Pirns 20 gadiem tu būtu noķēzīts no galvas līdz kājām par kristīgā nemetāla popularizēšanu šeit. Tagad pat mīnusu neviens neliek... kā laiki mainījušies.

Visiem poh :)))

^^ klausoties ar šodienas ausi, P.O.D. saturiski ir smagāki nekā daudzi, kas spēlē ekstrēmi smagus rifus, bet ķērc par neko. Kas attiecas uz kristīgo piesitienu — nav ko iebilst, ja konkrētajām personām tas ir svarīgi un ja viņi baznīcas pagrabā nevālē altārzēnus.

^^Sonnenmensch, šodien, plkst. 11:30 Visiem poh :)))
Tieši tā, pilnīgi pie dirsas :DD
Tāds P.O.D nosaukums, protams, pazīstams.., bet kas tie tādi bija, hvz. Intereses pēc iečekoju Spotify, nu jā, pirmais gabals Youth of the Nation, bija tāds sen atpakaļ, skanēja no katra gludekļa. Citādi tāds ņumetāls, laikam LimBizkvit faniem

Es ar YT uzmetu - biju gan to, gan Alive dzirdējis. Man jau pēc rep-roka izklausījās

Šis bija populārākais gabals, jā
www.youtube.com/watch?v=ce2KN06dS7c...

^
viemēr ir patikusi konkrētu foruma biedru attieksme pret true :) ,
tik pat labi te var glorificēt Kiss,Van Halen vai Motley Crue tik tai tas vairs nebūs true :)
Bet nu galīgi pofig

^^^^ Dethecrator,
metālā mūždien ir bijuši tik sūdīgi teksti, ka ir gluži saprotama tendence tos padarīt nesaklausāmus. Tieši tāpēc mēs klausāmies metālu, nevis radio popmūziku, kur nav nekā, kas to bezjēdzību maskētu. Tā vienkārši ir, ka loti reti trāpās cilvēki, kas raksta gan labu mūziku, gan labus tekstus. Uz katru Skyforger vai Skyclad ir pa diviem Pērkoniem un Sovvaļnīkiem, un pa 50 Belphegoriem un Bet Bet utt.

^ vairākas reizes pārlasīju, lai saprastu, kā saprast Skyforger un Pērkona pretnostatījumu, tāpat Skyclad un Sovvaļnīku, līdz pieleca, ka laikam domāts tas fakts, ka Kulakovs un Gusāns nemaz nav mēģinājuši paši rakstīt tekstu, bet ņem liriku no īstiem dzejniekiem, jo apzinās, ka paši spēcīgi tikai uz mūziku.

Belphegor piemērs teksta bezjēdzīgumam savukārt kā kulaks uz aci.

^ un pa pieciem Blind Guardian, Manticora, Cirith Ungol ...

Ohjā, Belphegor fantastiskie teksi...

Reku var AEON izbaudīt country versijā:
youtu.be/bfFaOlQJen8?si=o2i2...

sold out: www.facebook.com/events/250639410312...

Koncerts bija izpārdots ne pa jokam, pūļa biezoknis kā marokāņu migrantu gājiienā uz Spānijas robežas šturmēšanu. Kaut kādas pēdējā brīža papildbiļetes tika turētas faniem, kas ar izmisušām acīm drūzmēsies pie ieejas koncerta dienā, nu un tad Palladiums piepildījās vēl pilnāks. Nolīdu netālu no bāra pie kolonnas, tak jau vismaz vienā pusē cieta vertikāle, nevis lēkājoši indivīdi.

Par iesildītājiem orgi bija uzaicinājuši pirms tam nekur nemanītus kõrišus Space of Variations, kas spēlē ne gluži tīru metalcore, drīzāk ar variācijām uz abām pusēm — brīžiem ar elektroniskiem elementiem, brīžam tā kā uz desukora pusi, tad parādās atkal izteikti melodiski fragmenti. Skatuviskā enerģija 40 minūšu garumā parādīja, ka Space of Variations nebija kļūdaina izvēle apmeklētāju uzkurināšanai. Kādas divas dziesmas pirms savas uzstāšanās beigām šie informēja, ka braukuši 1500 km no Vinnicjas, un detalizēti pateicās Latvijai par atbalstu karā pret krieviem — tauta uz to pēc pasākuma beigām reaģēja tā, ka no mercha galda izpirka visus CD un vinilus līdz ar lielāko daļu no krekliem. Grupai potenciāls ir starptautisks: to apliecina apstāklis, ka pēc pašizdotā debijnieka uzreiz noslēgts līgums ar Napalm Records par nākamajiem albumiem (par spīti faktam, ka Space of Variations sastāvā nav neviena pati jaunkundze, kas pēdējās desmitgadēs jau šķiet obligāts priekšnoteikums, lai grupas dabūtu līgumu ar konkrēto leiblu). Sk.: spaceofvariations.bandcamp.com/album/poisoned-art...

