Filozofēt...
0
Interesanta lieta, var pateikt tik daudz, pasakot to pāris vārdos, var muļķi padarīt par ģēniju, un ģēniju, par neko... Var apgāzt lietas, paskatīties plašāk, skatoties sīkumā... Piemēram, stāvēt uz vietas nav nemaz iespējams, jo zeme atrodas kustībā, stāvot uz vietas mēs kustamies līdz ar zemi, mainot atrašanās vietu visumā, bet ja mēs cenšamies iet ar tādu ātrumu ka visumā atrodamies vienā punktā, tad tā jau vairs nav stāvēšana uz vietas, jo stāvēt uz vietas ir nekustināt kājas un šā vai tā tiks mainīts atrašanās punkts visumā, jo zeme nav apaļa, tā ir ovāla, un vietām būs pacēlums, vietām zemējums... Tā pat nav iespējams neko nedarīt. Filozofējot (citiem varbūt labāk patīk rakstīt Filosofējot, standarts vēl nav ieviests, tā kā...) var pasmieties, par viesiem, par sevi un tai pašā laikā ne par vienu, bet vai smieties ir iespējams? Kā tas ir smieties, vai tas ir kad tev uz sejas savaibstās uz augšu lūpu abi gali un izdves ha ha - līdzīgas skaņas, laikam jau, bet vai smieties nav raudāt, jo smieties var arī caur asarām, tāpēc ir jābūt mēram, nevar smieties pārlieku, ir pat miruši cilvēki, kaut gan kaut kur dzirdēju, ka esot ļoti veselīgi, ja vismaz trīs stundas dienā sirsnīgi smejās, bet kā tas ir smieties sirsnīgi, vai tiešām sirds mums smieklus un jūtas izrasa vai prāts, vai tomēr viss cilvēka ķermenis, vai kaut kāds cilvēka prātam neaptverams spēks? Un kas ir spēks, izdarīt spiedienu uz kādu, uz kādu citu, spēks ir tad kad kāds cits ir vārgāks un esi spēcīgāks, piemēram iesitot pa seju, piemēram, pievelkoties, esi spēcīgāks par zemes gravitāciju un tu esi spēcīgs, spēks ir arī ūdenī, jo tas liek cilvēkiem izraisīt bailes, bet bailes mēs varam pārvarēt, kas īsti ir bailes, bailes nav iespējams definēt, jo tās ir katram pašam, pašam kas neizdibināms, bet pārvarams, var baidīties no koka, bet kāpēc? Tāpēc, ka tas tevi var nospiest, bet tad jau mums nav jābaidās no koka, bet no nāves, bet kāpēc baidīties no nāves, ja to pat neesam redzējuši, vai sajutuši divreiz? Cilvēces lielākā problēma, bailes no nāves, jo esam gājuši pārāk tālu, negribam apstāties, vai krist, piemēram, ja ir ģimene, darbs, mīlestība, bet blakus stāv naids, kas to visu sagrauj, un tu krīti, un nosities, mirsti, ģimene tevi pamet, māja nav neviens nemīl, un tad jau vairs bailes no nāves ir mazinājušās, jo nav jēgas, bet vai jēga ir māja, ģimenē, mīlā, jēga ir priekā un apziņā, ka esi kaut ko panācis, ka neesi nīkulis, ka arī tu kaut ko vari, ne tikai sēdēt un pūt un tu parādi savu spēku, padarot kādu citu niecīgāku, kas tam citam nepatīk, kurš sāk nīst, un līst tev azotē, un kost nost, grūst nost no tavas pozīcijas, lai tikai tas cits būtu kaut, kas labāks, un tā visu laiku, kā svari svārstās, cenšas nolīdzināties un kad šie svari, kad šie spēki, kad tas cits būs līdzīgs tam, kad ūdens dos uguni, un uguni mēs dzersim, būs miers, jo iedzerot uguni, mēs sadegsim un sapūsim, mēs cilvēki, kas nes vislielāko labumu, un vislielāko ļaunumu, galinot un dzemdējot, bet tā ir harmonija, dzemdējot kādu dzīvību, tā noteikti iznīks, un vai tam ir jēga, vai mēs cenšamies izdzīvot līdz kamēr būs pasaules gals, un vai tāds vispār būs? It kā būšot, jo sauzeme irst un kļūst ar vien mazāka, caur zemestrīcēm un zemes sasilšanu, līdz ar to kam ir sākums, būs arī gals un mums labāk patīk sākums un vidus, nepatīk beigas, kad mums patiks viss, tad arī varēsim normāli dzīvot, ne tikai sākumā, ne tikai vidū, bet arī beigās, bet nomirstot mēs rosinām dzīvību-tārpus, tie savairojās, ir rosība, kādu laiku un viņi atkal nomirst, un paliek zemei, tā ka mēs esam zeme, un zeme ir pasaule, un ja mēs esam zeme tad tai būs arī gals... kas ir tik ļoti interesanst, bet tai pašā laikā tik ļoti nevēlams, gribam mēs tomēr izzināt, kas būs pēc tam, līdz ar to mēs nāvējam un paši no tā baidāmies, tā pat kā profesori, savas zāles viņi dod vispirms žurkām, tāpēc, ka viņi baidās paši no sevīm, paši no saviem darbiem un baidās no gala, ka viņus piemeklēs aiziešana zemē, no kurienes nācis, jo bakterijas tomēr sākumā bij, zēmē tām atīstoties, radījāmies mēs, līdz ar to mēs esam no zemes nākuši, bet kāpēc mēs savu pirmo māju tik ļoti nīstam, ka to mīdam, ka to cērtam, ka to sārņojam, bet arī mīlam, jo neapjaušam, ko darām... Ir sākums un gals, viss reiz iesākās un viss reiz beidzās, bet vai visums, melnums tūkšum neziņa ir sākums, kur sākas šīs lietas? Ne mazākās nojausmas, nezināšana tā ir liela brīvība, staigā kur gribi, neko nezini, tā ir kā liela melna tukša lapa, kurai nav sākums un nav gals, kad sākās zināšanas, parādās formas, kurai parādās robežas, galapunkti, kas mūs ierobežo, gan sabiedrībā, gan dzīvē, gan gultā gan sapņos, un vai tas ir labi vai slikti, vai labāk būt muļķim un brīvam, vai labāk kaut ko zināt, bet būt nebrīvē? Tomēr vairāk ciena cilvēkus kuri ir zinoši, bet vieglāk dzīvot cilvēkiem kuriem nav saprāta, jo tie pārsvarā atrodas nepārtrauktā jautrībā, viņi smejās un brīnās par visu, un visu laiku, kamēr zinošākie, smej tik par muļķi, bet muļķis smej gan par sevi, gan par zinošo un nezinošo, smej par grāmatām, smej par cilvēkiem un kukaini un tāpēc muļķim viegli dzīvot, bet vai viņš var izdzīvot smejoties, mūsdienu kapitālismā? Laikam nevar, jo nav neviena muļķa, visi ir izmiruši, līdz ar viņu aiziešanu parādījās sākums un gals...

(Nezinu, ko gribēju panākt, vienkārši nebij ko darīt... bet vai vienēr ir kaut ko jāpanāk, panākot kādu, vai kaut ko aiz mums paliek kaut kas cits, līdz ar to mēs noniecinam kādu ar panākšanu...)...
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
(nezināju ka arī vertikāli ir ierobežomjumi)...vai tas ir labi vai slikti, vai labāk būt muļķim un brīvam, vai labāk kaut ko zināt, bet būt nebrīvē? Tomēr vairāk ciena cilvēkus kuri ir zinoši, bet vieglāk dzīvot cilvēkiem kuriem nav saprāta, jo tie pārsvarā atrodas nepārtrauktā jautrībā, viņi smejās un brīnās par visu, un visu laiku, kamēr zinošākie, smej tik par muļķi, bet muļķis smej gan par sevi, gan par zinošo un nezinošo, smej par grāmatām, smej par cilvēkiem un kukaini un tāpēc muļķim viegli dzīvot, bet vai viņš var izdzīvot smejoties, mūsdienu kapitālismā? Laikam nevar, jo nav neviena muļķa, visi ir izmiruši, līdz ar viņu aiziešanu parādījās sākums un gals...

(Nezinu, ko gribēju panākt, vienkārši nebij ko darīt... bet vai vienēr ir kaut ko jāpanāk, panākot kādu, vai kaut ko aiz mums paliek kaut kas cits, līdz ar to mēs noniecinam kādu ar panākšanu...)
0
taaaaaaaaads sviests... kaapec gan bailes nevar defineet? un kustiiba jau ir relatiiva. sorry, bet taalaak par pirmo pusi nebija pacietiibas lasiit
0
Nu re, daudziem patīk ģeniālistiskums, jeb vienkāršība, kas nereti ir īsa, gribam mēs visu, ka tik ātrāk un ātrāk, bet vai nokožot bus ābolu, varam teikt ka esam ēduši ābolu? Neteikšu, ka tas ko rakstīju nav sviests, bet izlasot visu, var tikai spriest, vai tas ir margarīns, sviests, vai mājas siers...
0
*bus - pus
0
Tā neko sev diža caureja Pagānam piemetusies.
0
ES IZLASĪJU VISUU!!! Vai tad es neesmu kruts??? ;)
0
2 Pagans:

Baigaa 'muhliisanaas' pa smadzeneem. Loti paziistami. Izlasiju pirmo ceturtdalju un pasas beigas. Paareejais jau bij skaidrs. Skatoties uz/veerteejot lietaam(s) gaaji liidz, taa pazaudeejot saakum (jeb izejas) poziciju. Tas ar izraisija shaadu madness.

