Drusku tika iepētīta apkārtne, atrasts klubs, paskatījāmies kā Diktatūra taisa saundčeku. Tad vēl tiku aizvilkts uz kaut kādu skinu gājienu pa Viļņas ielām, kur tie no vecpilsētas dziedot un saucot patriotiskus, nacionālistiskus un diemžēl ik pa laikam arī antisemītiskus saukļus virzījās uz koncerta norises vietu – klubu Mulen Ružas.

Pats koncerts tāds tīri skinisks arī sanāca – divas skinu un divas metāla grupas. Kamēr vienu grupa spēlē, attiecīgās subkultūras pārstāvji ārdās pie skatuves, bet otri tukšo alus kausus pie bāra. Grupām mainoties, vietām mainās arī to atbalstītāji. Tur gan, atšķirībā no pie mums notiekošajiem pasākumiem, viss, cik nu redzēju, notika bez jebkādām agresīvām domstarpībām un izpalika pie mums jau ierastā dūru vicināšana starp skiniem un citādi domājošajiem. Pirmā grupa - Baltas Triuksmas – tāds tīri sakarīgs patriotisks hārdroks. Atceros tikai to, ka bija diezgan klausāmi un man vietām pat patika.               

Otrie – Angis. Šos lielākā daļa jau redzēja Baltijas saulē. Atcerējos pat dažas septembrī Zaķusalā dzirdētās dziesmas. Salīdzinot abus priekšnesumus, man iepriekšējais tomēr patika labāk. Iespējams skaņas, publikas, atmosfēras vai izdzertā alus daudzuma dēļ. Visticamāk, visa kopā.

Tālāk Diktatūra. Pamatīgs intro ar lāpām un vijolēm. Pirmās dziesmas laikā (ko tādu es savā koncertu apmeklētāja karjerā vēl nebiju redzējis), kad parasti notiek visaktīvākā cīņa par vietu pie skatuves un matu purināšana/mošings visi (nu, gandrīz visi J) zālē esošie cilvēki sēdēja uz grīdas. Vēlāk noskaidroju, ka tā šai grupai esot tāda tradīcija, bet, kā tā radusies gan neuzzināju. Pēc šīs dziesmas gan visi cēlās kājās un momentā sākās tik ellīgs mošpits, ka pēc divām sekundēm nolēmu attālināties no skatuves un doties paskatīties koncertu no kāda nomaļāka nostūra. Šīs grupas, cik nu varēja spriest pēc manām diezgan vienaldzīgajām emocijām un lietuviešu publikas neviltotās sajūsmas, dziesmu tekstiem un tajos ietvertajām idejām ir vismaz tikpat liela nozīme, kā pašai mūzikai, tāpēc nav brīnums, ka man, cilvēkam, kurš lietuviski neprot pasūtīt pat alu, nekāds dižais prieks par šo priekšnesumu nebija.

Pēc Diktatūras liela skinu, kas bija galvenokārt ieradušies šīs grupas dēļ, daļa devās prom, bet uz skatuves sāka rosīties grupa, kuras dēļ šeit biju ieradies es un citi matainie lopi – Skyforger. Skaņa gan varēja būt labāka, bet tomēr prieks, ka leišu skatītāji tik aktīvi mūsējos atbalstīja. Neaizbraucējus varu mierināt, jo fordžeri šoreiz spēlēja to pašu priekšnesumu, ko pirms trim nedēļām Kabatā, tikai nedaudz īsāku – no jaunajām dziesmām skanēja tikai viena - Uz ziemeļu krastu, nebija arī Kauja pie Saules un Tīreļa purvā. Un no Kabatā nespēlētajām bija tikai divas tautasdziesmas – Sen dzirdēju, nu ieraugu un lietuviešu O kai saulute tekejo, no kurām pēdējo grupa izpildīja ar lielisku pūļa atbalstu pēc tam, kad koncerta beigās tika vēlreiz izsaukti uz skatuves.

Pēc koncerta palikām pa nakti pie viesmīlīgā Diktatūras basģitārista. Iedzērām, patērzējām, paskatījāmies bildes. Irēna vēl palika tusēties pa Viļņu, bet es nākamajā rītā ar autobusu devos atpakaļ uz Rīgu, jo gribēju vēl pagūt uz Fresh Blood finālu...

Kudars.

Bildes:
by Cruelty
http://public.fotki.com/JurgaN/tevynei_-_2005/
http://www.gallery.kobra.lt/kovo11?page=1