TRVE Grāmatas
+4
Pamatā te apspriež albūmus un reizēm filmas, bet nu jāpadalās arī informācijā, kāda lasāmviela ir atzīta par labu esam? Mans hīts jau vairākus gadus ir Bulgakova Meistars un Margarita.
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
+1
Arnolds Šiņķis- Kurzemes cietoksnis 1998.g Jumava
Visvaldis Lācis- Kurzeme (1944-1945) latviešu gara un patvēruma cietoksnis 2010. g. Jumava
^ tur saprotams par WW2 beigām Latvijā.

M. Gincburgs- Motociklu uzbūve un tehniskā apkalpe 1970. g. Liesma
^ daudz noderīgu fundamentālu lietu kā skrūvēt un apieties un braukt.

Ernests Setons Tompsons- Rolfs Mūžamežos 1991. g. Sprīdītis
^ tur par medībām, indiāņiem un visādām dzīves gudrībām.

Jā principā tās ir tās, kas man nāk uzreiz prātā, kuras esmu vairākas reizes pārlasijis.
0
Eķ, pārāk garš saraksts jāstāda būs. Pārsvarā - vēsturiskā literatūra, pašreiz pārlasu "Latvijas atbrīvošanas kara vēsturi". No latviešu rakstniekiem pie iecienītākajiem pieskaitu Anšlavu Eglīti un Aleksandru Grīnu. No ārzemju - neviena izteikta favorīta nav.
0
priekš manis labākais ir Vonegūta ''cilvēks bez valsts'' Remarka trīs draugi un Grīna Dvēseļu Putenis, tie tādi topa lasāmmonstri priekš manis. bet principā parasti lasu visādus dokumentālos vēstures avotus. staļins, hitlers, gulags utt. ļoti gribās kaut ko no Dostojevska palasīt, bet esmu sabaidīts, ka tur neko nevar saprast, tāpēc bail pat ķerties klāt. :D (plus vēl tas, ka ir cilvēki, kuri saka, ka latv. val nav jēga lastīt, jo krieviski esot pilnīgi savādāk)
+1
Ilfa un Petrova 12 krēsli ir labākais thriller žanrā ever :D

Staņislavs Lems sci-fi jomā - visas grāmatas māsterpīss !

pēdējo gadu modernās literatūras mani hīti Nassim Nicholas Taleb "Black Swan" un Michael Talbot "Holographic Universe"
+2
^ Par Lemu varu piekrist. Favorīts no viņa darbiem man laikam ir "Balss no Debesīm". Azimovs arī spārda, kāreiz pašlaik viņu lasu.

Hemingvejs man arī lielā cieņā, īpasi "Kam skanēs zvans". Remarks ar no līdzīgas šnites, bet Hemingveja žūpība kaut kā bišķi vairāk tīk :D

Vonnegūts arī ir ok, bet ierobežotās devās. Kas lasīts no Salmana Rušdi, arī ir paticies, vēl nesen pārlasīju "Zeme zem viņas kājām". Stīvens Kings - ir lieliski gabali, ir arī ne gluži lieliski.

Ā, vēl viena grāmata kas arī konkrēti iespārdija: Mika Valtari - "Sinuhe, ēģiptietis". Iespaidīgs vēsturiskais romāns par faraona Ehnatona, monoteisma pieoniera, valdīšanas laiku.
0
No aburgēniem atmiņā nāk: Aleksandrs Grīns, Laimonis Purs
No buržujiem: Tūrs Heijerdāls, Džeks Londons, Džeralds Darels, Artūrs Konans Doils, Mains Rīds, Džeims Fenimors Kūpers, Agata Kristi, Žils Verns

Tie tādi bērnu dienu lasāmgabali, kad pats sāku grāmatas pirkt, tad praktiski tikai Sci-Fi un vēlāk Fantasy.

No Sci-Fi: Robert Lynn Asprin, Poul Anderson, Lois McMaster Bujold, Jack L. Chalker, Philip Jose Farmer, Alan Dean Foster, Michael W. Gear, Harry Harrison, Robert A. Heinlein, Keith Laumer, Andre Norton, Jack Vance, Сергей Лукьяненко, Олег Дивов

No Fantasy: Steven Brust, Glen Cook, Terry Goodkind, Andre Norton, J. K. Rowling, Andrzej Sapkowski, Мария Семенова

Šogad tikai trīs esmu izlasījis: ''Bada Spēles'', ''True Blood'' un ''Choosing Death (.... history of Death Metal & Grindcore)

Vēl tiek regulāri apčubināta un pašķirstīta ''1001 Beers You Must Try Before You Die''
+1
Man ar topā ir vecie sci-fi gabali. Vectēva grāmatu plauktā sovjeta laikos izdoti ārzemju fantazētāju-astrofiziķu drukājumi šķiet teju vai neizsmeļams resurss :) Tikko kā reiz nobeidzu stāstu krājumu "Dēmonu dzīres" (Azimovs, Aldani, Scilards, Makonels utt.)

Nopietni-komiskajā žanrā laikam ilgi no topa netiks izstumts Džozefa Hellera ģeniālais Catch-22. Tiešām, mega-super grāmata.

+Visādu LV auotru vēsturiski-dokumentālās kara un pēckara perioda grāmatas (piem. Liniņa "Nāves ceļa būvētāji") un dēku stāsti (šeit jāmin Aleksandrs Tauriņš).

Nu jā, arī ārzemju pus-dokumentālie WWII gabali (Kreiseris "Uliss", "Nolādēto leģions").

Vispār kopsummā skaidrs ir viens - WWII un sci-fi trūmetālistiem noteikti ir vieni no topa žanriem :)
0
WWI + WWII
+1
jau sen ka vieniga lasamviela ir trumetal.lv .....
+2
Top3:
1. F.Nīče - Antikrists
2. Dž.Orvels - 1984
3. Sass Henno - Šeit biju es. Pirmais arests

-2
Vēsture, zinātniskā fantastika un dzeja - žanri, no kuriem vienmēr esmu centies izvairīties.
0
^^^^^ A par ko īsti ir tie vecie sc-fi gabali ?! Līdz šim tā arī neko no tā žanra nav aiztikts.
0
^ paņem un palasi ;)
0
pārsvarā zinātniskā fantastika, bet vēlāk varbūt kaut ko vairāk uzrakstīšu.
+2
Ok, padalīšos es arīdzan ar savu "virsotni":

Dan Simmons "Hyperion" un visi tā turpinājumi (nr1 for sure);
Louis Mcmaster Bujold "Vorkosigan Saga";
Glen Cook "Black Company";
Andrzej Sapkowski "Vedjmak";
Vladimir Istarhov "Udar Russkih Bogov";
Aleksandrs Grīns "Dvēseļu Putenis".

Ak jā, atcerējos arī Robert Asprin "MythAdventures".
0
Pirmā dzirdēšana par tādu Istarhovu.
0
Tas nav SCī-FI.... :D
0
:D:D:D:D:D
+2
BoD, nejauc Despera nacistisko literatūru ar zinātnisko fantastiku. :D
0
Protams, ņemt un lasīt būtu vispareizākais, bet ir tādi cilvēki , kuriem ir diezgan problemātiski piesēsties pie kādas grāmatas , par kuru nav nekāda anotācija izlasīta, bet nu interese uzradās ,jo Quorthon pieminēja astrofiziķus.
0
Nu nav ne vainas tai vecās skolas fantastikai, jaunības dienās daudz jamo lasīju. :)
+1
Laikam vēl arī jāatzīmē Harija Harisona "Tērauda Žurka" un stāstiņš "Fantastiskā sāga" - tas bija viens sasodīti labs tulkojums uz latviešu valodu.
0
Žurka bija pirmā grāmata, ko pa savu naudu nopirku. Laikam arī visvairāk izlasītā - kādas 4x.
+1
^nu nez man pēc Azimova un Lema bērnībā žurka likās tāda baigi prastā kaut arī pats 2X esmu izlasījis :D :D
0
A man tās akūnās filozofijas pie kājas - galvenais, lai ir interesanti. Bet ''Foundation'' spārda.
0
uh, zhurka iespardija, laikam izlasiju visas daljas, kadas bija pieejamas nopirkt krievu valoda, 90-to sakuma stacijas tuneli :)
isteniba prasti, bet viegli lasas un ar humoru, man ari nepatik iespringt tajos visos über krutajos filosofijas darbos, jo lasiju agrak tikai tapec, lai atputinatu smadzenes un neparko nedomatu...
man vel tagad Riga majas ap 200 fantastikas gramatam jabut, krievu valoda, ko jau pieminetaja tuneli savulaik pirku, velak jau mainijos ar tadiem pashiem maniakiem ka es :) tachu biezhi vien izradijas, ka panjemu palasit jau to pashu darbu, jo 90-to vidu viss tika parizdots jau ar citiem noformejumiem :)
+1
man literatūrā pagaidām ir tikai divas autoritātes Peļevins (VISS, no a līdz ž) un Nīče, vēl Kafku var šad tad palasīt.

Bišj pat brīnos, ka neviens nav minējis Peļēvinu, manā skatījuma pats pats rakstītā vārda māsters.
0
Es neminēju, tāpēc ka neesmu lasījis.
+1
pēdējā laikā baigi daudz Kamī, Borhesa, Kortāsara (vispār maģiskais reālisms baigi pēdējā laikā), Markesa, Peļēvina, Nabukova, Bulgakovs, protams, vienmēr ir visur līdz, Kafka tāpat, Sartrs arī. tas tā, uz sitiena.
0
O, par Kamī aizmirsu. Trīs no viņa darbiem ir lasīti (Svešinieks, Mēris un Pirmais cilvēks), un Svešinieks stabili ierindojams mana topa augšgalā.

"mSPW, vakar, plkst. 17:44

^^^^^ A par ko īsti ir tie vecie sc-fi gabali ?! Līdz šim tā arī neko no tā žanra nav aiztikts."

Vairāk vai mazāk par to pašu, par ko jaunākie, tikai ar to starpību, ka ļaudis domāja, ka lieljaudas sakitļotāji (nu tādi, kādi skaitījās up-to-date pirms 20 gadiem) arī ap 21. gs. beigām būs pieiejami tikai zinātniski pētnieciskos centros un i tur rindā būs jāstāv :D Toties robots būs labākais cilvēka draugs.
+1
*sakitļotāji = skaitļotāji, sasodīts :)
0
Vecajiem praukliem nav daudz ko pārnest, ja jau pirms 20 gadiem uzņemtās filmās / sarakstītajās grāmatās par nākotni nav minēti piem. mobilie telefoni, plaukstas datori, neredz plakanos monitorus u.c. ikdienišķas lietas. Tie labākie kadri jau nemaz tik sīki to tehniku neaprakstīja, lai auzās neiebrauktu. Dažus 1950-tojos sarakstītus darbus bez šķobīšanās arī tagad var izlasīt, bet citus nesenos ne ...
0
Aha, Heinlaina 50 gadu grāmatas iet iekšā uz urrā.
+1
^^ es jau arī nepārmetu, tik norādu uz raksturīgu 60-to gadu fantastu darbu iezīmi. Vispār elektronikas/datorizācija... attīstības tempus šie stripri par zemu novērtēja, savukārt robotizācijas tempu prognoze izrādījusies pārlieku optimistiska. Arī kosmosa apguve ne tuvu neiet tik raiti, kā domāts. Savukārt arī ģenētika iet uz priekšu straujākiem soļiem, nekā vairums spēja iedomāties.
+1
Palasot 60-to gadu krievu fantastus uz Marsa jau palmas augtu un būtu gaišais komunisms :D
+2
Man šķiet, lielākais pārspīlējums bija, ka jaunās tehnoloģijas un jaunie apstākļi ļoti ietekmēs cilvēku dzīvesveidu. Realitātē tas mainās diezgan maz.
+1
Nu nez, īpaši neesmu sastapies ar darbiem, kur būtu runāts par radikāli mainījušos cilvēka dzīvesveidu.

Negribētos piekrist arī apgalvojumam, ka cilvēku dzīvesveids (vismaz t.s. attīstītajās valstīs) realitātē maz mainītos; patiesībā, man šķiet, tas mainās itin krietni, vienīgi, pašam esot tai procesā iekšā, to ir grūtāk pamanīt.
+6
Es biju domājis tādā griezienā, ka cilvēki tomēr lielākoties nevis cīnās ar robotiem, bet ar sievietēm, alkoholu un garlaicību, kā to darījuši jau izsenis.
+1
^^ Tieši tā. Kaut vai informācijas plūsma. Tagad principā visu var izdarīt, neizejot no mājas, sēžot apenēs pie kompja ar interneta pieslēgumu un kasot pakaļu. Es, piemēram, gribēju redzēt kaut vienu semināru par jauno tehnoloģiju lomu žurnālistikā. Tas notika Rīgā, es personīgi aizbraukt nevarēju todien. Bet rekā - es to visu redzēju tiešraidē videokonforencē netā. Celties 7 no rīta un testies uz Rīgu vai sēdēt mājās halātā, strebt rīta kafiju un iegūt +/- tieši to pašu, manuprāt, ir būtiska izmaiņa dzīvesveidā :)

Protams, Jelgab minētās problēmas gan ir mūžīgas, tur nevaru nepiekrist :)
+1
Visādi sīkumi jau visu nosaka. Ne jau tas, vai tev CRT vai plazmas TV un vai VHS vai BR skaties, vairāk pieradums / atkarība no interneta, mobilajiem sakariem utt. Iepirdīs ar elektromagnētisko pulsu pa pilsētu un hujakš - nav vairs datoru -> un tā kā viss ir datorizēts, nav vairs elektrības, ūdensapgādes, bankas uttt. utjp.
0
Jā, šis vienreiz bija MakGaiverā. Kaut kādi džeki bija nospēruši baigo EMP lielgavalu (izskatījās pēc kosmosa dildo) un gribēja paralizēt pilsētu :) Un tā bija kkāda 87.g. sērija. Arī Sci-Fi, vai zinies.
+1
Jau labu laiku tā nav Sci-Fi. Atombumbai jau ar rada EMP. Ja to uzspridzina augstu atmosfērā, tad var kārtīgu platību noklāt ar pulsi. Tik pašam pēc tam radiācija uz galvas sabirs ...
+1
"Jelgab, šodien, plkst. 12:54

Es biju domājis tādā griezienā, ka cilvēki tomēr lielākoties nevis cīnās ar robotiem, bet ar sievietēm, alkoholu un garlaicību, kā to darījuši jau izsenis."

Lielākoties jau arī sci-fi darbos galvenā cīņa ir ar cilvēka vājībām, tiešā vai metaforiskā veidā.

+4
hmmm, es kaut arī esmu fantastikas filmu cienītāja, neesmu savā mūžā lasījusi nevienu fantastikas žanra grāmatu. nu ja neskaita, bībeli.
bet par to dzīvesveidu, piekritīšu tiem, kas saka, ka mēs vnk paši to nejūtam cik ļoti esam saauguši ar modernajām tehnoloģijām un pat neiedomājamies, ka varētu būt savādāk. kurš tad piem., mūziku klausās uz lentām?
0
BOD, es nerunāju par tagadni, bet par to veidu, kā tas MagGaiverā tika parādīts kā ahūnākā kosmosa future tehnoloģija. :) Zinu tak, kas EMP pa zvēru.
0
Intaram - nu, jā, tā plašāk runājot, ne par ko citu jau mēs nemaz neprotam rakstīt.
+1
Tēma stabili bukmārkos jāiemet , tik daudz ieteicamas lasāmvielas.
+1
u, Bībele pārstāv Fantasy žanru (tāpat kā Gredzenu Pavēnieks, Poters, Konans un Latviešu tautas paskas) ;)
0
Neesmu drošs, vai tautas pasakas ir pieskaitāmas pie fantasy žanra, man šķiet, ka folklora nav tas pats, kas fantasy. Attiecīgi arī īsti nevar pateikt, kā tur ir ar to bībeli, jo tur jau ar krietna daļa folkloras iekšā.
+2
Fantasy ir tieši no pasakām radies. Tā kā Bībelē figurē arī vēsturiskas personas / vietas, tad var arī pie teikām iebāzt. Vobšem, žīdu tautas teikas un pasakas grieķu redakcijā :D
0
Kautgan leģendas arī ir līdzīgs literārs darbs (notikums, kuram varētu takā noticēt, jo balstās uz vēsturiskiem faktiem, kautgan arī pa gļukam pavīd).
+1
ai, katros laikos citu zāli pīpē rakstot vēstures grāmatas, tas attiecināms arī uz izredzēto vēsturi (vecā derība)
un jaunā ir fantasy/parapsiholoģija. nu tipa visi šitie secret, siņeļņikovi, osho. smadzeņu skalošana, lai parastais mirstīgais ticētu, ka varbūt tomēr kādreiz būs mazdrusciņ labi.
+3
A. Grīns-Dvēseļu Putenis-Katram matainajam no LV tai būtu jābūt topā,vardarbība,alkohols... leksika un pupi.
Čaks Palanjuks-Cīņas Klubs. Vnk patīk.
Visvaldis Lācis-2 Pasaules karš (2-5 daļa) btw,atsaucas tas pie kura ir 3ā un 4ā.
Pauls Karels -Operācija "Barbarosa" labs gabals par 2o pasaules karu,friču skatījumā
Topā vēl ir Žils Verns,Džeralds Darels,Tehniskā literatūra par šaujamajiem n šit,Remarks protams un ta vēl vēsturisko personību biogrāfijas,Suvorova kņižkas par 2o pasaules karu un vēl Stīvens Kings.
Un vspar-Man patīk lasīt.
+2
1. Kamī, it īpaši "Svešinieks"
2. Īvlins Vo (angļu melnā humora kalsiķis), it īpaši romāni "Sauja pīšļu" un "Atgriešanās Braidshedā".
3. Latīņamerikāņi: Borhess, Vargass Ljosa, Markess, Fuentess, Rulfo, Kasaress. Nu vobščem Kortasārs ir vienīgais, kas man kaut kā neiet pie sirds
4. Bitņiki, it sevišķi Keruaks un Berouzs.
Pēdējā laika atklājums man ir Salmans Rušdi. Izcils rakstnieks, interesanti palasīt, ja ir vēlme iepazīt Indijas vēsturi un kultūru.
No latviešiem man patīk Berelis, no latviešu klasiķiem laikam Blaumanis ir vienīgais, ko esmu lasījis ārpus obligātās lasāmvielas, ko skolā vajadzēja iepazīt.
+3
baisi interesanti būtu palasīt šīs grāmatas:
Keith Kahn-Harris "Extreme Metal: Music and Culture on the Edge"
Deena Weinstein "Heavy metal: The Music and its Culture"
Deena Weinstein "Heavy Metal: A Cultural Sociology"

google books it kā piedāvā daļēji apskatīt, bet gribētos pilnā garumā. Ja kāds zin kur viņas dabūt elektroniskā vai taustāma formātā par nelielām naudiņām, lūdzu, padod ziņu. Par nelielu naudiņu šajā gadījumā varētu uzskatīt ar vienu ciparu pirms komata rakstāmu summu latos.
+2
nesenā pagātnē lasītās un par labām atzītās :