Atbildeeshu shaadi:

"Nihilism is the belief that nothing we perceive has inherent value other than what it actually is. When one achieves the mental discipline to put this into practice (fewer than 1% of the population can), one is able to find a new meaning in life and to understand many of the traditional and future values of humanity."
0
Un veel:

"When all things are too much, we can cut them down to exactly what they are by recognizing the death of all greater context. This frees us to appreciate the nothingness of what is, and the somethingness that we can have."
0
Es pamēģināju to Pagāna filosofisko tekstu uzrepot un sanāca pat ļoti labi (Piemērots; vietām atgādina ō zē ō el es). Pēkšņi sajutos kā īsts repa kings. Pamēģiniet arī jūs! :)
0
2 Pagāns
Nav labi, ne būt muļķim un brīvam , ne arī kaut ko zināt un būt nebrīvē. Jo muļķis ir brīvs tikai savas muļķības robežās, bet gudrais vairs nevar tajās atgriezties un ir spiests turpināt savu ceļu, lai nenosmaktu savas gudrības robežās.
0
Un viņiem abiem atliek tikai bezgalīgi sev pašam iestāstīt, ka viņi patiešām vēlas (nevis ir spiesti) darīt to, ko viņi dara... Jo muļķiba spiež tevi uzvesties kā muļķim un gudrība spiež kļūt vēl gudrākam. Ja reiz ceļš ir uzsākts tas jāturpina. Pašnāvība nav nekāds atrisinājums, jo muļķim tā būs tikai viņa muļķības galējā izpausme, bet gudrajam - viņa gudrības rūgtākais auglis.
0
Pagāns, kādas apziņu paplašinošās vielas tu lieto? :)))))
0
Pagaan!Es iisteniibaa mazliet nesapratu tavu filosofistisko domu tava haotiskaa rakstiishanas stila deell, bet saku ka taas ir veertiigas doma. Tu esi iedzillinaajies un sapratis domu par pretmetiem tas ir par in'-jan' jeedzienu ko jau sen peetija austrumnieki. Viss ir o.k. bet galvenais ko gribeetu tev ieteikt padomaat par Rainna dzejollu kraajuma nosaukumu GALS UN SAAKUMS.Paliec sveiks!!!!!
0
es ar dazhreiz filozofeju, bet ne pie datora - slinkums raxtiit... :) nu bet ja dziivee saaku taa, tad labaak beegat no manis... kautgan kapeec beegt......... :DDD gandriiz saaku..
0
Pagān, Tu varētu uzcept vēl pāris līdzīgas tēmas un tad es jau varētu izdot savu repa disku. :D
0
Smaids manā sejā ir iezadzies, no jūsu komentāriem, prieks lasīt!
Mister Nutz: neesmu nekāds angļu valodas speciālists, tā kā 100% skaidrība, ko rakstīji nesapratu...
kk ar drūmo smaidiņu: es domāju, ka repot var jebkuru tekstu, nav problēmu he he
Deathperado: jūs es lieto kā apziņu paplašinošos līdzekļus, jo informācija tomēr no cilvēka uz cilvēku aiziet...
Punk: vispirms izlasīšu, un tad padomāšu par Raiņa dzejas krājumu he he
0
Veel nemaaku shitik advanceetaa eng valodaa raxtiitu textu partulkot taa, lai tas saglabaatu precizu kontextu. Tapeec atstaaju kaa ir. Man lasost pirmo reizi, biezaak kaa parasti naacaas veersties pie 'mauku biibeles' (t.i. loti bieza graamata, konkr sheit eng-lv vardnica;) Bet beigaas skaidriba radaas, driizaak intuitiivaa liimenii.

Iepriex neatstaaju atsauces. Taa teikt shiis gudriibas smeeelos no www.anus.com
lapai nav nekaada sakara ar pornograafiju :D
0
Biju nobriedusi izlasiit beidzot visu pagaana textu bet... pacietiiba man par iisu... saakumaa lasiiju kaartiigi, tad katru otro teikumu un galu galaa atmetu ar roku, nu nav shitik gari texti forumiem domaati...
0
Tas teksts ko uzdrukāju, nemaz nav tik garš, prasa kādas 3-5 minūtes...
0
evoluucija. mees esam kropli. mees neesam mulkji, bet mees noteikti neesam gudri. Cilveeks pats sevi ierobezjo, pats sev uzspiezj muljkjiibu caur religjiju, ieradumiem, likumiem, visu, kas ir PRET dabas likumiem-hahaha es nesen ar viiru smagi striideejos par cilveeku....es saku= mees neesam neko daudz labaaki par mekuci palmaa. mekucis dziivo harmonijaa ar dabu, dara ko grib, neuzpiezj sev neko, neizniicina savu vidi. Un paskatieties uz cilveeku, sho smirdiigo radiibu. Vai juus zinat, cik nenormaali stulbi un infantiili ir amerikaanji vai piem japaanji??? murgs. dziivojam kastees un dirsham caurulees, ceertam kokus un rijam burgerus....tad atkal dirsham un domaajam par televizora pulti un diivaanu.
dirsaa visa moraale. dirsaa.
bet vai taa nebuutu sevbis degradeeshana un atpakaljceljsh evoluucijaa, ja mees paliktu primitiivaaki? bet ja mees dziivotu kaa pirms kristietiibas laikmetaa?? ha! kursh to dariis? shii pasaule ir paarapdziivota un negliita, saindeeta un apsiekalota...taadeelj jaapiipe hash un nikotiins un jaadzer un jaadraazjas, lai buutu kaut kaada bauda no dziives, lai aizmirstos. bet es nee, es uzshplauju ielaam, es dziivoshu koka maajaa ar vilkiem un man buus nolaadeeti 5beerni, kas savu muuzju neredzees civilizaaciju....buus jauna, veseliiga gjeneraacija, jauni speeki aarieshu pulkam. Hail!
0
man besii aaraa ka dazjreiz,kad nav izdzerta neiena viina glaaze,jaaiet guleet 50s vakaraa,jo savaadaak jau peec naakamaas domas vari nojuugties
0
Izlasīju to Pagāna "filozofēšanu". Piespiedos. Bija grūti. Taču - bija tā vērts, jo uzdūros vienkārši burvīgai frāzei: "..var baidīties no koka, bet kāpēc? Tāpēc, ka tas tevi var nospiest.." :DDD Pagān, tu valdi! :D
Tikai par pašcenzūru un paškritiku gan derētu vairāk padomāt... Mī un žē...
0
Jā... skan smieklīgi kad izvelk tikai daļu. Un kāpēc vairāk domāt par paškritiku un pašcenzūru?
0
Jaa lasiit gan sevi bija jaapiespiezh. Es saprotu, Pagaan, ka tu to visu rakstiiji ar ljoooooti nepiespiestu ironiju un nedaudz bez jeegas(ja godiigi es tur apreecos saakumaa, kas par sviestu=))). Tavas neargumenteetaas domas, nelogiskie secinaajumi noved pie taada apsurda ka nah mums vispaar dziivot tipa, labaak mirsim nost. Vai ari mums nav jeegas neko dariit jo taapat viss sanaak otraadi=] Murgs. Kaa pats atzinies 3 minuushu murgs.
Tachu domas ira. Kaa kaads izteicaas: inj un jan filosofijas dalja tur ir iekshaa, kautgan tikai dalja.
Vieniigais par muljki ir doma baigi labaa... es jau par to ari esmu domaajis - ljoti interesanti sanaak ne? Muljkis rulezz, muljkis gudraakais cilveeks uz pasaules, jo vins nekaa nesaprot un vinjam uz visu poh. Ja ari kautkas slikts notiek, piem vinju atpizdjii, vai aplaupa, tad vins to aizmirisiis, jo tas tak mulkis=] Tikai cik vins ilgi taa izdziivos ja par vinju neruupeesies neviens. Kautgan 1 es zinu taadu, par vinju ruupejas, un vins dziivo bez beedaam, vispaar vairaak klusee vai ari runaa fraazes ar iipashaam emocijaam, un vinjam tas ljoti labi piestaav, jo vinjam ir reaali labais sharms. No kurienes vinjam taads sharms, kaads citiem nav? Es patiesiibaa uz to vareetu atbildeet. Jo tas ir muljkis! Bez depresijas un citaam vainaam. Viss par ko vins intereseejas ir izklaide,prieks,laime(ietv... ari lietas, ka informaaciju, par ko peectam draugu pulkaa parunaat, aprunaat kaadu, kaa jau parasti=). Es patiesiibaa vinju apskazhu,...... nu protams ka apskazhu, kaa savaadaak! Patiesiibaa ja shis mulkjis speetu veel piedevaam ari nordoshinaat sev iztiku un integreeties sabiedriibaa, ka vinjam shiis probleemas neuus gruuti atrisinaat, par kuraam tagad ruupeejas kaads cits, tad tas buus taads cilveeks ka vienkaarshi prieks skatiities un dziive tad buus tik viegla un skaista un iespeeju ko iesaakt ar savu dziivi buus tik daudz, tur cilveeks, laikam, ari sasniedz pilniibu, vispilniigaakaa laime kaada vien iespeejama...
0
Lai rakstītu, hmm, teiksim, sakarīgāk. Skaidrāk. Skaidrāk nenozīmē vienkāršāk vai ko tml. Skaidrāk nozīmē vienkārši SKAIDRĀK. :DDD
0
zinu, bet uz fikso rakstiiju vnk... :D
0
Lasu, ka jums grūti iet ar lasīšanu...
Deakels, nemāku rakstīt skaidri, vai vienkārši SKAIDRĀK, un kāpēc vajadzētu? Lai visi varētu saprast? Nē, tas nebūtu tik jautri un interesanti, saržģītība ir interesanta un tas, ka vienā teikumā tiek mainītas domās ik pēc burta, tas ir interesanti, bet kā kuram... Patīk visiem vienkārši Skaidrāk, jo tas vienalga ir ģeniāli, un neesmu es ģēnijs.
0
Forth child on the way, won't live another day,fetus on the road with mangled little bones,little children fly, with not a chance to wonder why,smashed against the ceiling,all their skin burnig and peeling..
0
Vai nevar nedaudz piepūli pielikt un iztulkot?
0
Kas jums tur šķita tik nesaprotams?
Tiems kas tas likās interesanti, varēja saprast visu.

