Senlatv. Rakstība
0
Tēma varbūt piemērota sadaļā "Pagāni", bet tur jau viss aizbrucis un sagruvis.. >:)
Kā jūs domājat, vai iespējams, ka mūsu senči nebija tik aprobežoti, kā viņus pasludināja kristietība? Vai iespējams, ka viņiem jau bija rakstība? Vai Lielvārdes josta nav kāds slepens vēstijums, kurš tika glabāts no kristiešiem?
Skaldi un valdi- pēc tāda principa krustneši darbojās Baltu zemēs, iznīcini kultūru, jo idiotus ir vieglāk pakļaut; baumo, ka Vatikāna bibliotēkā ir baltu rakstības paraugi, kas netika sadedzināti kā citi. Ja arī tā ir, Vatikāns jau to neatzīs, tas samaitās viņu "gaismas un kultūras nesēju" vārdu..
Tad kā JŪS domājat, bija viņiem vai nebija rakstība? Es domāju, ka bija..
Kā jūs domājat, vai iespējams, ka mūsu senči nebija tik aprobežoti, kā viņus pasludināja kristietība? Vai iespējams, ka viņiem jau bija rakstība? Vai Lielvārdes josta nav kāds slepens vēstijums, kurš tika glabāts no kristiešiem?
Skaldi un valdi- pēc tāda principa krustneši darbojās Baltu zemēs, iznīcini kultūru, jo idiotus ir vieglāk pakļaut; baumo, ka Vatikāna bibliotēkā ir baltu rakstības paraugi, kas netika sadedzināti kā citi. Ja arī tā ir, Vatikāns jau to neatzīs, tas samaitās viņu "gaismas un kultūras nesēju" vārdu..
Tad kā JŪS domājat, bija viņiem vai nebija rakstība? Es domāju, ka bija..
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
Rakstiiba gluzi nebija bet bija atseviskas rakstu ziimes, kaut kas liidziigs vigingu ruunaam, liidz rakstiibas izveidosanai pietruuka kaadi 50 gadi!!
0
Kaukaada mistika jau bija ar senlatvieshiem pokainjos pilns a visaadiem x failiem protams ne jau vis tagad vinjiem man liekas nebij pat vajadziiga taa rakstiiba bij augstaakas leitas
0
Vikingu rūnas IR rakstība, viņu rūnu akmeņos iekaltas sāgas, kuras var izlasīt.
+1
To Bleakness:
Pokainjos nav nekaada mistika. Jebkursh geologs (zinoshs) Tev pastaastiist par diivainajiem iezu kraavumiem u.c. lietinjaam.
Ir veerts izlasiit Strautnieka publikaaciju (tikai nezinu kuraa preses izdevumaa tas ir, diemzeel). Zinaatnieki uzjautrinaas par Pokainu gidiem "mistikiem", jo to, ko tie lautinji staasta, var loti veiksmiigi un vienkaarshi izskaidrot.
Pokainjos nav nekaada mistika. Jebkursh geologs (zinoshs) Tev pastaastiist par diivainajiem iezu kraavumiem u.c. lietinjaam.
Ir veerts izlasiit Strautnieka publikaaciju (tikai nezinu kuraa preses izdevumaa tas ir, diemzeel). Zinaatnieki uzjautrinaas par Pokainu gidiem "mistikiem", jo to, ko tie lautinji staasta, var loti veiksmiigi un vienkaarshi izskaidrot.
0
Man ar liekas, ka bij kas līdzīgs rakstu zīmēm, bet tas atkarīgs kuros gados, viduslaiku sākumā (4. 5. gs) varbūt tās zīmes, bet pēcāk, kad tuvojās kristiešu sirojumi (10. gs) es domāju, ka rakstība sāka veidoties, jo vēlāk, kad krustus centās cirst mūsu Latvju pilskalnos, hronikas jau kaut kādas, kaut nelielas un neskairdas tomēr, man tā liekas, ka bija arī no Latviešiem, ne tik no vāciešiem, protams liela daļa bij iznīdēta.
0
Un tomēr valodiņa mums ir viena no bagātākajām, jo ir nežēlīgi daudz vecvārdu kuru nozīmi vai vispar par tādiem pat nenojaušam vai nezinām, tātad jāsecina, ka diezgan sena valoda un rakstība, jo kā gan vislabāk saglabāt šo vārdu bagātību, ja ne rakstos.
0
Chimera varētu palīdzēt šajā jautājumā, man tā domāt.
0
Pilniigi piekriitu ATTILAS teiktajam
0
Es taa pastukoju tomeer 100 gadu vismaz, jo aiz gara laika diezvai kaads balts, kam taapat daudz darba, ietu biski paskribeleet. Man skiet, ka rakstnieciiba buutu radusies, kad ciltis apvienotos un izveidotos centalizeeta valsts sisteema. Tad vienota rakstu sisteema buutu neizbeegama. taatad Lielais paldies Krustnesu keemiem, kas nedaudz pasteidzaas, buutu naakusi 100 gadu veelaak, nebuutu laisti ieksaa. Kas zin, varbuut pat sodien dziivotu Lielaa speeciigaa Baltijas valstii :D. Nu ja, bet kaa buutu, ja buutu...
0
Centralizēta valsts sistēma... Vai leģendu par Romoves(Rāmavas) Krīvu krīvu esat dzirdējuši? Itkā esot bijusi vienota reliģiska sistēma baltiem, un Krīvu krīvs bijis visu reliģiskais vadonis...
Bet valoda mums tiešām ir sena, latviešu un lietuviešu valoda ir vistuvākā seno indoeiropiešu valodai, visvarāk arhaisku elementu ir lietuviešu valodā, latviešu mazāk.
Bet valoda mums tiešām ir sena, latviešu un lietuviešu valoda ir vistuvākā seno indoeiropiešu valodai, visvarāk arhaisku elementu ir lietuviešu valodā, latviešu mazāk.
0
Un ko tas dod ka sena valoda?
0
Nezinu kaa citi, bet es jau maaku rakstiit ljoti sen.
Viss saakaas ar gliemeziishu vilkshanu burtniicaa, aghh... kur tas laiks
Viss saakaas ar gliemeziishu vilkshanu burtniicaa, aghh... kur tas laiks
0
Luusi, vai vari ieteikt kaadu graamatu vai lapu, kur buutu atrodami kaadi avoti par Raamavas Kriivu kriivu?? Man nav ne nojausmas, kad taads ir dziivojis utt.
0
Par seno latvieshu/Baltu rakstiibu tomeer droshu zinju nav, bet par Pokainjiem iereec absoluutais vairums latvijas antropologu, veesturnieku un gjeologu. Gandriiz neviens, kas ir nodarbojies ar peetiijumiem nenjem vinjus (t. i. Pokainjus) nopietni. Taa nu tas ir.
0
Manuprāt Pokainjos šie nodarbojas ar tīrāko psiholoģisko spēli. Cilv;ekiem, kas uz turieni aizbrauc pamatīgi iestāta, kā ir un kas ir un cilvēki jau arī paši tam sāk ticēt. Patiesībā tur nekā nav, tāds liels "realitātes šovs".
0
Shovakar 21:50 "Pokainju fabrika 3"
0
Hadess, kas tev liek domāt, ka baltu ciltis buutu tik driiz apvienojushaas? Ja jau pat spiediigaa situaacijaa, krustneshu invaazijas laikaa, nelabpraat cits citam paliidzeeja, tad es domaaju, ka 100 gadu veelaak starp baltu ciltiim nebuutu ne par matu lielaakas vienotiibas.
0
Rāmava un "krīvi" ir izzīsti no pirksta tautiskā romantisma perioda laikā latviešu literatūrā.
Par to var atrast kritiku P. Zālīša "Mitoloģijā".
Bet, cik mani mācīja augstskolā, latviešu ornamentos gan ir saglabāts krietni daudz informācijas. Nu, piem., šitais rakstiņš >>>III<<< ir par mēness fāzēm... Nu, un tml.; t.i., alfabēta gan latviešiem tolaik, pirms krustnešiem, vēl nav bijis; tātad arī rakstības - ne.
Par to var atrast kritiku P. Zālīša "Mitoloģijā".
Bet, cik mani mācīja augstskolā, latviešu ornamentos gan ir saglabāts krietni daudz informācijas. Nu, piem., šitais rakstiņš >>>III<<< ir par mēness fāzēm... Nu, un tml.; t.i., alfabēta gan latviešiem tolaik, pirms krustnešiem, vēl nav bijis; tātad arī rakstības - ne.
0
Ar rakstiņu >>>III<<< ir baigās problēmas, jo Brastiņu Ernests to nosauca par mēness fāzēm, bet citi atkal uzskata, ka tā tomēr pieskaitāma Laimas zīmēm un ir Laimas slotiņa, jo ir sastopamas arī zīme >>>I<<< un tad tā vairs nevar būt mēness fāžu simbolika. Mjā, latviešu vēsruri sedz bieza veļu migla...
Starp citu, pagāni, ir veļu laiks. Vai pamielojāt veļus? Ja mums nav klēts, kur uzklāt cienastu, tas nenozīmē, ka nevaram viņus mielot ar atminēšanos un pieminēšanu, jo tik daudzus veļus neviens vairs nepiemin..
Par krīvu krīvu ir rakstīts vienā no tām kristiešu hronikām, par to, ka mūkus, kas sludinot bija aizvainojuši vietējo dievības, aizveda pie reliģiskā vadoņa, kuram esot vara visās baltu tautās. Neatceros, kur lasīju, tad man jāpašķirsta grāmatas un jāpameklē.
Starp citu, pagāni, ir veļu laiks. Vai pamielojāt veļus? Ja mums nav klēts, kur uzklāt cienastu, tas nenozīmē, ka nevaram viņus mielot ar atminēšanos un pieminēšanu, jo tik daudzus veļus neviens vairs nepiemin..
Par krīvu krīvu ir rakstīts vienā no tām kristiešu hronikām, par to, ka mūkus, kas sludinot bija aizvainojuši vietējo dievības, aizveda pie reliģiskā vadoņa, kuram esot vara visās baltu tautās. Neatceros, kur lasīju, tad man jāpašķirsta grāmatas un jāpameklē.
0
Šodien šo jautājumu pavaicāju folkistei, viņa man tika atbildējuse, ka viena no pirmajām rakstībām bij uz monētas, kas tika atrasta it kā Latvijā, un citur nekur tādas nav atrastas tālāk par Baltiju un tur bij, visādi ķeburi sarakstīti, kuri tika ietekmējušies no vāciešu un arābu drukas pēc vizuālajām atmiņām, tā kā ne arābi ne arī latīņu alfabēta zinātāji neprot izlasīt to kas rakstīts... Laiks bail ķļūdīties bet tas kaut kāds 16. gs, 17. gs.
0
Mjā, ir tāda grāmata par senlatv. rakstību, nesen iznākusi, tur arī par to monētu pieminēts.
Pirms kāda gada vai diviem žurnālā Zintnieks bija rakstu sērija par šo tēmu, pēc tam tad arī sāku domāt, ka varētu būt bijusi rakstība. Versiju ir daudz- par Lielvērdes jostu, kas ir jāaptin ap pareiza diametra koku, par bērzu tāsīm, kā iespējamo rakstīšanas materiālu, u.t.t.
Gribu vērst uzmanību uz vārdu "raksts"- gan cimda, jostas raksts, gan arī alfabēta raksts. Un tad vēl "burts" un "burt". Varbūt rakstību izmantoja tikai maģiskiem un zintnieciskiem mērķiem?
Pirms kāda gada vai diviem žurnālā Zintnieks bija rakstu sērija par šo tēmu, pēc tam tad arī sāku domāt, ka varētu būt bijusi rakstība. Versiju ir daudz- par Lielvērdes jostu, kas ir jāaptin ap pareiza diametra koku, par bērzu tāsīm, kā iespējamo rakstīšanas materiālu, u.t.t.
Gribu vērst uzmanību uz vārdu "raksts"- gan cimda, jostas raksts, gan arī alfabēta raksts. Un tad vēl "burts" un "burt". Varbūt rakstību izmantoja tikai maģiskiem un zintnieciskiem mērķiem?
0
Viskas var būt, varbūt burt nemaz nenozīmēja buršanu...
Varētu varbūt uzdrukāt kas tā par grāmatu (nosaukumu).
Varētu varbūt uzdrukāt kas tā par grāmatu (nosaukumu).
0
nezz neesu taads speciaalists droshvien taisniiba tev zeme bet man tur patikaas agraak
0
Hadess, tavam viedoklim viegli oponeet. Kaa nekaa lietuvieshu ciltis tachu 13. gadsimtaa tika apvienotas, bet, lai cik savaadi tas nebuutu, pirmie rakstu gali lietuviski paraadiijaas tikai kaadus gadus 300 veelaak (latviski apmeeram tad pat, paardesmit gadus veelaak).
0
Nu jā, bet tad jau tas bija latīņu alfabēts, ko izveidoja vācu mācītāji.
0
Starp citu, vai kāds nezin, kur var dabūt izlasīt Indriķa hroniku? Esmu lasījusi tikai fragmentus, gribētu izlasīt visu.
0
Ja jau Tu pat nezini, ko tad mēs pārējie he he.
0
eh
0
Lūsim:iedo savu e-pastu, vai atsūti uz manu e pastu savu meilu. mekleeju domubiedrus
0
dievaine@inbox.lv
0
Par Indrika hroniku- viens cilveks man teica, ka varetu but LU biblioteka reto izdevumu nodala, tas ta, ja kadam vel interese. >:)
0
To dzelzsgriezējs: Nu?
