Shadowdances "Misery Loves My Company" (2008) - recenz
-3
"Iepriekš nebiju dzirdējusi par šiem lietuviešiem, lai arī grupa pastāv jau vairāk kā 15 gadus. Ar svaigām ausīm klausos dziesmas no jaunākā albūma un mēģinu savirknēt emocijas, asociācijas un bildes, kas rodas galvā. Pirmkārt – atmosfēriskums, tas ir ļoti dažāds, jo maina krāsu no dziesmas uz dziesmu. Šis efekts, šķiet, panākts, izmantojot skaņu variācijas un mijiedarbību. Otrs un ļoti svarīgs elements ir vokāls. Tas ir tīrs kā stikliņš, kaut kas velk uz David Bowie pusi, bet lielākoties salīdzināms ar vācu Autumnblaze skanējumu. Šāds dziļš, plūstošs un emocijām piesātināts balss skanējums pats par sevi ir trumpis jebkuras grupas sastāvā, jo ar to pietiek, lai aizpildītu pusi no klausītāja vēlmēm. Melodiskas, harmoniski skaisti sakārtotas melodijas, kas mazliet pajauktas ar aritmiskiem sintezatoru efektiem, kā arī agresīvākiem ģitāru rifiem. Dziesmas ātri pielīp, melodijas ir medainas un plūstošas.
Viss albūms ir lipīgs un īpašs, taču šīs dziesmas man likās izcelšanas vērtas:
The Girl jau no pirmajām notīm ir dziesma-hīts. Tā ir lipīga, ekspresīva un romantiska. It kā tēma mūzikā ir apdziedāta un apspēlēta ļoti daudz, bet Shadowdances to paceļ jaunā, oriģinālā līmenī.
Autumn Haze man paliek atmiņā ar kolosālu pamatrifu, jo tajā ieskanas gan sērīgi minoriskais tonis, gan arī mažoriskais. Šāda kombinācija ir īpaši iedarbīga un izceļ dziesmu. Nedaudz apmulsu no efektiem, kas pavīdēja – mūku dziedājumi, taču patiesībā tas padara dziesmas nokrāsas tikai dažādākas un interesantākas. Jāsaka, ka arī klavieru solo gājieni šajā dziesmā ir lieliski - kā viegli akcenti. Kārtīga himna.
Cold Eyes and Lies – mana mīļākā dziesma no albūma, jo tā izklausās kā laikā un telpā nomaldījusies dziesma – kaut kas no 70’ajiem, mazliet no 80’ajiem un galu galā visu zem viena jumta savāc pašu Shadowdances īpašais stils. Visas dziesmas pamatā sintezators ar netipisku, bet pārsteidzoši atbilstošu un iederīgu efektu – tas izceļ lielisko vokālista darbu visas dziesmas garumā, jo sintētiskie efekti kontrastā ar vokālu, manuprāt, veido ļoti specifisku kombināciju
World Made Of Nothing man ļoti iepatikās ar kolosāli emocionāli piesātināto skanējumu – klusais mijās ar kliedzošo, skumjais ar ekspresīvo. Ļoti labi izstrādāta dziesmas uzbūve.
Perhaps Someday skan ļoti plaši. Piedziedājuma melodija un izpildījums ir ideāls. Dramatiski un melodiski.
Chasing The Shadows ir vienkārši kosmoss. Sintezators dziesmā skan ideāli, rifi rauj līdzi, vokāli ļoti radoši un plaši. Dziesma patiešām interesanta un to nevar pārklausīties.
When She Closed Her Eyes ir ideālā skumji romantiskā dziesma, kas finālā atstāj klausītāju dziļās pārdomās un akustisko pelnu putekļos.
Frāze „You dont think this is real, but this is so real” atkārtojas vismaz divās no albūma dziesmām un nav iekļautas tekstos. Pamēģiniet saklausīt.
Mani fascinē tas, kā Shadowdances ir mūzikā apvienojuši ļoti dažādas noskaņas – sprādzieni, kāpinājumi, augošas pasāžas, klusa dziedāšana, kliedzieni.. Šajā albūmā noteikti var atrast dziesmu jebkam – dusmām, romantikai, skumjām, bailēm, pat priekam. Ļoti reti gadās tā, ka viens albūms savā muzikālajā emociju gammā spēj apvienot tik daudz, un, manuprāt, tas ir augstākās muzikālās pilotāžas sasniegums."

