Sametis: "UZ" ko es augu?
+3
Neliels priekšvārds tieši truemetal.lv saitei. Viens metālists uz ielas uzdeva man šo jautājumu. Atbildēju: tas garš stāsts, un to izstāsīšu šajā saitē. Reiz rakstīju "draugos" par šo tēmu. Tagad koncentrētā veidā jāizviedē pa plautiņiem šeit. Pats stāsts ir komentāros :) Brīdinu- tas IR GARŠ STĀSTS! 665+
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
+4
Nr 1. - URIAH HEEP! Saite: en.wikipedia.org/wiki/Uriah_Heep_%28...

Bet viss sākās apmēram 1975tajā, kad (man toreiz vēl dzīvojot Suvorova-Marijas un Dzirnavu ielas stūrī). Augšējais kaimiņš, pa reizei vedot naktīs vētrainu dzīvi (meitenes, kautiņš ar logu sišanu, ballītes...) - regulāri spēlēja smeķīgu, biezu, un graujošu mūziku. Daudz, dikti, kādu pusotra gada garumā ar frekvenci reizi 2 dienās!

Uz reizi saku - ar to pašu uzsēdināja mani uz URIAH HEEP un kopējās rokmūzikas adatas! Šodien nodomāju- ahh, ja nebūtu šis cilvēks (man kauns, ka neiepazinos un tagad nezinu viņa vārdu), tad šodien droši vien būtu Laura Reinika pelēks līdzskrējējs un nebūtu veicis trakas nodarbes, kas rezultējusies oficiālajā "Balvā par mūža ieguldījumu Latvijas metāla mūzikā" (manā pirmajā patiesajā virsotnē/ un ar šo lielos kā mazs bērns uz katra stūra- jo tā man ir pirmajam un pagaidām vienīgajam visā Latvijas vēsturē/paprasiet-parādīšu).

šodien mēs varam smieties - bet PSRS laikos šādas mūzikas iegūšana un individuāla patērēšana radīja visai lielus riskus. Varēja (caur "naidīgas ideoloģijas izplātīšanu";) sarežģīties karjera, piespiedu kārtā kļūt par ziņotāju, vai arī... pavisam ātri doties "bezmaksas ekskursijā" pie baltajiem lāčiem lēģeros. Bet cilvēks nenobijās.

Un ko domājat - es, bēgdams no 1. vidusskolas pār-matimatizētās 9. klases (1. Valsts ģimnāzija šodien arī ir ar algebras, fizikas un ģeometrijas novirzienu), es Likteņa tēva virzīts, nokļuvu 49.vdsk ķīmijas (mans otrais bubulis pēc mūzikas) un, kā izrādījās - vispareizākajā mūzikas klasē Rīgā (un iespējams, visā Latvijā tolaik). Kāpēc? Tamdēļ, ka daudz čaļi smalki zināja visus pēdējos jaunumus par toreizējām vadošajām mūzikas komandām - DEEP PURPLE, URIAH HEEP, NAZARETH, SWEET, QUEEN un un... SEX PISTOLS... PSRS "dzelzs priekškara" apstākļos!!! Un pat meitenēm pareizi iegrozot galvu mūzikas virzienā (mūsu klasē toreizējo popsu - Boney M, Eruption, Allas Pugačovas un pat Raimonda Paula... ietekme bija minināla/pretēji citur redzētam). Man nav nekāda izskaidrojuma šādai sakritībai (kas varbūt nebija sakritība?). Un toreizējai direktrises Putniņas kundzei par to īpaši neko nezinot. Un tā - NU VIENĀ REIZĒ 9. klasē aizgāju pie sava labākā drauga Gata (nebija tālu jāiet, vien pāris mājas no skolas durvīm) paklausīties ierakstus. Un ko domājāt? Uz masīvā "Jupītera" rullētām lentēm - bija uzlicies tas pats albums, ko es jau 2 gadu garumā pirms tam klausījos caur griestiem no augšējā kaimiņa! URIAH HEEP - "Sweet Freedom" (1973) disks. Saprotams, toreizējās supertrūcīgās informācijas apstākļos sāku rakties šās bandas virzienā tālāk. Un Tā nu... (šo klasi pieminēšu ne reizi vien arī turpmāk).

Esmu bezgalīgi pateicīgs Rīgas 1. bērnu mūzikas skolas (gāju tur 5 gadus paralēli mācībām pamat- un vidusskolā) solfedžo skolotājai Ligitai Rozenbergai, kas paklusām uz vietējā gramofona ļāva uzspēlēt gan URIAH HEEP, gan PINK FLOYD, gan SWEET, gan DOORS, gan THE BEATLES... pagrīdēs sadabūtas vinila plates. Un par šādu neveselīgu aktivitāti nenoziņojot "mūziķenes" direktoram, kurš savukārt noziņotu "tur- kur vajag". Mums toreiz puišeļu prātos bija gaisa plūsmas, taču šodien nodrebinos par to- ka manas mācības mūzikas skolā varēja beigties krietni pirms izlaiduma, un ciestu arī mans tēvs (toreiz atbildīgs darbinieks Izglītības ministrijā).

