2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.

Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks”). Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.

Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu...
Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
Āboltiņa: Neies cauri!
Zatlers: Kādēļ?
Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied...” vairs neatbilst patiesībai.
Zatlers: Nu labi... Tad dziedāsim „...Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)

Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.

Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)

Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.

Visi sakāpj lidmašīnā.

Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
Fliks: Mums naff pilota.
Šlesers: A kur piloti?
Fliks: Aisslidoja ar iepriekšējo reissu.
Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
Muižniece: Kā tad es viena...
Šlesers: Tad sēdi klusu!

Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.

Šlesers: Eini, uz priekšu!

Repše aiziet uz pilotu kabīni.

Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
Līdaka: Aizver muti!
Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!

Lidmašīna aiziet gaisā.

Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.

Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu...

Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.

Vēl pēc 20 minūtēm.

Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
Dombrovskis: Kas i?
Repše: Zupa iet uz beigām.
Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
Dombrovskis:Kāds fufelis?
Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs... Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
Repše: Lupata!
Dombrovskis: Ko nu?
Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!

Dombrovskis ieiet salonā.

Dombrovskis: Ē-ē... Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē... Kritisks degvielas deficīts.
Kargins: Я хочу выйти!
Krasovickis: И я тоже.
Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?

Kargins uzmet lūpu un apklust.

Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
Dombrovskis: Kādam draugam?
Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.

Dombrovskis domīgs atvāž mobilo.

Dombrovskis: Hallo, Mark!
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia. How are you?
Grifits: Hi, Valdis. I’m well. And what ‘bout you?
Dombrovskis: I’m on plane. Running out of fuel. Total deficit.
Grifits: Fucking sad thing, Valdis. Anyway, you were good man. I’ll miss you.
Dombrovskis: I’m not gonna die, Mark!
Grifits: (Ieinteresēti) Really?
Dombrovskis: I just need fuel. Would you borrow some?
Grifits: Good question, Valdis. I need to talk with Johannes Mueller. But anyway first thing you should do is to reduce your weight.
Dombrovskis: Why? I think I’m slim enough.
Grifits: Not yours, you stupid asshole, airplanes weight!
Dombrovskis: Ough, sorry. I see... But how!
Grifits: Throw some people out! I’ll call you later.

Dombrovskis aizvāž mobilo.

Godmanis: Nu?
Dombrovskis: Jāsamazin svars. Kādu vajadzēs izmest.

Ienāk Repše.

Repše: Davai, izmetam visus penšus!
Dombrovskis: (Uzrunā salonu) Pensionāri ir?

Klusums.

Pliners: (Pēc brīža) Kur tu muļkus mekle?
Emsis: Te pensionāru nav. Visi rukā divdesmit četras stundas diennaktī.
Šķēle: (Repšem) Kas pie stūres?
Repše: Nomierinies! Autopilots.
Šķēle: Tūlīt pa kupri norausies, autopilot. Lasies ka uz kabīni!

Repše aiziet.

Šķēle: (Karginam un Krasovickim) Nu, brāļi Parekši. Kurš te gribēja izkāpt?
Kargins: Отстань, антисемит!
Krasovickis: Нацист!

Dombrovskis atrauj avārijas izeju.

Godmanis: (Karginam un Krasovickim) Nu?
Kargins: Нет!
Krasovickis: Нет!

Godmanis izvelk no kabatas divlatnieku un izmet atvērtajā izejā. Kargins un Krasovickis grūstīdamies steidz pie izejas un metas pakaļ divlatniekiem.

Godmanis: Tā. Vēl kāds?
Bemhens: Paklau, Ivar! Varbūt izmetam bezbiļetniekus?
Šlesers: Davai, Leon! Fas! Pirmo izmet šito! (Rāda uz Maizīti)
Maizītis: (Lepni) Man ir biļete.
Šķēle: (Maizītim) Būs jau labi, būs jau labi. Neviens tevi nemetīs, Janka. Labāk paskaties kāda panorāma! (Norāda uz atvērto izeju)

Maizītis lieliskā skata aizgrābts pieiet un izbāž galvu. Šķēle iedod Maizītim pendeli. Maizītis bļaudams izkrīt tukšumā.

Šķēle: (Pagriežas pret salonu) Jūs taču redzējāt – viņš pats izleca. Žēl, labs cilvēks bija.

Bemhens izvelk no azotes biļešu kontroles aparātu un sāk apstaigāt salonu. Biļešu nevienam nav, taču visi atpērkas ar piecīšiem un paliek savās vietās. Pienāk Dombrovska kārta.

Bemhens: Jūsu biļetīti.
Dombrovskis: Nu, Leon, nu ko tu?
Bemhens: Nav biļetītes, dod piecīti!
Dombrovskis: Pieprasu administratīvo protokolu!
Bemhens: (Rāda uz izeju) Re, kur tavs protokols nupat aizgāja. Ej, ķer!
Dombrovskis: Man ir tiesības...
Bemhens: (Pārtrauc Dombrovski) ...Izkāpt. Tādas tiesības tev ir. Taisies!

