Tēma:
werwolf
, 2012. gada 12. martā, plkst. 12:55
+12
 
16. martā 11:00 no Doma laukuma sāksies jau tradicionālais gājiens līdz Brīvības piemineklim par godu latviešu leģionāriem.

Pilna pasākumu programma:

11:00 - gājiens no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim
14:00 - piemiņas pasākums Lestenes brāļu kapos
19:00 - smagās mūzikas koncerts Sapņu fabrikā (spēlē Skyforger, Auļi, Relicseed, Diktatura (LT))
Dethecrator
, 2012. gada 12. martā, plkst. 21:46
-3
 
Links! Links! Links! Sieg — Tev mūžam dzīvot, Latvija!!!
werwolf
, 2012. gada 14. martā, plkst. 23:16
0
 
Kurš dosies gājienā?
graver
, 2012. gada 15. martā, plkst. 07:14
+6
 
Nez vai šādas ažiotāžas sakarā vajadzētu līst tai gājienā, labāk aizdoties uz LEsteni un nolikt ziedus tur, kā arī netraucēti pavadīt laiku, aber, te jau nu izvērtīsies masu kautiņi, cik var spriest pēc krievu taut;ibas cilvēku attieksmes :) Kas kuram tuvāks.
lash
, 2012. gada 15. martā, plkst. 08:23
0
 
Kāds masu kautiņš - parasti policijas ir 5x vairāk nekā pārējo.
Intars
, 2012. gada 15. martā, plkst. 08:57
+3
 
Situācija jau tāda pati kā sazin cik iepriekšējos gadus, un ja neskaita vebālus incidentus a la "maita krieva", nekas jau nav noticis. 1200 policisti ir gana daudz, lai pāris simtu pretēji domājošos atvēsinātu.
kurrrat
, 2012. gada 15. martā, plkst. 09:18
-5
 
pievienojos graver teiktajam...
Ja patiesi grib atcerēties kritušos leģionārus, vajag doties uz Lesteni un nolikt ziedus tur, nekā lieki provocēt šarikovveidīgos lindermaņus...
werwolf
, 2012. gada 15. martā, plkst. 09:25
+3
 
Latvieša būtība - vaiiiii, labāk maliņā nolīdīšu uz kapiņiem.
boks
, 2012. gada 15. martā, plkst. 10:28
+1
 
tākā gajiens notiek pirmās puses darba dienas laikā, tad vnk fiziski nesanāk tikt tur...katrā ziņā no sava darba jau nu nekādi netieku.., kaut gribetu būt tur. Zinu, ka noželojamu patosu demonstrējošie svītrainajās formās tērptie ar dāvida zvaigzni kropļi, kas tur atkal bļaustīsies, radītu spriedzi un provokāciju. Un tā arī prasītos vnk ņemt barā un to baru tā labi nospārdīt. Tad iemest ķuķī atvēsināties.
30`to gadu Latvijā, domāju, tas būtu iespējams. Tagad diemžel ne, vismaz pie mums jau nu noteikti ne.
kurrrat
, 2012. gada 15. martā, plkst. 10:50
+10
 
Ja vien tur pie tā Brīvības pieminekļa būtu bijušie leģionāri un tie, kuri vēlas nolikt ziedus par godu kritušajiem karavīriem, es nekā neteiktu...Tikai nez, kāds piemēram pērkoņkrustietim Igoram šiškinam un aktīvistam Uldim Freimanim ar to visu ir sakars?! Nu lūdzu, kas liedz nolikt ziedus un mierīgi doties prom , priekš kam ir vajadzīgs viss tas teātris... Arī man rados ir cilvēki, kuri ir dienējuši leģionā un viņi patiesi vēlas distancēties no visa tā cirka, kas tur katru gadu notiek...
werwolf
, 2012. gada 15. martā, plkst. 12:03
+1
 
Tam es piekrītu, bet lieta tāda, ka 16. marts jau sen vairs nav tika Leģionāru piemiņas diena, pateicoties krievžīdu aktivitātēm un pašmāju kangaru draņķībām, tā ir palikusi par sava latviešu protesta un nepakļaušanās dienu.
mincīts
, 2012. gada 15. martā, plkst. 17:45
+1
 
aizies puķes nolikt, jā
mincīts
, 2012. gada 15. martā, plkst. 17:46
+1
 
man arī tie beztēmas krievu bari tur ļoti riebjas, bet tas nav labs iemesls neiet
mincīts
, 2012. gada 16. martā, plkst. 11:50
0
 
kā vienmēr policistu un žurnālistu / iemūžinātāju masas krietni lielākas nekā dalībnieku.
u
, 2012. gada 16. martā, plkst. 12:31
+8
 
tikko bija patīkama saruna ar kādu kolēģi- jaunu krievu tautības policistu. viņš vispār ir neizpratnē, kā var aizliegt 16.martā aiziet nolikt ziedus pie brīvības pieminekļa? kā var žurnaļugas no atceres dienas spiest savus reitingus mākslīgi taisot ažiotāžu abas puses lieki uzkurinot? kā cilvēki nesaprot, ka bija karš un nevienam diži daudz neprasīja, kurā armijā viņu iesauks. un cilvēkiem ir tiesības atcerēties un svinēt šo dienu. un tiem, kas joprojām ir dzīvi palikuši, ir jāizrāda cieņa. viņam pat nebūtu nekas pret, ja šī diena būtu oficiāla brīvdiena valstī.
patīkami, ka ir šādi domājoši krievi. mēs esam uz pareizā ceļa :)
Intars
, 2012. gada 16. martā, plkst. 12:56
+5
 
Viens no simta jau vienmēr atradīsies.
creative_77
, 2012. gada 16. martā, plkst. 13:03
0
 
Tas kādas grāmatas cilvēks lasa šodien, noteikts kā cilvēks domās/rīkosies pēc 5 gadiem.
Kas grāmatas nelasa, tam nav nākotne.
Un kurš te ir labais?

mincīts
, 2012. gada 17. martā, plkst. 02:05
+2
 
decapitated
, 2012. gada 17. martā, plkst. 02:39
0
 
mm, tatjana
serzh
, 2012. gada 17. martā, plkst. 03:12
+4
 
^^^^^
u, tā domājošie krievi ir tiešām daudz. Latvieši, man šķiet, ka pat nespēj reizēm iedomāties, cik tādu krievu ir daudz. Tāpat, kā krievi nespēj iedomāties, cik daudz ir tādi latvieši, kuriem nerūp cilvēka tautība un senči, lai tik konkrētais cilvēks spētu Latvijā normāli latviski komunicēt un atbalstīt Latviju kā neatkarīgu valsti. Valoda, tautība un vēsture līdz 20.pakāpei ir otršķirīga, ja cilvēkiem ir kopīgs mērķis - vai tas būtu darbs policijā, sports, ekonomika vai mūzika - cilvēki vienmēr atradīs kopīgo valodu un spēs cienīt viens otru, ja viņiem ir kopīgs mērķis. Ja tāda mērķa un vēlmes nav, tad gan vienmēr atradīsises iemesls, lai kaimiņam iemest ar sūda piku, lai kādi siltumnīcas apstākļi tam visam apkārt netiktu uzbūvēti. Sorry, tas, IMHO, viss ir pilnīgi banāls un pašsaprotams, bet ja jau cilvēki cepjas par tiem valodas/vēstures/tautība... utt. jautājumiem, tad, laikam, nav tās vienkāršas lietas pietiekami aizgājušas tautās. Or am I wrong?
u
, 2012. gada 17. martā, plkst. 10:36
+1
 
serzh, kam tu to stāsti. es taču to saprotu. tādi krievi nav viens no simta, principā es tikai tādus krievus pazīstu, reāli man nav kontakta ar savādākiem nemaz. man liekas, ka savādākie ir tikai televīzijā un interneta komentāros- kur viens plānprātiņš dragā no 17 nickname.
un par valodas jautājumiem, jau arī tas ir tīri mākslīga brēka. nu, piemēram, tagad pacēla jautājumu par bērnudārziem- atkal ir ko cepties. bet ja nekļūdos provinces pilsētās, tas viss sen dabiskās atlases ceļā ir atrisināts. ja nekļūdos, es par, piemēram, jelgavu esmu dzirdējusi, ka tur visi krievu dārziņi tika veiksmīgi transformēti par latviešu dārziņiem, klusi un mierīgi un cilvēkiem vnk nav variantu nekādu valodu izvēlēties ir pieejama tikai latviešu. varbūt kāds zin precīzāk.
werwolf
, 2012. gada 17. martā, plkst. 12:26
0
 
werwolf
, 2012. gada 17. martā, plkst. 12:43
0
 
Biju vakar gājienā, vispār ļoti mierīgs pasākums šogad, pat "antifašisti" nebļaustījās.
murgonis667
, 2012. gada 17. martā, plkst. 12:50
+2
 
nu bet tā ždanoka gan daune ir. vakar simtajā pantā arī bija, likās, ka zāles sadzērusies bija, jo runāja kaut kādus murgus un uz jautājumiem nereaģēja. viņa pat centās sākt raudāt. :D
Dethecrator
, 2012. gada 17. martā, plkst. 12:56
+1
 
