Nu tak iesāc ar pašmāju klasiku - Skyforger.

slipknot un kronvald park

Saprotiet pareizi, galvenais šai procesā ir nekļūdīties. Iespēja nolaist greizi ir 50/50

Manowar !!!!

Ja, iespējams, tad jāsāk ar video klipiem. Teiksim Amon Amarth, ja interesē viduslaiki un vikingu ņemtnes. Un tamlīdzīgi.

carcass. (jāsāk ar swansong un tad jāiet uz apakšu, lai pamazām liek klāt smagumu) sanctimony, hypocrisy, kkādi in flames līdzīgie. visa somijas mūzika.

metaļika.

Mani savulaik pievērsa Cannibal Corpse melnais humors. Necrophagist moška arī der? Paradise Lost esot uz meitenēm savukārt iedarbojies.

Piemirsu paša viedokli - šķiet, ka Deicide un Carcass varētu būt tie, kurus noklausoties nav vēlmes pagriezt smagajam muguru.

deicide sākumā nevar dot, Mārīt, lai arī kā man tas nepatiktu. vakar tieši iz'mēģināju - nedarbojas. ā, jā, es arī ar CC sākumā nodarbojos. un cradle of filth, laikam.

metaļika jau ir samērā viegls, ar to parasti aiziet viss uz kaut kādiem kōriem. bet nu es jau nezinu, protams.

Jūs te kautko garām maucat. Pirmkārt, jāzina, ko tas nenobriedušais prāts klausās, kas patīk un ko no smagā (vai pseidosmagā) ir vispār dzirdējis. Bībera fanu ar CC Metālam nepiegriezīsi. Piem. ja cilvēks visādas popsas klausās, tad iesākumam HIM, Bon Jovi, Velvet Revolver, Lacuna Coil būs labs diezgan. Pēc tam var IM, Ayreon, BLS grūzt un iet pamazām uz smago galu.

Pastāv gan iespēja, ka redzot kādu CC klipu mute būs vaļā un paliks par baigo fanu ... bet uz cik ilgu laiku ? Kas lēni nāk, tas labi nāk.

Labi doma uz kādu konci aizvilkt - atmosfēra, alus + vizuālais ...

tagad uz končiem nav jēga iet. (izglītības nolūkos) ne tur atmosfēra, ne alus un metālisti vairs neģērbjas kā agrāk.

Plaši izplatīta alkoholisko dzērienu lietošana tusiņos, kā arī mežonīga uzvedība koncertos, ārēja pohujisma un iekšējas brīvības sajūta — ja tas nāk kopā ar mūziku, tad jau būs par dažiem matainajiem drīz atkal vairāk!

tikko aprakstīji tipisku panku.

Viss atkarīgs no pievēršamā cilvēka gaumes. Vienam ar Deicide, CC, Carcass jumtu noraus uzreiz, un viņš kļūs nelabojams metālists. Cits kautko tādu padzirdot aizmuks atpakaļ neskatoties, un pēc tam tu viņu metālam varēsi pievērst tikpat veiksmīgi kā budistu korānam. Tādus jāsāk izglītot lēnāk, ar melodiskākām kompozīcijām. Ja iekustināsi vienu akmeni, lavīna pati izvedosies. Lielos vilcienos, iesākumā jāmeklē līdzīgu mūziku tai, ko cilvēks patlaban klausās.

viena no vājprātīgākajām šī foruma tēmām ever

Murgoni, pankam ir ārēja brīvība, bet iekšējs pohujisms :D

Nu nez vai tā uzreiz dot klausīties vienu no smagākajiem žanriem , ja neesi radis pie smagučiem kā tādiem. Es jau nu visticamāk ieteiktu to, ar ko es pats sāku un tas būtu - 80s thrash. Vienam varbūt arī uzreiz aizies viss klausoties deicide vai CC , bet nu es devu priekšroku kaut kam nedaudz vieglākam , bet ne būt ne mazāk kačīgam , kas lika ārdīties.

Sodom , agrīnais Slayer , Kreator , Testament , Destruction , Anthrax.

Mūsdienās to vieglās narkotikas funkciju daudziem droši vien pilda metalcore. Kas arī nav slikti, ja pēc tam pāriet uz smago galu. Deviņdesmitajos šo funkciju pildīja grunge, vēlāk Korn un Limp Bizkit, SOAD un šādas tādas sīkākas vienības. Moška arī matu metāla reanimācijas mēģinājumi pašlaik dos iespēju jauniešiem ievilkties smagajā mūzikā?

