Interesējoties par Blut Aus Nord, uzvedu sevi uz vēl vienas franču bandas pēdām - Reverence, kura savā otrajā albumā, līdzīgi kā Blut Aus Nord, spēlē intelektuālu, eksperimentālu, industriālu, atmosfēriski bagātu Black Metal.

Apvienības iepazīšanu sāku ar otro albumu "Chamber Of Divine Elaboration" un uhh, ku gards. Skaņa, savu inkorporēto fundamentu dēļ, ir visnotaļ līdzīga BAN skaņai, taču ar citādāku, attīstošāku pieeju (cik esmu secinājis klausīdamies albumu) - tendēta nedaudz vairāk uz ātrumu, un Industriju, bet nezaudējot atmosfēru. Man pat gribētos teikt, ka skaņa ir nevis līdzīga, bet ka BAN ir nostabilizējuši cietus pamatus jaunam apakšžanram iekš Black Metal, jo BAN paraudziņam seko (BAN skaņa jau ir jaušama arī pirms pārformēšanās, kad banda spēlēja industrializētu bleķi zem vārda Vlad) i The Axis Of Perdition, i šeit minētie, man jaunatklātie, bet jau iecienītie Reverence.

Šajā albumā banda rada lielisku, atmosfērisku, tumšu mūziku, kuru līdzīgi kā BAN un TAOP gadījumā ir grūti saukt par Black Metal, tematiski filosofējot par tādām tēmām kā urbānisms, nihilisms, dekadence un vecā, labā vardarbība. Un, klausoties minēto albumu, man vienkārši nav, kur piekasīties - vietā ir gan bieza, ambienta tumsa, gan Doomizēts Black Metal, gan industrija, gan elektronika, radot savdabīgu, pat baisu skaņas kokteili, kurā mašinērijas ellišķās skaņas savienojas ar elektroniskiem ritmiem, growliem un tīriem, savādi skanošiem dziedājumiem. Elementu kopums, kurš vilinājumā ir spēcīgāks par jebkuru rekomendāciju. 2007. gada albuma Chamber of Divine Elaboration satura tumšums viennozīmīgi ir gana sarūsējis, asiņains, šķietami pamests un klaustrofobisks, baisas atmosfēras pilns, lai par tā analogu minētu Silent Hill.

Reverence - 2007. Chamber of Divine Elaboration

1. InfraCode of Perdition; 08:13
2. Institution of the Dirt Archetype; 07:30
3. Infected Forms of Distance; 06:53
4. Inner Phaze; 07:31
5. White Journey Inc; 08:24
6. Astral Noise Projection; 08:39
7. Pride of Inanimate Emptiness; 07:49

Un, BĻIN, tikko mani pārņēma teh ultimate kaifa tirpas - noslēdzošajā gabalā Reverence ir aptaisījuši Akira Yamaoka darbu pie spēļu sērijas Silent Hill, tādējādi paši akcentējot minēto analoģiju ar šo tumšās dvēseles māklsinieciskās manifestācijas augstāko pilotāžu, precīzāk - ir ņemta Akira Yamaoka kompozīcija Die no pirmās Silent Hill spēles, pamatīgi aranžēta atstāta par Reverence kompozīcijas Pride of Inanimate Emptiness ritmisko bāzi. Un ir izdarījuši to sasodīti lieliski, dzīvi un negaidīti. Vai, cik maz vajag laimei ^^

----

Pēc iepazīšanās ar grupu caur tās otro albumu, manas ausis tiek veldzētas ar viņu pirmo veikumu, un tajā ir dzirdams pavisam kas cits - daļu pirmā albuma skaņas var raksturot kā atmosfērisku, avantgardu un krietni talantīgi spēlētu, nereti savādām struktūrām apveltītu (tādām, kādas ierasts dzirdēt iekš Technical Death Metal) lēngaitas Black Metal - ar to savdabīgo, ģitārām piemītošo BAN tonalitāti, kas jūtama arī Rerverence otrajā albumā - ar nelieliem, patīkami iestrādātiem Industrial piejaukumiem; daļu kā tīru spēlēšanos ar Industrial un Dark Ambient netīrā spocīguma inkorporēšanu piesātinātajā Black Metal perfekcijā. Tīkams veidojums - blīvs un stabils uz savām kājām. Metalmūzika, kura ar savu tumšumu, saturu un spēlēšanas tehniku variācijām spēj pārsteigt, baidīt un veldzēt. Atrast BAN talanta ekvivalentus ir fascinējoši!

Reverence - 2005. Industrial Mental Concept

1. Decreation; 02:48
2. Experimental Suicid Order; 10:43
3. Sect of Thematic Orchestra; 10:10
4. Great White Gravity; 10:33
5. Spectre of Negativity; 09:09
6. Industrial Mental Concept; 10:06
7. Complexity of Archaic Demence; 08:48

Franču Black Metal, FTW!!!

klab.lv/users/disfigurator/...