sex drugs 'n' Rock'n'Roll. Es taaa tashiijos no rokenrola - jeee.
Idiots blje. Parunaa veel kaukaadas huinjas

Rock'n'Roll ir dzīvesveids, kādā liela daļa dzīvo!

...un mirst. :)

Mjā... bet šie mirst savu panākuši (vairumos gadījumu) un atceras viņus ilgi!

Nu, no rokenrola vien jau nemirst; neskatoties uz to, ko jums var būt stastījusi mamma...
Bet Puscūča kungs, acīmredzot, pat Motorhead nav dzirdējis, ja jau tik necenzēti te izrunājas...
Lielākā daļa rokmūzikas šedevru ir uzrakstīta tad, kad Ozijs vēl dzēra... Tas var mums patikt vai nepatikt, bet tad pār pasauli tiešām valdīja sex, drugs & rock'n'roll; tads bij laiks.
Un man reizēm trakoti pietrūkst to laiku atmosfēras mūsdienu mūzikā; lai gan esmu pilnīgs atturībnieks :)
Lai gan 90% šīs mūzikas izpildītāju šodien dzīvo visai sķīsti, tomēr šāda mūzika, manuprāt, ir pēdējā saliņa, kur patverties tai vārdā nenosaucamajai atmosfērai, kāda raksturīga tolaiku grupām. Nezinu, sauciet to kā gribat - draivs; ugārs, galu galā...
Bet nav vērts te ielaisties bezjēdzīgas diskusijās - vienkārši ieslēdziet šai saitā radio, vai parakājieties mp3 jukebox...

jaa tieshaam puscuukjis laikam paaraak daudz klausa mammu mans pret drugs baigi pret bet paareejais jau tajaa rock`n`roll filosofijaa tieshi kaa vajag bet nu izskataas ka tagad taadi laiki vais neatgrieziisies nekad

stonerosis
Jā labi, ka Tu pateici - citādi es vēl joprojām domātu, ka mirst tieši no rokenrola. :DDDDDDDD

Hehe... Jauka ziņa :)

"Melburnā,Austrālijā, AC/DC dzimtajā pilsētā, ir parādījusies iela, kas nosaukta par godu AC/DC - AC/DC Lane; bijusi Coronation Lane.
Atklāšanas ceremonijā bij klāt paši brāļi Jangi. Pārgriežot lentīti, Anguss teica: "Welcome to the Highway to Hell!"
Bet lūk, kā pilsētas mērs John So komentēja doto notikumu: "Kaut gan dziesmā tiek apdziedāts Ceļš uz Elli, tomēr es esmu pārliecināts, ka šis - ir ceļš uz debesīm. Dievs un Roks ir ar mums!""

Principā jau ar Highway to Hell Bons Skots esot domājis to smago, nogurdinošo mūziķa dzīvi, turnejas, utt. - kas tikai skatītājam no malas liekas pastaiga pa mākoņiem.
Leibls šo nosaukumu bija no sākta gala ienīdis. Un taisnība vien bija - Amurikā, protams, uzreiz sākās probzas.

Nesen, laikam, pat vakar skatīju filmu Gandrīz slaveni (Almoust Famos) par grupu Klusie Ūdeņi (Stillwhater, piedodiet ja drukaini kļūdaini sarakstīju), nu patikās, tikai žēl, ka tā bij subtitrēta lietuviski, diemžēl īpaši daudz nesaprotu un skaņa nebij tā lābākā (angliski) tā kā saprašana 100% nebija, bet nu roks no rokas rokā mūžam rullē pāri mumsīm. Lai gan neesmu baisas zinātājs šajā lokā, man patīkās skaistie ģitāras solo, vieglais basiņš un bungu dārdoņa, un ja būtu skuķis, teiktu seksīgais vokālais maita he he.