Vajag bišk apklusināt racionālo prātu un nedomāt, bet lasīt un pieslēgt savu patieso "es", kas slēpjas aiz prāta un domām un meklējumiem pēc pareizanepareiza, skaidrojumiem, vērtējumiem..

kaut kā tā..
sakarīgs teksts, Pagān..
0
Paldies artērij.
0
Pagān

Vispirms ļoti patīkami ka tu pievērsies manai mīļākajai tēmai (filoSofijai).
Redzu ka tas ko tu rakstīji tev krājies jau ilgāku laiku. Maza piebilde, priekš filosofiska raksta ir nedaudz saraustīts un tēmas neapstrādātas pārlec viena uz otru.
Bet es saprotu cik grūti ir kādu filosofisku domu izklāstīt skaidri, gaiši un visiem saprotami. Pats esmu mēģinājis. PAt runājot tas sagādā grūtības iestāstīt cilvēkam kas tev galvā. Sevišķi ja cilvēks nav ņēmies ar filosofiju.

LAbi par rakstu. Tātad sākam no beigām. Muļķis tā kā tu aprakstīji principā ir filosofs. Cilvēks kurš nebeidz brīnīties par lietām, ir savādāks. Cilvēks kurš domā augstākas domas nekā tikai "Kur ir pults jobtvai! Man Ziņas iet!" vai "Labi ko taisīsim pusdienās?" Fakts ka šāda veida cilvēki pārsvarā ir nepraktiski un par reālo dzīvi bieži vien aizmirst laikam nebūs gluži izmelots. Taču bez šādiem cilvēkiem es uzskatu cilvēce nav spējīga pastāvēt. Jo galu galā diezin vai kaut kas attīstītos ja visi domātu tikai par savu pakaļu.

Tad par sākumu/galu un ierobežotību. Principā es uzskatu tā. Pats cilvēks sev ir sākums un gals, jo mēs taču sākam dzīvot tikai kad mēs paši esam piedzimuši. Dzīves laikā mūs piespiež ticēt, ka pirms mums ir bijusi vēsture un mums jājūtas atbildīgiem par nākotnes veidošanu. Ka vajag upurēties, upurētis... Bet galu galā kad mēs nonāksim SFU tad taču mums būs dziļi po kas notiek ar tiem kas palika dzīvi. (atkal jūtu ka neizsakos gana skaidri).
Es uzskatu ka noliekot dzīves centrā Dievu/Sātanu/else mēs pazeminam dzīves kvalitāti. Tā vietā mēs varam Dieva vietā nostādīt sevi. Saprast ka labākais/mīļākais/else tu esi sev pats. neviens negrib saprast ka mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu NAV IESPĒJAMS tīri fiziski. Principā Freids to pierādīja.
Man gan traucē fakts ka neesmu nomiris un nezinu kas tad notiek, bet sakarā ar iepriekšējo domu var runāt par milzīgu egoisma pārprodukciju.
Labi, ja mēs pieņemam ka mēs pats esam Dievs un ka pats sev esam galvenais, rodas jautājums kas tad rūpēsies par nākotni. Šeit es atkal TICU (jo es skaidri neko nezinu) Anima Mundi (pasaules dvēsele. Šeit fiška ir tā ka Zeme ir pašorganizējošs organisms un savā veidā liktenis, kas izlemj mūsu dzīves. Neticam liktenim? lūkošu pārliecināt.
1. Paceļ roku tie, kas pirms dzimšanas izvēlējas piedzimt konkrētajā ģimenē/pilsētā/valstī...
2. Kas veido mūsu raksturu? Pirmkārt gēni (nu pierādīts fakts)atkal skatīt punktu nr 1. Tālāk dzīves apstākļi (ģimenes statuss/vecāku ietekme/notikumi kas ir saistīti ar apkārtējo vidi (piem 6 gadu vecumā jūs sakož suns)/utt)
atkal skatīt punktu nr 1.

Atkāpe: tātad mēs neizvēlamies pat savu raksturu.

3. Kas nosaka to ko mēs dzīvē daram? Paceļ roku tie kas būtu sākuši klausīties metālu ja būtu piedzimuši kamčatkā kur i stereo nepazīst. Protams ir izņēmumi. (piem laimīga gadījuma pēc uz kamčatku atbrauca biezais ar stereo) bet arī skatīt 1. punktu (vai mēs to nosakām?)

Pēc visa šitā sanāk ka izvēles nav.
Protams tūlīt saradīsies demagogi kas stāstīs kā viņi izvēlas no pilnīgi vienādām sviesta pakām to kuru viņi GRIB.
Nez vai šāda izvēle pastāvētu ja veikalā nebūtu sviesta. Skat. 1. punktu.

Labi priekš manis ar augšminēto pietiek lai es noticētu liktenim. Būtu interesanti ar jums par to padiskutēt.

Ja reiz mēs esam nonākuši pie tēzes ka izvēles nav, tad sanāk ka mēs arī neizvelamies būt labi vai ļauni. tas arī norāda ka mēs (ne)rūpējamies par dabu/nākotni/citiem ne jau tādēļ ka mēs būtu dirsas vai misionāri. Mēs vienkārši daram to kam mēs esam paredzēti un visam kas noticis ir sava jēga (vai nu mēs to uzzinam uz reiz vai neuzzinam vispār). No tā izriet, ka dzīves jēga ir vienkārši būt īstajā laikā un vietā. un tā kā mēs to neietekmējam tad sanāk ka dzīves jēga ir vienkārši eksistēt. Izklausās nožēlojami no vienas puses. Bet ja mēs noteikti gribam atrast vēl dziļāku jēgu dzīvei tad varam ņemt piemēram sākuma domu: es=Dievs priekš sevis. Tad nu dzīvojiet Dieva cienīgi.

