Ja kăds ir gatavs atstūrēt 3 cilvēkus uz konci rīt un pēc atpakaļ uz Rīgu,droši var pretendēt uz bendžu un bezmaksas ieeju.
Izbrauciens-18:00 no centra.
Skatos, tikai pāris komenti. Koncis bija ideāls. Negaidīti labi. Labākā skaņa, kādu esmu dzirdējis dzīvajā stounerim, un vispār, kopumā smagam muzonam kā tādam derētu pamācīties kā regulēt laivu... Perfekti. Pierasts, ka smaguči mūsdienās visi visu pārgriež un dzirdi tikai trrrrrrr un džžžžžž, a te normālā skaļumā tev pa smuko izlaiza smadzeni.
Tad nu tā, Melno Cepurīšu Balerijā (turpmāk tekstā MCB) līdz šim nebija sanācis pabūt. Ne vecajās telpās, ne jaunajās. Tā kā Jansons tur ņemās kā traks (ceru un novēlu, lai viņam šis entuziasms nenoplok, neraugoties uz žanra specifiku un ar to saistītajām grūtībām), agri vai vēlu vajadzēja notikt koncertam, kuru nevarēju laist garām.
Lai arī neesmu liels tamlīdzīgas mūzikas cienītājs, bet viens otrs ansamblis tīri labi patīk, un dzīvajā stouner(sludge)dūms tīri labi kačā, tika nolemts doties ekspotīcijā uz tāltālo Jelgavu.
DARRVA - pasākumu iesāka vietējie bāliņi, kas savu tautudesu atrādīja cienījami, pat ar visu chip'n'dale daļu pirms pēdejās dziesmas. Bet kaut kā gribējās dzīvāku uzstāšanos. Mājās varēja brīvāk justies, vairāk uz publiku paspēlēt. Lai gan varbūt mājās tieši pretējais efekts, daudz paziņu, negribās izgāzties, tāpēc tāds saspringums...
CONAN - tas bija tā vērts! Riktīgi smagi, emocionāli, efektīgi. Profesionāli. Skaņa baudāma līdz pat muguras smadzenēm (arī Darrvai par skanējumu nevarēja piesieties). Vīri saprot, ko viņi dara, publiku uzkurina un ieved transā.
Par pašu MCB, vieta tiešām laba. Patīkama atmosfēra, pietiekami ērtas un plašas telpas. Labi, ka var arī kaut ko garšīgu apēst, jo uz konci braucu pa tiešo no darba. Vienīgais mīnuss - priekštelpas neesamība, kas ir par iemeslu durvju slēgšanai dziesmu laikā, lai netraucētu apkārtējos iedzīvotājus. Parasti man tā nebūtu problēma, jo koncerta laikā nemēdzu klaiņot apkārt, bet šoreiz bija steidzama vajadzība pa telefonu parunāt, un biju pārsteigts, ka netiku uzreiz atpakaļ iekšā.
Vēl viens pārsteigums, izrādās, kamēr biju uz padsmit gadiem atgājis no mūzikas, mataino vidē ir ieviests dreskods un feiskontrols... Te neiet runa par treniņbiksēm, bet gan par "nemetāliski" apģērbtiem cilvēkiem. Jansons gandrīz vai negribēja laist iekšā manu senu paziņu, jo viņa neatbilda sandartam... Es pirmajā brīdī pat apstulbu, kad viņa man šo stāstīja.
