pats tak uzprasies būt mudinators ;)

es tik nevienu decembra albumu vēl neesmu klausījies, tā ka nāksies brīdi pagaidīt

Es pavisam noteikti neesmu 20 aizejošā gada albumus dzirdējis, kopā ar pieciem, kas stāv novilkti, bet nav noklausīti, būs ap 10 vai drusku pāri. Kaut kādu Top 5 varbūt izspiest varēs kaut kad...

Apmēram tā:

1. Kauan - Sorni Nai
2. A Forest of Stars - Beware the Sword You Cannot See
3. Arcturus - Arcturian
4. Blodsband - Rungalder
5. Locrian - Infinite Dissolution
6. Midnight Odyssey - Shards of Silver Fade
7. Hypnologica - Quantum
8. Liturgy - The Ark Work
9. Dynfari - Vegferð Tímans
10. Myrkur - M

Tuvu:
Öxxö Xööx - Nämïdäë
Flesh of the Stars - Hide
Nightwish - Endless Forms Most Beautiful

Vēl truputi jāpaklausās, lai saprastu:
So Hideous - Laurestine
Thy Catafalque - Sgùrr
Abigail Williams - The Accuser

No nemetāla gan jau šis:
Chelsea Wolfe - The Abyss

bandcamp.com/nefolk

Kamēr gada neaizmirstamākie ripuļi noripoti rindojas, tikmēr ir pierāpojis, kura dziesma man šķiet gada labākā dziesma atsevišķi, pati par sevi. Vismaz 40 reizes jau nodrillēta, bet neapnīk — var klausīties vēl un vēl. Nu gandrīz tā kā pusaudža gados bija ar «Bullet with Butterfly Wings»…

www.youtube.com/watch?v=NirYQqHToDk...

Man laikam līdzīgā statusā varētu būt "If eternity should fail"

Diezi vai būs laiks pamanīties vel kaut kamī tā īsti iedziļināties, uz šo brīdi gada favorītalbumi alfabētiskā secībā ir:

Iron Maiden "The Book of Souls" (vairāk paklausoties iepatīkas vairāk, kas laikam nav pārsteidzoši)
Lindemann "Skills in Pills"
Myrkur "M"
Sen Senie Senči "Tautas Zobens"
Skyforger "Senprūsija"
Uncle Acid & The Deadbeats "The Night Creeper" (šis pagaidām ož pēc nr. 1 manā vērtējumā)
Venom "From The Very Depths"

+ speciālbalva Motorhead "Bad Magic" par foršo "Sympathy For The Devil" kaverīti.

Gan jau kādi ļoti labi 2015. gada albumi tiks atklāti kaut kad ap 2017-to, kā parasti...

Lai gan likās, ka šis gads ir galīgi blāvs, izrādās, ka tomēr nē un labu albumu ir bijis pietiekami priekš top 23 (secībai nav nozīmes):

1. Batushka-Litourgiya- (negaidīts pārsteigums pašās gada beigās)
2. Amorphis-Under the Red Cloud-
3. Ereb Altor-Nattramn-
4. Kampfar-Profan-
5. Iron Maiden-The Book of Souls- (no sākuma likās "nekas īpašs", bet vairāk klausoties secināju, ka šis ir tāds jaunais klasiskais meidens)
6. Lucifer-Lucifer I- (feins stoneris ar ex-memberiem no Cathedral un The Oath)
7. Moonspell-Extinct- (jau 20 gadus neliek vilties)
8. Night-Night- (elegants franču bleks ar dūmīgiem momentiem, ar smuku vijoli, kas caurstrāvo albumu)
9. Myrkur-M- (lieliska atmosfēra attiecīgam noskaņojumam)
10. Slayer-Repentless- (šis man aizgāja uz urrā, lai gan no sākuma biju ļoti skeptisks)
11. The Crown-Death Is Not Dead- (kārtīgs zviedru vecās skolas melodesinieks)
12. Paradise Lost-The Plague Within-
13. Tribulation-The Children of the Night- (ļoti labs albums, kuru grūti iebāzt kādā noteiktā stilā)
14. Faith No More-Sol Invictus- (vasaras soundtracks)
15. Coal Chamber - Rivals (patika 90-ajos un izrādās tagad arī)
16. Wartha-Azure Lakes- (baltkrievu episkais pagāndūms, smukas melodijas)
17. Blutengel-Omen- (vācu gotiskais disko šlāgeris :D)
18. My Dying Bride-Feel the Misery- (pārliecinoši)
19. Grave Pleasures-Dreamcrash- (feins somu gotiskais roks (vecās skolas), pie vokāla Kvohst, kurš dziedājis Dødheimsgard albumā Supervillain Outcast).
20. Arcturus-Arcturian-
21. Chapel of Disease-The Mysterious Ways of Repetitive Art- (laba vācu modernā vecā detuha)
22. Desolate Shrine-The Heart of the Netherworld- (laba somu modernā vecā detuha)
23. Firespawn-Shadow Realms- (LG Petrova vecās detuhas projekts)

