Tēma:
Kristy
, 2004. gada 23. martā, plkst. 16:15
0
 
Pēdējā laikā Latvijā parādijās daudz pagānu, man par to ir prieks :) Bet bēdīgi ka daudzi (arī matainie) pagānismu noliedz...
Vilkaitis Kaupe
, 2004. gada 23. martā, plkst. 17:12
0
 
Nīče ir teicis, ka ticība ir nevēlēšanās zināt patiesību. Es domāju, ka tie, kas noliedz, vienkārši netic un viss! Ticēsim mēs, un būs labi! Starp citu, man liekas, ka atdzimušajam pagānismam var izdalīt divus veidus- Pērkona kults un dabas kults. Man tuvāka ir ticēšana dabai. Kā jums?
Mare
, 2004. gada 23. martā, plkst. 19:50
0
 
Ticēt vai neticēt, tā ir katra cilvēka personīgā lieta. Pie tā ar gadiem nonāk katrs pats. Es esmu izvēlējusies neticēšanas ceļu. Bērnībā tiku audzināta konservatīvi katoliskā garā, bet nekas prātīgs no tā nav sanācis, pašlaik sevi pieskaitu pie zvērinātiem ateistiem. Par pagānismu... Nu nezinu, mūsdienās, ar mūsu zinātnes attīstību... Piekrītu, ka, kaut kam ticot, ir vieglāk dzīvot, arī man ir savi ideāli, kurus es turu cieņā, bet tāds pagānisms, kāds tas bija toreiz, vairs nebūs nekad. Mēs varam par to jūsmot, mēģināt uzturēt dažus piemērotākos rituālus, bet tas būs bez dziļākas jēgas, jo senie latvieši dzīvoja citos laikos, viņiem bija cita domāšana un pasaules izjūta, pagānismu viņi pārmantoja ar asinīm, tā bija viņu dzīves jēga un kodols, mūsdienu samaitātajā pasaulē kaut ko tādu atjaunot nav iespējams. Kāds vēlas iebilst?
Black DATA
, 2004. gada 24. martā, plkst. 08:30
0
 
Kur tad taas asinis ir palikushas? Man kaut kaa neshkiet, ka cilveeks kljuvis stipri savaadaaks. Man shkiet ka vienkaarshi cilveeka skats uz dziivi ir kljuvis stipri plashaaks. Nenoliedzami ka ieprieksheejaa formaa pagaanisms nespees pastaaveet, bet cilveekaa iekshaa jau tas ir palicis, citam vairaak, citam mazaak. Arii psihologiem naakas runaat itkaa sen aizmistaam lietaam, kas tomeer cilveeka psihologijaa nav mainiijushaas.
arx
, 2004. gada 24. martā, plkst. 15:11
0
 
viena lieta ir ievērot un cienīt senču tradīcijas, kas protams ir apsveicami, tomēr vēsture.

kas cits ir ticēt kaut kam īsti nezin kam.

to black data: kādā forma tad viņš var pastāvēt?
Black DATA
, 2004. gada 24. martā, plkst. 16:17
0
 
Arx - lai gari nefilozofeetu, slaiidzini muusdienu kristietiibu, ar kaadu senaaku pagaatni. Var panjemt pat to laiku, kad taa bija ekskuziivi zhiidu izprieca.
Irēna
, 2004. gada 24. martā, plkst. 16:30
0
 
tagad var runaat par neopagaanismu un tas ir normaali.
arx
, 2004. gada 24. martā, plkst. 18:16
0
 
man jau ar šķiet ka neopagānisms... bet es gribētu lielajiem pagāniem jautāt, kā tas īsti izpaužas- nu tā jūsu ticība es domāju?
Irēna
, 2004. gada 25. martā, plkst. 17:11
0
 
nju kaa jau jebkura ticiiba...TICIIBA!
arx
, 2004. gada 25. martā, plkst. 17:35
0
 
kam?
labākiem laikiem????:PPPP
Pagāns
, 2004. gada 26. martā, plkst. 22:06
0
 
LATVIESHI IR PAGAANI! Jo muusu saknes ir pagaaniskas un liidz ar to "koka lapas" buus kaut ko mantojushas no taa! Bet pagaanisms, kaa jau te ieprieksh mineeja, kaads bija senlatvieshiem, vairs nepastaavees, jo kristieshi to ir veiksmiigi izniideejushi un ticiibu mums atneemushi - Peerkonam, Saulei, Laimai, Veeja maatei un neskaitaamiem citiem senlatvieshu dieviem! Tachu shaa vai taa senlatvieshi ticeeja dievam, bet ne krusta dievam, kuru vajadzeetu dedzinaat saartaa, dievam kursh nebija kaut kas augstaaks, bet kaa vinsh pats, kaa karaviirs ar zobenu pie saaniem un karaaviira teerpaa, taadaa kaadaa Debesu Kaleeji teerpjas, kad censhas muus aizkustinaat ar savu radiito daillradi, respektiivi aadaas un lindrakos teeprushies! Vells bija kaa braalis mums, bet arii to izniideeja kristieshi, un padariija par llauno teelu, bet senlatvieshiem tas bija dieva paliigs, kaa otrais braalis, kursh maaciijaas dziivot, un bija nedaudz neveikls! Bet shaa vai taa, ticam vai neticam senlatvieshu pagaanu dieviem, piedalaamies vai nepiedalaamies pagaanu pasaakumos, kameer veel dizzens latvju puika un meita dziivos shai pasaulee, LATVIETIS BUUS PAGAANS, jo saknes nav niideejamas!
Black DATA
, 2004. gada 29. martā, plkst. 08:13
0
 
Hmmm... maza pieziime... pagaanisms bija visaa eiropaa. Un nez vai pagaanisms nemainiitos, pat ja nebuutu iejaukushies kristieshi.
arx
, 2004. gada 29. martā, plkst. 11:13
0
 
ticiibu mums atneemushi - Peerkonam, Saulei, Laimai, Veeja maatei un neskaitaamiem citiem senlatvieshu dieviem!

Diez vai ticību tik viegli atņemt.heehahahaa
Luusis
, 2004. gada 29. martā, plkst. 15:53
0
 
Paradoks-kristiesi un ateisti arii svin Jaanjus,dedzina ugunskurus,tas tacu ir pagaanu rituaals!Un vaardam "Dievs" ir pagaaniska izcelsme,latviesu kristiesi slavina to Got,God,Teo ar pagaanu vaardu luupaas.Vecaaki mani kristiija par luteraani,audzinaaja ateismaa,bet es izaugu un pati izveeleejos savu ticiibu-pagaanismu,un ar apzinaatu ticiibu es upee nomazgaaju sveso kristiibu.Ir tas,kam mees ticam.
Irēna
, 2004. gada 29. martā, plkst. 16:39
0
 
mjaa tas tiesa- ūdeni var nomazgāt ar ūdeni. pati arī tā biju spiesta rīkoties savu vecāku neapzinīguma dēļ.
Pagāns
, 2004. gada 29. martā, plkst. 16:39
0
 
Ticiibu mums atneemushi ir tieshaam kristieshi, vai tagad kaads pa iistam tic senlatvieshu dieviem? Manupraat, muusdienaas, pagaani vienkaarshi respektee un ciena senlatvieshus un vinnu ticiibas un censhas ticeet tachu ne no visas dveeseles un miesas, kas diemzeel ir taisniiba, bet tie ir mani vaardi un manas domas, bet varbuut kaads tieshaam tic veel no visaam miesaam un dveeseleem Peerkonam, Laimai, Ussinnam un daudziem citiem senlatvieshu dieviem, vismaz man zinaams, ka dazzi labi veel izmatno senlatvieshu rituuaalu ziemasveetkos mezzaa nozirst uz blukka gaillim galvu, iisti neeatminos peec tam laikam to sadezinaat.
Un ELLES AAMURAM es tak nerakstiiju, ka pagaanisms mainaas, vinnsh attiistaas, bet shaa vai taa pagaanus kristieshi ir prakstiski sakaaavushi, saliidzinot ar to skaitu pagaanu kas bija 12. 13. gs un tagad un nemot veeraa, ka muusdienaas liela dalla tikai ciena un respektee senlatvieshu dievus! Lai kaa vinsh tur - LATVIESHI IR PAGAANI, jo esam dzimushi Latvijaa ne Vaacijaa, no kurienes kristieshi ienesa pie mums kristietiibu!
Pagāns
, 2004. gada 29. martā, plkst. 16:41
0
 
Atejisti nav iisti tas pats kas pagaani, atejisti vienkaarshi netic nekam, pagaani tic saviem dieviem, daudziem dieviem!
Pagāns
, 2004. gada 29. martā, plkst. 16:42
0
 
Kaa arii pagaaniem ir daudz tradiiciiju, liela veesture un kultuura, daudz rituaalu, kas nav atejistiem. Atejisti vairaak ir komunisma laika vaards, taads ir mans skatiijums!
Irēna
, 2004. gada 29. martā, plkst. 16:44
0
 
pagaanisms nevaid miris. tas, kā katrs to interpretē, ir tīri privāti.. ja kas, Latvijā ir 13 dievturu draudzes, bet man liekas, ka viņi pagānismu pārāk izkropļo, atņem tam kaujas garu..
thetrve
, 2004. gada 29. martā, plkst. 16:57
0
 
*Atejisti*

:DDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDD...

