Sametis: Mūzikas bizness Latvijā – 2011. gada rudens
+2
Jautājums- vai tas vispār še mūsu krastos uzskatāms par biznesu? Šķietas, ka nē – it kā par pretējo liecina dažu cilvēku samērā labie ienākumi tieši no mūzikas frontes. Dažas domas arī šajā rudenīgajā sakarā...
Visumā pasaule gabaliņu padzīvojusies uz priekšu. Kopā uz Zemeslodes it kā divas paralēli esošās tendences manāmas. Visas šīs tendences skalojas arī pāri mūsu Latvijai.
Tātad...
* IT tehnoloģijas arī mūzikas industrijas jomā dara globālas izmaiņas. Vispirms jau tamdēļ: ka jūtami samazina dažu mūzikas izdevniecību (agrāko teju monopolistu) lietas. Tagad katrai komandai vai māksliniekam ar minimālām interneta apiešanās iemaņām iespējams uzražot savu vietni tīmeklī, turklāt bez maksas. Slavenākie šai ziņā: myspace.com, bet sakarā ar stagnēšanu tur- pēdējā laikā mūziķi aizvien vairāk apgūst arī facebook.com. Latvijas mērogos sava veida mūzikas hostingu veic draugiem.lv Nu jā, Latvija ir pasaules mūzikas scēnas maza apakškopa, ja vēlāmies "latviešu kvartāls". Daža LV mūzikas izdevnēcība arīdzan pazaudējusi monoplizēt popmūziku. Tagad jaušanas tendences, ka vecajos mūz-biznesa rāmjos jācīnās vairs par izdzīvošanu. Visnotaļ tas izdevies un joprojām izdodas "Mikrofona Ierakstu" cilvēkiem. Jā, IT piedāvājumi paver jaunas iespējas mūzikas propagandā...
* Otra lieta- pasaulē lielākā vai mazākā mērā dažādās valstīs ir recesijas gaisotne, tamdēļ nogaidoša attieksme ir arī mūzikas lielākajiem bosiem. Ja pirms gadiem 2-4 bija arī publiski satraukumi par 'cd' (kas ir galvenā mūz-produkcija...) tirāžu krišanos, tad tagad parādās jau pretēji ziņas (raksti) no sērijas"ka viss ne tik melns ir". Tamdēļ popmūzikas galā ir apmēram tā "lai viss turpinās, un tad nu redzēsim". Šķietas, arī Latvijās precīzi tāpat.
Tas galvenais ... bet vēl ir dažas citas noskaņas mūsu vietējos prātos.
* Vislabāk to varu nosaukt par "piesātinājuma sindromu". Tas ir tad: kad informācija ir pilni plaukti, un jebkuru mūziku vienmēr varu sadabūt ļoti bieži par velti. Un tad iestājas pavisam loģisks prāta stāvoklis ...KA MAN NEKO NEVAJAG. Pazudis ir medīšanas prieks. Tamdēļ pa lielai daļai pazudusi interese arī par pašu medījumu – šajā gadījumā par iegūstamo tādu vai citādu 'cd'. Mūzikas un mūziķu dzīve: tā vairs nav ikdienas apspriešanas tēma pie "plīts dzīvoklī". Publika, uz kuras patēriņu strādā tie izdevēji, tagad vairāk rīkojas mirkļa impulsa iespaidā. Tā uz sitienu- pērkam biļetes uz koncertu, kādu disku iegādājāmies – ja radio esam dzirdējuši vienu reizi kādu "pavelkošu" dziesmu.
* Cilvēku masa attiecībā pret mūziku – sadalījusies milzīgajā "mietpilsoņu" (apmierināto – un vairs neko negribošu) masā, kam pretstatā ir daži "mākslinieciskie izredzētie/elitārie". Kuri šaurajā bariņā patērē vien viņiem zināmo mūzikas mākslu. Nu jā, Latvijas kopējā cilvēku mazumā-> šie izredzētie ir pavisam nelielā skaitā/ "uz kuriem" tikai vājprātīgs uzņēmējs uzdrošināsies veidot kādu biznesiņu.
* Un – šķietas, ka tieši šī apātija -> turpmāk būs vadošā līnija patērētāju galā. Līdzīgi kā kādam pārbarotam sunim iedot vēl vienu kaulu apēst – tā jau ir varena māksla. Tāpatās arī attiecīgo grupu līderiem (vai viņu sprauniem menedžeriem) tagad ir jāsaliecas deviņos līkumos, lai attiecīgi savu aizbilstamo skaņu mākslu ierīvētu savu klausītāju galvās.