Vēl jāpiemin:
Enslaved-In Times- (ok)
Keep of Kalessin-Epistemology- (ok)
Draconian-Sovran- (kaut kā līdz galam nepārliecināja, varbūt pārāk maz klausīts)
Denner / Shermann-Satan's Tomb- (ar tāds čiks vien bija, titulgabals gan bija labs)
Lindemann-Skills In Pills- (tas pats variants, kas ar Rammstein- kad iznāk, tad ar sajūsmu klausos, kamēr apnīk. Bet apnīk tā, ka vairs nevelk pēc tam vispār klausīties)

Es pagaidām vairāk klausos vecos labos, šo to paklausos jauno no vecajiem labajiem, nu un arī kaut ko cenšos pieķert klāt no jaunajiem, protams, labajiem... Bet galīgi ne kompetents kaut kādu topu savilkt kopā...

Paradise Lost iepriecina, ka izgājuši spirāles apli, bet nepārliecina...
My Dying Bride kā gandrīz vienmēr - labi, bet ne izcili.
Moonspell koncis bija labs, kompānija man bija vēl labāka, bet pat koncī publika vairāk pavilkās uz vecajiem labajiem gabaliem. Jaunie arī labi, bet ne tik labi....
Cradle Of Filth tīri simpātisks albūms sanācis, bet laikam arī ne tāds, lai elpa aizrautos
Amorphis vēl tā īsti neesmu izklausījis, bet pirmā klausīšanās reize neaizrāva.
Draconian līdz manīm atnāca, bet vēl nepaspēju paklausīties, tāpat arī Children Of Bodom

No jaunajiem (vismaz priekš manis) Tribulation izklausījās tīri ok.
Swallow The Sun 3CD!!! Ar viņiem man kaut kā tā, ka ir atsevišķi gabali, kas no kājām gāž, bet pārējais atstāj vienaldzīgu...
Bell Witch patika. Kaut kā pēdējā laikā pavelkos uz visādiem funerāļiem...

Ā, nu tad vēl var piebilst pie vecajiem labajiem, Skepticism, vienreiz noklausījos, bet atmiņā nepalika...

Laikam vecs palieku, ka viss jaunais tiek nokritizēts :D Nu labi, nav jau tik traki...

p.s. R.I.P. Lemmy

Labi. Komentāri ir angliski, jo man ir slinkums tulkot. Sapratīsiet, ganjauka.

Top 3 are my favourites
Amorphis - Under the Red Cloud (the best one with this vocalist yet. Tree of Ages!)
Queensryche - Condition Human (improvement on previous comeback album, which rocked totally)
Symphony X - Underworld (angry, yet beautiful)

Warlord - Live In Athens DVDA (perfect gig)
Ten - Isla De Muerta (Ten keeps not disappointing, love the melodies and voice)
Tank - Valley of Tears (I was wary about vocals, but both songs and vocals delivered in this Rainbow-soundalike)
W.A.S.P. - Golgotha (always loved Blackie's voice, music is a huge step up from last album)

Royal Hunt - Devil's Dozen (will do while I wait for Paradox Nr 2. OK, great album, don't get me wrong)
Demon's Eye - Under the Neon (one of many Rainbow-alike bands for Doogie White. One of the best)
Dracula - Swing Of Death (Jorn. 'Nuff said!)
----
Skyforger - Senprūsija (Not Latvian Riflemen, but still great)
Kamelot - Haven (power of melancholic melodies)
Powerwolf - Blessed and Possessed (B-movie clichee power metal done right)
The Gentle Storm - The Diary (Storm Version) (somehow loved the instrumental passages more than singing parts...)

Arena - The Unquiet Sky (love them as they became heavier lately)
Level 10 - Chapter One (power/prog)
House Of Lords - Indestructible (quite good AOR music)

Mystery - Delusion Rain (progressive rock with Yes-like vox)
Blind Guardian - Beyond The Red Mirror (should've been catchier)
Serpentine - Circle Of Knives (Ten's little brothers)
===
Consolation prizes:
Thurisaz - The Pulse Of Mourning (not as perfect as previous two, but still excellent melancholic ambient doom/death)
Nightwish - Endless Forms Most Beautiful (Tuomas starts losing it...)
Orden Ogan - Ravenhead (Blind Guardian-like epic power)
Shadowquest - Armoured IV Pain