Videeji 6 reizes dienaa par atejistu top ikkatrs cilveeks, ieskaitot Romas paavestu :))
thetrve
, 2004. gada 29. martā, plkst. 16:58
0
 
Atejisti tic porcelaana dievam :)))
arx
, 2004. gada 29. martā, plkst. 17:26
0
 
un zaļajam pūķim.
Intars
, 2004. gada 29. martā, plkst. 18:14
0
 
Pagāns gan drusku preteejas lietas staasta: "muusdienaas, pagaani vienkaarshi respektee un ciena senlatvieshus un vinnu ticiibas un censhas ticeet tachu ne no visas dveeseles un miesas" tai pashaa laikaa apgalvojot, ka latvieshi IR pagaani (bet "pagaani tic saviem dieviem" :))) Es gan uzskatu, ka iistu pagaanu muusdienaas ir ljoti maz; lielaakaa dalja no tiem, kas ar visu to njemas, vienkaarshi ir senlatvieshu kultuuras un tradiiciju kopeeji, kas arii ir ljoti apsveicami.
Pagāns
, 2004. gada 29. martā, plkst. 22:25
0
 
Nee nu galvenais ko gribeeju rakstiit, ka muusdienaas netic ar taadu dveeseliskumu kaa 12. 13. gadsimtaa pagaanu dieviem, protams ir koru "draudzes", taas pashas zobenu ciinnas, ir deju kolektiivi, kas gan neatiecinaas uz pagaanismu tik lloti, un arii ir sektas, kuras ieveero pagaanu tradiicijas, bet es rakstu, ka "muusdienu pagaanos" nav tas dveeseliskums ticiibaa pret senlatvieshu dieviem! Bet lai vai kaa, kaa jau "ticiibas lietas..." laikam forumaa mineeju, ka mees esam lapas un muusu senteevi ir saknes un taatad lapas ir pagaaniskas, kaut arii laika gaitaa mijushaas ar citu asiniim un neesam daudzi, diemzzeel, iisteni latvieshi, pats arii nee, bet lai kaa vinsh tur LATVIESHI MUUZZ MUUZZAM PAGAANI! Jo tomeer sevi saucam par latvieti, un ja teiksit, ka daudzu latvieshu senchu asiniis pluust cittatiesha asinis un liidz ar to pagaanisms ir zudis muusu asiniis, tad padomaajiet ko rakstat, tad jau par latvieti nevareetu saukties!
Pagāns
, 2004. gada 29. martā, plkst. 22:26
0
 
Tur vareetu dazzi paarprast ne iisteni bet tiiri latvieshi, vaardu mainna.
Black DATA
, 2004. gada 30. martā, plkst. 08:31
0
 
Eh... nevis dveesele bet gars... un ticeeja nevus no dveeseles bet uztveera dievus kaa reaalas personas (ar ticeeshanas intensitaati tur nekaada sakara). Labi, shkiet shitais topiks jau demogoijaa iesliicis, nav jeegas turpinaat.
Avellano
, 2004. gada 30. martā, plkst. 08:36
0
 
Manuprāt, īstenā dievtuŗiskā priekšrocība ir nebaidīšanās ieskatīties pašam sevī. Atšķirībā no christietības, kas sludina atteikties no visa iespējamā, tai skaitā senču dieviem, sava viedokļa (jo pār visu ir JHVH nodomi) un, lai cik pretrunā tas nebūtu ar paša Christus viedokli, arī sevis mīlestības. Protams, bez tās nevar nākt arī mīlestība pret pasauli.
Intars
, 2004. gada 30. martā, plkst. 13:57
0
 
Nu paga, ja runaa par to koku un sakneem, tad jau sanaak, ka pilniigi visi cilveeki ir pagaani (ja nu varbuut arii citaas kultuuraas tas taa netika saukts, bet tas pats apmeeram jau vien sanaak)!
arx
, 2004. gada 30. martā, plkst. 14:34
0
 
piekritu Intaram.

"Nee nu galvenais ko gribeeju rakstiit, ka muusdienaas netic ar taadu dveeseliskumu kaa 12. 13. gadsimtaa pagaanu dieviem"

Dvēseliskums = naivums
arx
, 2004. gada 30. martā, plkst. 14:36
0
 
Ar to naivumu es saprotu to, ka agrāk tiešām cilvēki domāja, ka ir kāds spēks kuru pielūdzot (ticot), cilvēkiem tiks lielāka labestība un dievu aizsardzība.
Pagāns
, 2004. gada 30. martā, plkst. 16:46
0
 
Vinni taa nedomaaja un vinni nepieluudza, nejauc kristietiibu ar pagaanismu! Vinni negribeeja lielaaku labestuu vai aizsardziibu vinni ticeeja, kaa jau MELNIE DATI teica, ka vinni ticeeja ka vinni ir reaalas personas, pagaaniem taa bija realitaate mums taas vairaak ir paardomas un paardabiskums, senlatvieshiem, jeb pagaaniem taa bija pashsaprotama lieta, ka vienkaarshi nevar buut Peerkons, bet ja taa padomaa, kas zin, kas notika 12. 13. gs, vai kaadam ir laika mashiina, viss jau tikai atklaajaas no taa laika hronikaam un kas ir pats llaunaakais, nu varbuut ne tik llauni, tad taas hronikas nav drukaajushi senlatvieshi, bet cittautieshi!
Runaaju pretrunaa ar sevi - tiek panaakts liidzvars labais - llaunais, krusta dievs - saatans, riits - vakars utt. labi nedaudz ne pa teemu. Es vairaak rakstu nevis vispasauliski, bet vairaak latviski un indoeiropiski pie kuriem tiekam pieskaitiiti! Es rakstu par 12. 13. gs nevis par 600000000 gadiem prims kristus! Bet tas liek aizdomaaties, vismaz man.
Pagāns
, 2004. gada 30. martā, plkst. 16:47
0
 
Vinni ticeeja un nepieluudza vinnu dievus, jo vinniem tie bija kaa braalli, nevis kaa sogi kas ir krusta dievs! Man liekas ka es to kaut kur rakstiiju - tas vairaak ir Melnajiem DATIEM domaats!
Pagāns
, 2004. gada 30. martā, plkst. 16:49
0
 
Es lasu un esmu pielaidis kluudu nevis ...nevar buut Perkons..., bet nevar nebuut! Atvainojos.
Pagāns
, 2004. gada 30. martā, plkst. 23:00
0
 
LATVIESHI IR PAGAANI!
arx
, 2004. gada 1. aprīlī, plkst. 18:21
0
 
Domājams, ka par super true pagāniem un senču tradīciju kopējiem un lielajiem tēvzemes mīlētājiem u.tt. vairums (vismas tie, kas apmeklē šo saitu un visi pokemoni 100%) ir kļuvuši ar to brīdi, kad sākuši tuvāk iepazīties ar "lielgrupu" SF. Un kārtīgs fans nevar nebūt pagāns.
Tā es to saprotu galvenajos vilcienos.
g
, 2004. gada 2. aprīlī, plkst. 15:21
0
 
Es ticu savam dievam un liidzarto esu pagaans
Kristy
, 2004. gada 2. aprīlī, plkst. 16:19
0
 
Es esmu pagans,un es pateicos Perkonim ka satiku cilveku kurs man atvera acis!
Pagāns
, 2004. gada 2. aprīlī, plkst. 22:23
0
 
Beidzot kaadi pagaani parodaas! Shai foruma apaksh nodaliijumaa!Bet ne tikai Debesu Kaleeji cilveekus, matainos lopus, padara ticiibu pagaanisku, ir lloti daudz citu grupu un tiiri folk grupu, nu labi Iļģi folk/roks, bet pamataa ir tiirs folks! Bet jaasaka par pagaanismu saaku intereseeties pateicoties Debesu Kaleejiem kaa jau arx, teica, bet taa ietekme no vinniem bija maza, saaku lasiit graamatas un naaca apskaidriiba paar manu galvu!
LATIETIM MŪŽ MŪŽAM BŪT PAGĀNAM!
Pagāns
, 2004. gada 2. aprīlī, plkst. 22:24
0
 
*LATVIETIM
Lūsis
, 2004. gada 5. aprīlī, plkst. 14:15
0
 
Gribu ko teikt par ateistiem:arī viņi TIC,tic tam,ka nav nav par mums augstākas varas,ka ir paši sava likteņa noteicēji. Tā arī ir ticēšana.Laikam jau cilvēks nevar izbēgt no ticības.
Lūsis
, 2004. gada 5. aprīlī, plkst. 15:06
0
 
Ar mani ir savādāk,nekā ar lielāko daļu pagānu-metālistu.Es sāku klausīties metālu sava pagānisma dēļ.Dzīvojos ar savu pagānismu,līdz uzzināju par SF,paklausījos,iemīlējo... klausīties un interesēties arī par citām metal grupām,sapratu,ka tas ir tas,pēc kā vienmēr ilgojos.
Lūsis
, 2004. gada 5. aprīlī, plkst. 15:08
0
 
Hei,kas ir, es tak rakstīju "sāku klausīties"
arx
, 2004. gada 7. aprīlī, plkst. 13:19
0
 
to Lūsis
Par ateistu "Ticību", tu vēl pasaka, ka tā arī ir reliģija :))))))))))
Lūsis
, 2004. gada 8. aprīlī, plkst. 11:28
0
 
to arx Nē,ateisms nav reliģija,bet ticība.Reliģija ir sistematizēts rituālu kopums,ticība-pārliecīb... pagānisms ir vairāk ticība,nekā reliģija.Veļu laikā es neklāju cienasta galdu,pietiek ar to,ka es piedomāju par senčiem.Kā jau te iepriekš izskanēja-modernizēts pagānisms.
Pagāns
, 2004. gada 8. aprīlī, plkst. 14:02
0
 
Tiek rakstiits, ka no pagaanisma ir celusies religija. Tiek uzskatiits, ka pagaanisms ir religijas pirmsaakumi, lloti vaargaa stadijaa!
Mare
, 2004. gada 8. aprīlī, plkst. 18:48
0
 