Staņislavs Lems - Solaris, Summa Technologiae
Kristiāns Krahts un Igo Nīrmans - Metāns
Čaks Palanjuks - Apsēstie
Lorens Rīss - Aušvica
Džulians Badžīni - Ateisms
Kristiāns Krahts - 1979
Vilis Vītols - Savējiem
Ginters Grass - Skārda Bungas, Kaķis un Pele, Lobot Sīpolu,
Roberts Smitsons - rakstu krājums
Džordžs Orvels - Posts Parīzē un Londonā
Manfrēds Stīgers - Globalizācija
Andrejs Upītis - noveles
Fricis Bārda - dzejoļi
Ž. P. Sartrs - Nelabums
daudz ar foto tematiku saistītas grāmatas

tagad lasīšu jauno latviešu trilleri - Otto Ozols - Latvieši ir visur :D cerams, ka būs grāvējs

uc., bet pārsvarā jau skatos filmas tomēr
0
ā un vēl tā latviešu zinātniskās fantastikas grāmatas, zaļajos vākus u know
+1
ā, vēl lasīju visus latviešu prozas lasījumus pa gadiem. kā arī laba grāmata ir "Latviešu zelta stāsti"
+3
mincīt, vai domā "Sudrabota saule leca"? 20o gadu fantastika ar elektriskajiem kaujas ratiem un nāvīgajām trompetēm?
0
Heavy Metal: A Cultural Sociology - šo grāmatu nupat atradu Sage onlain žurnālos, bet tur vajadzīga LU parole. vai arī jāmaksā
0
o, jā, paldies, Skuju Frīdis - Sudrabota Saule Lec
+2
Dikti patīk fantastika, tikai problēma tā ka pārsvarā viss vai nu angliski, vai krieviski.
Filips Diks - totalitāri režīmi, prāta kontrole, zaudētas un iznīcinātas identitātes, izplūdušas robežas starp dažādām realitēm un visi tie sižeti uz kādiem balstās tādas filmas kā "Cypher". Vēl neesmu uzdūries nevienam viņa romānam, kas nepatiktu. Man in the high castle, Ubik, Time out of joint, A scanner darkly, Zap gun, Clans of the Alphane Moon utt.
Kanādas skautu (vai armijas, neatceros) "survival manual". Noderīga informācija. Tikšu līdz otram kompim, atradīšu un uzlikšu uz failiem.lv
Kastaņeda - lēni un pamatīgi, un fonā dažreiz palaižu Alchemist "Inertia" uz riņķi.
0
Alchemist ir riktīgi kruta grupa. nav gan laikam īpaši populāra šeit. Diks (haha) būs jāiečeko.
0
Dikam slaveni skaitā ''The Running Man'' un ''The Man in the High Castle'' (uzvarētāji friči un japoškas pa ASV ņemas ...).
+1
Jā, Alchemist bija mans lielais atradums pirms dažiem gadiem. "Tripsis" un "Spiritech" visiecienītākie.

Bet nu bāc... es saku tādas filmas kā "Cypher", ko reti kurš ir redzējis (droši vien), bet neatjēdzos pateikt, ka arī tādas kā "Matrix", ko visi taču zina. Jā, tas nav pēc viņa romāna, bet tas ir punkts punktā pēc viņa principiem. Viņš jau 70-to beigās kaut kādā konferencē teica, ka dažreiz viņam škietot, ka realitāte ir kādas augstākas varas digitāli uzkonstruēta ilūzija. Jā... nav viegli dzīvot cilvēkam ar neapvaldāmu fantāziju, turklāt vēl ja psihotropās vielas ir "ēdienkartē".
Ja slinkums lasīt, ir arī filma "A Scanner Darkly" pēc tāda paša nosaukuma F. Dika romāna. Veidota jocīgā stilā; uzfilmēta ar īstiem aktieriem (Keanu Reeves u.c.) un pēc tam pārzīmēta pa virsu kā multene.
Viszināmākā noteikti ir "Blade Runner", kas ir pēc romāna "Do androids dream of electric sheep".
0
Nuja, atkal sajaucu "The Running Man" (Kings) ar "Blade Runner" ...
+1
A Scanner Darkly novilku un nolūrēju pēc tam, kad fragmentu redzēju savulaik Elektrā, labs gabals ar kārtīgu maindfaku.

A par realitāti kā augstākas varas uzkonstruētu ilūziju - tas jau nav arī pretrunā ar vairumu reliģiju. Bet vispār apmēram šādu ideju pirmoreiz manīju kādā fantasta stāstā, ja atmiņa neviļ, tas bija S. Lema varoņa Ijona Klusā piedzīvojumos, tikai tur saprotamu iemeslu dēļ cilvēku lomu pildīja kastes ar perfolentēm.
0
btw,jau pāris gadus manā īpašumā ir grāmata "Death Metal - A to Z"
Skyforger tur ir iekšā :D
+1
Intaram

Tikai, atšķirībā no reliģiju stāstiem, Dikam tās augstākās varas nav dievības un mākslīgās realitātes nav radītas, lai tajās iekļautajiem cilvēkiem būtu pilnvērtīgāka dzīve.
0
Nezinu, kā tur tam Dikam, bet - ar ko tad īsti atšķiras dievība no augstākas (t.i. pārcilvēciskas) varas?

Par to pilnvērtīgāko dzīvi jau ar tā nosacīti. Piemēram, dievs tip radījis cilvēku lai tas dzīvotu vispār, pretstatā neeksistencei. Taču vai eksistence ārpus mūsu realitātes uztveres vispār mums kvalificējas kā eksistence?

Pilnvērtīgāka dzīve mākslīgā realitātē - tas jau attiecināms vairāk uz virtuālo realitāti, par kuru tu apzinies, ka tā ir virtuāla (datorspēles, lomu spēles utt.), jo "pilnvērtīgs" principā ir salīdzinošs jēdziens; bez iespējas salīdzināt diez vai tev liksies tava dzīve nepilnvērtīga; un kā jau piemērs liecināja, salīdzinājums mierīgi var būt arī izfantazēts.
+1
Dievība (vismaz teorētiski) no vienkārši augstākas varas atšķiras ar to ka ir augstāka par visām varām ko cilvēki (vai kas cits, kas nav dievība) var radīt.
Pēc grāmatas, visu, ko dievs radīja viņš "redzēja labu esam" (džeks parasti bija apmierināts ar savu darbu), tā ka laikam jau nevar arī teikt, ka radīja, lai eksistētu pretēji neeksistencei, bet ka tam uzreiz ir pielika arī "labuma" vērtība.
Par to pilnvērtību... nu Matriksu taču esi redzējis un zini, kāds tur bija pretstats starp diviem eksistences veidiem. Apmēram tā es to biju domājis.
0
A kas runā par Grāmatas Dievu ?

Tad cilvēki sanāk, ka ir visi tie, kas nav dievības un nav dzīvnieki ? Pārejas posmu nav ?
0
Nu es jau teicu - augstāka, t.i. pārcilvēciska vara.

Par Matriksu runājot - nav īsti skaidrs, kādēļ tām mašīnām vispār bija vajadzīgs tiem cilvēkiem kaut kādu realitātes ilūziju radīt. Ne jau lai cilvēkiem būtu labā. It kā lai būtu pakļāvīgāki, apmierināti ar savu ilūziju par dzīvi? Varēja veikt lobotomiju vai kaut ko tādu un pohuj. Vai vēl labāk, ģenētiski modificēt, lai visi jau piedzimtu idioti. Vai arī viņiem no svara bij tieši smadzeņu aktivitāte?
0
Nu par to grāmatas dievu ieminējos, jo tomēr dzīvojam t.s. Rietumu kultūrā, kur valdošā reliģiskā doma ir kristietība. Un nav jau runa par to cik daudz ticīgo ir mūsdienās vai kāda šodien ir baznīcas loma. Tās lietas ir "ieēdušās audeklā" daudz dziļāk.

"Tad cilvēki sanāk, ka ir visi tie, kas nav dievības un nav dzīvnieki ? Pārejas posmu nav ?"

Ko?
0
''Dievība (vismaz teorētiski) no vienkārši augstākas varas atšķiras ar to ka ir augstāka par visām varām ko cilvēki (vai kas cits, kas nav dievība) var radīt.''

Tātad cilvēks (ar to saprotot ne tikai Homo Sapiens) nevar kļūt par dievību ?
0
Matriksā šie konstatēja, ka ja cilvēki visu laiku ir laimīgi (idioti tak ir laimīgi, ne?), tad ilgi neizvelk. Kautkas tamlīdzīgs. bet tur jau nav jēdzas dziļu jēgu meklēt, jo galvenā jēga bija kautkā sasaistīt specefektus kopā.
0
1) Ko tu vēl, bez Homo Sapiens, saproti ar cilvēku?
2) Dievība jau pēc definīcijas ir kaut kas pārcilvēcisks.
+2
Galvenā jēga bija jāuztver simboliski. Tehniski smalkumi nebija paši galvenie.

Droši vien lielāka jēga radīsies ja rediģēšu šo teikumu tā:
''Dievība (vismaz teorētiski) no vienkārši augstākas (par vienu personu augstākas) varas atšķiras ar to, ka ir augstāka par visām varām ko cilvēki var radīt.''
Laikam jau Ļeņina, Staļina un citu piemēri liecina, ka cilvēks var kļūt par tādu kā dievību, bet ne jau pats sevi viņš par to uztaisa, ir vajadzīgi tūkstoši, kas uztur (sevī) šo ilūziju. Kā teica ļ.cien. Džordžs Kārlins - "i have as much authority as the pope, i just don't have as many people who believe it."
Kādā brīdī augstāka vara var būt piemēram arī lavīna kalnos, un tad jau nav svarīgi vai esi sapiens, pilnpiens vai erectus.
+1
Cilvēku radīta vara tiek nodrošināta ar pašu cilvēku palīdzību, tādēļ nav uzskatāma par augstāku varu attiecībā pret cilvēci. Savukārt dabas norises notiek pašas par sevi, bez nodoma un noteikta mērķa attiecībā uz tiem, ko tās skar, tādēļ arī nav uzskatāmas par varu imho. Force majeure principā ir tikai juridisks termins, kura etimoloģija droši vien ir saist'tia ar ticību Dievam kā augstākai varai.
+1
^^ Mao un Kim Ir Sena piemēri vē vairāk ...

1) Ko tu vēl, bez Homo Sapiens, saproti ar cilvēku?

Nu, mazie zaļie vīriņi, kas lidinās zupastraukos, tak ar ir cilvēki, ja ar šo vārdu apzīmē saprātīgu būtni, kas māk: apzināti melot, pieradināt zvēriņus un bez īpašas vajadzības darīt citiem kustoņiem pāri.
+1
Nu jā, taisnība, attiecībā pret cilvēci vispār, cilvēku radītā vara nav augstāka, bet attiecībā pret (noteiktu skaitu) cilvēku, tā ir augstāka. Te jau var arī atvedināt definīciju par īstu dievību - fenomens kas pretendē uz visas cilvēces elka/ glābēja/ sodītāja statusu un, kam nav noskaidrojama nekāda fiziska/ pasaulīga izcelsme. (t.i. otrā daļa nosaka, ka Ļeņins u.c. tomēr atkrīt) Vai kas tāds eksistē, tas ir cits jautājums.
Un tam vai dabas norises notiek tā vai šitā nav lielas nozīmes. Daba kopumā ir augstāka vara, un augstāka par visiem nevis par dažiem. Fakts ir, ka piem. plūdi pārvērš ļoti daudzu cilvēku dzīves un dara to nepielūdzami.
+1
Ja es uzspridzinu HES, tad tā nav dievišķā iejaukšanās ? Bet ja to izdara onka no Debesīm, tad ir (ar tādu pašu iznājkumu)?

Un ja nu mani onka no Debesīm uz to pamudināja, kā to džeku, kurš savu mammu ar katanu sarasolēja ?
+1
"Cilvēku radīta vara tiek nodrošināta ar pašu cilvēku palīdzību, tādēļ nav uzskatāma par augstāku varu attiecībā pret cilvēci."
Domāju par šo, un ienāca prātā, ka tā vara taču tiek realizēta ar cilvēku palīdzību tikai ārēji, mehāniski, bet pēc būtības tā tiek realizēta ar baiļu palīdzību. Un tā kā katrs no kaut kā baidās, tad bailes var uzskatīt par pārcilvēcisku spēku.
Vispār man liekas, ka vara ir vienmēr lielāka pat par tiem, kas ir pie varas.
+1
Protams, jo viņi kļūst par tās kalpiem un ir no tās jau atkarīgi. Reizēm, pie varas esošais ir vairāk ierobežots savā rīcībā, nekā tas, kam nav nekādas varas.
+1
Danunax, labāk kāds aļāks jāierauj.
+2
Vienalga nepiekrītu, ka daba ir augstāka vara, jo manā ieskatā vara ir iespēja apzināti ietekmēt procesus; dabas procesiem nekādas apziņas nav, dabas parādības nedz kādu soda, nedz atalgo.

Bailes savukārt ir emocijas, kuras pašas par sevi principā arī ir dabas parādība. Tad jau varētu teikt, ka arī instinkti ir vara.
+2
Ieraut nav slikta doma, filozōfēšana labāk vedīsies :D
+3
Ā, par mazajiem zaļajiem vīriņiem kā cilvēkiem: pieņemot ka tādi eksistē (ko tīri pēc varbūtūbu teorijas ir grūti apšaubīt), nevar automātiski pieņemt, ka viņu domāšana un prāta darbība vispār līdzinās cilvēkam, tādēļ nevar arī pieņemt, ka viņiem piemīt tevis minētās vājības. Jebkurā gadījumā, ja viņi reāli eksistē, respektīvi, mēs teorētiski varētu viņu eksistenci kaut kādā veidā fiksēt, tas nozīmētu, ka viņi ir tās pašas mūsu realitātes sastāvdaļa, tikpat reāli kā tārpi vai zvaigznes, līdz ar to automātiski izslēdzot dievību statusu.

Principā pēc šādas loģikas iznāk, ka dievi nevar eksistēt, jo viņu eksistence stāv ārpus mūsu sapratnes par reālu eksistenci :D
0
Čist aļāks japaņem.
+1
"Vienalga nepiekrītu, ka daba ir augstāka vara, jo manā ieskatā vara ir iespēja apzināti ietekmēt procesus; dabas procesiem nekādas apziņas nav, dabas parādības nedz kādu soda, nedz atalgo."

Vara ir kaut kas, ko var "izjust uz savas ādas" un kas liek kādam rīkoties citādi nekā viņš pats pirms mirkļa varbūt ir vēlējies. Apzināta vai neapzināta, tas jau ir smalkāks iedalījums.
Apzināta ir varas iegūšana un turēšana, bet es domāju, ka vara pati par sevi var būt arī neapzināta. Dabai taču noteikti ir vara pār cilvēkiem, lai arī tikai cilvēki to apzinās. Vara nav sodīšana un atalgošana, vara ir spēja ietekmēt un izmainīt.
0
Jā, protams, spēja ietekmēt un izmainīt. Taču tāda spēja piemīt jebkam - sākot ar kodoltermiskām reakcijām un beidzot ar blusu kodieniem. Pēc tevis teiktā iznāk, ka arī jebkuras manas dzīvības izpausmes, kaut vai pirdieni, ir varas izpausmes.
+1
nejauciet celonus un sekas. :-)
cilveka pamatinstinksts ir izdzivosana. "vara" ir izpausme tam, ka kads var pamatoti apdraudet tavu izdzivosanu. blusa neko var apdraudet, vina var apdraudet pati sevi, jo tu vinu nosit ar avizi, tikai vina to neapzinas un vinai ir po, jo vinai ir miljons dzimtas bralu, dzimta izdzivos. :-)
+1
1) Blusas pārnēsāja mēri. Bet, protams, pat tad tā ir tikai dabas, ne varas, izpausme.
2) Blusu sitot ar avīzi nenosist.

+1
Nu labi jūs mani pārliecinājāt. Tik stingrām pozīcijām es nevaru iebilst.
+1
"Pēc tevis teiktā iznāk, ka arī jebkuras manas dzīvības izpausmes, kaut vai pirdieni, ir varas izpausmes." - sen nebiju tādu pērli iekš TM izlasījis. :D
+4
Neliela reklāma Walkam un viņa pirmajam romānam "Verķumāte":

www.youtube.com/watch?v=4k-j0HCAk50...

www.youtube.com/watch?v=Quchf_k077E...

0
Nesen draugs nopirka grāmatu "Aizliegtā vēsture" ("Forbidden History: Prehistoric Technologies, Extraterrestrial Intervention, and the Suppressed Origins of Civilization"). Interesanti skatījumi par cilvēces izcelšanos, kas apgāž gan Darvina teoriju, gan kreacionisma idejas, gan citas "pasakas par cilvēces izcelsmi", par ko šobrīd māca skolās un ne tikai.
+2
^ kur sazīmējams, ka tā arī nav pasaka? Protams, papildus skatījums - tas ir vērtīgi jebkurā gadījumā.
+1
Ja no daiļlitetūras, tad noteikti Remarks. Jāsaka gan, ka viņš jālasa ar pauzēm. Šovasar sanāca izlasīt ar ļoti nelielu laika starpību gan Melno obelisku, gan Lisabonas naktis, kā arī Debesīma nav lutekļu un shēma laikās pārāk skaidra. Izcila grāmata ir Hansa Falladas Dzērājs. Nesen pabeidzu Selindžera stāstu izlasi - ļoti viltīgu salikta grāmata - tajā ir divi lieliski stāsti, viens grāmatas sākumā otrs beigās - Īstā diena banānzivīm un Tedijs. No dzejas noteikti iesakāms Šarla Bodlēra Ļaunuma puķes.
0
^^ Kā teica Bendžamins Franklins (nedaudz izvēršot) - mūsu pasaulē noteiktas ir tikai divas lietas - nāve un nodokļi.
+2
Remarks jālasa ar atstarpēm, jā. Kā izrāvu 3 draugus un Triumfa arku, tā momentā ķēros pie visa pārējā, kas vecākiem bija plauktos. Lisabonas naktis, kuru lasīju pēdējo, jau vilku gariem zobiem. KOpš tā laika neesmu neko no tā pārlasījis.
Kā smējās sieva, Remarka varoņi ir nabadzīgie, trūcīgie bēgļi, kas dzīvo teju bez graša kabatā, toties brauc ar takšiem un tempj kalvadosu.
0
Bet tas jau attiecas uz gana daudziem autoriem, man kā pirmais nāk prātā Vonnegūts, kuru ar nevar tā visu pēc kārtas lasīt.
0
Tas vairāk attiecas uz autoriem ar specifisku stilu / paņēmieniem - sevišķi, ja tas stils pats par sevi tevi nesajūsmina. Tas pats kas mūzikā - vienas bandas diskogrāfiju noklausīties.
+1
Tā kā te daudziem zinātniskā fantastika bija cieņā, tad iemetīšu šo vēsti te: miris Rejs Bredberijs.