Disappointment:
Virgin Steele - Nocturnes Of Hellfire & Damnation

TOP 20 ? tātad būtu jānoklausās vesela čupa albumu (30...40?), no kuriem izlasīt 20 pašaprāt labākos, un tos pašus vēl sarindot sajūsmas secībā. Katrs albums objektivitātes dēļ būtu vismaz 3-5 x pa apli jāizlaiž. Nu jomajo, tik entuziastisks nebiju pat savos ~ 20 (+/-) gados, kad grābu kāru muti visu ko varēja šajā lauciņā grābt :DD (tiesa, tad tik brīvi nebija pieejams šāds apjoms). Tākā 2015.g. iznākušos albumus no a-z un vairākkārt esmu noklausījies veselus (!) divus albumus, tad mans TOP 2 ir šāds-
1. Paradise Lost-The Plague Within
2. Skyforger "Senprūsija"

gadā ir 52 nedēļas - vidēji vienu albumu nedēļā 3-5x noklausīt tak nav nekādas problēmas, ja ir gribēšana.
Man pašam pēdējos gados vienkārīs muzons kā tāds ir kļuvis mazāk aktuāls kā agrāk - varu bez tā lieliski iztikt, vai arī ir gluži vienalga, kas skan. Nē nu ik pa laikam jau ko tīkamu sagribas.

Var jau krietni vairāk noklausīties, sevišķi, ja esi kāds mūzikas žurnālists, apskatnieks u.t.t., respektīvi, kam tas ir darbs, sirdslieta un dzīvesveids. Bet nu jā- ar to gribēšanu ir kā ir.., kkā neprasās.
Mājās man nav sevišķi piemēroti apstākļi mūzikas baudīšanai, darbā ar. Autiņā maģī disks var nedēļās stāvēt, jo par to atceros tikai, kad iesēdos mašīnā. Piemēram, pēdējais jau šķiet pusotru mēnesi stāv Hypocrisy `Hypocrisy` 99 :)) Kur lai te jāunākos TOP 20 salasa? :D

Bok, arī tie ļautiņi, kas strādā radiostacijās un presē, portālos tieši uz mūzikas tēmām (cik nu viņu ir), tie ar gadiem arī vairs tā neraujas dzirdēt visu pēc kārtas. Tad ar gadiem sāk iestāties apmēram šāds filtrs: «Aha, es no tās grupas zinu vismaz vienu muzikantu personīgi, un viņš dzīvē nav maita. Par Vienotību arī nebalso. Nu davaj, ieliksim viņa albumu apskatā.» Jo spēlēt un ierakstīt mūsdienās samācījušies itin visi, tā kā ieraksta vai koncerta kvalitāte vairs nav izšķirošā. Jūtu līdzi tiem, kam jānoklausās 100+ ieraksti, kas iesūtīti Latvijas Mūzikas Balvā (vai kā nu viņu tur sauca)!

Vispār metāls šogad uz pusēm klausīts ar tādiem kā Lustmord, Qarpa, Scorn, Vic Anselmo (jaunais albums «Who Disturbs the Water»!), Irklis, Klusie Viesi, Вiче (Lucifugum un Nokturnal Mortum kopdarbs pirms 20 gadiem, izklausās pēc Summoning, kas spēlētu Der Blutharsch gabalus), Enigma TNG, Evestus un kas te vēl. Un arvien vairāk velk atpakaļ pie senčiem, tādiem kā Demiličs. Jaunajām grupām ar laminātprecīzo skaņas pulējumu ir grūti klausītāju ausīs pārspēt visādus senaizmirstus Nihilistus.

Par pirmajiem pieciem ir diezgan skaidrs

1. Melechesh - Enki Oriental Black/death Labāks nekā Emissaries un Epigenesis. Vismaz manām ausīm

2. Darchon - The Stygian Black Beyond Space ambient black. Ja lasīsiet atsauksmes - Dark Space klons tipa. Tad arī AMG un Brabus ir Mercedes kloni, nekas vairāk

3. Paradise Lost - The Plague Within Doom. Trešais labākais PL albums pēc Gotic un Icon . Priekš manīm tā noteikti ir gada "atgriešanās pie saknēm"

4. Thy Catafalque - Sgùrr - Avantgarde Sūdīgāk nekā Rengeteg, tomēr joprojām ļoti labi

5. Arcturus - Arcturian. Neticēsiet, bet tā ir mana pirmā iepazīšanās ar šo jauko kolektīvu :) Visu laik biju domājis, ka tas ir kaut kāds "norvegis blackus vulgaris"

Nu ja tika prasīts TOP 20, tad zemāk pārējie 15, kas man ir kategorijā "nav sūdīgi"