0
Viens cilvēks saka, ka LU reto izdevumu bibl. var palasīt vismaz 3 indriķa hroniku versijas!Tur ir arī materiāli par visādām raganu prāvam, šis tas par buramvārdiem, vaig tik iet un lasīt un izglītoties!!!
0
Un vispār, runājot par senlatv. rakstibu, tā ir viiena mīklaina padarišana.Nevar būt ka vini tad senatnē nepierakstija cik medu, ādas, vasku un vēl visu ko pārdeva kaut vai tiem pasiem vācu tirgoniem.Jāsameklē tai Vatikānā kāds bīskaps- renegāts un jāsapiķo šim lai paskatās vai šiem "reto izdevumu bibl." nav kads bērza tāss tīstoklis no Baltijas.Kurš piesakās braukt uz turieni?Nav kads teoloģijas students šite?
0
Nu ja, kā jau teicu, es tomēr sliecos domāt, ka rakstība bija. Bet mūsu zemītē jau vienmēr kāds mēģinājis "ienest gaismu un kultūru". Jā, līdzko būs brīvāks brīdis, iešu uz LU bibliotēku.
0
Bet letiņi ir bijuši sturgalvīgi un tāpat turas pie senču uzskatiem. :-) Tuvojas gada īsākā nakts...
0
Nē, mīļais draugs, tuvojas gada garākā nakts. >:)
Bet par stūrgalvību tev taisnība! Un es tad esmu viens īsts latvju meitietis, kā zini.
Bet par stūrgalvību tev taisnība! Un es tad esmu viens īsts latvju meitietis, kā zini.
0
`Jā es pārteicos.
0
Lūsi - Prūsijas krīvu krīvs, visu baltu reliģiskais vadonis ir pastāvējis arī reāli (Palasi materiālus par Prūsijas iekarošanu) abet ne īpaši attiecībā ar letiņiem. Prūšu reliģija nedaudz atšķīrās no senlatviešu - prūšiem galveni bija Pērkons, Pīkols un Potrimps, kur pretī latviešiem Dievs un Māra (leišiem vēl Teljavelis). Tālāk par raksību - krīvu krīva rāmavā (nosaukums gan attiecībā pret to vietu nav īpaši pareizs) krustneši atrada daudzas ādas un koka plāksnītes ar īstenu RAKSTĪBU! Lietuvju zinātnieki ir atšifrējuši šīs rakstu zīmes, par to plaši runā viens trimdas rakstnieks (vārdu aizmirsu, bet varu noskaidrot ja interesē), so es pat grāmatu esmu lasījis, kur viņš sniedz rakstu piemērus un atšifrējumus. Kā arī piemetina, ka Kuršu kāpā dzīvojošie kurši izmantoja šo rakstību vēl līdz 16. gadsimtam.
0
Falcon, buutu labi, ja tu noskaidrotu, labpraat iemestu aci par to visu
0
Saki tak vardus un grāmatu nosaukumus! Neturi sveci zem pūra!
0
Lūsi, Indriķa hroniku var dabuut gandriiz katraa biblenee. Nesen arii jauns izdevums iznaaca latīņu/latviešu, taa ka ir arii veikalos, tikai super daargi.
0
Man indrika hronika diezko saistosa vis neskiet, lai gan taa laika patiesaakais rakstiskais veestures avots, tomeer skiet par patiesiibu tur nevar buut ne runas.
0
??? Tad kāpēc visur tiek deklarēts, ka pagāni neko nezināja, un ka kristietība atnesa gaismu un kultūru? Ja tie ir FAKTI, kāpēc, piķis un zēvele, par to neviens nerunā? Falcon, tu tiešām esi gaismas nesējs, cieņā noliecu galvu, lūdzu pastāsti, kur to visu var dabūt uzzināt sīkāk.
0
Paldies, Gotika, bet es jau labu laiciņu kā lasu. :)
0
vispaar jau daudzi veesturnieki uzskata,ka veel shobaltdien vatikaanaa glabaajas baltu rakstiibas peedas,tikai vinji pashi to noliedz.
0
Es pameklēšu to grāmatu, jo lieta tāda, ka tas ir bibliogrāfisks retums, kas man pašam bija lietošanā 1 nedēļu ... :(
Un neliela info par senprūšu rakstību - flagspot.net/flags/lt-hist.html... (This is not Ancient Lithuanian Flag but old-Prussian flag. German chronicler Simon Grunau gave a lot of information about the old-Prussians, their language and traditions in his Preussische Chronik (Prussian Chronicles, written 1510-1530). Grunau described king's Vaidevutis flag and coat of arms and presented their pictures. White cloth, with incomprehensible (!) writing edging on two sides.)
Lūsi - nerunā par to - tāpēc, ka vēsturi ir rakstījuši tie, kas kāra varoņus...
Un neliela info par senprūšu rakstību - flagspot.net/flags/lt-hist.html... (This is not Ancient Lithuanian Flag but old-Prussian flag. German chronicler Simon Grunau gave a lot of information about the old-Prussians, their language and traditions in his Preussische Chronik (Prussian Chronicles, written 1510-1530). Grunau described king's Vaidevutis flag and coat of arms and presented their pictures. White cloth, with incomprehensible (!) writing edging on two sides.)
Lūsi - nerunā par to - tāpēc, ka vēsturi ir rakstījuši tie, kas kāra varoņus...
0
Vēl es varu ieteikt:
www.lithuanian.net
www.lithuanian.net
0
0
Nu atcerējos, beidzot -
tātad, dāmas un kungi:
ph. D. Nikodems Elija Bojārs
"Baltu Civilizācija"
A kur viņu tagad atrast, man nav ne mazākās sajēgas, jo kā jau teicu, tā nav no tām sastopamākajām grāmatām...
tātad, dāmas un kungi:
ph. D. Nikodems Elija Bojārs
"Baltu Civilizācija"
A kur viņu tagad atrast, man nav ne mazākās sajēgas, jo kā jau teicu, tā nav no tām sastopamākajām grāmatām...
0
Principā senlatviešiem ir bijušas daudzas rakstības iespējas. Viņi varēja izmantot gan vikingu rūnu alfabētu varēja lietot arī kirlicu. Eksistēja (ir vēl šobaldien) arī mezglu raksts (dziesmu tinu kamolā). Dzirdēju ka vēl šodien ir vecas tantiņas kas mezglu rakstā māk pierakstīt dziesmas.
Problēma ar visu to ir tā, ka pirmie latviešu vēsturnieki veica pētījumus vācbaltu ietekmē un būtībā uzskatīja, ka līdz krustnešu ienākšanai latvieši sēdēja kokos un grauza dienišķo sēni.
Mūsdienu vēsturnieki nav ne pa matu labāki. LAtvijā bez Pokaiņiem ir vēl desmitiem svētvietu kas nav nedz apzinātas nedz kur nu vēl izpētītas. Tādēļ arī varbūt nav atrasti tieši pierādījumi par senbaltu rakstību.
Iesaku Brastiņa "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana" (dabūjama ģandrīz katrā bibliotēkā)
Viņš tur varbūt šur tur pārspīlē bet vismaz atsaucas uz reāliem vēstures avotiem.
Problēma ar visu to ir tā, ka pirmie latviešu vēsturnieki veica pētījumus vācbaltu ietekmē un būtībā uzskatīja, ka līdz krustnešu ienākšanai latvieši sēdēja kokos un grauza dienišķo sēni.
Mūsdienu vēsturnieki nav ne pa matu labāki. LAtvijā bez Pokaiņiem ir vēl desmitiem svētvietu kas nav nedz apzinātas nedz kur nu vēl izpētītas. Tādēļ arī varbūt nav atrasti tieši pierādījumi par senbaltu rakstību.
Iesaku Brastiņa "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana" (dabūjama ģandrīz katrā bibliotēkā)
Viņš tur varbūt šur tur pārspīlē bet vismaz atsaucas uz reāliem vēstures avotiem.
0
Tas ir fakts, bet runa iet par pilnīgi unikālu rakstīšanas sistēmu
Kā arī ne jau nu vienīgi baltvāciešu ietekmē (es pat teiktu, ka vispār minimāli), bet padomju okupācijas dēļ.
Tika apgalvots, ka senlatvieši ir bijuši tikai bez maz vai primitīvu cilšu grupējumi, kas to vien tik darīja, kā savstarpēji karoja. Un muldēšana par to ka slāviem un baltiem esot bijuši seni kultūras sakari un balti to vien tik darījuši kā krievu kņaziem nodevas maksājuši.
A kaur paliek varonīgās latgaļu, galindu un jātvingu cīņas pret krieviem? Kamēr kurši & zemgaļi sitās pret vāciem, gotiem un vikingiem, latgaļi pret krieviem! Un vispār Pleskava ir latgaļu dibināta - agrāk pilsētu tā arī sauca Pļeskav!
Īstenībā neticami ir, ka latvieši (un leiši) ir saglabājušies nemitīgi cīnoties par izdzīvošanu pret pārspēku, kas nāca no visām pusēm.
Un vēl, kas! Ir nepareizi apgalvot, ka 700 vācu okupācijas gadu ir bijuši elle zemes virsū. Visīstāko beztiesību latvietis ieguva kad šeit ieviesās Krievijas impērija! Pie vāciešiem latvieši bija kalpi, nevis vergi!
Iesaku palasīt "Zīmogs sarkanā vaskā".
Kā arī ne jau nu vienīgi baltvāciešu ietekmē (es pat teiktu, ka vispār minimāli), bet padomju okupācijas dēļ.
Tika apgalvots, ka senlatvieši ir bijuši tikai bez maz vai primitīvu cilšu grupējumi, kas to vien tik darīja, kā savstarpēji karoja. Un muldēšana par to ka slāviem un baltiem esot bijuši seni kultūras sakari un balti to vien tik darījuši kā krievu kņaziem nodevas maksājuši.
A kaur paliek varonīgās latgaļu, galindu un jātvingu cīņas pret krieviem? Kamēr kurši & zemgaļi sitās pret vāciem, gotiem un vikingiem, latgaļi pret krieviem! Un vispār Pleskava ir latgaļu dibināta - agrāk pilsētu tā arī sauca Pļeskav!
Īstenībā neticami ir, ka latvieši (un leiši) ir saglabājušies nemitīgi cīnoties par izdzīvošanu pret pārspēku, kas nāca no visām pusēm.
Un vēl, kas! Ir nepareizi apgalvot, ka 700 vācu okupācijas gadu ir bijuši elle zemes virsū. Visīstāko beztiesību latvietis ieguva kad šeit ieviesās Krievijas impērija! Pie vāciešiem latvieši bija kalpi, nevis vergi!
Iesaku palasīt "Zīmogs sarkanā vaskā".
0
Lūsi!
Tu tur augstāk raksti par to, ka leišu valodā ir vairāk arhaismu nekā latviešu - tas nav gluži pareizi.
Un vistuvākā senajai indeiropiešu valodai ir LATGALIEŠU valoda!
Tu tur augstāk raksti par to, ka leišu valodā ir vairāk arhaismu nekā latviešu - tas nav gluži pareizi.
Un vistuvākā senajai indeiropiešu valodai ir LATGALIEŠU valoda!
0
Falcon, dzimtbūšana ir verdzība. Bet līdz luterānisma ieviešanai vācieši lika mierā baltu garīgo dzīvi, jo tikmēr jau baznīcas valoda bija latīņu un nevienam nesaprotama.
Cik es esmu lasījusi, vistuvākā indoeiropiešu pirmtautai ir lietuviešu, un es daudz kur esmu lasījusi, nekur nav minēts, ka latgaļu būtu tuvākā..
Protams, ka kristietība nekad negribēs atzīt, ka balti ir vēl viena attīstīta kultūra, ko viņi gadsimtiem nīdējuši Dieva vārdā, es vispār uzskatu, ka kristietība ir noziegums pret cilvēci.
Falcon, liels paldies par info.
Cik es esmu lasījusi, vistuvākā indoeiropiešu pirmtautai ir lietuviešu, un es daudz kur esmu lasījusi, nekur nav minēts, ka latgaļu būtu tuvākā..
Protams, ka kristietība nekad negribēs atzīt, ka balti ir vēl viena attīstīta kultūra, ko viņi gadsimtiem nīdējuši Dieva vārdā, es vispār uzskatu, ka kristietība ir noziegums pret cilvēci.
Falcon, liels paldies par info.
0
Latvieshiem ir bijusi sava rakstiiba,pruushu zemees ir atrastas daudzas lieciibas.Ir atrastas peerkona mazas statujas un zobeni,kuros iegraveeti simbooli skandinaavu ruunu rakstaa,cik brastinju ernests vinjus ir tulkojis tie liidzinaas baltu cilmeem,preciizaak letgaljiem un zemgaljiem.
brastinju ernests veel ir uzskatiijis,ka senbalti ir rakstiijushi uz taasiim,kuras ir vai nu sapuudeejushas vai sadegtas.
brastinju ernests veel ir uzskatiijis,ka senbalti ir rakstiijushi uz taasiim,kuras ir vai nu sapuudeejushas vai sadegtas.
0
Zīmes uz karoga no flagspot vizuāli ir līdzīgas skandināvu rūnu rakstiem.
0
Nu, kaut arī Brastiņš mani daudz iespaidojis, viņa pētījumi tomēr dažreiz ir patriotisku jūtu vadīti un mēdz būt pārspīlēti.