Par bērnudārziem — Tukumā, piemēram, jau sen ir tikai latviešu bērnudārzi, un īstenībā pat grūti iedomāties, ka varēja kādreiz būt arī krievu dārziņi :) Ir trīs pašvaldības dārziņi un pusotrs privātais, bet visās ir tikai latviešu grupiņas. Nav brīnums, ka 3. vidusskola (vienīgā bijušajā Tukuma rajonā ar krievu mācībvalodu) jau kuro gadu nespēj savākt skolniekus pietiekamā skaitā. Lai kaut kā pārorientētos, atvēra čigānu novirzienu (Tukumā ir diezgan jūtams čigānu geto), kur gan arī mācības notiek, protams, latviski, vienīgi māca čigānu valodu un vēsturi papildus. Bet trešās videnes direktors Lukmans, saprazdams — nekas tur vairs nav līdzams, notinās uz domi strādāt par pašvaldības izpilddirektoru.

Ventspilī arī līdzīgi ir, krievi labāk sūta savus bērnus latviešu skolās. Varbūt vismaz Pārventas urlgorodu pamazām atindēs no tām padibenēm, kas tur tagad ir biezā slānī.
werwolf
, 2012. gada 17. martā, plkst. 12:58
0
 
"Tēvijas Laikmets" 13.03.2012 - 16. marts
vimeo.com/38621839
Liega
, 2012. gada 17. martā, plkst. 12:58
+1
 
Prasās nožmiegt to veceni, tā viņa derdzas. Jo mūsu mīkstmiesīgie politiķi par šādu personu izraidīšanu nedomā
Dethecrator
, 2012. gada 17. martā, plkst. 13:07
+4
 
Sveiciens visiem antifašistiem no Anal Cunt: I Hope You Get Deported!

www.youtube.com/watch?v=FsgMJ1DurF0...
werwolf
, 2012. gada 17. martā, plkst. 13:08
+2
 
Interesanti, ka gandrīz visi "antifašisti" un "krievvalodīgo tiesību aizstāvji" pārstāv vienu, visiem zināmu, tautību. :)
murgonis667
, 2012. gada 17. martā, plkst. 13:12
+1
 
nu tas, ka antifašisti jau skaidrs, bet huj viņi te par krievvalodīgo tiesību aizstāvjiem uzmetušies. paši runā ar tādu akcentu, ka jālien zem galda. tāpat kā lielākā daļa krievu, kas Lv dzīvo.
Dethecrator
, 2012. gada 17. martā, plkst. 13:14
+1
 
Viņiem pasē pie tautības laikam rakstīts — «antifašists»! Jo «ebrejs» — tas jau nav kruta.

Vispār būs jāpasaka Setam, lai atsūta no Čehijas tādu kreklu, kādus viņējie blekeri tur redzēti valkājam — ar uzrakstu ANTI-ANTIFA.
darkspell
, 2012. gada 17. martā, plkst. 18:15
-2
 
klau kāds zin kur ir ievietota kāda fotoreportāža no 16.marta pasākumiem pie Brīvības pieminekļa?
mSPW
, 2012. gada 17. martā, plkst. 18:51
+3
 
^^ Ja tu zini starptautisko kōdu uz viņsauli, lai uzvanītu , tad esi jauks un padalies ! :)
Dethecrator
, 2012. gada 17. martā, plkst. 23:11
+5
 
16. marta gājiena pie Brīvības pieminekļa attēlojums Latvijas medijos:

img1.www.spoki.lv/upload2/articles/52...

… un Krievijas medijos:

i.urlas.ru/images/2012-03-07/1...
BladeOfDarkness
, 2012. gada 18. martā, plkst. 12:44
0
 
^^ esmu pārliecināts, ka Dethecrator nerunā ne par Tuksneša dievu, ne par Putnamum ;)
Dethecrator
, 2012. gada 18. martā, plkst. 13:32
0
 
ā, pieleca. Sets šajā gadījumā ir viens čehu blackmetālists (Diagon/Sekhmet). Ne Putnams, katrā ziņā :)
mincīts
, 2012. gada 18. martā, plkst. 15:25
0
 
vakar pēc izraidījums no kino nakts kino Rīgā gribējām naktī iedzert aliņu spēļu zālē pa lēto - Brīvības ielā pirms pareizticīgo baznīcas ir kaut kāds milzīgs fearandloathinginlasvegas
mincīts
, 2012. gada 18. martā, plkst. 15:25
+4
 
...īgs iestādījums. 2 puiši 1 meitene, pie ieejas 2 krievi atsitēji, kad gribējām iet iekšā šie teica, ka meitene var iet iekšā, bet puiši var sūkāt viņiem tepat ārā, nolādētie 16. marta piekritēji. tad iznāca arī kaut kāds dusmīgs apsargs un mēs arī aizgājām. teica kaut ko daudz vairāk, bet neviens no mums īsti līdz galam nesaprot krievu valodu (skolā tās vietā mācījos vācu). mīļa uzņemšana manā dzimtajā pilsētā par to, ka runāju valsts valodā :)))

*izraidījums
Dethecrator
, 2012. gada 21. martā, plkst. 14:02
0
 
Spēcīgs stāsts par vienkāršo cilvēku likteni karā, un kā vienam otram tas līdz pat mūsdienām dzīvi ietekmējis.

www.spiegel.de/international/europ...
Dethecrator
, 2012. gada 2. aprīlī, plkst. 13:11
0
 
Kad uznāk melnie: nra.lv/viedokli/nils-sakss...
mSPW
, 2012. gada 22. aprīlī, plkst. 23:43
+2
 
Ko tur cept jaunu tēmu , maukšu vien iekšā šeiten.
Tad nu tā, pārskatīju tēvoča iedotos diskus, uzdūros kā reizi dziesmu izlasei "Latviešu Leģionāriem". Tāds riktīgi old schoolīgs skanējums, visādi kori tur dzied, ieskaitot A.Vintera trio utt. , uztaisīju ripiņu(320kbps), ja nu kādam interesē. Te nu vēl klāt tāds komentārs uz vāka bija, ja nu kādam tas tomēr interesē un kaut ko izsaka:

"No mūsu gadu tūkstošiem garās vēstures redzam, ka lativetim nereti nācies mainīt arklu pret zobenu un drasēt kara pulciņā. Par to stāsta arī latvju kara dainas. Bet kara gaitās latvieti vienmēr pavadījusi dziesma - kā lasām dainās: "Joza brāļi zobentiņus, Lēca zirgiem mugurā, Dziedādami karā brauca". Dziedātas senas tautas dziesmas un draiskas ziņģes par dzimteni, meiteni, cīņas biedriem un varonību. Daudzas radušās pēdējā pasaules kara laikā, kad latviešu leģionāri apliecināja savu lielo tēvzemes mīlestību un varonību, cerēdami novērst Latvijas otreizēju nokļūšanu Padomju Savienības verdzībā. Komponists Imants Sakss, dēvēdams karavīru dziesmu par deviņvīru spēku, raksta, ka tā latviešu leģionāram frontē palīdzējusi bezcerīgās situācijās un devusi jaunus spēkus. Gan latviešu karavīru pusstundās Rīgas radiofonā, gan Frontes teātra izrādēs ar nepacietību vienmēr gaidīta dziesma. Ļoti populāra kļuva Jēkaba Graubiņa komponētā Lāčplēšu (Daugavas Vanagu) dziesma ar Viļa Plūdoņa vārdiem, kura ik reizi skanēja karavīru pusstundas ievadā un nobeigumā. Iemīļotie dziedoņi frontē bija Trīs Vinteri ar Alfrēda Vintera jautrajām melodijām. Populāri bija pašu karavīru ansambļi, vīru dubultkvartets "Tēvija", kas iedziedāja skaņuplatē frontē radušos dziesmiņu "Paliec sveiks, mans mazais draugs". Diemžēl ne visas tā laika dziesmas paguva ieskaņot "Bellaccord Electro" skaņuplatēs, tās turpināja dzīvot tautas atmiņā un vēlāk Kanādā izdotajās skaņuplatēs. Šajā izdevumā sakopotas latviešu leģionāru iemīļotas karavīru dziesmas, kas līdz šim saglabājušās vecajās "Bellaccord Electro" skaņuplatēs."

ej.uz/sn4o
mSPW
, 2012. gada 23. aprīlī, plkst. 00:14
0
 
Uzdūros arī uz 2x CD "No leģiona līdz zemessardzei jeb militārie šlāgeri" , iedzied zemessardzes 51. kājnieku bataljona ansamblis. Reāli slinkums to tagad ripot, ja nu kādam interesē, tad varu rīt to izdarīt.
Dethecrator
, 2012. gada 23. aprīlī, plkst. 00:55
0
 
^ Tik uz priekšu, Tēvzeme sauc!
mSPW
, 2012. gada 23. aprīlī, plkst. 15:41
+1
 
Te nu būs, pie reizes atradu vēlvienu izlasīti.