"Ray Bradbury, the prolific science-fiction author who not only dreamed of going to Mars but wrote about living there in a manner that evoked the best of Jules Verne, L. Frank Baum and H.G. Wells, died Tuesday night in Southern California, his daughter confirmed to the Associated Press. He was 91.

No further details were available."

www.people.com/people/article/0,,2...
0
nebija manos favorītos, bet žēl tāpat
+4
man jāsaka kā nereti gadījumos, kad ieraugi kāda LV aktiera nekrologu.

"Ko, vai t' šis vēl bija dzīvs?!"
0
Augusts Saulietis( 1869.22.XIII - 1933.27.I). Zvaigznē var nopirkt viņa stāstu krājumu. Tāds latviešu vientulīgais doom.

Šito nospēru no vienas lapas: ''Galvenās tēmas: cilvēka ciešanu, vientulības un atšķirtības motīvi, sirdsapziņas un vainas, nozieguma un atmaksas problēmas, dzīves un nāves, cilvēka ideālu un meklējumu traģika. Saulieša darbu kompozīcijā liela nozīme zemtekstam, atmosfērai, kaut arī tēlu un jūtu loks parasti veidots vienā noskaņā. Cilvēka iekšējās dzīves simbolisku vispārinājumu Saulietis parasti panāk ar daudznozīmīga dabas tēlojuma palīdzību, kas emocionāli atbalso varoņu iekšējo dvēseles stāvokli. ''
0
Adolf Hitler's rambling magnum opus, Mein Kampf is considered a blueprint of the radical nationalist, pungently anti-Semitic vision that he would put into practice when the Nazis captured power in Germany, in 1933. It reflects his thinking so accurately that one German historian describes the book as "direct access to Hitler's brain."

In fact, the book's contents were considered potent and infectious enough that the postwar administration in Allied-occupied Germany banned its publication, a prohibition that German authorities maintained, and which is to remain in place until the end of 2015, when the copyright expires. What happens then is the object of intense discussion and soul-searching in Germany, where, 67 years after the war's end, freedom of speech is still curtailed when it promotes Nazi ideology.

chronicle.com/article/Defusing-Me...
+1
Aizliegs arī turpmāk, tas jau vairāk kā skaidrs.
+2
Netīšām uzzināju, ka Māris Salējs ved pārrunas ar Zvaigzni ABC par Andžeja Sapkovska grāmatu tulkošanu latviski. Karoč, pastāv neliela varbūtība, ka latviski būs šitais stāsts:

www.youtube.com/watch?v=A3GEPkjNh6k...
+1
...man pat patīk
0
Savulaik lasiju krieviski, tiri laba viegla literatura bija.
0
pirmais krājums reāl;i spārdīja, pēcākais cikls gan daudz šķidrāks bija, bet nu ok, ar aliņu
0
Jā, pirmā grāmata ir noteikti manā fantasy top 5.
Turpinājums bija aizvien bālāks, lai gan pirmās divas pentaloģijas grāmatas bija labas. Trešā jau... nu, tā. Ceturto, šķiet, es nemaz neiesāku.
0
Es pashlaik saku lasit pedejas 3 daljas no shama gabala. Pirms 10 gadiem biju izlasijis visu, kas uz to bridi bija, tagad esot Riga, pirms menesha, atklaju ka vel 3 gramatas ir izdotas - nu tad tagad ari lasu :)

shite sikak, par ko es domaju:

dreamworlds.ru/obzori/knigi/53181-...
0
Viens no labākajiem grāmatu seriāliem. Pēdējās grāmatas gan palika čābīgas.
0
Neatceros detaljas, cik biju iedvesmots lasot pirms 10 gadiem, bet tagad ari neko sliktu nevau pateikt - normali lasas, lai nosistu laiku un pavelk :)
+3
Izcili laba grāmata: Dr. Arnis Radiņš — Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē, R., Neputns, 2012.

kultura.delfi.lv/news/culturenvironm...

www.neputns.lv/catalogue-info.php?...

Grāmata ir baisi bieza, liela, skaista un ar attēlu simtu simtiem. Tāpēc dārga. Lētākais variants ir — pirkt Neputna bodītē uz Tērbatas ielas (otrā ielas pusē iepretim krogam Gauja). Tur maksā 20 latus. Tirāža drīz būs izpirkta, bet papildtirāžas drukāšana esot pagaidām vēl uz jautājuma zīmes.
+1
Grūtupa "Maniaks" ir ūber trve. Par izvarotāju, slepkavu Rogaļevu un mazliet nekam nederīgo tieslietu, izmeklēšanas utt. sistēmu Padomju Latvijā. Ja pareizi atceros. Bet vajag drusku nervus, lai lasītu. Tur pat upuru bildītes grāmatai viducī ir.
-3
Nekad neesmu sapratis, kamdēļ tiek rakstītas grāmatas par slepkavām, sadistiem, tirāniem...Pārāk daudz goda priekš viņiem tiek atvēlēts...
+1
^^ Grūtupa "Ešafots" man patika labāk.

www.atena.lv/index.php?zoomid=36...
+5
Kurrat, nu tad lasi arheoloģijas grāmatu :) Atšķirībā no slepkavu un sadistu biogrāfijām, arheoloģijas grāmatā miruši ir pilnīgi visi!
+1
No bībeles gan tad turies pa gabalu.
+2
No bīberes ar'
+2
Justiines?
0
Vai Lauras?
0
Dethecrator, izskatās jau labi. Kā gallindi palīdzēja galliem ar romiešiem kauties ar apstāstīts ?
0
Neesmu es visu izlasījis vēl — Dr. Radiņš uzmanību pievērš tiem atradumiem, kas ir Latvijas teritorijā. Sākot no paleolīta jau. Jātvingi u.c. pieminēti epizodiski. Toties ir daudz citāti arī no senās literatūras (tas ir, sākot no brīža, kad rūnu raksti apstāsta, kā vikingi dabūjuši pa ragiem Kurzemē un knapi tikuši ārā) un turpinot ar Viduslaiku literatūru — priekš arheoloģijas grāmatas diezgan netipiski. Tāpēc saku — diez vai pēdējos gados tik daudzpusīga un milzīga vēstures grāmata ir kāda cita iznākusi!
+3
no latviešiem mīļākais rakstnieks laikam joprojām Andrejs Upīts, viņa noveles tiešām ir vienkārši lieliskas, bet nu arī "Zaļā zeme", manuprāt, ir labs darbs, par spīti nikno skolnieku kritikai
0
kāds no jums ir izlasījis to jauno grāmatu par blekmetālu, kur arī Skyforger aprakstīti?
0
Savādi, ka L. Pura Pilskalnu tetraloģija nav minēta.. Tā tāda tīri patīkama lasāmviela, kas, starp citu, taps arī skatāma: www.tvnet.lv/izklaide/kino/44346...
0
Azimova "The Last Question". filer.case.edu/dts8/thelastq.htm...
Uhh. Iespaidīgi.
+1
ca.isohunt.com/torrent_details/449...
te ir daudz grāmatas elektroniski. Rekomendēju, A.Bīvora "Berlīnes krišana"
+1
Tā Berlīnes krišana baisi piebāzta ar faktiem, kartēm - lēni lasās. Gandrīz kā rokasgrāmata :D
+2
Nupat izlasīju Despera aizdoto James S. A. Corey ''Leviathan Wakes'' - viens no labākajiem Sci-Fy gabaliem, kāds pēdējos gados lasīts. Pietiekami liels zinātniskās ticamības moments, labi uzrakstīts. Var pilnībā piekrist uz vāka redzamajam George R.R. Martin citātam ''Kickass space opera!''.

en.wikipedia.org/wiki/Leviathan_Wake...
+1
Es tā skatos, ka apgāds "Mansards" līdztekus jau plaši iztirzātajai grāmatai " Jelgava 94" ir arī izdevis V. Lācīša jauno romānu "Amsterdamas princips". Nez, kāds ir to grāmatu lasījis. Vai tā lasās tikpat viegli, kā viņa iepriekšējais bestsellers "Stroika ar skatu uz Londonu"?
0
^ Iepriekšējais bija «Atmodināt Lāčplēsi». Jauno vēl lasījis neesmu, bet abas iepriekšējās rekomendēju.
0
Es to pirmo V. Lācīša darbu esmu lasījis un man patika. Tā tīri stilistiski varētu salīdzināt ar "Jelgava 94"
0
^ kaut kādā ziņā jā. Tā kriminālā intriga gan tāda drusku aiz matiem pievilkta likās.
+1
Krutākā «Zaratustras» parodija, kāda lasīta:

tyrannyoftradition.com/2013/03/11/thus-spo...
0
Šitā ir trve grāmata vai nav? www.latvietis.lv/index.cgi?action=31...
+1
tas jau bija japoste pie "nacistu oripogandas" :D
+2
TIkko izlasīju Choosing Death
www.choosingdeath.com/
0
kādi iespaidi ?
+4
Atziņa no diršanās par libertariānismu, LGBT, gomosjaķinu utt. facebookā ar Juri Kažu, Dmitriju Mironovu un vēl dažiem:

Suppose we have two books on the desk in front of us: The Satanic Bible by Anton Szandor LaVey and Ayn Rand's «Atlas Shrugged». The basic standpoint of both is the extreme individualism. One of those books preaches us how cool it is to stand for greed, exploitation of others, social irresponsibility and corporate profit at all costs. And the other book is The Satanic Bible.
+1
Neilgi pirms pērnā gada nogales izlasīju "Swedish Death Metal", ko sarakstījis Insision basists Daniel Ekeroth: www.amazon.com/Swedish-Death-Metal...

Kārtējais gabals par metāla vēsturi, kas, saprotams, koncentrējas uz zviedru detuhas rašanos un attīstību. Visai detalizēts un, pat varētu teikt, intīms ieskats (autors jau ar turpat vien dauzījies, vien bijis pārīti gadu jaunāks par scēnas centrālajiem darboņiem), ar daudziem citātiem no iesaistītajiem, labi uzbur ainiņu, kāda valdījusi zviedru scēnā astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā. Pie reizes rosināja kārtīgāk iečekot celmlaužus, un jāatzīst, ka, piemēram, Nihilist, kas rādās esam centrālā banda visā pasākumā bijusi, ir pa pirmo. Tiesa, jo tuvāk tā nonāk pārtapšanai par Entombed, jo garlaicīgāka paliek, bet varbūt tas tāpēc, ka Entombed jau labi pazīstams. Grotesque, kas vēlāk pārtapa par At the Gates un Liers in Wait, arī spārda. Tāpat atmiņā iesēdies fakts, ka zviedru panki līdz grindkoram bija nonākuši jau 1982. gadā, kad Asocial izdeva savu pirmo demo (pēcāk gan iemācījās kārtīgāk spēlēt štrumus un atrada bez ātruma arī citas iespējas izpausties).
Lielu daļu no grāmatas aizņem pareizo zviedru bandu enciklopēdija, kā arī fanzine bibliogrāfija. Interesanti, bet pirmo daļu pietiekami labi aizpilda metālarhīvi un citas interneta vietnes, savukārt otrā - var jau parēkt par žurnālu vākiem, bet bez satura iepētīšanas jēgas maz.

Vēl pāris dienās izrāvu cauri Andreja skaiļa pēdējo romānu "Melnā Atraitne" - Skailis tak ar skaitās trve, ne?
+1
… at three o’clock in the morning, it was time to go home. It was raining, and my conscience was telling me, ‘Get somebody to drive you home’. But the evil side of my conscience told me, ‘Fuck that! Drive home, motherfucker’. I went with the bad one – the wrong one – and right away I was driving along, zigzagging along the road. I was really, really drunk, man: wasted. A turn came, and the car just did a fucking 360 on the road and hit a wall. I looked out of the car and there was a huge church, right there, staring at me. It was three in the morning, I was standing there by myself, and the whole front of my car was completely destroyed.

I was looking at the church and I was mad at it. I was thinking to myself, ‘Why did I have to hit a church? Why the fuck are you in my way, church?’

www.soulfly.com/autobiography...
+5
John Gray (cits, ne tas, kurš izdevis "Men are from Mars..." sērijas grāmatas)
"Straw Dogs"
Pirmā izvēle titulam "smaga grāmata" no visa, kas pēdējā laikā lasīts.
Stāsts par to, ka radības kronim cilvēkam derētu izvilkt galvu no mākoņiem. Nihilistisks, bet apdomāšanas vērts sacerējums.
Trūkums tāds, ka dažās vietās būtībā nepierādāmi apgalvojumi izteikti un pieņemti kā pašsaprotami. Tās vietas gan nav grūti izolēt. Ņemot vērā tematiku, ar to laikam jārēķinās. Tomēr par dumju vai nepamatotu to visu būs grūti nosaukt. Galu galā - nav jau mācību grāmata. Paredzēta kā pārdomu viela pieaugušajiem. Paša optimisma un garīgās viengabalainības labad būs foršāk, ja lasītājs atradīs spēcīgus pretargumentus un spēs noraidīt visas autora idejas.

Kopējo virzienu īsumā demonstrē šādi citāti:

"Humans cannot live without illusions. For the men and women of today, an irrational faith in progress may be the only antidote to nihilism. Without the hope that the future will be better than the past, they could not go on."

"Today, for the mass of humanity, science and technology embody 'miracle, mystery, and authority'. Science promises that the most ancient human fantasies will at last be realized. Sickness and ageing will be abolished; scarcity and poverty will be no more; the species will become immortal. Like Christianity in the past, the modern cult of science lives on the hope of miracles. But to think that science can transform the human lot is to believe in magic. Time retorts to the illusions of humanism with the reality: frail, deranged, undelivered humanity. Even as it enables poverty to be diminished and sickness to be alleviated, science will be used to refine tyranny and perfect the art of war."

Starp citu, kopumā radniecīgs domu virziens M. Velbeka romāniem, īpaši "Varbūt ir sala". Izlasiet. Būs jautri.
+1
Jāņa Rozes grāmatnīcās vēstures grāmatas daudzas labas šobrīd atrodamas pa 5 EUR vai mazāk. Centra unītī paķēru lielas, biezas Vēstures institūta grāmatas par Āraišiem, viduslaiku pilīm utt. Spicē toties divi plaukti ar vēsturisko literatūru angliski: sākot ar zinātniski pamatotu S. Gautāmas biogrāfiju, turpinot ar lielajiem Viduslaiku karavadoņiem un beidzot ar Hitlera/Staļina binārās opozīcijas bezgalīgo ekspluatāciju.
+4
Re, jaunajau paaudzei grāmatas vairs nevajadzēs. Nekādas.

fenikssizklaide.lv/latviesu-skoleni-tw...
+5
Izskatās, ka skolās ir reālas problēmas ar ventilāciju.

Vislabāk "patika" tas, kurš pat ķīmiju no matemātikas neatšķir. Izskatās arī, ka dažs labs bez telefona pat nebūs spējīgs izskaitīt, cik tai barā bija urāli, kas viņam to telefonu atņēma.
+1
Man pēdējā gada topa augšgalā ir - Staņislavs Lems "Solaris". Gads iet uz beigām bet no troņa šo neviens tā arī nenogāž.
+1
Tātad — sekojot mīļāko grāmatu topiem purnagrām., varu iedot citiem izlasīt šādas grāmatas (uz atdošanu!), ja pretī iedosiet izlasīt kaut ko līdzīgu no sci-fi un arī, sacīsim, dark epic fantasy, jo tagad uzzināju, ka tāds žanrs ir — cik noprotu, kas radniecīgs Unblack Metal :)) Pliku fantāziju par burvjiem un citiem ērmiem labāk ne. (No tā žanra esu izlasījis tikai dažas grāmatas mūžā un arī tāpēc, ka mazajiem brāļiem savulaik lasīt priekšā vajadzēja. Ja kāds iedos, tad lasīšu, bet naudu negribas tērēt, pērkot uz dullo un nezinot, kas ir kas!)

Latviskie tulkojumi:
R. Silverbergs «Atgriešanās Belzagorā» †
N. Geimens «Nekadiene» †
S. Lukjaņenko «Nakts Sardze» un tā otra Sardze, kas latviski tulkota (pirku priekš kādreizējās draudzenes, nesmīniet, bļe!)
Kompilācija — «Baltijas teiksma» (leišu sci-fi īsie stāsti) †
Parodija «Gredzenu caurums» (oriģinālā — «Bored of the Rings», rēcīga satīra par paši-saprotiet-ko :)

Angliski:
Isaac Asimov — «Foundation Series» (pilnā garumā, no psihovēstures profesora Hari Seldon iecelšanas galaktiskās impērijas premjera amatā līdz Golanam Trevizem un Janovam Peloratam «Gajas hipotēzes» pārbaudīšanā). No Robotu sērijas arī šis tas ir, bet ne visas grāmatas.
William Gibson — 2/3 no visiem viņa darbiem (prasiet, kas interesē, un es pateikšu, vai man ir)
Harry Harrison: trīs romānu iepresējums vienā ķieģelī — «Stainless Steel Rat Sings the Blues» un vēl divi romāni par Džimu DiGrīzu. «Cietā» sci-fi no Harisona («Make Room! Make Room!») nav līdz šim trāpījusies.

Ar † atzīmētas grāmatas, kuras esmu gatavs aizmainīt prom pavisam, uz neatdošanu. Rakstiet, ja ir kas! Pretī soliet dot LV vai EN darbus, krieviski labāk ne…
0
starp citu Jāņa Rozes grāmatnīcā ir tāds sektoriņš - "lētāk", tur pa 3-5 eur var labus sci-fi/vēsturiskos vai vienkārši trillerus dabūt. šogad kādas 15 grāmatas no tā sektora esmu izlasījis. "Melnais ordenis", "Kodekss" un "Kaulu altāris" bija pat ļoti OK
0
Tā «Atgriešanās Belzagorā» (jeb Downward to the Earth - tulkotāji uzdarbojas) man kādreiz patika, tiesa, tad vēl nebija necik daudz ar transcendentālām tēmām iznācis saskarties.

