Kad Nacionālās Apvienības virzītā kultūras ministre saķērās cīniņā ar to pidarasu Žagaru no operas, es uzrakstīju tādu kā memorandu par to, ka Latvijā paralēli valsts finansētajai (es to saucu par institucionalizēto kultūru) eksistē arī profesionālā māksla. Ar vārdu «profesionālisms» saprotot nevis naudas dīkšanu no valsts budžeta (no sērijas «LNSO mazas algas, literāti nemāk rakstīt ejošus darbus» utt.), bet gan — profesionāli mākslinieki ir tādi, kuru darbi tiek novērtēti un cienīti gan Latvijā, gan ārpus tā. Memorandā tika pieminēti praktiski visi piemēri, kurus varēju uz sitiena atcerēties — sākot ar Skyforger, Neglected Fields un Rosewater, turpinot ar Frailty, Tesu, Heaven Grey, un kur nu bez mūsu hronoloģiski jaunākajiem censoņiem — Relicseed un Sun Devoured Earth.
Sagatavoto papīru caur īstajiem kanāliem iesniedzu lēmumu pieņēmējiem, un (kā man klusībā noziņoja) arī džeza, folkloras un citu žanru praktizētāji esot izdarījuši līdzīgi, jo acīmredzot ne vienam vien bija beidzot pielecis, ka tas ir aizdomīgi: LNO katru gadu aprij miljoniem latu no valsts budžeta — un prasa vēl un vēl. (Kamēr citi žanri neprasa neko, bet parāda mākslinieciski tikpat augstvērtīgus rezultātus.) Dīvainākais ir tas, ka ministre viņai sasniegtos priekšlikumus tik tiešām arī esot izlasījusi, un šeit ir pirmais rezultāts — ir nolemts veicināt un virzīt pasaulē tieši NEAKADĒMISKO mūziku no Latvijas!
nez vai pa pālim sanāks normāli izklāstīt domum, bet mani regulāri besī klasiķi u.c. plānā galdiņa urbēji, kuri sevi uzskata par nezkādu etalonu uz kuru visiem jāorientējas - ķip, šitā ir Mūzika, bet šitā nav .... ej izēd disrsu .... Ōpera, balets utt. ir ierindoti nezkādu svēto indijas govju kārtā uz kuriem visiem ājdauza pļeškas - pohuj - vai pelnījušu, vai nav pelnījuši
"Sagatavoto papīru caur īstajiem kanāliem iesniedzu lēmumu pieņēmējiem, un (kā man klusībā noziņoja) arī džeza, folkloras un citu žanru praktizētāji esot izdarījuši līdzīgi"
"Tas dos iespēju Latvijas māksliniekiem, kuri pārstāv tādu neakadēmisko mūzikas žanru kā pasaules mūzikas (world music), džeza un citu ar improvizāciju saistītu mūzikas stilu mūziķiem koncertēt daudzās citās pasaules valstīs, jo līguma parakstītāji vienlaikus apņemas popularizēt Latvijas māksliniekus. ...Vairāk nekā desmit prestižu festivālu un koncertvietu producenti no Eiropas un ASV ("Half Note Records", "Improvised Music", "Flagey", "PoriJazz", JazzKaar, "Red Sea Jazz Festival” u.c.) trijās dienās iepazīsies ar Latvijas māksliniekiem un grupām."
nu laikam tas klusībā noziņotais būs viņiem aizķēries - world music, džezs un "improvizācijas mūzika" (kas, visticamāk, nav nekas eksperimentāls), tomēr par metālu vai pat roku tur nav pilnīgi nekas rakstīts, visi nosauktie festivāli, kas ir t.s. reālā rīcība, lai popularizētu "Latvijas neakadēmisko mūziku" ir kaut kas ar jau nosaukumos redzamiem "improvised" vai "jazz". tādēļ neizprotu tavu šķietamo optimismu, ja jau esi rakstījis tikai metāla grupas, bet par to pat minēts nekas nav (un iespējami rezultāti jau ir vēl tālāks process).
tev jau arī neviens sevi neliedz par tādu pasludināt.
"citēšu.. nu ..."kā dzirdu vārdu kultūra,man roka sniedzas pēc pistoles...""
pēc ūdesnpistoles vai īstās? ko šausi? (neraksti, ka mani, būs absolūti nesmieklīgi). kultūra tās vispārīgākajā nozīmē apzīmē visu to, kas nav dabisks un ir cilvēka radīts. tad cerams citāta autors dzīvo kādā alā tālu prom no civilizācijas, lai pēc iespējas labāk izvairītos no visur uzbrūkošās kultūras.
Man pilnīgi nav žēl, lai džeza spēlētājiem tiek iespēja bīdīties vienalga kur! Sāks ar viņiem, pēc tam pāries pie citiem arī. Jaunnedēļ urķēšu tālāk to ministriju — jācenšas, kamēr tur ir nacionālisti pie stūres. Nomainīsies valdība, nāks kaut kādi Reformu partijas Ķīļi kultūras ministra amatā, būs par vēlu.
Protams, mēs labi zinām — metālscēna kreatīvi ņudz arī bez nekādas valsts palīdzības, tad kāpēc neizmantot vēl arī valsts iespējas? Kā nekā smagā mūzika mūsu valstij ir tikai devusi, un neko līdz šim nav prasījusi. Mēs varam dot Latvijai vēl vairāk!!!