Downfall of Nur - Umbras de Barbagia Post-black
AHAB - The Boats Of The Glen Carrig Ocean funeral metal
Yellow Eyes - Sick With Bloom Post black
Alda - Passage ... Cascadian
Wovoka - Saros ... Sludge
Vanum - Realm of Sacrifice Black
A Forest of Stars - Beware The Sword You Cannot See Avantgarde black
Three Steps To The Ocean - Migration Light Post metal
Sannhet - Revisionist ... instrumental Post black
Panopticon - Autumn Eternal Avantgarde black
Mgła - Exercises In Futility Black
Dynfari - Vegferð Tímans Post black
Izah - Sistere ...sludge
My Dying Bride - Feel the Misery Doom
Addaura - ...And The Lamps Expire. Cascadian depressive black

Es pats nesaprotu, kur es tik daudz esmu paspējis klausīties. Bet ja tā padomā, tad klausos, kad brauco ar auto viens, vasarā minoties ar velo, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, darbā ir bieži momenti, kad var paklausīties, kā arī mājās pie pc uz ausīm kādu stundeli. Es kaut kā bez mūzikas nevaru.

Sorry, mūziku pēc stilistikas nešķiroju. Stabilitātes attiecībā uz iecienītakajiem žanriem nav nekādas, par metālu šobrīd interese tikpat kā zudusi. Daudzie Oi! albumi vāji pieejami slinkam melomānam. Tā nu sapirkto jaunumu tops banāls.

1. Tattooed Mother Fuckers - "Straightjacket Symhonies". Kruti, ko lai saka. Neviens blekmetāla slepkavnieks un dedzinātājs nestāv klāt :)
2. Deez Nuts - "Word Is Bond". Oriģinālākais 2015. gada hc. Minimālistiski vidēja tempa ritmi, nekā lieka. Kā allaž, jocīgi teksti par dzeršanu un drāšanos. Tongue-in-cheek thugcore. Jancīgi.
3. Pro-Pain - "Voice Of Rebellion". Rifi! neviens cits tā nemāk. "Fuck This Life"!
4. Paradise Lost - "The Plague Within". PL ierakstījuši ja ne savu labāko, tad, iespējams, drosmīgāko albumu. Un manis visvairāk klausīto.
5. Motorhead - "Bad Magic". Unikālie Lemija teksti (vienkārši temati pasniegti poētiski), unikāls draivs, kā katrā albumā, ir pāris ļoti spēcīgas dziesmas. Ko vēl vajag?
6. Marduk - "Frontschwein". Eindhoven Metal Meeting iespaidā, kur šos redzēju pirmoreiz. Nebaidos teikt - ierakstā ir tikai vāja atblāzma no tā, ko grupa dara dzīvajā. Kurš redzējis, sapratīs - tas ir pilnīgs piznes. Black metal nevar būt iespaidīgāks. Ziemeļnieciskā mentalitāte lieliskākajā tās metāliskajā izpausmē.
7. Terror - "The 25th Hour". Deep roots!
8. Lamb Of God - "VII: Sturm und Drang". Patīk monotonā izsmalcinātība, ar kādu šie noformatē klausītāja smadzeni. Jauno albumu nedrīkstēja palaist garām.
9. Iron Maiden - "Book Of Souls." Pagrābu limited edition nedomājot, bet biju pārliecināts, ka atkal būs garlaicīgi. Tomēr pat atguvu interesi par IM! Būtu topā augstāk, ja albumā nebūtu "Tears Of The Clown" :) "The Great Unknown" gan instant classic.
10. Slayer - "Repentless". Kārtējais salīdzinoši pablāvais albumiņš, bet nu po - God listens to Slayer.

kaut cik aptuvenā secībā

Melechesh - Enki. iepriekšējais labāks, bet šis arī ļoti labs
Amorphis- Under The Red Cloud. nepiekritīšu, ka labākais pēdējo laiku veikums, bet solīdi
Thy Catafalque - Sgùrr. Arī iepriekšējais patika labāk
Catalepsia-World of Cliche. IMO Latvijas gada metāla albums
Thurisaz-The Pulse Of Mourning. ļoti labs, bet varbūt iepriekšējais gāja vairāk pie sirds
Marduk-Frontschwein. neesmu Marduk fans, bet šitais gāja pie sirds
Skyforger -Senprūsija. labāks par iepriekšējo, bet līdz labākajiem nedavelk
Kroda-Ginnungagap Ginnungagaldr Ginnungakaos. ir dažas lieliskas vietas, bet tāds nevienmērīgs The 3rd attempt-Born In Thorns. tā neko black'n'roll
Grave- Out Of Respect For The Dead grave kā jau Grave :) uz beigām gan nedaudz apnika
kopumā
Within Temptation-Hydra. fonam labs, citam gan neder
Rotting Christ- Live in Athens nav nekas jauns, bet patīk
Myrkur-M nav nu īsti black metal, bet ir ok atmosfērisks muzons

citi albumi, ko klausījos
Faith no more- pārāk jau zamudrījuši
Debauchery- iepriekšējais priecēja, šitais ne visai
Paradise Lost- it kā viss ir, bet nepavilkos

nekas tāds baigi iespaidīgs jau 2015.gadā nemaz neiznāca, bet šis tas jau bija.