Šodien pačaloju vispārīgi... Nu tad līdz turpmākajam.
Visumā pasaule gabaliņu padzīvojusies uz priekšu. Kopā uz Zemeslodes it kā divas paralēli esošās tendences manāmas. Visas šīs tendences skalojas arī pāri mūsu Latvijai.
Tātad...
* IT tehnoloģijas arī mūzikas industrijas jomā dara globālas izmaiņas. Vispirms jau tamdēļ: ka jūtami samazina dažu mūzikas izdevniecību (agrāko teju monopolistu) lietas. Tagad katrai komandai vai māksliniekam ar minimālām interneta apiešanās iemaņām iespējams uzražot savu vietni tīmeklī, turklāt bez maksas. Slavenākie šai ziņā: myspace.com, bet sakarā ar stagnēšanu tur- pēdējā laikā mūziķi aizvien vairāk apgūst arī facebook.com. Latvijas mērogos sava veida mūzikas hostingu veic draugiem.lv Nu jā, Latvija ir pasaules mūzikas scēnas maza apakškopa, ja vēlāmies "latviešu kvartāls". Daža LV mūzikas izdevnēcība arīdzan pazaudējusi monoplizēt popmūziku. Tagad jaušanas tendences, ka vecajos mūz-biznesa rāmjos jācīnās vairs par izdzīvošanu. Visnotaļ tas izdevies un joprojām izdodas "Mikrofona Ierakstu" cilvēkiem. Jā, IT piedāvājumi paver jaunas iespējas mūzikas propagandā...
* Otra lieta- pasaulē lielākā vai mazākā mērā dažādās valstīs ir recesijas gaisotne, tamdēļ nogaidoša attieksme ir arī mūzikas lielākajiem bosiem. Ja pirms gadiem 2-4 bija arī publiski satraukumi par 'cd' (kas ir galvenā mūz-produkcija...) tirāžu krišanos, tad tagad parādās jau pretēji ziņas (raksti) no sērijas"ka viss ne tik melns ir". Tamdēļ popmūzikas galā ir apmēram tā "lai viss turpinās, un tad nu redzēsim". Šķietas, arī Latvijās precīzi tāpat.
Tas galvenais ... bet vēl ir dažas citas noskaņas mūsu vietējos prātos.
* Vislabāk to varu nosaukt par "piesātinājuma sindromu". Tas ir tad: kad informācija ir pilni plaukti, un jebkuru mūziku vienmēr varu sadabūt ļoti bieži par velti. Un tad iestājas pavisam loģisks prāta stāvoklis ...KA MAN NEKO NEVAJAG. Pazudis ir medīšanas prieks. Tamdēļ pa lielai daļai pazudusi interese arī par pašu medījumu – šajā gadījumā par iegūstamo tādu vai citādu 'cd'. Mūzikas un mūziķu dzīve: tā vairs nav ikdienas apspriešanas tēma pie "plīts dzīvoklī". Publika, uz kuras patēriņu strādā tie izdevēji, tagad vairāk rīkojas mirkļa impulsa iespaidā. Tā uz sitienu- pērkam biļetes uz koncertu, kādu disku iegādājāmies – ja radio esam dzirdējuši vienu reizi kādu "pavelkošu" dziesmu.
* Cilvēku masa attiecībā pret mūziku – sadalījusies milzīgajā "mietpilsoņu" (apmierināto – un vairs neko negribošu) masā, kam pretstatā ir daži "mākslinieciskie izredzētie/elitārie". Kuri šaurajā bariņā patērē vien viņiem zināmo mūzikas mākslu. Nu jā, Latvijas kopējā cilvēku mazumā-> šie izredzētie ir pavisam nelielā skaitā/ "uz kuriem" tikai vājprātīgs uzņēmējs uzdrošināsies veidot kādu biznesiņu.
* Un – šķietas, ka tieši šī apātija -> turpmāk būs vadošā līnija patērētāju galā. Līdzīgi kā kādam pārbarotam sunim iedot vēl vienu kaulu apēst – tā jau ir varena māksla. Tāpatās arī attiecīgo grupu līderiem (vai viņu sprauniem menedžeriem) tagad ir jāsaliecas deviņos līkumos, lai attiecīgi savu aizbilstamo skaņu mākslu ierīvētu savu klausītāju galvās.