Uops! drusku aizrāvos.
Cerams ka kāds izlasīs manus dziļākos dvēseles uzskatus....
Tikai lūdzu komentējiet tad ja ir ko teikt nevis Ai nav pacietības/par garu/kaut kāds sviests/utt.
Filosofija ir sarežģīta zinātne un to izprast ir grūti. Ja jūtat ka nerubījat nelasiet. Tikai nevajag sākt dirsties.
0
Bļa ku daudz sanāca!
0
Man ar patīkās filozofija, tas ko sākumā rakstīju ir kaut kas pusepifilozofisks (epifānija un filozofija). Pareizi, kā jau Tu tiki minējis, muļķi tikai un vienīgi tie, kuri tiešām brīnās un cenšās izskaidrot varbūtās ir tie paši pamati, uz kuriem mēs balstamies, nevis cietās zemes, jo kā tiku lasījīs par Einšteinu, viņš esot saglabājis savu bērnišķīgo izbrīnu un nepārstājis par fiziku par dabu un parādībām brīnīties, pētīt, daudzi esot viņu uzskatījuši par dīvainu, un lielākā daļa prasto ļauži, kuri pat nepiedomā ko ir minējuši un ko apvaino tik cits caur citu savu sakāmvārdu paness uz priekšu, lai gan arī muļķi ir tie kas degredē, ir vairākveida muļķi, neviens nav līdzīgs vai vienāds ja nu vienīgi kaut kas neskaitāmas reizes kopēts, bet tintei arī savs limits, tie, kas priecājās nemaz necenšoties izzināt un saprast un ir muļķi, kas priecājās un tomēr cenšas to saprast, kā šajā gadījumā Einšteins. Tu, Ienaidniek (Enemy), raksti, ka mēs, mēs esam nonākuši, sprieduši, Tu spriedi un rākstīji, gāji un aizgāji, tikai muļķis pie kāda pielaizīsies, pieslienāsies un kratīs ar galvu siekalainu, gudrais tomēr padomās un pastāvēs par sevi un atbalstīs citu nevis caur citu lietajiem spļāvieniem, bet gan caur savējiem. Varbūt mēs, he he, laikam, gan neiztikt bez mēs, neizvēlamies raksturu, bet katrā ziņā varam to apzināti ietekmēt, pērkot varbūt piedāvāto sviestu, tikai dažādās versijās, vai arī ēst sausu maizi, jeb varbūt tikai pārtikt no saules enerģijas un vietējā avotūdens, kas ietekmē mūsu raksturu, nevaram gan izvēlēties bezgalības skaitļus, jo tādu nav, pat nespējam aizbraukt līdz nākamajai galaktikai, nenomirstot vai psihiski nenojūdzoties, taču varam izvēlēties - starp sauli, maizi vai sviestu. Un tā kā izvēle ir un varam savu raksturu mainīt, jo izvēle jau kritusi bērnībā, kad neko daudz nejēdzam, pirmie vārdi un burti, to ietekmē audzinātājs, pēcāk paši sevi varam ieskaidrot, kas labāks, kas nē, kas vajadzīgs, kas tikai priekam vai iztēlei... Daudzvārdu nesakot - Domā plašāk, varbūt būs labāk!
Ienaidniek, tā turēt, jo filozofija, dvēseles mierinājums un laba izdzīvošana šajā materiālajā pasaulē.
0
Enemy un Pagān, nevaru apgāzt vai apstiprināt jūsu teikto, tikai papildināt:
1. Liktenis veidojas tagadnē, tas nav lemts un nemainīgs. Viņu veido tu un apkārtne. Ezotērika man galīgi nav tuva lieta, tomēr vienu es nevaru apgāzt, laigan neviens nav arī pierādījis - informācija akumulējas visur (cilvēkos, kokos, gaisā un krēslā), viena no šīs akumulētās informācijas izpasumes formām ir Aura (arī dežavū, intuīcija u.c. krāmi). Informācijas apmaiņa ir nemitīga plūsma, kurā tu esi iesaistīts - Tātad Liktenis. Šī plūsma ir mainīga, jo tā no tevis ņem un tikpat daudz dod pretī, tākā tu maini gan savu, gan citu likteni. Saskaņā ar šo informācijas akumulēšanos ir vērts padomāt, vai tiešām cilvēks nomirst un sapūst. Es esmu pārliecināts, ka tā "dvēsele" paliek tepat uz zemes. Vienīgi nesaprotu vai esam kļuvuši ekonomiskāki un izmantojam mazāk informācijas, nekā mūsu senči, jo cilvēku skaits uz pasaules nemitīgi palielinās...?
2. Dievs ir. Un varētu teikt, ka viņš radīja pasauli un cilvēku. Ja piem. to, kā notikušas mutācijas un veidojušās dzīvības formas mēs zinām, tad tas, kā, no kā un kapēc izveidojušās atomu vissīkākās daļiņas mēs īsti nezinām. Tas, augstākais spēks, arī ir tas dievs, kas veidojis šo pirmssākumu.
Neko jaunu jau neesmu pateicis, jo par to stāsta gan kristietība, gan pagānu reliģijas, tikai centos to uzrakstīt tiešāk un saprotamāk mūsdienu cilvēkam.
3. Izvēle ir vienmēr, tikai jāatceras, ka mateiālie labumi nav vienīgie, kurus tu gūsti vai zaudē.

Dzīvot ir kā grozīt "rubika kubu" - nekas nekur neizzūd, tikai mainās un aizvieto..

0
nu pa to likteni var būt visādi. īstenībā šausmīgi daudz lietas notiek uz nejaušību pamatu, varbūt tajā kamčatkā dzīvojošajam indivīdam ir patiess talants no kaukādam tur ntām paaudzēm mantots uz mūzikas radīšanu, bet viņš nekādi to nevar realizēt jo varbūt pat nezin kas ir ģitāra, tikpat labi vari piedzimt Indijā ar baigāko kaukādu talantu, bet kāds tur vēl talants ka jāmirst badā un cik vēl visādus nosit nošauj, paši nositās [skumji palika pirms nepilna mēneša vians čoms arī nositās] un viņi varbūt pašu vellu varētu sastrādāt savā dzīvē. un tajā pašā laikā visādi biezo bērni bez kādām problēmām var visko pasākt nedomājot par to ko rīt jābāž rijam caurumā bet ka viss kas ar tevi būs/ nebūs, tam nu gan galīgi negribu piekrist
labi itkā visādi muļķi iet pie pareģiem domādami ka ja zinās kas būs tālāk arī zinās kā rīkoties
tad nu arī zvaigznēs lūrošais sastāsta visādas muļķibas kas bieži vien tiek aptuveni izrēķinātas ja zin no kādas sociālās vides tas cilvēks nāk un citiem jau uz purna liekas ka rakstīts - alkoholiķis, vai kaukāds sabesījies staigā apkārt - neveiksminieks. tad arī cilvēks uzzinājis kas viņu itkā gaida sevi sagruzī vai tieši otrādi paliek priecīgs un viss notiek, kautkas līdzīgs pašhipnozei kaukā tā tas saucās.
a pa to Dievu vells viņu zin [he labi uzrakstijās]
tikpat labi mūs hypocrisy apdziedātie mazie zaļie radīja, kautvai gakts par piramīdu fenomenu arī uz marsa, varbūt visa šī mūsu sūda zemīte ir viens liels eksperiments no kādas augstākas civilizācijas puses, kura spēj materializēt mūsu debilās/ gudrās domas viņi varbūt arī ir tas Dievs, ej nu sazin
visdrīzākais ka arī nomirsim tā arī nesapratuši kāpēc tas tā ir vai nav.
jā un par izvēli piekrītu ka vienmēr ir starp divām lietām dažreiz arī vairāk. ne jau tādā mērā - rīt es būšu biezais, ehh man apnika parīt lasīšu pudeles, bet gan drīzāk par kritiskajām situācijām tu tak vari darīt ko gribi itkā, bet sekas būs jebkurā gadījumā

PS beidzot patiesi laba tēma var kārtīgi izdrukāties un pakustināt savu veco nodzerto smadzeni he hē
0
Nu gan garumi paneshushies....parasti jau taadi teksti ti filozofeeshana paraadaas peec noteikta daudzuma degvielas iepildiishanas, bet taakaa tas nav tagad dariits, nemaz nelasiishu garos praatojumus
0
Pagān: tas nav priekšvārds no grāmatas "filozofija bērniem?" par to kustēšanos/nekustēšano... man 7. klasē fizikas stundā stāstīja. Labaak pfilozofē par esību/apziņu!
0
Galvenā lieta kas mani uz pārliecības ka brīvās gribas nav. Katram notikumam ir kaut kāds iemesls. Nu neticu ka kaut kas notiek tāpat vien.
Kaut vai ņemot to pašu sviestu. Beigu beigās mēs tomēr nopērkam tādu vai savādāku sviestu. Vai arī nenopērkam vispār. Un tam ko mēs esam (ne)izdarījuši nav bez iemesla.
1. Piemēram viens sviests bija lētāks (ņemam to). 2. Mums vienalga tie pārsis santīmi ņemam to kas tuvāk.
3. Eu šitais ir kautkāds jauns (ņemam to).
4. Ai labāk uzlikšu uz maizes zapti (neņemam vispār).

Tā nu mums liekas ka mēs esam izdarījuši izvēli. Bet ja padomā, cena (1.), novietojums (2.), Novitāte (3.), vai zaptes būšana vai nebūšana nav atkarīgs no mums (varbūt tikai zapte).
Mēs taču nekontrolējam veikala lietas.

Labi īsi un konkrēti. Mūsu izvēli ietekmē apstākļi kas nav atkarīgi no mums.

Un vispār man šķiet ka ja cilvēks varētu darīt ko grib tad iestātos Mega anarhija un pasaule sen jau būtu iznīcināta.
0
Enemy, bet kas tad iisti ir Liktenis tavaa skataa??
0
Lodziņ, nē nav gan, par filozofiju esmu interesējies, mācījies visai maz, bet pašam ir vislielākais prieks to darīt...
Kraft, cilvēka viena no tādām lielākajām īpašībām, pagānismā arī, ja kaut kas, nav cilvēka prāta izskaidrojums, tad tas ir kaut kas augstāks, mums neizskaidrojams, kaut vai piemērs, ilgi domājām, ka ir tād Pērkoņdievs, kaut arī vēl tagad mazliet ticu, tomēr fizikas mežoni apgāza un izģērba šo mistiku, izskaidrojot ar pavisam normālām gaisa plūsmām, un zibens ko Pērkoņdievs radīja, tamdēļ arī viņš bij tik varens un no viņa daudzi baidījās, jo bij vienīgais, kas spēja nogalināt, arī šo Pērkoņdieva ieroci, izskaidroja ar pavisam ticamām reālām, nepārdabiskām lietām, tā kā, ja nezinām kur radies atoms, tas nenozīmē, ka uzreiz Dieviņš to mums uzstaisīja, šajā ziņā es piekrītu Bleakness, varbūt citplanētieši šo atomu mums deva, bet varbūt arī tas pats Dieviņš, atliek vienīgi ticēt, kam vēlies.
Ienaidniek (Enemy), mēs tomēr kontrolējam veikalus, jo bez mums tādi nepastāvētu un veikali nevar uzlikt augstas cenas, kuras mums nav pieejamas, tādā veidā bankrotējot un atkarīgs arī ir no sociālā slāņa, izvēlīgi un vidusslānīgie cilvēki nepirks visādus mēslus, tāpēc mēs varam justies kā kungi no kuriem atkarīga veikala nākotne...
0
globālā skatā jā, bet konkrētā situācijā. Piemēram noliktavā beidzās preces, inventarizācija, sarežģījumi uz robežas problēmas importēt... Nu labi neskaldam matus. atkārtošu vēl reizi.