0
Visas tās zīmes - Laimas slotiņas, Lietuvēns, Ūsiņš, Pērkons utt. Ir sava veida burts, lai gan skaitās jau kā zīmes, ikonas tomēr ar šīm zīmēm daudzi lasīja, būrās u.tml. Citāts no kādas lapiņas par svētzīmēm - Lai meģinātu tuvoties atminējumam, būtu jāzin visu zīmju nosaukumi un mitoloģijas saturs. Nevaram cerēt, prast un lasīt tekstu, nezinot burtus. Patiesībā, šīs mitoloģiskās zīmes senatnē sauca par burtiem (burt, burvis, burts). Rakstību veido burti un alfabēts un varbūt šīs zimes bij pirmais alfabēts, lai gan neko sakarīgu nevarētu nodrukāt he he. Piemēram dienasgrāmatā būtu grūti aprakstīt, kā gāja pie miera un ēda sausu rudzu maizi pie ūdens. Lai arī laikam nedaduz novirzijos no tekošās upītes, varbūt kādam palīdzēs šis teikums.
0
kur bij tas akmenis mistiskais atrasts kur rūnu rakstā bij rakstīts lai dievi sargā no mēra un Latviešiem??? veca galva nevar atcerēties
0
Brastiņu Ernestam ir viena vērtīgāka gr. par Mūsu dievestibas tūkstosgad. apkar. Tā ir Dievestības Ceroklis ja nemaldos.
0
FALCON!!! Pasaki, lūdzu kur tu to grāmatu iepriekš dabūji palasīt?Vai tas bija Ņujorkā, vai tepat Latvijā? Ja tu pateiktu kur meklēt, es arī varētu pameklēt.
0
To Bleakness: Tas akminis Dānijā iraid, kur dāņi lūdz pasargāt no kuršiem.Tajā laikā jau tādi latvieši vēl nebija.SF dziesmā Kurši šis stāsts apdziedāts.
0
to Bleakness:cik esmu lasiijis tas bija uz daanju vaartiem,preciizaak''Ak kungs pasargaa muus no meera un ja vari tad arii no kurshiem''!!!(varbuut bijusi arii ruuna)
man nepatiik tas,ka jebkuraa veestures graamataa buus rakstiits par lielajiem un varenajiem NORVEEGJU vikingiem,bet nekur nav aprakstiits(iznjemot dazjas Latvijas veestures graamatas)par KURSHU vikingiem.
vinji tak katrreiz braucot sirojumaa postiija Daaniju,ir bijushi citaas skandinaavijas vietaas un ciemus nopostiijushi liidz zemei,kapees par vinjiem neko neraksta?!!!!!
man nepatiik tas,ka jebkuraa veestures graamataa buus rakstiits par lielajiem un varenajiem NORVEEGJU vikingiem,bet nekur nav aprakstiits(iznjemot dazjas Latvijas veestures graamatas)par KURSHU vikingiem.
vinji tak katrreiz braucot sirojumaa postiija Daaniju,ir bijushi citaas skandinaavijas vietaas un ciemus nopostiijushi liidz zemei,kapees par vinjiem neko neraksta?!!!!!
0
Uz neilgu laiku kuršiem pat izdevās ieņemt zviedru galvaspilsētu... Vispār skandināvu rūnakmeņos ir samērā daudz ziņu par kuršu nodarītiem postiem.
0
jap,kad zviedri npostiija juurpili(ja nemaldos)
tad kursi aizbrauca gaitaas pie shiem,protams, tas notika peec ilga laika un sapostija zviedriju ar taa ka maz neliekas.
tad kursi aizbrauca gaitaas pie shiem,protams, tas notika peec ilga laika un sapostija zviedriju ar taa ka maz neliekas.
0
Grāmatā Kuršu Vikingi par bija stāstīts par Jūrpili un to kā skandināvi pēc kuršu uzvaras pār Dāņiem riktīgi piesita mūsējos.
Tiešām laba grāmata par kuršu tēmu.
Tiešām laba grāmata par kuršu tēmu.
0
esmu dzirdeejis,ka esot itkaa turpinaajums kurshu vikingiem,bet kaa saucas graamata nav ne mazaakaas nojausmas:]]
0
runaajot par ruunakmeniem. vienkaarsi piebilstu Luusim, ir ja nemaldos chetri(divi no tiem veestures gaitaaa pazudushi) ruunakmenji, kur tika mineeti kurshi, ne tikai saaistiba ar "strelkaam". vienkaarsi issi par dziivi, apdziivotaam vietaam...vot taa, intesanti avizhu priekstechi tie ruunakmenji.
0
:]
0
moshk skandinaavi izdeva arii sporta lappusiiti savaas aviizees??:]]]
0
Ilgus gadsimtus tie rūnakmeņi vienkārši mētājās gar viņu ceļmalām nevienam nevajadzīgi un aizmirsti... Daudzi baltu zīmju akmeņi iemūrēti apspiedēju mūra pilīs, muižās un baznīcās... Bija laiks, kad vēsturei vērtības nebija...
P.S.Jā, kuršu Vikingi iraid laba grāmata.
P.S.Jā, kuršu Vikingi iraid laba grāmata.
0
Augstāk tika pieminēta Indriķa hronika. Man jāsaka, ka esmu to lasījis un rakstījis sen atpakaļ referātu. Ar to grāmatu jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tās būtība tāpat kā citas tā laika hronikas pasaulē ir parādīt kā Dieva valstība uzvar velna valstību (pēc Augustīna mācības), tāpēc tur arī fakti ir piemēroti, atlasīti, sagrozīti pēc šādas metodes.
0
tas ir liidziigi kaa lasot padomju laika veestures graamatas liidz 1991 gadam.
padomju kritikji sabaazushi iekshaa taadas glupiibas, ka ausis staavus celjas!
padomju kritikji sabaazushi iekshaa taadas glupiibas, ka ausis staavus celjas!
0
Jā, es šobrīd lasu Indr. Hr., un jāsaka, ka tā ļoti cenšas parādīt krustnešus kā gaišās Dieva gaismas apspīdētus enģeļus, bet es gribu iepazītie ar šo materiālu, lai varētu objektīvi par to spriest.
0
neatceros no kuras hroonikas fragmentu lasiiju nu ,bet tur bij par igaunjiem kaa shie krustus spiidzinaajushi-cepushi,de... nu vienvaardsakot saspiidzinaajushi liidz nelabumam:]]
to Luusis:taadeelj jau vinji neticiigos ieniida un sauca par saaataniem,jo redzi shie saatani darot paari izveeleetajai Dieva armijai kurai ir veeleets iet un ienest shajaas gaismas neapspiideetajaas zemees mieru un ticiibu,nu koroc utt.
to Luusis:taadeelj jau vinji neticiigos ieniida un sauca par saaataniem,jo redzi shie saatani darot paari izveeleetajai Dieva armijai kurai ir veeleets iet un ienest shajaas gaismas neapspiideetajaas zemees mieru un ticiibu,nu koroc utt.
0
Pēc tās sasodītās Augustīna mācības grāmatā "Par Dieva valstību", kas pamato krusta karu nepieciešamību, sanāk, ka pilnīgi visi, kas nav kristieši, ir sātanisti (kaut arī tie var būt paši labestīgākie cilvēki uz zemes), un smieklīgākais ir tas, ka nogalināt var kaut vai tūkstošiem šos "sātanistus", ja rezultātā vismaz viens būs glābts, t.i., pievērsies kristietībai.
Tas, ka tiek attēlots, kā tur pagāni spīdzina krustnešus, ir tikai veids kā pretstatīt tos kristiešu tikumiem
Tas, ka tiek attēlots, kā tur pagāni spīdzina krustnešus, ir tikai veids kā pretstatīt tos kristiešu tikumiem
0
Njā it sevišķi kristiešu tikumiskajām mīlestības sēdēm. Sauktām par inkvizīcijas tiesām ar rozīnīti...
Droši, pārbaudīti un nežēlīgi augstākajā mērā.
Droši, pārbaudīti un nežēlīgi augstākajā mērā.
0
Lai gan nedaudz ne pa tēmu, bet tomēr tas lika mums šo vārdu rakstīt ar versālo (lielo) burtu. Kā īsti precīzi un konkrētāk cēlies vārds - Latvija un karogs. Abi esot no vienas cilts - latgaļiem. Karogs ieguva krāsu, kāda varonīga latgaļu virsaiša (laikam 13. gs) sadursmē pret laikam igauņiem, kurā viņš tika ievainots, protams, lai glābtu viņa dzīvību tika ievīstīts baltā palagā, pēc atvīstīšanas palagam vidū bij balta svītra un gar malām asins traipi, bet laikam neesot bijis tik precīzi, kā tas ir mūsudienās. Un laikam šis karogs esot kļuvis par tās senās latgaļu cilts logo, pēdiņās. Un Latvija arī esot kaut kādas latgaļu cilts nosaukums, kuri devušies varonīgā cīļā pret igauņiem, salīdzinoši nesenā laikā (laikam 17, 18. gs, nez kāpēc man tā stāv prātā). Paskaidrojiet ko vairāk, ja zināšanas šajā jomā i, jo tā arī konkrēti te nekas nav pateikts, kā tad vispār mēs stāvam zem šī karoga saucot Latvija!
0
Otrais teikums bij domāts kā jautājuma teikums, nevīžība manī mājo, bet gan jau ziemassvētkos tā tiks nīdēta he he, aizmirsu jautājamo zīmi uzlikt.
0
atceros,ka esmu lasiijis par taadu Latvju cilti,letgalji vai nee to netceros.itkaa Nameitim ar esot bijis sarkanbalts karogs.
0
Par Lielvārdes jostu gan varu teikt, ka nev viņā nekādas slepenās vēstis ierakstītas, lai cik žēl ari nebūtu. :) Pumpura dzimšanas gadadienā Pumpura muzejā viena jostu audēja, kas īpaši pētījusi Lielvārdes jostas, par to stāstīja, un pēc tam tunāja vēl vairākas Lielvārdes jostu audējas - vecas, bet varen ņipras tantes. Nav tāda viena nemainīga un pareiza Lielvārdes jostas raksta etalona. Katra josta ir unikāla, katrā sav raksts, bet audējas pieturas pie vienota raksta veidošanas ritma.Tā kā šīs bija greznas un ļoooti sarežģīti aužamas jostas, var uzskatīt, ka tās bija īpašiem gadījumiem paredzētas un ne jau nu katrs varēja tādu atļauties pasūtīt (un ne tuvu katra audēja varēja tādu noaust - tur vajadzēja Meistari). Josta tika austa konkrētam cilvēkam, un droši vien tajā ieliktās zimes bija domātas aizsardzībai, jo ne jau nu skaistuma dēļ vien, bet arī aizsardzībai šie raksti tika izveidoti.
Tā kā varam uzskatīt, ka jostā bija "ierakstīti' laimes, drošības un dievu aizsardzības vēlējumi cilvēkam, kam tā ir paredzēta.
Tā kā varam uzskatīt, ka jostā bija "ierakstīti' laimes, drošības un dievu aizsardzības vēlējumi cilvēkam, kam tā ir paredzēta.
0
paldies ļaudīm pa inf
bet drošvien varbūt friči kaukādas liecības danīcināja tapēc arī neviens pa kuršiem neraksta ja nu vienīgi tie ļaudis kas pie tā smagi strādā lai tiktu skaidrībā kā kas tur ir bijis
bet drošvien varbūt friči kaukādas liecības danīcināja tapēc arī neviens pa kuršiem neraksta ja nu vienīgi tie ļaudis kas pie tā smagi strādā lai tiktu skaidrībā kā kas tur ir bijis
0
Nav arī tik daudz ļaužu kas pie tā tik dikti strādātu. :(
Par to karoga teoriju es arī biju tādu stāstu dzirdējis. Moš bauma nebūs gluži no zila gaisa...
Par to karoga teoriju es arī biju tādu stāstu dzirdējis. Moš bauma nebūs gluži no zila gaisa...
0
Par to karogu: Esmu dzirdeejis, ka taa ir bijusi nevis audekls, bet jeeraada, kas tika izmantota kaujaa pret igauniem. Kaapeec neatceros.
0
Par Latvijas karogu, shogad Ceesiis svin vinjam jubileju, taa ka ja kaadam ir interese, tad brauciet un apkatiet ekspoziiciju, kas vinjam veltiita. Cik es zinu par Latvijas karogu - tad latgalji Ceesu kaujaas (13.gs) jau ar vinju vazaajaas! Un Latvijas nosaukums ir ceelies no Letiem, kaa sauca latgaljus. Pagaan - 16, 17 gs. latgalji ar igainjiem nekaroja. Shiis divas tautas savu kara cirvi bija izrakushas 13.gs., ne jau nu bez vaacu atbalsta un sveetiibas. Kaa rezultaataa, latgalji paraleeli krievu slakteeshanai, nosliicinaaja asiniis arii plashas igaunju zemes, vecais labais, skaldi un valdi princips!
BW - starp citu esmu lasiijis, ka latgalji esot ciiniijushies arii kaa Romas imp. algotnji pret hunnjiem. Vispaar par latgalju darbiibu ir maz zinju...
BW - starp citu esmu lasiijis, ka latgalji esot ciiniijushies arii kaa Romas imp. algotnji pret hunnjiem. Vispaar par latgalju darbiibu ir maz zinju...
0
To Lusis - kurshi ne tikai ienjeema zviedru galvaspilseetu, bet arii nodedzinaaja to un gala rezultaataa nabadzinjiem naacaas celt jaunu, ko nosauca par Stokholmu.