by Poga

---

"Shadowdances ir lietuviešu atmospheric metal apvienība, ar samērā ilgu pastāvēšanas vēsturi. Sākotnēji, kā jau visas 90-to gadu sākuma metal apvienības Shadowdances iemēģināja spēkus death metal lauciņā, startējot zem cita nosaukuma. Viņiem par labu jāsaka, ka death metal ierobežojošo slogu viņi ir mācējuši savlaicīgi nokratīt, ļaujotieas daudz tumšākas un melodiskākas mūzikas ietekmēm. Rezultātā, Shadowdances ir kļuvuši par vienu no Baltijas reģiona eksperimentālākajiem, melodiskākajiem un labskanīgākajiem smagās mūzikas izpildītājiem. Līdz šim, man ir nācies vienu reizi viņus redzēt koncertā (pirmais Metalshow festivāls LV), kā arī noklausīties ļoti interesantu konceptuālu EP ar nosaukumu The Beauty and the Beast. Šajā EP Shadowdances piedāvā klausītājam romantisku un tumšu interpretāciju klasiskajai pasaku tēmai, apvienojot metal, elektronikas un gotikas elementus. Ar līdzīgām cerībām pievērsos viņu jaunākajam, vairāku gadu garumā izstrādātajam albūmam Misery Loves My Company.
Sākotnēji, albūms spēj aizraut ar savu augsto produkcijas kvalitāti. Tik tiešām, šis ieraksts var pretendēt uz labākā ieraksta statusu visā Baltijas un Austrumeiropas teritorijā tieši dēļ perfektās skaņas kvalitātes. Par mūziku – jāsaka, ka metal tu ir palicis visai maz, pārsvarā ir elektronika. Muzikālās ietekmes ir skaidri redzamas – pēdējo gadu Anathema daiļrade, tāpat, pēdējo gadu Katatonia mūzikas elementi, un, iespējams, sava daļa no visai īpatnējā projekta The Third and The Mortal (vismaz, šajā albūmā saklausīju zināmu līdzību). Viss tas ir savērpts savdabīgā romantiskā, melanholiskā un nedaudz apokaliptiskā muzikālā vīzijā. Shadowdances ir acīmredzami centušies savu mūziku pasniegt pēc iespējas ar lielāku daudzveidību, melodiju un krāsu bagātību, bet, jāatzīst, ir nedaudz pārcentušies...
Katram labam albūmam var būt arī ēnas puses. Shadowdances gadījumā, tas ir dziesmu skaits. Ja vidējais dziesmas garums ir 6 minūtes, tad nav vajadzības klausītāju apgrūtināt ar 13 dziesmām. Gala beigās, tiek panākta vien motīvu un noskaņu atkārtošanās, līdz ar to iestājas nogurums un apnicība. Noklausoties albūmu, prātā paliks vien pāris dziesmu, kas spēj uzrunāt ar kaut ko īpašu. Pārējais ir samērā lieks. Es būtu ieteicis aprobežoties ar 9, varbūt 10 kompozīcijām. Man pašam vislabāk atmiņā iespiedās dziesma Blossom, kura kopā ar dažām nākamjām kompozīcijām iezīmē tumšāku lūzumu albūma skanējumā. Pēdējās trīs kompozīcijas albūmā ir samērā liekas, tās iederētos bonus tracku vietā. Kā otrs mīnuss ir jāpiemin vietām pārsaldinātā, uz gothic pop mūziku velkošā noskaņa, kura nebūt neliecina par nosaukumā minēto izmisumu. Tas var traucēt izbaudīt tās kompozīcijas, kuras ir emocionāli smagākas un vairāk atspoguļo šo pašu izmisuma sajūtu.
Tomēr, citu vērā ņemamu mīnusu šim albūmam nav, tamdēļ gribētos recenziju noslēgt vairāk uz pozitīvas nots. Shadowdances ir atkāpušies no metal, tomēr, viņiem ir izdevies radīt kvalitātīvu noskaņu albūmu, kam gan piemīt pārmērīgs sentiments, tomēr ar drūmākajām kompozīcijām (Blossom, World Made of Nothing, Perhaps Some Day, Aura) ir iespējams noturēt albūma pamatideju to klausītāju prātos, kuri vairāk tendēti uz drūmām, nevis sentimentālām muzikālām izpausmēm. Visiem citiem – šis albūms ir melanholisks un sentimentāls chillout, ar tikko jaušamām metal un gothic reminiscencēm.
7,5/10 "

by E.

---

"Leišu rokskatuves ilgdzīvotāji Shadowdances ar savu jaunāko ripuli (kopumā grupa savos 13 pastāvēšanas gados izdevusi trīs albumus, vienu EP un koncertierakstu dubultdiskā) nopietni mērķē uz plašākas auditorijas atzinības iekarošanu, tāpēc arī pie mums sākusi reklāmas kampaņu. Paši savu izpildīto mūziku raksturo kā atmospheric metal, tomēr Neatkarīgās apskatniekam to gribētos likt progresīvā smagā roka lauciņā – kaut kas līdzīgs mūsu SoundArcade, tikai jūtami vieglāks, savukārt pēc noskaņas uzreiz nāk prātā Muse.

