Sakarā ar izdzerto alkohola daudzumu, telts celšana vedās interesanti- no sākuma nevarēju atrast telts mietus, pēc tam, kad atradu, izrādījās esmu paņēmis Deathperado mietiņus, kas bija stāvējuši blakus. Protams, mani paša mietiņi mētājās turpat blakus. Uzcēlis telti un iekārtojies, devos komunicēt ar citiem, kas bija iestiepuši šādus tādus krājumus. Garšojot kontrabandas dziru, uzzināju, ka pārdošanā ir tikai alus un tas pats Aldara- ne pats labākais atklājums, jo Aldara čuras man, un ne tikai man negaršo. Tā nu dzerot un runājot izdzirdējām, ka no skatuves sāk kaut kas skanēt un devāmies klausīties, kas tas varētu būt. Jāpiezīmē, ka laikā nekas nesākās un pirmā grupa iesāka savu uzstāšanos ar divu stundu nokavēšanos. Pirmā grupa, ko man gadījās dzirdēt festivālā bija bēdīgie Eternal Snowfall, ko dzirdzēju pirmoreiz. Atmiņu nav gauži daudz, taču likās, ka ir tīri ciešams dooms.

Aizgājis uzpildīt degvielu, palaidu garām Fimoz un atnācu tieši uz igauņu rūcējiem Morigan, lai gan tad es vēl īsti nezināju, kā viņus sauc. Reti man gadās dzirdzēt rūcošu sieviešu vokālu un šis bija no šiem gadījumiem un meitene nodziedāja patiešām līmenī, cerams viņi vēl kādu reizi apciemos Latviju.

Iesildījies pie Morigan, biju gatavs piektdienas gaidītākajai grupai Huskvarn, kas man nelika vilties- tērpušies melnos strādnieku kostīmos, Huskvarn nospēlēja ne pa jokam. Repertuārā bija gan vecie, gan jaunie hiti, un pat motorzāģa šovs, kas bija ļoti patīkams pārsteigums.

Paplosījies pie Huskvarn, gaidīju Sanctimony, kas necik sen bija izlaiduši albumu, kas gan sastāv no jau dzirdētām dziesmām. Sanctimony nospēlēja līmenī, lai gan mani īpaši neparāva, jo viss jau bija dzirdēts daudzas reizes. Turklāt vēl man sāka salt, jo naktis, pretstatā cepinošajām dienām, bija nežēlīgi aukstas, un ar ko sildīties arī nebija.

Atkal pasildījies pie telts, gāju uz Neglected Fields, kas uzstājās klasiskajā sastāvā ar Hermanu un Sergeju. Nospēlēja tīri labi, lai gan es vairāk biju pārņemts ar to, kā sasildīt savu nosalušo ķermeni, nevis baudīt mūziku. Nenoklausījies visu uzstāšanos gāju gulēt, jo nežēlīgi nāca miegs. Naktī man gulēt traucēja aukstums un kolēģi, kas netālu bija uzrīkojuši nelielu bujānu. Taču galīgi mani pamodināja un piecēla saule, kas astoņos no rīta spīdēja tik stipri, ka pagulēt nebija iespējams. Piecēlies slapjš kā no upes, vēl nedaudz pagulēju telts apkārtnē, un lai atsvaidzinātos, kopā ar citiem devos peldēties. Pēc atspirdzinošās peldes radās doma iet uz netālo Blomes veikalu, lai papildinātu alus un pārtikas krājumus. Turklāt sargu nebija, kas vedināja un ideju ienest dziru, kamēr  viņi vēl nav. Tā nu kopā ar Kristu, Signi un Deathperado, karstās saules apspīdēti, gājām ceļojumā uz vietējo veikalu, kas atradās aptuveni trīs km attālumā. Baudot karsto pusdienas sauli, un pa ceļam satiekot cilvēkus, kas jau Blomē ir bijuši, vilkāmies uz veikalu. Vilkšanos uz veikalu paātrināja tikšanās ar jaukiem cilvēkiem, kas piedāvāja veldzēties ar aliņu. Parunājoties izrādījās, ka vietējā veikalā esot tikai Aldara un Cēsu ali. Parunājāmies, parunājāmies, līdz beidzot tikām līdz sarunām par datoriem, un ar saucieniem: „Viss, pietiek, par šito tēmu runāt nedrīkst!”, šķīrāmies un gājām uz veikalu.

Pie veikala panašķojāmies ar zivtiņām, un devāmies iegūt zeltaino dziru. Nopirkuši proviantu, izgājām ārā, kur sākām runāties ar vienu jautru vietējo iedzīvotāju, kurš mūs piedāvāja aizvest līdz estrādei. Sastūķējušies mašīnā jautri un ātri aizbraucām atpakaļ, kur mūs sagaidīja vēl viens nepatīkams pārsteigums- apsardze bija atgriezusies un kontrolēja vārtus.