Latviešu leģionāru dziesmas (dzied I.Zaķis)

failiem.lv/u/ivzcxnz

No leģiona līdz zemessardzei:

failiem.lv/u/skvyhwn

No leģiona līdz zemessardzei2:

failiem.lv/u/bmovhms

Visus ripoju uz 320 ar lāme 3.98.4
Sonnenmensch
, 2012. gada 23. aprīlī, plkst. 15:56
0
 
Paldies par ripiem!
mSPW
, 2012. gada 23. aprīlī, plkst. 16:49
0
 
Tēvocis atstāji arī mantojumā kaudzi ar visādiem kara maršiem, oriģ. diski, protams. Tur gan vācu kara marši, gan arī kaudze visādu citu. Ap 30-40 diskiem. Tos jau nu gan slinkums ripot. Drīzāk kaut kad apkopošu sarakstu un izlikšu tirgošanā, jo man īsti tie marši nesaista.
Sonnenmensch
, 2012. gada 23. aprīlī, plkst. 19:17
0
 
Man majas Riga ari vesela kaudze disku ar Austrijas un Vacijas marshiem, sakot no 1. Pasaules kara :)
Pat laikam visus nebiju noklausijies, tikai smuki plaukta sakramejis :)
sumpurnis
, 2013. gada 20. februārī, plkst. 12:51
+5
 
i9.ifrype.com/gallery/869785e6525... Wagars, Sīmanis, Pērkons, es esmu tik ļoti tur!
arnolds
, 2013. gada 20. februārī, plkst. 23:41
+1
 
Aizdomas, ka ņemot vērā telpu izmērus un lainapu - tu varētu arī nebūt tur, bet kaut kur ārpusē pie/aiz durvīm.
HH
, 2013. gada 21. februārī, plkst. 09:03
+1
 
WTF? Deodium organizē to koncertu? Kā viņa var būt hedlaineru sarakstā, ja zem viņiem ir Inokentijs Mārpls, Vilki un Wagars?!
HH
, 2013. gada 21. februārī, plkst. 09:03
+1
 
*viņi
werwolf
, 2013. gada 5. martā, plkst. 12:27
0
 
BigUgga
, 2013. gada 5. martā, plkst. 12:51
0
 
Zloby davai!
BigUgga
, 2013. gada 6. martā, plkst. 01:35
0
 
BladeOfDarkness
, 2013. gada 12. martā, plkst. 11:25
0
 
RĪGA, Mar 12, BNS - Rīgas dome šogad, pretstatā citiem gadiem, neierobežos 16.marta pasākumus, aģentūrai BNS pastāstīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Viņš norādīja, ka visi pasākumi ir atļauti, jo dome no tiesībsargājošajām iestādēm saņēmusi atzinumu, pretstatā citiem gadiem, ka šogad nekāds apdraudējums nav gaidāms, līdz ar to nav pamata pieteikties pasākumus ierobežot.

"Visi pieteiktie pasākumi arī nepārklājas," viņš piebilda un norādīja, ka divi pasākumi vienā vietā uzreiz nevar notikt.

Kopumā 16.martā četras organizācijas pieteikušas sešus pasākumus.

Organizācija "Daugavas vanagi" pieteikusi gājienu no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli.

Biedrība "Paspēlēsimies" no pulksten astoņiem līdz desmitiem vēlas rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa, lai stāstītu jauniešiem par Latvijai nozīmīgiem vēstures datumiem. Pasākumā pieteikti aptuveni 20 cilvēku.

Savukārt biedrība "Gustava Celmiņa centrs" no plkst.10 līdz 14 pieteikusi piketu pie "Laimas" pulksteņa, kurā pulcētos aptuveni 50 cilvēku.

Apvienība "Pret nacismu" pieteikusi trīs pasākumus – ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa no plkst.10. līdz 10.40; sapulci-piketu pret nacisma glorifikāciju no plkst.10 līdz 13 Bastejkalna pusē pie Brīvības pieminekļa un vēlreiz ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa no plkst.14.30 līdz 15.30.

Latvijā šajā dienā daļa sabiedrības piemin latviešu leģiona cīnītājus. Savulaik likumā "Par svētku un atceres dienām" 16.marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gada martā to no likuma svītroja.

Jau daudzus gadus 16.martā Rīgā vienlaicīgi notiek konfrontējoši pasākumi. To uzraudzīšanā tiek iesaistīti iespaidīgi drošības spēki.
Dethecrator
, 2013. gada 12. martā, plkst. 18:54
-3
 
Prognoze par notikumu gaitu 16. martā:

la.lv/index.php?option=co...
Intars
, 2013. gada 12. martā, plkst. 19:12
+1
 
Tajos laikos gan tu redzētu 16. martu...
Dethecrator
, 2013. gada 12. martā, plkst. 23:27
+3
 
Okupācijas laiku puslīdz atceros, tā kā 16. martu redzēju arī tajos laikos :)

Gatavojamies 16., lasām! ciekurs.blogspot.com
grave
, 2013. gada 13. martā, plkst. 19:41
0
 
O, jopcik, vesela pārruna par manu dzimeni!
Dethecrator
, 2013. gada 16. martā, plkst. 13:11
+1
 
12:34 VIDEO: Dombrava, Parādnieks un Dzintars grūstās pie Brīvības pieminekļa [5]

12:50 Nacionālās Apvienības deputāti pēc grūstīšanās pie Brīvības pieminekļa: iekšlietu ministram ir jāatkāpjas!
BigUgga
, 2013. gada 17. martā, plkst. 05:41
0
 
Iekšlētu pidristam ir jāuzsauc man pizza!
Ibem vai zinies!
Intars
, 2013. gada 17. martā, plkst. 10:54
+8
 
Tas sešpactā marta koncerts tai Rīgas rokkafejnīcā bija sasodīti lielisks. Pēc visa spriežot, gadu nepielūdzamais ritējums arī mani nav saudzējis, jo izrādījās, ka vairāk pie sirds ķēra pagrabā, dziesminieku skatuvē spēlējošie; nē, nevajag pārprast, roka skatuvē arī bija ansambļi, kas stīgas prata kustināt pietiekami aizkustinošā, iekustinošā, izkustinošā un visādi citādi kustinošā manierē. Pirmkārt, Pērkons. Cik nu man sanāca šos matīt; man šķiet, ka pēdējās četras dziesmas tās bij, bet tās jau arī bija tās, kuras visi gribēja dzirdēt, un kurām līdzi dziedāt kautrējās reti kurš (gulbis, gandrīz tautasdziesma, slidotava, dienišķā dziesma). Man tika teikts, ka Baletomānija neesot bijusi nemaz, tad laikam sanāk, ka visu galveno es paspēju dzirdēt un redzēt. Ā nu jā, Zaļo dziesmu, dzirdēju tā iztālēm, bet labi ka tā, mana iecietība attiecībā uz Akurāteres gaudošanu spēkā pieņemties nebūt netaisās. Toties piefiksēju, ka tagad gan viņai nelikās pārlieku liels grēks izdziedāt tādus drausmīgus zaimus kā „ir tik velnišķīgi stulbi” – pirms gadiem desmit viņa uzstāja, ka to baismo vārdu vajag aizstāt ar „stulbi, vai cik”. Ka nē, elles neizbēgt, vai kas tamlīdzīgs.

Ko nu tur daudz par to, galvenais tas, ka kopumā Pērkons nogasēja tā, ka dzirkstis šķīda, rīkles žuva, šekumi svīda, tomēr beigās visi bija laimīgi. Teikšu godīgi, es i necerēju, ka šie vēl azivien tā var (sazin cik sen nebija redezēti).

Vēl uz lielākās skatuves dūšīgi visus paņēma priekšā Inokentijs Mārpls. To, ka „mūs nopirkt nevar”, atspērušies bļāva, šķiet, visi klātesošie.

Vēl tur Wagaru skatījos, bet šoreiz kaut kā diezgan vienaldzīgu šamie mani atstāja.