Mūsu izvēli ietekmē apstākļi kas nav atkarīgi no mums.

otra lieta: katrai mūsu darbībai ir savs iemesls pat kaut ko tāpat vien mēs darām kāda iemesla vadīti.

un tos iemeslu mēs NEvaram kontrolēt jo to ir pārāk daudz un mēs pa lielākai daļai tos pat neredzam. Un ja mēs nekontrolējam IEMESLU mūsu izvēlei, tad mēš arī NEKO neizvēlamies. Liktenis manā skatījumā arī ir tas kas valda pār tiem
IEMESLIEM.

Par brīvo gribu teologi un filosofi ir sprieduši gadsimtiem ilgi. Teologi saka ka cilvēkam piemīt brīvā griba un tāpēc cilvēks arī var nosliekties uz ļaunu.
Filosofi savukārt ir:
1. daudz vairāk nekā teologi
2. daudz vairāk viedokļu.

lielākā daļa protams uzskata ka pastāv absolūtā brīvā griba (10 punkti jums) bet ir arī daži izņēmumi. Domas viņiem gan nav formulētas tieši tā kā man, bet līdzīgas domas pavīdēja gan pie Kirkegora, Hēgeļa, Kanta, Nīčes.
0
Pagān, nu tieši tā, tāpēc arī lietoju apzīmējumu "Dievs". Ir vairāk kā skaidrs, ka viss (zeme, visums un tas, kas ir aiz visuma) kautkur ir radies - notikusi kautkāda reakcija kautkādu spēku ietekmē - nu tas tad ir tas "Dievs". Sim te manam "dievam" ir maza saistība ar reliģiju dievu, jo mana skatā tas ir kautkas līdzīgs atommasai, gravitācijai vai kam tādam, tik mums nezināmam.

Enemy nu es esmu par to, ka mums pastāv izvēle, bet šī izvēle rodas no tās informācijas, kas karājas mums apkārt. Tākā lemjam vien paši, vienīgi leilākoties to neapzināmies. Vai vai, nu jā, bet ja šī informācijas plūsma mūs bīda, tad arī ar to izvēli ir tā pašvaki.. Nu ta beidzot sapratu tavu fīču.

Lodziņ, tas jau vairāk kā skaidrs, ka mēs de gudrojam divriteni! bet man jau patīk, jo tad tas vismaz ir mans divritenis :D
0
Padomājiet par vienu lietu - kāpēc jūs ticat tam, kam jūs ticat/aizstāvat to viedokli, kuru aizstāvat? Pareizi. Jums ir savi uzskati, argumenti, domas par tēmu. Uz kā viņas balstās? Vai tie, kuri aizstāv determinismu (iepriekšnoteiktība) un tie, kuri savukārt voluntārismu (griba un izvēle), ir pamatīgi studējuši loģiku, filosofiju, fiziku. Vai tie, kas šos priekšmetus IR studējuši to darijuši, bez kādas personīgas ievirzes? Vai tie, kas šajās jomās kaut ko izpētījuši un pierādījuši ir pierādījuši, to kas ´ir´ vai to, ko gribējuši?
Uz kā balstās viņu viedokļi? Un uz kā mūsu, kas neesam pieredzējuši filosofi/loģiķi? Baidos, ka uz viena un tā paša - mūsu gribas. Tātad es metu akmentiņu voluntārisma kaudzītē? Ne gluži. Kas tad nosaka, to, ko mēs gribam? To "kurā virzienā" mēs gribam? Man nav atbildes. Vai mūsu viedokļi ir mūsu DOMAS vai mūsu JŪTAS?
Padomājiet kā būtu, ja katram uzskatam, kuram jūs ticat, jums tiktu doti vairāki pierādījumi, kas, visticamāk, tomēr absolūti nebūtu saistīti ar jūsu pašu galvās nobriedušajiem "pierādījumiem". Kādu apveidu tad pieņemtu jūsu ticība? Vai tā vairs butu ticība? Vai jūs vispār vēlētos to uzzināt?

Šādas domas mani nodarbina. Un arvien vairāk kaut kā sāku nonākt pie tāda slēdziena (protams tikai tāpēc, ka es esmu es; citiem tas var būt nesaprotami vai vienkārši vienaldzīgi) : Kaut kam ticēt nozīmē (abstraktā filosofiskā ziņā) nekaunīgi "bīdīt savu koncepciju" šai pasaulē un tīri negribot pamazam rādit un uzspiest to citiem (es nerunāju par reliģiju un tas uzspiešanu), jo tas ir vienīgais veids, kas dod dzīvē piepildījuma sajūtu (Ir taču patīkami darboties un redzēt rezultātu). Šķiet, tīri filosofiski prātīgāk būtu neticēt nekam (cilvēki, kas saka, ka netic nekam, melo), bet tas mūs praktiski padarītu par subjektiem, kas aizmirstā stacijā gaida vilcienu, kurš nekad nepienāks. T.i. mūsu dzīvēs un ar mums pašiem nekas nenotiktu. Ticība ir tā, kas paver ceļu rīcībai. Ticība ir tā, kas piedzīvo krīzes un pavērsienus. Tātad esam spiesti sagramstīt kaut kādas lauskas, kas neko nenozīmē, salikt no tām savu "puzzli" un likt citiem uz to skatīties. Dzīve ir spēle?
0
Bet kā gan savādāk iepazīt pieredzi un to noglabāt, ja ne nedarot, neviens nepiedzimst ar divi metrīgām kājām, līdz tām ir jāizaug. Līdz dzīvei arī tad ir jāizaug, jo kauliņi ir tomēr jāsaliek un beigās iznāk dzīve uz kuru mēs skatamies no dažādām pusēm, tāpēc jau dalās ne tikai vienkārši Nāvīgs metāls, bet ar visādiem piejaukumiem, Grind, Melodiskais, Smukais vai Veco skolu utt, ne visi skata šos visus kopā, cits to bāž vienā klēpī, cits vispār to nemaz necenšās sev iegūt un tomēr mēs ticētu, ticētu, ka ir melodiskais, lai gan cits teiktu, ka tas ir vienkārši Nāvīgi labs metāls. Un tur jau tā lielākā problēma - cilvēki saka, cilvēki stāsta un domā, bet ne visi cilvēki ir cilvēcīgi un pareizi, viens teiks otrs darīs, tad tie divi būs cilvēki, kā viens vesels? Ja ir pamats, pamats frazioloģismiem, isteikumiem, atziņām šis nepieciešamais fundaments, tad tas ir cilvēks pats par sevi kurā ir vērts ieklausīties, savādāk pārējie ir ar boloniem rokā nemākulīgi lidotāji, kuri uztver no šī fundamenta aizkliegtos spiedzienus, lai būtu smagums un tuvāk sistos pret zemi, jo ja rokas palaidīs, sods, nāve, vai veselības traucējums un kauliņi būs jāliek no jauna, varbūt pat citā iepakojumā...
0
Tāpēc jau filosofija ir interesanta, ka ir daudz vairāk iespejas izvērsties (ne tā kā piem matemātikā 2+2=4 un viss). Skaidrus pierādījumus kas pārliecinātu visus filosofijā atrast nav iespējams jo tad cilvēkam nāktos nomirt. Un arī tas ir tikai mans uzskats ka nomirstot viss kļūst skaidrs. Tā var arī nebūt. Tāpēc šajos filosofiskajos jautājumos nākas izlīdzēties ar ticību. Es sāku atcerēties ka Kants taču "Tīrā prāta kritikā" parādīja prāta robežas. Respektīvi to ka ar prātu nevar ne pierādīt nedz apgāzt Dieva eksistenci.
Ja nav ticības, nav nekā. Padomājiet kas notiktu ja vairs nevarētu ticēt tam ka rīt atkal spīdēs saule tā pat kā pirms 1000 gadiem. Neticēt nekam arī nav fiziski iespējams. Tad jau jānoliedz paša eksistence un visa veida pārtika.:)
Arī ticēt visam ir pagrūti jo tad cilvēks zaudē sevi. Ir taču tik daudz dažādu pretrunīgu domu kaut šajā pašā forumā.
Tā nu sanāk ka ideālais variants ir ticēt kaut kam vienam un pie tā turēties. (mans uzskats)
Sliktāk ir tad ja ir vēlme vardarbīgi pakļaut savai ticībai citus.(kristietība/islām...
No otras puses kaut kam vienojošam jābūt. Citādi katrs par sevi neko priekš visiem nedarīs un visi nomirs. Kā vienojošais varētu būt piemēram valsts/ tautība.

Dzīve ir spēle jo:
1. ir savi noteikumi
2. ir prīzes
3. Ir kopēja vēlme to spēlēt.