Es ieteiktu darīt tā - uzveidot kādu izlasi no dažādiem žanriem, kurā apkopoti labi un tipiski katra žanra gabali, un tad atkarībā no reakcijas vadīties tālāk. Piemēram, iemet pa gabalam no Iron Maiden, Candlemass, Helloween, Slayer, Death, Amon Amarth, Napalm Death, Immortal, Paradise Lost, Skyforger, Dream Theater, Therion utt. un tad jau manīs, kas interesē, ja vispār.

Manuprāt, tiešām labāk ir sākt ar kaut ko melodiskāku - ja panesīsies, tad pievērsīsies arī smagajam galam. Saku no pieredzes, jo pirmsākumos, piemēram, visas brutālās un tehniskās desas, par bleķi i nerunājot, vienkārši nelikās klausāmas. Metāla dzirde ir jānorūda, tad vēlāk visi smaguči arī būs izbaudāmāki un katrā varēs atrast kaut ko savu, nevis pliku troksni. Galvenais ir sākumā nesadot visādu gejhuiņu, krabjkōrus un pediņdančus, tad no īstā un vēlamā ceļa noies viens divi un, vienkārši runājot, būsi sapisis cilvēku.

es jau par to pašu - senos laikos man arī Tiamat riebās ... bet Desu tik pirms gadiem 5-6 sāku daudzmaz klausīties, kad MDM bija konktrēti piegriezies un izsmēlis sevi.

Ir jau visādi, piemēram, man bija kolēģis - nemetālists, kuram patika Decapitated, bet nekas vieglāks par Kreator nelikās interesants. Tiesa gan, šamais bija cēsinieks, varbūt tas kādu ietekmi bija atstājis.

Es ar sāku ar Cannibal Corpse, bet tas nav kuram katram. Droši vien ar hard'n'heavy jāsāk. Bet vispār jau individuāli.

Murgoni, kārtīgā metālistā ir jābūt iekšā kādai daļiņai panka.

Es saku ar NAPALM DEATH - Scum... bet to gan neiesaku darit kadam tagad :)
Laikam jau japiekrit augstak minetajiem viedokljiem - mosh sakt ar kadu izlasiti, kur dazhadi stili ieksha?
Man tikai jautajums - a kapec tas nenobriedushais prats par katru cenu ir japieversh metalam?

^ dažkārt tādi prāti paši izrāda interesi un lūdz kaut ko ieteikt.

Čalis pie popsīgas džuses ticis ? ;)

Es nez, ja savā laikā man būtu kā vieni no pirmajiem smaguļiem uzlikti Iron Maiden, Metallica nu vai līdzīga klasika, es visticamāk to cilveku būtu nosaucis par stūlbo mataino un metālmūzikai nebūtu vairs virsū skatijies, bet tā kā vieni no pirmajiem videoklipiem ko man čomi rādija bija Slipknot/CoF/Pain nu un tamlīdzīgi viegli uztveramie metaliņi tad pamazām arī sāku pats kko skatīties talāk.... Tiesa to laikam vajag darīt cilvekiem ar stipru psihi, jo pēc tas mūzikas mans prāts tika sadragāts un tagad mīlu graindkoru :(

Vardu sakot ja cilveks ir tīneidžeris tad tādi ''JumpDaFuckUp'' būs īstais ko barot iekšā!

Ahh tikko paskatijos uz bildi, izskatās, ka ar 16 gadīgiem jauniešiem/-tēm vairs nepinies, nu labi moš kādam citam mans vidoklis nāks par labu xD

Vispār var teikt, ka džampdafakap mūzika ne vienmēr ir draņķīga. Daudzi tā sākuši savulaik ar Sepulturu, pēc tam nākamā paaudze — ar Soulfly, kur visur džampdafakap moments ir stipri izteikts.

Tas, ka sākuši, jau vēl nenozīmē, ka mūzika nav draņķīga ;)

Dethecrator! Vispār tāda arī bija mana pamatdoma. Tā mūzika ir gana ''smaga'' lai pievērstu lielāku uzmanību un arī ļoti viegli uztverama, ko nevar teikt par pieminētajiem CC, Deicide vai Napalm Death! Metalistam iesācējam tādi Soulfly, Slipknot, jaunākie CoF un Dimmu veikumi ies iekšā tik pat labi kā cukgaļas šašlikam auksts aliņš pa virsu.

