literatūra un māksla manā d
+1
Sastrīdējos ar vienu dārzeni, kas man pilnā balsī aurojot centās iestāstīt, ka mākslinieki un literāti ir nekam nederīgi un dzeja, teātris, grāmatas, gleznas u.c. mūsdienās nevienam nav vajadzīgi.
Kādas ir Jūsu domas šajā sakarā? Par attieksmi pret mūziku tā kā būtu skaidrs.
Kādas ir Jūsu domas šajā sakarā? Par attieksmi pret mūziku tā kā būtu skaidrs.
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
mhmh.. grāmatas - tā ir tāda garīgā barība, kas papildina vai ik vienu soli, ar katru grāmatu tak paplašinās redzesloks un spēja smuki dzīvoties un spriest:)
teātris un gleznas vismaz man tā so so, paskatīties var, ir arī interese, ja vien tas neprasa pārāk lielus finansiālos ieguldījumus.
ko tad visu no šaurpierīša gaidīji... bet nav jau visi cilvēki kā slimi uz naudas (mūsdienu Dieva) pielūgšanu :):)
teātris un gleznas vismaz man tā so so, paskatīties var, ir arī interese, ja vien tas neprasa pārāk lielus finansiālos ieguldījumus.
ko tad visu no šaurpierīša gaidīji... bet nav jau visi cilvēki kā slimi uz naudas (mūsdienu Dieva) pielūgšanu :):)
+5
Ar dārzeņiem nevajag strīdēties , viņus vienkārš vajag ēst
0
Dzeja interesee diezgan reti, gleznas un liidziigaa maaksla tikai no dazhiem maaksliniekiem (nesaprotu kaa var par ~2 vai vairaak kvadraatiem maksaat lielas summas), graamatas gan ir laba lieta, lai arii sen neesmu nevienu lasiijis ... uhhh ... ljoti sen.
0
Tā domā daudzi dārzeņi, lai tak domā, nav vērts viņu dēļ nervus bojāt!
+1
Vajag jau, vajag, biš kādu kultūru. A to strašna garlaicīga dzīve sanāk.
+8
Nu tad tik "kādam" ir jāizdod "bestsellers" - "Mein Kamf mit Bobijsxxx" !!!
0
Emmm, Sonnenmensch, vispār jau ne ar bobiju, bet kādu savu bijušo klasesbiedreni saplūcos. Fenomenāli garīgi un fiziski slinka būtne, kas aiz labas dzīves iegrimusi pašapmierinātībā.
0
Nu es jau to sapratu, ka ar viņu ne, man tikai gribējās nedaudz piedurties :)
+3
"A: Klau, bet kas īsti tie tādi ir - "cilvēki ar humanitāru prāta ievirzi?"
B: Nu kā lai tev paskaidro... Agrāk tādus par muļķiem sauca."
Tomēr mani vēl vairāk sajūsmina fakts, ka visa kultūra tiecas nonākt zilzeķu rokās. 3 reizes filologos stājos - ne reizi priekšā nebij neviena vīrišķā dzimuma pārstāvja :) Yuck it; labāk sabiedrība, kura veidota no kārtīgas erudīcijas īpašniekiem no eksakto nozaru vides, kuri papildus nav izlasījuši nevienu daiļliteratūras grāmatu, nekā pašapmierinātas tēvameitas no vidusslāņa, 90% no kurām raksta zem jebkuras kritikas atrodošos pantiņus, un iztēlojas sevi par baisākajām nācijas kultūras glabātājām. Sūkājiet citronu, filoloģijas nedabrīnumi!... Sorrī, personiska sāpe izlauzās :)
B: Nu kā lai tev paskaidro... Agrāk tādus par muļķiem sauca."
Tomēr mani vēl vairāk sajūsmina fakts, ka visa kultūra tiecas nonākt zilzeķu rokās. 3 reizes filologos stājos - ne reizi priekšā nebij neviena vīrišķā dzimuma pārstāvja :) Yuck it; labāk sabiedrība, kura veidota no kārtīgas erudīcijas īpašniekiem no eksakto nozaru vides, kuri papildus nav izlasījuši nevienu daiļliteratūras grāmatu, nekā pašapmierinātas tēvameitas no vidusslāņa, 90% no kurām raksta zem jebkuras kritikas atrodošos pantiņus, un iztēlojas sevi par baisākajām nācijas kultūras glabātājām. Sūkājiet citronu, filoloģijas nedabrīnumi!... Sorrī, personiska sāpe izlauzās :)
+1
Nē nu, es šajā jautājumā Tev piekrītu - valoda ir izpētīta, filoloģija kā baigā zinātne ir tukšu salmu kulšana, ar ko nodarbojas topošās učenes. Saucamajās humanitārajās nozarēs ir ļoti, ļoti daudz liekā, jo tajā pēdējos gados ir pārāk daudz aprobežotu cilvēku. Bet neteiksi taču, ka kaut kāds priekam radīts kultūras veidojums ir 100% nekam nederīga draza.