Jautājums pagāniem - vai jūs patiešām TICAT visiem tiem senlatviešu dieviem? TICAT šī vārda vistiešākajā nozīmē? Negribas nevienam uzbraukt, bet uzskatu, ka īsta ticība, jo sevišķi kaut kam tādam, mūsdienās ir ļoti reta parādība. Mūsdienu cilvēkam ir cita domāšana, nemēģināšu apgalvot - labāka vai sliktāka, vienkārši cita, līdz ar to cilvēka ticības objekti un visas ar to saistītās izjūtas arī ir citas. Negribas to visu salīdzināt ar kristietību, bet vai reizēm tā nav tikai izrādīšanās, kā tas notiek ar baznīcā iešanu. Domāju, ka lielākajai daļai latviešu, pat tiem, kuri apzināti piekopj senlatviešu rituālus, tā ir vairāk mūsu senās kultūras uzturēšana un mēģinājums to nodot nākamajām paaudzēm, kas, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams, jo pie savām saknēm ir jāpieturās, tomēr man šķiet, ka mūsdienās tam ir tāda mazliet action pieskaņa, tāds izklaides variants. Aizraušanās, hobijs, arī pasaules uzskats varbūt. Ja runā par SF, domāju, ka visiem šī saita apmeklētājiem nav noslēpums, ka viņi nav ne pagāni, ne neopagāni, ne sazinkas tur vēl. Nav ko te ieslīgt romantismā, visu cieņu viņiem, bet nepārspīlēsim. Dievs ir miris, lai dzīvo dievs:-)))
Pagāns
, 2004. gada 9. aprīlī, plkst. 16:48
0
 
Lai to saprastu tas ir jaaizdziivo!
Jaa muusdienaas, netic tik lloti, kaa agraak muusu senchi, bet driizaak, taa nav piekopshana, bet sakopshana, jo veel pirms Meinhards ievazaaja sheit kristietiibu un vinna misionaari, latvieshu pagaanisms bija cienna tureets, tagad tas vairaak ir abstrakts, es domaaju pagaanu dievi, tagad kad kristieshi tik lloti daudz "okupeejushi" Latviju ar savu ticiibas paarliecinaashanu vienam dievam, kuram vajag cellos kristi, tagad vairaaki pulcinni pasaakumi sakopj un paarliecina, ka vajag maaciities no muusu senchiem, kas veel bija iisteni latvieshi, un ka nav ko krist cellos krusta dievam, bazniicaa, bet vajag dziivot, un tu pats sava liktenna leemeejs un laimes kaleejs - kaut gan shis teiciens vairaak attiecinaams atejistu viduu. LATVIETIM MŪŽ MŪŽAM BŪT PAGĀNAM!
oskars h
, 2004. gada 10. aprīlī, plkst. 20:17
0
 
Bet man "pagānisms" sākās nevis no kādiem muzikantiem vai pokemoniem, bet gan no J. Kursītes, H. Biezā u.c. folkloras tulkotāju, tā jāsaka, darbiem. Silti iesaku arī Jums tos palasīt - tad kļūst skaidrs, ka runa te nav ne par kādu pielūgšanu vai tml. Tas viss drīzāk saprotams simboliski - cita lieta, ka tādi jēdzieni kā "metafora" vai "personifikācija" senlatviešu pasaules izpratnē neiekļāvās. Ja arī ir teikts, ka "pār kalnu ūsiņš jāj", tad tas nebūt nenozīmē, ka nupat jāpūlas ieraudzīt pie apvāršņa vīru zirga mugurā, tā tikai aprakstīta pavasara atnākšana senču izpratnē, atbilstoši viņu tēlainajai domāšanai - domāju, jJūs to saprotat. Tāpat, ja kāds "Ūsiņam gaili kāva", tad ne jau tāpēc, ka baidījās, līszīgi kristešiem, ka tāds baisms ūsains vecivs nāks un atņems viņiem knupīti par upura nedošanu, bet tādējādi tika simbolizēta doma, ka, neko neziedojot, nekas arī nav iegūstams - mūsdienu līdzsvara uzturēšanas, labdarības teorija, bet - arī atbilstoši senču sapratnei.
Runa te viscaur ir par simboliem, un tiešām LATVIETIM BŪT PAGĀNAM tai ziņā, ka jāciena savu senču dzīvesziņa, jāzin viņu domas vēsture, jo bez tā mēs tiešām būsim kā koki bez saknēm, nezinoši neko par zemi, kurā dzīvojam; paši par sevi - bez tām vērtībām, kas, iekodētas mītu valodā, glabā arī šodien aktuālu dzīves gudrību, pielietojamu kā saskarē ar dabu, tā sadzīvē un tā joprojām...
Fu, varbūt nedaudz patētiski tas viss izklausās, bet nu tiešām, žēl par to, kādi esam šodien; ja vairums no mums būtu audzināti to pašu tautas dainu garā, varbūt šodien nemaz nebūtu jāraud par bojā ejošajiem Latvijas dabas resursiem un valdošo morālo izlaidību...
Pagāns
, 2004. gada 10. aprīlī, plkst. 20:31
0
 
Jaa, prieks lasiit OSKAR H, tev taisniiba, daudz muus ietekmee beerniiba un saakshana audzinaat, un ja tu beerniibaa lieto, piemeeram, nevis ir, bet iraid, tad gruuti atradinaaties uz ir es domaaju, ka doma ir skaidra, taapat muusdienaas daudzi latvieshi tiek audzinaati kristiigaas gimeenees un katoliskaas, mazaak atejismaa, un veel mazaak pagaanismaa ar to domaadams senlatvieshu garaa, tas tieshaam ir ruksiigi he he. Tas tieshaam OSKAR H, ka daudz Latvijas dabas daavanas un "briinumi", daargumi ir aizmirsti un tiek izniicinaati, piesaarnnoti un noniecinaati, taa pat, kaa zinu, ir "tuss" - slikts vaards, mezzaa ar jaunieshiem, un peec tam paliek daudz atkritumu, bet vai tad vinniem pietiek praata tos savaakt, nee gan jau kaads savaaks un vispaar eh nav muusu dalla, tas ir pavisam nepareizi, nevajag saarnnot vidi kuraa mitinaamies, dziivojam!
oskars h
, 2004. gada 10. aprīlī, plkst. 20:39
0
 
Pagaidām vēl szīvojam, hehe :) Pēc oficiālām ziņām, Zeme var uzturēt vien 11 miljardus cilvēku, bet šāds skaits tiks sasnigts vēl šī gadsimta laikā... Kas par bardaku būs tad... Man nupat tiešām paliek bail no vecuma...
arfa
, 2004. gada 12. aprīlī, plkst. 13:24
0
 
latvieshu vecie dievi?ja taa,tad DIEVTURI,nevis pagaani.
Pagāns
, 2004. gada 12. aprīlī, plkst. 13:28
0
 
Tu nejaucies lietaas ko nepaarzini ARFA. Pagaani - daudzdieviiba, ej un palasi kaadas graamatas, kaadi tev tur dievturi. Ceru, ka neapvainojies, vienkaarshi shitaa latvieshus nosaukt par dievturiem, nevis pagaaniem, tas tomeer nedaudz aizskar!
Neapvainojies, maacies!
arfa
, 2004. gada 12. aprīlī, plkst. 13:43
0
 
labi,kaa tu pats gribi.bet kas tad tavupraat ir dievturi,gudruli?
arfa
, 2004. gada 12. aprīlī, plkst. 13:46
0
 
DIEVTURI-tie ir cilveeki,kas turaas pie latvieshu senajiem dieviem.labaak pats palasi kaadas graamatas,nevis sliiksti savaa utopijaa.un...neapvainojie...
arfa
, 2004. gada 12. aprīlī, plkst. 13:53
0
 
starp citu,mees runaajam par latvieshiem,bet mees jau nevaram zinaat,varbuut dalja no mums ir asimileejushies liibieshi.kaa ir ar vinju dieviem?
Pagāns
, 2004. gada 12. aprīlī, plkst. 14:03
0
 
Atvainojos Dievturi=Pagaani, kaa uzzinaaju. Latvieshi ir paggani, un vinnu ticiiba bija dievturiiba, ticiiba dabai daudz dieviiba, tev bija taisniiba, bet tomeer vinni bija gan dievturi, gan pagaani, jo tas ir viens un tas pats, vienkaarshi tu mineeji, ka dievturis, nevis pagaans, bet tas ir viens un tas pats, nedaudz paarlasiijos un tagad jau kristieshi arii samaitaajushi vaardu dievs, naak praataa krusta dievs, Es atvainojos ARFA.
arfa
, 2004. gada 12. aprīlī, plkst. 14:08
0
 
es tev augstsirdiigi piedodu... vienkaarshi dievturi ir latviskaax vaarc nekaa pagaani,jo sho vaardu biezji es dzirdu no kristieshu muteem,vee.re kaac muljkjiigs striids mums iznaaca,vai ne?
Pagāns
, 2004. gada 12. aprīlī, plkst. 14:16
0
 
Tas gan, pagaans ir starptautisks un pagaans var arii paarprast un pagaani ir ne tikai senlatvieshi, man tomeer vairak pagaans asocieejas ar senlatvieshiem, bet nu jaa dievturis ir latvieshiem, konkreeti, bet vienkaarshi daudzi muusdienaas to lloti paarprot, kaa es tikko, un dievturis daudziem asocieejas ar kristietiibu, kaut arii taa tika radiita, kad veel Jezus nebija izdomaats.
Jaasaka tev paldies, ko jaunu vismaz uzzinaaju, bet man veel daudz maaciities un mociities he he!
Lūsis
, 2004. gada 15. aprīlī, plkst. 12:43
0
 
Pagāns nozīmē zemnieks,kad senajā Romā pilsētnieki jau bija pārgājuši kristietībā, zemnieki vēl ilgi turējās pie savas daudzdievīgās ticības,tāpēc pamazām jēdzieni zemnieks(pagāns) un neticīgais saplūda vienā vārdā un jēdzienā.
Lūsis
, 2004. gada 15. aprīlī, plkst. 12:56
0
 
Kaut kur krietni iepriekš izskanēja,ka kristietība ir vāciešu reliģija,nav gluži pareizi,arī ģermāņu tautas kādreiz kopa daudzdievību,kristietība cēlusies no jūdaisma,Jēzus Kristus bija ēbrejs(jūds).Par to kristiešu slavināto viena Dieva pielūgšanu:arī kristietībā ir politeisma iezīmes-Dievs tēvs,Dievs dēls(Jēzus),Dievs svētais gars,vēl arī nerātnā "jaunava" Dievmāte Marija,un vēl visi tie svētie apustuļi,kurus arī godina,par daudz to personāžu monoteismam,ha.
Pagāns
, 2004. gada 16. aprīlī, plkst. 00:13
0
 
