tāpēc mani arī visi ciena”, viņš turpina sarunu, “mani visi ieredz un uztic dažādus pakalpojumus.”
Uz kuģiem strādāt, kā arī citus smagākus darbus veikt Žanis vairs nav spējīgs. Maskavas denaturāts un Krievijas bads ir pie tā vainīgi.
Bet Žaņa iemīļotā nodarbošanās ir tirgošanās ar puķēm. Šo veikalu viņš iesāk pavasaros un beidz rudeņos.
Uz jautājumu, pie kādas politiskas partijas viņš pieder, Žanis atbild, ka ar politiku viņš nenodarbojoties. Turpretim uz citiem jautājumiem viņš labprāt un ar lielu noteiktību atbild.
Dzīve Latvijā pamazām uzlabojas, saka Žanis, kas tikai grib strādāt, var darbu patlaban dabūt katrs. Arī 1. maija svinībās Žanis ir bijis pils tuvumā, noklausījies prezidenta un ministru runas, kuras vēl tagad atceras. Tāpat transportstrādnieku streika lietā viņš izsaka savas domas: gandrīz visi ostas strādnieki nožēlo, ka sākuši streiku, kuru tie galīgi pazaudējuši, jo daudzi ir visas savas mantas pārdevuši un iekritušo parādos un nabadzībā.
“Mūsu policija arī ir stingra”, saka Žanis, viņa soda par trokšņošanu uz ielām un neļauj arī saules brāļiem gulēt zem klajas debess vasaras laikā. Agrāk, priekš kara varēja gulēt kur gribi: Daugavmalā uz blanku grēdām, pie sarkaniem spīķeriem zālītē vai arī citās vietās, tad bija lielāka brīvība, tagad tikko kādu atrod nakts laikā no mūsu ļaudīm, kaut kur ārā, to tūlīt stiepj uz budku.” Par budku Žanis sauc policijas aresta telpas.
Arī Žanim ir bijusi izdevība vēl nesen atpakaļ iepazīties ar “budku”. Viņš lielā “švunkā” gribējis nokļūt uz Pārdaugavu, bet galu galā atradies no rīta budkā, no kurienes to drīz izlaiduši, kad policija bija pārliecinājusies par Žaņa dokumentiem.
Vissliktāki iet Žanim un arī citiem viņa kolēģiem no Daugavmalas un nakts patversmes ziemā, kad darba ir mazāk un ārā stipri salst. Tad staigāšana pa ielām jeb Daugavmalu nav patīkama un viņiem tad jāsēž ir Maskavas priekšpilsētas tējnīcās, pie “Melnā gaiļa”, “Volgā” un citās, kur tēja lētāka un arī telpas un sabiedrība piemērotāka.”
+2
"kur tēja lētāka un arī telpas un sabiedrība piemērotāka" - aahahahaha :D
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!