Par lielu prieku maniem (un balkonu balstošās kolonnas) blakusstāvētājiem, P.O.D. uzsāka ar "BOOM" un pusotras stundas garumā deva kombināciju ar plaši zināmām vai tikai faniem zināmām dziesmām: "Rock The Party", "Drop", Bītlu kavers "Don't Let Me Down", "Satelite", "Sleeping Awake", "Will You...", "Southtown", "Youth Of The Nations", "Alive" u.c. No sanākušās publikas bija redzams, ka P.O.D. konkrētajiem cilvēkiem ir personiski svarīga grupa, ko gribējuši redzēt dzīvajā jau sen. Skaņa bija laba (kaut gan pirms gada Mogwai skaņa Palladiumā bija vēl labāka), gaismas arī līmenī (tas ir, drusku zem Skunk Anansie gaismu līmeņa), tā ka priekš konkrētās koncertzāles līmenis bija atzīstams (lai arī ne gluži tika sasniegts Mastodon skaņas un setlistes līmenis Palladiumā). Jāatzīmē tā sajūta, ko novērtējam šāda līmeņa koncertos — nejutām nekādu barjeru starp māksliniekiem un publiku. Vienā brīdī grupa prasīja Latvijas karogu izvilkšanai uz skatuves, tāds uz sitiena neatradās, taču kādas 4 dziesmas vēlāk tika steidzami atnests un izvilkts milzīgs sarkanbaltsarkanais, uz kura nākamreiz P.O.D. gribēja savākt visu apmeklētāju parakstus.

Fotogalerija (iesildītāju bildes pašā lejasgalā): nra.lv/foto/sakums/15895-a...

Man kaut kā visu laiku likās, ka viņi jau ir tādi norietējuši zvaigznes un būs tāds pablāvs koncerts, bet jāsaka, ka biju patīkami pārsteigts - viss bija baigā līmenī, skanēja lieliski - koroč uzreiz varēja just, ka pro level.

koncerts bija ok, skaņa bija laba, forši bija pagarināta 'Southtown', tā laikam arī bija tāda enerģiskākā un smagākā dziesma. lielos hītus kā 'Alive' vai 'Boom' labi nospēlēja. 'Youth of the nation' arī forši, turklāt ar oriģinālajiem vizuāļiem, bez kaut kāda AI bulšita, kas parādījās dažos citos gabalos. tas Bītlu kavers gan bija drausmīgs, tāpat bija arī kaut kādas dziesmas, ko publika ne pārāk zināja, kas neapmierināja ģitāristu, kurš ieteica pirms koncertiem izmantot internetu, lai noklausītos visu grupas diskogrāfiju. patiesībā bija interesanti tas, kā vokālists mēdza diskutēt ar ģitāristu, reizēm mēģinot aizstāvēt publiku. vokālista Sanija interakcija ar publiku bija patīkama, vienīgais publika tā baigi padziedāt pati nevarēja. Latvijas karoga moments bija jauks. cilvēki bija sanākuši ne pa jokam - kad atnācu, bija jau jāiet uz balkonu, kur nedaudz patraucēja blakus stāvošie krievi, kas ik pa brīdim bāza telefonu tieši sejā. sāku sliekties par labu tam, ka tad tiešām ir pāris fotogrāfi / videogrāfi uz koncertu, un telefonus koncertos laikam vajag aizliegt, jo negribas skatīt dzīvo koncertu caur ekrāniem. pats gan mēdzu šo to uzknipsēt, bet nu saprāta robežās.
ielaist gaisu gan tur riktīgi vajadzēja, pirmo reizi pieredzu šādu bezgaisu Palladiumā. starp grupām bija tāda forša ņūmetāla disene, kuras laikā iedomājos, ka gan jau tuvākajos gados varēsim sagaidīt Latvijā vēl vairākas šīs ēras grupas, kuras tā arī līdz Austrumeiropai nav saņēmušās atlidot. kas ir it kā forši, jo var aiziet uz konci un redzēt viņus dzīvajā (kādā nu kurš gan ir stadijā, P.O.D., piemēram, labā formā), bet tur ir kaut kas tāds skumjš arī tomēr, jāsaka.