Neticiigais ir atejists, zemnieks ticeeja daudziem dieviem un neticiigais netic, zemnieks, kas ir pagaans tic saviem dieviem daudziem dieviem, kristieshiem liekas ka pagaani ir neticiigi, bet tas taa. Es tiku mineejis, ka vacieshiem ir kristietiiba, tas taamdeell, ka taa Latvijaa no vinniem tika ievazaata, bet nesaku jau - tikai vaacieshiem. Kaadreiz mees zaali eedaam, he he, par to vaacieshu kriestietiibu, es domaaju, ka 11. 12. 13. gs vaacieshiem taada lieta kaa daudzdieviiba vairs prakstiski nepastaaveeja, ja nu vieniigi kaadi indiviidi veel ticeeja vairaakiem dieviem. Interesanti kaut ko uzzinaat arii par "naidnieka" veesturi, kaa nekaa, lai to sakautu ir jaazin vinnu valoda, kultuura un veesture.
Mefistofels
, 2004. gada 16. aprīlī, plkst. 18:14
0
 
ko tu tagad par naidnieku uzskati? pashlaik nav iemesla frichus un visus citus vaacu valodaa ronaajoshos uzskatiit par naidniekiem... vai ir? hmm... taadu domu es veel neesmu dzirdeejis ne no viena... nu davai! maacamies vaacu valodu un meegjinam kaa spiegi iefiltreeties ienaidnieka teritorijaa... :))
Mefistofels
, 2004. gada 16. aprīlī, plkst. 18:19
0
 
*runaajoshos
Intars
, 2004. gada 16. aprīlī, plkst. 18:41
0
 
Vispaar jau neticiigais nav tieshi tas pats, kas ateists, vismaz manaa uztveree; man shkjiet, ka ateists ir taads, kas netic nevienam dievam, turklaat noliedz un nosoda ticiibu, bet neticiigais vienkaarshi netic, bet ljauj citiem ticeet kam tie grib (taa kaa es).
Pagāns
, 2004. gada 16. aprīlī, plkst. 23:13
0
 
Tu laikam taadeell, ka veel maacies vaacu skolaa MEFISTOFEL, "aizstaavi" vaacieshus he he.

INTAR: bet buutiiba saglabaajas..., vismaz ir lloti liidziigi...
Lūsis
, 2004. gada 19. aprīlī, plkst. 14:24
0
 
Par to naidnieka iepazīšanu Pagānam taisnība, es izjūtu morālu baudu,ja kāda dievgosniņa uz ielas mani mēģina pievērst ticībai, bet es viņu "aptupinu" ar argumentētu skaidrojumu par kristietības daudzajām pretrunām, vislielākais efekts ir tad, kad sāku izklāstīt vārda "Dievs" pagānisko izcelsmi un nozīmi.
Lūsis
, 2004. gada 6. maijā, plkst. 14:11
0
 
Hei, pagāni, vai tad tiešām mums vairs nav ko runāt par mūsu ticību? Nevar būt, ka mums tik maz ko teikt pasaulei!
Pagāns
, 2004. gada 6. maijā, plkst. 15:51
0
 
Shii gan nav pasaule, bet ir daudz un dikti veel par ko runaat un ierosinaat, kaa arii veel atklaat, jo veel tik daudz kas nosleepumaa tiits...
Lūsis
, 2004. gada 10. maijā, plkst. 14:47
0
 
Vai zināt tādu Brastiņu Ernestu? Skyforger.lv gan viņš ir "nolikts", bet tam es gluži nepiekrītu. Es tomēr viņu varu uzskatīt par savu tā kā garīgo tēvu, jo tieši viņa "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana" izraisīja manī interesi par pagānismu. Ko jūs par viņu domājat?
Lūsis
, 2004. gada 10. maijā, plkst. 14:50
0
 
Jā, un ko jūs domājat par Bīskapa Alberta pieminekli Vecrīgā? Niknums manī viešas, prāts tā vien vedinās uz kādu sīku huligānismu. >:(
Pagāns
, 2004. gada 10. maijā, plkst. 22:26
0
 
Baisi dzirdeets Brastinsh Ernests, bet atmineeties nevaru, kas tas, varbuut pastaasti nedaudz... Nu tas jau tomeer ir nedaudz likumsakariigi, ka Biiskapa Alberta piemineklis celts Vecriigaa, jo kaa nekaa Riigu dimdinaajis, bet nu biiskaps nav pagaans, un liidz ar to nav latvietis...
Pagāns
, 2004. gada 10. maijā, plkst. 22:40
0
 
Luusi(-e, preciizaak):

Preciizaak, varbuut luudzu vareetu pateikti, kuraa sadallaa un taa taalaak "noliek" Brastinnu Ernestu, taksh it kaa patriots un streelnieks bijis, sarakstiijis paaris graamatas par Latviju, gribeejis lai latvieshu peecdzimtos maaciitu nacionaalpatriotiski, bet nu par folkloras un pagaaniskaam lietaam taa mazaak, laikam, bet nu par ornamentiku graamatu rakstiijis... taapeec es saaku domaat, kaapeec tad iisti Brastinnu Ernests tiek nolikts?
Lūsis
, 2004. gada 17. maijā, plkst. 14:49
0
 
Tur kur par mitoloģiju, tur teikts, ka Brastiņa piekoptā dievturība bijusi atvasināta no kristietības. Es gan to domu neizprotu.
Lūsis
, 2004. gada 17. maijā, plkst. 14:52
0
 
Brastiņš bija Latvijas laika pagāns, dievturs.
Pagāns
, 2004. gada 17. maijā, plkst. 14:58
0
 
...vai vinsh bij vai nebij dievturs, to neviens nevarees vairaak pateikti... Nu jaa dievturiiba-pagaanisms no kristietiibas, tas tak ir lloti gruuti izkirt kur ir kristietiiba, kaa nekaa 11.gs jau krustneshi un 9.10.gs spilgtaakie, bet nu visus shos gadus no 11.gs tak krustneshi (kristieshi) veelaas ar kaudzeem un mijaas ar muusu dievturiibu-pagaanismu, taa kaa es domaaju, ka muusdienaas neviens iisti pagaans nevar ietureet rituaalus, kuri sastaaveetu tiiri tikai un 100% no senlatvieshu kultuuras - 9,10.gs...
1996
, 2004. gada 18. maijā, plkst. 16:37
0
 
Pagaan-
LATVIEŠI NAV PAGĀNI!!!
Paskaties sev apkārt, izej uz ielas, ieej kaada skolā- vai Tu vari teikt, ka tie ir pagaani?
Es arii, protams, gribētu, lai latvieši ir pagāni, bet... Mūsu tauta ir izvarota, kā jau teicu Skyforger forumā, uz miljonu Latvijas iedzīvotāju ir ~50 normāli, izpalīdzīgi ļaudis, par kuru draugiem būt ir liela laime, kas ne katram ir dota...
Pagāns
, 2004. gada 18. maijā, plkst. 23:02
0
 
Nu, LATVIESHI IR PAGĀNI, vairaak ir domaats kaa sauklis, kaa vairaak, taa teikt likt aizdomaaties, ka mums pashiem ir sava kultuura un veesture un ticiiba, nevis kristietiiba, kas nav latviskaa garaa. 1996, Tu domaa, ka es pilniigs ideots, varbuut pilniigs neesmu, varbuut tikai ideots, bet nu es jau pats zinu, ka pagaanu latvijaa ir ekstreemi maz, es pats pat nevaru sevi deeveet par pagaanu, bet vairaak censhos izvirziit veesturi un senlatvieshus ar sho teicienu un ar iesauku (nick). Daudzi latvieshi, pat domaa, ka vaards pagaans ir kaut kas llauns, jo vienkaarshi kristieshi, vai arii iisti nesaprot to noziimi, iegaaju vienaa chataa, lai pazinnotu vienam draugam, kas regulaari tusee tur, vienu lietu, viena man tur atsuutiija, peec tam jau veelaak domaa, ka pagaans ir llauns dzeks, bez maz vai taa teikt saatanists, un cits atkal prasa, kur tik interesants niks, bet nu daudziem nesaprast un neizprast daudz ko, pat aizmirsu ko iisti gribeeju domaat, bet nu esmu skaidrojsi kaapeec Latvieshi ir pagaani, jo vienkaarshi saknes ir neizniideejamas, palasies augshaa, ja interese veelk.... bet taa pat tas ir daudz kas logiski pasham izdomaajot un lasot vienkaarshu literatuuru, pats neesmu neko speciaali peetiijis...
-anonīms-
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 14:41
0
 
Par Brastiņu:Viņš nebija vientuļš pagāns, bet dievturs, jo viņš dibināja dievturu kopu, jeb draudzi. Un vārdam "dievturs" nav nekāda sakara ar kristietību. Jau iepriekš rakstīju par vārda "Dievs" pagānisko izcelsmi. Brastiņam vēl ir nopelni pilskalnu izpētē (grāmata), un arī rakstu vākšanā. Viņš bija vairāk mitologs, nekā folklorists. Iesaku katram pagānam tomēr painteresēties par viņu un viņa sacerējumiem.
Lūsis
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 14:42
0
 
Tas anonīms esmu es.
Pagāns
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 15:01
0
 
Pagāns ir daudzdievis un dievturis ir tas kursh tur dievus taatad Pagāns ir vienaads ar dievturi un pati vien rakstiiji ka Brastinsh ir pagaans, dievturis, ja vien vientuļš pagāns atšķirās no pagāna he he. Bet tiki minējusi "...painteresēties par viņa sacerējumiem..." vai te ir domāts par viņa domu lidojumu, vai par viņa atklājumiem-pētījumiem?
Lūsis
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 16:03
0
 
Es neesmu dievturs, bet gan vientuļš pagāns, un pati vien savā sulā vāros, bet Brastiņš tāds nebij, viņš veidoja kopu- tā es to biju domājusi. Nu lūk, tātad- dievturs ir pagāns, bet pagāns ne vienmēr ir dievturs.
Lūsis
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 16:09
0
 
Par sacerējumiem- kas nu kuram vairāk interesē. "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana" ir viņa Domu lidojums + interesanti fakti par pagānības piekopšanu jau kristianizētā Latvijas,Lietavas teritorijā, kā arī diezgan detalizēti izstāstīts par baltu zemju kristianizēšanu. Arī par mazāk daudzinātajiem jātvingiem, galindiem, prūšiem.
Lūsis
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 16:14
0
 
Viņa grāmata par rakstiem, nu kā lai saka, nav īsti precīza, jo lielākie pētījumi jau tika veikti tagad, pēc 3.atmodas, tāpēc ir nesakritības, piem. "Laimas slotiņu"
>>>!!!<<< viņš skaita par mēness kalendāru, zalkti arī pieskaita pie mēnes zīmēm, u.tml.
Lūsis
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 16:26
0
 
Es personīgi taisos sadabūt viņa grāmatu par pilskalniem, jo domāju vasarā pabraukāt pa senču svēt- un dzīves-vietām.
Nu vispār es tā domāju, ka Brastiņš ir viens no spilgtākajām personībām Latvijas pāgānisma atdzimšanas vēsturē, tāpēc manuprāt vajadzētu iepazīties ar viņa darbiem.