Apakšā, dziesminieku skatuvē viss bija pieklusinātākos toņos, toties tur bija daži labi, kas sirdi kā šuplādi rāva laukā.No Ulda Kākuļa (& Co.) uzstāšanās es diemžēl redzēju tikai baigu galu, bet O. Vācieša pūtvējiņu gabals bija ļoti iespaidīgs.

Dziļi pie dvēseles arfas man ķēra arī Anta Eņģele. Labi zināmu, un dažu ne tik ļoti labi zināmu dziesmu aranžējumi varbūt brīžam varēja izklausīties puspelēki kā latvieša mati, tomēr balss.... šķiet, arī granītu šķidru pataisīs. Neesmu liels hipiju paaudzes mūzikas zinātājs (tas ir, nemaz neesmu), bet man asociācijas Joan Baez radās. Ļoti priecēja „Kad vēji kalnos rāpjas” dzirdējiens – manuprāt, viena no VISlabākajām I.Kalniņa dziesmām, kas gan tomēr nemaz tik bieži dzirdama netop; un izklausījās arī šajā versijā apburoši.

Taču visam pāri bija Haralds Sīmanis. Beidzot sanāca ietrāpīt uz viņa koncertu, un .... ō jā. Caurcaurēm ģeniāls rūķis. Pat kāda sapiļījusies, ar uzmanības deficīta sindromu smagā formā sirgstoša būtne nespēja necik daudz iedragāt to monumentālo burvību. Neteikšu, ka zināju visas dziesmas, bet šis tas jau dzirdēts bij gan, un bez lielākajiem gāzējiem ar neiztika. „Ezers”, uz bis spēlētais, vispār noplēsa dakstiņus ar visām spārēm nah.

Ak jā, lai cik vīlušies/(spiesti izzīst no pirksta kādu stāstu) ar nebūtu ne pārāk nacionāli noskaņotos papīros rakstošie, hitlerisko sveicinu rādot nevienu nemanīja, un par antifašistu koncentrēšanu „darba un apūtas” nometnēs arī neko nedzirdēju apspriežam.
Intars
, 2013. gada 17. martā, plkst. 10:58
0
 
"es diemžēl redzēju tikai baigu galu"

ej dirst, anekdote uz līdzenas vietas. vispār domāts bij "beigu galu".
kvislings
, 2013. gada 17. martā, plkst. 11:29
+1
 
mincīts
, 2013. gada 17. martā, plkst. 11:43
0
 
Haralds Sīmanis ir lielisks, jā, absolūti TRVE! "Ezers" jau klasiskais hīts, bet, piemēram, "Ar tevi vien", manuprāt, ir sirdi plosošākā dziesma latviešu valodā.
Intars
, 2013. gada 17. martā, plkst. 11:46
0
 
Nu tas varētu būt viņa hits Nr.2, bet par to sirdiplosītspēju gan nab donas atšķiras.
Intars
, 2013. gada 17. martā, plkst. 11:47
0
 
"nab donas" = "man domas".
Overkirils
, 2013. gada 17. martā, plkst. 14:32
+4
 
Haralds Sīmanis mani arī aizgrāba.

Un pēc tam bārā bija alus ātrdzeršana. Tas arī aizgrāba.
Overkirils
, 2013. gada 17. martā, plkst. 17:52
0
 
3.7 sekundes, starp citu.
Neonz
, 2013. gada 17. martā, plkst. 21:06
0
 
Kaut kā nesanāca Sīmani skatīt, redzēju tik augšskatuves bandas un kaut kad pēc Inokentija arī sanāca jau sagurt un notīties no pasākuma. Bet Pērkons bija vakara nagla, šoreiz tiešām labi, atšķirībā no iepriekšējām divām reizēm, kad šamos skatīju.
Dethecrator
, 2014. gada 27. janvārī, plkst. 14:09
+3
 
Šodien saņēmu savu jauno esesieša svinīgo pasākumu formu. Der labi, uztaisīja samērā ātri, atveda laicīgi un vēl uzrakstīja kā dāvanu, lai nav muita jāmaksā.

www.ww2sale.com/double-breasted-ss-...

Es tikai sūtīju bez visiem militārajiem tingeltangeļiem, lai var valkāt ne tikai vienreiz gadā uz 16. martu — nav tik liela rocība, lai izgāztu 200 USD priekš viena pasākuma :)
arnolds
, 2014. gada 27. janvārī, plkst. 15:44
+4
 
Ģērbies Hugo Boss drēbēs un čīksti par nieka 200 USD?
Dethecrator
, 2014. gada 28. janvārī, plkst. 17:42
+1
 
Tagad vēl komplektam jāsagādā Siemens telefons, Poršes konstruēts braucamais, BOSCH sadzīves tehnika un štrumi, kā arī jāpierunā apsaimniekotāju, lai uzstāda mājā ThyssenKrupp liftu.
Sonnenmensch
, 2014. gada 28. janvārī, plkst. 18:20
+3
 
BOSCH ir fignja, tev MIELE vajag :)
Neonz
, 2014. gada 28. janvārī, plkst. 23:57
+2
 
Zato man dzīvoklī ir JUNKERS gāzes iekārta!
BigUgga
, 2014. gada 29. janvārī, plkst. 00:03
+9
 
Tikai kamera jāsagādā?
arnolds
, 2014. gada 29. janvārī, plkst. 10:28
0
 
Krupps kafijas automātu aizmirsi - viņu rūpnīcās letiņu strādnieki arī šancēja.
Dethecrator
, 2014. gada 6. februārī, plkst. 11:59
+1
 
Arī grāmatizdevēji saprot, ka tuvojas 16. marts! VIŅŠ IR ATKAL KLĀT!

www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/aprakst...
Dethecrator
, 2014. gada 9. martā, plkst. 22:08
0
 
«Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi!»

www.delfi.lv/news/national/polit...
kurrrat
, 2014. gada 10. martā, plkst. 04:48
+1
 
kāds sakars ir ar tēvu zemi un piedalīšanos 16 marta pasākuma gājienā ? :D arvienvārdsakot - vēlēšanas tuvojas:)
sametis
, 2014. gada 10. martā, plkst. 08:36
+6
 
Mans ģenerālais viedoklis-16. marta atcerei nav nekā kopēja ar Latvijas brīvestības ideju. Leģionārus (bez šaubām- tā ir vēl viena traģiska lappuse mūsu vēsturē, jo toreiz vīriešiem bija vien izvēle: karot fašistu vai PSRS pusē) pieminēsim Lestenē, Brāļu kapos uun citās attiecīgās piemiņu vietās. Mūsu karavīriem ir Lāčplēša diena. Tamdēļ pie Brīvības pieminekļa šai dienā nekas nebūtu jārīko...
heresy
, 2014. gada 10. martā, plkst. 11:01
0
 
Viens saprātīgs viedoklis...

16. marta jēgu neredzu. Sāpīgi tas ir, ka vīri deva zvērestus mazākajam ļaunumam. Tomēr ļaunumam. Un tas ir šausmīgi, ka bija tāda lieta, ka bija izvēle starp Staļinu un Hitleru. Lai dus mierā leģionāri, cildināt gan viņus nevajadzētu. Piedot vienīgi, ka dabuja karot šādi it kā aizstāvot tēvzemi.
PeterisP
, 2014. gada 10. martā, plkst. 11:06
+4
 
Desekrātors tomēr baigi glorificē Cilinski :) tas nu ir fakts.

neesmu baigi iedziļinājies vēsturē 16. marta kontekstā, jo man tas neliekas pārāk aktuāli. Bet viens gan ir skaidrs - abas puses ir kā divi āži uz tiltiņa viens otram pretīm :)

Zanderam šodien bija labs rīta koments LR1 par asimetrisko domāšanu no valdošo Jenotu puses. Ja jau šitā runā par 16. marta pārcelšanu uz kapiem, tad kāpēc nerunāt par georga lentīšu aizsūtīšanu 9. maijā uz draudzības kurgānu LV/RU/BY robežu krustpunktā. Ideāla vieta, lai iedzertu šnabi :). Zandera provokācija, runājot moderni.
arnolds
, 2014. gada 10. martā, plkst. 11:55
-7
 
Sameti - tu esi lupata.
sametis
, 2014. gada 10. martā, plkst. 13:20
+4
 
Man nav nekas pretī ja dažus uz Draudzības kurgānu aizsūtītu!
sametis
, 2014. gada 10. martā, plkst. 13:26
+1
 
Šajās dienāš (pie kapiem attiecīgiem- ja ir) jāpiemin Konstantīna Čakstes Nacionālās Padomes (precīzi nosaukumu neatceros) pagrīdes darbošanos fašistu ieņemtajā Latvijā, kā arī kureliešus (no leģiona atšķēlusos karotājos- kuri taisījās sist abu lielvaru karotājos- bet kurus friči tomēr piebeidza) un vēl nacionālo partizāņu pēckara periodā darbību. Viņiem gan nav neviena "diena" izdomāta :(
sametis
, 2014. gada 10. martā, plkst. 13:29
+4
 
Cilinskis labāk nacis uz "Melnās Piektdienas" pasākumiem, un būtu ministra vietu saglabājis!
Dethecrator
, 2014. gada 10. martā, plkst. 15:17
+6
 
^ mošpits paliek mošpits: vienalga,vai starp savējiem pie skatuves, vai arī pret moskaļiem 16. martā!

