O, Hate 3 mēnešu laikā divreiz LV.

Gaidu ar nepacietību, vai Fear Factory būs arī kāda jauna dziesma. Līdz šim viņu albumos pieteiktās konceptuālās tēmas piepildījušās ar pieaugošu ātrumu.

nu vo, jaunais gabals arī klāt. Izklausās gan labāk par to, kā izskatās:

www.youtube.com/watch?v=tSU9csON9WE...

www.setlist.fm/setlist/fear-factor...

Pagājušajā reizē Fear Factory (vēl ar Burton C. Bell pie mikrofona) bija paredzēts koncerts Rīgā vienlaicīgi ar Mastodon, bet tur laikam beigās vienu koncertu par dienu pārcēla. Tagad Fear Factory koncerts vienlaicīgi ar Tricky koncertu. Nu baigā metropole tā Rīga :))) Bet labi, saprotu, ka nav daudz cilvēku, kuriem šādi pārklājas intereses.

^ tas bija tas labais piemērs, kad grupas, jau būdamas tūrē, spēja pārbīdīt vienu uzstāšanos vienu dienu uz priekšu.

Rekur apskats, kurā zināma daļa no laika atvēlēta FF mūzikas saturiskajai pusei, kas ir patīkams izņēmums starp tipiskajiem tamlīdzīgiem video, kuros lielākoties runa par tādiem vai šitādiem pedāļiem, bungošanas tehnikām vai vokāla kompresiju.

www.youtube.com/watch?v=7NiyAvYjpKA...

Man ar FF tā pati "problēma", kas ar Mastodon vai Gojira - nevaru saprast, ko tik daudzi par tiem fano. Cik mēģināts klausīt - nekā īpaši vērtīga un laba tur nav

Kāds zina, cikos sāk spēlēt Fear Factory?

^^FF ir vieni no industriālā metāla pamatlicējiem - distopiski teksti, kas arvien vairāk piepildās dzīvē, dzīvās bungas, kas līdzinās bungmašīnai, izcila ģitārspēle un izkopta palm muting tehnika, salīdzinoši jauna bija arī pieeja, kur pa brīdim tiek growlots, pa brīdim melodiski, melanholiski, it kā nedaudz atonāli dziedāts. Diemžēl Burton savu balsi sačakarēja, bet jaunais vokālists ir tiešām spējīgs.

Bāc, nu tas bija blieziens, neko pielikt, neko atņemt. Visi labākie albumi krietni pārstāvēti, viss līmenī. Jaunais vokālists riktīgi izskatās pēc Bērtona, tiešām iespaidīga balss. Forši arī redzēt leģendāro Tony Campos no Static X pie basģitāras. Viens no retajiem gadījumiem, kad grupas uzturēšana ar vienu dalībnieku no oriģinālā sastāva ir atmaksājusies. Noķēru mediatoru no Dino un uzreiz mājās uzspēlēju viņu riffus uz savas septiņstīdzenes, uz kādu brīdi sajutos laimīgs, tā kā 12 gadu vecumā, kad tos riffus mācījos :)) Pipec cik kruts muzons.

Ierados uz Hate pirmajiem akordiem. Viss labi, kā pie cilvēkiem, bet nav odziņas uz tortes. Neskipojam, bet sajūsmā ar neesam.

Crystal Lake. Metalcore vulgaris. Breakdowni jau smuki nostrādāti un basists varētu iet Kiopam pasniegt nodarbības kā pareizi "pīlādžogas spēriens" ir izdarāms.

Fear Factory. Biļeti nopirku tikai no rīta ar - ai, nu labi aizies to Fear Factory A.D. apskatīties. Nu kas tur var būt - Burtona vairs nav, Dino droši vien vēl resnāks un vecāks un tā, bet nu labi, tētiem gods jāizrāda ! Bet 3. treka laikā (Powershifter) ir absolūts klikšķis - tas ir īstais FF un nav nekādu šaubu. Rokas un kājas jau iet pa gaisu. Jaunais vokālists nevis ir kā Burtons, bet principā ir Burtons v2 - tikai uzlabots ar MI palīdzību.

Martyr laikā FF ieslēdza savu laiktelpas reverberatoru un es pēkšņi attapos RTK kojās 1993. gadā pie Zemitānu tiltu, kur ar kaut kādiem džiburiem klausījāmies tikko dabūto Soul of a New Machine (skat. Pincīša komentāru - uz viņu reverberators iedarbojās tikai mājās, gadās).