Viņš tomēr bija pirmais Dievturu draudzes dibinātājs, pats esot vislaik staigājis etniska stila drēbēs, tā iemantojot dažu labu ienaidnieku.
Ja nemaldos, viņš arī ir izgudrojis jēdzienu "dievturs", jo senlatviešiem jau tāda nebija, un nevajadzēja ar, jo visi jau bija pagāni, tas bija pats par sevi saprotams, nevajadzēja jēdzienu ar ko apzīmēt savu ticību, senlat. pagānisms bija pats par sevi saprotams, dabīgs, tā bija viņu dzīve.
Pagāns
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 16:51
0
 
Tas ka pašsaprotami tas bija, to zināju... Bet varbūt tas tev likvidēs vietulību - www.etilts.lv/svd - tā ir tāda kopa, kas pēti 9.10.gs, piedalās pasākumos, paši darina drēbes, paši kaļ un maļ un vēl ļoti daudzas lietas dara, ja būs interese un gribēsies palasīt, ko tad viņi tur dara, tad tik lien iekšā, pie viņiem var arī iestāties un tā es domāju, par to vientulības likvidēšanu. Daudz zini, tas labi, ātri veca paliksi he he...
Lūsis
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 17:16
0
 
Pateicos par info. :)
Pagāns
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 22:34
0
 
Vienmēr laipni, nu labi varbūt ne vienmēr, bet šad un tad gadās he he...

Bet vispār jau informāciju par dieviem un zīmēm, es domāju senlatviešu, ir grūti iegūt, jo tomēr viņi negāja, nekādās baznīcās, vai svētvietās lūgties savus dievus, bet viņi vispār viņus nepielūdza, vai dievināja, viņi, atkārtošos, bij kā miesiigi brāļi, bez maz vai, bet turpinot sākumā iesākto tēmu... viņi negāja kvantumos lūgties un tādā garā, tas ir nožēlojami, ka kādu padari augstāku par sevi, bet nevajag arī nicnāt, bet viņi gāja katrs pats, tas bija katrā pašā individuāli, šī ticēšana pagānu dieviem, viņi nelika savu ticību uz āru tik ļoti, vienīgais veids, kā vispār par tādiem ticis izzināts ir caur tautasdziesmām un no tām ir ļoti daudz informācijas vāktas, jo latvieši ir ļoti runātīga un dziedoša tauta... tā kā tā lūk, bet nevajag aizrauties tika ar Brastiņu, visu svarīgo, nu labi ne visu, bet daudz ko var izzināt dainu skapī, lasot tautasdziesmas, bet protams ir jāprot atskirt laiki, vajag varbūt no Brastiņa mācīties, bet ne ietekmēties, vislābākais ir caur tautasdziesmām un izrakumiem, bet tam ir vajadzīgs liels laiks, kas mūsdienās nav nemaz tik daudz...
Pagāns
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 22:37
0
 
...baigo tiimekli esmu sapinis, pasham gruuti saprast...
Pagāns
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 23:25
0
 
www.ailab.lv/dievturi/1000... - neesmu veel paspeejis ne 1/3 dallu izlasiit, acis liip ciet, bet gan riitu turpinaashu iesaakto, vienkaarhsi der sho palasiit. Izraadaas, ja tieshaam var ticeet tam ko staasta tur, ka tomeer latvieshi ir luugushu, bet ne pieluugushi Dievu, Maaru un Laimu, kuras mums bijushas veselas triis, taa pat kaa griekiem un citaam aarieshu "grupaam"... bet nu baigi interesanti, daudz ko var izzinaat, vismaz es...
Pagāns
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 23:25
0
 
...dievturi/1000g.htm, griezz nost maita he he
Pagāns
, 2004. gada 24. maijā, plkst. 23:28
0
 
www.ailab.lv/dievturi/1000g.htm... - nav ko mociities spied un miers!
Lūsis
, 2004. gada 31. maijā, plkst. 14:47
0
 
Mu jā, par Laimu, Dēklu, un Kārtu zinu! :) Un ne jau nu Brastiņu vien es lasu! :))
Un senlatvieši tomēr pielūdza dievības, jo rituālā ziedošana tomēr ir pielūgšana.
Par rituāliem vairāk uzzina no jezuītu un mācītāju ziņojumiem un hronikām, nekā no dainām, jo dainās jau atklāti neteica:"Nu vaidelošiem laiks, tie baltos svārkus velk, uz svētbirzi steidz, kur dievu ozoli aug. Tie ugunis aizdedz un ar dziesmu teic,..." Dainas nerunā par rituāliem. Tāpēc senlatviešu rituāli ir tik maz izpētīti. Kristieši bieži vien nesaprata rituālu nozīmi, tāpēc pierakstīja tos nepareizi, izkropļoti. Un bija arī tendence visu ko izgudrot, lai nomelnotu "to nelietīgo pagānu tautu."
Pagāns
, 2004. gada 31. maijā, plkst. 22:52
0
 
Cik esmu dzirdeejis un cik man ir staastiits un cik esmu lasiijis, "skalli" vinni tomeer nepieluudza, vinni vairaak katrs sevii un katrs pats "pieluudza" shos dievus un ziedoja, man taa liekas, ka nebija taa ka nu tagad saimniece, visus sasauc un tad nu rituaalu taisam... (protams tas bija nedaudz paarspiileeti). Krisiehsiem arii bija noluuks izniideet visu, kas ar pagaanismu ir sasitiits, taatad to apvaardojot un neslavu cellot, sakot nepatiesiibu un melus, padarot par lielaako llaunumu zemes virsuu...
TROLLHORN
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 00:51
0
 
galvenais,lai visi,kas ir latvieshi saglabaa savu folklooru,jo bez folklooras mees buusim nulles,taadi pashi kaa amiishi,kuriem nav folklooras(smagaas muuzikas zinjaa ietekmeejushies no lopkautuves).skatoties uz liekaako dalju muusu jaunatnes,kuri pat nezin,kas ir peerkons un laima paliek mazdruskjin slikti.ko vinjiem tajaas skolaas maacaa????
chimera
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 08:39
0
 
Bija slinkums lasiit visu, taapeec, ja atkaartoshos, -atvainojos. Pagaans atkal shausmiigi visu idealizee :D Pieluudza gan vinji dievus - un centaas izluugties gan aizsardziibu, gan labklaajiibu. Apgalvot kko preteeju ir absurdi. Palasi uzmaniigaak visas rituaalu dziesmas ar "Dod, Dievinji (Laima, Maara..).."No dazhaam buutneem vajadzeeja arii sevi pasargaat (no tie pashiem veljiem kaut vai, kas nemaz tik labi arii nebija), un tas cienasts bija driizaak ziedojums, lai liktu dziivos mieraa.. Zinu jau, ka Pagaans vareetu sashutumaa bljaut - visas pretenzijas uz meilu :)) Kristieshi un pagaanisms-ne viss tik viennoziimiigi. Centaas izniideet kaa dziivu tradiiciju, tachu tajaa pashaa laikaa pierakstiija teikas, pasakas, rituaalu aprakstus, vaaca dainas, veidoja origjinaalsacereejumus, kuros cildinaata senlatvieshu drosme utt. (kaa "Vanems Imanta")-protams, ljoti naivi tas viss bija, bet nu shkjiet, dazhs labs no taadiem sacerejumiem ir paarmeeriigi ietekmeejies ;D
chimera
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 08:41
0
 
Kristieshi (vaacu baroni jau bishk veelaakos laikos)veesaa mieraa paarnjeema dazhas pagaaniskaas tradiicijas (piem., Jaanju svineeshanu) un bazniica par to neko neteica. Bet nu, kaadam jau te jauniibas maksimaalisms sirdii :)
Pagāns
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 16:05
0
 