Ja kas visos manos textos ir mans subjektīvais viedoklis kuru es negribu visiem uztiept. vienkārši manas domas.
0
Enemy teica:
"Padomājiet kas notiktu ja vairs nevarētu ticēt tam ka rīt atkal spīdēs saule tā pat kā pirms 1000 gadiem" BEt kursh tad tam tic? Cilveeki uz to CER, es teiktu. Protams, ja grib, tad var tam arii TICEET. Absoluutais vairums par to vispaar nedomaa taa kaa arii nevar buut runa par ticeeshanu.

Starp citu saule nekad nespiidees taa kaa pirms 1000 gadiem. Vinja nekad nespiidees pat taa kaa vinja tikko spiideeja. Bet tas nu taa.

Un veel: "Es sāku atcerēties ka Kants taču "Tīrā prāta kritikā" parādīja prāta robežas. Respektīvi to ka ar prātu nevar ne pierādīt nedz apgāzt Dieva eksistenci."
Bet tomeer cilveeki meklee un arii meklees racionaalus "apstiprinaajumus".
0
"Tā nu sanāk ka ideālais variants ir ticēt kaut kam vienam un pie tā turēties. (mans uzskats)"

Njaa, te nu es tieshaam nevareeshu piekrist. Ticeeshana tikai kaut kam vienam imho ir tomeer aprobezhotiiba. Tas arii noved pie naakamajaa punktaa apskatiitaas probleemas:

"Sliktāk ir tad ja ir vēlme vardarbīgi pakļaut savai ticībai citus.(kristietība/islā....

Kad es tur kaut ko bildu par "savu koncepciju biidiishanu" pasaulee, tas nebija domaats par religjiju (bet to arii, protams, jaapieskaita). Mees patiesiibaa to daraam ikdienaa, un tieshi taapeec uzskatu pluraalisma (ne pielaidiibas) truukums ir garlaiciigs un galu galaa pat biistams.
0
Ir ir bīstams.
Tikai par to sauli un 1000 gadiem es domāju tā ka mēs nemaz nedomājam par to ka viņa spīdēs vai nē mēs to uztveram tikpat pašsaprotami kā to ka Zeme riņķo ap Sauli. mēs jau neesam bijuši kosmosā un to redzējuši neesam. Bet mēs ticam tam ko mums stāsta gudrie vīri. Labi man grūti rakstīt jo uz sitiena man ir 38.7 tempertūra. tā ka es par šo murgu neatbildu.
Par to Kantu. Viņš parādīja ka nevar PIERĀDĪT nevis ka nevar meklēt pierādījumus.
Par vienu ticību un pie tās turēšanās. Ja cilvēkam ir stingra pārliecība par kaut ko tad viņam ir pamats zem kājām. Protams pareizāk ir meklēt, meklēt...
0
Es jau arii neteicu, ka vinsh paraadiija, ka nevar mekleet. Cilveeki tachu meklee, par spiiti tam ka vinsh un daudzi citi teica, ka nevar atrast. Ja pietiktu ar ticiibu vien, tad jau piemeeram tiem, kas apgalvo, ka Ararata kalnaa ir Noasa skjirsts, vareetu taa hipoteeze arii buut pie kaajas, bet vinjiem nav pie kaajas (sheit gan es atkal sashaurinos no religjijas vispaar uz kristietiibu).
0
nu te man atkal gribas runāt pretī ka filosofēt var tikai ar degvielu ribās jo man tagad degvielas gandrīz pa daudz jau ir bet reāli nevar iebraukt jūsu tekstos a vakar bij otrādi gan ar degvielu gan ar tekstiem
bet par to ticību nu kādreiz apstājies kautvai uzpīpēt uz 5 minūtēm Rīgas centrā tādā dienas stundā ka visi kautkur nežēlīgi steidzas un paskaties no malas un padomā kas kam reāli tic es šodien ar darba kolēģi pirms celtniekošanas procedūrām filosofējām un reizē arī paņirgājāmies par pūli kas nāca uz būvlaukumu un arī ļaudien kas gāja ārā no savām nesen uzceltajām mājām [dreilinji 2 ja tas liekas kādam svarīgi] nu man uzreiz sāka domāties kas gan viņiem prātā tikai un vienīgi nauda rezultātā kam viņi tic - naudai
tāds ir laikmets kas mums diktē savus noteikumus arī paskatoties uz sevi es redzu ka man vajag naudu jo dēļ naudas man izgāzušies daudzi projekti ja tā tos var nosaukt. šeit nu gribas piekrist trakajam fricim Nīčem - dievs ir miris tas ja nekļūdos tika pgalvots ne tikai antikristā bet arī zaratustrā un šeit es piekrītu viņam
atkarīgs ir kā katrs to izskaidro savai vajadzībai kāds satangots sāk lēkāt no prieka un sauc viva la satan jo viņš to uztver tieši, kāds atejists saka jā tā ir, kristietis noliek Nīči līdz ar zemi un saka ka debilāka filosofa uz pasaules nav bijis, bet uz to saprotu ka dievs kā visa kopums [kautvai augšminētie mazie zalie, sauciet to kā gribat] ir miris mūsu apziņā un tā vietā mums ir kas cits pavisam sekundārs, proletāriskāk sakot sūds salīdzinājumā ar to kas ir bijis.
[Vispār sorry par mētāšanos te uz dullo no tēmes uz beztēmu vai bestēmu un atpakaļ, bet nu esmu šobr'id alus dieva ietekmē]
varbūt nedaudz saistot ar iepriekšējo rindkopu var tapt skaidrs kāpēc impērijas nav mūžīgas nekad ja paskatam pasaules vēsturi. Roma cik varena cik uhh utml bet kā viss beidzās visādi no romas viedokļa - gandrīz vai bomži to visu uzn;icināja. ta vēl tos mongoļus kas bija nežēlīgāgi par bemaz vai sātanu ja nemaldos kaukas arī ne pārāk ievērojams no m;iusdienam skatoties sasita [Atvainojat bet vēstures fails nav piejams šodien manā atmiņā] un arī no malas skatoties tik ideālā marksa filosofija [nedomājiet ka šeit es aistāvu slāvus] kas realizējas zem sarkanās krāsas arī pēc 50 gadiem izplēnē kā vakardienas ugunskurs Baltijas ziemeļu vējos un tagad ir gatav jau jauna impērija kas slēpjas un kaunas no šī j;edzina lai arī būtība ir un paliek tāda pati sistēma kas agri vai vēlu tiks izn;icin;ata jo jau tagad smagi velk uz totālas degradācijas pusi. varat piekrist varat nē bet ilgāk par 2050 manuprāt eiropas savien;iba nebūs.
var jau b''ut ka iebraucu kaukādā beztēmā bet par cik šaj;a t;emā nav nov;erojama trula diršana ceru ka sapratīsiet un ja būsiet pretrunā tad arī runāsiet pretī
0
kā būtu ar ideju..Ka dzīvais, kas nomirst,"ceļo" nevis tālāk nākotnē,bet nokļūst jebkurā telpā un laikā..?

Kā pienjemts uzskatiit,ka "dveesele" peec kjermenja nomirshanas dodas taalaak savu celju uz naakamo kjermeni..bet vai kkur ir teikts ka taa turpina savu celju taalaak naaktnee?varbuut taa atgriezhas kkur senaa/nesenaa pagaatnee lai tur turpinaatos?hmm..tas taa.. P.S. .. =]
0
nu te gan ir romaani saraxtiiti
0
Enemy rakstiija:
"Un vispār man šķiet ka ja cilvēks varētu darīt ko grib tad iestātos Mega anarhija un pasaule sen jau būtu iznīcināta."

Starp citu no savas dziives 22 gadiem es labu tiesu esmu pavadiijis kaut ko tamliidziigu veeloties. Ka vareetu vienreiz "aizklapeet to bodiiti" un viss! Ne taa ljauni un kliedzoshi, bet veesaa filosofiskaa mieraa. Neilgs haosa posms un tad aatras BEIGAS. Taa vietaa esmu spiests noskatiities kaa viss tas pats scenaarijs tiek "atskanjots" mokoshi paleeninaataa tempaa un velkas relatiivi bezgaliigi.

Slikti ir tad, ja palikt un turpinaat "skatiities" liek nevis ticiiba, bet pieradums vai vienkaarshi neizleemiiba. Tikai - vai ticiiba arii biezhi nav pieradums? Pienjemu, ka ir ne mazums cilveeku, kas tic tikai ticiibas peec un pashi to galiigi neapzinaas un arii nav gatavi atziit.
0
man gan nomoka jautājums cik ilgi "viss tas" turpināsies..
0
Nu tas ir dzīve, nāve, atkal dzīve un tad nāve..
Cik ilgi tam visam turpināties? Kas mums visiem jāsasniedz?
Un ja tiks sasniegts..kas tad? Nebeidzama un nežēlīga spēle? Vai godīga un katram to ko pelnījis?

Tas viss būtu pieņemami ja tic (cer, domā, sauciet to kā gribat) reinkarnācijai, jeb "ko sēsi to pļausi".
Šajā dzīvē sagrēkoji? Aidā atpakaļ uz Zemes un visu "aizmālēt" un tā bezgalīgi..