Un veel, neapstriidu, ka leishu valodaa ir daudz vairaak arhaismu, jo latvieshu valodaa to vietaas ir vaacieshu vaardi. Bet pati uzbuuve un teikumu konstrukcijas utt. (neesmu valodnieks), taa ir cita lieta. Bez tam, tas ko runaa Lietuvaa, nav iistaa leishu valoda - 19.gs. saakoties Lietuvas nac. atmodai - lietuvju valoda tika buutiski mainiita, jo to vajadzeeja atjaunot, taapeec, ka lietuviski tolaik maz, kas runaaja - galvenaa bija polju valoda, taapeec lietuvieshu valoda buutu jaasauc par neolietuvieshu valodu!
To Burlaks - ez zinu, kur var dabuut vismaz vienu graamatas eksemplaaru, bet nez vai tev tas liidzees, jo tas ir taalu...
Un veel, neapstriidu, ka leishu valodaa ir daudz vairaak arhaismu, jo latvieshu valodaa to vietaas ir vaacieshu vaardi. Bet pati uzbuuve un teikumu konstrukcijas utt. (neesmu valodnieks), taa ir cita lieta. Bez tam, tas ko runaa Lietuvaa, nav iistaa leishu valoda - 19.gs. saakoties Lietuvas nac. atmodai - lietuvju valoda tika buutiski mainiita, jo to vajadzeeja atjaunot, taapeec, ka lietuviski tolaik maz, kas runaaja - galvenaa bija polju valoda, taapeec lietuvieshu valoda buutu jaasauc par neolietuvieshu valodu!
To Burlaks - ez zinu, kur var dabuut vismaz vienu graamatas eksemplaaru, bet nez vai tev tas liidzees, jo tas ir taalu...
0
Ņujorkā tomēr... Paldies par info. Tam rakstniekam ir šādas tādas publikācijas arī Latvijā. ...kas meklē tas atrod...
0
Ne jau kursi vieni to Zviedru pilseetu nodedzinaaja!! Galvenie dedzinaataaji bija daani, vinus atbalstiija kursi un igauni!!
0
Tā jau man likās, ka kaut kas tur nerīvējās kopā ar to 16. 17. gs, bet nezkāpēc, man tādi gadu simteņu skaitļi bij metājušies pa galvu, jo es jau zināju, ka ar igauņiem nekaroja kopš 12. gs beigām.
0
par karogu- tieši tādu leģendu es ar` esmu dzirdējusi, laikam vēl bija teikts, ka virsaitis pats bija vēlējis saviem karabāliņiem ņemt to drēbi ar viņa asinīm sev par karogu. Bet pats viņš laikam tā arī nomira.
0
Lasu Ulda Ģērmaņa «Latviešu Tautas Piedzīvojumi» un tur atradu par karogu kaut ko ko vēl nezināju.
Tātad, no 1279. gada hronikas:
«Kā zemes sargi no Cēsīm uz Rīgu
Bij devušies — to es patiesi zinu —
Simts vīru, ordeņbrāļa vesti,
Kas saņēmuši bija vēsti.
Tie ieradās tur stalti tā
Ar karogu krāsā sarkanā,
Kas bij ar baltu cauri šķelts —
Tāds paradums tiem godā celts.
Par Cēsīm pili sauc tur kādu,
No turienes zinām mēs karogu šādu.
Un latvju zemē šo pili rod,
Kur sievas tiešām jāt arī prot
Ne sliktāk par dažu vīru.
Tādēļ — es saku taisnību tīru —
Tas latvju karogs ir patiesi.»
Šādu krāsas karogu sāk lietot Tērbatas literāro vakaru dalībnieki, kurā tad arī uzraktas šīs vārsmas, kas daudzus iekvēlo un atrod īstās karoga krāsas ar kādām, lai gan aizliedza ar tiem staigāt, parādījās 1873. gadā pirmajos dziesmusvētkos.
Tātad, no 1279. gada hronikas:
«Kā zemes sargi no Cēsīm uz Rīgu
Bij devušies — to es patiesi zinu —
Simts vīru, ordeņbrāļa vesti,
Kas saņēmuši bija vēsti.
Tie ieradās tur stalti tā
Ar karogu krāsā sarkanā,
Kas bij ar baltu cauri šķelts —
Tāds paradums tiem godā celts.
Par Cēsīm pili sauc tur kādu,
No turienes zinām mēs karogu šādu.
Un latvju zemē šo pili rod,
Kur sievas tiešām jāt arī prot
Ne sliktāk par dažu vīru.
Tādēļ — es saku taisnību tīru —
Tas latvju karogs ir patiesi.»
Šādu krāsas karogu sāk lietot Tērbatas literāro vakaru dalībnieki, kurā tad arī uzraktas šīs vārsmas, kas daudzus iekvēlo un atrod īstās karoga krāsas ar kādām, lai gan aizliedza ar tiem staigāt, parādījās 1873. gadā pirmajos dziesmusvētkos.
0
°nu te nu ir lielais striids tie kas tic ka tadas lietas ir bijushas un kuriem intresee musu Latvieshu senatne un tadi kuriem vis tas ir po un uzspljaut un nolidzinaat otra teikto.
shobriid lasu gramatu "Trejdevinji Latvijas brinumi" 2.dalju intresanta lasam viela sho to jaunu var uzzinaat
shobriid lasu gramatu "Trejdevinji Latvijas brinumi" 2.dalju intresanta lasam viela sho to jaunu var uzzinaat
0
latvieshiem bija mezglu rakstiiba!
0
Nezinu, kas bija latviešiem, un man ir manāmi vienalga, kas latviešiem bija, viennozīmīgi latviesi tajā laikā bija stipri zemāka kultūra nekā Prūsijas ciltis, tapēc ka visa Prūsija bija apvienota prezidentālā demokrātijā, jo visi vaideloši un krīvs un valdnieks bija vēlētas amatpersonas, tiesa uz mūžu bet tomēr vēlētas...
Arī atpalicību var redzet valodā :
dzintars - glīsis
kaklarota - gentārs
tātad ko no ta varam secināt? latvieši dzintaru neapstrādāja, bet ieveda no prūšiem rotu veidā...
prūšiem rakstība bija, tas jau sen ir zināms, tikai pirmo reizi dzirdu ka tā ir atšifrēta. Vienīgais kas no tās palicis ir tas kas ir uz kirvaiša karoga. Vārds krīvs nav pareizi, tā kirvaiti sauca Mazūri (pusslāvi)... būtībā krīvs un kirvaitis ir pilnīgi viens un tas pats...
mezglošana nebija rakstība, bet gan prūšu-latviešu skaitīšanas sistēma... tas notika ta, piemēram mēs sarunājam tikties pēc 22 dienām, tad katru rīu mēs striķī iesienam mezglu vai kokā iegriežam strīpiņu lai nesajauktu dienas, kad jātiekās...
Prūšu kirvaitim, klausīja Mazovieši, un visi balti. Bet katrai ciltij ta ticība bija savādāka, Latvijā piemēram visa veida mātes (zemesmāte, vējamāte) ir ievazātas no somugriem, kas bija matriarhali, tā nu bija, ka sievietes pielūdz mātes, kamēr vīriesi nesa ziedokļus dieviem...
Prūšiem māšu nav, tikai Laima.
Vispār prūšu ticība TIK ļoti atšķirās no Brastiņa ticības, ka mēs karotu sava starpā par zaimošanu... Veinīgais ko kopīgi pielūdza Romowē bija Pērkons... visi citi dievi bija diezgan atšķirīgi... piemēram prūšu nāves dieva Patolla vietā latviesiem ir Zemesmāte... Pērkons visiem bija viens... un vienādi spēcīgs... prūšu ticībā dievs vispār ir nīkulis, jo nekomandē neko. Visstiprākais prūšiem ir nāvesdievs Patolls.
www.rikoyota.oh.lv
Arī atpalicību var redzet valodā :
dzintars - glīsis
kaklarota - gentārs
tātad ko no ta varam secināt? latvieši dzintaru neapstrādāja, bet ieveda no prūšiem rotu veidā...
prūšiem rakstība bija, tas jau sen ir zināms, tikai pirmo reizi dzirdu ka tā ir atšifrēta. Vienīgais kas no tās palicis ir tas kas ir uz kirvaiša karoga. Vārds krīvs nav pareizi, tā kirvaiti sauca Mazūri (pusslāvi)... būtībā krīvs un kirvaitis ir pilnīgi viens un tas pats...
mezglošana nebija rakstība, bet gan prūšu-latviešu skaitīšanas sistēma... tas notika ta, piemēram mēs sarunājam tikties pēc 22 dienām, tad katru rīu mēs striķī iesienam mezglu vai kokā iegriežam strīpiņu lai nesajauktu dienas, kad jātiekās...
Prūšu kirvaitim, klausīja Mazovieši, un visi balti. Bet katrai ciltij ta ticība bija savādāka, Latvijā piemēram visa veida mātes (zemesmāte, vējamāte) ir ievazātas no somugriem, kas bija matriarhali, tā nu bija, ka sievietes pielūdz mātes, kamēr vīriesi nesa ziedokļus dieviem...
Prūšiem māšu nav, tikai Laima.
Vispār prūšu ticība TIK ļoti atšķirās no Brastiņa ticības, ka mēs karotu sava starpā par zaimošanu... Veinīgais ko kopīgi pielūdza Romowē bija Pērkons... visi citi dievi bija diezgan atšķirīgi... piemēram prūšu nāves dieva Patolla vietā latviesiem ir Zemesmāte... Pērkons visiem bija viens... un vienādi spēcīgs... prūšu ticībā dievs vispār ir nīkulis, jo nekomandē neko. Visstiprākais prūšiem ir nāvesdievs Patolls.
www.rikoyota.oh.lv
0
1)Prūšu svētakā vieta ir Romowes (Rāmavas) ozols. Kā zināms ozola atrašanās vieta nav svarīga, jo svētvieta ir tikusi pātvietota uz citu vietu, pēc nopostīšanas. Nedrīkst būt vairak par vienu funkcionējošu Romowi (Rāmavu).
2) Ozola stumbrā ir izcirsti 3 dievu tēli.
Tie ir : Parkūns, Patrimps un Pikolls.
3) Katram dievam ir sava svētā izpausme.
3.1) Parkūnam, dārgums bija vienmēr uzturēta ozola malkas uguns, dienu un nakti. Uz šīs uguns dedzina upuri.
Ja šī uguns apdiest, par to maksā vaidelotis ar savu džīvību, pats vispirms aizdedzinot uguni no jauna, pēc tam kļūstot par pirmo jauno upuri. Ogles skaitās uguns, ja tās apdziest, notiek augstak minētais.
3.2) Patrimpa tela priekšā vienmēr atrodās liels pods kurā dzīvo čūska, ko baro ar siltu pienu, vaidelotes. Podu nosedz ar labības kūļiem. Čūsku, kas ir saikne ar Patrimpu sievietes var pielūgt ne tikai Romowē, bet aŗī pie savam mājām, ozolā, pusnaktī barojot ar pienu čūsku kas dzīvo ozolā, lai tā dotu viņu vīriem spēku un auglību sievietei. Čūska ir jālūdz, palīdzēt, čūska nes laimi.
3.3) Trešā dieva, Patolla altāra priekšā sakrautas daudzas miroņgalvas, zirga govs un cilvēka. Uz šī altāra dedzina podā taukus par godu mirušajiem.
4) Ozolam pkārt ir drēbes sienas.
5) Ozolam apkārt ,teltīs (mājās), džīvo Vaideloši un vaidelotes, vīrieši un sievietes, katrs savā pusē, sava kopienā.
6) Vaideloši ievēl Kirvaitu (krīvu krīvu) no sava vidus, dzimumam nav nozīmes.
6.1) Vaideloša amatam drīkst pretendēt tikai 45 gadus sasnieguši atraiņi un atraitnes. Vaidelošus izvel tauta.
7) Prūši drīkst pielūgt un pielūdz, arī ķēniņu Videvutu un kirvaiti Brutenu, jo tie kuva par dieviem ziedojot sevi ugunī, pērkona priekšā. Tiem viscaur pa zemi izvietoti altāri, pie kuriem lūdz lai lopi atveseļojās...
8) Prūši nevienam nemaksā, bt dāvina vai ziedo. Uzspiesti maksājumi ir nepieļaujami, tāpat kā skaudība. Ja spiež maksāt, labak nodzer alū.
9) Kirvaitam nav nekādas varas lietas, kas nenāk no dieviem. Kirvaitam jāaicina palīgā vaideloši.
10) Padomu meklē pie kirvaiša.
11) Iekšējais ienaids ir zemes posts, tapēc visi savstarpējā naida jautajumi risināmi pie kirvaiša, viņa lēmums ir neapstrīdams.
12) Negaisa naktīs Pērkons runā ar kirvaitu.
13) Ja kirvaits Romowē uzrunā tautu, to nosēdina uz lielas ozola malkas kaudzes, kā tronī.
14) Dievi grib, lai viņu priekšā pastāvīgi degtu uguns: viena jāuztur ar labu vasku, kam nedrīkst būt klāt nekas cits, kā vīraks, otru jākurina ar pavisam sausu malku, un tanī jāsadedzina tas, ko dieviem grib dāvināt.
15) Tieši ap ozolu drīkst dzīvot tikai vaideloši.
16) Deivi grib lai kirvaita, viņa vaidelošu un dievu mājoklis sauktos Rikojota, un lai tanī nenotiek nekas cits, kā tikai tas, kas dieviem mīļš.
17) No rīta ieraugot sauli, to pielūdz sveicinot mīļiem vārdiem, jo saule ir ļoti laipna pret visu džīvo.
18) Uguns ir dievība, tādēl, ka tā iznīcina visu un cilēku ļoti moka.