Šodien pačaloju vispārīgi... Nu tad līdz turpmākajam.
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
+1
Varu tikai piekrist. Ir arī tāda kā apātija, bet tas daļēji tāpēc, ka daudzas vecās bandas vairs neizlaiž tik labus albumus un cilvēkiem nav vēlmes / pacietības / laika pameklēt ko citu un interesantu. Klausās tagad piecsimto reizi ''Ride the Lightning'' vai ''Necroticism...". Katram savs.
Pats gan esmu no tiem idiņiem, kas vēl pērk CD, bet tikai pa lēto WOA / BA (EUR2-5) un vietējo / A-Eiropas censoņu diskus. Priekš sevis kādi 25CD un 5DVD ir iepirkti šogad.
Pats gan esmu no tiem idiņiem, kas vēl pērk CD, bet tikai pa lēto WOA / BA (EUR2-5) un vietējo / A-Eiropas censoņu diskus. Priekš sevis kādi 25CD un 5DVD ir iepirkti šogad.
+5
Nevajag uz mākslu skatīties kā uz biznesu, tad šādas problēmas nebūs.
+3
Kā jau vienmēr, Sametim izdodas uzrakstīt tā, ka gribas spert pretī :D
1) Ģeogrāfiskais dalījums mūsdienās ir uzskatāms par mākslīgu dalījuma kritēriju. Cilvēkus interesē nevis ukraiņu, poļu, Peru, ASV, Irānas mūzika utt., bet gan: rock, jazz, etnomūzika… Un tad jau arī smalkāks dalījums: BM, pagānmetāls, death, visādi -graindi utt. Kāda tev atšķirība, ka Vader ir no Mazūrijas un nevis Floridas :) Protams, daudzas reizes izcelsmei ir nozīme (paraugamies uz Hocico, 1000 Funerals u.c.), bet tajās reizēs tas drīzāk dod pievienoto vērtību, nekā ņem to nost!
1) Ģeogrāfiskais dalījums mūsdienās ir uzskatāms par mākslīgu dalījuma kritēriju. Cilvēkus interesē nevis ukraiņu, poļu, Peru, ASV, Irānas mūzika utt., bet gan: rock, jazz, etnomūzika… Un tad jau arī smalkāks dalījums: BM, pagānmetāls, death, visādi -graindi utt. Kāda tev atšķirība, ka Vader ir no Mazūrijas un nevis Floridas :) Protams, daudzas reizes izcelsmei ir nozīme (paraugamies uz Hocico, 1000 Funerals u.c.), bet tajās reizēs tas drīzāk dod pievienoto vērtību, nekā ņem to nost!
0
2) Domāju, arī «valodas faktors» nu jau vairs pašlaik nespēlē nekādu lomu. Vismaz mūsu lauciņā tas izpaužas jau nu konkrēti! Pat padumjajā Amerikā vāciski dziedošie Rammstein grozās pa Billboard topa augšgalu, kad kaut kas iznāk. Vecajā Kontinentā ikviens prot vismaz 3 valodas — kā minimums, tā kā valodas barjeras mūsdienās vairs neizpaužas.
0
3) «Pazudis ir medīšanas prieks.» Te nu gan man gribētos oponēt! :) Medīšanas azarts ir viena no tām lietām, kas liek vandīties pa kaktu kaktiem (gan fiziskajā, gan virtuālajā pasaulē), lai tikai pievienotu savai kolekcijai 150 eksemplāros uz sarkana vinila iznākušu Earth koncertierakstu, kādu Sunn O))) picture disk, Bathory s/t ar «neīsto» vāku vai jebko citu, no kura uzgriešanas skaļāk kaimiņi dauzās pie durvīm. Un pretēji — man tāds pats gandarījums ir, kad varu citam kolekcionāram aizsūtīt kaut ko, kas interesē tieši viņu.
0
4) Tas, ka CD ir miris formāts, vēl nenozīmē, ka būtu miris mūzikas bizness. Lieta tāda, ka mūzikas bizness ir pavisam kas cits nekā IERAKSTU bizness. Pie mūzikas biznesa piederas arī: koncertu organizēšana, klubu turēšana, aparatūras ražošana/tirgošana/lod
0
^ tas jau dziļi individuāli.