Tad dzīvei uz Zemes mums jābūt kā skolai..
Bet skolai kam, un vai tas viss ir k-kā vērts?
0
Jā par to ka varētu darīt visu ko grib es arī esmu domājis. Bet tur jau ir tā cilvēces nelaime ka viņa spēj domāt par pašreizējo momentu un labumu, bet nespēj domāt stratēģiski. Tāpēc sarodas tik daudz cilvēku ka pasaule nemaz nevar visus pabarot. Un visus interesē tikai tas kas skar paša (labākajā gadījumā sev tuva cilvēka) labumu. Tie kas domā par kopējo labumu parasti tiek saukti par pasaules lāpītājiem, futūristiem, antiņiem, pamuļķiem. Un rezultātā viņi neko nespēj panākt vai mainīt. Jo ja viņi salasās kopā un mēģina kaut ko darīt tad arī viņu starpā atrodas kāds Kangars kurš visu (parasti finansējumu) sabāž kabatā.

Beigu beigās iznāk ka mēģināt kaut ko izmainīt uz labu nav iespējams, jo tas ir tā pat kā vākt atkritumus. Jo tu vairāk savāc un sakop vienā vietā jo vairāk kādā citā vietā rodas mēslaine.

Lūdzu pārlieciniet mani kāds ka ir iespēja mainīt kaut ko uz labu jo patreiz es tādu opciju neredzu. :(((((((((((
0
www.truereferati.lv
0
Lap rakstm īs koment
0
Rakst k grib man pof. es tik brinos
0
nu nevarēšu tevi, enemy pārliecināt tas ir jāpieņem kā fakts ka tā vienkārši ir un visu mainīs kaukāda revolūcija vai karš jo degradācija tagad ir maktena visapkārt varbūt pat mūsu paaudzei nāksies piedzīvot pasaules galu es īsti nezinu bet par to reinkarnāciju gan var pastrīdēties itkā ja es uzprasītu kādi pierādījumi vai kā tā tu noteikti prasītu man pierādījumus par pretējo īsāk sakot ka nomirs ta redzēs

PS Māri vai tu nēsi gadījumā no Jelgavas??? ja esi ta pa diskiem nav iemesla nervozēt
0
Tieshi taa - kad nomirs, tad redzees. Bet "pasaules galu" (aatras beigas) mees nepieredzeesim, tikai shiis pashas leenaas naaves turpinaajumu. Mees veel redzeesim jaunas nezheeliigas impeerijas, kas maskeesies zem taa saucamaas demokraatijas. Jaunus perversus izklaides veidus, naudas un baudas kulta veel lielaaku pieaugumu. Beigu beigaas kaadu dienu - pedofilijas legalizaaciju. Uz taa visa fona - jaunas religjiskaas sektas, teroristus pashnaavniekus. Miljoniem vientuljo maashu, veel lielaakas starptautiskaas korporaacijas, veel lielaaku kontroli paar sabiedriibu, jaunas narkotikas, jaunus ierochus. Varbuut kaadu dienu aizliegs buut piederiigam pie jebkaadas tautiibas, jo tas ir pamats NACIONAALISMAM un nacionaalisms ir FUI FUI FUI. Varbuut kaadu dienu saaks visiem iemonteet mikrochipus, kas cilveekus kontrolees un patvaljiigas nepaklausiibas gadiijumaa "izsleegs".

Tas gan nenoziime, ka mums tas viss jaapienjem noliektaam galvaam. Tas vispaar nav jaapienjem.
0
Reiz atminos, kā fizikas skolotāja teica, ka ir fizika ko laiž atklātībā (vecā fizika) un ir jaunā fizika, par kuru daudzi nemaz nenojauš, ka drīzu jau izdomāšot elektroimpusviļņus ar kuriem būs iespējams kontrolēt cilvēka prātus bez maz vai kā robotu armiju, līdz ar to, lai šie viļņi tiktu atraidīti būšot jāstaigā ar metāla lentītēm ap galvu, vārdus rakstot paši vien sevi iznīcināsim, jo gribam redzēt un zināt vairāk, nevaram nociesties līdz nāve viņus šķirs, lai nav tik ilgi jāgaida, lai zinātu vairāk...
0
A par to reinkarnāciju... Vispār jau viens otrs samērā drošs gadījums ir bijis un noteikti ka daudz vairāk par kuriem vienkārši neviens neko nezina. Piemēram tibetieši savus Dalailamas atrod tieši meklējot iepriekšējās Lamas dvēseli pārdzimušu kādā. Un galvenais ka atrod arī! Nezinu laikam jau no tukša gaisa tas vis nav. Un principā jebkura reliģija kas ir daudz maz sakarīga (kristietība SMAGI atkrīt) runā par reinkarnāciju. Es jau arī it kā ceru uz nākošo dzīvi kur varēs piedzimt citā horoskopa zīmē. Bet tā kā pašreizējā (auns) mani apmierina pilnībā tad es nesteidzos pēc nākošās dzīves kas var arī nebūt.
Vispār ir tā, ka ja nākošās dzīves nav, tad tiem, kuri mirst jauni vai arī mūžu nodzīvo maksimāli nožēlojami (piem strādādami 10 h dienā darbā kurš besī, jūtu līdz kam tā ir), ir baigi nenoveicies.
Savukārt ja nāk. dzīv. IR, tad savukārt tiem, kuri dzīvi pavadījuši pohujā, slepkavojot uz nebēdu un citādi relaksējoties, būs iespējams nožēlot grēkus kādā āfrikas vai varbūt Indijas kurortā. Nodzeroties no dižās Gangas kur peld radinieku līķi. Tas protams tad ja ņem par pamatu visas karmas lietas.

Cilvēkam ir viena ļoti brīnišķīga lieta - Zemapziņa. Kā es esmu novērojis tai ir spēks ietekmēt notikumu gaitu. Teiksim manis minēto Likteni. Tas varbūt ir pretrunā ar manu bezizvēles teoriju bet varbūt arī nav jo pašu zemapziņu mēs tikpat nekontrolējam. Tātad tā. No zemapziņas ir iespējams izlūgties labvēlīgu notikumu pavērsienu vai kādu labvēlīgu nejaušību. Kāds varbūt to sauks par Dievu bet es to saucu par savu Zemapziņu jo pirmkārt tāda EKSISTĒ un to VAR pierādīt. Un otrkārt tā ir daļa no manis navis kāds jēpis kas sēž mākonī.
Zemapziņā ir uzkrāta visa informācija ko mēs dzīves laikā esam ieguvuši (redzējuši/dzirdējuši/...
Zemapziņa arī zina mūsu vēlmes un arī zina to kā tās piepildīt (ja vien tās ir saprāta robežās).
BET lai viņa sāktu veidot cēloņu-seku ķēdīti, vajag piedalīties ar apziņas spēku. Tas ir kaut vai tā, tu katru dienu domā es gribu jaunu darbu un mana zemapziņa to man dabūs. Nu pēc kāda laika (tas var būt arī ļoti ilgs) parādīsies kāds darba devējs kurš nejauši meklē tieši tādu speciālistu kā jūs.
Izklausās jau futūristiski, bet man tas nereti ir nostrādājis. Protams gan sīkās lietās, bet tomēr.
0
He, nebuutu slikti. Tagad saakshu katru dienu savai zemapzinjai staastiit, ka muusu grupai vajag bundzinieku. Lai gan taa vecaa viltnieca visticamaak jau taapat zina. :)

Bet par to reinkarnaaciju es tomeer stipri shaubos. Jebkuraa gadiijumaa - pareizaak un veseliigaak ir domaat, ka dziive ir tikai viena un galvenais - ne iipashi gara.
0
Domāju ka buņģieris tev atradīsies:))

"Jebkuraa gadiijumaa - pareizaak un veseliigaak ir domaat, ka dziive ir tikai viena un galvenais - ne iipashi gara." - kāpēc īsti pareizāk, lai varētu visu maksimāli izbaudīt? Es vienkārši neuztvēru tavu domu par dzīvi:).
0
Es gan par reinkarnāciju esmu šo to interesantu dzirdējis. Ja nekļūdos, tajā pašā Indijā piedzima meitenīte, kas atcerējās savu iepriekšējo dzīvi, kas bija beigusies tik nesen, ka viņa pat satikās ar saviem bērniem, par kuriem viņa varēja pastāstīt tādas lietas, ko tikai viņu māte zinājusi zināt. Visnotaļ interesanti, ja pie tevis - vīra gados - atnāk vienpadsmit gadus veca meitenīte un apgalvo, ka ir tava mirusī māte. Tā kā neko jau nevar zināt, kā viss īstenībā ir.
0
Tas ir tas zināmākais gadījums. Bet tas notiekās arī citur. Piem Leielbritānijā viena sieviete atrada savu "bijušo" ģimeni. Arī Amerikā kaut kas līdzīgs bija dzirdēts. Laikam viens "bijušis" zaldāts atcerējās sevi mirstam.
0
Es uzskatu, ka tāda reimkarnācija šī termina izpratnē nepastāv. Es to skaidrotu ar, kā augstāk minēju, informācijas akumulēšanos. Kādam cilvēkam ir sagadījies pārāk daudz uzturēties tajās vietās, kur ir bijusi atstāta šī piem. mātes atstātā informācija un noticis tā, ka viņš ir saņēmis tieši to informāciju. Iespēja ir ļoti niecīga, bet tomēr pastāv. (Katrs cilvēks atstāj aiz sevis informāciju, tās vietā uzņemot apkārtējo (diemžēl no tās viņš apzinās minimālu daļu, pārsvarā šī informācija nonāk zemapziņā), kuru viņš pārnes uz citu vietu, un iespējams atstāj tur (bet tajā citā vietā tas ir piliens jūrā, tākā iespēja to dabūt ir tiešām maza)). Es uzskatu, ka daļa šīs informācijas atspoguļojas cilvēku sapņos, tas pēc manas teorijas arī izskaidro kāpēc sapņi mēdz būt tik neloģiski un bieži vien notiek nereālās vietās - sapņojot tiek likti kopā graudiņi no šīs cilvēka prātā akumulētās informācijas. Vienīgi jau pusgadu manu prātu moka tas, ka sapņos es nekad neredzu pulksteņa rādītājus vai ciparus, es vienkārši zinu cik ir laiks un kad skatos pulkstenī tad viņš ir miglains un es vienkārši zinu cik viņš rāda, bet neredzu. Tas liek domāt, ka šī akumulētā informācija ir paralēla dimensija, kas nav atkarīga no laika vai telpas.
0
Ļoti interesanta teorija. Es nebiju agrāk sadūries ar tik saturīgu domu kas būtu pretnostatīta reinkarnācijai un reizē to izskaidrotu (burvīgi).