Aizsteidzoties notikumiem priekšā - daudz vēlāk, jau strādājot "Rīgas Balss" štatā, bija tikšanās un ekskluzīva intervija ar vadošo URIAH HEEP mūziķu Miku Boksu. Tīri simboliski - šis bija pēdējais raksts no manis tagad jau Lemberga nolikvidētajā laikrakstā. Toreiz tad man pie štata samazināšanas palūdza "aiziet".

www.youtube.com/watch?v=RuJjpZ9xuOs...

www.youtube.com/watch?v=5E4_foNL2uw...
+2
...un, ja varētu tā izsacīties, mīlestība no pirmā ausu uzcirtiena... 1977. gadā (!!) padomju laikā - padomju prestižā skolā/ Rīgas 49. vdsk. - literatūras stundā (priekšpusdienā ap 10:00 rītā) divi toreiz no Latvijas Valsts universitātes pedagoģijas fakultātes (uzvārdus esmu aizmirsis) praktizējošie studenti 9. klasē - protams, literatūras mācību stundas laikā atstiepa tumbas, nolika uz skolotāja galda un absolūtā nesaskaņā ar mācību plānu (kaut kur starp Andreju Upīti un Vili Plūdoni) ... sāka dragāt mūziku no šīs vienības repoertuāra. Pirmajā brīdī: šķiet - KAUT KĀDS NOTIKUMU BEZSAKARS... Šodien es šai sakarībā domāju, Likteņtēvs šo situāciju bija sagatavojis MAN, lai es ar toreizējo Notikumu (kas patiesībā - jau otrā Nagla /aiz URIAH HEEP, par ko rakstīju zemāk šepatās/ manā karametāliskajā zārkā) mani sagatavotu šodienas darbam! Un neļautu mani novirzīties no man iedotās misijas šajā reinkarnācijā jeb "darba dienā"! * Bet varbūt tā tomēr bija visai agrs (pulksteņu ziņā) klases vakars. Tādā vienkāršā manierē, sanāca visi kopā un klausījās šo mūziku... Bet, vienalga, brīnišķīgi - atnāk, atnes tumbas un uzrīko šādas mūzikas klausīšanos. PADOMJU LAIKOS! (kad aiz loga vēl joprojām ir stagnācija, pa ielu brauc trolejbusi, piemākusies novakare, Ļeņins uz katra stūra, un visiem obligāti jānēsā gan vienveidīgs - no Pribaltikas līdz Kamčatkai - skolas tērps, gan komjauniešu nozīmīte)...

www.youtube.com/watch?v=N0FuFfcCZiE...
+1
www.youtube.com/watch?v=we55QQcsvY4...

ELP - Fanfare for the Common Man
+1
The SWEET.
Par viņiem viss uzrakstīts šajā Wikipedia lapā: en.wikipedia.org/wiki/Sweet_%28ba…...
Īsumā pēdējie jaunumi - patreiz koncertē divas dažādas grupas, kuras vada savulaik "zelta sastāva" sastāvā darbojošies Stīvijs Prīsts un Endijs Skots. Bandas attiecīgi saucas STEVE PRIEST's SWEET un ANDY SCOTT's SWEET (reizēm nosaukumi drusku mainās). Pirmie rullē pa klubiem ASV, otrie - pa Eiropu. Tostarp divas reizes arī Rīgā sniedzot koncertus. Man pašam, strādājot jau "Rīgas Balss" rindās- bija laime ar Endiju Skotu preses konferencē satikties, un viņa autogrāfs vēl kaut kur papīros ieglabāts aizvien. Jāsaka, vienībai bija tragiski brīži- no "zelta večiem" aizsaulē jau ir solists Braiens Konolijs (muzikantu izplatīta vaina, ar ko sirga arī mūsu Jānis Grodums), un bundzinieks Miks Takers (leikēmija).

Bet tad vēl bija aiztālais 1977. gads, un Aigars no paralēlās klases (kaut kādā veidā uzzinājis, ka esi kārs šādās lietās), ieteica man paklausīties SWEET'a "Strung Up" (1975) albumu. Kā jau zināms: tas bija dubultnieks- pusē labākās dziesmas, pusē koncertieraksts. Laikam no tās pašas klases čaļiem šo albumu uz vienu nakti arī dabūju (nedabūju vienkārši, bet pēc pilnas takses iznomāju. Cenas tais laikos bija - 2-3 rubļi uz nakti disks ir "mans", lai paspētu to ierakstīt savā magnetfona lentē; 1 rublis par to- ka iedevi savu lenti otram ierakstīt atkal 1 albumu; un... ja mājās ar disku neapgājies pietiekami uzmanīgi un uztaisīji vinilā dažas "jaunas" švīkas, tad varēji iedzīvoties soda naudā 5-10 rubļu apmērā; tādas sankcijas draudēja arī tad- ja disku laikā neatdevi. Ja saplēsi un nozaudēji, tad "tev" ir nemierīga dzīve uz ilgu laiku....).