Ģeogrāfijai vēlarvien ir nozīme - redzu, ka kāda grupa no Japānas vai Kolumbijas, un jau ir aptuvens priekštats (iespējams maldīgs), kas tur varētu būt. Pēc tā arī vados.
Tik kādā sakarā tu mini ģeogrāfisko dalījumu un valodas faktoru ? Sametis par tiem tak neizteicās ... turklāt viņa teiktais attiecas uz mūzikas biznesu, kura lauvas tiesu veido popmūzika un uz Metālu tas attiecas mazāk, jo vairums to neuztver kā biznesu, kā jau Bigijs ieteica.
Ģeogrāfijai vēlarvien ir nozīme - redzu, ka kāda grupa no Japānas vai Kolumbijas, un jau ir aptuvens priekštats (iespējams maldīgs), kas tur varētu būt. Pēc tā arī vados.
Tik kādā sakarā tu mini ģeogrāfisko dalījumu un valodas faktoru ? Sametis par tiem tak neizteicās ... turklāt viņa teiktais attiecas uz mūzikas biznesu, kura lauvas tiesu veido popmūzika un uz Metālu tas attiecas mazāk, jo vairums to neuztver kā biznesu, kā jau Bigijs ieteica.
0
^ tas jau dziļi individuāli uz «Pazudis ir medīšanas prieks.» attiecināju
0
Nesen lasīju, ka mūziķu galvenie ienākumi veidojas no dažnedažādām uzstāšanām.
Nefilosofēšu vai internets ir mūziķu drauds vai draugs, bet katrai jau štellei ir savi plusi un mīnusi.
Nefilosofēšu vai internets ir mūziķu drauds vai draugs, bet katrai jau štellei ir savi plusi un mīnusi.
0
^^Par ģeogrāfiju (un līdz ar to arī automātiski — dažādām valodām) minēju tāpēc, ka Sametis runā par Latvijas mūzikas izdevniecībām, minot dažas labas aiziešanu pa skuju taku un Micrec turēšanos, kā arī Latvijas būšanu par globālā mūzikas biznesa apakškopu. Man turpretim domāt, ka nevis Latvija ir mūzikas biznesa apakškopa, bet gan patiesībā kopas ir — metāls, industrija, hiphops, džezs utt. Vismaz noteicošajā dalījumā.
+1
Latvijas iekšējā tirgus patēriņam only, iespējams, būs gk. Latvijas Radio 2 repertuārs, šlāgermūzika zaļumballēm u.tml. Un tur ir gan ģeogrāfiskais, gan valodas faktors.
0
Šoreiz piekritīšu Sametim un Bleida komentiem. :) Pareizi jau Ugga saka, ka nevajag mākslu padarīt par biznesu, jo vismaz es uztveru mūziku kā mākslu (virtuozu mākslu, kuras uzdevums ir nest vēstījumu,informāciju). Mūzikai, kā tādai nepastāv kādas valodas vai teritoriālas robežas, to var salīdzināt kaut vai ar to, ka liela daļa latviešu labprāt klausās Toto Cotunio vai Rominu Paueri, bet ja paprasītu, vai viņš zin par ko ir dziesma, atbilde visbiežāk būtu - foršs meldiņš, labi skan, foršas balsis utt....!
Es pat varētu salīdzināt mūsu mūzikas industriju ar sievietes drēbju skapi, kas ir pārbāzts līdz ūkai, bet mugurā nav ko vilkt:) Tāpat mums ir vesels lērums it kā dažādu stilu grupu, katrā pagastā pa pāris pagrabā sēdošiem u.c. bet viss beigās atduras pret pārsātinātību un to, ka parasti vēlāk visiem ir mērķis pelnīt un tad jau viss ievirzās uz to, ka spēlēs jau to, kas publikai patīk.
Protams ir pagājuši 70 - 80 - 90 gadi, kad bija katram stilam un novirzienam sava jēga, savs vēstījums utt. Par ko m;ēs 21 gs varam dziedāt? par pīlēm, par globalizācijas negatīvo ietekmi, par korporāciju lielo varu!!! NAV JAU VAIRS ĪSTI PAMATA nebūs mums vairs Nirvanas - tīņu gara, nebūs Alice in Chains - rooster, nebūs 18 Angāra vai nežēlīgās revolūcijas.....
viss plūst, viss kļūst popsīgāks vai dirsā melnāks, kā no Norvēģijas mūža meža velna dirsas izdirsts...!