Ja tu domaa ka tas esmu es kas no dazaadiem sacereejumiem esmu ietekmeejies, tad ne tikai no sacereejumiem, bet ar no hronikaam un cilveekiem, kas shiis lietas peeta. Protams esmu lasiijis dazzaadas tautasdziesmas kur ir vaardi: Luudzu tev Laima, vai Dievs, vai Maara (citiem man taa liekas, ka neluudza, vismaz tautasdziesmaas neesmu saksaaries, ka, piemeeram, dod peerkons, vai luudzu tev uusinn), bet tomeer luugshana, tas, vismaz man, asocieejaas ar to kaa to kristieshi dara, taa kaa niikulli, tomeer latvieshi tik niikuliigi vis neiztureejaas, un tomeer, vairaak jau vinni, vismaz man taa liekas, ka apdziedaaja, nevis to tik lloti dariija. Vaacieshiem vispaar tagad jau pagaanisms ir pilniibaa izniideets un taads jau vinniem vairaak nav, baidos teikti, bet man taa liekas, ka arii nebija, bet tad jau nav ko izniieeet he he. Bet vai tad esmu teicis ka kristieshi neietekmeejaas, no pagaaniem, viss vinnu pamats, ir celts no pagaaniskaam lietaam, kaut vai tas pats krusta dievs. Vaards Jaanis jau arii ir ceelies no vaaciskaam tautaam, taa kaa vinniem jau nekas cits neatlika kaa vien svineet jaannus he he. Un kas par to ka jauniibas maksimaalisms man sirdii, esmu jauns un to baudu, kameer varu un kad ir iespeeja. Un kaa tad iisti savaadaak, kaa neietekmeeties, lai gan daudzi uzskatiija, ka pagaanisms ir izniideets, daudzi jau tomeer turpinaajaa "pagaanoties" gan slepus, gan publiski, sajaukushies kristieshi ar pagaaniem, kopaa, skaidrs ka neietekmeeties vienam no otra ir gruuti.
chimera
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 16:22
0
 
Uusinjam ar luudza :D Nu redz,mees ar tevi nekad nevienosimies shajaa jautaajumaa, jo tu visu tik personiigi uztver (niikuliigi-neniikuliigi utt.).Es tavaa vietaa nevienu rituaalu neaprakstiitu, lietojot shaadus epitetus, bet nu taa ir paaraak gara teema :)
Btw, neopagaaniskaas kustiibas ir praktiski visaas Eiropas valstiis, Vaacija nav iznjeemums, tiesa, shavakaak tas vinjiem viss ir, jo diivaina paarpratuma deelj tas vinjiem asocieejas ar neonacisma kustiibu un attieksme pret to ir diezgan nedrosha.
Un vaards "Jaanis" latvieshu valodaa visticamaak ir uzslaanjojums , kaa saucaas shie sveetki un viss, kas ar tiem saistiits origjinaalaa diemzheel nav zinaams. Bet ne no vaaciskaam tautaam-tur ir viena no vissenaakajaam sakneem, kas saglab. no indoeiropieshu pirmavalodas (janes-naaceejs), un taa ir praktiski visaas Eiropas valodaas..
chimera
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 16:23
0
 
Atceries romieshu Janusu utt.
Pagāns
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 16:32
0
 
Es te taa saaku domaati par to luugshanu, man taa liekas ka veelaaka laika tautasdziesmaas, tomeer dominee paveeles isteiksme, dod laiminna, dod dievinnis, sper peerkons, naac uusinn, shie visi vaardi ir paveelees izteiksmee, bez maz vai naac, citaadi dabuusi truukties he he. Un taa luugshana paraadiijaas man taa liekas veelaak, un sho vaardu ienesa kristieshi, jo ne visi ar uguni un zobenu pret pagaaniem, kaut vai tas pats nelaimiigais Meinhards, kursh neko dizu nepaaveicis, uzceela, laikam kurzememe, koka bazniicinnu un ar sludinaashanu pagaanus (neticiigos) pieveerst ticiibai, un vinni arii centaas iespeejams taadaa garaa pieliidzinaat pagaanismu kristietiibai, ka bez maz vai apmullkojot pagaanus, sakot ka tas jau tas pats vien i, tikai sashaurinaas dievu loks u. tml. Un shiis paveeles izteiksmes formas, taadi kaa Meinhards, kas ar mieru centaas ievest ticiibu, saaka laist pagaanu rituaalos, pagaanu dziesmaas taadus vaardus, kaa luugt. (Tas viss ko tiko rakstiiju, ir tikai manis pasha gurdojums, iespeejams ka taa nav noticies, ja ziniet labaak un redzat kluudu periet mani nost!) Un veel tas pats, lai sasper tevi zibens, spers deviinniem peerkoniem, tas nav iisti miikstinaajuma formaa, un vispaar tas nav iisti pa teemu he he.
Pagāns
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 16:37
0
 
Par to jaani tev chimera ir, laikam, taisniiba, vienkaarshi nedaudz sajaucos atminnaas, jo kristieshi jaannus svin, kaa Jaanna Kristiitaaja dienu, vismaz tai pashaa datumaa, un kaut kur staaveeja praataa, ka to Jaani esam panneemushi mees, bet klluudiijos. Bet nu tad sanaak, ka katolli (kristieshi) ir "nozagushi" sho vaardu, nedaudz stilizeejot...
chimera
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 18:23
0
 
Par Jaani:cik nu taa ir nozagshana,vienkaarshi dazhaadu valodu ipatniibas :)
Par paveeles formu nepiekritiishu; tas attaalums starp dieviibu un cilveeku pagaanismaa neapshaubaami ir mazaaks nekaa kristietiibaa, kur dievs ir N reizes paraaks par cilveeku, tachu tomeer nekur nav dzirdeets par to, ka cilveeks buutu kkaadaa veidaa izraadiijis savu paraakumu par kaadu dieviibu (neskaitot Velna apmuljkjoshanu:), kameer ir daudzi piemeeri par to, kas ir noticis nelabs ar cilveeku, kursh iztureejies pret dieviibu necieniigi-kaut vai taa pati meita, kuru uzraava Meeness augshaa par meediishanos un plika dibena radiishanu :D Taa kaa tomeer gluzhi kaa liidziigie cilveeki un dievi tomeer nedziivoja.
Pagāns
, 2004. gada 1. jūnijā, plkst. 23:53
0
 
...kaut kur lasiju, ka pagaani vareejushi iejaukties dieva izdariibaas, taa lai vinniem labaak buutu, taa kaa dieviibas bij lloti tuvu cilveekam (pagaanam), nebija arii taa ka tur uzskatiija, par nezinkaut kaadu augsto kungu, bet vienkaarshi, taa kaa maati, kaa teevu beerns, bet nu tomeer, man taa liekas, ka diezgan interesanti vareetu buut par taam paveeles formaam papeetiit, kaa tad tas iisti bij.
chimera
, 2004. gada 2. jūnijā, plkst. 08:17
0
 
Varbuut veeleejuma izteiksme? :DD Hmm..es gan par iejaukshanos dievu darbiibaa baltierm neko neesmu dzirdeejusi..
Pagāns
, 2004. gada 2. jūnijā, plkst. 15:10
0
 
...es gan.
chimera
, 2004. gada 2. jūnijā, plkst. 22:04
0
 
Nu pastaasti :))
Pagāns
, 2004. gada 2. jūnijā, plkst. 23:23
0
 
Iespeejams buushu piemirsis konkretizeeet pagaanu, protams manas domas neviens cits nezin, kaa izznnemot mani, taapeec domaaju pagaans-senlatvietis. ut kur lasiiju, to ka vinni var iejaukties dievu darbiibaas, to labojot veel labaak. Bet nu 100% paarliecinaats pats par to neesmu, bet nu gribu domaat, ka latvieshi neluudzaas, bet gan prasiija!
chimera
, 2004. gada 3. jūnijā, plkst. 09:00
0
 
Veel joprojaam zinaams neticiibas faktors ir manii.. par to iejaukshanos :) Bet, redz, principaa jau visas attieciibas starp cilveeku dieviibu balstaas uz principu es-tev, tu-man, taapeec driizaak to vareetu nosaukt par sadarbiibu. Tachu, ja cilveeks no savas puses nepildiija saistiibas (necieniija, zaimoja dieviibu), taa vareeja vinju sodiit, bet cilveeks izdariit principaa nevareeja neko (ja Laima, piemeeram, bija sliktu likteni iedevusi, jaadziivo bij taapat). Kristietiibaa, manupraat, ir uzsveerts pakljautiibas moments, kas nav tik manaams pagaanismaa (jo dievs tur ir viens un visuredzoshs, bet pagaanu dieviibaam ir sadaliita darbiibas sfeera:), bet vienalga, sasistiibu kjeedee dieviiba-cilveeks briivaaks un stipraaks savaa riiciibaa un lemumos neapshaubaami ir dieviiba.
Pagāns
, 2004. gada 3. jūnijā, plkst. 09:33
0
 
Bet vienalga, es uzskatu, ka tomeer senlatvieshiem-pagaaniem dievs kalpoja cilveekam, nevis otraadi, protams kaa pateiciibu, arii kaut ko ziedoja, bet ne upurus. Bet saki chimera, Tu esi kristiete?
chimera
, 2004. gada 4. jūnijā, plkst. 17:23
0
 
Nu cilveek, es jau sensensen uzrakstiiju, ka mani jebkaada religjija interesee tikai zinaatniskaa/psihologjiska... aspektaa. Esmu agnostikje :)
Nu redz, tu uzskati taa, es-savaadaak, un droshi vien tikai pats Peerkons, ja vien vinja sagribeesies atstaat uz kaadu laiku Dizho Seetu un piekaapt pie mums, varees pateikt, kam taisniiba :D
Bet nu tomeer-kaa radiitaajs speej kalpot savam radiijumam? Jo tomeer visi antropogoniskie miiti veesta par cilveeka rashanos no dieva rokas, ne otraadaak..
kudars
, 2004. gada 4. jūnijā, plkst. 19:10
0
 
Terminatorā mašīnas gan valdīja pār cilvēkiem, un Matriksā arī. .)
ALUPUIKA
, 2004. gada 4. jūnijā, plkst. 21:41
0
 
Ticiiba kaut kam ir domaata, lai bremzeetu cilveces tehnolodjisko progresu, alieni ir muus radiijushi experimentiem.Taapeec ari izdomaataasdieviibas, kam buutu jaabremzee cilveeces attiistiiba, palasiet veesturi, ko aklie sekotaaji dariijushi, protqams izniicinaajushi labaakos......., sasodiic mans vecvecteevs buutu jau bijis ineta guru :(
Pagāns
, 2004. gada 4. jūnijā, plkst. 23:37
0
 
chimera:

Tas ir taa pat kaa maate beernam, ne jau beerns ruupeejas par maati, bet otraadaak. (par to radiitaaja kalposhanu radiijumam)
Luusis
, 2004. gada 10. jūnijā, plkst. 13:40
0
 