TOP 3
Chelsea Wolfe - Abyss
Myrkur - M
Kontinuum - Kyrr

pārējie:
Baroness - Purple
Leviathan - Scar Sighted
Pyramids - A Northern Meadow
Dolch - I&II
Hope Drone - Cloak Of Ash
Deafheaven - A New Bermuda
Sunn O))) - Kannon
The Body & Thou - You, Whom I Have Always Hated
Shining - IX - Everyone, Everything, Everywhere, Ends
Paradise Lost - The Plague Within

Mans 2015. gada albumu tops jauktā secībā:

Blind Guardian - Beyond The Red Mirror (Pēc 5 gadu pauzes šis albums iznācis kā meduskūka manām ausīm)
Venom - From The Very Depths (Cronos vēl ir iekšās, lai uzražotu, ko šādu)
Enforcer - From Beyond (Kaut kas jauns šogad, labi spēlē)
Angra - Secret Garden (Pirmais albums, kas 2015. gadā tika noklausīts un uzreiz palika spilgti atmiņā)
Paradise Lost - The Plague Within (Tāpat kā lielākajai daļai - arī iet pie sirds)
Skyforger - Senprūsija (Beidzot kaut kas jauns un patīkami labs no veterāniem)
Carach Angren - This Is No Fairytale (Arī Nīderlandē spēlē Black Metal)
Amorphis - Under The Red Cloud (Brīnišķīgas melodijas katrai dziesmai)
My Dying Bride - Feel The Misery (Tāpat kā Amorphis - ļoti labs albums)
Iron Maiden - The Book Of Souls (Laikam visbiežāk laistais albums uz riņķi @2015)
Children Of Bodom - I Worship Chaos (Daudziem nepatīk, bet mani gan pavilka)
Soilwork - The Ride Majestic (Vidus garlaicīgs, bet sākums un beigas izglāba)
Eschatos - The Grand Noir (Salīdzinot ar debijas albumu, šis daudz kvalitatīvāk un pārdomātāk izstrādāts - liels pluss par to)
Velnezers - Pagātnes Raktuves (2015. gada jaunatklājums)
Motorhead - Bad Magic (Laikam pēdējais no Motorhead)

Varētu pieminēt vēl dažus, bet tā kā tie klausīti max 2 reizes, tad skaidrs, ka nav vērts.

Vispār brīnos, ka neviens līdz šim nav pieminējis Shape of Despair albumu Monotony Fields. Nu ļoti skaists un melanholisks funeral doom.
Otrā vietā man daudz smagāks un nomācošaks funeral - Tyranny Aeons in Tectonic Interment.
Un beigās piekritīšu augstakminētajam par Batusha - ļoti liels pozitīvs pārsteigums.

Jocīgā kārtā arī šogad, tāpat kā ar 2014.gada albumiem, sanācis TOP40, tik pagājšgad bija izteiktas 1,2,3,4 vieta un pa grupiņām pārējie. Šogad ir līderu grupiņa, tuvākie sekotāji (kas nemaz tik daudz neatpaliek), nedaudz tālāki sekotāji un TOP40 noslēdzošie albumi, kas ar ir ļoti labi. + kādi 60 vienkārši labi albumi, kurus gan nav vērts te stūķēt klāt. Tāpat atkal ļoti maz ir pārstāvēts smagais gals (un ne tādēļ, ka būtu maz klausīt) - TOPā tikai viens desinieks, divi pusbleķi un divi tresītāji ...

1…6
Battle Beast - Unholy Savior [JP Ed.] {fem} - Heavy-Power Metal
Finsterforst - Mach Dich Frei [DE] - Epic Folk-Pagan Metal
Moonspell - Extinct [mediabook version] - Gothic Metal
Orden Ogan - Ravenhead [Ltd.Ed.digipak] - Power Metal
Scythian - Hubris in Excelsis - Death-Thrash Metal
U.D.O. - Decadent [JP Ed.] - Heavy Metal

No somiem tik labu albumu negaidīju - ir vietām popsīgs, bet labā nozīmē un, ja neskaita pāris ķekša balādes, ļoti labs albums, kam vērts šķībaču versiju novilkt, jo tur ir bonusā divi labi kaveri. Fričiem iepriekšējie albumi arī topos grozījušies, tā ka patīkama tradīcija gan Finsterforst, gan Orden Ogan gadījumā. Scythian iespēra pa dirsu no zila gaisa, par ko prieks. Arī no UDO un Moonspell tik perošu ripuli negaidīja - viens no labākajiem viņu karjerā. Arī UDO gadījumā japošku versija iesakāma.