+2
^ "Par ko m;ēs 21 gs varam dziedāt? par pīlēm, par globalizācijas negatīvo ietekmi, par korporāciju lielo varu!!! NAV JAU VAIRS ĪSTI PAMATA nebūs mums vairs Nirvanas - tīņu gara, nebūs Alice in Chains - rooster, nebūs 18 Angāra vai nežēlīgās revolūcijas....."
Tas nu gan ir aplamības. Dažas no šīm tēmām ir vecas kā pasaule, un allaž aktuālas - paaudžu konflikti, neapmierinātība ar pastāvošo iekārtu utt. Varbūt ir izgājusi no modes NLO padarīšana, varbūt pēc kāda laika korporāciju vara būs noiets etaps, bet tādu tēmu vietā jau vienmēr atradīsies citas laicīgas aktualitātes.
"bet ja paprasītu, vai viņš zin par ko ir dziesma, atbilde visbiežāk būtu - foršs meldiņš, labi skan, foršas balsis utt....!"
Es uzskatu, ka pamatā tā tam arī būtu jābūt - ka tekstuālā nozīme ir tikai kā pievienotā vērtība, bet galvenajam vēstījumam jābūt uztveramam arī bez tā.
Atgriežoties pie sākotnējā raksta:
"Publika, uz kuras patēriņu strādā tie izdevēji, tagad vairāk rīkojas mirkļa impulsa iespaidā. Tā uz sitienu- pērkam biļetes uz koncertu, kādu disku iegādājāmies – ja radio esam dzirdējuši vienu reizi kādu "pavelkošu" dziesmu."
Man domāt, ka tā tas ir bijis vienmēr un visur, kur ir kāds pamats runāt par mūzikas biznesu. Varbūt mums tas šķiet kā jauno laiku iezīme, bet tas tikai tādēļ, ka mūzikas bizness kā tāds jau arī pie mums ir nesena parādība.
Tāpat par to apātisko, pārēdušos masu - tā varētu būt tā cilvēku daļa, kam mūzika kā tāda padziļināti neinteresē, nekad nav interesējusi un neinteresēs - un tādi vienmēr ir bijuši, un domājams, arī būs vairākumā. Uz tādiem turas viendienīšu bizness - pa vienu ausi i8ekšā, pa otru ārā, tik jāpaspēj noķert tas brīdis, kamēr nav pa otru ausi laukā izgājis, tad var arī kaut ko pārdot, vai tās būtu ieraksts, vai koncerts, vai žurnāls ar attiecīgu purnu uz vāka.
Tas nu gan ir aplamības. Dažas no šīm tēmām ir vecas kā pasaule, un allaž aktuālas - paaudžu konflikti, neapmierinātība ar pastāvošo iekārtu utt. Varbūt ir izgājusi no modes NLO padarīšana, varbūt pēc kāda laika korporāciju vara būs noiets etaps, bet tādu tēmu vietā jau vienmēr atradīsies citas laicīgas aktualitātes.
"bet ja paprasītu, vai viņš zin par ko ir dziesma, atbilde visbiežāk būtu - foršs meldiņš, labi skan, foršas balsis utt....!"
Es uzskatu, ka pamatā tā tam arī būtu jābūt - ka tekstuālā nozīme ir tikai kā pievienotā vērtība, bet galvenajam vēstījumam jābūt uztveramam arī bez tā.
Atgriežoties pie sākotnējā raksta:
"Publika, uz kuras patēriņu strādā tie izdevēji, tagad vairāk rīkojas mirkļa impulsa iespaidā. Tā uz sitienu- pērkam biļetes uz koncertu, kādu disku iegādājāmies – ja radio esam dzirdējuši vienu reizi kādu "pavelkošu" dziesmu."
Man domāt, ka tā tas ir bijis vienmēr un visur, kur ir kāds pamats runāt par mūzikas biznesu. Varbūt mums tas šķiet kā jauno laiku iezīme, bet tas tikai tādēļ, ka mūzikas bizness kā tāds jau arī pie mums ir nesena parādība.
Tāpat par to apātisko, pārēdušos masu - tā varētu būt tā cilvēku daļa, kam mūzika kā tāda padziļināti neinteresē, nekad nav interesējusi un neinteresēs - un tādi vienmēr ir bijuši, un domājams, arī būs vairākumā. Uz tādiem turas viendienīšu bizness - pa vienu ausi i8ekšā, pa otru ārā, tik jāpaspēj noķert tas brīdis, kamēr nav pa otru ausi laukā izgājis, tad var arī kaut ko pārdot, vai tās būtu ieraksts, vai koncerts, vai žurnāls ar attiecīgu purnu uz vāka.
