Vislabākais (manuprāt) ir pats pirmais Rising force, šim albumam ir tāda apokaliptiska noskaņa, arī Eclypse ir labs, bet šajā albumā sāk parādīties tādas tēmas kā mīlestība. Vairs nav sanācis šo vairāk dzirdēt, ā un ir vēl Inspirtation, kaver versiju albums.

Rising Force man ir... Alchemy vēl tīri tā neko patika :)

Eh, bet tomeer gribas teikt - shitais vecis nobaal paarejo G3 priekshaa... Kaut kaa nevar just to fiilingu no vinja dziivajaa klausoties... Lab, tur tehnika un veel nezinkas.. bet, nu kka man vinja dailjrade nav aizvilkusi..

Rising Force ir viennozīmīgi vispārākais.

Bet vispār - iesaku labāk paklausīties viņu sekotājus, grupas, kas to pašu neoklasisko piegājienu apaudzē ar kaut ko vēl: Symphony X, Adagio, japāņu Concerto Moon un Double Dealer. Ir vēl, bet tad jāskatās, no galvas neatminu.

The Seventh Sign ar tīri ok. Un jā, iemācītie un nospēlēt viņa skaņdarbu "Blue" ir mans sapnis.

nu jaa virtuozi jau chalis mauc, vienniigais aatri taa apniik he

Ar Steve Vai viņš diemžēl sacensties nevar!

man gan skiet ka tiesi var:)tehniski vins par stiivu vareetu buut arii paaraaks ...un aatraaks protams ..bet tiesa vienveidiigaaks gan ...un vins jau vispaar G3 arii bia pirms laikam petrucii nomainia vinu vai kaa

besiii

neraisa interesi, vienu brīdi gribēju dabūt, tad novilku tabus, ātri apnika, un kad dabūju, jau galīgi nesaistīja. Močīt ta močī zvērā, bet nu... kaut kas nav...

Es domāju, ka tehnikas ziņā viņš ir stipri pārāks par citiem, jo viņš tomēr mauc uz Fender, kas vispār ir diezgan neērta giča. Poh.. ka banāls, Pingvīns Monkijs ruļļo.

Iekš G3 jau visādi ir bijuši. Satriani ir vienīgais, kas tur ir vienmēr. Vai ir biežs viesis, bet pa reizei iemaldās arī tādi kā Malmstēns, Džonsons, Frips, Rots, Šenkers, Petrucci un daudzi citi...
Un viņi visi spēlē izcili.

Taads grieziigs manaam ausiim.

ai, man viņš vienalga patīk ^_^

Nu pirmie trīs viņa albūmi bija, kā angļi saka - "eye opening", vismaz priekš sava laika - kaut kas neaptverams. Bet tālāk viņš iekrita kaut kādā rutīnā. Tomēr man ir 2 viņa izlases - viena līdz 90-ajam gadam, otra - pēc 90-tā. Un tajās nu vienkārši nav kam apnikt. Super. Bet kad jāsāk klausīties albūmi, tad ir gan tā švakāk.