Tomēr ir prieks, ka ne tikai daži karstgalvīgi jaunuļi (Iesalnieks un Dombrava, piem.) ir gatavi vicināt dūres pie Brīvības pieminekļa, bet arī ministrs, kam jau 50 un pamatīga karjera aiz muguras, nevis kaut kur teorētiski priekšā. Līdz šim bija skeptiķi, kuri teica: «Nacionālistiem tikai vajag izrādīties — kad būs ievēlēti un tiks līdz amatiem, tad gan jau ka apdirsīsies un pametīs 16. martu, kļūs par galertainiem bezmugurkaulniekiem.» Vēl jau tas var izrādīties taisnība, tāpēc piekrītu tiem, kuri vērtējumu par notikumiem un konkrētām personībām izteiks 17. martā :) Bet par Straujumu gan tāds nepatīkams izbrīns — kā var draudēt savam kolēģim ar atlaišanu par to, ka jams brīvdienā, ne darba laikā, iet pie BRĪVĪBAS (!!!) pieminekļa…
E.
, 2014. gada 11. martā, plkst. 11:32
+16
 
Eh, pamuldēsim par politiku mazliet: uzskatu, ka 16. marts ir jāpasludina par sēru dienu, ar sēru lentēm pie karogiem. Padomājiet beidzot ar vēsu prātu, nevis akla nacionālisma un dažos gadījumos pseidowannabē nacisma apdullinātām smadzenēm. Tiem večiem nebija izvēles. Ja nebūtu gājuši leģionā, viņus vnk apšautu turpat sētmalē tie paši "mazākā ļaunuma" pārstāvji un ģimenes ieliktu konclāģeros izlaist garu. Tāpat, daudzi no viņiem bija naivi puikas, kas naivi cerēja, ka sabiedrotie par viņiem apžēlosies un neļaus komuņagām iekampt latviju savos nagos. Tā ir melna lappuse mūsu mazās tautas vēsturē, melna un traģiska, un šajā dienā būtu jāklusē un jāraud, un jāpiemin kritušie un veltīgi bojā gājušie latvieši, kuri bija nekas vairāk kā divu sātanisku režīmu upuri, kurus uzmeta arī it kā agrākie draugi no Rietumiem. Diemžēl ir kļuvis tā, ka atceres pasākums ir izvērties par politisku farsu un kritušo piemiņas zaimošanu, un pie tā ir vainīgi gan aklie nacionālsiti, gan plānprātīgie sovoku zombiji. Laiks, kad varēja šo visu izveidot par normālu pasākumu un sēru dienu, ir nogulēts un pazaudēts - to vajadzēja jau 90tajos darīt. Tagad, un it īpaši šajā laikā, kad Austrumos lācītis staipa ķepiņas, derētu mazliet prātīgāk uz šo visu paskatīties.
Mazas un vājas tautas ir vēstures un tās neparedzamo apstākļu ķīlnieki...
E.
, 2014. gada 11. martā, plkst. 13:06
+12
 
Bet par Straujumu gan tāds nepatīkams izbrīns — kā var draudēt savam kolēģim ar atlaišanu par to, ka jams brīvdienā, ne darba laikā, iet pie BRĪVĪBAS (!!!) pieminekļa…

^ dažreiz šitāds naivums (?) ir vnk apbrīnojams. Ministrs ir visupirms ir politiska figūra, un tāds viņš ir visu savu amata pilnvaru laiku, gan darba dienās, gan brīvdienās, gan sēžot krēslā, gan atejā - ja mēs runājam tieši. Viss, ko viņš dara publiski, ir tikai un vienīgi politiski vērtējams, tam ir politiska nozīme, kas rada attiecīgu iespaidu par valdību un valsti kopumā. Tas rada arī sekas.
Intars
, 2014. gada 11. martā, plkst. 14:19
0
 
o, dubultplusi aizgāja diviem postiem :D
BigUgga
, 2014. gada 11. martā, plkst. 15:13
+2
 
^^^ domāju, ka nevienam jau nav ilūziju par šo datumu, jo sevišķi lielākajiem kviecējiem par nacisma nepāriešanu, bet tas ir vēl viens salmiņš aiz kā aizstāvjus un atbrīvotājus pievilkt tuvāk.
E.
, 2014. gada 11. martā, plkst. 15:24
+6
 
^tas, ka fašizms neprojģot, ir skaidri redzams - moskovītu zombiju smadzenēs tas vēl joprojām nav pārgājis, pat vairāk - tas turpina attīstīties un evolucionēt. Vai tik tas nav kāds fetišisma paveids? Tas, kas pret tevi izturējās skarbi un brutāli beigās sāk tevi fascinēt un uzbudināt... Ak, saldās perversijas!
Dethecrator
, 2014. gada 11. martā, plkst. 22:24
+6
 
Sanāktu tīri laba šausmu filma: moskaļi tikmēr bļauj par fašismu un nacismu, ne par ko citu nedomā, ir apsēsti ar fašisma apkarošanu, kamēr nemanāmi sajūk prātā un paši paliek par naciķiem, apsit visus citādi domājošos un beigās nododas orģijām uz līķu kaudzēm!
Intars
, 2014. gada 11. martā, plkst. 23:00
+8
 
Tu gribēji sacīt - dokumentālā filma?
velnsparaavis
, 2014. gada 11. martā, plkst. 23:03
+2
 
Iztās ka daudziem nav vispār fiška par ko notiek šis pasākums. Tas ir piemiņas pasākums latviešu karavīriem, kuri krita karā. Kāds sakars te ar nacisma atbalstīšanu?
Dethecrator
, 2014. gada 12. martā, plkst. 01:01
+4
 
Labs arguments. Nebūtu bijis tas nolādētais nacisms, nebūtu arī karš, nebūtu arī 16 marts. Tātad tas, kurš atzīmē karavīru negribētos upurus kara dēļ, ir antinacists; tas, kurš traucē — atbalsta fašismu :)
E.
, 2014. gada 12. martā, plkst. 09:12
-1
 
^karš būtu bijis tā vai tā, jo bija nolādētais komunisms.
BigUgga
, 2014. gada 12. martā, plkst. 09:39
+1
 
Un tagad mums [ir|nav] [ne]nolādētā demokrātija un karš tāpat [ir|būs].
Fauns
, 2014. gada 12. martā, plkst. 10:28
0
 
^nevis iztās, bet izstās! pff
E.
, 2014. gada 12. martā, plkst. 11:05
0
 
Karš ir visu lietu tēvs, ja atceramies seno teicienu.
Bet šim gan piekrītu: www.tvnet.lv/zinas/viedokli/5009...
E.
, 2014. gada 12. martā, plkst. 11:07
0
 
(offtopic): vai tagad ir iespējams sev ielikt plusiņu?? nejauši uzspiedu uz to nolādēto komunismu, un ielikās :D kas gan to asti cels, ja ne pats :D
cryoutformetal
, 2014. gada 12. martā, plkst. 11:33
0
 
1987. gadā Anatolijs Gorbunovs par 23.augustu un 18.novembri : "Lai šajā datumā pie Brīvības pieminekļa iet tikai tie, kas ir pret mūsu sociālistisko iekārtu."

2014 - Straujuma ? Kažociņš ? "neejiet, ne tā sapratīs..."
E.
, 2014. gada 12. martā, plkst. 11:38
+1
 
^šis divas situācijas ir pilnīgi nesalīdzināmas.
Dethecrator
, 2014. gada 13. martā, plkst. 09:20
+1
 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) joprojām nesniedz tiešu atbildi, vai dosies 16.marta leģionāru piemiņas gājienā pie Brīvības pieminekļa.

"Tās ir viņas tiesības," aģentūrai LETA uz jautājumu, kā viņš vērtē premjerministres izteikto brīdinājumu koalīcijas partneriem atlaist Cilinski, ja viņš piedalīsies gājienā 16.martā. Savus argumentus viņš izklāstīs rīt, 14.martā, paredzētajā preses konferencē. Uz jautājumu, vai argumenti būs par labu gājiena apmeklēšanai, viņš atbildēja: "Neesmu teicis, ka neiešu".