Vidusskolas laikā šos "uz" lentēm drillēju nepārtraukti. Šodien šī mūzika uzjundī atmiņas zeltainas un ar gaišu auru apvītas. Vidusskolas 9. klasē notika vēl viens brāzmains mūzikas pavērsiens.

www.youtube.com/watch?v=4D3_U_Gx2pc...

www.youtube.com/watch?v=VgaRwm4FBOM...
0
Aizvien vēl neatvados no savas klases. Šoreiz bez īpašas liekvārdības par to, kas tais gados notikās vēl...
Valdis (šodien mūsu pasaulītē ar mazu smaidiņu jau lūkojas- sēžot uz mākoņa maliņas) - mani uzēdināja uz DEEP PURPLE un BLACK SABBATH.

www.youtube.com/watch?v=TCYmpcYiDvE...

www.youtube.com/watch?v=NZyVZFJGX5g...
---------------

Ainis - uz PINK FLOYD un QUEEN.

www.youtube.com/watch?v=VouHPeO4Gls...

Kaspars un Ričards - uz NAZARETH.

www.youtube.com/watch?v=jEG0-3xlAkg...

Abi Aigari - uz KANSAS.

www.youtube.com/watch?v=o-R8gHj_7v8...
+1
"Kreisās vītnes" izgājiens nr.1.

Jā, šādā piepaceltā mūzikas vilnī dzīvojoties- arī man saniezējās rokas kaut ko sadarīt. Zeltainās auras (toreiz un arī tagad) apdvestajā Rīgas 49. vidusskolā jautrākais skolotājs no visiem - bija Treija kungs. Ņiprais skolotājs mūs vadīja vēstures zinībās.

Un tad nu 10. klasē uz pavasara pusi mums katram tika iedots uzdevums - sagatvot 15 minūšu referātu par toreiz esošo pasauli. Par kādu atsevišķu valsti (gan soc-, gan kap-), par kopējo ekonomiku utt. Bija saraksts, un katrs izvēlējās tēmas. Uz ar savu S... uzvārdu alfabētā biju tā uz beigu gala. Kad pienāca mana rinda- redzēju: visi labie varianti (kur bija viegli iegūstama informācija- toreiz) bija "izķerti". Bija atlikušās dažas tēmas, tostarp nepateicīgā "Kapitālistisko valstu kultūra". Es ar "gariem zobiem" šo tad paņēmu.

Un tad mēs katrs pa vienam katrā stundā šo referātu lasījām. Visi tā godīgi pa vienam nolasīja katrs savu referātu, 15 -17 minūšu garumā. Bet man vajadzēja nopietni gatavoties. Jā, kā tad varētu runāt par kultūru- ja neatskaņošu mūzikas fragmentus. Un tā mans klases biedrs Gatis jau otro reizi (pirmā reize bija tad, kad uzrīkoju mūziku 1. bērnu mūzikas skolas izlaiduma neoficiālajā daļā - un arī tad nav grūti uzminēt, kādas skaņas tricināja gaisu zālē) izlīdzēja ar "krutu" aparatūru . Un īstajā reizē tad uzliku uz galda smago "jupītera" maģi, pastiprinātāju un paprāvu tumbu, un sāku viedēt savu referātu.

Iesākumā oficiālā "nodeva" - neliels pastāsts par britu nopietnās mūzikas komponistu Benžaminu Britenu (par viņu vajadzētu izrādīt nopietnu ziņkāri). Bet tad jau aizgāja šreijā. Stāstot par "sapuvušā kapitālisma" (kurš "puva/nesapuva/pūst vēl aizvien šodien";) mūzikas grimasēm, daudz spēlēju. Lāgā neatceros, taču viņu vidū arī šos...

Skanēja arī šis...

www.youtube.com/watch?v=YnSIezTmks4...
0
Progresīvais roks.

Vasarā, starp 9. un 10. klasi mēs visi barā tikām norīkoti uz šefības kolhozu Mārsnēnos (ir tāda apdzīvota vieta aiz Cēsīm). Darīt lauku darbus (lasīt akmeņus, ravēt bietes, arī uz kalti- aizvietot atvaļinājumā un reizēm arī aizdzērušos "štata" kolhozniekus). Dienas vilkās uz lauka. Bet vakari atkal - mūsējie! Vai ne?

Un ko tad mēs tur darījām? Skrējām pa kluso uz vietējo veikaliņu mangot pa klusam aliņu? Pakrēslas stundās revidējām vietējo iedzīvotāju gurķu dobes? Nē! Mūsu ekstravagantajā klasē bija mūzika un vēlreiz mūzika. Pa reizei koju ballīte (ar rokmūziku), taču daudzreiz arī īstas- piesātinātas- un neliekuļotas sarunas par rokmāksliniekiem. Un liela vieta bija atvēlēta progresīvajam rokam. Uz līdzpaņemtajiem maģiem lentēs skanēja ... nē, ne nelegālais un megapopulārais Ilmārs Dzenis. Nē!

www.youtube.com/watch?v=07qfVq8g3qY...
0
No 1979. gada nākamos piecus Saules Riņķus studējot Ķīmijas fakultātē iekš Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU), uzzināju par....

Apmēram 1981. gadā uzzināju par šo "jaunavu" un reizē arī par "britu smagā metāla jauno vilni". Neizplūdīšu detaļās, tas aizņems pārāk daudz vietas šeit, un "čakarēsies" arī jūsu smadzenes. Tais gados es jau biju visu "melno tirgu" (Beberbeķu mežā, "biržā" pie Gaiļezera, noteiktā vietā pie Fizkultūras institūta... savējie sapratīs) visai aktīvs apmeklētājs. Bija jau man mājās dažs (URIAH HEEP, LED ZEPPELIN, UFO, ...) disks, ai cik nelēts prieks!