Kristiesi svin Jaanja Kristiitaaja dienu vienlaiciigi ar Jaaniem tapeec, ka bazniica vienaadin centusies pielaagoties vieteejo parazaam, tas pats jau ar to Dieva vaardu, un vwwl citi piemeeri..
Vispaar Jaanis Krist. ir Ebreju Johaanans, un tam vaardam valodu iipatni deel visaadi varianti- Johans, Johaness, Jaanis, u.t.t.
Pirms Kristietiibas invaazijas Jaanus svineeja gandriiz visas Eiropas tautas. Bet sveetku un dieviibas vaards ir bijis citaads, tas it kaa esot pieraadits.
Pagāns
, 2004. gada 10. jūnijā, plkst. 16:42
0
 
Tagad jau tieshaam Jaanni ir pavisam, kas cits nekaa savu laik' - piedzerties liidz bezsamannai. Tas ir diezga nozzeelojami, ka vieniigais prieks ko daudzi atradushi ir alkoholaa. Daudziem Jaanni - asocieejas ar dzershanu (paarmeeriigu) un nevies iedzert, taa lai labaak sirdij paliek, bet piedzerties. Daudzaas sviniibaas ir pilniigi tas pats - tiek aizmirsts par ko svineets, galvenais uz turieni iet, ja tajaa ir kaada pudelee, kuras saturaa ir kaut kas, ko lietojot daudz var "dabuut pa galvu". Jaanni tomeer ir saulgriezzu sveetki un ne tikai Jaanni, bet nu daudzi svin Jaannus kaa - lielaakais kodiens gadaa. (vispaar diezgan stulbi bija visu sho rakstiit, jo to visi zina, bet nu dazzreiz stulbums tomeer ir... ai aizmirstiet)
Lūsis
, 2004. gada 11. jūnijā, plkst. 14:23
0
 
Mūsdienu jaunatne vispār ir pī..
Tikko viens skuķēns no 5.klases man godīgi atzinās, ka nezin t.dz. "Skaisti dziedi, lakstīgala", tā taču vispār ir nenormāli populāra dziesma, bet viņa to nav dzirdējusi, protams par mazāk populārām nav vērts runāt. Nu tad nu man ir retorisks jautājums: Vai Barontēva pūliņi ir bijuši veltīgi? Nevienam tak dainu bagātības nav vajadzīgas..
dunkelheit
, 2004. gada 11. jūnijā, plkst. 14:35
0
 
mani fascine liela piekrisana paganismam, mazo visu. mazie satanistinji izgrebj ar zileti roka perkonkrustu un jutas baigie latviesi. smiekligi, la bi ja pieversas, tomer ir jazin ko dara...
dunkelheit
, 2004. gada 11. jūnijā, plkst. 14:36
0
 
*mazo viduu
Lūsis
, 2004. gada 11. jūnijā, plkst. 14:44
0
 
dunkelheit
Un kāds tad tavuprāt ir īstens pagāns?
Pagāns
, 2004. gada 11. jūnijā, plkst. 16:27
0
 
Ha Lūsi, 5. klastniece nezinaaja taadu "skaisti dziedi laktiigala" tas veel ir normaali, bet nu aplauzos, kad 11. klasnieks nezinaaja (pat divi) "Divas duujas gaisaa skreeeja"! Un tas man bij liels shoks, pirmo reizi par taadu dzirdeeja...
Lūsis
, 2004. gada 11. jūnijā, plkst. 16:35
0
 
Tāpēc jau es skumstu.. Tas ir akmentiņš vecāku dārziņā, jo bērni jau zina to, ko viņiem iemāca, un akmens bluķis arī uz izglītības ministrijas dārziņa- bērniņiem tagad par valsts naudu mācīsim kristietības divkosīgās "pamatvērtības", bet to arhaisko folkloru gremdināsim aizmirstība, nafig vajag.
Lūsis
, 2004. gada 11. jūnijā, plkst. 16:41
0
 
Mūsu vecāki tomēr ir padomju varas sakropļoti cilvēki, vairākums vairs nejūt savas saknes. Ja mana mamma kaut kad pēcatmodas laika pacilātībā nebūtu nopirkusi pāris grāmatiņas par pagānismu un folkloru( ko es savukārt pati izraku no grāmatplaukta dzīlēm un izlasīju), tad es varbūt tagad te neko šitādu nerakstītu, jo vispār maniem vecākiem brīžiem pietrūkst elementāra patriotisma, par pagānismu nemaz nerunājot.
Pagāns
, 2004. gada 11. jūnijā, plkst. 18:18
0
 
Tas gan, bet taads jau bija meerkis - izniideet gudros, atstaat mullkkos, kuri pakllautos vinnu iegribaam un domai, taadeejaadi censhoties izniideet visu latvisko... Daudziem senchiem tieshaam truuks patrotisma, bet ne visiem, jo tomeer bez patriotiskaam juutaam taisiit 30000 lielu cilveeku kori, kuri dzied folkdziesmas nevareetu... Vienniigais, kaads varbuut var apskaidrot, kas ir par dievu domaats, muuusu himnaa. Tas ir krusta dievs, vai tomeer muusu pashu dievinsh?
Pagāns
, 2004. gada 11. jūnijā, plkst. 18:19
0
 
Saaku domaat, ka laikam krusta dievs, jo tomeer - dievs sveetiij -, tur staav rakstiits un dziedaats un sveetiishanas jau kristieshu padariishanas, visi sveetie Peeteri, Annas utt. Kaa arii sveetiits uudens...
Luusis
, 2004. gada 22. jūnijā, plkst. 13:32
0
 
Kristieshu dievs, jo Baumanju Kaarlis bija kristietis. :(
Bet no otras puses, mees jau varam saakt runaat par VAARDA sleepto vibraaciju, tad...
Luusis
, 2004. gada 22. jūnijā, plkst. 13:37
0
 
Lai nu kaa, prieciigus un dzilji pagaaniskus Jaanjus jums noveelu. Jaanjos lasiitaam zaaleem ir lielaaks speeks, taapeec..
"Iisa bija Jaanju nakts
aiz visaam naksninjaam.
Vienaa malaa tumsa, tumsa,
Otraa malaa gaisma ausa."
vai arii:
"Iisa bija Jaanju nakts
Aiz visaam naksninjaam.
Tuuliit jau peec divpadsmitiem es ar mietu noraavos." :)))
Pagāns
, 2004. gada 22. jūnijā, plkst. 13:51
0
 
Tas "vai arii:..." bija labs skaitaam pantinnsh.
Bet lai nu kaa es ar noveelu - Prieciigus Jaanus, un neaizmirstiet, ka galvenais nav piedzerties, bet izpriecaaties, jo tie ir sveetki!
Nora
, 2004. gada 6. jūlijā, plkst. 21:16
0
 
a kas ar pagaaniem notiek peec naaves?
dunkelheit
, 2004. gada 6. jūlijā, plkst. 21:59
0
 
nonak velju valstiba!
Pagāns
, 2004. gada 6. jūlijā, plkst. 22:40
0
 
Ar pagaaniem notiekaas taa, ka vinnu miesa noklluust zemee, vinnu dveesele pie dieva (nejaukt ar krusta dievu) un velis uz vellu valstiibu.
Heathen
, 2004. gada 6. jūlijā, plkst. 23:56
0
 
Starp citu, man nemaz nepatiik vaards PAGAANS, jo cik es noprotu, tas ir kristieshu izdomaajums un nereti tika izmantots kaa lamu vaards. Varbuut ir kaads cits variants, kaa nosaukt sendievu kareivjus?
chimera
, 2004. gada 7. jūlijā, plkst. 11:23
0
 
ak, Heathen, tev diemzheel naaktos izraveet no savas leksikas lielaako dalju vaardu, jo tie ir nelietiigo kristieshu izdomaati :D Ghmm, nez kaa tu nosauksi, piemeeram, ledusskapi senteevu valodaa? :D
veiss
, 2004. gada 7. jūlijā, plkst. 11:25
0
 
Par leduskasti vai kaa tamliidziigi primitiivi..!!! =)
Vampirs
, 2004. gada 7. jūlijā, plkst. 19:45
0
 
aukstumkaste :)
Pagāns
, 2004. gada 7. jūlijā, plkst. 20:04
0
 
Heathen:

Man nepatiik vaards Heathen, kursh arii noziimee pagaans, bet heathen man nepatiik taapeec, ka ar sho vaardu nav apziimeeti latvieshu pagaani, bet vairaak zvidru un tml. man taa liekaas, cik esmu lasiijis un izzinaajis. Tas taa pat kaa Urskumug, tas ir Heathen black metaal un vinni dzied par zviedru pagaanismu.
Vampirs
, 2004. gada 7. jūlijā, plkst. 20:09
0
 
labak paganisms neka kristietisms vai veel trakak judaisms un islams
Pagāns
, 2004. gada 7. jūlijā, plkst. 20:28
0
 
Es lloti atvainojos nekaadus zvidru nebiju domaajis, bet zviedru.
zond
, 2004. gada 7. jūlijā, plkst. 21:31
0
 
vampiir - kaapeec ? taapeec ka primitiivaax un liidz ar to neprasa nekaadu piepuuli?
Pagāns
, 2004. gada 7. jūlijā, plkst. 21:44
0
 
Primitiivaaks? Tu esi sarijies kaut kaadas tabletes (zond)? Un domaa ka nesviistam? Un kaa veel! Par pagaanu jo taadi mees esam! Un nekaada primitiivisma un nekaada bezdarbiiba!
Luusis
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 14:10
0
 
Sveika tauta, ceru, ka izbaudat "silto" vasaru. Es tagadinjaas esmu Vaacijaa, mjaa, taa nu vish i'. Nu tad ataa!
Juods
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 14:37
0
 
Pagāna pieminētais "zviedru" jebšu skandināvu pagānisms ir savā uzbūvē ārkārtīgi tuvs Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu pagānismam. Tas pats dievu panteons, varbūt tik nedaudz savādāka izpratne par pasaules un citu sauļu uzbūvi, bet principā - visu indoeiropiešu tautu "pāgānismam" ir vienas saknes.
chimera
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 17:54
0
 