ā, tagadējiem jauniešiem vēl pie Sepulturas un Soulfly var barot iekšā Cavalera Conspiracy ;)

Bet kāpēc gan viņiem nevarētu uzreiz barot iekšā Arise? Kas tur ir tik ļoti nesaprotamāks, salīdzinot ar vēlākajiem Makša nedarbiem?

Pēc savu brāļu draugiem un čomiem redzu, ka tādi vidusmēra šolaiku studenti klausās dažus smagos, bet pavisam par metālistiem nepārvēršas. piemēram, griež cauri Disturbed, Deftones, Godsmack, SOAD, Slipknot, Static-X diskogrāfijas bezmaz pilnā garumā, bet vienlaikus klausās visādus ņaudulīgus Sigur Ros, Bon Iver un citus mīkstos. Tad vēl arī klausās Isis, Callisto un citu postmetālu. No latviešiem — Dzelzs Vilku, Gustavo un Armandu (tieši šādā secībā). Tā kā kopsaucējs tur nekāds. Bet mūzikai varbūt arī nevajag. Vienlaikus neko smagāku iebarot nevar — mēģināju šiem iesmērēt meksikāņu graindkōru, nesanāca. Kad piedzeras, tad klausās Sjavu, uzgriežot skaļumu uz 11. (Bet par to nesūdzos — pats viņiem to Sjavu ierādīju.)

Mēs arī skaidrā Sjavu un Šalli klausāmies :D

Man jau ar šķiet, ka tādi CC un Deicide ir vieglāk uztverami nekā COF vai DM - tāds pasmags Scooter vien ir :D

Vispār, ar Rammstein jau ar var maitāt jaunos prātus, kautgan tos jau visi dzirdējuši ...

Nu tu jau ar - pēc SOAD uzreiz meksikāņu graindkoru :D
Bet cik atceros, mani kursabiedri kādreiz tāpat klausījās visādu rosolu, smagajā galā gan par Rammstein un Metallica sevišķi dziļāk nelienot.

Manai sīcei (tulīt būs 8 gadi) ir trīs mīļākās bandas - Skyforger, Sabaton un Gods Tower. :) Visas trīs arī dzīvajā ir skatījusi/klausījusi. :)

A par mīļākajām kļuva pēc jeb pirms konča ?

Skyforger un Sabaton pirms, GT - pēc.

es klausījos disturbed un godsmack un vēl kkādu hujņu, tad pievienojās within temptation un nightwish un vēl kkāda miskaste (toreiz nebija tik slikti kā tagad) un tad atklāju dūmmetālu un melodisko/simfonisko bleķi. dimmu borgir, cradle of filth, shape of despair, november's doom, saturnus un vēl kkādi liriskie atmosfēriskie bija mans sākums. bet man galvenais bija atmosfēra, gribēju būt burvis, ar to bleķis labi iet kopā.

bet čist, te viss atkarīgs no tā, ko cilvēks mūzikā meklē, ja grib ritmu, kačku un whatnot, tad ir viena lieta, ja grib sātanu izsaukt, tad jau kkas pavisam cits dodams.

Es sāku ar Led Zeppelin kaut kad pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē.

a es uzskatu, ka nevienam neko nevajag uzspiest vai par katru varu `ieteikt` metalu t.s. nenobriedušajam prātam.
cilvēks pats nonāks pie tā, ko uzskatīs par labu esam.
ja lūgs padomu, tad, protams, liegt nevajag..un arī tad tas būs subjektīvi. Kāpēc tieši tavs CC vai SODOM ir tas labākais, ar ko ķipa jāsāk?
Var jau teikt 10-15gadīgam tīnim, ka Džastins Būbers ir anālā atvere, un ka to klausās tikai imbecili jaunieši. Ka ir laiks sākt klausīties Nirvānu, tad Sepultūru un beidzot Obituary
A varbūt pašam jāpāriet uz lēdiju Gāgu, ibio ? :))

nu nez, mani savā laikā neviens necentās ne ar ko speciāli ''iebarot'' un pats zinu no pieredzes, ka tā ''iebarošana'' var dažreiz izraisīt pretēju efektu, tobiš totālu riebumu pret metālu...

Cik novērojumi liecina, cilvēki pievēršas metālam tāpēc, ka ar viņu dzīvi salkanā popmūzika nerezonē. Vai nu paši gājuši cauri visādām nejēdzībām, cīnījušies pa dzīvi, vai nu ir gudrāki par vidusmēra popmūzikas draņķa rakstītāju (un attiecīgi arī to, ko tāds popa «mākslinieks» spēj sacerēt). Savukārt uz repu nekrīt tāpēc, ka sakarīgi, klausāmi reperi ir maz, un cik tad to ritma un teksta vienveidību spēsi izturēt…

Excrementory Grindfuckers

^ ja tā persona saprot vāciski, un ideālā variantā vēl kaut cik pārzina vācu estrādi/šlāgerus, tad visnotaļ var derēt.