7…12
Angra - Secret Garden [EU ed.] - Progressive Power Metal
Eisbrecher - Schock [DE] - Gothic-Industrial Metal
Ghost - Meliora - Hard Rock
Heidevolk - Velua [Ltd. first Ed., NL] - Pagan-Folk Metal
Steve ‘n’ Seagulls - Farm Machine [covers] - Bluegrass
Thy Catafalque - Sgurr [HU] - Avantgarde Metal

Brazīļiem labākais albums pēdējos 10 gados - patīkams pārsteigums. Fričus var nolamāt par Ramstein un Crematory kopētājiem, bet kamēr gabali labi per, man nav pretenziju. Ghost palikuši nedaudz mīkstāki, bet tas pat nācis labumā, tāpat kā mazāks uzsvars uz pasaku tēliem tekstos. Holandiešu pagāni varbūt vairāk nākamajā grupā iederētos, bet vietām ļoti pavelk un "In the Dutch Mountains" [The Nits cover] ir viens no gada sperošākajiem gabaliem. Turpinot koveru tēmu, somu kolchoznieki tur vienkārši norullē kā ar grābekli pa dirsu - W:O:A tika 2x dzīvajā skatīti. Ungāri varbūt nav sasnieguši dažu iepriekšējo šedevru izcilību, bet tāpat ļoti labs un ungārisks albums !

13…28
Ak Byre - Izge monnar [TT] {fem} - Folk Metal
Catalepsia - World of Cliche - Doom Metal
Crypt Sermon - Out of the Garden - Epic Doom Metal
Enslaved - In Times - Progressive Black Metal
Gloryhammer - Space 1992. Rise of the Chaos Wizards - Symphonic Power Metal
Jess and the Ancient Ones - 2nd Psychedelic Coming: The Aquariu {fem} - Occult Psychedelic Rock
Melechesh - Enki - Oriental Black-Death Metal
My Dying Bride - Feel the Misery - Doom Metal
Ne Obliviscaris - Hiraeth [EP] - Extreme Progressive Metal
Nightwish - Endless Forms Most Beautiful {fem} - Symphonic Power Metal
Raven - ExtermiNation [Ltd.ed.digipak] - Heavy-Power Metal
Satan's Host - Pre-dating god Part 1 - Blackened Power Metal
Skyforger - Senprūsija [LV] - Pagan Metal
Sulphur Aeon - Gateway to the Antisphere - Death Metal
Swallow the Sun - Songs From the North I - Melodic Doom-Death Metal
Tribulation - The Children of the Night - Metal

Pupmetāla un eksotikas cienītājiem var ieteikt Ak Byre no Tatarstānas. Liels prieks par Catalepsiju - gaidīti labs vokāls, un mazliet negaidīti labi gabali. Patīkami pārsteidza Enlaved - beidzot kāds šo albums man reāli patīk un vokāls vairs nekretinē. JatAO galvenais trumpis ir lieliskais vokāls, bet labu gabalu arī netrūkst. Melechesh iepriekšējie bija labāki, bet arī šis vietām per ļoti spēcīgi un pietiekami savdabīgi. No MDB neko daudz negaidīja, bet viscaur patīkams albums. Satans Host vajadzēja nevis divus atsevišķus CD izdot, bet gan pāris labākās dziesmas no otrā diska piespert pirmajam - tad tiktu nākamajā blekmetāla līmenī, bet tagad tik pirmais ripulis ir pieminēšanas vērts. Skyforger iesākumnā patika mazāk, bet ar laiku ievilkās, laigan joprojām tas ir viņu švakākais albums ;) Vācu Lovkratiskie nāvinieki ar iepriekšējo albumu jau izdaiļoja manu TOP ar Desu Metāla klātbūtni un arī šajā reizē izdeva zvērīgu albumu ar lielisku noformējumu - tuvākais Desenieku sekotājs ir Nile, kas TOPā neiekļūst. STS ar 3CD albumu pārmudrīja, bet lai jau - no otrā ripuļa pāris gabali tik jēdzīgi, toties pirmais ir (gaidīti) spēcīgs. Ko zviedru Tribulation spēlē, es nespēju noteikt, bet dara to ļoti labi un svaigi (neskatoties uz retro piešprici). Kamēr šo rakstīju, klausījos Nightwish - biju cerējis uz labāku albumu, bet tagad liekas, ka tiešām ir labāks, nekā bija licies un tomēr iebīdās trešajā TOPa grupā