Foundation Series labprāt izlasītu - nu vismaz pamēģinātu iesākt. Pretī varu piedāvāt šo to no latviski tulkotā; par anglisko versiju aizdošanas atļaujas dabūšanu neesmu drošs ;)
+1
No šiem žanriem man tik grāmatas siervalodā. Dark Fantasy ir tie paši burvji un citi ērmi, tik tā atšķirība, ka ''labie'' nav diži pozitīvāki par sliktajiem un vienradži pārtiek no jaunavām ;) Principā, "Game of Thrones'' ar var pie Dark Fabntasy skaitīt.
0
Pievienojos Bleidam :)
0
kad bushu ziema Riga bus atkal kada chupinja ar gramatam "siervaloda" jaieperk. Parasti ieperkos gramatnica pie Dzirnavu un Upisha stura. Tur jaunumi ir par labu cenu, bet ir ari ljoti daudz labumu, par vel sapratigakam cenam, max 5 eur.
+1
Pirmā, kas ienāca prātā, ir Leo Taksila "Jautrā bībele" - labs, visai rēcīgi un objektīvi uzrakstīts uzdirsiens bībelei. Kaut kad jaunībā mēģināju lasīt ''īsto'' bībeli, sapratu, ka tā ir bezjēdzīga laika nosišana, netiku tālāk par 2.lapu. Derdzas lasīt dēļ stila, kādā tā ir uzrakstīta, un arī dēļ apjomīgās propagandas.
Edgars Allans Po, "Nodevīgā sirds".
Karloss Kastaneda, izlasīti pirmie 3 sējumi.
No padomju laika sci-fi atceros Aleksandra Šaļimova futūristisko darbu "Logs uz bezgalību". Par brīnumu, šajā darbā lasītājam netiek uzspiesta pārpretīgā padomju ideoloģija. Dēļ šī fakta to ir patīkami lasīt. Pāris stāsti tīri labi sakrīt ar reāliem notikumiem. Atgādina Bikini atolu un lielvaru slepenos dienestus.
No mūsu autoriem:
I.Ziedonis, "Kurzemīte". H.Legzdiņš, "Ronis". Sen atpakaļ pamanījos ielūkoties vienā E.Veidenbauma dzejas krājumā. Jāsaka, biju pārsteigts par dzejas savdabību. Labs drūmenieks.
0
^^ Polaris grāmatnīca ? Sen neesmu pircis, bet ''Gora'' Jēzusbaznīcas ielā vislaik bija lētāka un arī izvēle 3x lielāka - www.janus.lv/rus/nasi_magazini/r...
0
Blade - paldies!
Proveshu apmeklet tevis piemineto, nakosho reizi! Vienigais man galigi neizdevigi uz turieni kulties, a tev ar richuku pari tiltam laikam baigi viegli :)
0
Tiem, kam patika Caladan Brood, kā arī tiem, kam patīk episkas fantasy grāmatas varu ieteikt Malazan Book of the Fallen, no kurienes arī Caladan Brood ņem iedvesmu (Caladan Brood ir viens no personāžiem sērijā)

Var salīdzināt ar Song of Ice and Fire, tikai viss ir daudz kompleksāk un vienlaicīgi risinās daudzi notikumi, kas beigās savijās vienā, un nav labā un ļaunā puse.
0
Kas tas pa Caladan Brood? Šitais?

www.youtube.com/watch?v=py6iHvKbDjs...
0
Kas ir "siervaloda" ?
0
Politnekorektuma stunda: Caladan Brood - sava daudz majestātiskākā priekšgājēja Summoning bezkaunīgais klons.
+1
kurš man patīk labāk par Summoning ;)

A Song of Ice and Fire jau tā 6-8 sižeta līnijas, kur nu vēl koplicētāk :D Kur tur kāds labais, ar grūti pateikt.
+1
jā, tas pats. Internetā grāmatas var atrast, ja patīk lasīt uz Kindles vai tabletes. Man šīs grāmatas patīk labāk nekā Song of Ice and Fire, bet tas jau personīgi.

rekur grāmatu saraksts en.wikipedia.org/wiki/Malazan_Book_o...
0
A Song of Ice and Fire"" man patīk tāpēc, ka tur tās parelālās darbības ir visai koncentrēti aprakstītas. Besī, ka dažos ciklos, piem. ''The Wheel of Time'' ( en.wikipedia.org/wiki/The_Wheel_of_T... ) katram varonim ir pa 50.lpp. un kad beidzot tiec pie viņa atpakaļ grāmatas vidū, esi jau piemirsis, kas tas tāds ir un ko dara :D
+6
Sasēņots sociālajos tīklos… 

"Būtu vispār ļoti interesanti, ja seksuālus aktus (arī to visu kas saistīts ar šīm cilvēku attiecībām) dēvētu krievu klasikas nosaukumos, piemēram, "mums ar abām draudzeni vakar bija tāda "Anna Kareņina", ka mēlē joprojām krampji" vai "vakarnakt bija tāds "noziegums un sods", ka visa mugura vienās švīkās".
Vai "šovakar ņemšu priekšā "Brāļus Karamazovus". Visus trīs."
"Idiots" — par aktu, kurš nenotika
"Karš un miers" — sekss pēc kvēla strīda, salabšanas nolūkos
"Suņa sirds" kad kāds, kurš tev nepatīk, neliek Tev mieru
"Doktors Živago" — kad nākamajā dienā intīmās vietās parādās nevēlami simptomi
"Liktenīgās olas" būtu atbilde uz "Doktoru Živago", galvenais, lai nav "Mēris" (te jau no krieviem pārejam uz pasaules literatūru)
"Morfijs" — tad, kad iesaistītie nav īsti pie skaidra prāta
"Bīstamie sakari" īpašus komentārus neprasa — sekss bez izsargāšanās
"Rebeka" — kuce, kura nocēla man čali
"Svešinieks", šķiet, komentārus neprasa (skatīt bāru Ļeņingrada un tamlīdzīgus ūķus)
Par "Dāmu ar sunīti" vajag likt cietumā!
"Ķiršu dārzs" — brīvā dabā, zem plašā debessjuma
"Zaļā zeme" — viss notika attiecīgu vielu ietekmē
"Ceplis" — akts pirtī
"Lielās cerības" — kad tiec līdz gultai ar lielo mīlu, bet tur nekas prātīgs nesanāk
"Nodevīgā sirds" — centies būt monogāms, bet nekādi nesanāk
"Nožēlojamie" — ja guļ ar kādu, kura vienkārši žēl
"Hamlets" — kad nekādi nevar izlemt, seksam būt vai nebūt.
"Vējiem līdzi" — kur ved, tur eju, jā, un par sekām domāšu rīt
"Romeo un Džuljeta" ir pavisam parasts gotu pārītis, kopā griež vēnas
"Rietumu frontē bez pārmaiņām" — nav seksa, nu nav
"Stāsts par divām pilsētām" — sekss pa telefonu
"Laika ceļotāja sieva" — draugs visu laiku zem vielām vai pālī
"Odiseja" — tad, kad lai tiktu pie seksa, jābrauc ar vismaz diviem dažādiem sabiedriskajiem
"Mana māsīca Reičela" — nu incests kas incests
"Lepnums un aizspriedumi" — kad cilvēki ir ļoti konservatīvi misionāri un nebāž neko nekur citādi
"Zaļais bruņinieks" — džekam vienmēr ir zāle
"Džeina Eira" — kad meičiņa nav glīta. "Frankenšteins" — kad čalītis
"1984": kad man pēdējo reizi bija sekss
"Dzīvnieku ferma" — iegāju padzert ļeņingradā
"Mūsu rūpju ziema": ja gadās kļūt par jaunajiem vecākiem
"Alise Brīnumzemē" — kad lietots ļoti daudz dažādu vieliņu
"Vinnijs Pūks un viņa draugi": liels čalis pagadījies
Sapnis vasaras naktī" — kad pamosties un saproti, ka tas nebija sekss, tu to tikai nosapņoji
"Cilvēks kas smejas": bišķi par daudz zāles, nekas nesanāks
"Bāskervilu suns" — kad tavam partnerim ir fetišs pārģērbties par dažādiem zvēriņiem
"Dziedoņi ērkšķu krūmā" — meitene ir pārāk piedzērusies un dzied
"Tumsas sirds" — kad partneris vienmēr spītīgi pastāv uz to, ka jāizslēdz gaisma
"Ceļā" — kad tevi stopējot ieved mežā
"Triumfa arka": orgasms
"Simt vientulības gadu" — ieilgusi masturbācija
"Melnais obelisks": sekss kapos senā jaunībā
"Metamorfozes" — kad no rīta tas visnotaļ glītais jauneklis no vakardienas ir transformējies kaut kādā kukainī
"Princis un ubaga zēns" — geju sekss par naudu
"Zaudētās ilūzijas": vārdu sakot, tricārs nav aiz kalniem
"Meistars un Margarita": ļoti trokšņaini kaimiņi
"Zudušo laiku meklējot" — kad grābstās ap bijušajiem/-ām
"Sodoma un Gomora": ierastā ikdiena
"Burvis" — kad partneris ļoti spējīgs
"Harijs Poters un uguns biķeris" — piedzirdi mazu zēnu un izmanto
"Stepes vilks": čalim patīk brīvās attiecības
"Ar klauna acīm": domā, ka esi smuka, bet visa kosmētika iztecējusi pa seju
"Pīters Pens" — kad tavs mazais draudziņš nu nekādi negrib izaugt liels
"Parmas klosteris" — ievēro celibātu
"Ir maiga nakts" — kad viss tā romantiski, ar rožu ziedlapiņām un svecēm (kuras nekur nesprauž)
"Miris pirms rītausmas" — nekāda seksa no rīta
"Gluži aukstasinīgi" — mēnešreižu laikā
"Kolekcionārs" — parasts maukurs
"Etīde purpura toņos" — arī der mēnešreizēm
"Pārruna par metodi", kad šis tas seksuālajā dzīvē nesaskan
" Godo Gaidot" — kad čalis kaut kur aizdzēries un nenāk, kamēr tu tur sēdi savā mežģīņu negližē
"Kaķa šūpulis" — kad gultas galā kaķis mēģina gulēt un ir napmierināts, ka jūs to gultu šūpojat
"Mirušās dvēseles" — kad abi ir tā pārdzēruši jēgu, ka no rīta neko neatceras
"Process": domāju, liekus komentārus neprasa
"Dāmas portrets" — kad guļ ar visādiem māksliniekiem
Andra Neiburga "Stum, stum"
+1
Beidzot iznākusi Marata Kalandarova grāmatas «Vīza uz dzelmi» beidzamā puse, kas pabeidz stāstu, kurš vijas ap Estonia nogrimšanu pirms 20 gadiem. Sarakstīta savdabīgā paveidā tam žanram, ko angliski sauc creative non-fiction: lasi romānu par bandītiem, mentiem, muitniekiem, «eksotiskām dejotājām», jūrniekiem utt., un vienā brīdī saproti — tā visa taču ir patiesība!!! Uzvārdi, notikumi, fakti, laika momenti.

Otrā daļa ilgi aizkavējās (pirmā iznāca 2010. g.), jo autors pa šo laiku Maskavā ticis nobliezts.

nra.lv/kultura/125831-nepa...

Autors vispār ir rīdzinieks, karjeru sācis Latvijas Radio krievu raidījumu redakcijā, bet tad pārgājis uz lielākiem tirgiem un lielākiem medijiem.
+3
Piegriezušās visādas grāmatas par klasiskā roka vēsturi, maļ un tik pārmaļ nu jau kāda trešā autoru paaudze vienu un to pašu par Led Zeppelin un Queen. Par pitaku senāk nopirku šādu: «Seven Deadly Sins» by Corey Taylor.

Slipknot un Stone Sour vokālists apraksta dzīvi un sabiedrību oriģinālā veidā — stāstīdams par septiņiem nāves grēkiem pēc kārtas: lepnību, žūpību, miesaskāri, rijību, skaudību un kas nu tur vēl. Katru nodaļu viņš sāk ar smieklīgiem pastāstiņiem no deviņdesmito gadu pagrīdes Aiovā, par dzeršanu/drāšanos/narkotikām utt., tad pārejot pie visas sabiedrības kopumā. Grāmata nevienu brīdi nav plātīšanās no sērijas «re, kādi mēs kruti mūziķi», tur vietām pavīd drīzāk nežēlīga pašanalīze — bet arī ne tik daudz, lai sāktu apnikt. Kopumā «Seven Deadly Sins» ir par mūsu laikiem, ne kādām atsevišķām personām.

Tā kā tā ir Teilora pirmā grāmata, var redzēt, kā viņš rakstot ir pamazām «ierakstījies», uzņēmis apgriezienus, un tas viņam ar katru nodaļu izdodas arvien labāk.

Tagad iznāks otra grāmata «You’re Making Me Hate You», no kuras te pieejami fragmenti. Līdzīgs stils (vienlaikus jautrs, bet būtībā nopietns) bija raksturīgs arī pirmajam darbam: www.theguardian.com/music/2015/jun/03/s...

0
kur tu viņu par pitaku dabūji?
0
Jāņa Rozes grāmatnīcā Barona ielā. Bet tas bija vēl pirms kāda laiciņa. Tagad iedevu kkam lasīt.
+1
Fantāzijas žanra grāmatas nekad neesmu varējis piespiesties lasīt — vienīgais izņēmums bija bērnībā, kad abi jaunākie brāļi bija mazi, un lasīju viņiem priekšā kaut kādus pāris darbus, no kuriem neatceros pat nosaukumus. Bet tagad: pirmais fantāzijas darbs, kuru izlasīju ar interesi: Jānis Valks — «Rakstu vācēja ceļš»!

www.gramata24.lv/gramatas/daillitera...

Darbība norisinās 8000 gadus tālā nākotnē, kurā Zeme pamazām sāk atspirgt no apokalipizģeca. Kas to izraisīja un kāpēc, neviens vairs neatminas, jo lielākā daļa sabiedrības noslīdēja atpakaļ akmens laikmetā un tikai 7000 gadus vēlāk atsāka kādu ļoti lēnu progresiņu. Galvenais varonis Tagoberts pieder pie profesijas, kuras pārstāvji klīst apkārt pa dažādas apzinības pakāpes ciemiem un miestiem, meklējot senus rakstus, lai tos iesniegtu savai valdībai Literas pilsētā un saņemtu piķi. Tad vienā dienā viņš saņem uzdevumu, kas daudz neatšķiras no «aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko». Lai būtu «jautrāk», priekšniecība šim pasaka: ja 6 gadu, 6 mēnešu un 6 dienu laikā neatnesīsi šo sazin ko, tu nebūsi izpildījis uzdevumu un tev pārgriezīs rīkli. Sakrāvis mantiņas un komandējuma naudu ēzelim uz muguras, Tago iziet no Nacionālās bibliotēkas uz tuksneša kāpu pusi.

Sižets kopumā velk paralēles ar Azimova «Foundation's Edge», ar to atšķirību, ka «Rakstu vācēja ceļā» viss notiek tepat uz Zemes, un šāda tāda māģija tiek likta lietā. Tago ir tāds tēls, kuru iegūtu, ja saspiestu kopā Azimova tēlu G. Trevizes un J. Pelorata rakstura īpašības: rodas ārēji izlēmīgs un vienlaikus pie sevis iekšēji introspektīvs intelektuālis — vientuļnieks ar licenci nogalināt. Savukārt mazāk svarīgās galveno tēlu raksturu īpašības Jānis Valks ir «sazipojis» Tago ceļabiedra — ēzeļa izskatā. Nu, un arī «Rakstu vācēja ceļā» ir sava Blissenobiarella, šeit — Lora.

Kopumā simpātisks ir pats uzstādījums: ir tādi cilvēki, kas vecu rakstu dēļ gatavi nogalināt!
+1
Esmu iepircis, neesmu lasījis. Tik daudz ko lasīt, tik maz laika...
0
mja...
man ari jau kaudze ar fantastikas gramatam savakusies, katru reizi esot dzimtene apmekleju vienu krievu gramatnicu Riga, ieperku vismaz 3, bet ... lasit te vel neesu sacis, ari par maz laika ...
+1
pēdējos gados grāmats lasītas gauži maz (profesionālā literatūra neskaitās). Bet kkāda impulsa vadīts nesen grāmatnīcā nopirku šo grāmatu www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas... Lielos vilcienos mega sensācija nav, bet te tas viss izklāstīts ar faktiem, loģiskiem pieņēmumiem. Grāmata viegli lasās, aizrauj. Patiks vēstures interesentiem.
+1
Šogad lasīts galvenokārt angliski, šobrīd tikai otro grāmatu latviski šajā gadā lasu. Tā ir Mikas Waltari kārtējais episkais klucis (varbūt kāds ir lasījis vēsturisko romānu "Sinuhe, ēģiptietis") "Turms, nemirstīgais". Darbība risinās apmēram 500 gadus p.m.ē dažādās vietās Vidusjūrā un ap to un ietver joniešu sacelšanos un grieķu-persiešu karu. Pats sākums neuzrunāja, divas reizes noliku malā, bet tad beigās aizgāja. Tālāk viss līdzīgā stilā kā ēģiptietī, vēsturiski fakti atjaukti ar krietnu daudzumu fikcijas, šajā gadījumā iebraucot arī pārdabiskuma laukā ar visādādām pagānu dievu manifestācijām un untumiem. Netrūkst arī mahaču un pārošanās; pēdējā gan tiek pieminēta caur puķēm, toties lielos kvantumos.

Vēl no šīgada atklājumiem var pieminēt fantāzijas autoru Brendonu Sandersonu (Brandon Sanderson) - visas trīs izlasītās viņa grāmatas diezgan spārdīja, īpaši Steelheart, kurā sižets risinās postapokaliptiskā Amerikā, pie kam šos sūdus izraisījuši ir ļautiņi, kam sazin kādā kārtā līdz ar kādas komētas parādīšanos ir uzradušās dažādas superspējas. Tikai viņi visi kā viens ir sliktie, un cīnās savā starpā, pa vidam bezkaislīgi slaktējot un paverdzinot parastos cilvēkus. Labo supervaroņu nav - "power corrupts people, absolute power corrupts absolutely". Šim ir iznācis arī turpinājums, un cik saprotu, pašlaik top arī trešais gabals sērijā.

Rindā gaida Edvarda Lūkasa "Maldināšana" - par spiegošanu aukstā kara laikā un tagad.
+1
Varu iedot izlasīt Mikas Waltari ''Mēs nemirsim nekad'' par Ziemas Karu.

Suvorovs sper - Ledlauzi neesmu vēl lasījis, bet uz vēlāku laiku ir atlikts ''Atbrīvotājs'' par Čehu sacelšanās apspiešanu un lasīts ir ''Akvārijs'' par krievu specnaza un GRU (armijas izlūkdienests) apmācības metodiku un darbībām. Pēdējie divi ir autobiogrāfiski. 1978.gadā autors ar ģimeni parāva vagu uz Angliju.

Pēdējos gados ar to lasīšanu ir švakāk - šogad tikai dažas grāmatas lasītas. Tīri labi aizgāja Patrick Rothfuss triloģijas pirmās divas bībeles: en.wikipedia.org/wiki/The_Kingkiller... . Otrā vairāk patika. Samērā savdabīgi raksta un arī maģijas sistēma ir pārdomāta un visai oriģināla.

Tagad pieķēros Giles Kristian - God of Vengeance: www.goodreads.com/book/show/21456819-... . Pagaidām 50lpp. izlasītas bet būs trū - no tām 25 aizņēma vikingu savstarpējas jūras kaujas sulīgs apraksts ;)
+2
Ak nu. Brendans Sandersons un Mark Lawrence arī ir mani pēdējo pāris gadu atklājumi.
No Rotfusa paņēmu pagaidām pirmo gabalu - labs.