19) Ozolos un papelēs dzīvo dievi.
20) Rikojotas ozola lapas pasarga pret zaudējumiem.
21) Ja uz mēles rodās čūla, tad tu esi ticis apmelots.
22) Ja Tev džinkst laba auss, tad par tevi runā labu, ja kreisā, tad sliktu vai vēl ļaunu.
23) Stārķi ir svēti, citā saulē tie ir cilvēki.
24) Vaideloši tiek izsūtīti pa visu zemi.
25) Laiku pa laikam vaideloši tiek sapulcināti un tiem tiek izteikta dievu griba.
26) Patolls, augstākais prūšu dievs. Tas ir briesmīgs dievs. Naktī viņš spokojās pa mājām, sevišķi dižciltīgo muižās. Īpaši neprātīgi viņš trako, ja neizpilda kirvaita pavēli, un bieži gadās, ka naktī viņš dažus tā pārbaida, ka tie no tā nomira. Ja gadās, ka kāds aopsola viņa tēlam Rīkojotā kādu godinājumu, bet savu solījumu drīz neizpilda, tad viņš ar savu parādnieku dzen sāpīgus jokus. Visi viņa upuri ir dārgas lietas. Viņš ir arī mirušo dievs. Ja kāds nomirst, un mirušā piederīgie, upurējot dieviem un apdāvinot vaidelošus, grib skopoties, tad viņš ierodās nomirušā mājās un naktī spokojas. Ja tie dara maz vai nedara nekā, viņš atnāca vēlreiz, un viņiem ir jādara un jādod vairāk. Ja viņš nāk trešo reizi, tad jāupurē cilvēku asinis. Tāpēc, ilgi nevilcinoties, jānāk uz Rikojotu un jādod vaidelotim kādu dāvanu. Tas iegrieza viņiem rokā brūci, lai iztecētu asinis. Pēc tam ozolā var dzirdēt rūcienu, un tā ir zīme, ka asiņu ziedojums izpildīts. Pēc tam Patolls nekad vairāk nenāk un nespokojas.
27) Patrimps ir laimes dievs, gan karā gan citur. Kad Potrimpam jāizrāda sevišķu godu, tad vaidelotim trīs dienas ir jāgavē un jāguļ uz kailas zemes, un ugunī, ko uzturēja ar vaskiem, vispirms jādedzina vīraks. Ja vajadzīga sevišķa palīdzība karā, jāupurē meitenīte.
28) Gan Patolls, gan Patrimps ciena cilvēku asinis, un vinu tēlu preikšā tās tiek izlietas. Nedrīkst izliet nevainīgu cilveku asinis. Sevišķā cieņā ir nodevēju un kara gūstekņu asinis.
29) Parkūns ir trešais dievs, to pielūdz negaisa dēļ un ejot karā. Kad sākās pērkona neigaiss tad ir jākrīt ceļos un skaļi jāsauc : "Dievs pērkon apžēlo mūs!".
30) Šos trīs dievus nedŗīkst pieūgt nekur citur kā tikai Rikojotā.
31) Vuršaitim (Borskaitīs, Bārdaitis) var upurēt visos ciemos, kur vien aug kāds ozols. Viņš ir bijušais Brutens. Viņam upurē jaunu lopiņu.
32) Svaibrots, bijušais ķēniņš Videvuts, kam upurē jaunu sivēnu.
33) Kurķis, sestais dievs, ēdiena un dzēriena dievs, tāpēc tanī vietā, ko vāciski sauc par Heiligenbeilu, jātrodas viņa tēlam un ozolam ar uguni. Tur jādedzina izkultu labību, kviešus vai miltus, medu, pienu un tamlīdzīgas lietas. Viņam par godu sadedzina arī pirmos labības kūļus un daudz ko citu. Pogezānijā, pie jomas, atrodas kāds akmens, ko sauc par svēto akmeni. Uz šā akmens katrs zvejnieks viņam par godu sadedzina pirmo zivi, jo viņš to labprāt ņem pretim. To varēja darīt arī citur, bet te ir īpaša vieta viņa slavināšanai.
34) Prūši augstako garīgo vadoni sauc par kirvaitu, bet mazūri par krīvu.
35) Ja kirvaits iet pie Romowes ozola, tad sanākt drīkst visa tauta.
36) Prūsim ir obligati jādod ubagdāvanas, citādi to piemeklēs nelaime.
37) Prūsis nedrīkst liegt naktsmītni.
38) Ja slimībai neredz beigas, tad vaidelotis ar vecaku un bērnu piekrišanu drīkst novelēt slimneiku dieviem uzliekot tam spilvenu uz mutes.
39) Prūši nedrīkst turēt mājās nevienu baltu dzīvneiku.
40) Prūšiem jāizturās ar cieņu pret jebkuru cilveku, kas izrāda cieņu kirvaitam un prūšu dieviem. Par prūšiem uzskatāma jebkura tauta, kuras vadoņi ir upurējuši Romowē un zvērējuši uzticību, atkritēji bez žēlastības ir jāiznīcina, nezēlojot džīvības, jo nāve nav nekas briesmīgs, ja vien atkritēji nelūdz pidošanu un neatgriežās pie ticības.
Copyright © 2006 Mārtiņš Kukurs, balstīts uz Simon von Grunau Prūsijas Hronikas....
2) Ozola stumbrā ir izcirsti 3 dievu tēli.
Tie ir : Parkūns, Patrimps un Pikolls.
3) Katram dievam ir sava svētā izpausme.
3.1) Parkūnam, dārgums bija vienmēr uzturēta ozola malkas uguns, dienu un nakti. Uz šīs uguns dedzina upuri.
Ja šī uguns apdiest, par to maksā vaidelotis ar savu džīvību, pats vispirms aizdedzinot uguni no jauna, pēc tam kļūstot par pirmo jauno upuri. Ogles skaitās uguns, ja tās apdziest, notiek augstak minētais.
3.2) Patrimpa tela priekšā vienmēr atrodās liels pods kurā dzīvo čūska, ko baro ar siltu pienu, vaidelotes. Podu nosedz ar labības kūļiem. Čūsku, kas ir saikne ar Patrimpu sievietes var pielūgt ne tikai Romowē, bet aŗī pie savam mājām, ozolā, pusnaktī barojot ar pienu čūsku kas dzīvo ozolā, lai tā dotu viņu vīriem spēku un auglību sievietei. Čūska ir jālūdz, palīdzēt, čūska nes laimi.
3.3) Trešā dieva, Patolla altāra priekšā sakrautas daudzas miroņgalvas, zirga govs un cilvēka. Uz šī altāra dedzina podā taukus par godu mirušajiem.
4) Ozolam pkārt ir drēbes sienas.
5) Ozolam apkārt ,teltīs (mājās), džīvo Vaideloši un vaidelotes, vīrieši un sievietes, katrs savā pusē, sava kopienā.
6) Vaideloši ievēl Kirvaitu (krīvu krīvu) no sava vidus, dzimumam nav nozīmes.
6.1) Vaideloša amatam drīkst pretendēt tikai 45 gadus sasnieguši atraiņi un atraitnes. Vaidelošus izvel tauta.
7) Prūši drīkst pielūgt un pielūdz, arī ķēniņu Videvutu un kirvaiti Brutenu, jo tie kuva par dieviem ziedojot sevi ugunī, pērkona priekšā. Tiem viscaur pa zemi izvietoti altāri, pie kuriem lūdz lai lopi atveseļojās...
8) Prūši nevienam nemaksā, bt dāvina vai ziedo. Uzspiesti maksājumi ir nepieļaujami, tāpat kā skaudība. Ja spiež maksāt, labak nodzer alū.
9) Kirvaitam nav nekādas varas lietas, kas nenāk no dieviem. Kirvaitam jāaicina palīgā vaideloši.
10) Padomu meklē pie kirvaiša.
11) Iekšējais ienaids ir zemes posts, tapēc visi savstarpējā naida jautajumi risināmi pie kirvaiša, viņa lēmums ir neapstrīdams.
12) Negaisa naktīs Pērkons runā ar kirvaitu.
13) Ja kirvaits Romowē uzrunā tautu, to nosēdina uz lielas ozola malkas kaudzes, kā tronī.
14) Dievi grib, lai viņu priekšā pastāvīgi degtu uguns: viena jāuztur ar labu vasku, kam nedrīkst būt klāt nekas cits, kā vīraks, otru jākurina ar pavisam sausu malku, un tanī jāsadedzina tas, ko dieviem grib dāvināt.
15) Tieši ap ozolu drīkst dzīvot tikai vaideloši.
16) Deivi grib lai kirvaita, viņa vaidelošu un dievu mājoklis sauktos Rikojota, un lai tanī nenotiek nekas cits, kā tikai tas, kas dieviem mīļš.
17) No rīta ieraugot sauli, to pielūdz sveicinot mīļiem vārdiem, jo saule ir ļoti laipna pret visu džīvo.
18) Uguns ir dievība, tādēl, ka tā iznīcina visu un cilēku ļoti moka.
19) Ozolos un papelēs dzīvo dievi.
20) Rikojotas ozola lapas pasarga pret zaudējumiem.
21) Ja uz mēles rodās čūla, tad tu esi ticis apmelots.
22) Ja Tev džinkst laba auss, tad par tevi runā labu, ja kreisā, tad sliktu vai vēl ļaunu.
23) Stārķi ir svēti, citā saulē tie ir cilvēki.
24) Vaideloši tiek izsūtīti pa visu zemi.
25) Laiku pa laikam vaideloši tiek sapulcināti un tiem tiek izteikta dievu griba.
26) Patolls, augstākais prūšu dievs. Tas ir briesmīgs dievs. Naktī viņš spokojās pa mājām, sevišķi dižciltīgo muižās. Īpaši neprātīgi viņš trako, ja neizpilda kirvaita pavēli, un bieži gadās, ka naktī viņš dažus tā pārbaida, ka tie no tā nomira. Ja gadās, ka kāds aopsola viņa tēlam Rīkojotā kādu godinājumu, bet savu solījumu drīz neizpilda, tad viņš ar savu parādnieku dzen sāpīgus jokus. Visi viņa upuri ir dārgas lietas. Viņš ir arī mirušo dievs. Ja kāds nomirst, un mirušā piederīgie, upurējot dieviem un apdāvinot vaidelošus, grib skopoties, tad viņš ierodās nomirušā mājās un naktī spokojas. Ja tie dara maz vai nedara nekā, viņš atnāca vēlreiz, un viņiem ir jādara un jādod vairāk. Ja viņš nāk trešo reizi, tad jāupurē cilvēku asinis. Tāpēc, ilgi nevilcinoties, jānāk uz Rikojotu un jādod vaidelotim kādu dāvanu. Tas iegrieza viņiem rokā brūci, lai iztecētu asinis. Pēc tam ozolā var dzirdēt rūcienu, un tā ir zīme, ka asiņu ziedojums izpildīts. Pēc tam Patolls nekad vairāk nenāk un nespokojas.
27) Patrimps ir laimes dievs, gan karā gan citur. Kad Potrimpam jāizrāda sevišķu godu, tad vaidelotim trīs dienas ir jāgavē un jāguļ uz kailas zemes, un ugunī, ko uzturēja ar vaskiem, vispirms jādedzina vīraks. Ja vajadzīga sevišķa palīdzība karā, jāupurē meitenīte.
28) Gan Patolls, gan Patrimps ciena cilvēku asinis, un vinu tēlu preikšā tās tiek izlietas. Nedrīkst izliet nevainīgu cilveku asinis. Sevišķā cieņā ir nodevēju un kara gūstekņu asinis.
29) Parkūns ir trešais dievs, to pielūdz negaisa dēļ un ejot karā. Kad sākās pērkona neigaiss tad ir jākrīt ceļos un skaļi jāsauc : "Dievs pērkon apžēlo mūs!".
30) Šos trīs dievus nedŗīkst pieūgt nekur citur kā tikai Rikojotā.
31) Vuršaitim (Borskaitīs, Bārdaitis) var upurēt visos ciemos, kur vien aug kāds ozols. Viņš ir bijušais Brutens. Viņam upurē jaunu lopiņu.
32) Svaibrots, bijušais ķēniņš Videvuts, kam upurē jaunu sivēnu.
33) Kurķis, sestais dievs, ēdiena un dzēriena dievs, tāpēc tanī vietā, ko vāciski sauc par Heiligenbeilu, jātrodas viņa tēlam un ozolam ar uguni. Tur jādedzina izkultu labību, kviešus vai miltus, medu, pienu un tamlīdzīgas lietas. Viņam par godu sadedzina arī pirmos labības kūļus un daudz ko citu. Pogezānijā, pie jomas, atrodas kāds akmens, ko sauc par svēto akmeni. Uz šā akmens katrs zvejnieks viņam par godu sadedzina pirmo zivi, jo viņš to labprāt ņem pretim. To varēja darīt arī citur, bet te ir īpaša vieta viņa slavināšanai.
34) Prūši augstako garīgo vadoni sauc par kirvaitu, bet mazūri par krīvu.
35) Ja kirvaits iet pie Romowes ozola, tad sanākt drīkst visa tauta.
36) Prūsim ir obligati jādod ubagdāvanas, citādi to piemeklēs nelaime.
37) Prūsis nedrīkst liegt naktsmītni.
38) Ja slimībai neredz beigas, tad vaidelotis ar vecaku un bērnu piekrišanu drīkst novelēt slimneiku dieviem uzliekot tam spilvenu uz mutes.
39) Prūši nedrīkst turēt mājās nevienu baltu dzīvneiku.