0
Uzskatu, ka māksla ir vajadzīga! Gleznošana, teātris, daiļliteratūra utt. tas nu katram jāizvēlas pēc gaumes. Kādreiz man dikti patika lasīt prozu. Pirmkārt, bij vieglāk uzrakstīt domrakstus videnē, otrkārt, lielāks vārdu krājums, treškārt, iegūsti arī dažādas dzīves mācības no literārajiem varoņiem. Un ir pietiekoši daudz prozas darbu, kas aizrauj ar savu sižetu un sanāk tā, ka pats līdzi izdzīvo tos visu notikumus. Skaisti. :)
Māksla attīsta cilvēka garīgo domāšanu, māca analizēt un biķinj vairāk aizdomāties par dzīvi.
Māksla attīsta cilvēka garīgo domāšanu, māca analizēt un biķinj vairāk aizdomāties par dzīvi.
0
heresy, domāju, ka esi pagalam naiva, kasoties ar katru, kas domā savādāk nekā tu. Es nesaprotu, kā tu vari būt grāmatu autors, ja pat internetā nevari savaldīt savas emocijas. Man tāpat kā tev ir savs viedoklis par visu, bet jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka citu cilvēku viedokli nevar izmainīt, pat argumentēti. Tā ir vispārējā stūrgalvība; iekārta, kura ir iesaldēta mūsdienu laikmetā.
Un tavs ieraksts šeit liecina tikai par to, ka vēlies sev morālu apstiprinājumu tam, ka tev šajā situācijā ir sava taisnība. Savā ziņā var salīdzināt ar bobiju. Es tev kā draugs iesaku - tiec taču bērnībai vienreiz pāri. Ir situācijas, kad ir jāstrīdās, bet ir vairums tomēr ir bezjēdzīgi kašķi, kuriem nav vērts veltīt laiku. Arī dzīve negaida un laiks nav mūžīgs.
Un tavs ieraksts šeit liecina tikai par to, ka vēlies sev morālu apstiprinājumu tam, ka tev šajā situācijā ir sava taisnība. Savā ziņā var salīdzināt ar bobiju. Es tev kā draugs iesaku - tiec taču bērnībai vienreiz pāri. Ir situācijas, kad ir jāstrīdās, bet ir vairums tomēr ir bezjēdzīgi kašķi, kuriem nav vērts veltīt laiku. Arī dzīve negaida un laiks nav mūžīgs.
+1
Man šķiet, ka draza ir viss, kas mēdz kļūt par tukšu fetišu un paštīksmināšanās cēloni - vai tā būtu mantas grēda, vai izglītības papīrs, vai vienkārši ķeksīši pie labas literatūras saraksta. Tas viss allaž ir valdījis un valdīs sabiedrībā, vēl jo vairāk tādā banānu republikā, kā Latvija. Taču tik ilgi, kamēr tas viss pastāv, būs klāt arī tas nejaukais rokenrola moments, kas uztur to visu dzīvu, tie trakie un izstumteņi, uz kuru pleciem īstenībā arī balstās visas šīs nomenklatūras dzīvot jeb veģetētspējas nodrošināšana - kā dzejnieks Oskars Seiksts, kurš atteicies no jebkuriem civilizācijas labumiem, kā transports vai cilvēcīga pārtika, kas iegādājama veikalā, kurš vienkārši dzīvo kaut kur ellē ratā prom savā galvā kaut kādās ārpuszemes sfērās, un vienkārši ķer no tā kaifu :) Katra personiska darīšana, kurā pusē šeit nostāties, dārzeņu vai to, kuri, kā sacīt jāsaka, are having fun - atliek tikai novēlēt katram izdarīt pareizo izvēli, kas pašu vislabāk apmierina.
Un, galu galā, nav nemaz viss tik slikti, paskatieties uz Bobiju - thank god for internet, allaž jau var atrast patvērumu!
Un, galu galā, nav nemaz viss tik slikti, paskatieties uz Bobiju - thank god for internet, allaž jau var atrast patvērumu!
0
Bļin, es vēlos zināt vairāku, maksimāli atsķirīgu personu viedokli, ne atrast apstiprinājumu - apstiprinājumu man var sniegt jebkurš no man pazīstamajiem literātiem.
O.K. - Tavējais arī ir ieklausīšanās vērts. Lai arī - kašķis bija nevis dēļ šīs tēmas, bet dēļ apstakļa, ka cilvēks var būt tik aprobežots, lai vispārinātu savas izjūtas un teiktu, ka ir tikai un vienīgi tā.