Institūtā grozoties - iepazinos ar Jāni! Ierakstu kolekcionāru un reizē (par naudu) pārrakstītāju. Tajos gados jau modē sāka ienākties: ieraksts, nevis vinils. Klīda rietumu albumu saraksti, ar norādi- kur griezties, ja gribam kaut ko no mūzikas iecept savās lentēs. Jānis man tā kā rekomendēja ierakstīt IRON MAIDEN "Killers" (1981) albumu. Kad izdzirdēju šīs skaņas, tad ar blīkšķi atvērās jauna pasaule. Ļoti ilgi man uz maģa rullējās tikai un vienīgi šis ieraksts.

------
Apmēram tai pašā laika Latvijas Radio uzradās raidījums "Būsim Pazīstami", ko vadīja tikai un vienīgi Arvīds Mūrnieks. Reizi nedēļā 15-30 minūtes. Kur pavīdēja tā brīža rietumu popmūzikas novitātes, ko citos brīžos (caur sprakšķiem un vājiem līmeņiem bija iespējams pa vakariem dzirdēt RLuxembourg viļņos...).

Raidījums (lieki sacīt) bija megapopulārs. Taču vienā brīdī vadītājs bija pārliekus aizrāvies ar LAID BACK, CULTURE CLUB, KAJAGOOGOO.... Un tad man apskrējās dūša - uz paņēmu papīru, uzrakstīju garu un stipri dusmīgu vēstuli. Pamatdoma tāda: "ka ir arī kārtīgu veču brigādes, kas pelnījušas atskaņošanu. IRON MAIDEN, SAXON, MOTORHEAD, THIN LIZZY, Gary Moore...".

Nebiju cerējis - bet notikās brīnums! Kādā vasaras vakarā, kad es kā students biju praksē Iļguciema stikla fabrikā (reālais darbs - maiņas garumā staipīt kastes ar tikko izlietām odekolonu pudelēm), tad vienreiz otrās maiņas vakarā izdzirdēju no ceha reproduktora tekstu "Raitis Sametis visiem liek klausīties IRON MAIDEN!", un tūdaļ patiešām izskanēja divi šīs komandas skaņdarbi daļēji apgraizītās versijās. Ceha reproduktors bija uzskaņots uz Latvijas PSR radio viļņa. Man ir pamats domāts- ka tādējādi piedabūju pirmo reizi izskanēt šiem Latvijas Radio vispār. Vēl dziļajā padomijā: kad tikai ASV "notikās zemestrīces, taifūni, sita nēģerus un graustu rajonos uzliesmoja ugunsgrēki". "Kreisās vītnes nr.2" izgājiens izdevās!

www.youtube.com/watch?v=7sXPmz9b4lM...

www.youtube.com/watch?v=r2y_Cq76r9s...
0
"Smoke on the Water"

(mans nr.3 "kreisās vītnes" izgājiens)

1984-1989. gadi bija mans Rīgas Porcelāna rūpnīcas periods. Lielāko daļu laika periodu strādāju kā tehnologs, pašās beigās arī kā ceha meistars. Vienā reizē sadomājos padarboties vietējā radiomezglā. Biju jau tur arī iepriekš stāstījis par sava (masas sagatavošanas) ceha lietām. Taču rokas saniezējās. Un es aizgāju ar priekšlikumu "sataisīšu mūzikas raidījumu". Tehniski, vajadzēja aiznest pāris plates, magnefotna lentes. Mājās pastrādāju arī pie klases biedra Ričarda, saveidoju ierakstu kompilācijas.

Attiecīgajā reizē aizgāju ar radio-rubku (kā jau pieņemts daudzviet tad bija, arī šajā rūpnīcā visa dokumentācija un ikdienas valoda bija krievu). Iedevu vienu LĪVU un vienu R.Paula mūzikas albumu, un speciāli sagatavotu lenti. Tur bija (atkal lāgā neatceros) PESNJARI, kaut kas no Zigmāra Liepiņa, arī ASV toreiz megapopulārais PRINSS. Taču visa vidū arī ŠIS!

VAI TAD MAN JUMS JĀSTĀSTA, KAS IR ŠIS PAR SKAŅDARBU!?

www.youtube.com/watch?v=7mCK05dgwgU...

Tur atbildīgā sieviete palaida "gaisā" manis piedāvātos ierakstus. Tie skanēja cehu reporduktoros un dažā skaļrunī arī virs rūpnīcas pagalmiem. Atceros - uz to brīdi (laikam 1987. gadā) biju izskrējis ārā pagalmā paklausīties. Arī šos "Dūmus virs ūdens!". Tai brīdī manās smadzenēs maksimāla apoteoze.