40) Prūšiem jāizturās ar cieņu pret jebkuru cilveku, kas izrāda cieņu kirvaitam un prūšu dieviem. Par prūšiem uzskatāma jebkura tauta, kuras vadoņi ir upurējuši Romowē un zvērējuši uzticību, atkritēji bez žēlastības ir jāiznīcina, nezēlojot džīvības, jo nāve nav nekas briesmīgs, ja vien atkritēji nelūdz pidošanu un neatgriežās pie ticības.
Copyright © 2006 Mārtiņš Kukurs, balstīts uz Simon von Grunau Prūsijas Hronikas....
0
27) Patrimps ir laimes dievs, gan karā gan citur. Kad Potrimpam jāizrāda sevišķu godu, tad vaidelotim trīs dienas ir jāgavē un jāguļ uz kailas zemes, un ugunī, ko uzturēja ar vaskiem, vispirms jādedzina vīraks. Ja vajadzīga sevišķa palīdzība karā, jāupurē meitenīte.
28) Gan Patolls, gan Patrimps ciena cilvēku asinis, un vinu tēlu preikšā tās tiek izlietas. Nedrīkst izliet nevainīgu cilveku asinis. Sevišķā cieņā ir nodevēju un kara gūstekņu asinis.
29) Parkūns ir trešais dievs, to pielūdz negaisa dēļ un ejot karā. Kad sākās pērkona neigaiss tad ir jākrīt ceļos un skaļi jāsauc : "Dievs pērkon apžēlo mūs!".
30) Šos trīs dievus nedŗīkst pieūgt nekur citur kā tikai Rikojotā.
31) Vuršaitim (Borskaitīs, Bārdaitis) var upurēt visos ciemos, kur vien aug kāds ozols. Viņš ir bijušais Brutens. Viņam upurē jaunu lopiņu.
32) Svaibrots, bijušais ķēniņš Videvuts, kam upurē jaunu sivēnu.
33) Kurķis, sestais dievs, ēdiena un dzēriena dievs, tāpēc tanī vietā, ko vāciski sauc par Heiligenbeilu, jātrodas viņa tēlam un ozolam ar uguni. Tur jādedzina izkultu labību, kviešus vai miltus, medu, pienu un tamlīdzīgas lietas. Viņam par godu sadedzina arī pirmos labības kūļus un daudz ko citu. Pogezānijā, pie jomas, atrodas kāds akmens, ko sauc par svēto akmeni. Uz šā akmens katrs zvejnieks viņam par godu sadedzina pirmo zivi, jo viņš to labprāt ņem pretim. To varēja darīt arī citur, bet te ir īpaša vieta viņa slavināšanai.
34) Prūši augstako garīgo vadoni sauc par kirvaitu, bet mazūri par krīvu.
35) Ja kirvaits iet pie Romowes ozola, tad sanākt drīkst visa tauta.
36) Prūsim ir obligati jādod ubagdāvanas, citādi to piemeklēs nelaime.
37) Prūsis nedrīkst liegt naktsmītni.
38) Ja slimībai neredz beigas, tad vaidelotis ar vecaku un bērnu piekrišanu drīkst novelēt slimneiku dieviem uzliekot tam spilvenu uz mutes.
39) Prūši nedrīkst turēt mājās nevienu baltu dzīvneiku.
40) Prūšiem jāizturās ar cieņu pret jebkuru cilveku, kas izrāda cieņu kirvaitam un prūšu dieviem. Par prūšiem uzskatāma jebkura tauta, kuras vadoņi ir upurējuši Romowē un zvērējuši uzticību, atkritēji bez žēlastības ir jāiznīcina, nezēlojot džīvības, jo nāve nav nekas briesmīgs, ja vien atkritēji nelūdz pidošanu un neatgriežās pie ticības.
© 2006 Mārtiņš Kukurs, pēc Simon von Grunau.
28) Gan Patolls, gan Patrimps ciena cilvēku asinis, un vinu tēlu preikšā tās tiek izlietas. Nedrīkst izliet nevainīgu cilveku asinis. Sevišķā cieņā ir nodevēju un kara gūstekņu asinis.
29) Parkūns ir trešais dievs, to pielūdz negaisa dēļ un ejot karā. Kad sākās pērkona neigaiss tad ir jākrīt ceļos un skaļi jāsauc : "Dievs pērkon apžēlo mūs!".
30) Šos trīs dievus nedŗīkst pieūgt nekur citur kā tikai Rikojotā.
31) Vuršaitim (Borskaitīs, Bārdaitis) var upurēt visos ciemos, kur vien aug kāds ozols. Viņš ir bijušais Brutens. Viņam upurē jaunu lopiņu.
32) Svaibrots, bijušais ķēniņš Videvuts, kam upurē jaunu sivēnu.
33) Kurķis, sestais dievs, ēdiena un dzēriena dievs, tāpēc tanī vietā, ko vāciski sauc par Heiligenbeilu, jātrodas viņa tēlam un ozolam ar uguni. Tur jādedzina izkultu labību, kviešus vai miltus, medu, pienu un tamlīdzīgas lietas. Viņam par godu sadedzina arī pirmos labības kūļus un daudz ko citu. Pogezānijā, pie jomas, atrodas kāds akmens, ko sauc par svēto akmeni. Uz šā akmens katrs zvejnieks viņam par godu sadedzina pirmo zivi, jo viņš to labprāt ņem pretim. To varēja darīt arī citur, bet te ir īpaša vieta viņa slavināšanai.
34) Prūši augstako garīgo vadoni sauc par kirvaitu, bet mazūri par krīvu.
35) Ja kirvaits iet pie Romowes ozola, tad sanākt drīkst visa tauta.
36) Prūsim ir obligati jādod ubagdāvanas, citādi to piemeklēs nelaime.
37) Prūsis nedrīkst liegt naktsmītni.
38) Ja slimībai neredz beigas, tad vaidelotis ar vecaku un bērnu piekrišanu drīkst novelēt slimneiku dieviem uzliekot tam spilvenu uz mutes.
39) Prūši nedrīkst turēt mājās nevienu baltu dzīvneiku.
40) Prūšiem jāizturās ar cieņu pret jebkuru cilveku, kas izrāda cieņu kirvaitam un prūšu dieviem. Par prūšiem uzskatāma jebkura tauta, kuras vadoņi ir upurējuši Romowē un zvērējuši uzticību, atkritēji bez žēlastības ir jāiznīcina, nezēlojot džīvības, jo nāve nav nekas briesmīgs, ja vien atkritēji nelūdz pidošanu un neatgriežās pie ticības.
© 2006 Mārtiņš Kukurs, pēc Simon von Grunau.
0
jaa, stiliigi... tikai zjeel ka es savaa dziivee, 21.gadsimtaa tam vairs neredzu jeegu. visas shiis aizraushanaas ir paaraak (prieksh manis) materiaalas, vnk poozeriskas un lieki un bezjeedziigi provokatiivas, jo vienmeer buus tieksme saliidzinaat un domaat par to, kuri ir krutaaki, kuri debiilaaki (smird peec skiniem). domaaju, ka muusu laikmetaa nevar vairaak iisti cereet uz kkaada videeji sena politeiska dziivesstila priekshrociibaam / izdeviigumu / augstaaku gariigo labklaajiibu, jo tas un tas koks diez vai spees dot tev garam baudaamu un rokaam taustaamu sveetiibu, ja tas atrodas labi apsargaataa sveshaa privaatiipashumaa..
personiigi manu praatu aiznjem stress, radoshie (un) darba pienaakumi un indiviida dzilji eksistenciaali jautaajumi. taadelj, varbuut diemzjeel, mani nespeej apmierinaat taada tipa pasaules skatiijumi.sevishkji, ja tie tiek simbolizeeti ar tautiibaam.
un vispaar man ir bail no taadiem "senatnes atjaunotaajiem" :D
personiigi manu praatu aiznjem stress, radoshie (un) darba pienaakumi un indiviida dzilji eksistenciaali jautaajumi. taadelj, varbuut diemzjeel, mani nespeej apmierinaat taada tipa pasaules skatiijumi.sevishkji, ja tie tiek simbolizeeti ar tautiibaam.
un vispaar man ir bail no taadiem "senatnes atjaunotaajiem" :D
0
Mnjaa, nebūtu tik ātri tie krustneši pakļāvuši mūsu bāleliņus, kas zin...varbūt vēl būtu pašiem savs Pitagors..vai pat Rembrants:DDD
0
varbūt. bet ticamāk, ka savā starpā plēsdamies viens otru būtu nokāvuši.
0
Savā starpā plēsās, tikai protolatviešu ciltis. Prūši bija daudzmaz vienoti, jo visus agrīnos gadsimtus tiem nācās smagi klapēties ar poļiem un pomerāniešiem, tā teikt vajdzība spieda, leiši klapējās sava starpā par varu un apvienotu valsti, bet ?latviešu? ciltis, tai skaitā lībieši klapējās beztēmā, laikam tpaēc ka visām ciltīm bija ļoti spēcīgas kultūras atšķirības, kā sacīt jāsaka, kurši runā ja tā ka neviens izņemot prūšus un jātvingus tos nesaprata, zemgaļi siroja, bet latgaļi risināja iekšējās problēmas un klapējās ar igauņiem-lībiešiem... Lavijā kā redzams viss bija stipri sarežģītāk. Prinicipā Latvijas teritoriju iekaroja tikai tapēc, ka bija savstarpējais naids un neuzticība. Ja tas nebūtu, tad tas salašņu bars ko definēja kā Zobenbrāļu ordeni, nespētu izdarīt neko. To nevar teikt par vācu ordeni, kas tomēr bija daudz daudz daudz spēcīgāka militārā mašīna... Tas jebkurā gadījumā izspārdītu vietējās ciltis, pat apvienošanās tur nelīdzētu, tas tikai panāktu to pašu, ko Prūsijā, drausmīgu izkaušanu...
0
demogoģija.
0
njaaaa, to ka muusu baalelinji bija kašķīga tutiņa, varēja spriest pārlasot Indriķa Hroniku...varbūt arī tāpēc krustneši tik ātri un bez sīvas pretošanās arī pakļāva...Prieks ir par lietuviešiem, kuriem šajā ziņā ir ar ko lepoties:)
0
ar ko tad?? vai ta vinji nav tie, kas izceljas ar visspozjaako savas augstaas religjijas un tradiiciju Pashpadirshanu?? lai gan interesantaak buutu aizdomaaties, kaadeelj gan katolismam lt bija tik laba augsne.. :DD
0
kāda tur pashpadirshana:DDDD tāda pati pashpadirshana ir bijusi arī letinjiem...
0
Neesmu par mazohismu attiecībā uz lv vēsturi (ja jāizvēlas, tad tiešām labāk Brastiņa tipa patriotisms), bet, ja vien latviešu ciltīm bija kādi likteņa dievi vai dievietes (Māra?), tad pēc 13. gadsimta tām noteikti nācās atzīt, ka nebija ņēmušas vērā iepriekšējus brīdinājumus un notikumus ne tik tālās zemēs, un tādēļ tās beidzot ir vienotas zem svešiem kungiem. Tā tas ir un mainīt vienalga neko nevar.
0
Rikoyota, vakar, plkst. 12:52-"Nezinu, kas bija latviešiem, un man ir manāmi vienalga, kas latviešiem bija, viennozīmīgi latviesi tajā laikā bija stipri zemāka kultūra nekā Prūsijas ciltis..."
Tu džekiņ izklausies šeitan, kā biku ar temperatūru.Iespējams un tikai iespējams, ka Prūsija bija biki attīstītāka 'par citām senajām baltu ciltīm. UN kas par to? Tad uzreiz ir jānoniecina latvieši un to, kas tiem bija pagātnē.
Prūšu vairs nav.Tie visi ir nokauti un asimilēti.
Man personīgi prūšu vēsture, liek aizdomāties par to, ka prūšu tauta gāja bojā, jo bija ģeogrāfiski tuvāk novietota tā laika pagānu cilšu ienaidniekam-Vācijai. Tāpat, kā mēs pieminam kritušos karavīrus, kas cīnijušies par to, lai mēs šodien varētu runāt dzimtajā valodā un "brīvi" dzīvot, es pieminu prūšus, kuriem pateicoties iespējams netika iznīcinātas pārējās baltu ciltis.
Kaut kā pārāk nievājoši tu pasniedz to prūšu fīču attiecībā pret latviešiem.
Tu džekiņ izklausies šeitan, kā biku ar temperatūru.Iespējams un tikai iespējams, ka Prūsija bija biki attīstītāka 'par citām senajām baltu ciltīm. UN kas par to? Tad uzreiz ir jānoniecina latvieši un to, kas tiem bija pagātnē.
Prūšu vairs nav.Tie visi ir nokauti un asimilēti.
Man personīgi prūšu vēsture, liek aizdomāties par to, ka prūšu tauta gāja bojā, jo bija ģeogrāfiski tuvāk novietota tā laika pagānu cilšu ienaidniekam-Vācijai. Tāpat, kā mēs pieminam kritušos karavīrus, kas cīnijušies par to, lai mēs šodien varētu runāt dzimtajā valodā un "brīvi" dzīvot, es pieminu prūšus, kuriem pateicoties iespējams netika iznīcinātas pārējās baltu ciltis.
Kaut kā pārāk nievājoši tu pasniedz to prūšu fīču attiecībā pret latviešiem.
0
Jā protams prūšu vairs nav, tikai nezin kapēc lielam vairumam bijuso Austrumprūsijas iedzīvotaju ir baltiskais ģenētiskais tips, blondi mati zilpelēkas acis, slaidi, gara auguma un ar interesantiem uzvārdiem, piemēram, von Perbandt (Perbandītun prūšu valodā - kārdināt.)