Ministrs nekomentē vai ņems vērā valdības vadītājas izteikto brīdinājumu, par viņa atlaišanu. Tāpat ministrs nesniedz atbildi uz jautājumu, vai pats plāno atkāpties vēl pirms 16.marta.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) oficiāli brīdinājusi koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK), ja viņš paziņos par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Straujuma vēstulē koalīcijas partneriem uzsver, ka ar mērķi nodrošināt, lai Latvija netiktu pakļauta nevajadzīgām provokācijām un izpildot koalīcijas līgumā noteikto, viņa informē koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata ministru, kas būs paziņojis par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa. "Tādejādi gadījumā, ja Cilinskis 14.martā rīkotajā preses konferencē vai man personīgi paziņos par piedalīšanos augstāk nosauktajos pasākumos es izdošu rakstveida rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata, par kuru nekavējoties paziņošu attiecīgajam ministram," norāda Straujuma.

Valdības vadītāja savā vēstulē koalīcijas partneriem arī izsaka "visdziļāko cieņu Cilinska profesionālajam darbam ministra amatā", tomēr plānotā rīcība, ar kuru tiktu pārkāpts Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums, ir uzskatāma par koalīcijas līguma pārkāpumu, kas dod tiesības Ministru prezidentam atbrīvot ministru no amata pienākumu pildīšanas.

Cilinskis ir vienīgais valdības ministrs, kurš plānojis doties gājienā 16.martā, tādējādi pieminot leģionārus. Viņš to dara jau 16 gadus.
velnsparaavis
, 2014. gada 13. martā, plkst. 10:13
+3
 
Stūlbā lauķe, ko var piesieties cilvēkam, būtu labak kalusi plānus kā tos ''antifa'' ākstus aizvākt no brīvības pieminekļa.
arnolds
, 2014. gada 13. martā, plkst. 13:03
0
 
^ Kā ta nesniedz? Pats savām ausīm dzirdēju:
- Vai jūs apsverat iespēju doties gājienā?
- Es neapsveru - es došos!
logika
, 2014. gada 14. martā, plkst. 01:02
+2
 
Manuprāt vispār 16. marts un 9. maijs ir pasākumi cilvēkiem kuri arī attiecīgi piedalījās t.s. pieminamajos pasākumos, visi pārējie, kas ir ieradušies, tie tikai kurina savus uzskatus un kačā savas ideoloģijas.
velnsparaavis
, 2014. gada 14. martā, plkst. 09:30
0
 
Nepiekrītu tavam viedoklim. Ir pavisam normāli pieminēt traģiski no dzīves aizgājušus cilvēkus, kuri mira dzimtenes labā, nevis sevis paša. Kā arī šiem cilvēkiem ir radinieki (brāļi, dēli, mazmeitas), kuriem nav gluži pohuj, ka uz viņu vecajiem skatās kā uz noziedzniekiem un viņi grib lai par godu viņiem ir piemiņas pasākums. Un vispār, mierīgi noliekot ziedus un aizejot paēst kopistīgi vakariņas tagad skaitās ''kurināt savus uzskatus'' vai ''kačāt [nacistu/fašistu?] ideoloģijas''?
BladeOfDarkness
, 2014. gada 14. martā, plkst. 12:29
+1
 
^ tam jau ir Lāčplēša diena
sametis
, 2014. gada 14. martā, plkst. 23:21
-1
 
Ta' vēlreiz par 16. martu (mana Latvija 14.3.14.)

Nāk virsū mums tas datums, kas aizvien tiek skaļi un pretrunīgi vērtēts. Vienmēr ir visjezgainākā atceres diena. Vēlreiz gribas arī šo rindu autoram izteikties... pa pilnam.

Uz reizi saku- pieminētās dienas atcerei NAV nekāda sakara ar Latvijas brīvestības lietu.

Jā, tā ir vēl viena traģiska lappuse mūsu latvju vēsturē. Otrā Pasaules kara laikā vīriešiem karošanas vecumā bija – bija vien divas izvēles: karot vai nu “sarkano” vai “brūno” pusē. Visgudrākie- ap 30 000 latvieši vēl 1939. gadā reizē ar baltvāciešu izceļošanu aizkļuva tālu prom un izbēga no vēlākās kara gaļasmašīnas.

Tā nu bija – daļai vīriešu nācās dienēt un karot vācu leģionā. Hitlera reiha karaspēka sastāvā. Lai gan vietējie vēsturiskie apstākļi bija fatāli, arī tad izvēles iespēja bija... Jau pieminēju: bija iespēja pirms karadarbības – aizlaisties. Bija iespēja pretoties. Kā zināms: karadarbības laikos bija Nacionālā padome Konstantīna Čakstes vadībā. Dziļā pagrīdē un no hitleriešu puses nīstama.

Bez tam ap 1000 vīrieši slēpās un vēl hitleriešu gados organizēja nacionālo partizāņu “šūnas”, kas bija pretoties spējīgas līdz pat 1956. gadam jau komunistu lielvarai.

Legionāri, kuru vidū gan valdīja ilūzijas – Hitlers iedos Latvijai “brīvestību” (reāli 3. Reiha bonzām šāds plāns pat teorētiski nebija paredzēts) par nopelniem cīņā pret lieliniekiem. Kara beigās bija tikat miglainas un nepastāvīgas ilūzijas par angļu karakuģu un angļu karaspēka ienākšanu Kurzemē. Reāli leģionāri karoja Hitlera pusē, un daudzi gāja bojā masīvajās kaujās, bet daļa pēc PSRS kārtības atgriešanos Latvijas krastos tika dažādā pakāpē represēti...

Neaizmirsīsim- no legionāru rindām centās atšķelties bruņotas vienības, kas centās neatkarīgi karot pret abām okupacijas armijām. Ievērojamākā vienība bija Kureļa vadītā. Tomēr tās bija ļoti sašķeltas, un arī spēki bija parāk nevienlīdzīgi...
-------------------
Leģionāri ir pelnījuši piemiņu! Jā, starp citu, līdzvērtīgu piemiņu pelnījuši arī Sarkanās Armijas pusē karojošie latviešu karavīri. Arī tajās karaspēka vienībās tika sētas “cīņa par Latviju” ilūzijas.

Manā uztverē pareizais lietu izkārtojums būtu – visus kritušos dažādu varu karaspēku rindās- pieminēt attiecīgās atdusas kapsētās. Leģionāru “gadījumā” - Lestenes piemiņas vietā un citviet pie Baltajiem Krustiem. Būtu vajadzība izvēlēt datumu - “Pretošanās (abām lielvarām- Otrā Pasaules kara dienās Latvijā) Dalībnieku Piemiņai”. Tādas dienas mums nav. Un viņi būtu jāpiemin pie Brīvības pieminekļa. Bet Brīvības Piemineklis- absolūti nav vieta, kur manifestācijas veidā traktētu “varonīgo” kādas lielvaras zaldātu cīņas pret otru lielvaru.

Vai ne?
Intars
, 2014. gada 15. martā, plkst. 07:53
+2
 
Tātad visgudrākie sanāk tie, kas aizlaidās?

Tad laikam sanāk, ka jāpriecājas, ka gana daudz mums tādu neaptēsto tomēr bijis. Būtu bijis vairāk, varbūt 55% latviešu īpatsvars neskaitītos rekords lielāko Latvijas pilsētu vidū (tas bija pirms vēl Valmiera un Jēkabpils tika pievienotas lielo pilsētu saimei).

Atgriežoties pie 16. marta tematikas... jā, ir pareizi godināt savus kritušos un bez vēsts pazudušos draugus, vīrus, dēlus, brāļus, tēvus, vectēvus, vecvectēvus, vecvecvectēvus... Ir pareizi to darīt attiecīgās atdusas kapsētās, ir pareizi to darīt niknu kauju vietās, ir pareizi to darīt pie universālā baltā krusta. Ir pareizi darīt to mežmalā, ir pareizi to darīt upmalā, ir pareizi to darīt pie lielā akmens, ir pareizi to uz salas darīt. Ir pareizi aiziet svecīti iedegt arī Brāļu kapos.
Vienīgi pie Brīvības pieminekļa to darīt ir nepareizi. Manifestācijas, saproties. Džaivis Rintars un Kosifs Jorens sev reitingus audzēs.
Tak lai audzē, lai aizrijas. Man tāpēc būtu jākaunas no tā, ka es to puķi gribu pie Brīvības pieminekļa nolikt? Varbūt man būtu bijis arī jāpakautrējas arī aiziet uz to derdzīgo valodu referendumu?
sametis
, 2014. gada 15. martā, plkst. 09:31
0
 