PAR. Šie šobrīd lielākoties Londonā dzīvojošie lietuviešu mūziķi ar milzu nopietnību piegājuši savam darbam – to apliecina kaut vai fakts, ka Misery Loves My Company tika ierakstīts no 2005. līdz 2006. gadam, bet vēl divi gadi bija vajadzīgi, lai to samiksētu un nomāsterētu. Savdabīga un svaiga pieeja, arī vokālais un instrumentālais izpildījums noslīpēts. No kvalitātes viedokļa nav, kur piesieties. Interesants darbs. Ieteicamākie ir gabali Cold Eyes And Lies un Aura.

PRET. Leišu broļukas šeit visu tā sarežģījuši, ka beigu galā tikai retajam (un, protams, pašiem) būs skaidrs, par ko šis muzikālais stāsts. Aizķerties pie kāda konkrēta gabala ir tikpat kā neiespējami, bet klausīties šo darbu kopumā – nogurdinoši. Puiši pārcentušies."

Sandris Vanzovičs Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai,
18.04.2009

---

"Lietuvieši "Shadowdances" muzikāli izpaužas jau vairāk kā desmit gadus, un līdz šim tikuši pieskaitīti tik daudzgalvainajam metāla mūzikas izpildītāju pūlim. Taču savā jaunākajā veikumā "Misery Loves My Company" metāla ietekmes ir tikai nojaušamas - un arī tad, ja par tādām uzskata vietumis smagnējus rifus un aizsmakušu vokālu. Lai arī dēvēti par atmosferic metal izpildītājiem, tomēr šo albumu gribētos ievietot kvalitatīvas gotiskās rokmūzikas plauktiņā.

Albumu raksturo melanholiskas noskaņas, kā arī jau nosaukumā ietverto ciešanu muzikālas izpausmes. Nenoliedzami, var saklausīt elementus no klasiķu "Anathema" un "Tiamat" veikuma, taču līdz pirmajiem pietrūkst instrumentālā noslīpējuma, otriem - pārliecības vokālā un līdz perfekcionismam izstrādāto tekstu. Taču to visu lieliski kompensē muzikālais risinājums.

"Misery Loves My Company" galvenā muzikālā lokomotīve ir sintezators, kura sniegtās iespējas izmantotas pilnībā, radot īpašu noskaņu un atsvaidzinot melodijas ar izdreijātām pasāžām, taču tajā pašā laikā nepārkāpjot robežu, aiz kuras jau sākas tā dēvētā "elektroniskā mūzika". Tajā pašā laikā brīžiem sāk šķist, ka ar neskaitāmajiem muzikālajiem elementiem "Shadowdances" ir nedaudz par daudz aizrāvušies, iecerēto krāšņo skaņu šalti pārvēršot lai arī melodiskā, tomēr jūklī. Taču pārblīvētais skanējums arī piešķir pabeigtības sajūtu, un kļūst skaidrs - neko vairs tur nav bijis nepieciešamības izdarīt. Ģitāru skanējums nav uzbāzīgs, un piešķir dziesmām zināmu monolītumu, kalpojot par karkasu brīžiem pārspīlētajām idejām. Vokāls ieturēts labākajās gotikas tradīcijās, traucē vien brīžiem neizbēgamais salīdzinājums ar nemaz tik sen slaveno pop-gotu - Villi Vallo, jo īpaši tembrālajā ziņā.

Kopsavilkumā šo albumu var dēvēt par kvalitatīvu, jo īpaši skanējuma ziņā. Pārdomāti ir emocionālie kāpinājumi, un, lai arī albuma kopējais garums ir vairāk kā pieklājīgs, tomēr nerodas vēlēšanās izslēgt. Depresijā nonākušajiem gan labāk neklausīties, pretējā gadījumā ieilgušas pārdomas par cilvēka iznīkstošo dabu ir neizbēgamas.

