Šodien pamostoties ap trijiem dienā ar joprojām sāpošu ausi nolēmu palūkot vai gadienā nav jau nozogams jaunais Deicidītes albīc. šeku reku - IR!!!!!!!!!!

Jau no pirmās dziesmas, Deicide ierauj pilnā ārprāta un sātana virpulī ar tituldziesmu TO HELL WITH GOD! šis garadarbs lika sapriecāties,ka ir iznācis beidzot kas tik labs,kas pat pielīdzināms pēdējam šīs grupas superalbumam Serpents of the light. Pat soliņš šķiet no tā laika principiem. Betona vokāls ir betonējoši labs un dod pa smadzenēm tā,ka mati paši grozās uz riņķi.

Tālak seko dziesma Save your, kas sākumā nešķiet tik patīkama, taču kkur no pirmās minūtes arī aiziet jau ierastajā kačīgumā un vecajos labajos Steve Asheim blastbītos. savā ziņā šajā dziesmā nākas secināt, ka stils tomēr, protams, ir pamainījies, bet šajā brīdī tas šķiet ļoti pozitīvi - tas kļuvis drūmāks, piesātinātāks un gaļīgāks, taču nezaudē matgriežņu efektu.

Nākamais Witness of Death sākas ar nelielu ievadiņu un pēc tam atkal aiziet veca labā kačka visas dziesmas garumā, ik pa laikam piešpricējot kādu ģitāras starpspēli pa vidu pantiem. (starp citu, uz beigām bentona vokāls arī sak atgādināt to, kāds viņam bija vēl 97ajā gadā - gaļīgs, taču arī patīkams growls, nevis pilnīgs vemjgaļīgs kā pēdējos 3 albūmos)

Conviction - sākums šķiet kā atslābums, itkā sāktos jauna albūma daļa. Un tālakais arī liecina par to pašu. Šī dziesma šķiet nedaudz lēnāka kā 3 iepriekšējās, taču dzinulis, protams, nekur nav pazudis. Soliņš ir vājprāta labs, taču arī melodiskāks kā iepriekšējās dziesmās.

Empowered by Blasphemy - šī dziesma muzikāli atgādina ievadu albūmam till death do us part, bet vokāls ieiet vēl l'īdz šim deicidei neraksturīgos dažādības toņos. Soliņi kā vienmēr spārda dirsu.

Nākamā dziesma Angels of Hell jau sākas ar gičas soliņu, kas sāk atgādināt kādu ietekmi no Vital Remains, taču arī pozitīvā ietekmē drīzāk. (drusku melodisms) Šīs, nedaudz šaubīgās domas aizraida prom dziesmas turpinājums,kad sakas ātrā daļa. (gribās mošpitu BĻE) bungas ir vnk kaulu zāģis.

Nākamais ir Hang in Agony Until you'r dead. Šitā dziesma nepatīk. (un arī dzirdēta bija)

Servant of the Enemy sākas ar ahujenna ātru Asheima nobērienu pa tomiem un tālāk seko vnk šausmģīi ātra dziesma,kas arī nav ne salīdzinoši tik laba ar to, kas bija sākumā. nu ko, ejam tālāk.

HELL FUCKING YEEEEAH! Into the Darkness you go ir nedaudz lēnāka dziesma par 3 iepriekšējām, taču atkal atnāk emocijas no vecajiem Deicides laikiem. Ļoti korekti un spārdoši! :) (soliņš gan priekš manis atkal pāŗāk melodisks, bet es vnk esmu stulbs, tāpēc nekko)

Nu ko - ātri un nemanāmi esam nokļuvuši pie pēdējā skandarba - How Can You Call yourself A God. Sākas ar ļoti melodisku ģitāru, kas nedaudz atgādina Non Human Level, bet man patīk! Pēcāk aiziet atkal ātra daļa un laiks pēdējam headbang'am!!! \m/ Kopumā dziesma ir tieši tāda,kādai vajadzētu būt pēdējai albūma dziesmai!

Nu jā, tā arī nemanot pagāja aptuveni 40 minūtes jaunās Deicides! Jūtos saviļņots un gribās ātrak braukt uz Metalcamp un cerēt, ka VIŅŠ beidzot atvilks savu dirsu uz eiropu.