Es vispār nemīlu lasīt sērijas pēc kārtas; man vajag pauzes, citu autoru, citu žanru - citādu ātri atēdas. Tā es pēc Gerald's Game un Dolores Claiborne nepatikšanas vairs neesmu lasījis nevienu Stīvenu Kingu - pat Zaļo jūdzi ne.

Patlaban lasu Robert R. McCammon "Speaks the Nightbird", par miertiesneša palīgu/detektīvu Amerikas kolonijās 17./18. gs mijā.
0
Kingam no jaunākiem gabaliem tīri labs bija Dr. Sleep - The Shining turpinājums ar nu jau pieaugušo Danielu sižeta centrā.

To Waltari par Ziemas karu es labprāt kaut kad aizņemtos.
0
Es bērnībā Konanu pārlasījos (kādas 5 grāmatas) - pēc tam pāris gadus uz Fantasy žanru pat neskatījos, līdz Vecrīgas grāmatu antikvariātā pa lēto nopirku Terry Goodkind ''Wizard's First Rule'', ko joprojām uzskatu par vienu no labākajām žanra grāmatām. Uzņemtais seriāls bija skatāms, bet visai blāva grāmatas robinhudizēta atblāzma
0
No 1. decembra līdz 6. decembrim jau divdesmito reizi Rīgā norisināsies literatūras festivāls "Prozas lasījumi". Ceturtdienas vakarā norisināsies “Netikumīgo stāstu vakars”. Kopā sanāks autori Ieva Melgalve, Agnese Rutkēviča, Dace Vīgante, Andris Habermanis un Jānis Valks.

Pasākums notiks 3. decembrī, plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī, Ģertrūdes ielā 101a.

Fragmenti no Valka mūžamtopošās «Ideālās Pasaules»: valks.weebly.com/ide257l257-pasaule....
0
tie būs stāsti, kas vedinās uz dzeršanu, kaušanos un torentu kačāšanu ?
0
Skaņas fails bija atrasts, papildus trokšņa radītāji pieslēgti, atlika tikai nospiest play.

— Nemaz nemēģini pārbaudīt savas dzirdes izturību, aizspied ausis, — teicu Kailajai sievietei un nospiedu peles pogu. Labi zinādams, kas sekos, aizspiedu ausis arī pats.

Nedaudz tas līdzēja, bet tikai nedaudz. Pretgaisa aizsardzības sirēnas kaukoņa, manis paša miksēta ar smagās artilērijas lādiņu sprādzieniem, nepārspējamā spēkā lauzās ārā no tumbām, likās, tūlīt kā ar triecienvilni aizslaucīs visu, kas pagadīsies ceļā. Augstfrekvence grieza ausīs kā naži, zemie sprādzienveidīgie fona basi blieza pa sirdi un kājām. Drošības pēc operatīvi uzmetu kaklā pastiprinātāja strāvas vadu, lai, ja nu gadījumā zaudēju samaņu, man krītot, vads pats izrautos no rozetes.

Fils bija mierīgs un nesatricināms, pamodās viņš ātri, piecēlās kājās un vislabākajam civilās aizsardzības tonim atbilstoši paķēra no gultas segu, uzklāja to uz galvas, nometās guļus uz grīdas un ar aizspiestām ausīm rāpoja uz durvju pusi. No segas apakšas viņš pārmetoši nolūkojās manī, ziņkārīgi manis līdzatvestajā trešdienas vakarā redzētajā sievietē un ar interesi uz abiem pārējiem dusošajiem spirta lacējiem, kā par brīnumu, šī nolūkošanās viņam netraucēja, rāpojot kā tārpam, ieturēt lēnu, bet neatlaidīgu kustību uz durvju pusi. Kāli pat šīs drausmīgās smadzenes plosošās skaņas nespēja ietekmēt, viņš gan nemierīgi sagrozījās, bet augšā vēl nemodās. Hosē, dažas sekundes ilgāk nekā Fils klausījies šo unikālo skaņu jūkli, pielēca kājās ar tādu rāvienu un lēcienu, ka radās manis jau pieminētie saplēstie stikli. Viņš bija tik jaudīgs, ka apgāza lielo galdu uz kura atradās dažas glāzes. Neveiksmīgi? Varbūt. Glāzes saplēstas, bet spirta pudeles bija no plastmasas un aizskrūvētas tā, ka šķidrie zaudējumi nebija. Par laimi, galds negāzās uz Kailās sievietes pusi, tā ka viņa palika neskarta un, aizspiedusi ausis ar rokām, smējās, pēc skata likās — skaļi un sirsnīgi smējās. Veiksmīgi arī tas, ka galds krītot aizķēra uz krēsla dusošo Kāli, apgāza viņu un pamodināja. Šoks puisim bija pamatīgs. Kālis zibenīgi vēlās uz dīvāna pusi, tas palēcās uz augšu un Kālis jau bija zem tā. Es sapratu, ka turpmākai audiospīdzināšanai nav jēgas un izslēdzu skaņu.

— Bļe, pizģec.
0
Kopošanos pavisam aizmirsi.
0
^ BoD komentāram adresēts
0
… tāpēc arī Netikumīgo stāstu vakars!

BTW, dažas dienas pēc tā «bļaģ» dzejas skandāla dzēru ar Ratinīku. Šai viss dzīvoklis pilns ar puķēm, čemodāns ar konfektēm, cepumiem un visu ko citu, ko šai skolnieki sastiepuši. (Čemodāns burtiskā nozīmē, nevis metaforiskā: redzot, ko klasesbiedri sadāvinājuši, viens bija starpbrīdī aizskrējis mājās pēc kofera, kur to visu sabērt.) Plus vēl tāds pats spainis uzdāvināts kā tas, ko pa Dzejas dienām bija uzmaukuši galvā Raiņa piemineklim.

BTW, ja pagājušogad balsojumā par Eiropas cilvēku Latvijā finālā bija Jelgab, tad šogad — Ratinīka. Nav slikti pagrīdes autoriem. Balsošana šeit: www.visidati.lv/aptauja/1130862382/...
0
Intar, kas gan netikumīgs ir iekš kopošanās ?
0
Un kas netikumīgs ir tevis pieminētajās aktivitātēs?
0
Teiksi, ka dzert un kauties ir tikumīgi (pareizi, piedienīgi, atbalstāmi uttt.) ?
+1
Viss atkarīgs no naudas lietām.

Piem., izkauties tāpat, zlobas dēļ — nosodāmi!
Kauties, ja par to maksā — super, profesionāls bokseris!
Dzert par savu naudu — davaj!
Regulāri dzert na haļavu — netikumīgi…
Drāzties tāpat vien — viss pareizi!
Kopoties par naudu — fuj, prostitūcija…
0
Visu martu Jumavas grāmatnīcās atlaides gudro grāmatu sērijai. Piem., Ričarda Dokinsa «Dieva delūziju» pareizā un profesionālā Alda Lauža tulkojumā nopirku pa 8 eiro, citas vēl lētākas.
0
God Delusion man ir oriģinālvalodā. Tiesa gan, kā ateistam, man liela jēga no tās grāmatas nav, ja nu vien pāris noderīgi argumenti strīdos ar kreacionistiem, kuros uz vecumu arvien retāk ielaižos. Tā grāmata vairāk noderētu kādiem svārstīgiem tipāžiem.
+1
Marķīzs de Sads "Jūstīne" un "120 Sodomas dienas";
Elisters Kraulis "Ekvinokcija"
Fridrihs Nīče "Tā Runāja Zaratustra"';
Ostvalds Špenglers "Vakarzemes Noriets"

Šīm nu gan jābūt katra inteliģenta grāmatu plauktā. Izlasītām.
+5
NU TAS IR PIZĢECS ŠITĀ PATEIKT ...
+2
^^ Kāpēc?
+1
Głos Pana
0
Šodien un rīt no 12:00 līdz kādiem 18:00 Rīgas svētku ietvaros Vērmanītī būs arī grāmatu teltis no visiem vadošajiem izdevējiem. Var nākt arī ātrāk, gan jau kkas būs vaļā — viss bez grāmatnīcu uzcenojuma.
+3
Beidzot izlasīju Nergala grāmatu The Confessions Of a Heretic. Grāmata baigi viegli lasās, jo ir intervijas formā. Diezgan interesanti bija palasīt. Bet nu smieklu uzrāva viens moments, kur Nergals baigi sajūsminājās par baznīcu dedzināšanu Norvēģijā 90.-ajos. Viņš ar pāris domubiedriem arī esot plānojis kādu baznīcu Polijā nodedzināt. Viss esot aizgājis tik tālu, ka viņi pat gājuši izlūkos, un, iedomājaties, mašīnā esot pabraukuši garām tai noskatītajai baznīcai. :D Satan! :D
0
Baigi labi nomaskēta būs bijusi. Nu jā, gan jau arī bija noskatījuši tādu, kur neviens netraucētu rīkoties :D Nez kādi Polijā likmi, varētu domāt, ka tādā katoļu valstī par baznīcu svilināšanu ar diviem gadiem vis cauri netiktu, bet ej nu sazin.
0
Viņam jau par Bībeles saplēšanu vien gribēja pāris gadus piespriest.
0
Protams, bet advokāts baznīcas svilināšanu varbūt varētu pavērst par parastu ļaunprātīgu dedzināšanu, nevis kristīgo reliģijas zaimošanu.
0
^ Tas jau ir vēl sliktāk: parasts kriminālnoziegums bez ideoloģiska attaisnojuma. Līdzīgi kā dažus jauniešus, kuri noorganizēja pretošanās šūniņu padomju varai 70-to beigās (sadeva pa muti dažiem čekas kolaborantiem, ekspropriēja naudu dažiem vadošiem padomju darbiniekiem, nokurināja mentu posteni Dubultos, beigās vienu čekistu piesēja mežā pie koka utt.) un kur piedalījās arī dziesminieks Valdis Atāls, padomju tiesa notiesāja nevis par pretpadomju darbību, bet gan vnk par bruņotu laupīšanu.
+1
^ Žurnālā "Liesma" bija gara intervija ar grupas vadītāju, kuru sauca, šķiet, Mārtiņš Zilberts. Tur minēts arī kāds "dzejnieks", kura loma neviennozīmīga. Nezinu, kam tur taisnība, neesmu nekur vairāk informācijai uzdūries. Valda Atāla stāsti arī aizplīvuroti.
0
Tūlīt, tūlīt jābūt visur pieejamai L.A. Times kara korespondenta Sergeja Loiko grāmatai «LIDOSTA».

www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas...

Autors būs Rīgā pēc nedēļas, 27. septembrī, un 18:30 būs sastopams apgādā «Mansards» Barona ielā 33.

www.dgramata.lv/literaras-zinas/jau...
+1
Šodien grāmatnīcā Alfā jau bija.
+2
Nedēļas nogalē — ikgadējie Rīgas Grāmatu svētki Kongresu namā:

www.janisroze.lv/lv/news/zinas/rigas...

Pēdēefs nolādējams.
+1
Šī tāda baiga labā vietne tiem, kam negribās neko pirkt :D Visādi metāla žurnāli pdf formātā (piem. Dark City sākot ar 2000. gadu, vecie un jaunie Metal Hammer utt), kā arī pāris labas grāmatas - Swedish Death Metal, Choosing Death: The Improbable History of Death Metal and Grindcore, Black Metal: Evolution Of The Cult utt.

vk.com/club86238826...
+1
No Ķīpsalas lielās izstādes patlaban palikuši pie manis daži eksemplāri ar šādiem lielizdevumiem — varu piespēlēt par pašizmaksu:

A. Dzenis «Prūši karā ar likteni» pa 15 eiro

A. Grīns «Dvēseļu putenis» — tikko pārizdota cietajos vākos ar oriģinālajām ilustrācijām, 7 eiro

G. Kalme «Latviešu karotprasme» (cietie vāki, nāk līdzi karšu komplekts un CD) pa 8 eiro — mūsu cīņas Waffen SS rindās izmantotas kā ilustrācija dažādiem taktikas veidiem: aizsardzība, atkāpšanās, izlūkošana, uzbrukums.

Piesakās pie manis līdz nedēļas beigām, tikmēr šīs vēl stāvēs man pa rokai.
+5
Fantāzijas uzplūdiem "Zvaigznes" izdevniecībā tagad seko mēģinājumi pierunāt vietējos autorus, lai tie iesit roku kādos sci-fi gabalos. Uz dullo paņēmu izlasīt Ilzes Eņģeles sacerējumu "Sektors 18-08"
www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/aprakst...

Darbība norit diezgan patālā nākotnē, kad ir kolonizēts Marss, Venēra un vēl citi debess ķermeņi. Visi dzīvo lielā, ārēji laimīgā federācijā ar nosaukumu Saules Loks, kur cilvēki nemelo, nekrāpjas, ir materiāli nodrošināti, bez piepūles ir slaidi un skaisti, protams — vegāni, strādā tikai interesantās, katram piemērotās profesijās un visus briestošos konfliktus atrisina ar bezgalīgām pārrunām, skolotāju morāles lekcijām un meditēšanu. Tāda sieviešžurnālu idille, kur "visu iespējams izrunāt". Tikmēr tālumā turpretī eksistē Ceirero civilizācija, kura balstās uz konkurenci, naidu, resursu izlaupīšanu, dabas piesārņošanu un sava tuvākā apčakarēšanu. Nu apmēram tā kā "Nezinītis Saules pilsētā" un "Nezinītis uz Mēness" no vecās klasikas.

Lai būtu lielāks juceklis, ir vēl arī tālumtālu attīstījusies un tagad nemateriālā formā eksistējošā Vesspas civilizācija (kas spēj izveidot sev fizisko ķermeni, lai parunātu ar romāna varoņiem, apmēram tā kā Dr. Manhatans "Watchmen" filmā) un spētu mirklī atrisināt visas Ceirero un Saules loka problēmas — bet atsakās to darīt! Visbeidzot, visiem pa vidu ir kosmiskie pirāti (kur nu kārtīgā kosmiskajā operā bez tiem!), kas grib ieraut nāsīs spēcīgu ķīmisku vielu ar saīsinājumu V-preps, kas uz Saules Loka iemītniekiem iedarbojas graujoši (rada agresiju un liek aizmirst visu bezkonflikta audzināšanu, izraisa kautiņus un pat slepkavības), savukārt uz Ceirero vietējo vajadzībām tas ir dārgs nervu ārstniecības līdzeklis ar pretēju iedarbību.

Titulārais "Sektors 18-08" tēlots kā tukšš, mazizpētīts izplatījuma apgabals pusceļā starp Saules Loku un Ceirero, kurā pazudis viens miermīlīgo Saules Loka pētnieku kuģis, un tagad to meklēt dodas apbruņots kreiseris. Tik viena bēda: uz kreisera pirms starta uzlīduši V-prepu sarijušies un dūres izvicinājuši pusaudži — flotes kadeti, kas ar sāpošām galvām tagad atjēdzas uz sveša kreisera, kurš dodas iekšā neizpētītā, tories pirātu un agresīvu citplanētiešu apsēstā kosmosa sektorā.

Ja jums šķiet, ka tur nu toč jābūt iznākušam vienam smieklīgam stāstiņam, tad varu apliecināt, ka tas tā NAV. Autorei piemīt vērā ņemamas spējas savīt sižeta pavērsienus un izmantot pašas uzliktos spēles laukuma uzstādījumus: notikumi seko cits citam, pat ja pazudušais (izrādās, pirātu sagrābtais) kuģis un palīgā atsūtītais kreiseris ir divus mēnešus salipuši kopā ar spēka lauku, visu laiku abas puses cenšas viena otru pārspēt viltībā pārrunās un aplinkus riebeklībās. (Nu tādas Minskas sarunas t.s. Normandijas četrinieka pavadībā). Pēc tam darbība pārvācas uz pamestu kosmosa staciju, izmet līkumu caur Ceirero utt.

Darbība un sižets līdz nebaudāmībai atšķaidīts ar vidusskolnieku, plus dažu drusku vecāku kadru, nebeidzamo jūtelēšanos un bezzobainu lakstošanos ap simpātijām. Romāns sarakstīts tādā veidā, ka ik pa laikam darbība pārslēdzas no viena varoņa sakatpunkta uz otru, tomēr visi labie varoņi, tā kā pārstāv bezzobaino un pozitīvisma pārņemto Saules Loka civilizāciju, ir visi vienādi bezzobaini. Kad autore tiek pie slikto varoņu motivācijas un psiholoģijas raksturošanas, tie uzreiz šķiet interesantāki.

Vārdu sakot, "Zvaigznes" izdevniecībā laikam pastāv uzstādījums, ka labs pavieglā žanra romāns ir jāuztaisa nebaudāms, piebāžot viņu pilnu ar pusaudžu jūtelēšanos. Citādi es nevaru izskaidrot, kā tas var būt, ka 1974. gadā dzimusi autore pusi no teksta atvēlējusi virspusējiem mazgadīgo riestošanas aprakstiem, bet nevienai īstai seksa ainai (un nav runa par to, kā V-prepu sarijušies pirāti izvaro kadetus: te nav pat neviena aina ar "mutual consent sex"). Tie "varoņi", pat ieslēdzoties divvietīgā glābšanas kapsulā, kur viņus neviens netraucēs drāzties trīs dienas, to vien tik spēj kā roku savai simpātijai aplikt ap vidukli! Lasot šīs vietas ir jāizlaiž, un tad "Sektors 18-08" lasās raiti, kaut gan vienveidīgo un plakani pozitīvo Saules Loka varoņu vidū lasītājam īsti nav, kam just līdzi, tāpēc uz beigām sāk simpatizēt visnotaļ tukšie un trulie kosmosa pirāti. Sonnenmensch, gaidi grāmatu.
0
O_o
+1
So, grāmatizstāde šonedēļ...

Dethecrator, būsi tur ilgāku laiku kaut kad? Es vēl nezinu, kad pieskriešu - sestdien pa dienu vai svētdien no rīta...
+3
^ Jā, es strādāšu Ķīpsalā uz vietas visas dienas, pamatā ar tačku staipīšu grāmatu grēdas. (Pirms gadiem trim man kļuva kauns, kad pirmoreiz ieraudzīju, kā visi Dienas Grāmatas autori staigā, degunus gaisos sacēluši, tikmēr izdevniecības galvenā redaktore — dzejniece ar bērniem, ar augumu ap metru piecdesmit un droši vien nepilnu 50 kg masu — dabon stibīt stendus, plauktus un, kopā saskaitot, ne vienu vien grāmatu tonnu.)

Programma šim gadam te: www.bt1.lv/lbf/visit.php#event...
Šogad diemžēl Sametis ne pie vienas grāmatas piedalījies nav... bet, ja kādam gribēsies, Jumavas stendā varēs dabūt to pašu sējumu "Zaldātu zābakos"!