Brīdi padomājām un Deathperado ieteica, ka vajag mēģināt ienest labumus no otras puses, kur apsargi (ar suņiem) vēl nebija parādījušies. Lēnām, lai apsargi nepamanītu, devāmies sāniski, kur netālajā mājā uzjautājām par apkārtceļa iespējamību. Vietējie puišeļi, kas laboja skūteri, labprāt apstāstīja, kā vislabāk nokļūt otrā pusē. Pēc nelielas klaiņošanas pa mežu nokļuvām uz celiņa, kas veda tieši uz telšu pilsētiņas otru pusi, kur arī ar visu vērtīgo kravu nokļuvām. Kad jau bijām pāris aliņus patukšojuši un aizgājuši nopeldēties, apsardze ar visu asinssuni parādījās arī otrā pusē, nosedzot visu nometnes perimetru. Uzzinājām arī vēl vienu sliktu ziņu- apsargi laiku pa laikam rakņājas pa teltīm, izņemot no turienes alkoholu. Deathperado tādā veidā šķīrās no viskija, par ko bija vēl ilgi dusmīgs un aicināja sist apsargus.

Pa to laiku jau sākās darbības uz skatuves. Kā pirmie uzstājās Mutilate Myself, kas nospēlēja tikai dažas dziesmas, jo kamēr tika apjēgts, kas spēlē, viņi jau beidza spēlēt. Nu neko, tika gaidīta nākamā grupa, kas izrādījās simfoniskā metāla grupa Disease. Sen bija tas laiks, kad biju šamos redzējis, taču iespaidu vēl arvien atstāja labu. Divas vijoles plus klasiskais roka sastāvs spēlēja jaukas instrumentālas kompozīcijas, ko varētu salīdzināt ar Apocalyptica.    Distant Light. Jamie bija nomainījuši solistu, un tagad tievā garmataiņa vietā uzstājās dūšīgs, notetovēts tēvainis, kas nāca tikai pa labu- balss ir kļuvusi raupjāka un stiprāka. Arī uzstāšanās kopumā atstāja nopietnāku iespaidu.

Ja atmiņa mani neviļ, tad nākamie uzstājās igauņu blackeri Manatark, no kuru uzstāšanās maz ko atceros, laikam nekas interesants nebija. Taču nākamā grupa –Trendkill Method mani patīkami pārsteidza. Enerģisks hardcore metāls, solists kas visu laiku skraida apkārt pa skatuvi un visu laiku ārdās. Tas ir kaut kas svaigs un Latvijas smagajā skatuvē nedzirdēts. Ceru viņus dzirdēt arī kādā citā pasākumā, kur varētu ievērtēt tā kārtīgāk, bet domāju, ka viņiem viss vēl priekšā.

Nākamā grupa, ko noklausījos bija brutālisti Flaying, kuriem pievienojies Viesturs no Sanctimony. Neko jaunu nepateikšu nogrieza labi, labāk pat kā citas reizes, šoreiz likās, ka vokālists ir iedziedājies un tā sakot ieaudzis kolektīvā.

Kad cilvēki arvien vairāk sāka plūst skatuves virzienā, sapratu, ka nu būs grupa ko visi visvairāk gaidījuši- pašmāju zvaigzes SkyForger. Lai gan redzēti jau neskaitāmas reizes, un šoreiz bez Kaspara, kas atgūstas no slimības, Debesu Kalēji nogrieza gadam. Skanēja dziesmas no vecajiem albumiem, kā arī jaunās dziesmas, kas vēl nav izdotas. Nospēlējuši savas dziesmas viņi pameta skatuvi, taču tikai lai atgrieztos no pēc skatītāju lūguma nospēlētu vēl pārīti savu kompozīciju. Uz SkyForger uzstāšanās beigām man jau bija uznācis augstums un miegs, tāpēc domāju, vai vērts gaidīt Urskumug. Agrāk dažādu iemeslu dēļ šī grupa mani īpaši nebija aizrāvis, tāpēc šoreiz sev par izbrīnu konstatēju, ka man patīk viņu uzstāšanās. Diemžēl cilvēku nebija daudz, jo visi pēc SkyForger bija aizgājuši sildīties vai gulēt, taču tas netraucēja viņiem labi nospēlēt. Tiesa gan, Urskumug uzstāšanos nespēju noskatīties līdz galam, jo jutos nuguris un nosalis, tāpēc noklausījies aptuveni pusi no dziesmām gāju sildīties guļammaisā. No rīta kā parasti saule neļāva īsti gulēt, tāpēc jau astoņos biju augšā, lai glābtos no nenormāli karstās telts. Diemžēl autobuss uz Rīgu atgāja tikai pēcpusdienā, tāpēc nācās īsināt laiku peldoties un vazājoties apkārt pa festivāla teritoriju, kur visi jau vācās nost un palēnām devās uz Rīgas pusi.

Autobusā nokļuvuši visi braucēji gandrīz momentāli aizmiga un gulēja līdz pat Rīgai, kad daļa aizgāja turpināt dzert, bet es braucu mājās kārtīgi izgulēties un paēst.

Viestards