BET: tam visam bija sekas! Pāris nedēļas vēlāk - rūpnīcas komjauntanes komitejas (es tai sastāvā un atbildīgs par "starmeša" lietām) sēdē bija arī vietējais kompartijas sekretārs. Visumā viņš pa reizei atnāk uz kom-komitejas sēdēm, tas nebūtu nekas sevišķs. Taču šajā reizē "nejauši" paprasīja (krieviski), kas tā par tādu traku mūziku skanēja. Ātrumā izmetu "DEEP PURPLE un Smoke on the Water". Un šajā brīdī iekodu mēlē, saprotot- ka prasīs: no kurienes tā mūzika. Gandrīz būtu nodevis kādu klases biedru. Taču pēdējā brīdī apķēros un teicu: DEEP PURPLE IR UNGĀRU (tātad no "atļautās" valsts) GRUPA, un šo mūziku pirms tam dzirdēju Vecrigā mūzikas veikalā. Part-sekretāra mūzikas nezināšana mani izglāba no bīstamas balansēšanas pa naža asmeni. Lai gan Gorbačovs bija pasludinājis perestroiku, un mēs jau varējām savas mēles kulstīt drusku brīvāk, taču kompartokrātija vēl turējās pozīcijās un aizvien veica ideoloģiskās tīrības funkcijas.
-----------
Tas jau ir cits un pavisam tālu no mūzikas prom esošs stāsts pāris gadus vēlāk. Kad Tautas Fronte bija veikusi savu pirmo kongresu. Sarosījās arī Interfronte, Rīgas Porcelāna fabrika bija viens no lielākajiem inter-midzeņiem visā Rīgā. Manā laikā bija proporcija - TF pret IF kā 120 pret 1000. Un priekšniecība bija otrajo pusē. Tad nu man atņēma tehnologa vietu un norīkoja strādāt par meistaru tūdaļ likvidējamā cehā (t.i. ķerstīt uz maiņu neatnākušos darbiniekus, gādāt par ugunsdrošību, un ...). To darbu nemīlēju, bet priekšniecība panāca savu- aizvācos no rūpnīcas. Jau šajos laikos rūpnīca aizvākusies no šīs pasaules, un tikai krāsmatas galvaspilsētas Maskavas un Slāvu ielas stūrī nedaudz liecina par aizgājušo godību.
0
Miroņmetāls - zārkmetāls.

Laiki nomainījās - un pienāca jaunie, ar mežonīgā kapitālisma grimasēm. Mainījās spēles noteikumi, visiem informācija ir pēkšņi pieejama daudz un dikti. Parādījās iespējas arī pašam šur tur uzdarboties. Saspringums mainīja akcentu. Ja reiz vajadzēja cīnīties par mūziku kā ideoloģiju, tad tagad vajadzēja iekrist apritē MŪZIKA vs NAUDA. Patiesajā versijā tie ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni. Paskaidroju tālākā tekstā. Bet kaut kur uz īsu brīdi manī aizķērās thrash stils. Un arī viņi, kad bija jauni un vēl zēģelēja no visas sirds.

www.youtube.com/watch?v=PfiOGyMy1ag...

Tomēr ātri tiku pāri tai stadijai - jo... iepazinos (1990tajā?), ar Sandri Vanzoviču (šodien Vakara Ziņu redaktors un viens no diviem mediju darbiniekiem /līdzās Dethecratoram no karametals.lv saites/, kurš patiešām sajēdz smago mūziku). Biju pie Sandra uz mājām, kur ... uzlika ierakstu, un pāri manām ausīm nograndēja NAPALM DEATH.

Jauni elles vārti pavērās. Un, kad jau 1993. gadā pie mums sākās komercstaciju ārā sprāgšanas bums, tad man sākās nogurdinošs un visai pagars cīņu periods. Smadzeņu "čakarēšana" dažādiem programmu diektoriem (kuru rindās bija personība aiz personības), ar attiecīgām ambīcijām. Negāja viegli, reizēm neiztiku bez durvju aizciršanas, reizēm bez 3-burtu un mātes vārdiem, kuri nāk no dižās austrumu tautas neformālajiem valodas gaņģiem.

Tā vai citādi - Radio SKONTO programmā uz pusgadu parādījās "Dzenskrūves" raidījums. Pats par sevi saprotams, tur prevelēja šis mūzikas stils, kas pa taisno "nāca" ārā no greizām kapu kopiņām. Teiksim...

www.youtube.com/watch?v=QANMJ_0ZmNs...

www.youtube.com/watch?v=gNhN6lT-y5U...

Taču tur no manis ātri tika vaļā... man pamazām arīdzan sāka zust cerības, apjēgums- ka komercstacijas ir naudas mašīnas ar mērķi taisīt labklājību priekšniekiem - nāca visai lēni. Kas nav savienojams ar manu piegājienu. Es viņiem taču nolīdzināju reitingus līdz ar zemi, taču fanu pūlis neauga man tik strauji. Kā dažam uzprišinātam priekšniekam gribējās.
0
Aizvien simfoniskāks BLACKMETAL!

90to gadu sākumā iepazinos ar Naomisu, un uz kādu brīdi izveidojās tāds kā tandēms. Kur bija pienākumu sadale - man smadzeņu čakarēšana atkal komercraidstaciju priekšniekiem, lai kaut kur pa reizei izskanētu arī grāvējmūzikas uzbrukums; kā arī paša (ne-)balsī bija raidijumi jāizvada ēterā. Smagas cīņas lielākais rezultāts no tā perioda - 12 stundu garā "Lielā Gaļas āku nakts" iekš RadioTOP, kā arī tai pašā Radio SKONTO viens 4-stundnieks (plkst. 3:00-7:00), kad toreiz "Nakts sarunu" vadītājs Māris Olte visžēlīgi man uz vienu reizi (pašam gribējās varbūt vēl kādu reizi, taču virs galvas bija aizvien modrā priekšniecība) atvēlēja iespēju padarboties ēterā. Naomisam bija pienākums sagādāt vajadzīgo repertuāru, kā arī palīdzēt atbildēt uz fanu tālruņa zvaniem, kad šamējie zvanījās raidījuma brīdī. Un tad Naomiss man iedeva noklausīties IMMORTAL.

www.youtube.com/watch?v=Uw--hL0xij8...