29…41
Angelus Apatrida - Hidden Evolution [Special Ed.] - Thrash Metal
Avatarium - The Girl With the Raven Mask {fem} - Doom Metal
Cain's Offering - Stormcrow - Power Metal
Emerald Sun - Metal Dome - Power Metal
Enforcer - From Beyond - Heavy-Speed Metal
Forefather - Curse of the Cwelled - Viking-Pagan Metal
Ghost Ship Octavius - Ghost Ship Octavius - Progressive Metal
Himinbjorg - Wyrd - Viking-Pagan Metal
Scanner - The Judgement - Power-Speed Metal
Sorcerer - In the Shadow of the Inverted Cross - Epic Doom Metal
Symphony X - Underworld - Progressive Metal
The 3rd Attempt - Born in Thorns - Black'n'Roll
Wolfheart - Shadow World - Metal

AA - solīds tresītājs no Spānijas. Zviedru supergrupa Avatarium arī šoreiz līdz galam neīstenoja savu potenciālu, bet albums kopumā spēcīgāks par iepriekšējo, kautgan tur nav tik izteiktu supergrāvēju, toties pārējās dziesmas neliekas tik blāvas. Cains Offering ir tas pats Sonata Arctica citos vāciņos - sierīgi kvalitatīvs un ar labiem gabaliem. GSO - patīkami svaiga pieja progresīvajam, ar labu vokālu un lielisku instrumentālo daļu. No Symphony X neko daudz negaidīju, bet sanācis pēdējo 10 gadu labākais šo albums, savukārt Norvēģu supergrupa uzbliezusi kārtīgu sātanrollu, ko pie aliņa ieklausīt. Wolfheart ir gaidīti labs, bet kārojās lai vēl sulīgāk iesper.

Apskatot citu minētās TOP bandas varu piebilst, ka Amorphis ir izdevis OK albumu, bet tas ir otrs švakākais viņu karjerā. Myrkur M arī ir OK, bet visai nevienāds un ne pārāk oriģināls. Iron Maiden laikam ne reizi pilnībā nespēju noklausīties. Lindemann tik pāris gabali cik necik jēdzīgi - pārējais ir baigā laža. Arcturus sākumā likās garām, skaņa arī besīja, bet palēnām iebraucu, kautgan nav pārliecinošs līdz galam. The Gentle Storm kopumā patīk, bet gribētos ko vairāk no Ayreon un The Gathering krustojuma ... Paradise Lost varbūt skanējums ar katru albumu tuvojas ''vecajam labajam'', bet kāda jēga, ja fufelis, nevis labas dziesmas ... Thurisaz labs, stils ļoti interesants un savdabīgs, bet pietrūkst spilgtuma.
Jocīgā kārtā arī šogad, tāpat kā ar 2014.gada albumiem, sanācis TOP40, tik pagājšgad bija izteiktas 1,2,3,4 vieta un pa grupiņām pārējie. Šogad ir līderu grupiņa, tuvākie sekotāji (kas nemaz tik daudz neatpaliek), nedaudz tālāki sekotāji un TOP40 noslēdzošie albumi, kas ar ir ļoti labi. + kādi 60 vienkārši labi albumi, kurus gan nav vērts te stūķēt klāt. Tāpat atkal ļoti maz ir pārstāvēts smagais gals (un ne tādēļ, ka būtu maz klausīt) - TOPā tikai viens desinieks, divi pusbleķi un divi tresītāji ...

Nekādu prātīgu topu neveidošu, bet tā vairāk klausīti, tātad par klausāmākiem tika atzīti šie (nenoteiktā secībā):

Skyforger - Senprūsija (bez savām problēmām neiztiek, bet ir labs, 3-4. labākais SF)
Thy Catafalque - Sgurr (nebūt nesauktu par vājāku kā iepriekšējie, bleķa/bulšita proporcijas pieaugums par labu pirmajam drīzāk priecē)
Tribulation - The Children of the Night (neatturējās no uzlekšanas retrovilcienam astē, bet izdarīja to gaumīgi un gana oriģināli)
Arcturus - Arcturian (plastmasas bungas sākumā traucēj, vēlāk pieradu. Tad traucēt vairāk sāka ICS Vortexa vokāls (Garm vienmēr labāk paticis), bet nu kopumā ļoti labs)
Mgla - Exercises in Futility (drusku pārslavēts, bet labs melodiski atmosfērisks bleķīts)
Eschatos - The Grand Noir (noņemot kaveri, oriģinālmateriāla garums atkal pamazs priekš albuma, bet kompozicionāli un noskaņās ļoti augstvērtīgs materiāls)
Macabre Omen - Gods of War - At War (grieķu epic/pagan/black; šo jau šajā gadā uzgāju, bet iepatikās strauji)