Zināms arī čorts, ar uzvārdu Kwauka, zinams čorts ar uzvārdu Pillawa (senais prūšu pilsetas nosaukums), sieviete uzvārdā Abaza (abazus - prūsiki rati, vezums). Es patiešām ļoti ļoti daudz cilveksupazīstu kas ir īstie baltu prūši, pēc izcelsmes, mani pašu ieskaitot, un ja mēs būtu pilnīgi asimilēti, tad jau neviens saviem bērniem cauri paaudzēm nestastītu, mūsu dzimta nak no Prūsijas, mūsu dzimta nāk no Prūsijas....
Nē es neko nepasniedzu nievajoši, es tikai saku ka daudzi prūšu vārdi latviski nozīmē izejvielu nevis galaproduktu. tāpat vārds, bet tas bija noteikti arī kursu valodā, zelts - ausis, gelts - dzeltens.
Tas i sen zinam ka rietumbaltu kultūras ir stipri senākas par austrumbaltiskajām... bet ir daudz tādu pazīmju kas liecina, ka daudzi kultūrvardi ir vēlak ienakuši no rietumbaltiem... bet tas patiešām mūsdienās nav svarīgi, jo austrumbalti ir stipri vairāk, nekā rietumbalti... bet tomēr mēs esam, regulāri tiekamies, notiek valodas nometnes, tagad pat viena drīz būs 16-18 februārī pie kaļiņingradas (Twankstas) robežas, netālu no Silūtes, ciematiņā ar nosaukumu Rusne.
Zināms arī čorts, ar uzvārdu Kwauka, zinams čorts ar uzvārdu Pillawa (senais prūšu pilsetas nosaukums), sieviete uzvārdā Abaza (abazus - prūsiki rati, vezums). Es patiešām ļoti ļoti daudz cilveksupazīstu kas ir īstie baltu prūši, pēc izcelsmes, mani pašu ieskaitot, un ja mēs būtu pilnīgi asimilēti, tad jau neviens saviem bērniem cauri paaudzēm nestastītu, mūsu dzimta nak no Prūsijas, mūsu dzimta nāk no Prūsijas....
Nē es neko nepasniedzu nievajoši, es tikai saku ka daudzi prūšu vārdi latviski nozīmē izejvielu nevis galaproduktu. tāpat vārds, bet tas bija noteikti arī kursu valodā, zelts - ausis, gelts - dzeltens.
Tas i sen zinam ka rietumbaltu kultūras ir stipri senākas par austrumbaltiskajām... bet ir daudz tādu pazīmju kas liecina, ka daudzi kultūrvardi ir vēlak ienakuši no rietumbaltiem... bet tas patiešām mūsdienās nav svarīgi, jo austrumbalti ir stipri vairāk, nekā rietumbalti... bet tomēr mēs esam, regulāri tiekamies, notiek valodas nometnes, tagad pat viena drīz būs 16-18 februārī pie kaļiņingradas (Twankstas) robežas, netālu no Silūtes, ciematiņā ar nosaukumu Rusne.
0
NU baigi, jauki. es domāju, ka situācija ir daudz sliktāka, nekā tu saki.
+1
Nē nav tik traki, viss notiek, atdzimšana nevareja notikt tadēļ, ka vācieši vienmēr it sevišķi hiitlera laikā ir nerespektējuši cilvēkus ar baltiskiem uzvārdiem, tos kas klaji uzstajās par baltisko prūsismu, pat lika koncentrācijas nometnēs. Tad atnāca krievi, bija druasmīgas kaujas, cilveki pa ledu bēga uz vācijas atlikušo daļu, bet to ledu pa ko viņi gāja pāri bombardēja amerikāņu bumbvedēji (ļoti daudzi bēgļi aizgaja bojā), tad vācija kapitulēja, sarkanā armija varoja visu kas kustās, slepkavoja visas un visus kas nedeva pist, un laikā no 1945 līdz 1950 no sakotnējās populācijas Prūsijā bija palikuši 0.03% cilveku, bet tagad, pateicoties internetam, viens otru atrod, apzina aptuveno situāciju un notiek strauja atdzimšana.
0
Es uzskatu, ka tā jau ir matu skaldīšana par to kas kādreiz mūsu senajā vēsturē nav bijis pareizi...Tas vien ir unikāls fakts, ka mūsu senči ir spējuši vairākus gadsimtus pēc kārtas zem vācu, zviedru, krievu spiediena-saglabāt kaut kādas liecības par tiem laikiem..
0
Rikoyota!
Opā, Mārtiņ (?), nu tu gan dod. Sasodīts, tik daudz demagoģijas tavā tekstā, ka pat nezinu, kur lai sāk.
Pirmkārt. Tagadējā Latvijas teritorijā dzintars neesot apstrādāts? Iesākumā varbūt precizē, par kuriem gs. tu runā, lai gan šajā gadījumā tas pat nav svarīgi, jo apgalvojums ir smieklīgs. Valodniecība, protams, ir ļoti laba un vajadzīga lieta, tā nereti ir lielisks palīgs arheoloģijai aizvēstures pētniecībā, bet ja mēs runājam par amatniecības attīstības pakāpi kādā noteiktā laika posmā, tad neapstrīdama autoritāte ir arheoloģiskajiem artefaktiem, un ar valodniecību vien tu nepierādīsi, ka sjiten nav mācējuši dzintaru apstrādāt. Nē, nu tas patiesi ir smieklīgi, tu tagad mēģini ieskaidrot, ka ciltis, kas jau 3.gs. pilnīgi droši no vietējās purva rūdas mācēja iegūt un apstrādāt dzelzi, nebūtu mācējuši rīkoties ar dzintaru?
Otrkārt. Visi balti esot bijuši pakļauti prūšu svētvietai Romovei? Tas ir sen novecojis un atspēkots nacionālo romantiķu izdomājums. Vistiešākais pierādījums tam ir jau tevis pieminētās diezgan izteiktās reliģijas atšķirības dažādām baltu tautībām.
Treškārt. Prūši esot bijuši attīstītāki par pārējiem baltiem? Pārlieku skaļš apgalvojums, lai to varētu tikai tā izteikt un atstāt neargumentētu, kā tu to dari. Lūgtum, konkrētus pierādījumus, faktus utt.
Prūšu valstiskā veidojuma iekārta un vienotība? Apmēram tāda pati "valsts" iekārta (veidošanās stadijā) un iekšējā vienotība bija arī citām baltu tautībām. Un, tāpat kā prūši kāvās ar saviem tuvākiem kaimiņiem, tāpat arī citi balti kāvās ar saviem tuvākajiem kaimiņiem, tas bija tāds laiks, vai zinies. Tavā spriedumā ir problēma iekš tam, ka tu toreizējos zemgaļus, latgaļus, kuršus un līvus prezentē ka vienu tautu, bet, āreče, zemgalis jau neuzskatīja latgali par savam etnosam piederīgu, zemgalim latgalis un visi pārējie bija sveši ļaudis.
Tas, ko tu te dari, varētu tikt raksturots šādi (neprecīzi citēšu Sircc Gi no Piparmētras): "Lai pierādītu savu teoriju, ir jāvāc fakti un liecības, kas to apstiprina, bet to, kas tavu teoriju apšauba vai noraida, ir jāatmet." Paņēmiens jau makten daiļš un patīkams, tikai viens bet- tas nav veids, kā veic zinātnisku pētījumu, tas ir veids, kā rada iedeoloģiju.
Brīnos, Mārtiņ, ka tu ar tik šauru apvārsni un tendenciozu skatījumu uz pagātni vispār esi apsvēris domu studēt vēsturi.
Opā, Mārtiņ (?), nu tu gan dod. Sasodīts, tik daudz demagoģijas tavā tekstā, ka pat nezinu, kur lai sāk.
Pirmkārt. Tagadējā Latvijas teritorijā dzintars neesot apstrādāts? Iesākumā varbūt precizē, par kuriem gs. tu runā, lai gan šajā gadījumā tas pat nav svarīgi, jo apgalvojums ir smieklīgs. Valodniecība, protams, ir ļoti laba un vajadzīga lieta, tā nereti ir lielisks palīgs arheoloģijai aizvēstures pētniecībā, bet ja mēs runājam par amatniecības attīstības pakāpi kādā noteiktā laika posmā, tad neapstrīdama autoritāte ir arheoloģiskajiem artefaktiem, un ar valodniecību vien tu nepierādīsi, ka sjiten nav mācējuši dzintaru apstrādāt. Nē, nu tas patiesi ir smieklīgi, tu tagad mēģini ieskaidrot, ka ciltis, kas jau 3.gs. pilnīgi droši no vietējās purva rūdas mācēja iegūt un apstrādāt dzelzi, nebūtu mācējuši rīkoties ar dzintaru?
Otrkārt. Visi balti esot bijuši pakļauti prūšu svētvietai Romovei? Tas ir sen novecojis un atspēkots nacionālo romantiķu izdomājums. Vistiešākais pierādījums tam ir jau tevis pieminētās diezgan izteiktās reliģijas atšķirības dažādām baltu tautībām.
Treškārt. Prūši esot bijuši attīstītāki par pārējiem baltiem? Pārlieku skaļš apgalvojums, lai to varētu tikai tā izteikt un atstāt neargumentētu, kā tu to dari. Lūgtum, konkrētus pierādījumus, faktus utt.
Prūšu valstiskā veidojuma iekārta un vienotība? Apmēram tāda pati "valsts" iekārta (veidošanās stadijā) un iekšējā vienotība bija arī citām baltu tautībām. Un, tāpat kā prūši kāvās ar saviem tuvākiem kaimiņiem, tāpat arī citi balti kāvās ar saviem tuvākajiem kaimiņiem, tas bija tāds laiks, vai zinies. Tavā spriedumā ir problēma iekš tam, ka tu toreizējos zemgaļus, latgaļus, kuršus un līvus prezentē ka vienu tautu, bet, āreče, zemgalis jau neuzskatīja latgali par savam etnosam piederīgu, zemgalim latgalis un visi pārējie bija sveši ļaudis.
Tas, ko tu te dari, varētu tikt raksturots šādi (neprecīzi citēšu Sircc Gi no Piparmētras): "Lai pierādītu savu teoriju, ir jāvāc fakti un liecības, kas to apstiprina, bet to, kas tavu teoriju apšauba vai noraida, ir jāatmet." Paņēmiens jau makten daiļš un patīkams, tikai viens bet- tas nav veids, kā veic zinātnisku pētījumu, tas ir veids, kā rada iedeoloģiju.
Brīnos, Mārtiņ, ka tu ar tik šauru apvārsni un tendenciozu skatījumu uz pagātni vispār esi apsvēris domu studēt vēsturi.
0
Bewere of the goddes! tā to varētu raksturot ;)
nu jā, ir tur jums kompānija, kas aizraujas ar šito prūšu cildināšanu, es tik nesaprotu, kas jūs tā fucking aizrāvis?
es piemēram varētu sāk aizrauties ar savu senču lībiešu vai vāciešu apzināšanu, bet kamdēļ? es esmu latvietis un tas ir galvenais.
nu jā, ir tur jums kompānija, kas aizraujas ar šito prūšu cildināšanu, es tik nesaprotu, kas jūs tā fucking aizrāvis?
es piemēram varētu sāk aizrauties ar savu senču lībiešu vai vāciešu apzināšanu, bet kamdēļ? es esmu latvietis un tas ir galvenais.
0
Tas, ka Mārtiņš sevi apzinājies kā prūsi, manuprāt nav nekas slikts. Tas, cik daudz viņš šajā jomā ir kompetents un zinoš arīdzan ir uzteicami, un tas, ka ka viņš aktīvi darbojas valodniecības pētniecībās jomā ir pavisam labi un apsveicami.
Bet es tiešām nošokējos, par tik nacistiskām tendencēm un viņa nekritiskajiem uzskatiem.
Bet es tiešām nošokējos, par tik nacistiskām tendencēm un viņa nekritiskajiem uzskatiem.
+1
Njā,ar izmirušas tautas nacistiem saskaros pirmo reizi..
ceru arī ka pēdējo..
ceru arī ka pēdējo..
0
Opā, es nevienā mirklī neesmu teicis ka rietumbalti kurši būtu jel kāda veidā saistīti ar austrumbaltiem latgaļiem. tās ir pilnīgi divas dažādas tautas kuas viena otru pat saprast nespētu... par vienu etnosu te vispar runa nevar būt. Lībieši ir viens no latviešu tautas pamatakmeņiem, tāpat kā kurši un zemgaļi un latgaļi.
Man nav šaurs skatījums, dzintara zeme nav Kurzeme, salīdzināt nevar cik daudz dzintara ir ap kaļiņingradu un cik Kurzemē. Par šo jautajumu vari prasi Valdim Muktupāvelam, Kursīte manuprāt pat kautkādu darbu uzrakstīja par šo tēmu. PS Es šodien ar viņu tikos un mani par nacistu gan viņa nesauc :) Starpcitu, tirgošanās ar dzintariem - tieši no prūšu puses ir reģistrēta jau tad kad Roma vēl nebija varenības zenītā.
Nevienā mirklī es neteicu ka šeit nemācēja apstrādāt dzintaru es tikai saku ka dzintara apstrādes pirmsākums ir meklējams ne Latvijas teritorījā, un pieradīju to ar valodniecību.
Protams tas nav svarīgi, jo līdz rakstītās Baltijas vēstures sākumam jau visi to pazina un lietoja.