Varētu jau ķidāt vēsturi sīkāk... patreiz vien saku, ka pirms zināmajiem 1940. gada notikumiem Ulmanis Pirmais jau bija uztaisījis apvērsumu- kā rezultātā radās "maigā diktatūra", kuru plosīja un aprija uz 51 gadiem divas citas asiņainas lielvaras. No Ulmaņa šie pirmskara latvieši laidās (pie tā paša tomēr informacijas badā saprazdami, kas pēcāk sekos...), izmantodami baltvāciešu repartriāciju. Cik nu tur gudri, bet no gaļas mašīnas izglābās- no Vācijas tālāk dodoties uz ASV, Brazīliju utt. Kamēr pasaules karš pa īstam nav sācies, kamēr robežas vēl ir vaļā. *Tā ir tēma atsevišķam rakstam - par to, vai tad ir varonīgi.... mirt par kādu Vadoni.
Intars
, 2014. gada 15. martā, plkst. 10:06
0
 
Te nav runa par "mirt par Vadoni". Tas, ka vadonis ziepes ievārīja, nudien ir atsevišķs stāsts, bet 1943-45. gadā, par ko ir tēma, par šo vadoni jau sen neviens galvu uz ežas nelika.
sametis
, 2014. gada 15. martā, plkst. 12:00
-2
 
Davai, es rakstu nelielu maz-stāstu. Fantāzija... bet, kurš ir gudrāks?
-------------
Vienā ģimenē ir divi brāļi. Viens gadsimta vidū pārvērtībās nolemj palikt uz vietas, otrs - nedaudz pirms tam aizbrauc (zinādams, ka Latvija nenoturēsies starp divām impērijām). Pirmajam sanāk izkaroties leģionāros, pēc tam pad-lēģeros aiz bada aiziet citā saulē. Otrs tikmēr jaunībā ir ASV, bet uz Atmodu atbauc atpakaļ ar TUR iegūtām zināšanām, uzkrāto kapitālu, piedalās politikā, padara Latviju par neatkarīgu valsti. Iegulda savu kapitālu kādā ražotnē arīdzan. Un noliek puķi uz sava brāļa - nu jau varoņa kapa. (?)
Intars
, 2014. gada 15. martā, plkst. 12:15
0
 
Tikai tāda sīka nianse:

ģimene ir gājusi bojā Sibīrijā. Kaimiņš iestājies komunistos, pēc dažiem gadiem tāpat tiek uz kontinenta plato galu. Toties ir jauni kaimiņi: Ivanovi, Sergejevi, pa kādam Alijevam un Benhulmusovam.
Brālis 1992. gadā atbrauc uz Padomju Savienību, veic īsu ekskursiju pāris ne sevišķi neuzkrītošu špiku pavadībā, līdz pēc divi dienām, tā arī nevienu pazīstamu nesastapis, aizpisas atpakaļ uz savu mītnes zemi. Atlikušo mūža daļu pievēršas džeka un džima pudeļu kolekcionēšanai.
Valdis
, 2014. gada 15. martā, plkst. 12:22
+4
 
Būtu aizlaidušies vēl nedaudz vairāk gudrinieku, nebūtu ne atmodas, ne kur atgriezties.
Bet atbraukt tagad, uz visu gatavu, ar piķi un labu izglītību... Zini, no tādiem "Kažociņiem" vēmiens nāk.
Aizbēgt ir vieglāk, drošāk un izdevīgāk, nekā cīnīties.
Intars
, 2014. gada 15. martā, plkst. 12:27
+1
 
Taisni tas jau ir tas, ko es te cenšos pateikt.
sametis
, 2014. gada 15. martā, plkst. 12:51
0
 
Dažs protams, pēc-Atmodā atlaidās atpakaļ uz visa gatava, bet dažs ar savu pievienoto vertību. Salīdzinajumam - 100 000 reižu mazākā mērogā. Ja redzu, ka manā pagalmā divas bandas cīnās- tad es nogaidu, kamēr tās izstērē spēkus. Un tad grābju savu daļu...
sametis
, 2014. gada 15. martā, plkst. 12:54
0
 
Kopumā runājot- par Latviju ir jācīnās. Taču reizēm aiz tās robežām ar garaspēku. Bet 16. marta atcerei nav nekā kopēja ar Latvijas brīvestības ideju (atkārtojos).
sametis
, 2014. gada 15. martā, plkst. 13:06
-1
 
Un- es sevi hipotētiski iedomājos sevi 20 gadu vecumā, un sētā ir, teiksim, 1939. gads. Informacijas badā tomēr līdz manīm nonāk ziņas- Eiropā ir nemierīgi. Esmu saimnieka dēls, un mani māc neziņa par nākotni. Otrā Pasaules kara iznākumu neviens vel nezina. Ulmanis pa rādio stāsta- ir Latvija, mums plaukst labklājība, taču reāli ekonomika krītas. Lats devalvejas, cūkgaļas noiets samazinās caur karadarbību Eiropā. Zemapziņā saprotu, karš nepaies garām Latvijai, iestājos LV karaspēkā. Taču 1940. gadā Ulmanis aizliedz šaut uz 1940. gada PSRS iebrucējiem. Tomēr ienāceji atņem visu mantu, mani pataisa pa "budzi". 1941. gada izvešanā manu ģimeni nez kāpēc pasaudzēja. Tad vāciešu administracija man liek iestāties vispirms darbadienestā, tad legionā. 15. divīzijas sastāvā mani aizfīrē uz Poliju, kur ap 1944. gadu saprotu- Hitleram ir "kaput". Protams, tādos apstākļos es meklēšu iespēju laisties uz mierīgaku pasaules nostūri...
murgonis667
, 2014. gada 15. martā, plkst. 13:16
0
 
vēl varētu piemetināt, ka īpatnēji tas VL dara rīkojot atceres svētkus latviešiem, kuri cīnījās vācu pusē (jo viņi cīnījās vācu pusē - sākumā par naudu, pēc tam vnk, jo viņiem nebija citas iespējas valdošās varas un apstākļu dēļ), bet neesmu redzējis nevienu pasākumu par godu partizāniem, kuri PATIEŠĀM LĪDZ PĒDĒJAM cīnījās Latvijas un brīvības labā. man jau ir tik zajebal šitā partija, ka es reāli saprotu daudzus krievus, kuriem tiešām ir iemesls dirst kaut ko par viņiem. tas nekādi neattaisno 9. maija svinības, bet šis cirks ir identisks tam, ko viņi dara, tāpēc man ir reāli kauns katru gadu par to, ko te daži dara.

un pilnīgi piekritīšu sametim par Ulmani - nu moš viņš kaut ko arī izdarīja, bet nevar noliegt faktu, ka netika nekāds risinājums meklēts, lai pamēģinātu cīnieties pret krievu armiju vtml, jo nu principā šobrīdējā situācijā tad varētu rīkoties tieši tāpat - ķipa kāds uzbrūk un momentāli jāatdod viss ir, jo mīž. tāpat arī Ukraina varētu darīt, bet redz, ka nedara. nemaz nerunājot par to, ka Ulmanis bija diktators, viņa varā bija tādas pašas koncentrācijas nometnes kā pssr un nacistu varā utt. nevajag te melot par to, ka tā bija zelta bedre Latvijai!
Intars
, 2014. gada 15. martā, plkst. 14:45
+4
 
^ Latvijas Centrālo Padomi un kureliešus piemirsi.

sametis, šodien, plkst. 12:51
"Ja redzu, ka manā pagalmā divas bandas cīnās- tad es nogaidu, kamēr tās izstērē spēkus. Un tad grābju savu daļu..."

Sūdi gan tādi, ka tās abas bandas, savus spēkus tērējot, ir tavu sētu piedirsušas, nokurinājušas un beigu galā vinnētāja banda ievākusies tava sētā uz dzīvi. Tad nu ej un grāb savu daļu...
sametis
, 2014. gada 16. martā, plkst. 14:35
-2
 
Vēl viena doma 16. marta sakarā (mūsu Latvija 16.3.14.)

Kad rakstās šis raksts- tad gājieni pie Brīvības pieminekļa noslēgušies. Ar dažām kaislībām, un medijos visas šās dienas garumā pasākums vēl tiks atspoguļots... Bet viena doma atkal ir ieskanējusies.

Tā nu reiz bija- kad divas lielvaras savus rēķinus kārtoja arī Latvijas teritorijā. Pa starpām Sarkanajā un Brūnajā armijā iesauca apmēram vienādu skaitu toreizejos jaunos vīriešus. Protams, izvēle bija – arī aiziet mežos (šā vārda tiešā nozīmē) un partizāņu līmenī cīnīties Latvijas Neatkaribas virzienā. Tādi mēģinajumi bija- taču spēki bija nevienlīdzīgi. Abu ienākušo lielvaru iznīcinātaju komandas šos ķēra un bez žēlastības sodīja. NACIONĀLIE PARTIZĀŅI OTRĀ PASAULES KARA LAIKĀ- ir GANDRĪZ NEIZPĒTĪTA TĒMA. Drusku vairāk zinām par tiem, kas padomijas apstākļos cīnījās līdz pat 1956. gadam.