Replica laikā man sāka likties, ka vokālists nemaz nav cilvēks, bet FF biorobotu laboratorijā radīts Burtona klons. Nu kā var savādāk to izskaidrot ? Čalis, kas nekur iepriekš nav vokalizējis, pēkšņi ir FF vokālists, kas izskatās pēc Burtona klona. Tā varbūtība, ka tas ir cilvēks ir tikpat niecīga kā, ja LA Lakers Lebronam par palīgu paņemtu džeku no Purčika, kas svētdienās vecāku dāčā pamētā sodiņus ar vienu alus pudeli rokā. Burtons aizgāja 2020. gadā - jaunais vokālists 2023. gadā - 3 gadi Dino būtu bijuši pietiekami bioklona radīšanai. Un jautājums vai tas vispār bija Tony Campos ? Un pats Dino !? Viss bija pārāk perfekti, lai būtu īsts !

FF - 11 balles no 10. Absolūts bangers !

Nevermore ar dabūja iepriekš nezināmu turku čali, kas tika pamanīts, jo Nevermore koveru labi noblieza. Izklausās visnotaļ līdzīgi. Pēc skata gan pilnīgi citāds.

Paldies pārējiem vecākiem, kuri nobalsoja par 2.c klases vecāku sapulces rīkošanu stundu ātrāk, kas man ļāva paspēt uz koncerta sākumu.

Pirmie iesildītāji atmiņā nepalika, savukārt Hate uzlika to pašu intro, kuru Vecumniekos, un tos pašus krāmus uz skatuves, tajā skaitā vairākus liesmojošus bunduļus, kas visi (izņemot vienu) drīz izdega un izskatījās smieklīgi, nevis biedējoši. Spēlēja arī plus mīnus to pašu. Skaņa aizmugurē aiz skaņotāja atgādināja to "burtu zupu" no makaroniņiem, kas bērnudārzniekiem garšo: viendabīgs jūklis uz visām pusēm. Nevarēju saprast, it kā taču Hate nav nekādi iesācēji, tāpēc nesaprašanā gāju pie skatuves tuvāk, kur uztrāpīju Brensonam. Tas apstiprināja, ka ne man vienam skaņa aizmugurē šķietas briesmīga. Sāku jau domāt, ka būtu bijis labāk, ja to vecāku sapulci nebūtu pārcēluši... Mūzika vienveidīga un nekāda, tomēr savs klausītāju pulciņš ir arī tādiem. Aiz neko darīt sākām štukot: diez kā sauc Hate fanus — heiteri, vai?

Chrystal Lake esot jau 20 gadus zināms vārds kõrišu aprindās, mauca tiešām pārliecinoši ar savu skatuves enerģiju, tāpēc var jau kādreiz arī paklausīties tādus. Mūzikā mazāki lauzieni nekā citiem tādiem, melodiskuma vietā rifi. Kopumā tas izklausījās apmēram šādi: "RRRRRAAWRAWRRRAWWRA WRRAWWWRRAWRRWAWRR RAAAAAARRRWRA thank you Latvia WRRAWRAAAWWRRWAARA". Spriežot pēc daudzajiem Crystal Lake krekliem, šiem ir fani arī pie mums. Kā arī nosolījos nebūt muļķis nākamreiz un darīt gudri kā pārējie, pirms koncerta paklausoties kaut ko no iesildītājiem, lai būtu pārliecība nenākt uz tiem, jo Palladiums piepildījās tikai uz šo japāņu uzstāšanās beigām.

Jāpiekrīt visam, kas par Fear Factory rakstīts augstāk. Salīdzinājumā ar Burtonu, jaunais itālis spēj labāk pārslēgties uz tīrajiem vokāliem, turpretī viņam ir mazāka skatuves harisma. Nekas, to pamazām pieliks klāt. Nospēlēja stundu un 15 vai 20 min., setlistes pamatā bija 20 un vairāk gadus veci gabali, tad jaunais singls un divas mazāk zināmas dziesmas. Pārsteigums bija "Invisible Wounds" — nebiju šo dzīvajā iepriekš dzirdējis, arī koncertierakstos ne, jo šī tāda "mīkstāka" dziesma, ja vērtē pēc intro un pantiņiem. Bija arī titulgabals no "Archetype" albuma, kuru savulaik nerakstīja un neiespēlēja neviens no tiem, kas grupā šobrīd (ja tā padomā, FF pa gadiem redzēti dzīvajā kādas 4 reizes, un katru reizi citā sastāvā). "Zero Signal" apliecināja, ka tagad Milo, Dino un Tonija balsis spēj harmonizēt trijatā — cerams, ka nākamajā albumā izmantos šo elementu. Nu un "Resurrection" kā noslēdzošais gabals bija kā kulaks uz aci, āmurs pa pirkstiem un ķieģelis uz galvas vienlaicīgi. Šajā gadījumā, tāpat kā ar Ministry, koncerts ir PIEREDZE, ko nav iespējams aizstāt ne ar kādu surogātu (kā šis un citi ieraksti):

www.youtube.com/watch?v=3sTKZWVv_74...