nu izklausās jau pēc šausmīgi neizteiktas grupas un mūzikas,es pat uz mayhem nebrauktu. vajag ko extra...

Klūdzān, bija kādi 10 purni, kas Alcest dzirdēja kopā ar Katatonia un Junius 2012. gada novembrī Tallinā. Bet šī ir grupa, kuru derētu paklausīties ne tikai kā iesildītājus.

Bez tam: tā kā Estragons pats ir Alcest fans pa riktīgo, tad ticami, ka vismaz mikriņš varētu būt! ;)

Ļoti kodu pirkstos, ka netiku uz to koncertu...

Njā, tas būtu ideāli, ja varētu novākties bariņš un noorganizēt kaut kādu busiņu.

Tie gan ir visur :D Pēdējā gada (ar kapeikām) laikā redzēti jau 4 reizes :)

Visur, izņemot Rīgā.

Es braukt, ja nav nekas ārkārtējs.

Ir plānots uz šo doties, jā. Vai nu ar auto, bet, ja būtu organizēts buss, tad labāk ar busu.

alcest.altevents.net/en_concert.html...

Koncerta dienā cena 90 lt jeb 26 eiras. Varbūt te ir vēl kādi braukt gribēji?

Alcest's greatest achievements can be found in their least “metal” moments. 2007's Souvenirs d'un Autre Monde made it okay for black metal to be anything but. The record went beyond the avid second generation post-rock worship of the blossoming American scene of the time and it introduced heavy music fans to names like Slowdive and My Bloody Valentine rather than hearkening back to the goofy goonery and played out mysticism that had followed the genre since its accidental creation by a bunch of piss drunk Englishmen in 1982.

www.sputnikmusic.com/review/60453/Alcest...

For the first time atmosphere was more than just a synonym for the haze of shit quality recordings, it was actual depth. Alcest accomplished this by throwing all of their “metal” guise out the window.

Nu, kas rītā brauc? Estragonam vēl ir pāris vietas, ceļš + biļete = 35 EUR!

Es braucu. Bet man šķiet, ka kopumā tas brauciens tāds pašķidrs sanāks.

^ Klūdzān, tas nozīmē, ka tu tikai dzert taisies, uzkost nemaz?

:))

Lietuva mūs sagaidīja ar aizslēgtām ceļmalas kafejnīcām turpceļā un ietrāpīšanu pirms koncerta kkādā dīvainā alus dzertuvē, kurā nebija NEVIENS vietējais alus…

The Fauns spēlēja smuku, pasmagu hipsterroku, tikai meitenes vokālu nevarēja lāgā dzirdēt. Sanāks — paklausīsimies vēl. Neatbaidīja ar visu savu hipsterismu.

Turpretī Hexvessel diez kas nebija: hipsterīgs džezroks, un viss. Grupas centrālais spēks ir nevis vokālists/ģitārists, bet gan cits čuvaks, kurš spēlēja klavieres, vijoli, trompeti un vēl dziedāja brīžam, bet viens labs džezmenis nevar izglābt pasīvu pārējo kolektīvu.

Alcest spēlēja jaunā albuma «Shelter» gabalus biezā slānī, par laimi — smagāk nekā pašā ierakstā. Tad jau palaida arī ģitārainākus gabalus, Neige uzdziedāja arī brutālo un Winterhalters laikam pat beigās iesvīda pie bungām. Tumšas, ļaunas mistikas pilnas ir daudzas grupas, citām ir drūma mistika, bet Alcest ir vieni no nedaudzajiem, kam izdodas uzturēt gaišu un sirsnīgu mistiku savā daiļradē (jo šeit tā tiešām ir DAIĻrade!) — Alcest joprojām paliek tāda grupa, kuru, citējot reti trāpīgu komentāru netā, «nemaz negribas ieteikt citiem, tāpēc arī šī grupa nav tik populāra, kāda varētu būt, jo gribas saglabāt sajūtu: šis ir mans mazais, skaistais noslēpums!»