Par Romowi, latvieši savā tautiskā romantisma sākuma to nozaga no prūšu kultūras, tāpat kā vienu milzīgu daļu no Lāčuplēša eposa.
Nekad neesmu dzirdējis par LATVIEŠU ķēninu Videvutu, par prūšu gan.
Un lāčuplēša sākumā tie dievi kas tur bija atnakuši uz sanāksmi? Tas panteons burtiski ir pagrābts no Simona von Grunau Prūsijas Hronikas.
Un tā varētu turpināt ilgi un dikti. Tas ka Romowe pastāvēja ir fakts. Ir divi detalizeti apraksti dažādos laikos, un minēta arī vienā krievu hronikā par jātvingu kariem, tikai tur viņa ir nosaukta par Romnowe.
Ir zināms, ka Kurši, Mazovieši (puspoļi), Jātvingi, Skalvji, Prūši Romowi turēja par savu svētvietu. Pēc Romowes trešās nopostīšanas, tā tika trešo reizi pārvietota bet uz - Lietuvu, no tā pilnīgi un mierīgi atļaujos teikt ka ta ir baltu kopīga svētvieta, vismaz vairak vai mazāk, jo neticu ka Goļādi no Maskavas apciemoja Romowi.
Bet kas zina.
Protams tas ir skaļš apgalvojums par to attīstību, bet tomēr...
1) Kad sākās krusta karš pret Prūsiju, tad Romowē tika nolemts karavīru ražošanas nolūkos nokaut visas meitenītes izņemot pirmdzimto. Un tas tika arī darīs.
2) Krustnešus kāva ar viltu, sistema gluži kā Saules kaujā, viena puse prūšu itkā naidojās ar otru un vienā mirklī nomīca krustnešus. Veselas pilsētas pat teloja kristīšanos, lai šitais cauri izietu.
3) Prūši klausīja kirvaitim līdz pēdējam. Piemēram visi kopīgi vienojoties, ka nepalīdzēs Galindas zemei, jo uzskatīja kauzbrkums ir dieva sods (kirvaitis ta uzskaīja). Tātad mēs varam runāt par visas zemes kopīgu darbību vienas personas vadībā.
4) Kad sākaš Lielā Prūšu Sacelšanās, tad neienēmtas palika tiaki 3 vācu mūra pilis no 57, līdz vienkārši tautas spēki izsīka un vadonis tika nokauts, Romowe jau tad bija pārcelta uz Lietuvu, jaunu vadoni izvēlēt nebija jēgas, daudzi prūši aizgāja uz Lietuvu, kur starpcitu pat 17 gadsimtā minēts ka viņi atsevišķi džīvoja un bija slaveni ar savu māku taisīt labus tiltus un aplenkšanas mašīnas (pateicoties kurām aŗī bija "Ļitva do Gazi" un kuras tika izgudrotas lielās sacelšanās laikā, kuru dēļ aŗī tika ieņemtas tās daudzās pilis.) Prūsijā palika galvenokārt Sembas iedžīvotaji, jo viņi pasi sevi īsti par prūšiem neuzskaīja, pat vecos dokumentos ir minēti atsevišķi prūši un sembji, bet politiksi viņi bija Prūšu Savienībā, kurā starp citu bez prūšiem un sembjiem ietilpa arī skalvji un nadruvieši, (pēdējie divi ir protomazlietuvieši, jeb robežtautas starp prūšiem un leišiem, kas saturēja abu kultūru valodas un kultūras iezīmes, vēlāk prūšu valodas aizlieguma laikā pārlietuvizejās, kautgan mūzika saglabajās pinīgi savādaka.) un arī savienībā ietilpa tā saucamie Gdaņskas slovēņi (spriežu ka varētu būt kašūbi) un Daļa no mazoviešiem, kas jau bija ienakušī izkautajā Galidas novadā un sajaukusies ar vietējiem galindiem veidojot jaunu etniksu grupu - Mazūrus
Īsumā būtu viss... Nu neesmu es nacists, vismazāk jau nepatikas man ir pret baltiem :) Tikai plika vēsture...
PS
Lūsi, es nestudēju vēsturi, man tikai viņa interesē, konkrēti Baltijas vēsture.
Man nav šaurs skatījums, dzintara zeme nav Kurzeme, salīdzināt nevar cik daudz dzintara ir ap kaļiņingradu un cik Kurzemē. Par šo jautajumu vari prasi Valdim Muktupāvelam, Kursīte manuprāt pat kautkādu darbu uzrakstīja par šo tēmu. PS Es šodien ar viņu tikos un mani par nacistu gan viņa nesauc :) Starpcitu, tirgošanās ar dzintariem - tieši no prūšu puses ir reģistrēta jau tad kad Roma vēl nebija varenības zenītā.
Nevienā mirklī es neteicu ka šeit nemācēja apstrādāt dzintaru es tikai saku ka dzintara apstrādes pirmsākums ir meklējams ne Latvijas teritorījā, un pieradīju to ar valodniecību.
Protams tas nav svarīgi, jo līdz rakstītās Baltijas vēstures sākumam jau visi to pazina un lietoja.
Par Romowi, latvieši savā tautiskā romantisma sākuma to nozaga no prūšu kultūras, tāpat kā vienu milzīgu daļu no Lāčuplēša eposa.
Nekad neesmu dzirdējis par LATVIEŠU ķēninu Videvutu, par prūšu gan.
Un lāčuplēša sākumā tie dievi kas tur bija atnakuši uz sanāksmi? Tas panteons burtiski ir pagrābts no Simona von Grunau Prūsijas Hronikas.
Un tā varētu turpināt ilgi un dikti. Tas ka Romowe pastāvēja ir fakts. Ir divi detalizeti apraksti dažādos laikos, un minēta arī vienā krievu hronikā par jātvingu kariem, tikai tur viņa ir nosaukta par Romnowe.
Ir zināms, ka Kurši, Mazovieši (puspoļi), Jātvingi, Skalvji, Prūši Romowi turēja par savu svētvietu. Pēc Romowes trešās nopostīšanas, tā tika trešo reizi pārvietota bet uz - Lietuvu, no tā pilnīgi un mierīgi atļaujos teikt ka ta ir baltu kopīga svētvieta, vismaz vairak vai mazāk, jo neticu ka Goļādi no Maskavas apciemoja Romowi.
Bet kas zina.
Protams tas ir skaļš apgalvojums par to attīstību, bet tomēr...
1) Kad sākās krusta karš pret Prūsiju, tad Romowē tika nolemts karavīru ražošanas nolūkos nokaut visas meitenītes izņemot pirmdzimto. Un tas tika arī darīs.
2) Krustnešus kāva ar viltu, sistema gluži kā Saules kaujā, viena puse prūšu itkā naidojās ar otru un vienā mirklī nomīca krustnešus. Veselas pilsētas pat teloja kristīšanos, lai šitais cauri izietu.
3) Prūši klausīja kirvaitim līdz pēdējam. Piemēram visi kopīgi vienojoties, ka nepalīdzēs Galindas zemei, jo uzskatīja kauzbrkums ir dieva sods (kirvaitis ta uzskaīja). Tātad mēs varam runāt par visas zemes kopīgu darbību vienas personas vadībā.
4) Kad sākaš Lielā Prūšu Sacelšanās, tad neienēmtas palika tiaki 3 vācu mūra pilis no 57, līdz vienkārši tautas spēki izsīka un vadonis tika nokauts, Romowe jau tad bija pārcelta uz Lietuvu, jaunu vadoni izvēlēt nebija jēgas, daudzi prūši aizgāja uz Lietuvu, kur starpcitu pat 17 gadsimtā minēts ka viņi atsevišķi džīvoja un bija slaveni ar savu māku taisīt labus tiltus un aplenkšanas mašīnas (pateicoties kurām aŗī bija "Ļitva do Gazi" un kuras tika izgudrotas lielās sacelšanās laikā, kuru dēļ aŗī tika ieņemtas tās daudzās pilis.) Prūsijā palika galvenokārt Sembas iedžīvotaji, jo viņi pasi sevi īsti par prūšiem neuzskaīja, pat vecos dokumentos ir minēti atsevišķi prūši un sembji, bet politiksi viņi bija Prūšu Savienībā, kurā starp citu bez prūšiem un sembjiem ietilpa arī skalvji un nadruvieši, (pēdējie divi ir protomazlietuvieši, jeb robežtautas starp prūšiem un leišiem, kas saturēja abu kultūru valodas un kultūras iezīmes, vēlāk prūšu valodas aizlieguma laikā pārlietuvizejās, kautgan mūzika saglabajās pinīgi savādaka.) un arī savienībā ietilpa tā saucamie Gdaņskas slovēņi (spriežu ka varētu būt kašūbi) un Daļa no mazoviešiem, kas jau bija ienakušī izkautajā Galidas novadā un sajaukusies ar vietējiem galindiem veidojot jaunu etniksu grupu - Mazūrus
Īsumā būtu viss... Nu neesmu es nacists, vismazāk jau nepatikas man ir pret baltiem :) Tikai plika vēsture...
PS
Lūsi, es nestudēju vēsturi, man tikai viņa interesē, konkrēti Baltijas vēsture.
0
yes this is very interesting I might say that this is the most interesting fact about the balti and they history, I know that there was that caind of baltis
latgaļi,
zemgaļi,
kurši,
sēļi,
vidumi, the modification of latgals and libians,
prusians, with 12 center,
sembi, the modification of kurlands and prusians,
galindi,
jatvingi, or sembi,
sujoni,
zemaitias,
augstaitias...
But of corse youre countries like Latvia or Lithuania they are too small to make some guite a big reasearches to find something more...
Awesome...
latgaļi,
zemgaļi,
kurši,
sēļi,
vidumi, the modification of latgals and libians,
prusians, with 12 center,
sembi, the modification of kurlands and prusians,
galindi,
jatvingi, or sembi,
sujoni,
zemaitias,
augstaitias...
But of corse youre countries like Latvia or Lithuania they are too small to make some guite a big reasearches to find something more...
Awesome...
0
I we got some alfabets of latgalian, kurland, prusian and other ethnicity
to my mind there is some writer of youre
he cals him self Nicodem Elija Bojar who have three books Batlu civilizacija and...
However i sugest to every one read this books to know somethinkg more
to my mind there is some writer of youre
he cals him self Nicodem Elija Bojar who have three books Batlu civilizacija and...
However i sugest to every one read this books to know somethinkg more
+1
Ne gluži senlatviešu, bet nu tomēr. Biju pārsteigts, ka kaut kādu 20-30 gadu laikā ir tā mainījušies latviešu rakstītie burti.
www.baltaisruncis.lv/blogs/latviesu-raks...
www.baltaisruncis.lv/blogs/latviesu-raks...
0
Izlasīju šo tēmu viscauri un drusku pasmaidīju, jo lielākā daļa no šeit sākumā minētie jautājumiem ir vai nu atrisinājusies pa 10 gadiem, vai arī stipri daudz jauna informācija nākusi klāt :)
+5
No purnagrāmatas dzīlēm:
Nez, par ko latvieši un lietuvieši savulaik tā sastrīdējušies, ka pat nolēmuši vārdu nozīmi apgriezt uz otru pusi, lai tie otrie saprot nepareizi?...
Bauda - sods
Debesis - mākonis
Briedis - alnis
Elnias - briedis
Skonis - garša
Garsas - skaņa
Melynas - zils
Žilas - sirms
Skristi - lidot
Mokslininkas - zinātnieks
Mokslas - zinātne
Taure - glāze
Rūgštus - skābs
Pelke - purvs
Purvas - netīrumi
Viltis - cerība
Nez, par ko latvieši un lietuvieši savulaik tā sastrīdējušies, ka pat nolēmuši vārdu nozīmi apgriezt uz otru pusi, lai tie otrie saprot nepareizi?...
Bauda - sods
Debesis - mākonis
Briedis - alnis
Elnias - briedis
Skonis - garša
Garsas - skaņa
Melynas - zils
Žilas - sirms
Skristi - lidot
Mokslininkas - zinātnieks
Mokslas - zinātne
Taure - glāze
Rūgštus - skābs
Pelke - purvs
Purvas - netīrumi
Viltis - cerība
0
par briedi bija zinātnisks skaidrojums, slinkums pārdrukāt
debesi un mākonis jau tas pats sūds, kas augstu gaisā
glāze nav LV vārds
purvs jau tāda netīra peļķe vien ir ar zālēm aizaugusi
pārāk saceroties, parasti nākas vilties utt.
reku vēl daži:
skaistus = spilgts
rudas = brūns
spalvotas = krāsains
debesi un mākonis jau tas pats sūds, kas augstu gaisā
glāze nav LV vārds
purvs jau tāda netīra peļķe vien ir ar zālēm aizaugusi
pārāk saceroties, parasti nākas vilties utt.
reku vēl daži:
skaistus = spilgts
rudas = brūns
spalvotas = krāsains
+1
Par debešiem un padebešiem jau arī latvieši mākoņus sauc(a). Pirmie mēģinājumi lidot jau ar parasti tāda krišana vien ir. Bet par tām mākslām - ja māksla ir no vārda "mācēt", tad sanāk mākslinieks = mācētājs, lietpratējs; un zinātnieks jau ar ir savas štellītes brangi samācījies. Kaut kādu sakaru atrast var.
+2
Leišiem mokykla ir skola, bet skolotājs ir mokytojas, ko sākumā visu laiku jaucu ar mocītāju, bet reāli cēlies no mācīt -> mācītājs, kas savukārt mums apzīmē pesteli. Turpat jau vien iraid :)
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!