Ak, tikai nesen tak pieleca.. vaardu "pagaans" izgudroja latiinji (romieshi), kas tie pashi pagaani vien bija. Un noziimeeja tas, ja nemaldos "taalo ciemu iedziivotaajs" vai kaut kaa taa. Taa kaa "nelietiigie" kristieshi laikam nav pie vainas shoreiz.
chimera
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 17:56
0
 
Juods, nesaki vis-pat baltiem pagaanisms ir ar diezgan dazhaadaam ieziimeem, un vispaar taa liidziiba ir sameeraa virspuseeja. Pasaki man, kaada liidziiba ir, teiksim skandinaavu un sengriekju mitologjijaam (abas IDE)?
Deathperado
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 17:58
0
 
kā būtu ar Dievu panteonu? Gan skandināviem, gan grieķiem bija katram dzīves aspektam savs Dievs.
-anonīms-
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 19:12
0
 
Luusis - atraksti man luudzu uz mailu!
]:)
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 19:13
0
 
paldies:)
chimera
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 19:14
0
 
Dazhi dievi sakriit, tomeer daudziem IDE ir taadi dievi, taadu, kuru nav citiem; arii to raksturojumi meedz krasi atshkjirties. Piemeeram, latvieshu Velju maatei ir maz kas kopiigs ar pruushu naaves dievu Pikolu utt. Taas pashas maates dazhiem IDE ir ljoti izteiktas, bet dazhiem nav vispaar-principaa, ir teorija, ka "maashu religjija" ir deelj lielas somugru ietekmes un ir atkariiga no konkreeto IDE cilshu kontakshu ar somugriem-taapeec baltiem ir daudzas Maates (kontakti ar liiviem), a tiem pashiem griekjiem nekaa.. vinju sievieshu dieviibas jau ir kaut kas pavisam cits-taadu savukaart nav baltiem. Baigi plashaa teema, lai vienaa komentaa to uzrakstiitu.
chimera
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 19:15
0
 
Sorr par gramatiskaam kljudaam :)
Pagāns
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 21:10
0
 
Vispaar daudziem paagaaniem pamats ir viens - Dievs, Dieva maate Maara un triis Laimas... Bet tomeer Skandinaaviem un Baltiem tomeer bija atskiriibas, bet ese pats iisti nezinu, kaapeec tiek lietoti shie divi termini - heathen un pagan, vienkaarshi, ieraudziiju, ka urskumug tiek deeveets par heathen black metal un cik es zinaaju, vinniem ir zviedrisks pagaanisms, tad arii nneemos secinaat, ka ir atskiriiba... Pareizi vien domaa chimera... ka pagaans noziimeeja "taalo zemju iedziivotaajs"
chimera
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 21:24
0
 
Urraa, nav veel atminja pa vasaru tik ljoti cietusi :)))
Ar to pamatu arii nav viss tik vienkaarshi-krievu mitologjijaa, teiksim, ir pamatdieviiba, kas rada visu un peec tam pati pazuud savaa radiijumaa-it kaa izkuust, tai nav dzimuma un taa/tas nav ne labs, ne ljauns, bet apvieno shiss divas saakotnes; pirms savas pazushanas tas rada Svarogu un Ladu-galveno dievu paari, kas pabeidz radiishanu. Shis ir motiivs, kas tiem pashiem baltiem ir pilniigi neraksturiigs, ir arii citas buutiskas atshkjiriibas. Bet, protams, ir arii daudz liidziibu-lai gan tas samazinaas, palielinoties attaalumam, kas shkjir dazhaadas IDE ciltis-salidziniet kaut vai Meeness teelu latvieshiem un antiiko Artemiidu/Diaanu..
Pagāns
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 23:27
0
 
Es jau neteicu ka visaa pagaanismaa, es teicu ka daudziem pagaaniem. Vairaak tieshi aarieshiem...
Pagāns
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 23:28
0
 
Ar to saliidzinaashanu buus taa kaa buus jo taadu Artemiidu/Diaanu nav dzirdeejies liidz shim dzirdeet, redzeet, lasiit...
Pagāns
, 2004. gada 12. jūlijā, plkst. 23:39
0
 
www.liis.lv/kultvest/kultura/gr... - tikko uzgaaju, varbuut kaadam noderees informaacija par seno griekiju. Tur arii var atrast par Artemiidu.
Luusis
, 2004. gada 14. jūlijā, plkst. 22:44
0
 
Smaidiga sejina ar matiniem(?), kas man prasija, lai uzrakstu- neesmu parliecinata, vai man tas izdevas, pirmoreiz sutiju mailu(nopietni), ja kas, suti sms uz manu nr.- 6771146
Luusis
, 2004. gada 14. jūlijā, plkst. 22:55
0
 
Nu taa tauta, zinjoju par savaam gaitaam- esmu 2h brauciena attaalumaa no Berliines netaalu no Polijas robezhas. Vispaar pateicos Laimai, ka rakstu so tekstu, jo sodien viena pati ar ziimeetu plaanu rokaas devos mekleet mezha ezeru, kursh esot vien 20min attaalumaa, gala rezultaataa ezeru neatradu, bet peec divu stundu kliishanas biju prieciiga atrast to pasu celju, pa kuru iegaaju mezhaa. Vakar biju Berliinee un iepirku diskus veikalaa "Saturn". Wow, kas tur par kraajumiem! Kaadi 6,7 stendi tikai metaalam vien..
Luusis
, 2004. gada 15. jūlijā, plkst. 01:30
0
 
Ak mana kajminama domasana! Tas ir smaidins ar radziniem! :)
Pagāns
, 2004. gada 21. jūlijā, plkst. 21:33
0
 
Lūsi, tu gadījumā nemācies Iļģuciema vidusskolā?
Luusis
, 2004. gada 17. augustā, plkst. 18:24
0
 
Nee,bet dziivoju gan Iljgjuciemaa... Maacos E.Daarzinja muuz. skolaa. Kamdeelj prasi?
Cirvis
, 2004. gada 17. augustā, plkst. 20:03
0
 
Tātad visi dzīvojam Iļģuciemā?
Pagāns
, 2004. gada 17. augustā, plkst. 23:29
0
 
Prasu tamdēļ, ka varbūt tevi būtu atšifrējis, bet laikam nē...
Luusis
, 2004. gada 30. augustā, plkst. 11:30
0
 
To Pagaans
>:P
Pagāns
, 2004. gada 30. augustā, plkst. 17:57
0
 
Vai Tu centies man mēli rādīt?
Luusis
, 2004. gada 2. septembrī, plkst. 12:13
0
 
Jaa,esmu slikti audzinaata. Vai tai meitenei, kuru domaaji mani esam gadiijumaa nav brilles?
Pagāns
, 2004. gada 2. septembrī, plkst. 21:27
0
 
Nē, brilītēs neesmu gan viņu manījis.
Lūsis
, 2004. gada 6. septembrī, plkst. 16:06
0
 
Nu skaidrs, tad tā nav tā kuru es domāju, ka tu domāji mani esam. :-)
VeKo
, 2004. gada 24. septembrī, plkst. 11:56
0
 
Runaajot par musu senlatviesu religiju,es par to nopietni sāku interesēties SkyForger iespaidā.Viņi to māk pasniegt kā kaut ko apbrinojamu, skaistu un sirdij mīļu.Ne jau velti viņu končos gandriz visi dzied līdzi.Bet manuprāt senlatv. reliģ. vairs nekad nebūs tāda kāda tā bija pirms krustnešu iebrukuma.Laika virpulī daudz kam ir zudusi jēga.Ek, ja kāds tagad atrastu kādu rūnu akmeni vai ko tādu,varbut mēs vairāk uzzinātu par mūsu senču pasaules uztveri, kas manuprat ir lielākā mūsu senču bagātība!
Pagāns
, 2004. gada 24. septembrī, plkst. 13:41
0
 
Jādzīvo ir tagad, kā pats domā un kā pašam labāk, neizmirstot un nenicinot mūsu tēvus!
~Lūsis~
, 2004. gada 7. oktobrī, plkst. 12:16
0
 
To VeKo: Ak tad tomēr Skyforger? Man gan likās, ka Mežoņa iespaidā. >;)
ALUPUIKA
, 2004. gada 7. oktobrī, plkst. 12:56
0
 
Paarsvaraa pagaanisms oasocieejas ar Skyforger, pajuks vinji un vilnis noplaks, nav jau alternatiivu latvijaa vairaak, taakaa uusinju un veejamaati pieluudziet, kameer veel var ....
~Lūsis~
, 2004. gada 7. oktobrī, plkst. 13:14
0
 
To ALUPUIKA: Tie kas iemīļo folkloru tikai tapēc, ka ir Skyforger, nav īsti pagāni. Bez Sf. ir vēl arī Iļģi, Vilki, Vilcenes, Skandinieki, Auļi, vilkači, utt. Tie kas ir īsti pagāni, tādi paliks vienmēr. Par pārējiem galvot nevaru, bet es noteikti nemainīšu savu ticību, ja sf. izjuks; man tas ir asinīs un sirdī, un tur arī paliks.
ALUPUIKA
, 2004. gada 7. oktobrī, plkst. 15:10
0
 
nu ar to ar Luusi Tevi apsveicu, iists Latvis, bet shie
Iļģi, Vilki, Vilcenes, Skandinieki, Auļi, vilkači, utt kat kaa ljoti neaizrauj ok kaadreiz jau sanaak kaut ko sadzirdeet, man jau dusmiigaaks folk patiikas vairaak
Pagāns
, 2004. gada 7. oktobrī, plkst. 16:32
0
 
Mana pagāniskā filozofija ar nemainīsies, ja Debesu Kalējiem kalve paliks mūžam auksta. Kā jau Lusis tika minējis, viņi nav vienīgie, kas šo pārliecību ievirza, stiprina un paplašina, lai dzīvo pagāni!
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai reģistrējies!