Popšita kantori savienojušies un uztaisījuši «iniciatīvu» LV popšita bīdīšanai uz ārzemēm. KAKKA arī iesaistīta laikam būs. Redzēsim, vai šī štelle nonāks arī līdz realitātei — tad jau metālisti arī varēs mēģināt to izmantot!
Visas iniciativas pagatni, tagadni un ari nakotni labi apkopo pirma rindina : "Pagaidām stabils finansējuma avots tiek meklēts". Ta tas ari paliks. Amen.
''galvenais mērķis būs kvalitatīvas mūzikas kā eksportspējīgas preces radīšana, neatkarīgi no žanra. Šobrīd vēl tiek izstrādāti kritēriji atbalsta saņemšanai.''
kā viņi to iedomājas ?
cita lieta, atnāk džeki no Burned in Blizard, pasaka, ka šie izcīnījuši tiesības uzstāties zviedru festā, bet derētu vēl papildus piķis šmigai un vecenēm. ''OK, mūsu galvenais labdaris ''Aldaris'' katram kasti alus uzsauc, bet Laima končas ar balzāmu, ko meičas cienāt''. Hell yeah !
pa manam šitie "zelta un plātīna diski" jau tāds kā novecojis jēdziens. sen vajadzēja skaitīt nevis pārdoto disku daudzuma, bet gan lejuplādēto reižu skaitu. Varētu būt piem.: "Zelta fails" vai "plātīna lejuplādis".
Tā i, no malas jau izskatās - vot man pienākas jo esmu pēc statusa tāds un šitāds.
vot ko var bāzt degunā savu īdēšanu par autortiesībām un nodokļu aplikšanu datunesējiem etc. Nu neklausos un neklausīšos es vietējo estrādi un savus datunesējus ar to nepiesārņošu. Tad par ko? Varētu padomāt ka jo vairāk latu ieripos kautkādiem mikrafona ierakstiem jo tad kādam pēkšņi studija būs par velti? Pēkšņi kāds paliks par uber kvalitatīvu kopmonistu? Turklāt visi lielie īdētāji ir tie kuru saražotā produkcija pārklājas ar putekļiem veikalu plauktos. Tie kuri rada patiesi kvalitatīvas lietas par to visticamāk maz aizdomājas, kā bi no kādas sd kartes vai usb flaškas kādu santīmu iekabatot.
Varbūt viņi pat var atļauties nopirkt vienu dzērienu par 30 santīmiem uz visiem kopā. Un (ļoti) viegli iereibuši sacerēt jaunu dvēseli plosošu šedevru.
"Papildus tam klāt vēl nāk vietējie autortiesību nīdēji, kuri grib atņemt tos ienākumus, kam būtu jāienāk caur blakustiesībām, piemēram, no tukšā nesēja nodevas, ienākumi no publiskā atskaņojuma, ko iekasē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība. Tas viss vietējai populārajai mūzikai rok bedri."
Tas, it īpaši pēdējais teikums, izklausās pēc "es raudu par to, ka cilvēki negrib par neko maksāt plānā galdiņa urbējiem bez talanta, saprašanas un jebkādām muzikālajām dotībām". Ja vadās pēc "es uz savu preteklību ne dziesmu iztērēju divus mēnešus savas dzīves, tāpēc man par to pienākas nauda", tad protams, jā, mums vajadzētu maksāt visādiem Nottāriem un Bermudu Divstūriem nodevas par datu nesējiem, cepampannām un par nopiršanos tumšā istabā. Tjip neviens negrib pirkt visādu lohu sataisītās šausmas, un mums par to būtu jājūtas vainīgiem? Varbūt tomēr vaina ir nevis patērētājos, bet piedāvājumā.
un kurš ta no mūsu "ģeniālajiem komponistiem" ir spējīgs pateikt ka šamā sacerejums ir 90% liels sūds (10% pieļauju ka varētu būt sajūsmā par dajebko)? Pa lielam - neviens.
"Vai ta mūzika nav bizness? Ir! Tad kapēc par mani nav sajūsmā? Kapēc Paula kungs naudu saņem, a es ne?"
Attiecīgi teju katram šitādam amplim šķiet ka jebkurai viņa smadzeņu atraugai ir ārkārtīga pievienotā vērtība par kuru visiem būtu jāmaksā.
A visādiem račiem, mīlgrāvēm jādomā ka vienk. vasarnīcai otro stāvu vajag izbūvēt a naudiņas ta pa īsu.
Raimonds Pauls gan bija sakārtojis savu piķa plūsmu no dziesmu atskaņošanas n shit, nav vārdam vietas. Bet arī tas viņu nepaglāba no visu iekrājumu (pāri ļemam) padiršanas Krājbankā.
Nu, ne jau par to, ka ir slikti, ja kādam ir tik daudz naudas. Bet ja tā nauda iegūta (vismaz manā uztverē) diezgan šaubīgā un apstākļus izmantojošā veidā, tad nu vismaz varētu nebrēkt, ka ak vai, ak dies, nebūs katru mēnesi četru stabu.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai
reģistrējies!
