Rakājoties pa torentiem uzgāju šādu Norvēģu blici - Morgul, dibināta tālajā 1991.g., spēlē Black/death metal. Visai interesants fakts, kas mani piesaistīja bija, ka vokālists Jack D. Ripper pats iespēlē ģitāru, basu un taustiņus un kā otrs grupas dalībnieks ir bundzenieks HEX, ik pa laikam piesaistot citus mūziķus. Bisk pat varētu vilkt paralēles ar Running Wild.:D:D:D Pēc mūzikas atsevišķos gabalos vilktu paralēles ar Dimmu Borgir.

Uzreiz jāsaka, ka neesmu black metāla īpašs cienītājs (dēļ vokāla), bet grupa iepatikās ar mūziku, it sevišķi ar vijoles partijām. Brīžiem mūzika liekas nosveras uz doom pusi, iespējams dēļ vijoles. Baudāms, tehnisks, brīžiem liekas trešīgs un tiešām izjusts black. (manā izpratnē):D

Personīgi no 1997.g. albūma Lost in Shadows Grey patikās River of princess, gan mūzika, nezinu kāpēc, bet arī vokāls.

1998 - Parody Of The Mass - salīdzinot ar iepriekšējo albūmu vairāk alektronisks (sintezators, tiek izmantotas arī dūdas utt.) baigi iecepīja dziesmas The End un Torn (laikam tāpē, ka tiek spēlēts akustiski), kā arī Ballad of revolt.

2000 - The Horror Grandeur, seko otrā albūma tradīcijās, mazliet sintētisks, uvertīriska, interesantas kompozīcijas šķita, piemēram, dziesma A third face (patikās) un The Horror Grandeur.

2001 - Sketch Of Supposed Murderer, albūms patikās visvairāk, lēns, smags un melodisks, gan mūzikāli, gan vokāli.:D It sevišķi dziesmas - Machine un kovers dziesmai She. šai albūmā grupa kompozīcijā Once Again eksperimentē ar elektroniku, basi jau točn labi.

2005 - All Dead Here, nav pārlieku lielās elektronikas, parādās atkal vijole, varbūt brīžiem apnīk nevajadzīgais sintezators. Iecepīja dziesmas Shackled un All Dead here.

Tās bij manas pārdomas, tā ka lūdzu neņemiet ļaunā, pieņemu, ka daudziem jau šāda grupa būs zināma, bet katrs jau kādreiz, ko jaunu atrod.:D:D:D:D