Rebel Riot: Dzīves stils un domāšanas veids
P3 Team un Evitas saruna ar grupu Rebel Riot.

Tiem klausītājiem un lasītājiem, kuri zina grupu Rebel Riot: kā jums šobrīd klājas?
Bobis: Cik paši no malas redzam, atbalstītāju loks pamazām, bet visu laiku pieaug. Tas ir, protams, labi, un par to ir gandarījums.
Jānis: Šobrīd esam nedaudz iestiguši, cenšoties pabeigt albuma izdošanu, bet es ceru, ka tas nav uz ilgu laiku.
Kaspars: Ļoti labi. Mūsu pirmais albums jau ir finiša taisnē, nospēlēti vasaras festivāli un koncerti. Top jaunais materiāls. Īsāk sakot – viss iet uz augšu.
Kristīne: Viss lēnām iet uz priekšu. Vēl nedaudz palicis, lai pabeigtu albumu... Un tad jau noteikti ar laiku nāks atkal kas jauns.

Tiem, kuri (pagaidām) nezina: kā jūs raksturotu Rebel Riot? Kādas izjūtas jūsu mūzika potenciāli varētu radīt klausītājos?
Jānis: Es teiktu, ka Rebel Riot savā ziņā ir mūsu muzikālais eksperiments, mēs spēlējam visu, kas mums patīk, un necenšamies virzīties uz kādu konkrētu žanru. Mums visiem, protams, patīk rokenrols, un tas atstāj lielu ietekmi mūsu skanējumā. Es gan nezinu kādas izjūtas rodas klausītājiem, bet man pašam šī mūzika sagādā prieku un uzmundrina, kā jau rokenrols.
Bobis: Esam neatlaidīgi un vienmēr cenšamies radīt pozitīvas, pārsteigumu pilnas emocijas gan esošajos fanos un varbūt tikai topošajos. Ir ierakstīts pirmais albums, kurā būs klausāmas deviņas mūsu oriģināldziesmas. Kā jau nereti, iecere izlaist to oficiāli ir mazliet ievilkusies, jo šobrīd tiek aktīvi strādāts pie albuma noformējuma, izdošanas papīru lietām utt. Protams, strādājam pie jauna muzikālā materiāla, jo ideju ir daudz. Tikai pacietību!
Kaspars: Viss atkarīgs no cilvēka. Vienam nostaļģiju par 80tajiem, citam vēlmi kratīt galvu un atstāt visu savu enerģiju pie skatuves.
Kristīne: Rebel Riot ir bariņš jaunu mūziķu, kurus kopā vieno mīlestība pret mūziku un draudzība. Katrs esam citādāks, un, šīs atšķirības saliekot kopā, sanāk tas, ko jūs pēc tam varat dzirdēt mūsu dziesmās.
Par to, kādas izjūtas mūsu mūzika varētu radīt klausītājos, īsti nemaz nevar spriest, jo katra mūsu dziesma ir citādāka. Nav ļoti līdzīgu dziesmu, līdz ar to katra dziesma atstāj savādākas emocijas uz katru no klausītājiem. Tas jau jāspriež viņiem pašiem.

Kā jums šķiet, kāds ir jūsu grupas sastāva ilgnoturības noslēpums?
Bobis: Hmm..:) Atzīsim, ka iepazināmies visi diezgan nejauši (izņemot Kasparu (bass) un Kristīni(bungas), kuri bija klasesbiedri vidusskolā). Pirmais mēģinājums bija tāds, ka visi viens uz otru glūnējām un neveikli smaidījām. Varbūt tas bija no radītajām pozitīvajām emocijām, no tā, ka: "fuck, skan labi!" Un, iespējams, katrā no mums radās sajūta, ka varētu mēģināt kaut ko daudz maz nopietni "bīdīt". Jau no laika gala izveidojās respekts un cieņa vienam pret otru. Jā, varbūt sākotnēji pirmajos mēnešus attiecības bija diezgan lietišķas, bet diezgan ātri radās simpātijas visiem savā starpā. To, protams, veicināja līdzīgā muzikālā gaume un katra grupas dalībnieka sevišķais piegājiens mūzikai, jo nekādi skolotie klasiķi mēs neviens neesam. Ar laiku attiecības kļuva tuvākas. Kopīgas ballītes utt. Šķiet, kaut kā tā parasti sāk veidoties draudzība.
Jānis: Nekāda noslēpuma nav, bet pats svarīgākais ir būt labiem draugiem.Ir draugi, kas ir uz mūžu, un, ja ar tādiem cilvēkiem gadās spēlēt kopā, tad parasti tas ir uz ilgu laiku.
Ļoti svarīgi ir nebūt iedomīgam un augstprātīgam, jāmāk uzņemt kritiku, un tad viss būs kārtībā.
Kaspars: Patīk mūzika.
Kristīne: Nezinu. Visa pamatā ir draudzība un līdzīgas intereses.