O.K. - Tavējais arī ir ieklausīšanās vērts. Lai arī - kašķis bija nevis dēļ šīs tēmas, bet dēļ apstakļa, ka cilvēks var būt tik aprobežots, lai vispārinātu savas izjūtas un teiktu, ka ir tikai un vienīgi tā.
+1
Mazais2,
kā medz teikt - dzīve ir cīņa, un tas, kurš nevēlas cīnīties, dzīvi nav pelnījis. Katrs šāds kašķis ir viens neliels dzirkstījiens sabiedriskās domas sūkalas, kas padara tās baudāmākas - citādi jājautā, ko gan tu meklē iekš heavy metal? :)
kā medz teikt - dzīve ir cīņa, un tas, kurš nevēlas cīnīties, dzīvi nav pelnījis. Katrs šāds kašķis ir viens neliels dzirkstījiens sabiedriskās domas sūkalas, kas padara tās baudāmākas - citādi jājautā, ko gan tu meklē iekš heavy metal? :)
0
heresy, saku vēlreiz - iemācies `paiet garām` aprobežotiem cilvēkiem un nedaudz kontrolēt sevi, lohu ir pārāk daudz. Pasauli neizmainīsi :)
infestus, tu visu pārlieku dramatizē. Jācīnās ir tad, kad tas ir nepieciešams (tas ietver sevī arī primitīvāko pašcieņu), bet kauties dēļ uzskatiem par mākslu?! Tas vienkārši nav tā vērts...
infestus, tu visu pārlieku dramatizē. Jācīnās ir tad, kad tas ir nepieciešams (tas ietver sevī arī primitīvāko pašcieņu), bet kauties dēļ uzskatiem par mākslu?! Tas vienkārši nav tā vērts...
+1
Cīnīties nē, bet kāreiz dārzeņlohiem knipi zem deguna pasist pie izdevības jau allaž der. Stay tr00! :)
0
mazais2 - un kā vēl var lohus mainīt. Ja nevaru, Tu ar mani nediskutētu un necenstos mani audzināt.
0
nejauc visu vienā putrā, es tevi audzinu aiz cieņas
+1
Vispār jau ir grūti tā līdz galam pamatot, vai māksla mums tiešām ir vajadzīga. Nauda ir, vilciens arī, skaidrs. Tomēr māksla pastāvēja jau pirms šiem labumiņiem, un turpinās joprojām. Malēvičs reiz tā maksimālistiskā izteicās, ka "mēs neesam vajadzīgi mākslai."
Pazīstu arī sakarīgus ļaudis, kas nevienu grāmatu nav izlasījuši. Tomēr drusku baidos no tādiem. Bija kaut kad grāmatnīcas reklāma, kas teica:" Būs par ko parunāt" Un tas ir arguments.
Pazīstu arī sakarīgus ļaudis, kas nevienu grāmatu nav izlasījuši. Tomēr drusku baidos no tādiem. Bija kaut kad grāmatnīcas reklāma, kas teica:" Būs par ko parunāt" Un tas ir arguments.
+1
nelasīšu te neko.
māksla ir vajadzīga mums, bet vai mēs esam vajadzīgi mākslai?
māksla ir vajadzīga mums, bet vai mēs esam vajadzīgi mākslai?
0
buck dich
buck dich
noch ein mal
buck dich
noch ein mal
+1
es negribu izteikties kaut ko baigi šajā sakarā vispār laikam, mani vienkārši sauktu par emo un nolinčotu.
bet vispār māksla palīdz. un dod gan literatūra, gan mūzika, gan teātris, gan kino, gan gleznošana, gan veidošana, gan fotografēšana, gan filmēšana, viss kas kaut ko dod. dod atslodzi no ikdienišķās monotonijas, spēju paskatīties uz lietām citādi, ne tā, kā vajadzētu, kā būtu fucking korekti. spēju kaut ko just, just cita cilvēka pārdzīvojumus un identificēties.
un emocionāls piepildījums man ir vajadzīgs, lai es varētu saprast un gribēt saprast eksaktās lietas, ar tām man it kā nav nekādu problēmu. un, protams, arī visa tā saucamā māksla turas uz eksaktām lietām, konkrētiem procesiem un nepieciešamībām, konkrētiem paņēmieniem un zināšanām par kaut ko.
bet vispār māksla palīdz. un dod gan literatūra, gan mūzika, gan teātris, gan kino, gan gleznošana, gan veidošana, gan fotografēšana, gan filmēšana, viss kas kaut ko dod. dod atslodzi no ikdienišķās monotonijas, spēju paskatīties uz lietām citādi, ne tā, kā vajadzētu, kā būtu fucking korekti. spēju kaut ko just, just cita cilvēka pārdzīvojumus un identificēties.
un emocionāls piepildījums man ir vajadzīgs, lai es varētu saprast un gribēt saprast eksaktās lietas, ar tām man it kā nav nekādu problēmu. un, protams, arī visa tā saucamā māksla turas uz eksaktām lietām, konkrētiem procesiem un nepieciešamībām, konkrētiem paņēmieniem un zināšanām par kaut ko.