Runājot par citiem vietējiem literatūras izstrādājumiem, izņēmu cauri Ievas Melgalves fantāzijas gabalu "Mirušie nepiedod": www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/aprakst...

Ja pirms tam lasītais sci-fi paveids "Sektors 18-08" galvenos varoņus rādīja kā komandas cilvēkus (brīžam pat pārlieku) tālā nākotnē, kas mācīti nedzīvot ar kolektīvisma domu un savstarpējo dalīšanos, turklāt autore ilustrē šo konceptu, regulāri pārslēdzot skatapunktu no varoņa uz varoni (nevienam no tiem nedodot lielāku priekšroku kā pārējiem), tad Melgalves fantāzija ir diametrāli pretēja: notikumi atstāstīti no vienas varones redzes leņķa. Turklāt šī varone ir drusku pretīga un neizraisa līdzjūtību. Protams, arī tāds paņēmiens tiek pielietots literatūrā (kas lasīja A. Kamī "Svešinieku", tas zina to sajūtu), tomēr romānā Melgalvei arī visi pārējie varoņi ir tādi drusciņ pretīgi! Kurš ir gļēvs, kurš ir nelietīgs, kurš ir savtīgs, kurš/-a uzmetas par draugu, lai pēc tam ieriebtu utt.

Attēlotā vide ir tāda, kā jau to sagaidām no fantāzijas romāna: pilnīgi nekāda saistība ar reālo pasauli. Darbojas svešas rases (konkrēti trīs gabalas, no kurām stulbas rases ir trīs), maģija, slēpti populistiski valdnieki, klaji sociopātiski magi un klaji gļēvulīgi dziednieki, konkrēti appimpojušies mirušo gari, kā arī bariņš ar negadījumā cietušiem raktuvju strādniekiem. Pie kam teju visi varoņi nodarbojas ar visādu huiņu, kas izriet no katra konkrētā tēla riebīguma pakāpes: tiek slepkavots ar indes palīdzību un bez, ar maģiju un bez, ar savām rokām un svešām.

Ja jums šķiet, ka tur nu toč jābūt iznākušam vienam smieklīgam stāstiņam, tad varu apliecināt, ka tas tā NAV. Tas laikam saistāms ar to, ka pa vidu riebeklību pastrādāšanai varoņi netiek skaidrībā ar savām sajūtām, un smalki tiek aprakstītas visādas huiņ... pardon, izdomātām rasēm piederošu personāžu dvēseles kustības. Pie kam nevienam no varoņiem pastrādātās kaitniecības neatnes gandarījumu (pat ne to pastrādāšanas brīdī) un kaut vai varas apziņu, un pat ne finansiālu peļņu. Vārdu sakot, "Mirušie nepiedod" apakšvirsraksts varētu būt "Dirsā darbs un materiāls". Sonnenmensch, gaidi grāmatu.
+1
Cik atceros, man tā galvenā varone pārlieku pretīga nešķita. Bet nu Kamī Svešinieks jau man arī bezmaz par mani rakstīts šķiet, tā ka...

P.S. Ja tu esi nolēmis vērtēt jebkuru grāmatu pēc tā, vai ir iznācis "viens smieklīgs stāstiņš", tad gan latviešu literatūru labāk vispār neaiztikt :P
+1
Tur nu es galīgi nepiekrītu, ka Kamī "Svešiniekā" galveno varoni veidoja tādu, kas būtu drusku pretīgs. Kamī bija eksistenciālists un rakstīja par tipisku (nu no viņa skatpunkta tipisku)a sava laikmeta cilvēku. Es, piemēram, lasot grāmatu nevis šausminājos par galveno varoni, bet lielākoties jutu viņam līdz, jo tāpat kā Intars varu teikt, ka Kamī ir rakstījis gandrīz vai par mani.
+3
jūs tad esat divi pretīgi tēviņi ;)
+4
0
Dethecrator, tev vispār @. Ja gmail nelasi...
+2
Nedēļas nogalē Vērmaņdārzā būs grāmatu tirdzniecības būdas pa pilsētas svētkiem: gan jau katrs varēs iekampt kaut ko sev tīkamu pa lēto.

No pavieglās literatūras iesaku ievērtēt M. Pelša un M. Pohodņevas trillerus:
nra.lv/kultura/250925-saru...

Pelsis ir pensionējies policists no deviņdesmitajiem, kas prot reālistiski aprakstīt visādus killeru darbības gadījumus un šaušanu (pats ikvienu ieroci izmēģina šautuvē, pirms ķerties pie aprakstīšanas), kamēr Pohodņeva ir pieredzējusi kriminālziņu žurnāliste, kas sižetos ieliek iekšā daudzus reālus faktus (piem., Katrim Stella ieroču afēra) un notikumus no pēdējiem 25 gadiem. Četru romānu sērija ir sākusies kā lata romāns, bet tagad jau sasniegusi "pilngadību" cieto vāku un trīsreiz lielāka biezuma izskatā.
+3
^ labs

''Modris Pelsis: - Prātā nāk viena miljonāra intervija. Viņš tur piemin savu skolotāju, kurš teicis - kad beigsi pelnīt naudu džinsiem un maizei, tad tev tas kļūs par sportu. Tas man atvēra acis. Deviņdesmitajos gados taču daudzi domāja - nu šie būs sazagušies, viņiem pietiks, viņi sāks domāt par tautu. Viņi kļuva par sportistiem.''
+1
Čoms pārdod trimdas izdevniecību izlaistās grāmatas: ja kādam interesē, varu iedot kontaktu.

Arveds Švābe “Inteliģenti”, Tilta apgāds, 1963.g.
Jānis Plaudis “Zilās puķes dziesminieks”, Grāmatu draugs
Teodors Zeltiņš “Zvaigzne egles zarā”, Grāmatu draugs, 1968.g.
Valdemārs Kārkliņš “Jaunavu iela”, Grāmatu draugs, 1984.g.
Ādolfs Erss “Muižnieki”, Grāmatu draugs
Kārlis Ķezbers “Rīga – mana Roma un Meka”, Grāmatu draugs, 1976.g.
Knuts Lesiņš “Janka muzikants”, Grāmatu draugs, 1971.g.
Teodors Zeltiņš “Leopolds Maurs atzīstas”, Grāmatu draugs, 1978.g.
E. Andersons “Latvijas Bruņotie spēki un to priekšvēsture”, Daugavas Vanagu centrālās valdes izdevums, 1983.g.
Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons) “Rīga dimd”, Grāmatu draugs, 1967.g.
Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons) “Gambija”, Grāmatu draugs, 1976.g.
Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons) “Aklais Valentīns”, Grāmatu draugs
Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons) “Klibā Skrodera iela”, Grāmatu draugs
+3
Pērkona bunguvīrs sarakstījis negaidīti lasāmu grāmatu: karametals.lv/zinas/pie-uralu-rec...

Kas attiecas uz šīgada lielo grāmatizstādi (šīgada programma augšminētā linka beigās), tad iepriekšējos gados sevi parādījušās sekojošas iezīmes:

1. Ja grib iepirkt pēc iespējas lielāku un daudzveidīgāku grāmatu čupu par iespējami lētāku piķi, tad vēlams nākt uz svētdienas 14:00. Tad pēc kādas stundas vai divām, kad Ķīpsalas izstāde būs izstaigāta un izskatīta, pirms slēgšanas daudzas izdevniecības (sevišķi mazās, specializētās) sāk mest grāmatas pakaļ par puscenu, jo kam gan gribas stiept ārā no zāles pēc lielu blāķi ar neizpārdotām grāmatām.

2. Jebkurā gadījumā Ķīpsalā grāmatas pieejamas par 20 līdz 50 procentiem lētāk nekā ikdienā grāmatnīcās. Tas varbūt neattieksies uz jaunajiem šīgada izdevumiem, bet uz vecākām grāmatām gan.

3. Ja gribas atnest un apmainīt nevajadzīgas grāmatas uz maiņas punktu, tad gan jānāk piektdien no rīta, jo tur profesionālie bibliofili mēdz jau pašā sākumā nolasīt interesantākos eksemplārus.

4. Vislabāk izpētīt programmu iepriekš, sevišķi, ja līdzi ņemami mazi bērniņi, kuriem ļoti labas iespējas trāpīt uz bērnu literatūras pasākumiem.
+1
Gaidot šodienas koncertu, izlasīju šo un iesaku itin visiem, jo tiešām labi uzrakstīts! Tēmas vecum vecas (sex, drugs, industrial rock, politics), bet uzrakstīts meistarīgi. Tā, ka pēcāk gribas, lai grāmata būtu vēl biezāka par savām 300 lpp, kas nozīmē, ka autors ir īstajā brīdī apstājies :)

Ministry: The Lost Gospels According To Al Jourgensen
(with Jon Wiederhorn)

"Here’s what I do remember combined with what Angie (wife) and Sammy (engineer) told me later. I was lying on the couch with a helmet on, feeling pretty crappy, and suddenly I desperately had to take a shit. I stumbled to the toilet, dropped my pants, and sat down. Only I didn’t shit. All that came out of me was blood, and there was so much pouring out of my dick and my asshole that I started to panic. I didn’t want the toilet to overflow, so I took off the helmet, held it to my ass and let the blood pour in there. Then I had a major seizure because I had lost so much blood. I fell off the toilet and tried to put the helmet back on, and about 12 ounces of blood matted down my hair and ran down my face, pooling with the blood that was dribbling out of my mouth and nose. That’s where Sammy found me an hour later and went to get Angie. It looked like the aftermath of a murder scene. There was blood on the floor, all over the toilet, and running across the tile floor."

Un tas ir tikai grāmatas iesākums, tas ir no kādas 4. lappuses. Pilns ievads te:
www.metalforcesmagazine.com/site/book-excerpt-m...
0
Ķīpsalas grāmatu izstāde ir klāt! Šodien, sestdien, svētdien. Paralēli arī izglītības izstāde.

Programma te: www.bt1.lv/lbf/

un reklāma:
www.youtube.com/watch?v=XFChgCIwueQ
0
+1
Atis Priedītis - "Gau jau rīts mūs atradīs"

www.draugiem.lv/blogs/post/15838222...

Interesanta lasamviela (kad 80 gados augu biju mazs un, labi, ka 90s gados varēju brīvi klausīties jebkuru (smago) mūziku.
+2
Ieva Melgalve ar romāniņu "Vēsais Prāts" mēģina apvienot tehnotrilleri (apraksta cīņu par tehnoloģijām un tās izstrādājošām smadzenēm) ar tradicionālu krimiķi: ir slepkavība, jāmeklē vainīgos no samērā ierobežotu aizdomās turamo loka, kas visi cits citu daudzmaaz pazīst un kam bijis zobs uz upuri. Darbība notiek mūsdienu Rīgā, ir sava ironija par mūsdienu norisēm (četrdesmitgadīga feministe ar lieko svaru, "gender-fluid" personība Satu, kas brīžiem jūtas kā meitene un brīžam kā puisis, ar kristietību konkrēti appimpojušies radinieki utt.).

"Pat ja tu esi gejs vai vienalga kas, tāpat: kāda jēga cīnīties par brīvību, stingri definējot, kas tu ESI un kas tu NEESI, bet pēc tam mēģināt regulēt citus, pieprasot, lai viņi lieto kaut kādus pareizos vietniekvārdus? Satu kaut kad izdomāja, ka viņu jāsauc par "viš" un, ja nevar izvairīties no dzimumu apzīmējošiem vārdiem (piemēram, "izdomājusi"), tad tie jāsaka ventiņu mēlē, kā "izdomājs", piemēram. "Viš i izdomājs, ka šon i vairāk puika nekā meitene", jēzus."

Sižets vērpjas ap kādu apakšuzņēmēju, kas programmē dronus uzdevumu (tajā skaitā nelikumīgu) veikšanai pulciņos, kā arī Helēnas galvas nogriešanu vannā. Autore uzstāj, ka aprakstītās tehnoloģijas, tajā skaitā paņēmieni vannā nogrieztas galvas uzturēšanai pie dzīvības, esot visai tālu izstrādātas un stipri reālas.

Grāmatas trūkumi - pāris tēli (piemēram, policists Ivars) ir visai shematiski un plakātiski, bet lielākoties viss ir kārtībā: varoņi ir dabiski, mūsu sabiedrībai atbilstoši un nav pārāk uzlaboti raksturā vai izskatā. Sižeta arkas ir visai iepriekšparedzamas, nav pārsteiguma moments par notikumu attīstību, bet ir pārsteigums par pieminēto zinātni (labā tehnotrillerī neskādē abas komponentes). Sonnenmensch, gaidi grāmatu.
+1
Saki, ka ir OK ? Es no Melgalves tikai ''Murušie nepiedod'' esmu lasījis - diezgan sūdīgs, uz neizlasīšnas robežas. Arī tulkojums ''Kara suņiem'' ( www.goodreads.com/book/show/53758793-... ) ir viduvējs (redaktors arī nohaltūrējis).
+5
^ Nu man kā "cietās" sci-fi cienītājam "Vēsais Prāts" patika labāk par tiem "Mirušajiem", kas bija fantāzijas padarīšana, bet šīs abas nav konkurentes Džeinas debijas romānam "Lasītāja".

"Lasītāja" norisinās samērā netālā nākotnē, kur multinacionālā megakorporācija nodarbina ne tikai puspilsētu, bet vēl arī bariņu ar sievietēm, kas uz to parakstījušās, liekot viņām visu nedēļu lasīt visādu sarežģītu informāciju un tad nedēļas beigās pieslēgt smadzenes kompim, lai nokopētu prātā izveidojušos slēdzienus. (Premisa ir tāda, ka ne parastie, ne kvantu, ne superdatori nevarēs līdz galam aizstāt cilvēku intuīciju un radošo domāšanu, sevišķi jau sieviešu intuīciju.) Loģiski, ka saslēguma izdarīšanai smadzenes vispirms tiek ķirurģiski sačakarētas, kā rezultātā Lasītājām zūd lielākā daļa no pašu privātajām atmiņām un/vai zināmas runas spējas, tajā pašā laikā saglabājot neskartu un attīstot intelekta potenciālu.

Sižets sākas visai iepriekšparedzami: konkrētā Lasītāja sāk aizdomāties, vai tad nu diženā megakorporācija ir tik labdabīga, kā tā par sevi izsakās pašai piederošajos medijos. Un te sākas Džeinas romāna sižeta interesantās iezīmes: standarta grāmatā varoņi saceltos pret apnicīgi tirānisko priekšniecību un lūkotu nolikt pie vietas korporāciju, bet negaidiet te tādas banālības! Tā kā Lasītājai intelekts ir virs vidusmēra, tad viņa vienlaikus apzinās: viņa savam amatam nepieciešamajai galvas izčakarēšanai pati ir piekritusi, parakstījusi 1022 lapas garu kontraktu, turklāt viņai ir laba alga, dienesta dzīvoklis un mašīna, apsardze, iespēja brīvo laiku pavadīt pēc saviem ieskatiem utt. Līdz ar to Lasītāja apzinās, ka viņai nav tiesības pārmest firmai, ka tā kaut ko darītu ne tā.

Protams, tas Lasītāju neattur no iesaistīšanās korporācijas pretinieku rindās, kas šeit sastāv no pašiem firmā strādājošajiem, ne bārdainu ekoanarhistu un hakeru - pašdarbnieku pulciņa. Interesants moments: te korporācijas ienaidnieki plāno ielaušanos priekšniecības ēkā, vienlaikus paši saņemdami no turienes darba algu.

Autore konsekventi izmanto t.s. "unreliable narrator" stāstījumu: protagonistes ķirurģiski sačakarētā domu gaita attēlota loģiski saprotamā veidā attiecībā uz visu apkārtējo, bet tajā pašā laikā viņa nav droša ne par ko attiecībā uz sevi, pat ne tik, kā viņu šodien īsti sauc. Viens no lielākajiem šīs grāmatas plusiem ir konsekventā lēkāšana no tehnoloģiju apsmadzeņošanas uz tipiski sievišķīgu skatapunktu: vienā rindkopā Lasītāja prāto, kādus gan slepenus eksperimentus ar cilvēkiem veic korporācijas slepenajos pazemes tuneļos zem upes, bet nākamajā rindkopā viņa štuko, vai viņas kleita un nagu laka piestāvēs konkrētajam pazemes kambaŗim, kurā viņu ieslodzīs priekš nākamā eksperimenta.

Daļa no grāmatas virsmotīviem (saslēgumi, neuzceltais metro, pilnības atgūšana tikai cilvēka savienojumā ar kādu konkrētu iekārtu) sasaucas ar Toma Kreicberga stāstu pamatmotīviem, kamēr "maindfaki" ir raksturīgi Philip K. Dick grāmatām tādā ziņā, ka Lasītāja pati nespēj saprast, kas viņa ir un kādu lomu grib ieņemt, nevis izrādās neuzticama aiz apzinātas ļaunprātības. Te Lasītāja gribētu saprast, kas viņa ir, un pieņemt konkrētu nostāju, bet nevar!

Tā kā grāmatu ir izdevusi Zvaigzne ABC, tad ar bažām gaidīju pusaudžu riestošanas aprakstus un biju patīkami vīlies: te protagoniste ir pieaugusi sieviete, kas domā un uzvedas atbilstoši. Ja neskaita tehnoloģijas sašķelto personību, protams.

Vārdu sakot, ģeldīga manta, prasītos pat biezāku! Sonnenmensch, gaidi grāmatu.
0
Nejauši dabūju vēl vienu Ievas Melgalves grāmatu "Mēness teātris" (laikam 2015.). Sakarīgs darbs, vismaz priekš latviešu literatūras.

Vide iezīmēta ar plašiem, pustukšiem vilcieniem un vienlaikus konkrēti: pārskatāmi tālā (tuvā?) nākotnē tiek tēlots milzīgs filmu studijas komplekss daudzu seriālu filmēšanai vienlaikus. Aktieri tur spēlē kopš bērnības, pāriet no bērnu lomām uz pusaudžu, tālāk uz visādu pieaugušo tēliem, taču nepaspēj izveidot savas pašu personības, jo visu laiku maina lomas un līdz galam nevar iedzīvoties nevienā. Būdami cilvēki ar "seju", bet bez īstas personības, bez īstas profesijas un nākotnes, aktieri cīnās par labākām lomām un baidās, ka nenokļūst uz bezteksta statistu funkcijām, tālab neiedomājas — a nafig tas viss mums te vispār vajg? Hren mēs tajā piedalāmies?