Man pavērās jaunas kāpnes, kuras augšējais gals aiztiecas neizmērojamos augstumos. Kas jau robežojas ar klasiskās mūzikas sarežģītību un krāsainību. Taču personiskajā dzīvē izgadījās radikāli un pat ļoti sāpīgi pavērsieni. Drusku atgāju no medijiem. Sāku muzicēt pats zem MŪŽAMEŽA zīmes. Tomēr skaņu mākslai sekoju līdzi. No šā perioda daži stūrakmeņi ir...

www.youtube.com/watch?v=kLbSPldxRuQ...

www.youtube.com/watch?v=Urdv-CTuEpo...

www.youtube.com/watch?v=240H7a6NBkA...

Arī no 2013. gada....

www.youtube.com/watch?v=rBqaWfnCRZE...
+2
Sameti, Tu satura rādītāju piemirsi sākumā pielikt
-1
Vai esmu tad izaudzis?
Esmu it kā izgājis un reizēm tikai iegājis cauri stiliem: rock - hard rock - heavy metal - progrock - british heavy metal new wave - thrash - deathmetal - blackmetal - symphoblack. Taču ģenerālā atbilde - ir NĒ! Te nav iespējams izaugt, jo mūzika ir nepārtrauktā attīstībā. Šai attīstībai augšējā robeža nav. Un tamdēļ jau pēc definīcijas nav iespējams izaugt, iespējams tikai augt (ja vien ir vēlēšanās).

Kas tālāk?
Jā, neko neesmu pasacījis par savām attiecībām ar LV rokmūziku. Citreiz...
Neko neesmu pasacījis par attiecībām ar klasisko mūziku. Kaut kas gan manāms no tā ir "Augstās mūzikas" lapā, kas domāta izredzētajiem (jums!): www.draugiem.lv/augsta-muzika/...
Neko neesu pasacījies par centieniem veidot pašam savu rokblici. Tagad zinu, ka tas rezultējies projektā MŪŽAMEŽS (pacentīšos šajā sakarībā pārāk nevilkt garumā ar jaunām ziņām): muzamess.blogspot.com/
Kā galvenajam redaktoram jāpieskata lietas "Karametāls" saitē: karametals.lv/
Par mūzikas šodienas problemātiku reizēm izsakos "Sametis diskutē" lapā: www.draugiem.lv/sametis-diskutee/...
Un būs jāturpina šajā dienasgrāmatā runāties par visādām citādām aktuālajām tēmām.
---------
Turpinu rakt arā Dimantus arī Dzenskrūvē. Sk. citas diskusijas šajā partālā.
-1
Uz doto brīdi viss... turpinājums (iespejams) pēc brīža, kad atkal kāds laiks būs aiztecējis.
0
Nekādu "request" nebija šajā sakarā, bet tika noblietēts uz urrā. Toč laiku nav kur bāzt. Ārprāc.
0
Uh, long, long, very long life story. Es dzīvoju starp 2-iem Dream Theater albūmiem "Images and Words" un "Dream Theater". :-)
+4
Ja atskatāmies uz PSRS skaņu ierakstu pieejamību PSRS laikos, bija taču arī skaņu ierakstu studija tuvu pie Lāčplēša un Avotu ielas krustojuma Rīgā. Nu, vismaz ap 1988. - 1991. gadiem es tur ik pa laikam iegriezos kā klients - patērētājs. Arī Tērbatas ielā, tuvu Vērmaņdārzam bija tml. studija.

Perestroikas laikā arī Čiekurkalna tirgū varēja iegādāties thrash un death metal mūzikas ierakstus.

Arvīds Mūrnieks ar savu raidījumu "Būsim pazīstami" bija gluži kā oāze tuksnesī tieši PSRS laikos, līdz perestroikai. Šajos raidījumos pirmoreiz noklausījos OVERKILL, LOUDNESS u.c. tolaik man vēl nezināmas grupas. Taču kopš PSRS sabrukuma man raidījums "Būsim pazīstami" nebija vairs aktuāls. Jo kopš 1990. gada klausījos "Roknarjad" pa raistaciju "Majak" un vēlāk arī pa "Radio Rossija" raidījumus "Rok intensiv" un "Sumerki čelovečestva".

Tas, ka Raitis Sametis dabūja vadīt raidījumu "Dzenskrūve" Radio Skonto, bija absolūts neformāts šādai raidstacijai. Kāds gan tur brīnums, ka pieprasījuma / piedāvājuma attiecība radīja bēdīgas sekas (reitingi kritās, reklāmdevēju bija pārāk maz utt.)