cik esmu sapratis no tavas "informācijas tehnoloģiju" :) izklāsta, tad cilvēks jeb pareizāk viņa dvēsele it kā pēc nāves pārvēršas par informāciju, kas savukārt akumulējas pārējā kultūrvidē. Jājautā vai esi dzirdējis (jo uz tā balstās tava teorija) par vienoto informācijas lauku un Torsiona laukiem? Vēl arī piebilde par terminu informācija. Ezotēriķi ar informāciju apzīmē enerģiju un tā jau arī ir, jo enerģija jau principā ir informācija.
0
nu par to zemapziņu gan var būt visādi es savukārt esmu novērojis ka dzīves depresīvajos periodos man sapņos nežēlīgi aktivizējas murgi un tiešām kaukādi totālie vajprāti kautkas no kā ir patiesi bailes arī tagad ne tikai kad biju mazs un ir bijis viens sapnis kas atkārtojās vairākas reizes, kurā beigās es krītu kautkādā melnā dīķī bet pirms iekrītu parasti pamodos bij kaukas traks pat vēl šausmīgāka sajūta kā reālajā dzīve kad krītot no jumta un kad stalažas salūza. nesen ar bija pāris nedēļas murgu sērija kas vispār sasaucās ar kk komentu par to kas būs nākotnē tuvākā vai tālākā.
kautvai piemērs ikdienišķs pēc sūda ka tu vecrīgā dzer alu tevi savāc menti bet ka divi pederasti laizās tad viņiem nekas pa to nav ja nu vienīgi kāds iedod pa purnu var tās tad laikam ir tās cilvēktiesības no tās sūda Eiropas puses
bet tie teroristi jau savā veidā ir globalizācijas pretinieki precīzi nepateikšu kuri jo to lietu nepārzinu ko tur katra organizācija dara tomēr labāk ir mirt kautkādā sprādzienā nevis visu dzīvi mocīties pret sistēmu kurai tu nevari nekādu reālu kaitniecību nodarīt vismaz es tā domā.
0
Zemapziņa pozitīvi iedarbojas tad ja uz to ar prātu iedarbojas. Ja to nedara, tad zemapziņa strādā kā parasti. Ja tev iet slikti tad arī zemapziņa tev rāda murgus, ja tev ir pacilātība un prieka sajūta, tad arī zemapziņa kaut ko jauku izdara. Tāpēc jau ir tā ka vienu laiku neveicas, tad atkal iet baigi labi. Nez neesu nekāds specs. tikai saku ko domāju, kā liekas.
0
pilnīgi iespējams ka ienaidniekam ir taisnība kauko pa tām apziņām Jungs rakstīja un tur bij tā piramīda kuras mazo virsotni pēc kubatūras aizņēma tas ko apzinamies un bij arī tā kolektīvā bezapziņa, kura ja ir tad ir pamatīgi samaitāta
un tavs izteikums kaukā sasaucas ar to pašsuģestijas iespēju ka cilvēks var sevi ietekmēt

bet ko enamy vai kāds cits no mums varētu teikt pa tādu variantu ka tavs prāts kautko pats domā un tu pie labākās gribas nevari savas domas ja ne mainīt tad vismaz no kaukā reti riebīga vērst uz kautko citu
0
Man ar ir gadījies, ka esmu jau sapnī vai murgā redzējis, to kas notiek jau realitātē un nereti pārņemusi sajūta, ka esmu jau šeit bijis, vai redzējis vai izjutis šo situāciju, kaut arī nemazākās nojausmas, kur pagātnē ar šo esmu sastapies, varbūt tā bij tikai amnēzija neliela, bet varbūt arī šī informācija par kuru jūs te spriežat nāk no nākotnes ceļojot un iemiesojoties kaut kur, kaut vai kokā aizķērusies un es tam pieskaroties iemiesojās tā manī un zemapziņā, isklausās jau šausmīgi fantastiski, bet visnotaļ realī, jo akmens nereti slēpj ne tikai iekaltu informāciju, bet arī mistisku, kaut vai tajos pašos Pokaiņos, kur cilvēki ir izārstējušies no visādām dīvainām slimībām, kur divas meitenes ir redzējušas kā viņas novecojušas ilgāku laiku uzkavējoties pie kaut kāda nāves akmeņa, un kā viena ir pilnīgi sajutusies citā pasaulē, ko senlatvieši esot uzskatījuši par svētvietu, un tie paši spocīgie stāsti par spoguļiem kuri uztver un uzkrāj informāciju no aizsaules (spokiem, veļiem)...
0
2 Pagāns
Katrs cilvēks atstāj enerģētiskās informācijas nospiedumu. Jūtīgs cilvēk kas to varsaprast (ekstrasenss) var šo informāciju nolasīt un pat neredzējis šo cilvēku var pastāstīt par viņu itin daudz. Pēc Krafta teorijas jebkas uzņem un atdod enerģiju. Ieži un kristāliskie veidojumi to itkā darot labāk. Tā vismaz ir dzdirdēts.
Un par pokaiņu akmeņiem ir tāds stāsts ka tajos ir tādā pašā enerģētiskās došanas procesā iekodēta kautkāda baigā informācija un ka tie īstie akmeņi vēl nemaz nav izrakti. Jo ja izraktu tad saules staru ietekmē tā infa pazūd (izdzēšas).

2 Bleakness

"bet ko enamy vai kāds cits no mums varētu teikt pa tādu variantu ka tavs prāts kautko pats domā un tu pie labākās gribas nevari savas domas ja ne mainīt tad vismaz no kaukā reti riebīga vērst uz kautko citu"

Kaut ko īsti neiebraucu. Kas tiek apzīmēts ar ES un MANS PRĀTS. Un vai vispār šos jēdzienus var atdalīt.
0
varbūt iepriekš nepareizi izteicos gribēju jautāt vai jums tā nav gadījies kautkad jo man personīgi kautkādas domas kas klīst kā urlas pa prātu un no kurām nevar tikt vaļā krīt uz nerviem mēdz arī sabojāt visu prieku ja tāds ir bet ja nav tad vest uz besīšanās pusi
un iespējams ka var atdalīt tos jēdzienus vai tad nepastāv tāds jēdziens kā konfliktsituācija ar sevi
laikam variants ka no zemapziņas nāk kautkāds mēsls ārā no kura nevar glābties

bet tad jau sanāk ka senajiem latviešiem akmeņi bija sava veida cietie diski [hdd] :)

es kā celtnieks esmu dzirdējis par mājām kurās dzīvojošie saindē kautkā padara par kautkādu neveiksmes vietu ar saviem kašķiem un negatīvajām emocijām var jau būt ka taisnība jo remontēt man ir grūtāk nekā no jauna kautko celt
0
Par reinkarnāciju baig interesanti rakstīts "Dvēseļu likteņos". Visādi piemēri un gadījumi..
Ir kāds lasījis?
0
Īsti jau Bleakness nebūs tā ka senajiem latviešiem tie bij cietie diski, jo tomēr tā bij svētvieta, kur pabūt vienam, kur atminēties un paklusēt, kurā uzkrājas informācija no citiem laikiem, bet cietajā, dzēs un ieraksti no jauna savu informāciju nelietderīgo...
0
Bij bij cietie. Senie (BAIGI senie) latvieshi tur iekodeeja infu naakamaam paaudzeem un dariija to visu laiku kameer kaads (krustnesis) to iztrauceeja. Vir Pokainjiem ir arii mans piemineetais Torsiona lauks kas ir energijas lauks kuraa arii uzglabaajas inform. un vispaar jau energija=informaacija. Un senie latvieshi negaaja tur taa pat vien relakseeties. Vinji tur dariija nopietnas lietas. J'egpilni un ar apdomu.
0
nu es mūziku ar ko mans dators pārbāzsts neuzskatu par galīgi nelietderīgu, bet nu ar cietajiem diskiem akmeņus salīdzināju lai būtu pašam saprotamāk
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [2]
Lācis
atmoda
Pieslēgties
Meklētājs
Jubilāri
Liega (20 gadi)
MEDIEVAL (19 gadi)
Sedmenc (15 gadi)
Racējs (1 gadiņš)
Viskas