Kā jau jebkurā normālā grāmatā, ar laiku parādās personāži, kam šādi eksistenciāli jautājumi uzrodas. Pareizi ir tas, ka "Mēness teātrī" šādus jautājumus sev uzdod gan sekmīgs aktieris ap 40, gan pusaudze Lapsa un vēl daži tēli, kam iekšā šis jautājums gruzd, bet kas sev neatļauj tam uzkāpt virspusē un kas ar laiku sāk psiholoģiski sabrukt (Gurds). Bet parasts aktieris līdz būtiskiem jautājumiem neaizdomājas: tāds nomirst vienā seriālā, dodas spēlēt uz nākamo. Maina lomas un neprāto. Pie kam autore aprāda visu veidu tēlu galeriju: sākot ar totāli pasīvo un nekam nederīgo Maldu/Leonoru bez nekādas iniciatīvas un beidzot ar darbīgiem otrā plāna varoņiem, kas beigās izrādās galvenie.

Tā kā viss notiek pārskatāmā nākotnē, aktieriem pa vidu maisās mēmi elektromehāniski mīmi, kurus aktieri uztver kā "zemcilvēkus", kam nav dotas tiesības runāt, un vienlaikus kā neunājošus robotizētus "overlordus", no kā jāpiesargās. Kā jau normālā literārā darbā, viens šis robots tomēr sāk runāt ar cilvēkiem un izraisa nevajadzīgus jautājumus abās pusēs.

"Mēness teātris" ir romāns, kas balstās uz sieviešu psiholoģijas principiem. Veču rakstītos romānos viss notiek lineāri: protagonisti, nelieši, sižeta arkas, psiholoģiskā attīstība slēptā veidā (jo veči nespēj saprast psiholoģisko attīstibu nekādā veidā), konflikti, saasinājumi, cīņas, kulminācija, katastrofa, katarse, fināls.

Sieviešu stila romānos ir visas tieši tās pašas sastāvdaļas, tikai mazāk uzskatāmā un truli acīmredzamā veidā.

Veču izpratnē jebkāda veida attiecības jebkuru personu starpā ir raksturojamas bināri: 0 vai 1 —attiecības vai nu ir, vai nav. Melgalve toties romānā izmanto sieviešu pieeju: visi tēli var veidot visādas attiecības, no epizodiskām līdz intensīvām, pie kam to būtība nekad nav skaidra, tāpēc svarīgas ir attiecību gradācijas, to dinamika un pārveidošanās. (Par ko večiem arī nekaitētu savureiz padomāt, kaut arī mēs to nespējam.) Ja veču rakstītos romānos pirmajās dažās lappusēs ir līķis (tas gan ir novecojis princips, tagad līķim jābūt pirmajā rindkopā), tad daiļā dzimuma naratīvos nogalina lēnām un 200 sēriju garumā. Pie kam beigās negūstot nekādu lielo baudu no procesa. (Vismaz večuprāt.)

Sieviešu psiholoģijai raksturīga darbība ierobežotā vidē (matriarhāta laikmetā — paleolīta alu cilvēku midzenis, simboliskā nozīmē — Platona ala, konkrētajā romānā — seriālu filmēšanas megakomplekss), savukārt romāna beigās varoņi izlaužas no šīs ierobežotās, pazīstamās, apgūtās vides un beigās dodas nezināmajā (gan psiholoģiski, gan sižetiski). Progresa nojausma ielikta gan sižetā, gan tēlu dinamikā, gan varoņu attīstībā. Bet, tā kā šis ir SIEVIEŠU psiholoģijas romāns, tad progress ir lēns

Lēns
LĒNS
...L–Ē–N–S
L Ē N Ssssssss

un kķūst redzams tikai pēdējās lappusēs. Savā ziņā reālistiski — atvēziens sākas neredzami, bet tad arvien pieņemas dinamikā.

"Mēness teātris" ir viena no retajām latviešu literatūras grāmatām, kurā ir izmantots vairāku savstarpēji dažādu protagonistu princips, pielietota t.s. skatapunkta teorija (kura pieļauj, ka vienā nodaļā galvenais tēls ir viens, nākamajā — pavisam nesaistīts utt., kas paver iespējas parādīt notiekošo no daudzām pusēm, daudziem tēliem secīgi un ir labs instruments autoru rokās). Sieviešu literatūrai raksturīgi arī, ka labie un sliktie tēli nav viennozīmīgi: katram ir kāda personiski psiholoģiska gradācija, kas ļauj personāžus izprast, ne pliki nosodīt.

Labie tēli ir stulbi un/vai neizlēmīgi, tāpēc ar savu bezdarbību jebkurā laikā var kļūt par sliktajiem. Sliktie tēli nav slikti tāpēc vien, ka tie var sataisīt sūdus, bet gan tāpēc, ka tie kādā brīdī pazaudējuši paši sevi, pie kam ārējo apstākļu ietekmē, kas kombinējas ar personīgo bezdarbību.
Vārdu sakot, ģeldīga manta, prasītos pat biezāku! Sonnenmensch, gaidi grāmatu.
+1
^ Ja sieviete pievērsusies rakstniecībai, reti kad tā būs vienkārša kā IKEA mēbele. Un tādējādi ir iemesls bažām, ka grāmatas lasītājiem autore - sieviete rafinēti pisīs prātu, pārmērīgi ieslīgstot liekvārdībā. Ne vienmēr, taču pārāk bieži šādos gadījumos - potenciāls mindfuck ir gluži vai garantēts.

Iespējamais izskaidrojums augstāk minētajam paradoksam - sievietei ir gluži vai iedzimtas aktrises dotības, spēja plūstoši pāriet no puspatiesības līdz klajiem meliem. Vidusmēra vecis šajā jomā pamatīgi atpaliek.

Attiecībās ar pretējo dzimumu sievietēm mēdz būt šāds traktējums: "mēs esam tikai draugi" (draugus nepiš). Veči bieži vien šādu draudzību uzskata par ilgtermiņā neiespējamu, t.i., ka attiecības ar sievieti "tikai draugi" līmenī ir potenciāls appisiens savā būtībā.

0
Vilīša Lācīša apskats par latviešu humora literatūru:

Lauris Vanags jeb "Tizleņu Reģistra Notārs", kurš citā laikmetā noteikti būtu spējis kaldināt spožu karjeru "Dadzī", savā literārajā evolūcijā izskatās pēc autora ceļā no Ezīša uz Skaili. [...] Ezītis rakstīja no santehniķa-alkoholiķa skatpunkta, savukārt Notārs bliež no naudaskāra idiņa pozīcijām.

Ar savu jaunības skaļumu "Belašs" reizēm nogurdina, kā nogurdina vesels "Napalm Death" albums (metālisti zinās, pārējiem paskaidrošu: ND albumi sastāv no daudzām skaļām, agresīvām un vienādām dziesmiņām, katra apmēram minūtes garumā). No smieklīgiem teikumiem tiek būvēti veseli stāsti, taču vēlme pēc iespējas ātrāk sasmīdināt ar pāragru atrisinājumu vai ar krišanas un sišanas jokiem mēmā kino stilā nogremdē ne vienu vien diezgan labu ideju. Lai raisītos orgasmiski smiekli, priekšspēle visbiežāk ir par īsu.

TR Notāra romānā "Pelēkzils uz rozā" (2017) jau redzami centieni pārbīdīties augstāk, tuvāk literārajam Parnasam. Sižeta problēmu autors atrisina apskaužami attapīgi: teksts paliek aizvien sviestaināks.

www.delfi.lv/kultura/news/books/...

(Starp citu, "Pelēkzilo uz rozā" iesaku: patīkami atsvaidzinošs sviests.)
+1
Mans šī gada apskats par Vilīša Lāčiša literatūru:

Amsterdamas princips (2013)

3.5/5

Reizēm klišejas parādītas tomēr pārāk klišejiski, bet kopumā, diezgan precīzi, patiesi un ņirdzīgi. Dažreiz - pārāk sīkumaini, bet veikli sarakstīts un lasās raiti. Pat rosina uz dažiem pārdomu brīžiem.

P.S. Jāpiebilst, ka ne tagad, ne pirms 10 gadiem neesmu sekojis politiskajām peripetijām un tādēļ daļa grāmatas humora un šarma palika neizprasta, bet tas īpaši netraucēja (kaut gan ar lielākām priekšzināšanām, varbūt ka iespertu vairāk).
+1
Pēc 2 gadu pārtraukuma atkal klāt lielā grāmatu izstāde!

www.bt1.lv/lbf/visit.php#event...

Šoreiz īpatnība tāda, ka visi nocietušies uz visa kā rīkošanu, un vienlaikus notiek ne tikai izglītības izstāde SKOLA, bet arī mājdzīvnieku mīļotāju saiets. Tāpēc izglītība un grāmatas šoreiz ir saliktas kopā tajā hallē, kur parasti bija tikai izglītība. Ieeja tikai "zaļajā režīmā", tātad ar sertifikātu un masku.
+1
^ nu dikti jau nu žēlīga tā grāmatu izstāde bij, laikam nemaz tik nocietušies nav.
+3
Džona Skalzi romāns «Sirmgalvju karš» pārstāv apakšžanru, kurš latviski laikam ļoti maz izdots — militāro sci-fi. Premisa tāda, ka nākotnē izrādās — Visums pilns ar naidīgām, lielākoties militarizētām sugām (tuvāk iepazīstam konsus un rrajevus), kuru apkarošanai noderīgāki nevis divdesmitgadnieki, bet gan pieredzējuši cilvēki. Armijā tāpēc ņem no 75 gadu vecuma, protams — uzreiz pēc tam ģenētiski uzlabojot ķermeni, izsniedzot visādas tehnoloģijas utt., taču arī ar to ir par maz: kareivji mirst veseliem bataljoniem un korpusiem, cīnoties uz svešām planētām. Salīdzinājumam var ņemt gan «Starship Troopers», gan «Live. Die. Repeat».

Grāmatā sižets notiek par un ap tiešām militārām konfrontācijām, kā arī dažādu citplanētiešu sugu mēģinājumiem vienai otru vazāt aiz gļotainajiem deguniem, pie kam cilvēku rase uz citām planētām bieži ir populāra uzkoda (vieni no citplanētiešiem, piemēram, rīko pavāršovus cilvēku gaļas pagatavošanai). Attiecīgi lappuses ir pilnas ar militāru sarkasmu, bet ne tikai. Lielajās virstēmās ir jautājums, pēc cik lielām modifikācijām ķermenim un prātam cilvēks būs joprojām cilvēks, kā arī — vai no palikšanas par cilvēkiem maz būs liela jēga?

«Jūs, jauniesauktie, esat vēl stulbāki, nekā biju iedomājies,» virsseržants Ruiss paziņoja. «Klausieties vērīgi: IKVIENA armija cilvēces vēsturē ir devusies karot, bruņojusies ar pašu mazumiņu, kas nepieciešams, lai sakautu ienaidnieku. Karš ir dārgs. Tas prasa naudu, tas prasa dzīvības, un nevienai sabiedrībai nav neizsmeļamu krājumu ne vienā, ne otrā ziņā. Ejot pretuzbrukumā, nākas taupīt. Izmantot un aprīkot tikai to, kas nepieciešams — un nekad vairāk.»

Viņš drūmi vērās mūsos.

«Vai kāds no jums sajēdz, ko es te mēģinu jums ieborēt? Tas jaunais, spīdīgais ķermeņa aprīkojums un smukie, jaunie ieroči nav jums izsniegti, lai sagādātu mūsu pusei negodīgu pārsvaru. Tas ir absolūtais minimums, kas nepieciešams, lai jūs varētu cīnīties un izdzīvot!»

Tā kā «Sirmgalvju kara» izdevējs ir Prometejs, tad pastāv klusa cerība, ka varētu tikt izdotas arī pārējās šīs sērijas grāmatas (Prometejs tā darījis ar «Asinszāles» triloģiju un «Vilna/Maiņa/Putekļi»). No tulkojuma azartiskuma var nojaust, ka tulkotājs šai grāmatai ķēries klāt nevis darba pienākuma dēļ, bet gan aiz reālas intereses un aizrautības — vai pareizi uztvēru, WrongTale?
+4
Pareizi uztvēri, jā. Prometeja piedāvātie darbi allaž ir visai interesanti - arī no tulkošanas viedokļa.
Nupat nodevu turpinājumu "Spoku brigādes", jūnijā varētu būt gatavs. Par tālāko nevaru spriest, pieņemu, ka atkarīgs no pārdošanas.
Vēl varu pačukstēt - ja viss ies OK, pavisam drīz pieķeršos kādai sci-fi klasikai, kas latviski nav izdota. Bet par to gan vēlāk.
0
Interesanti — cik šādas 300 lappušu grāmatas iztulkošanai aiziet laiks? Dienās, nedēļās, stundās (pieņemot, ka jādara arī kas cits).
+4
Tā kā man ir pamatdarbs, tas iet ilgi. 5-6 mēnešus stabili un nesteidzīgi.
+2
Latviski jau Sci-Fi neizdod - ja nebūtu Prometeja, tad būtu liels melns caurums. Man ar prieks par izdoto grāmatu kvalitāti (noformējums, tulkojums) - vienīgi neiesaku Ievas Melgailes tulkotos darbus.

''Old Mans War'' tieši pagājšgad izlasīju un ļoti patika - 5/5

''Lielisks darbs ar vairākām oriģinālām idejām, veselīgu humora piešprici, mērenu Sci (''zinātniskā'' pamatojuma) bāzi u.c. labām īapšībām, ieskaitot mērenu filozofijas devu kopējā gaļas kalnā. Labi, ka neatmetu autoram ar roku pēc ''Redshirts'' neizlasīšanas. Perfekts debijas darbs!''

Pasūtīju ''Kāpu'' dāvanai un pie reizes arī šo paķēru, lai stāv kolekcijā.

No militārā Sci-Fi klasisks darbs ir Joe Haldeman ''The Forever War'' - diezgan pravietisks - izdots 1974.gadā, bet itkā šodien sarakstīts...

''The Forever War (1974) is a military science fiction novel by American author Joe Haldeman, telling the contemplative story about human soldiers fighting an interstellar war against an alien civilization known as the Taurans. It won the Nebula Award in 1975 and the Hugo and Locus awards in 1976

The new soldiers complete training and immediately depart for action via interconnected "collapsars" that allow ships to cover thousands of light-years in a split second. However, crucially, traveling to and from the collapsars at near-lightspeed has enormous relativistic time effects.

Their first encounter with Taurans, on a planet orbiting Epsilon Aurigae, triggers their post-hypnotic training, which causes them to massacre the Taurans despite their lack of resistance. This first expedition, beginning in 1997, lasts only two years from the soldiers' point of view, but due to time dilation, they return to Earth in 2024.[4] During the expedition's second battle, the soldiers experience future shock first-hand, as the Taurans have much more advanced weaponry. Mandella, with fellow soldier and lover Marygay Potter, returns to civilian life, only to find humanity drastically changed. He and the other discharged soldiers have difficulty fitting into a society that has altered almost beyond their comprehension. The veterans learn that, to curb overpopulation, which led to class wars around the world caused by inequitable rationing, homosexuality has become officially encouraged by many of the world's nations. The world has become a very dangerous place due to mass unemployment and the easy availability of weapons. Alienated, Mandella and many other veterans re-enlist, despite the extremely high casualty rate and their recognition that the military is a soulless construct.''
+1
^ jā, par Haldemaņa "The Forever War" ir jāpiekrīt. Es to grāmatu nopirku ar gariem zobiem pirms 5 gadiem, kad bija lielā nervozēšana, gaidot dēliņa piedzimšanu — lai tipa «nervozēšanas laikā kaut ko netipisku palasītu, tad būs mazāk jānervozē» (aha, tas jebkad ir nostrādājis, simtpunkt.) Gari zobi radās, ieraugot grāmatas vāku — konkrētajam iespiedumam (grāmata ir nezcikreiz pārizdota) virsū ir tipiska neko neizsakoša slaida raķete un šādiem vākiem tipiski kaut kādi neizteiksmīgi humanoīdu stāvi ar ieročiem pie sāniem.

Rezignēti atverot lapas, lasot biju turpretī patīkami pārsteigts. Autors ticis savulaik iesaukts bezjēdzīgajā Vjetnamas karā, šāvis uz sev pilnīgi svešiem ļautiņiem, dabūjis to pašu pretī, taču savu pieredzi «pārvārījis», radot unikālu cietās zinātniskās fantastikas darbu, kurš pamanās būt drūmi reālistisks un vienlaikus taustāmi avangardisks. Sižets (hronoloģijas ziņā) sākas deviņdesmitajos, «grunge» laikmetā (kas rakstīšanas brīdī vēl bija 20 gadus tāla nākotne) un tad ar lieliem palēcieniem turpinās 1000 gadu garumā, pārvēršoties līdz nepazīšanai. Rekomendēju.

Kā līdzvērtīga līmeņa darbs, kurš arī sākas deviņdesmito pirmajā pusē, pēc PSRS sabrukuma un vienlaikus ar globālajā sabiedrībā izlīdušajiem pirmajiem interneta asniem, pēcāk aizvērpjoties tādos virzienos, kas izveido t.s. «alternatīvo vēsturi» (autors to tā nav gribējis, bet tas tā ir sanācis pats no sevis): tas ir Neil Stephenson romāns «Snow Crash». Tas ir viens no tiem romāniem, kas spēj uzbūvēt neparastu atmosfēru lasītāja prātā, šis romāns skan kā Deftones albums. Nu, vai kā Nachtmar, vai abi reizē.
+1
Izrādās, ka tas man ir atķeksēts kā ''izlasāmais'', tāpat kā viņa (Neal Stephenson) ''Cryptonomicon'', bet nu pēdējais ir 1100 lpp klucis, tā ka nezinu ...
+1
Man Sirmgalvju kari nepatika.Ideja laba,sākums arī labs līdz ekšenam.Tālāk sajūta,ka to rakstījis kāds skolnieks.Labākajā gadījumā,kā pirmais darbs literatūrā.
+1
1.1klpp?! Tas tak vairāk kā "Latvijas Tautsaimniecības vēsture": jumava.lv/products/latvijas-t...

Un es tik vēl pusē - baisi lēni iet :D :D
+1
^^ vispār arī ir debijas romāns
+1
Dethecrator, tavas cerības ir realizējušās:

Šobrīd sagatavošanā ir sekojošas grāmatas:

Džons Skalzi "Spoku brigādes"
N. K. Džemisina "Obelisku vārti"
F. Herberts "Kāpas mesija"
+1
Trešais gabals Old Man's War triloģijā arī būšot jātulko, man lika manīt. Bet pirms tam viena sci-fi klasika jāizdara. (nē, ne Kāpa, ar to darbojas citi)
+1
Reku daļa no SF klasikas (nezināju, ka ''I am Legend'' ir par pamatu grāmata, kas 1954. sarakstīta): en.wikipedia.org/wiki/SF_Masterworks...
0
^^ nu tad cerams, ka nopirkt tiesības uz visu triloģiju reizē bija lētāk :) Savukārt tā "vēl vienā klasika", cerams, būs R. Zelaznija "Lord of Light"?

Masterworks sēriju var pirkt. Lēti maksā (parasti zem piecīša), un tur darbi tik labi atlasīti, ka es neesmu nekad bijis vīlies, pat nopērkot iepriekš nezināmu autoru darbus — viduvējības netiek publicētas, vismaz līdz šim nav manīts.