Iezvanās Dombrovska mobilais.

Grifits: Hi, Valdis. Did you throw somebody out?
Dombrovskis: Yes, we did. A couple is gone.
Grifits: Good. Keep throwing! By the way, what’s your destination?
Dombrovskis: (brīdi domā) Fuck! Have no idea. I just need fuel.
Grifits: We can’t help if you dunno your destination. Make your plan, draw roadmap and then call. Understand?
Dombrovskis: Mark, please!

Tālrunī ieskanas bezcerīgi pīkstieni. Dombrovskis paskatās uz salonu.

Dombrovskis: Kāds zin, kurp mēs lidojam? Kāds ir mūsu ceļamērķis?
Šķēle: Tā jau es domāju – kompetence nulle. Labi, ka man ir plāns.

Atkal ienāk Repše.

Repše: Zinām mēs tavus plānus.
Šķēle: Tev pat tik daudz nav, aunapiere.
Repše: Toties es esmu godīgs.
Šķēle: Laikam dēļ tava lielā godīguma mēs te virs Rāzna riņķojam un kurinām zupu pa tukšo? Ej atpakaļ pie stūres!
Repše: (Aizvainots) Es varbūt te no tēvzemes atvados. (Aiziet)
Šķēle: Laižam uz Gērnsiju. Man tur viss ir sakārtos. Dzīvosim kā nieres. (Seko Repšem uz pilotu kabīni)

Dombrovskis aizcērt avārijas lūku, parāda Bemhenam mēli un arī iet uz pilotu kabīni.

Šķēle ieslēdz ārējo sakaru ierīci.

Šķēle: Guernsey! Guernsey! This is the Board Number One. The best people of Latvia. Come in!
Gērnsijas dispečers: Gauja... Ē... Andri, tu?
Šķēle: (Atplaukst) Nu, protams, vecais! Mēs te lidojam šurpu turpu. Dodi nosēšanos! (Triumfējoši pagriežas pret Dombrovski un Repši) Nu, ko es teicu? Letiņi tagad ir visur. Mūs jau gaida ar šokolādi un ziediem.
Gērnsijas dispečers: Sorī, Andža, pie mums migla, vētra, sniegs, krusa, orkāns un zemestrīce. Lidosta slēgta. Čau!
Repše: Po! Es nosēdināšu.
Gērnsijas dispečers: Nupat saņēmām ziņu, ka sala grimst un to pārklāj milzu cunami. Ar Dievu, tautieši!
Šķēle: Nekas, nekas. Vēl jau ir Anglija. Heathrow, Come in!
Hītrovas dispečers: Nekādā ziņā. Mums ir karastāvoklis ar Islandi britu investoru zaudējumu dēļ. Un vulkāna dēļ arī. Jebkura ārvalstu lidmašīna tiks nekavējoties notriekta. Lidojiet citur!
Šķēle: Tātad Islande arī atkrīt... Īrija?
Dublinas dispečers: Tu vai ta nedzirdēji? Karš! Nekādas nosēšanās te nebūs.
Šķēle: (Vīlies) Blā, visur tie reņģēdāji. Skauģi riebīgie. Sliņķi un nodevēji!

Ienāk Šlesers.

Šlesers: Nu, kas i? Nesanāk?
Šķēle: Tautiešu pilna pasaule. Visi sūta mūs trīs lidostas tālāk.
Šlesers: Nekas troļļi paņems. Tie ir savējie.
Oslo dispečers: Sveiks, Ainār! Un ar Dievu! Visas Norvēģijas lidostas slēgtas uz ikgadējo inventarizāciju. Sorī.
Šlesers: (Nedroši) Stokholma?
Arlandas dispečers: Kuru vārdu no „ej dillēs” tu nesaprati?

Ienāk Stendzenieks.

Šlesers: (Stendzeniekam) Eu, kaut kas neklapē. Viņi mani vairs nemīl.
Stendzenieks: Nekas. Nobliezīsim kārtīgu kampaņu, iemīlēs atkal.
Šlesers: Tu laikam visu saprātu koksā esi izšņaucis. Kāda kampaņa? Mēs tūlīt avarēsim!
Stendzenieks: Apsoli katram dispečeram pa lidostai un desmit miljonus pasažieru gadā!
Šlesers: Laba doma! (Noliecas pie sakaru ierīces) Visiem! Visiem! Visiem! Lidosta ar simtu miljonu pasažieru par skrejceļu!
Dispečeru koris: Aizver muti!

Ienāk Līdaka.

Līdaka: (Nikni pūšot ūsās) Kurš nospēra manu tekstu?

Šlesers iekrauj Līdakam pa seju. Līdaka noskurinās un nokož Šleseram ausi. Šlesers sāk raudāt un, turēdams asiņojošo vaigu, aiziet pie sievas un sakņūp tās klēpī.

Šlesere: Nekas, nekas, Aināriņ. Kristus arī cieta.
Šlesers: (Čukstus, elsodams) Aizver muti!

Līdaka seko ...