Rezumējot iepriekš rakstīto, metālistu izglītošanas stadijas varētu būt šādas:

1. kurss: Nightwish-veidīgie, gotiskie metāli, Limp Bizkit un Rammstein, kā arī jebkurš džampdafakap štrunts, ka tikai smags. Mācību prakse: Sepulturas vai Soulfly koncerta apmeklējums. Kursa darbs: iemācīties Nothing Else Matters uz akustenes.

2. kurss: vecā detuha, melodesa, doom paveidi, Judas Priest, Deep Purple, kā arī klasiskais thrash, vietējās pagrīdes vēsture, folkmetāls un dzeršana. Prakse: pierast valkāt metālistu drēbes un zābakus tā, lai ne kājas, ne kuli nenoberztu. Kursa darbs: noklausīties Mūžameža uzstāšanos, nevienu reizi neaizspiežot ausis.

3. kurss: grainda paveidi, bleķis, postmetāls, metāla ideoloģiskais pamats, Sātans un naci(onāli)sms. Prakse: uz ielas izlamāties ar mormoņiem, pareizticīgajiem, jehoviešiem un citiem. Kursa darbs: atrast vēl vismaz divas bodes (var arī ārpus Rīgas), kur visu diennakti šmigu dod, un pievienot Intara kartei.

Pēdējais kurss: eksperimentālais bleķis, Djent, drone, industrija un noise (kā izvēles priekšmeti).

Bakalaura darbs: pielaist uguni moroņu lūgšanu namam!

Tagad skaidrs, kāpēc man pēdējo divu kursu viela lielākoties neinteresē - man būtu grūtības nokārtot 2. kursa darbu.

Iesākumam - vai nu heavy metal (piemēram, MANOWAR) vai arī uzreiz kaut ko no speed un thrash metal (SLAYER, agrīno laiku METALLICA, SEPULTURA, KREATOR, ugāram var arī ņemt agrīno КОРРОЗИЯ МЕТАЛЛА). Ja tas nelīdz, tad var iebarot RAMMSTEIN.

Pāreja uz death un doom metal vai grindcore - brīdī, kad cilvēks pats prasa "kaut ko stiprāku"... Jo iesākumā šie žanri var izrādīties "inde neveselīgās, lietošanai nepielāgotās devās".
Labs albums iesācējam būtu CANNIBAL CORPSE "Eaten back to life" vai arī MASSACRA "Enjoy the violence" (albumi, kurus var klausīties neiespringstot).

Kas attiecas uz black metal - tas laikam ir žanrs, kurš ikvienam ir jāatklāj pašam.

Grūti būt viedam ātro recepšu speciālistam priekš nenobriedušiem prātiem tomēr.

Kā jau ierasts Trūmetālā, viss šitas jau bijis pārreiz apspriests:

/forum/21004-kas-juus-pieveersa-metaalam
/forum/117658-atmiņas
/forum/108495-tops-grupas-un-albumī-kuri-visvairāk-ir-ietekmējuši

Atkārtošana - zināšanu māte. :)

^^ tas nav akurāt tas pats. Tur bija runa par to, kā katrs pats sācis, te ir runa par to, kā palīdzēt citam sākt. Lai arī neko daudz vairāk par savu pieredzi te prātīgu nepateiksi, tomēr var gadīties 1) ka paša pieredze nav tā labākā, un ir iesakāms rīkoties kā citādi (tipa, "es dzert sāku ar odekolonu, bet citiem tomēr ieteiktu vīnu") 2) ka pastāv pieredze citu pievēršanā. Sevis ieteikto variantu, piemēram, esmu izmantojis, tiesa, nezinu, ar cik noturīgiem rezultātiem.

Tencinu Dethecrator - par uberkonspektu!
Tencinu BoD! Papētīšu cilvēku pieredzi arī tajos komentos.

^^ nekad nav radusies vēlmi kādu kautkam pievērst. Ja neskaita dažus mēģinājumus paskaidrot kautko par kompjiem, bet parastā atbilde ir "ai, tas tak tik sarežģīti, ko ta es - esmu galīgi stulba uttt." ...

Es jau arī to neesmu darījis aiz savas iniciatīvas. Bet ja prasa, varu mēģināt ko ieteikt.