Runājot par "The Forever War", vakarnakts meteors (vai norakstītais satelīts, vai kas tamlīdzīgs), kas sadega atmosfērā starp Kijivu un Baltkrievijas robežu, kā reiz radījis memi par "Forever War" tēmu:
www.facebook.com/gavrilenko.riga/pos...
+1
Nemācēšu teikt par tiesībām, bet tā var būt. Pagaidām man palūdza neatklāt, pie kura es strādāju (neesot vēl visi papīri nokārtoti), bet Lord of Light tas nav, Forever War arī nē, tomēr tai sarakstā es to darbu redzēju.

Bet labi, ka apskatīju - izrādās, Amazon Prime ir pieejams seriāls Man in High Castle pēc Filipa Dika darba motīviem, turklāt labi novērtēts. Darbu lasījis neesmu, bet seriālu varētu paskatīties.
+1
"nu tad cerams, ka nopirkt tiesības uz visu triloģiju reizē bija lētāk"

Šis mani tracina visvairāk. Nopērc 1. daļu latviski, izlasi un ar to arī viss beidzas. Pārējās daļas tā arī neparādās. :(
+1
Tā tas ir no lasītāju viedokļa. Un pilnīgi saprotami.

No izdevēja puses savukārt... ja esi nošāvis garām, un triloģijas 1. gabals nav aizgājis, tad taisīt pārējos ir skaidri zaudējumi jau uzreiz. Lielā izdevniecībā to pārciestu, ja vajag, bet mazākas vai pat miniatūras izdevniecības var noiet pa burbuli. Jā, protams, tā jau notiek visur, bet - to pašu sci-fi Latvijā vairs tikpat kā neizdod (Zvaigznē joprojām ir fantastikas fani, taču pandēmija n shit acīmredzot ieviesusi korekcijas un notikusi "optimizācija" jeb potenciāli nerentabli projekti ir atmesti).
0
Vai tik nav tā, ka pēdējos 30 gados tak no īstās "cietās" zinātniskās fantastikas latviski varbūt vidēji viena grāmata gadā (labi ja) ir iznākusi. Biezā slānī toties pēdējos 10 gados savairojies vietējais fantāzijas gudrona dīķis. Saprotu, ka vietējiem iesācējiem autoriem vajag praktizēties, un kaut kas no tā visa arī jāizdod, bet līdz šim fantāzijas kvantitāte nav pārgājusi kvalitātē. Būšu priecīgs kļūdīties :)

Kad iznāca lielā filma, tad Zvaigzne izdeva O.S. Kārda "Endera spēli" latviski, bet nevienu no sērijas tālākajiem romāniem. No šī fakta domāju, ka tad jau nākamie nebūs bijuši tik labi. Bet kādā Ļvivas grāmatu antikvariātā nopirktais šīs sērijas otrais romāns "Speaker for the Dead", lai būtu lasāmviela pa gaisa trauksmes laiku, kad jāsēž bez elektrības, pārliecināja par pretējo — otrais romāns ir vēl labāks par "Ender's Game". Tā kā O.S. Kārda gadījumā ir Bibo minētais variants — "Nopērc 1. daļu latviski, izlasi un ar to arī viss beidzas. Pārējās daļas tā arī neparādās. :("
+1
^ Ja runājam par "īsto cieto" fantastiku, tad man ir aizdomas, ka tās autoru trūkums Latvijā ir saistīts ar apstākli, ka, lai tādu pārliecinoši rakstītu, ir jāspēj ne tikai labi rakstīt, bet arī ļoti labi jāorientējas attiecīgajās zinātnes nozarēs, citādi vai nu tas viss jūk ārā pa vīlēm, vai tāda kosmiskā ziepju opera vien sanāk. Nu un Latvijā cilvēku, kas gan ir spēcīgi fizikā u.c. žanram atbilstošajās zinātnēs, gan prot labi rakstīt (ar to saprotot gan izteiksmes veidu, gan prasmi veidot sižetu), tīri statistiski nevar būt daudz. Pie kam vēl arī arī jāvēlas un jāspēj praktiski šīs abas lietas apvienot.

Tiesa, ar ne tik "cietajiem" jau arī situācija nav pārlieku spoža.
+1
Es šogad izlasīju Toms Deimonds Barvidis - Zaļā Dzīle (2022) ( www.goodreads.com/book/show/63852499-... ).

Visnotaļ labs fantasy priekš debijas romāna. No tā nedaudzā latviešu autoru darbu klāsta, kas lasīts, stabili labākais
+2
''Man in High Castle'' bija OK seriāls, bet ne pārāk aizraujošs un ar palielām atšķirībām no grāmatas. Ilgi skatījos, ar garām pauzēm.

''Brave New World'' man labāk patika, kaut gan arī nav ''uh un ah''.

Kārdam pirmie divi bija labi, tālākie nav lasīti, bet tie mazāk kotējas un pirmais tomēr spilgtākais un ''kinematogrāfiskākais''.

Es no tā SF Mastervorks kādus 15 gab. esmu lasījis - šķiet, ka ''Elektriskās Aitas'' ir tulkotas (filma tak uzņemta). Ja jāmin, ko no klasikas būtu jēga tulkot (nu, kas neliktos novecojis), tad jā, minētais ''Lord of Light'' ir labs variants un arī ''Ringworld''. ''Neuromancer'' ir cyberpunk klaiska.

Tāpat interesants un aktuāls varētu būt arī Eric Frank Russell ''Wasp'' (1957), kur Zeme karo ar Siriusu. Galvenā varoņa uzdevums ir izplatīt baumas, melus; iebiedēt, graut sabiedrības un valdošās varas (Sīriusa valdība un represīvie orgāni stipri atgādina PSRS ar KGB) morāli - pārsvarā ar papīra un pildspalvas palīdzību, bet tiek izmantotas arī slepkavības un diversijas. Viss tik veikts ar mērķi piesaistīt šai vietai policijas un armijas klātbūtni, lai tā netiktu izmantota karam ar Zemi.
+1
Svaiga grāmata ir poļu autora Adriana Čakovska "Kara Suņi", tikai latviski tulkota no angliskās versijas. Pārskatāmā nākotnē karā tiek sūtītas ne pārāk legālas ģenētiski modificētas "multiformas", no kurām protagonists ir ģenētiski modificēts divmetrīgs Reksis ar limitētu saprašanu. Kopā ar Reksi kādu meksikāņu ciemu palīdz terorizēt modificēta lāču māte, Pūķis (parādīts epizodiski, tāpēc skopie apraksti atgādināja steroīdus sarijušos aligatoru) un nāvīgas Bites. Skaidrs, ka to visu kādas korporācijas interesēs vada mūžam piedzērušies, pusnelegāli operējoši "vāgneriešu" veida algotņi.

Grāmatā ir vairākas sižeta arkas, no kurām viena seko Reksim, dažas — cilvēkiem, pazūd un atkal uzpeld lācene Peciņa, taču lielais stāsts ir par to, kā pasaules sabiedrība reaģē uz šīm "multiformām" un kā mācās ar tām sadzīvot. Vienā brīdī modificētie zvēri tiek sadzīti vienā milzīgā iekšpilsētas geto, un viņu "sabiedrība" arī iziet savu degradācijas ceļu, lai būtu spiesti atrast sevī iespējas attīstīties.

Grāmata kopumā nav starp tām pārsteidzošākajām rakstības vai sižeta ziņā, taču "Kara Suņi" uzdod daudzus aktuālus jautājumus. Pirmās 40 lpp.: prometejs.lv/pdfs/kara-suni.pdf...
+2
Tas ''poļu autors'' ir dzimis Anglijā, tā ka visai loģiski, ka no angļu valodas tulkots ;) Man tulkojums ne visai patika.

SFX: You were born in Lincolnshire, but you share a surname with the Russian composer. Is it a pen-name, or does your family trace its history to other lands?

AT: "Ah, the name. Well, the name's got a story behind it. You see, my real name is such that I have to spell it to people about ten times every day, so what you see on the cover of the book is the most easily recognised alternative spelling of that. My family are originally from Poland — my grandfather came over during the war — and I'm very proud of my heritage; but on the other hand, having a name that nobody in this country seems to be able to pronounce would make it difficult for people to ask for the book in the shops."
+6
Šomēnes nodošu redaktorei Filipa Dika "Do Androids Dream of Electric Sheep?" Jeb, kinofaniem labāk zināms kā Bladerunner/Pa asmeni skrejošais.
Decembrī būs pieejams plauktos.

Iespējams, ka tā nebūs pēdējā dižā sci-fi klasika, kas tikšot beidzot iztulkota latviski.
+1
Džona Skalzi "Pēdējā kolonija", Sirmgalvju kara triloģijas beidzamā grāmata, ir ceļā pie lasītājiem, kuri noteikti grib zināt, kādi citplanētiešu gājieni Džonam Perijam būs atkal jāpārcieš un kā viņš ar tiem tiks galā. Jā, romāns atkal ir ES formā, un Perijs ir atgriezies. Augustā vajadzētu būt plauktos.
Mazāk militāra, mazāk filozofiska, vairāk sadzīviska (dzīve jaunizveidotā kolonijā neapdzīvotā planētā), bet zināma deva sausā humora arī te ir ("Stāsts par to, kā es pametu Haklberiju [planētu], sākas tāpat, kā visi ievērojami stāsti — ar kazu.")
Cik zinu, viņam ir vēl viena triloģija tajā pašā universā, bet ar citiem galv. varoņiem. Bet esot par kārtu vājāka. Ir arī citas sērijas un standalone darbi.

Un šobrīd strādāju pie... Rodžera Zelaznija Amberas hronikām (tā domāts latviskot, jā). Ir vienošanās izdot pirmās piecas grāmatas divos sējumos - pirmo šogad, otro nākamgad.
0
^ prieks dzirdēt par Skalzi, bet jautājums par Zelazniju — tās konkrētās grāmatas tak bija fantāzijas draza, vai ne?
0
Ko tu uzskati par drazu... Es tik pašu pirmo esmu lasījis - nav ideāla, ir nepilnības, bet ir savs šarms. Ir savi cienītāji un nīdēji, bet priekš 1970.gadā sarakstītas grāmatas 4.05/5 Goodreads vērtējums ir pārsteidzoši augsts (tur bieži ir no sērijas - nav nevienas tantes-varones, tātad automātā sūds; nav geju - sūds utt.)
0
^ kas tas par mākslas darbu bez uzkrītošiem sieviešu tēliem?!

Paskatījos Wikipēdijā — mja, tur tulkotājam būs, ko norauties: fantāzijas draza, pie kam īpaši drazaina fantāzija. Ja pat kopsavilkums izklausās šādi:

"Amber itself is but the first "Shadow" of a Primal pattern, located when the Unicorn of Order led Corwin to a previously unseen location. The Primal Pattern was guarded by a purple Griffin named Wixer that apparently had also been placed there to guard Dworkin (previously thought deceased), as Dworkin had, at this point, lost much of his mental faculty. This Primal Pattern was damaged prior to the events of Nine Princes in Amber when Amberite blood was spilled on it – the blood of Martin, son of Random (Oberon's youngest acknowledged child), who was stabbed by Brand. Oberon attempted to repair the Pattern, although he realized the process would kill him. Brand, whom Dworkin acknowledged as his most apt pupil in the study of the Pattern, suggested that such repair may not be possible. Brand also suggested when Corwin was inscribing his own New Pattern that there could not be two such centers of order in the multiverse and that it would be necessary to destroy Corwin's New Pattern before Brand could inscribe his own."

Protams, no tulkotāja profesionālā viedokļa noteikti ir reāls izaicinājums prast to visu iztulkot, bet potenciālajam lasītājam ir tiesības uzdot jautājumu — ja reiz tulkot profesionāli izaicinošu materiālu, kāpēc tad neiztērēt laiku un smadzenes, tulkojot kaut ko tādu, kam ir jebkāda faktiska nozīme? Tā kā Skalzi romāni vai "Kara Suņi", kas dara svarīgu darbu — uzdod pareizos jautājumus un uzstāda aktuālas problēmas?

No otras puses, mani personīgi interesē, kā var latviskot vārdu "pattern". 20 gadus mocos ar šo dilemmu!
0
^ pašā pirmās grāmatas tekstā nekā tāda nebija - tur vispār bija pamaz aprakstu par pašu pasauli, kas man traucēja

Šim arī seriālu taisa ''The Walking Dead'' producenti
0
Uzzināt informāciju, ka "latviski būs pieejams Zelaznijs!" un tad tālāk izlasīt "… tā būs fantāzijas romānu sērija" — man tas līdzinās informācijai "Imantu Ziedoni izdos angliski", kuras turpinājums skan: "… pirmo reizi angliskā publika ārzemēs varēs izlasīt "Kas tas ir — kolhozs!""

gramatumaja.lv/produkti/gramata/be...
+2
Zinu, ka neesmu vienīgais, kam THE EXPANSE patika (es gan pagaidām tikai pirmās 2-3 grāmatas no 9 izlasīju - seriāls viss noskatīts). Ir iznācis attāli (daudzās nozīmēs) saistīts jauns darbs.

James S.A. Corey - The Mercy of Gods (2024)

Nedaudz savdabīgs skatījums uz "ļaunie citplanētieši pakļauj cilvēci". Kā jau Korijiem - nav baigais "action", daudz filozofisku apcerējumu, bet tāpat interesanti, un kad sāk sūdi pa trubām plūst, tad aku vākus gaisā sper!
0
Kā teiktu Intars- nu riktīgie grāmatu tārpi :)
+1
Ne tā, ka baigais, bet 2019.gadā atsāku lasīt (vairākus gadus uz seriāliem sēdēju) un kādas 40-50 pa gadu tagad izlasu. 95% angliski
0
Cik tad baigie izlasa pa gadu? 😲
0
100 un vairāk.
0
Toties ārprātoņi ir tie, kas ne vien izlasa, bet pēc tam spēj arī kaut ko atcerēties no tā visa.
+1
Nu, ir kas pa +300 grāmatām lasa un vēl paspēj sakarīgas atsauksmes uzrakstīt
+1
Pateicoties tam, ka fiziski vispār vietas vairs nekam nav mājās, esmu pārgājis uz digitālo grāmatu lasīšanu. Netīši uzrāvos uz kādu lapu, kur krauj iekšā visu no fantastikas un fentezīīī krievu valodā ...
Ir gan jaunas, gan totālākā klasika.

Ja nu kādam interesē>
fantasy-worlds.org/lib/

+1
Amberas hroniku pirmais sējums (t.i., Nine Princes of Amber un Guns of Avalon) pēc dažām dienām ies uz tipogrāfiju. Decembra vidū būs ārā.
Ķeros pie otrā sējuma, kurā ietilps trīs pārējās pentaloģijas grāmatas (Sign of Unicorn, Hand of Oberon, Courts of Chaos). Tur sanāks normāli biezs klucis.
0
Palasīju paraugtulkojuma fragmentus. No sākuma nesapratu, kāpēc tulkojuma stils ož pēc padomiskuma un pēc krievu valodas konstrukcijām, bet tad apjēdzu, ka Zelaznijs taču ir autors no Aukstā Kara laikmeta pirmsākumiem, tāpēc tulkotājs laikam automātiski ievērojis zināmas stila konvencijas, kam mūsdienās vairs nebūtu īstā vieta. Nu, cik nu es kā netulkotājs varu spriest :)

Tika pienesti steiki un krūka alus, un uz laiku biju atbrīvots no nepieciešamības
izteikt mīklainus un vispārīgus apgalvojumus, kurus viņa varēja uztvert dažādi – gan
kā izsmalcinātus, gan kā atturīgus. Mans steika gabals bija labs, viducī sārts un
sulojošs, un es plosīju ar zobiem svaigo maizi ar cieto garozu un negausīgi, kā izslāpis
lieliem malkiem tempu alu. Viņa smējās, vērodama mani un pati tikām griezdama
sīkus kumosus no savas porcijas.

“Patīkami noraudzīties, ar kādu azartu tu meties dzīvē, Korvin. Viens no
iemesliem, kādēļ negribētos redzēt, ka tu no tās šķiries!”
0
Tev nepatīk fantastika / fantasy. Mēs jau sapratām.
0
Necērtu fantāziju par burvjiem aiz durvīm, kuras izrādās slimojam ar PTSD, ADHD, UDHS, UTT. un tamdēļ pavērsies vien izredzēto pirksta nospiedumiem, par zaļiem pūķiem iekš aizmirstiem ūķiem, vai māģijas kristāliem, kas rāda pastāvīgu sarkano gaismu kārtējiem gnomikiem, kuri savukārt uzēdušies uz kādiem konkrētiem juvelierizstrādājumiem tik ilgi, kamēr no gredzena paliks pāri vien caurums, utt. Arī tradicionālais sākotnējais, daudzsimtgadīgais "le fantastique" žanrs attiecīgi var būt baudāms tad, ja tekstam ir kāda virsvērtība (piem, tā kā Balzaka ironiskais stāsts "Šagrēnāda").

Bet Zelaznija fantāzijai varētu būt potenciāls to mainīt, ja sarkastiskais tonis saglabāsies visā grāmatas garumā!
+1
Ja nu kādam interesē, gandrīz VISU drukāto/elektronisko anglisko literatūru var atrast:

libgen.is/fiction/

Tā adrese reizēm mainās (nav ne jausmas, kāpēc...) Jāatceras tik ''Fiction'' ieķeksēt un tad vēlamo formātu.
0
Apsveicam WrongTale un Prometeju — saņemts VKKF atbalsts Zelaznija izdošanai!

vkkf.lv/index/atbalst%C4%AB...

Terija Pratčeta grāmatai arī piešprice iedota — palasīju fragmentus un jau tagad gaidu pilno darbu, jo tur mazāk fantāzija, vairāk sarkasms. Nu tā kā "National Lampoon" parodija "Bored of Rings".
+1
"Rodžers Zelaznijs, būdams viens no tiem autoriem, kas vienlīdz spējīgi ņēmās abos žanros, latviski parādās ar “Amberas hroniku” pirmajām divām daļām vienā iesējumā, un autors izrādās pietiekami nozīmīgs, lai tulkojumu vismaz simboliski pabalstītu Kultūrkapitāla fonds. Sižets rāda disfunkcionālu ģimeni ar padsmit brāļiem un māsām (Ēriks, Korvins, Benedikts, Flora, Fiona utt.), kas savā starpā uzvedas tik ļauni, ka mūsdienās nopelnītu bāriņtiesas uzmanību un kādu vizīti pie bērnu psihoterapeita Nila Konstantinova. Šeit problēma tāda, ka attēlotie ir mītiskās Amberas karaļvalsts prinči un princeses, kas tēva prombūtnes laikā cenšas iesēsties tronī ar pēc iespējas apšaubāmākiem paņēmieniem."

nra.lv/neatkariga/lasamgab...
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [1]
atmoda
Pieslēgties
Meklētājs
Viskas