Bet atgriežamies pie pamattēmas – latvieši, kuri karoja abu lielvaru karaspēkos. Tad nu tā: varbūt ir pēdejais laiks vēl Šai Saulē esošajiem abu frontu bijušajiem karotājiem sadoties rokās un salīgt mieru. Un “abām pusēm” kopā aiziet pie Brīvības pieminekļa.

Šodien iznāk tā, ka uzsveram tikai vienas puses karotāju veikumu. Turklāt svešas armijas ietvaros. Un tādā armijā- kur nepakļaušanās pavēlēm (zaldāta līmenī) nozīmēja tūlītēju tribunālu ar nekavējošu augstākā soda mēra izpildi. Bet bieži šī izpilde bija pat bez formālā tribunāla. Bija arī iespēja t.s. izpirkt savu sodu un dienēt speciālās vienībās. Vienā pusē bija soda bataljoni, otrā pusē t.s. dzīvās mīnas – jeb nogrēkojušies kareivji, kurus dzina uz trakākajiem frontes iecirkņiem.

Vienkāršā zaldāta līmenī – abu puši letiņiem, lai uzdabūtu augšā cīņas sparu, skaloja smadzenes ar ilūzijām par “brīvu Latviju”. Legionāriem papildus niknumu iedeva pārciestais t.s. Baigajā gadā (1940-1941), fašistu ģenerāļi šādi pat ietaupīja pūles uz aģitāciju. Bet abām lielvarām Neatkarīga Latvija pat teoretiski nebija ierēķināta. Tas viss ir bijis.

Bet varētu būt – Kareivju Samierināšanās diena ar speciālu datumu- kad, piedaloties arī Valsts Prezidentam, aiziesim pie Brīvības pieminekļa un visas agrākās frontu nesaskaņas norokam dziļā kapā.

Arī 2014. gada 16. marta notikumi liecina: šāda samierināšanāš nav notikusi, Strādā arī Krievijas propaganda, kādiem ir izdevīgi uzturēt šo nerimstošo Otrā Pasaules kara atskaņu “cīņu”. Un legionāru gājiens šīm kaislību ugunīm pielej papildus eļļu...

Kas mums pietrūkst:
- Atceres diena, kas veltīta Otrā Pasaules kara laika nacionālās pretošanās kustībām un to cilvēkiem;
- bijušo Nacionālo Partizāņu diena;
- frontu kareivju Samierināšanās diena.

Bet nez kamdēļ nepietrūkst Legiona gājiens uz Brīvības pieminekli... Trešo reizi atkārtojos: Brīvības pieminekļa statusam nav nekā kopēja ar bijušajiem notikumiem Hitlera leģionāru divīzijās. Lai gan... mums ir demokrātiska Valsts, kur ir brīvība rīkot dažādas atceres pasākumus visur, kur vien vēlme to darīt. Leģionārus atcerēsimies Lestenē un visur citur pie Baltajiem krustiem.
Overkirils
, 2014. gada 16. martā, plkst. 18:56
0
 
Partizāņs vai partizāns?
Valdis
, 2014. gada 16. martā, plkst. 20:51
+3
 
Latgalē Partizāņs :D
Juods
, 2014. gada 17. martā, plkst. 14:15
+2
 
Jo Partizāns, Latgalē ir uzvārds?
Intars
, 2014. gada 17. martā, plkst. 16:44
+1
 
Šāds uzvārds, iespējams, nāk no ZA Vidzemes un oriģinālā ir bijis Pārtirzāns, resp, Tirzai otrā pusē dzīvojošais :D
WrongTale
, 2014. gada 17. martā, plkst. 17:03
+3
 
Origin of PARTISAN

Middle French partisan, from north Italian dialect partiźan, from "part" part, party, from Latin part-, pars part
First Known Use: 1555

VAI:
1545–55; < Middle French < Upper Italian parteźan (Tuscan partigiano ), equivalent to part ( e ) faction, part + -eźan (< Vulgar Latin *-ēs- -ese + Latin -iānus -ian)

Atvainojos, ja sačakarēju jūsu teorijas.
Gizis
, 2014. gada 17. martā, plkst. 21:35
+3
 
Slayerman
, 2014. gada 19. martā, plkst. 23:15
+2
 
Uzrāvos te uz šito sarkano mēslu, reāli garstāvokli sabojāja . :@@@@@@
No sērijas пиздеть и не краснеет
un šitādi mēsli sēž E-parlamentā , te pat žurka ždanoka nobāl

www.youtube.com/watch?v=weW7MMxPRzw...
Tontoons
, 2014. gada 20. martā, plkst. 08:25
+1
 
nu re, kārtējais aprobežotais kuram pārdzēruši vaņkas defilējot pa Rīgas centru 9. maijā šķiet kā krāšņuma un piemīlības iemiesojums kas būtiski ceļ Rīgas, kā Eiropas pilsētas, prestižu.
Domāju rullīts, kurā viss teksts būtu viens pret vienu, tik ar dāžiem nomainītiem vārdiem, piem. Wafen SS -> padomju zaldāts, Nirnberga - Maskava un vēl dažus, būtu īsti vietā.
Dethecrator
, 2014. gada 21. martā, plkst. 18:50
+2
 
NRA katru piektdienu ir tāda sleja, kurā tiek izņirgti nedēļas notikumi.

«Kaut kādas tradīcijas bija jāievēro, un viena no tādām bija biedrības Apvienība pret kretīnismu priekšsēdētāja Jāņa Kuzjas purna dauzīšana Jūrmalā, kas tradicionāli notika naktī pirms 16. marta. Jūrmalniekiem šie svētki bija īpaši mīļi: parasti jau dienu pirms tam apkārt kūrortpilsētai tika vilkts bluķis, pēc tam dejotas maoru tautas dejas, dziedātas častuškas, jodelēts un svinēta masļeņica, bet tad latvju bāleliņi, maskējušies zem Nacionālās apvienības karoga, devās pie Kuzjas mājas, izķēra viņu un, nomutējuši uz visiem četriem vaigiem, tradicionāli sita pa vienu un to pašu aci, uztaisot vienu un to pašu zilumu, ko pēc tam demonstrēt vienā un tajā pašā sociālajā tīklā.

Nelabvēļi gan pēc tam melsa, ka Kuzja esot redzēts klīstam pa Jūrmalas kāpām un dauzot galvu pret priedēm, lai kaut kā tiktu pie šāda ziluma, bet pēc tam bijis spiests aci izkrāsot ar koppapīra smērējumiem, taču šādām baumām neviens neticēja.

Jāatzīst gan, ka viens kritušais 16. marta pasākumos tomēr bija – amatu zaudēja stūrgalvīgais pašvaldību vides reģionālais metālists Cilinskis, kurš nebija iedevis premjerlācenei Straujumai nokačāt jaunāko Preternatural disku, tāpēc izpelnījies īpašu nelabvēlību.»
Tontoons
, 2014. gada 22. martā, plkst. 07:08
0
 
domāju ka Kuzja ir malacis. Pat ja viņam reāli kāds iedos tāfelē un parādīsies jauni zilumi neierastās vietās, neviens tāpat viņam neticēs. Visu norakstīs uz bagātinātu izdomu.
Dethecrator
, 2014. gada 11. maijā, plkst. 21:48
+1
 
Vienpadsmitos no rīta ierodos pie Mildas, kur mani sagaida kupls skaits ar policistiem un žurnālistiem. Visi diezgan mierīgi stāv un izteikti klusē. Tik izteikti klusē, it kā visiem būtu skaidrs, ka priekšā vētra, vai arī kāds sastrādājis tik lielus sūdus, ka tagad negrib atzīties. Sadzirdu arī pirmo vainīgo. Visā klusumā kāds no augšas sāk ķērkt. Paskatos uz Mildu un redzu, ka viņa ir nevainīga, un tad arī pamanu vārnu, kas netraucēti sež pie kreisās Mildas zvaigznes un ķērc pa visu laukumu. Episki un arī diezgan žēl. Pastaigājos vēl apkārt un no kāda pensionāru pāra uzzinu, ka svētku gājiens ir atcelts. Viņi, protams, melo, jo gājiens vienkārši nav vēl sācies.

klab.lv/users/texti/64884.h...
arnolds
, 2014. gada 12. maijā, plkst. 11:36
0
 
Tā kā uzdirsiens tiem vīriem, kas karoja leģionā un Cilinskim?
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai reģistrējies!