Kā jūs raksturotu savus grupas biedrus?
Biedri par Jāni - nosvērts, dažreiz stūrgalvīgs, bet tieši tas ir viņa spēcīgi izteiktās individualitātes avots gan mūzikā, gan dzīvē. Labs draugs, prot uzjautrināt, izpalīdzēt. Ģitāras guru. Viņš zina, kā ir jāskan, kas ir jāspēlē un kāpēc to vajag. Izcils, radošs ģitārists.
Par Kristīni - jauks, draudzīgs cilvēks. Sieviete. Ar visiem no tā izrietošajiem + un – . Brīžiem šķiet trausla, bet tomēr ar savu iekšējo noturību, kas viņai vienmēr dod spēku paveikt iecerēto. Laika gaitā spējusi izprast un pieņemt zēnu bērnišķību un puiciskumu, kas nav mazsvarīgs mūsu grupas gars. Piesaista klausītājus, jo meitenes parasti nespēlē rokenrolu un netaisa “propelleri”. Grupas motors, mēdz būt kautrīga un šad tad kritiku uztver pārāk personīgi, bet kopumā jauks un traks cilvēks, ja viņai būs īstais noskaņojums, tad ballīte nebūs garlaicīga.
Par Kasparu - visnosvērtākais un apzinīgākais no mums četriem, bieži vien viņš dod tās labākās idejas un zina, kā labāk rīkoties attiecīgajās situācijās ne tikai muzikā, bet arī dzīvē. Kā jau bass, grupas zemais gals jeb pamats - bieži vien ar savu pamatoto viedokli palīdz noturēt grupu kaut kādos rāmjos. Grupas mentālais mākslinieks.
Par Bobi - izcilas vokālās prasmes un spēja piecelt kājās ikvienu klausītāju. Viņš mēdz kavēties un šad tad jāpabaksta, bet, kad saņemas, tad visu izdara kārtīgi un kā vajag, uzticams cilvēks ar interesantām dzīves pārdomām un atziņām.
Kas jūsos radīja vēlmi muzikāli izpausties?
Te laikam jau katram individuāli. Ja jau reiz grupa, tad tāds arī mērķis.
Bobis: Pilnīgi noteikti vēlmi muzicēt ietekmēja bērnībā klausītās kasetes un diski. Vienmēr patikušas interesantas, spēcīgas ģitāru partijas. Visu bērnību arī bija sanācis dziedāt gan koros, gan dažādos ansambļos. Kāpēc smagais roks? Protams, ka iekrātais bērnības dumpis iekšā... Apgāzt, šokēt "visu pasauli"! Man patīk vērot izbrīnu un šoku cilvēku sejās!
Jānis: Uz šo jautājumu grūti atbildēt, iemeslu, kādēļ sāku muzicēt, nevaru nosaukt, bet zinu to, ka, kopš es to sāku darīt, vairs nevaru apstāties. Ja vairākas dienas netieku pie instrumenta, tad nagi niez un ir slāpes pēc instrumenta; katram cilvēkam iekšā ir emocijas un pārdzīvojumi, un, ja tu esi atradis veidu, kā šīs sajūtas izteikt, tad paturēt sevī kaut ko ir ļoti grūti.
Kristīne: Klausoties kādu dziesmu, vienmēr saistīja ritms, kas dziesmai ir apakšā. Tā arī sapratu, ka bungas ir mans instruments un gribas ne tikai to vairāk klausīties, bet arī spēlēt pašai un kopā ar grupas biedriem, veidojot savu mūziku, kuru sniedzam tālāk klausītājiem.
Kaspars: Vēlme spēlēt dzīvajā.
Kā top jūsu dziesmas? Vienas dziesmas rašanās anatomija.
Kaspars: Ir rifs. Tālāk dziesma uzrakstās pati.
Kristīne: Kā kuru reizi. Citreiz pirmie nāk vārdi, citreiz mūzika. Lielākoties, aizejam uz mēģi, vai nu Jankam, vai Bobim prātā ir kādi jauni rifi. Tas tiek parādīts pārējiem.. Ja visiem patīk, tad no tā tālāk sākam veidot dziesmu.
Bobis: Šis jautājums bieži tiek uzdots. Un nav arī tik precīzas atbildes. Tā arī ir tieši tā mūzikas maģija. Protams, tomēr saglabājas ierastais - panti, piedziedājumi, instrumentālās daļas.. atkāpes, kulminācijas.. sprādzieni! No visa pa bikim! ;) Kādam interesantam ģitāras rifam seko harmoniju meklējumi un citu rifu pieveidošana. Bet tomēr pats galvenais ir dziesmas jēga, ideja, tematika. Tieši tas arī palīdz veidot tālāk tehnisko pusi skaņdarbam.
Jānis: Tādas konkrētas shēmas, pēc kā mēs strādātu, nav. Protams, pa lielam ir noteikta sistēma, dziesmas dalot pa daļām un strādājot ar katru daļu atsevišķi, bet vispār katra dziesma top citādāk. Radīšanas process ir diezgan sarežģīts un nekad nav vienāds, ne tā kā formulas matemātikā. Sākumā ir jāiegūst vīzija savā galvā, ko tu vēlies dabūt no katra gabala, un tad ir interesanti vērot, kādā virzienā dziesma dodas tās radīšanas procesā. Bieži vien gala rezultāts ir pārsteidzošs un negaidīts.