****

Tumsas melodijas"

28.05.2009
Džeina Tamuļeviča, Diena, Latvija
(www.diena.lv/lat/izklaide/muzika...)

---

SHADOWDANCES "Misery Loves My Company" ir iegādājams mūzikas veikalā Randoms (Ls 9,99) vai arī caur PELICANdistro rakstot uz p3licanmosh@gmail.com

Vairak info:
www.myspace.com/shadowdanc...
www.myspace.com/p3licanmos... blogos

...
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
-3
Turpinājums:
"Noklausoties albūmu, prātā paliks vien pāris dziesmu, kas spēj uzrunāt ar kaut ko īpašu. Pārējais ir samērā lieks. Es būtu ieteicis aprobežoties ar 9, varbūt 10 kompozīcijām. Man pašam vislabāk atmiņā iespiedās dziesma Blossom, kura kopā ar dažām nākamjām kompozīcijām iezīmē tumšāku lūzumu albūma skanējumā. Pēdējās trīs kompozīcijas albūmā ir samērā liekas, tās iederētos bonus tracku vietā. Kā otrs mīnuss ir jāpiemin vietām pārsaldinātā, uz gothic pop mūziku velkošā noskaņa, kura nebūt neliecina par nosaukumā minēto izmisumu. Tas var traucēt izbaudīt tās kompozīcijas, kuras ir emocionāli smagākas un vairāk atspoguļo šo pašu izmisuma sajūtu.
Tomēr, citu vērā ņemamu mīnusu šim albūmam nav, tamdēļ gribētos recenziju noslēgt vairāk uz pozitīvas nots. Shadowdances ir atkāpušies no metal, tomēr, viņiem ir izdevies radīt kvalitātīvu noskaņu albūmu, kam gan piemīt pārmērīgs sentiments, tomēr ar drūmākajām kompozīcijām (Blossom, World Made of Nothing, Perhaps Some Day, Aura) ir iespējams noturēt albūma pamatideju to klausītāju prātos, kuri vairāk tendēti uz drūmām, nevis sentimentālām muzikālām izpausmēm. Visiem citiem – šis albūms ir melanholisks un sentimentāls chillout, ar tikko jaušamām metal un gothic reminiscencēm.
7,5/10"

by E.
-3
Un tālāk:
"Leišu rokskatuves ilgdzīvotāji Shadowdances ar savu jaunāko ripuli (kopumā grupa savos 13 pastāvēšanas gados izdevusi trīs albumus, vienu EP un koncertierakstu dubultdiskā) nopietni mērķē uz plašākas auditorijas atzinības iekarošanu, tāpēc arī pie mums sākusi reklāmas kampaņu. Paši savu izpildīto mūziku raksturo kā atmospheric metal, tomēr Neatkarīgās apskatniekam to gribētos likt progresīvā smagā roka lauciņā – kaut kas līdzīgs mūsu SoundArcade, tikai jūtami vieglāks, savukārt pēc noskaņas uzreiz nāk prātā Muse.

PAR. Šie šobrīd lielākoties Londonā dzīvojošie lietuviešu mūziķi ar milzu nopietnību piegājuši savam darbam – to apliecina kaut vai fakts, ka Misery Loves My Company tika ierakstīts no 2005. līdz 2006. gadam, bet vēl divi gadi bija vajadzīgi, lai to samiksētu un nomāsterētu. Savdabīga un svaiga pieeja, arī vokālais un instrumentālais izpildījums noslīpēts. No kvalitātes viedokļa nav, kur piesieties. Interesants darbs. Ieteicamākie ir gabali Cold Eyes And Lies un Aura.

PRET. Leišu broļukas šeit visu tā sarežģījuši, ka beigu galā tikai retajam (un, protams, pašiem) būs skaidrs, par ko šis muzikālais stāsts. Aizķerties pie kāda konkrēta gabala ir tikpat kā neiespējami, bet klausīties šo darbu kopumā – nogurdinoši. Puiši pārcentušies."

Sandris Vanzovičs Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai,
18.04.2009
-3
"Lietuvieši "Shadowdances" muzikāli izpaužas jau vairāk kā desmit gadus, un līdz šim tikuši pieskaitīti tik daudzgalvainajam metāla mūzikas izpildītāju pūlim. Taču savā jaunākajā veikumā "Misery Loves My Company" metāla ietekmes ir tikai nojaušamas - un arī tad, ja par tādām uzskata vietumis smagnējus rifus un aizsmakušu vokālu. Lai arī dēvēti par atmosferic metal izpildītājiem, tomēr šo albumu gribētos ievietot kvalitatīvas gotiskās rokmūzikas plauktiņā.

Albumu raksturo melanholiskas noskaņas, kā arī jau nosaukumā ietverto ciešanu muzikālas izpausmes. Nenoliedzami, var saklausīt elementus no klasiķu "Anathema" un "Tiamat" veikuma, taču līdz pirmajiem pietrūkst instrumentālā noslīpējuma, otriem - pārliecības vokālā un līdz perfekcionismam izstrādāto tekstu. Taču to visu lieliski kompensē muzikālais risinājums.