Vēl tādi paslavējami:

Catalepsia - World of Cliche (albuma nosaukums trāpīgs, bet viss ir izdarīts kvalitatīvi, un paķerošu momentu netrūkst)
Velnezers - Pagātnes Raktuves (latviešu bleks - tāds reti dzirdēts zvērs. Spēcīga debija)
Ancient Rites - Laguz (it kā viss kā parasti; jāpaklausās vēl, bet pagaidām neviena dziesma paurī neaizķērās, diez vai līdz iepriekšējo līmeniom aizvilks)

klausīti tika, it kā ok:

Iron Maiden - The Book of Souls (kādas pāris reizes tomēr saņēmos noklausīties, ir gabali un vietas gabalos, kas sper. Protams, izmetot pusi ārā, būtu zjbs albums)
Macbeth - Imperium (ir daži prīmā gabali, bet lielākoties jau dzirdētības sajūta; ja nebūtu iepriekšējie klausīti, gan jau patiktu labāk)
Lindemann - Skills in Pills (tieši tāds, kā bija gaidāms, nezinu, uz ko te daudzi bija sacerējušies)
Batushka - Litourgija (diezgan simpātiski izklausās, bet nekāda uh un ah, un pat nekā ārprātīgi oriģināla jau tur nav)
Marduk - Frontschwein (sev gana tipiski; vismaz viens maršējamais gabals - The Blond Beast - palicis atmiņā)
Harlott - Proliferation (ausrtrāļu thrash, pirmais labums bija labs, šis liekas, ka nav sūdīgāks, bet vienu reizi tikai pagaidām noklausīts)

Zīmīgi, ka kopumā personiski mīļāko žanru (Death un Thrash) pārstāvji klausīti tikuši gauži maz vai nemaz, kas laikam nozīmē, ka tajos neceru aizgājušo laiku spozmi saklausīt.

Secība nav svarīga — svarīgi ir, ka šie 2015. albumi nodrillējušies katrs vismaz 10 reizes:

Khors — І Ніч Схиляється До Наших Лиць
Fear Factory — Genexus
Kroda — Ginnungagap Ginnungagaldr Ginnungakaos
Les Discrets — Live at Roadburn
Marduk — Frontschwein
Marilyn Manson — The Pale Emperor
Monster Magnet — Cobras and Fire (the Mastermind Redux)
Iron Maiden — The Book of Souls
Nile — What Should Not Be Unearthed

No latviešiem — Senprūsija
Latvijas Metāls izlase
Tesas — G H O S T
Kapakmens — Anarhija
Dislocation — Emancipation
Vic Anselmo — Who Disturbs the Water
protams, ka S.A.D. promo EP (pilno albumu joprojām gaidām…), kur močī Katalepsijas buņģieris un Oceanpath nu jau bijušais taustiņnieks
Yomi — Age of the Gods
dabiski, arī Protean un Catalepsia…

Vēl 10 klausījumiem aizies pāri Sunn O))) — Kannon, bet tikai pag ned dabūju vinilu pastā.

^ Mensona Pāļa imperatoru vienreiz ar pusausi fonā dzirdēju - tāda nopietna, gaumīga popmūzika likās. Atzīstami, ar smago gan tur vairs nav nekāda sakara.

P.S. Es pie TOP30 vēl pievienošu:

The Night Flight Orchestra - Skyline Whispers - Hard Rock ( www.metal-archives.com/bands/The_Night_Fli... )
Klsaiski smuks, ar labām dziesmām un labu vokālu. Superprojekts, kas, pārmaiņas pēc, ir labi sanācis

Sharlee D'Angelo Bass See also: Arch Enemy, Spiritual Beggars, Witchery, Mercyful Fate, ex-Illwill, Black Earth, ex-King Diamond, ex-Facelift, ex-Sinergy, ex-Dismember (live)
Jonas Källsbäck Drums See also: Mean Streak, ex-Axia
David Andersson Guitars See also: Mean Streak, Soilwork
Richard Larsson Keyboards
Björn "Speed" Strid Vocals See also: Blinded in Bliss, I Legion, Soilwork, Terror 2000, ex-Darkane, ex-Dog Faced Gods, ex-Coldseed, ex-Highball Shooters

un TOP40 iespraucas jau minētais Tank (izrādās, ka šiem ar kašķis, un tagad ir divi Tanki) - popsīgi lipīgi meldiņi

Būtu agrāk dzirdējis, tad VISIGOTH ( www.metal-archives.com/bands/Visigoth/3540... ) - debijnieks "The Revenant King" arī iesprauktos TOP 20-30 - godīgs un sirsnīgs Heavy-Power - labi meldiņi, vokāls un visas lietas

www.youtube.com/watch?v=2oclDVweTR4...