+1
Radio SKONTO 1993. gada nogalē nebija tā pati raidstacija - kas tagad. Dienā vēl bija "mainstream", bet vakaros ar daudzajām autorprogrammām atgādinaja teju "radio NABA", kuru arī nesen apgraizīja.
-1
Bet par ierakstu pieejamību 70to otrajā pusē- tas pavisam atsevišķs stāsts. Būs varbūt reiz jāizstāsta! Šodien vidusskolniekiem tas tagadinātu šausmu stāstus!
+2
Un pavisam cits stāsts- nelielas brošūras lielumā - sanāktu, kā es pirms-interneta laikmeta kādās sešās radiostacijās centos iedabūt "Dzenskrūvei" līdzīgu programmu. Visa apoteoze- bija "Pirmā Lielā gaļas āķu" nakts, kuru raidīju tai pašā naktī, kad "Mad Mix" (pirmais metālistu mini-klubs) aizvadīja atvadu koncertu pirms slēgšanas. "Gaļas āķu nakts" ilga no 22:00 līdz 8:00 un raidīju no "Top Radio", kas treiz bija bazēts Baložu bērnudārza! yeye
+1
^ Manuprāt, PSRS laikos ar ierakstu kopēšanu no vinila uz magnetofona lentēm nodarbojās Juris Lapinskis... taču tas viss bija neoficiāli, nelegāli utt.
Arī tās "skaņu ierakstu studijas" faktiski sniedza maksas pakalpojumus, piedāvājot to, ko mūsdienās dēvē par pirātismu, autortiesību pārkāpumu utt. u.tml.

Radio Skonto man vairāk atmiņā palicis kā raidstacija, kuras repertuārs pēc 2 nedēļu ilgas, sistemātiskas klausīšanās kļūst apnicīgs. Taču tas ir pēc 1998. gada iespaidiem, kad šo radiostaciju ik dienu dabūju klausīties manā darbavietā.
+2
lasot šo epohālo triloģiju "Sameti s birth, life and ... evolution" man radās zemapziņas līmeņa rekollekcija, ka manā liktenī ir vainojama Ermanbrika Varavīksne, ka 1988. gadā parādīja aptuveni 2,5 minūtes Master of Puppets no kā man 12 gadīgam zeņķim až žoklis atkārās
0
^ Jā, TV raidījumā Varavīksne arī dažkārt varēja redzēt un dzirdēt šo to smagāku (Megadeth, W.A.S.P. u.tml.) PSRS laikos satelītšķīvis dzīvoklī uz balkona tikai vienam klasesbiedram bija, kabeļtelevīzijas nebija vēl sākušas sniegt savus pakalpojumus.
0
^^^Jā, Skonto savos pirmsākumos galīgi nebija tāda radiostacija, kas tagad. Olte, kas tur bija viens no galvenajiem dīdžejiem, man dzīvoja kaimiņu istabiņā kojās un viņš klausījās totālo undergroundu, ko vēlāk lika savā autorraidījumā radio. Tas periods gan bija ļoti īss, jo mainstream tauta, protams, vēlējās mainstream mūziku un ap 1998. gadu viņi tur manuprāt vispār tikai mūzikas automātu laida bez kādām autorprogrammām.
+1
^^^ "Varavīksnei" laikam būs bijusi nozīmīga loma arī manas muzikālās gaumes virziena veidošanā - ja nu jau arvien neskaidrākās bērnības atmiņas neviļ, tad tur pirmo reizi dzirdēju tādus AC/DC un Alice Cooper, kas tika atzīti par kaut ko baigi krutu.
+4
Jā, par Varavīksni man arī siltas atmiņas saglabājušās. Tur pirmo reizi dzirdēju/redzēju Scorpions Rock you like a hurricane un Whitesnake Still of The Night, kas man tajā laikā riktīgi norāva jumtu.
0
Manās atmiņās, kas tāpat kā Intaram, samērā neskaidras no tālaika. Varavīksne vairāk asociējas ar tā laika populāro meinstrīmu (Pet Shop Boy `It`s a sin`, Black `Wonderful life`, Madonna `Who`s that girl` u.c. tolaik aktuālie klipi). Arī tas tolaik bija kruta un man tas patika :) Smagučus gan neatminu, ka Ermanbriks rādītu. Domāju, vnk netrāpīju.
+4
^ un nevar aizmirst arī par Modern Talking :))
+3
C'mon sentimentālisti. Un kurš gan nelēkāja pie Sabrinas 'Boys boys boys' vai Europe 'Final Countdown' :D
p.s. Status Quo "In the army now" arī gāja uz WOW!
0
^ jā, jā...bija arī tāda lieta. Arī tagad šad tad tiek uzlēkāts pie Boys boys :D
0
PSRS laikos bija arī tāda parādība kā "no pelniem bagātais skatuves mākslinieks" :)
0
Sweet Ogree ar bij
+2
Reizēm man liekas, ka Sametis ir kaut kāds neapgūts personāžs no X-men tēlu kataloga. Viņa superspēja ir izdomāt visus šos te īsos un iedarbīgos nosaukumus: Lielo Gaļas Āķu Nakts, Dzenskrūve, Kreizā Vītne… Visas tās sadaļas Karametālam: Iesaukšanas punkts — Kapsētas — Velmējumi — Melnais albums (OK, nav oriģināli, Spinal Tap pirmie izgudroja «Melno albumu», bet konteksts jauns) — Cirvja Tēsieni… Nu, un protams, trakmetāls kā tāds!
0
Kā saka- dzīve spieda...
+1
27.augustā "Dzenskrūves" Tēva jaunības atmiņu izvirduma mutulis. Sameti, dod virsū jaunus izvirdumus! "Dzenskrūvei" ir jāgriežas, Pilnu "Uz Priekšu"! :D
0
Klau, Sameti, pastāsti no kurienes 90-ajos gados nauda bija visiem šiem projektiem. Husqvarnai bija rietumu sponsors. Slavenais Moscow tour 1991.g. bija organizēts par rietumu naudu. Bet pēc dažiem gadiem viss apklusa...maksājat paši. Zvērīgi laiki bija ;-)
0
Ļoti vienkārši. Tolaik, līdz vēl kādam 2000. — 2005. gadam, lielie leibli «uzpumpējamām» grupām deva «tūres naudu», lai braukātu pa vietām, kur viņas vēl nebija pazīstamas. Atveras jauns tirgus bijušajā PSRS — tad nu sākumā visādas Taļļikas, Scorpioni, Skid Row pakoncertēja, bet tad leibli redzēja, ka bizness neatmaksājas, jo nadzīgie postsovjeti štancē pirātiskās kopijas un albumus nepērk, bet singlus vispār ne sitami. Peļņa no krekliem savukārt aiziet mercha firmelēm, ne leiblam.