Kā rodas dziesmu teksti? To rašanās impulsi. Literatūras kā tādas nozīmība jūsu dzīvē.
Bobis: Kā jau minēju - ideja ir viens no vissvarīgākajiem komponentiem, tātad arī lirikas tematika. Teksti ir pārsvarā par mūsu pašu ikdienas piedzīvojumiem, kā arī par kādas tematikas apjūsmošanu (vai nu rock n roll lifestyle burvība, iekšējie pārdzīvojumi, zinātne, sociālās tēmas (šeit gan varbūt NE apjūšmošana ). Arī, bet varbūt ne tik daudz, - politiskās tēmas).
Jānis: Nezinu, kā Robertam, bet man dziesmu teksti rodas spontāni, ienāk kāda doma galvā, un tad to arī rakstu, uz pasūtījuma gan nevaru neko uzrakstīt. Ja ir ideja, tad ir, ja nav – tad nav. Runājot par literatūru, nekad neko nevarētu uzrakstīt, ja nebūtu lasījis grāmatas. Neesmu nekāds aktīvais lasītājs, bet, kad manās rokās nonāk interesanta grāmata, tad tā tiek izlasīta dažu dienu laikā; uznāk lasīšanas periods un tad neko citu bez lasīšanas un ēšanas dienā nedaru. Grāmatas rosina darbināt smadzenes.

Vai grupā valda līdztiesība Vai arī kādam ir lielāks vārda svars un noteikšana, kā lietām būs jānotiek?
Kristīne: Nē, šajā gadījumā mums visiem ir vienāda teikšana par lietām, kas notiek grupā. Neviens nav vairāk vai mazāk svarīgāks par citiem.
Kaspars: 25-25-25-25.
Bobis: Cenšamies vienmēr nonākt pie kopīga viedokļa un risinājuma, no dziesmu secības noteikšanas pirms koncerta līdz pat dziesmu rakstīšanas un tapšanas procesam. Tur arī tomēr vēlams kompromiss, lai visiem būtu prieks spēlēt dziesmas un rastos tā kopīgā saliedētība grupā. Protams, ir reizes, kad pārmaiņus katrs no mums ir ķēries vērsim pie ragiem. Vai nu tā būtu kāda koncerta sarunāšana, mēģinājumu pārplānošana un citas saimnieciskās darbības.
Jānis: Mums ir demokrātiskas attiecības, vienmēr cenšamies visi kopā izvērtēt situāciju un nonākt pie kopēja risinājuma, jo mēs spēlējam tādēļ, ka mums patīk, un, ja mēs viens otram noteiktu, kas jādara, tad liela daļa prieka izzustu.

Alkohols un citas apziņu paplašinošas substances kā radošumu stimulējošas, atraisošas vielas. Par un/vai pret?
Bobis: Par! Bet paliekam pie domas, ka ir jājūt mērs un arī TO atbilstība attiecīgos brīžos. Pirms koncertiem noteikti mazāk, pēc -.. pēc ieskatiem!
Kristīne: Dziesmu tapšanas laikā nekas no tā netiek speciāli lietots, lai spētu kaut ko radīt. Bet, ja gadās, tad gadās.
Kaspars: .. Par!
Jānis: Ja tev ir galva uz ...