"Neēd jēlas gaļas, Tu pļūtīsi !" - psc kāda apgaismība. :D

"kad galva sāp, dod dirsai ziņu" < wtf :D

man vienkārši sakrāls likās- ar dirsu ezi nenospiedīsi:)

Tūkstoškārt plusi! Norēcos līks, tagad tikai šitās gudrības jāiekaļ vēl galvā.

^^ vārdus no mutes izņēmi :D

Agrāk ''bruka'' bija baigais lamuvārds ...

Ej vien suņa dirsā ogu lasīt. < Turpmāk pasūtīšu visus tā

Lēkā kā pirslis pa sietiņa dibenu +10

Sākumā biju gandrīz drošs, ka tā ir šniceles tēma

:D:D

Kas ir sprākle?

Laikam sprāgone, kure vēl nav nosprāgusi, bet pamazām sprāgst nost :D

Anē, rekā izrādās:

Sprākle (latviešu senvārds) = vagīna

laacz.lv/f/misc/lamuvardi/li...

Čota truli sanāk.
Kas vilkam rīklē, tas viņam sprāklē (vagīnā?)

Reku vēl atradu - pēcpusei sinonīms ir ''sprākle''

Laikam kas līdzīgs somu lamuvārdam ''reva'' - Reva is another reference to the female genitalia, akin to vittu. It is also used to refer to backside ("perse" or ass). However, it is not an actual swearword but carries a notion of vulgarity

rieva (šķirba) visā garumā no astes kaula un tālāk pēc vajadzības :D

vot, vot ...

Šajos piemēros sprākle vairāk izskatās pēc dirsas, jo "parādi viņam sirdi, viņš tev parādīs sprākli", tur nu vagīna nekādi nevar būt. Un "pūt sunim sprāklē" tāpat tikai dirsas variants ir loģisks

Kautkāda apakšējā sprauga sanāk.

Sprauga :DDDD

atvere :D

Fantastisks tēmas nosaukums! :D

Atdod citam sprākli, dirs pats caur sānkauli - nepārprotami dirsa domāta.

Interesantāk gan, kas ar to ir domāts? Ka tā sūrst pēc dupsēšanas, ka i ne padirst?

Vēl pa tēmu - www.mammamuntetiem.lv/articles/8985/intim...

Latviešu tauta spārda kūsu \m/

Ko vērts kungi, ko vērts tiesas,
Kad te tiesas neizsprieda:
Tautu meitas ērkšķu kūsis
Manus pautus sabadīja.

Es domāju, es gādāju,
Kas krūmos skrimšķināja:
Lielā meita kūsi cirpa
Ar sudraba šķērītēm,
Mazā tura vācelīti,
Lai spalviņas nenobira.

Kūsis sēd kalniņā(i)
Sudrabiņa vamzītēm;
Maucat, puiši, zīda cimdus,
Iet kūšam mutes dot.

Pisies meitiņ, ko tu gaidi,
Vai tu sava gala gaidi?
Atnāks nāve, nokaus tevi,
Tārpi pežu skrubinās.

Dod māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam -
Kalējam dzelzu pauti,
Tēraudiņa pipelīte.

Ai, āzīti, murmulīti,
Nepis kazu vakarā;
Pis rītā, saulītē,
Tad būs balti kazlēniņi.

Man viena daina bija sevišķi tuva ar tādu lirisko koceptuālismu un aizšifrēto sižetu. Cerams, pareizi atceros:

Vējš pūš, pīzda rūc,
Pipel' kūsi riņķī griež.
Sūdu caurums stabulē,
Ratu rumba gavilē.

Lūk to es saprotu! Lamāšanās latviski bez krievu vārdiem. Daudzko pasaka par mūsu priekštečiem, precīzāk, par to, kā viņi darīja 'lietas' senlaikos. Sentēvu gudrības. +1111 lielajam tēmas autoram.

Vai, vai, meitenīte,
Tavu tauku petenīti!
Iesavēla pipelīte
Kā tai tauku podiņā.

Šeit vairāk:
dainuskapis.lv/katalogs/10.-Neratn...

:D

Ai, pīzdiņa, sirdspuķīte,
Nu tev slikti gadijās:
Pipelīte satikdama,
Tev iespļāva actiņās.

ha ha... labie. Man baigi patika vienā filmā pa TV bija teksts: "Nemīz man uz muguras, sakot ka līst"

Te viens neizmantotais TE teksts:

"Automātiskā Nekro-Pipele No Elles

Izfurkātie elles vārti lēni veras vaļā
Izļurkātās dzemdes klusi dvako kreisajā malā
Aizpistām mutēm visi sūdu ģīmji sēc
Un atskan zvani zvanam, visas pežas brēc

Uz sūdaina rata petenes griežas
Nekro-pipele fukkāt brauc
Mutes, pežas, pakaļas – viss tam viens
Piespiedu jāklis Nr.1 !!!

Norautas dirsas gaisā skrien
Sūdu-caurumi griezdamies iet
Nekro-pipele iekšās dod
Lupatas, ne vecenes, rij tak nost!"

^ nu bā ... labais :D

Automātiskā Nekro-pipele spārda :D

nē, nu piespiedu jāklis un norautas dirsas arī ir visai episki :D

Ē, tad iznāks beidzot "Gaili, apēd visu porciju!" vai neiznāks? M? :)

Viņš iespējams jau ir iznācis kaut kur citā eksistences variantā. Bet šitajā, kur mēs kopojamies, kā smejies, i netaisās.

^Jā, viņā ieguldītā radošā enerģija, iespējams, ir materializējusies -200 grādus aukstā slāpekļa geizerā kaut kur uz saturna..! Mūžīgās nezūdamības likums! :)

Ok , jāiemet kāds pantiņš te ar`

Kur cēlās Pēterim
Tik greznoti lakatiņi ?
Aiz Daugavas leitietei
Puspetenes nodīrājis.

Ei tu , brāl , pipelbrenci,
Ko ar meitu danci ved,
Ne tev kājas locījās,
Ne pipele kustējās.

Nē; tomēr, tas cilvēks nav no labām mājām,
kas kāpj uz poda abām kājām.
Tam smagā nāvē jānomirst,
ja neprot cilvecīgi dirst...

Pis, Jānīti , kur pisdams,
Pis tu mani kūtsaugšā;
Jēri blēj , govis mauj ,
Nedzird manas vaimaniņas.

Meitām peķis gauži raud,
Kājstarpī ieķēries,
Tam samircis kažociņš
Jāņu zāles meklējot.

Ai , māmiņ, ai , māmiņ,
lops es būšu, ne cilvēks:
Visa mana pavēdere
Lopa spalvu apauguse.

Šķībpipeļa dēliņam
Greizpīzdiņas sievu ņēmu,
Lai nevar pisdamies
Viens otram piemesties.

Latviešu nerātnās dainas ir spēks! \\m/