0
es te jau esmu pavadījis gandrīz 10 minūtes lol
+2
davai balsojam par sonnenmenscha postu !
0
RuncisRenars, šodien, plkst. 19:49 labi pateica: "spēja kaut ko just, just cita cilvēka pārdzīvojumus un identificēties," un nekļūt par tādu, kā raidījuma "Logi" varoņi :)
+3
Vispār anekdotiski sanācis ar tēmas virsrakstu... vai arī tas jau no paša sākta gala tā divdomīgi iecerēts?
+2
infestus, vakar, plkst. 17:15
Katra personiska darīšana, kurā pusē šeit nostāties, dārzeņu vai to, kuri, kā sacīt jāsaka, are having fun - atliek tikai novēlēt katram izdarīt pareizo izvēli, kas pašu vislabāk apmierina.
Tā jau ir. Dažam labam pietiek labi piestumt mūli un tad blenzt realitātes šovus, piržot dīvānā. Tēlaini izsakoties, māksla padara lielāku, piešķir dzīvei garšu (vai arī iemāca to "izgaršot" - tvert mirkli, skatīt dzīvi tādu, kāda tā ir nevis kādai tai vajadzētu būt.) Man patīk, ka brīdi pēc laba dzejoļa izlasīšanas vai vizuāla darba aplūkošanas paliek tāda kā "pēcgarša" - izpratnes vai emocijas kripatiņa, kas ir grūti vārdos notverama. Maņu stimulācija. Vienlaikus jābrīnās par mākslinieka prasmi notvert šos apziņas plūsmas gabaliņus un pārtulkot tos parasto maņu valodā. Šī prasme noteikti ir intuitīva, matemātiskos vienādojumos neizteicama un nevispārināma. Brīvs gars, tā teikt.
Visādā ziņā, arī mūzika ir pie mākslas pieskaitāma. Daži žanri jau pēc būtības ir tik ekspresīvi un impulsiem bagāti (piem. metāls, ambience...), ka vajadzība pēc cita veida mākslas ir minimāla, ja reiz ir pazīstams šāds izteiksmes veids. Vismaz man tā ir.
Katra personiska darīšana, kurā pusē šeit nostāties, dārzeņu vai to, kuri, kā sacīt jāsaka, are having fun - atliek tikai novēlēt katram izdarīt pareizo izvēli, kas pašu vislabāk apmierina.
Tā jau ir. Dažam labam pietiek labi piestumt mūli un tad blenzt realitātes šovus, piržot dīvānā. Tēlaini izsakoties, māksla padara lielāku, piešķir dzīvei garšu (vai arī iemāca to "izgaršot" - tvert mirkli, skatīt dzīvi tādu, kāda tā ir nevis kādai tai vajadzētu būt.) Man patīk, ka brīdi pēc laba dzejoļa izlasīšanas vai vizuāla darba aplūkošanas paliek tāda kā "pēcgarša" - izpratnes vai emocijas kripatiņa, kas ir grūti vārdos notverama. Maņu stimulācija. Vienlaikus jābrīnās par mākslinieka prasmi notvert šos apziņas plūsmas gabaliņus un pārtulkot tos parasto maņu valodā. Šī prasme noteikti ir intuitīva, matemātiskos vienādojumos neizteicama un nevispārināma. Brīvs gars, tā teikt.
Visādā ziņā, arī mūzika ir pie mākslas pieskaitāma. Daži žanri jau pēc būtības ir tik ekspresīvi un impulsiem bagāti (piem. metāls, ambience...), ka vajadzība pēc cita veida mākslas ir minimāla, ja reiz ir pazīstams šāds izteiksmes veids. Vismaz man tā ir.
+1
Starpība ir vien tajā, kā kuram vieglāk šīs 'rabarberu klimpas smadzenēm' uzņemt.
Un jāteic arī, ka pat tādi kā piemēra pēc minētie dārzeņi ir spējīgi uz praktiski nevērtīgu mākslas izpausmju novērtēšanu. Vai varbūt es esmu aplam labās domās par lielajiem saprātīgajiem primātiem
Un jāteic arī, ka pat tādi kā piemēra pēc minētie dārzeņi ir spējīgi uz praktiski nevērtīgu mākslas izpausmju novērtēšanu. Vai varbūt es esmu aplam labās domās par lielajiem saprātīgajiem primātiem
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!