Huskvarnas gadījumā tak pašam Urbikam var paprasīt (vismaz es tā esmu darījis), un tur stāsts bija apmēram tāds: grupa ar zāģus tirgojošo firmu draudzīgi sadzīvoja un viena otru atbalstīja, tāpēc arī iznākums — Husqvarn deviņdesmitajos ātri kļuva par populārāko zāģu marku Latvijā. Bet vēlāk mainījās tirgotāju firma, un draudzība arī pajuka (ja pareizi atceros to stāstu).
0
OK, kas sponsorēja Sepulturu Latvijā?
0
Prasi toreizējiem organizatoriem — cik esmu dzirdējis, tad tur ieeja tiešām esot bijusi par kādiem 100 repšikiem, vai. Kas izslēdz komerciāli izdevīgu biznesu tikai no vietējām naudām vien. Gan jau ka Valdis, Sonnenmesch vai kāds cits atcerēsies īsto summu! :)

Jebkurā gadījumā šīs te «tūres piešprices» pirmajiem iebraucieniem pa iepriekš nezināmām teritorijām jau gadus 10 ir pagātne. Bez tam ar to tāpat nodarbojās tikai lielie leibli, un arī tak jau uz grupu pašu rēķina: šīs piemaksas ir aizdevums uz smukiem procentiem, kuri pēcāk jāatgūst (recoup) no pārdotajiem ierakstiem n shit.
0
"7.augustā "Dzenskrūves" Tēva jaunības atmiņu izvirduma mutulis."
----------------
Pie izdevības mēģināšu iesperties ar Dzenskrūvi kādā radiostacijā. Taču to es nevaru solīt tuvākā laikā. Uzsvars tagad gan tiek spiests uz aktivitatēm tīklā!
0
Nu kamōn, Sameti! Paņem motorlaivas vai kuterīša dzenskrūvi (to var mierīgi pasist padusē un pastiept), un speries iekšā Radio SWH studijā!
+1
Sepultura 1992. gadā bija 7. maijā, lēmumu par repšikiem pieņēma 4. maijā, biļetes bija vēl krievu rubļos, neatminos cik tieši bet daži rubļi bija. Biļete cik atceros uz tāda zila tizla papīra.
0
Jau bija mēģinājums RSWH šajā ziņā... pirms interneta laikmetā. Bet patreiz uz radiosracijām neiespringstu.
0
Sameti, RSWH - mēģini vēlreiz! :)
-1
Lieku šo domu aiz auss...
0
Starp COLDPLAY un INSTRUMENTIEM beidzot izskanēs NAZXUL!
0
Radio PIECI vēl nav ņemts uz grauda :)
0
Varbūt pieci.lv beidzot izdzirdēs īsto Brainstorm? \m/
0
P.S. Neuzrakstīju līdz galam - biju domājis RSWH-Rock.
+4
Biļete uz SEPULTURA koncertu 1992. gadā maksāja 50 rubļus (apmēram 2 puslitrīgo aliņu cenā tas koncerts bija toreiz).
0
^ tad redz, no kurienes sākotnēji cēlusies vietējo koncertgājēju pārliecība, ka biļetei jābūt tikpat kā par velti!
0
Tas taču ir mūžīgi- ka ir šai barikādei 2 puses. Publika uz pasācieniem grib iešļūkt par velti (vēlams, ka arī bezmaksas alus būtu uz vietas). Bet organizatori no šīs pašas publikas grin noplēst 7 ādas. Tā reālā biletes un alus cena - ir kompromiss starp abām pusēm.
0
...grib noplēst 7 ādas...
0
a moš organaizeri vienk. negrib nodarboties ar labdarību?
0
7 ādas var noplēst, ja ir tādas cenas, ka atnāk 7 klausītāji :)
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Jubilāri
vainamoinen (20 gadi)
Tontoons (18 gadi)
mynegation (13 gadi)
Viskas