"Misery Loves My Company" galvenā muzikālā lokomotīve ir sintezators, kura sniegtās iespējas izmantotas pilnībā, radot īpašu noskaņu un atsvaidzinot melodijas ar izdreijātām pasāžām, taču tajā pašā laikā nepārkāpjot robežu, aiz kuras jau sākas tā dēvētā "elektroniskā mūzika". Tajā pašā laikā brīžiem sāk šķist, ka ar neskaitāmajiem muzikālajiem elementiem "Shadowdances" ir nedaudz par daudz aizrāvušies, iecerēto krāšņo skaņu šalti pārvēršot lai arī melodiskā, tomēr jūklī. Taču pārblīvētais skanējums arī piešķir pabeigtības sajūtu, un kļūst skaidrs - neko vairs tur nav bijis nepieciešamības izdarīt. Ģitāru skanējums nav uzbāzīgs, un piešķir dziesmām zināmu monolītumu, kalpojot par karkasu brīžiem pārspīlētajām idejām. Vokāls ieturēts labākajās gotikas tradīcijās, traucē vien brīžiem neizbēgamais salīdzinājums ar nemaz tik sen slaveno pop-gotu - Villi Vallo, jo īpaši tembrālajā ziņā.

Kopsavilkumā šo albumu var dēvēt par kvalitatīvu, jo īpaši skanējuma ziņā. Pārdomāti ir emocionālie kāpinājumi, un, lai arī albuma kopējais garums ir vairāk kā pieklājīgs, tomēr nerodas vēlēšanās izslēgt. Depresijā nonākušajiem gan labāk neklausīties, pretējā gadījumā ieilgušas pārdomas par cilvēka iznīkstošo dabu ir neizbēgamas.

****

Tumsas melodijas"

28.05.2009
Džeina Tamuļaviča, Diena, Latvija
(www.diena.lv/lat/izklaide/muzika...)
-3
SHADOWDANCES "MISERY LOVES MY COMPANY" IEGĀDĀJAMS MŪZIKAS VEIKALĀ RANDOMS VAI ARī CAUR P3LICANdistro (lētāk) RAKSTOT UZ p3licanmosh@gmail.com

Vairāk info:
www.myspace.com/shadowdanc...
www.myspace.com/p3licanmos... blogos
+1
daudz gan mukulaturas ko palasit! :D
-4
tas lai laimīgajiem šīš valsts pilsoņiem-emigrantiem lv valoda neaizmirstas :). (nopietni - laimīgs pi pilna prāta esošs šīs valsts pilsonis noteikti nedzīvo šaja valstī pašlaik)
+1
es esmu pie ceturtdaļas prāta yo
+2
but uz lapas, varētu vismaz aiziet uz poda patupēt un palasīt, bet šajā gadījumā vilkt vadus uz tualeti neliekas prāta darbs. Un maispeisā ir daudz grupu, kuras mēs nekad nedzirdēism, tā ka...
+2
death metal ierobežojošo slogu viņi ir mācējuši savlaicīgi nokratīt - phe phe phe, kādu slogu - dezņikā ir vislielākā brīvība, kāda var būt, ja kāds teiks, ka nevar iepist sinģiku do diezā, tad kam tas sūda siņķiks ir vispār vajadzīgs. Savā ziņā atmosfēriskie un sala bala lietus skaņas un putnu piršana 20 minūšu garumā ir domāta meitenītēm, kas vel čurā biksēs, neapzinoties, ka priekšā viņu sagaida skvirtings.
Un kur vispār atrast laiku 20 min, lai klausītos ahūna ķūnēta sintiņa 2 skaņas ? lai atrastu dzīves jēgu ? bla, uzliec Bloodbath un iztīri savu mūzikas kolekciju
0
nez...
tagadējais Shadowdances man nepatīk... un arī īsti vecais nepatika... ja nu vienīgi draudzīgas attiecības (šobrīd arī biznesa) ar abiem bijušajiem ģitāristiem lika man šo grupu klausīties :)
+1
Kas gribēs klausīties. Turklāt te neviens nesludina, ka Shadowdances ir kut kādi diženie korifeji. un ja nu kādam smadzenēs pietiek tikai viena rieva death metal, tad tā ir viņa brīvība uzskatīt to par vienīgo patieso un vajadzīgo.
0
...tas ir augstākās muzikālās pilotāžas sasniegums...

Kā tad nesludina :D
+1
nafig tad rakstīt tik garus penterus, ja nestāv un nekrīt par sev patīkamo mūziku ? nesaprotu...
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Viskas