Tā neko marts. Ja vēl pieskaita Katatonia 27.02 (gandrīz marts) un Fu Manchu 11.03., tad pavisam nopietni. Vienīgi diez vai atradīsies kāds, kam interesē visi pieci.

Uz Tribulāciju jau būs jāiet, un tad laikam jāizvēlas vai nu Vader, vai Therion.

Reti gadās, kad iesildītāji ir gandrīz hedlaineri, vai kad koncī ir gandrīz divi hedlaineri. Un ja vēl šāds koncis ir vārda dienā! Insomnium, protams, ir nopelniem un albumiem bagātāki, bet Tribulācija arī, kā izskatās, ir atradusi savu vietu (un samērā unikālu) smagās mūzikas pasaulē.

ART OF DECEPTION - pirmie iesildītaji melodesa no Norvēģijas. Pirms koncerta paklausījos vienu jūtūbes klipiņu. Nekādas emocijas neraisīja un interese neparādījās. Arī koncertā nekas nemainījās. Protams, patīkamāk klausīties nekā kādus koristus vai jaunmetālistus, bet man prasītos cmukākas, prātā paliekošākas melodijas, ja jau tā ir melodesa. Pāris dziesmās uz beigām kaut kas sāka parādīties, bet ar to nepietika.

TRIBULATION - pēdējie pāris albumi gāž no kājām. Tas, protams, sen jau vairs nav death/black, bet mūzika ir ļoti interesanta, varētu pat teikt lipīgi melodiska. Koncertā klausoties, radās apmēram tāds stila definējums - black ghotic glam horror heavy, kas, kā izrādījās, bija diezgan tuvs M-A rakstītajam. Spēlēja dziesmas gan jaunas, gan vecākas, pārsvarā jaunās. Mazliet kretinēja manierīgā uzvedība uz skatuves, bet laikam jau tas ir viņu izvēlētajam skatuves tēlam pederīgi. Skaņa bija laba, vienīgi prasījās mazliet skaļāk pagriezt (uz Insomnium tas arī tika izdarīts...).

INSOMNIUM - kad šie iepriekšējo reizi posās uz Rīgu, šeit pat tika diezgan smagi nolikti par nespēju kaut cik normāli dzīvajā performēt... Tā kā toreiz tikko biju atsācis klausīties smago mūziku, viņi vēl īsti nebija nonākuši manā redzeslokā. Pa pāris gadiem tas ir stipri mainījies un somu melodesas lauciņā šie man ir kļuvuši par vieniem no klausītākajiem, ja ne paši klausītākie. Bija, protams, prātā iepriekšējā diskusija, bet par to pārāk nesatraucos, paļaujoties, ka minētie gadījumi drīzāk bija izņēmumi nevis likumsakarība. Koncī nemaz nelikās, ka būtu kādas lažas parādījušās. Bija labi. Sākumā tika nospēlēts visa viena svaigākā albuma dziesma. Jāsaka, ka šis nav pateicīgākais formāts koncertiem. Lai arī mūzika laba, bet tā vairāk piemērota klausīšanai mājās. Otrā daļa, kā klasiskā ģimenes strīdā, sastāvēja no vecajiem hītiem, uz kuriem publika vairāk pavilkās.

Kopumā var teikt, ka pavadīts lielisks vakars ar lielisku mūziku labu mūziķu izpildījumā. Noteikti var teikt, ka šoreiz saņēmu divu grupu koncertu par vienas cenu!

uz Tribulāciju takā gribējās iet, bet viena albuma dēļ €20 nolikt tomēr žīds piežņaudza.

Tā kā nočammājos ar biļetes iegādi, tad beigu beigās negribējas par vienu grupu (īso setu) maksāt divu cenu (koncerta dienā bija 25).