atkāpies, Sātan, tā jau apakštāva kaimiņiene brauca augumā par manām datortumbiņām, jkas jaudu saņem no iebūvētās kartiņas

Aha, piekrītu Bleidam!

gan jau ka apakštāva kaimiņienei pārlieku jutīgas ausis.

Tā jau zaibiss piedāvājums, bet dzīvoklī šitādu nezvēru....
Man pirms pāris gadiem bija šitāds Sony monstrs static.music123.com/derivates/18/001/27...

tā jau skanēja ok, bet kā tusiņš, tā policija :D Beigās iegādāju pieticīgāku aparātu.

Diemžēl daudzīvokļu namos šādus aparātus izbaudīt pēc pilnas jaudas nav iespējams (bez kaimiņu plosīsanās un municipāļu saukšanas). Lai vai kā šāda jaudīga aparatūra ļoti patīkami skan arī, ja ir nogriezta klusu.
Variants- nopakot savu izstabu ar skaņuizolāciju, kā studiju mēģu telpas un kaifot pēc sirds patikas. Otrs variants- pārvākties uz savrupmāju.

Lētāk būs pārvākties uz savrupmāju nekā nopakot paneļus :D

atkarībā no tā, cik tālu no savrupmājas atrodas kaimiņu savrupmāja :)

Tā vien prasās piezīmēt, ka, ja galvenais dzinulis savā dzīvē ko mainīt, pārvācoties uz savrupmāju, ir lai varētu griezt pillā grifelē savu sulīgas skaņas izdvest spējīgo audioaparatūru,... tad varētu domāt, ka dzīves vērtīgākā daļa skrien garām.

... teica pārgudrais dirsējs piecos no rīta jaungada naktī :D

Vēl varētu piemetināt, ka brīve beidzot darīt to, ko vislaik nevarēja, apnīk precīzi pēc pusstundas.

Skatos- ierosinājums pārvākties uz savrupmāju, lai beidzot nodoties jaudīgu tumbu orģijai ir saprasts nopietni (?).
^par to brīvi darīt, ko iepriekš nevarēja, kas apnīk pēc pustundas varētu īsti nepiekrist. Skatoties, ko. Piemēram- nekad nav bijis savs dators, kad beidzot tas parādās- tā stundām, dienām pie tā tup un neapnīk. Cits variants- nekad nav nodarbojies ar seksu ar nēģerieti. Kad beidzot iegūst, tad tiešām ar pustundu varētu pietikt. U.t.t. :)

tik jārēķinās, ka savrupmājas priekšā nāksies sniegu šķūrēt rītos ...

^ jā, :D
un kasīt lapas rudeņos
un labot pilošu jumtu
un cirpt dzīvžogu
un vākt kritušos ābolus, ja tādi ir
un pieciest kaimiņus, hrenovus melomānus, kuru mūzika baudīšana aprobežojas ar auto stereosistēmas darbināšanu, parasti tas ir kāds radio.
un vasarās brēcošus sīčus, kururs kādam kaimiņam labpaticies savākt vienkopus un nosūtīt omai uz kādu mēnesi.

Tu jau apraksti vienspieotrasmāju nevis savrupmāju :)

bet no otras puses, vienmēr ir opcija piem. izkurināt pirtiņu, gulēt mauriņā, šmorēt gaļu, dzert alu un nelikties ne zinis par apkārtējo pasauli.

^^ domā ka dzīvojot pavisamsavrupmājā tu būsi pasargāts no kaimiņiem? Pasargdies uzrauties uz kolhozu mīlošiem un visādi citādi ziņkārīgiem pagasta tantukiem. Vai lokālo jāzepu kurš sajutis svaigas asinis terorizēs tevi ar varoņstāstiem par dzīvē pieredzēto.

tāpēc izsenis latvieši ir izvēlējušie viensētas !

bet dzīvot tomēr izvēlas daudzdzīvokļu namos :)

^Daudzdzīvokļu namos izvēlas dzīvot tāpēc, ka ir spiesti, jo citu variantu nav. Skaidrs, ka lielākā daļa gribētu savu māju ar zemes pleķi un būt tur saimnieki, bet ne tuvu nevar atļauties, jo viss atduras pret finansēm. Ne visiem mantojumā vecmutere ko sakarīgu ir atstājusi un nevisiem tā alga ir pietiekama, lai bankā kredītu ņemtu. Bet citādi var jau visu mūžu nodzīvot zoļika 50 m2 paneļniecē svilpodams un neparko neuztraukties. Ne tev sniegs jāšķūrē, ne jumts jālābo, ne kurināmais jāgādā. Toties jauka piespļaudīta kāpņutelpa un lifts, vietējo urlu piemīzts soliņš ar semuškām pie `podjezda`, augšas kaimiņš mēdz pludināt, pa logu skats uz pagalma misenēm, mašīnai lejā spoguļus regulāri noņem, aiz plānās sienas skan tucenieks pa naktīm u.c. jaukumi.
Vārdu sakot- kaimiņus neizvēlas.

man ir Hjuškas trejstāvniece, bez visiem Boka mionētajiem bōnusiem - bet starpstāvi plāni ...

^^ Nesaki viss, daudzīvoklis nebūt neaprobežojas ar visiem tevis uzskaitījumiem. Lērums daudzīvokļu mūsdienās ir pagalam glīši un saposti, krietni nosiltināti un kāpņutelpa nereti ir spodrāka par manu viesistabu. Turklāt ja cenu diapazons ir vienāds dzīvoklis=māja tad tas ir brīvas izvēles nevis spiestas kārtas jautājums.

Tur jau tā lieta - lai dzīvotu savrupmājā, ir jābūt gatavam un jāpatīk nepārtraukti tur kaut ko čibināties. Ja cilvēks pēc dabas ir slinks vai visādus apsaimniekošanas darbus un darbiņus nemīlošs, tad nekāda diža prieka no savrupmājas nebūs. Un man kaut kā liekas, ka tas mītiskais latvieša-zemnieka gēns ir stipri no pirksta izzīsts.

nu arī tai pašā daudzdzīvoļu mājas dzīvoklī ir jāpieliek sava roka.

Kur? Podu nolaist?

Kurš podu nolaiž, kurš remontu taisa...

Ir, protams, bet daudz mazāk.

Podu nolaiž augšējais kaimiņš — remontu pēc tam dabon taisīt tas, kurš dzīvo tieši zem viņa…

A man tiešām patīk tā Intara pieminētā čibināšanās. Ja darbs, kā man, ir tupēt pie datora cauru dienu, tad kā reiz pēc tam ir svētīgi palāpstot sniegu, nopļaut mauriņu vai pahujārīt ar cirvi pa malkas bluķiem.