0
Tā jau ir. Varbūt agrāk vairāk cilvēkus piesaistīja mūzika, jo citas lietas bija mazāk pieejamas. Man mūzika ir viena no kādām 4-5 lietām, kas patiesi patīk un interesē un par kuri ir viedoklis un plašākas zināšanas. Citam tajās 4-5 lietās ietilpst kautkas cits.
Ja man palūgtu kkādu vīnu nopirkt, tad noteikti vadītos pēc mirkļa principa - kam smukāka pudele / etiķete, eksotiskāka valsts, redzēta reklāma vai kautkur dzirdēts nosaukums. Tas ir pilnīgi dabiski.
Ja man palūgtu kkādu vīnu nopirkt, tad noteikti vadītos pēc mirkļa principa - kam smukāka pudele / etiķete, eksotiskāka valsts, redzēta reklāma vai kautkur dzirdēts nosaukums. Tas ir pilnīgi dabiski.
0
Katrā ziņā šīs jautājums prasās pēc diskusijas, kas var notikt tikai aci pret aci pie alus kausiem pilna galda, un tad jau var visus par un pret, savādāk šī jau tikai tāda tēmas apčamdīšana....
0
^ vaitik nupat nebija par to diskusija Nabaklab (vai mož Randomā?)
0
Hehe, pagājušo nedēļ bija tāda kā pieredzes apmaiņa par mūziķu sadarbību ar medijiem. Tā kā visi izrādija interesi turpināt, tad — iespējams — notiks arī tālāka tēmu attīstīšana apmēram Graver minētajā stilā :)
+1
Vot, par to pašu arī ir runa — kamēr rakstīju, tikmēr jau iepostēts! Bet būs vēl, jo mūziķiem ir dažāds pieredzes līmenis un prakse, tāpēc arī Nabaklabā domu apmaiņa turpināsies gan jau ka vēl kādu reizi. Pirmajā sanāksmē, kur bija cilvēki no visdažādākām grupām ar visvisādu pieredzes līmeni (sākot ar vēl pusaudžu vecuma ļautiņiem un beidzot ar Inokentiju Mārplu), runa bija par pareizu sadarbību ar medijiem, relīžu sūtīšanu, intervijām utt. Nākamajā reizē virzīsimies uz citām tēmām. Sanāksmu laikā drīkst dzert.
0
Nu rekur lielisks piemērs, kādai jābūt radio-draudzīgai mūzikai, no kuras sanāk lielisks bizness! ;)
www.youtube.com/watch?v=wG6G4XBnvLQ...
www.youtube.com/watch?v=wG6G4XBnvLQ...
+2
PALDIES! Visiem par viedokļiem. Protams, vienā mazā raksta galā - LV mūzikas lietas nav iespējamas izķidāt. Sērija turpināsies... Šajā virzienā apakštēmas 100tiem un 1000tis pat... tā teikt, uz priekšu :)
0
Būtībā tiem trūenīvel andergraundistiem, kas vispār no valodas labprāt izslēgtu vārdus «komercija» un «mūzikas bizness», attiecībā uz pagrīdi ir taisnība. Nav jau tiešām jēga ņemt tos vārdus mutē, ja mums te nekāds bizness nava, un mēs arī negribam to padarīt par lielo biznesu.
Tāpēc varētu būt atrisinājums — mūzikas lietu praktisko pusi (studijas, koncerti, klubi, šovi, ieraksti) dēvēt par ORGANIZATORISKO darbu. Būs precīzāk gan faktiski, gan ideoloģiski pieņemami :)
Tāpēc varētu būt atrisinājums — mūzikas lietu praktisko pusi (studijas, koncerti, klubi, šovi, ieraksti) dēvēt par ORGANIZATORISKO darbu. Būs precīzāk gan faktiski, gan ideoloģiski pieņemami :)
+4
studijas, koncerti, klubi, šovi, ieraksti = izdevumi. Bizens sākas tad, kad parādās ieņēmumi. Mieru tikai mieru! Neparādīsies! :D
+2
Cianīd, ar šitādu attiexmi tu pats vari, kā saka, izdarīt pašnāvību, iedzerot pats sevi! :D
+5
Pilnīgi piekrītu abiem iepr. komentētājiem.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!