Neraugoties uz to, ka gothic metal projekts Leaves’Eyes ir salīdzinoši jauns (par grupas dibināšanas laiku uzskatāms 2003. gads), tā dalībnieku vārdi šī mūzikas stila zinātājiem jau labi pazīstami. Grupas soliste, fascinējošās balss īpašniece Liv Kristine (pilnā vārdā Liv Kristine Espenas Krull, dzimusi 1976. gadā) visnotaļ ievērojamu uzmanību izpelnījusies jau kopš 18 gadu vecuma, kad kļuva par leģendārās norvēģu doom/gothic grupas Theatre of Tragedy vokālisti. Kopā ar viņu projektā Leaves’Eyes muzicē vācu gothic/doom metal grupa Atrocity, kuras līderis ir Liv Kristine laulātais draugs Aleksandrs Krulls.

Live Kristine balss diapazons un iespējas ir fantastiskas, un, iespējams, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ dziedātāja nevēlējās ierobežot savas mākslinieciskās tieksmes tikai vienā vienīgā projektā. Solo mākslinieces karjeru viņa aizsāka jau 1998. gadā, ar dažādiem panākumiem izdodot vairākus ierakstus, kā arī sadarbojoties ar citiem mūziķiem – Niku Holmsu no Paradise Lost, Cradle of Filth, kā arī jau pieminētajiem Atrocity.

Lai kādi arī nebūtu patiesie iemesli, kādēļ pārtrūka Liv Kristine un Theatre of Tragedy sadarbība, rezultāts ir tāds, ka, pateicoties dzīvesbiedra ierosmei radīt kaut ko Viljama Šekspīra un Edgara Alana Po stilā, dziedātāja radīja Leaves’Eyes koncepciju un dziesmu tekstus, savukārt muzikālās tēmas piemeklēja Atrocity basists Kriss Lukhaups, pamazām projektam pieslēdzot arī pārējos grupas dalībniekus – Matiasu Rodereru un Torstenu Baueru (ģitāras), Morticu Neuneru ((bungas un perkusijas) un, protams, pašu Aleksandru Krullu.

Leaves’Eyes pirmais albums „Lovelorn” (2003) dzima reizē ar Liv Kristine dēlu – tajā pašā dienā, kad tika ierakstītas pēdējās albuma taktis, nāca pasaulē arī mazais Leons Aleksandrs. Gaidību un šī albuma tapšanas gaidu dziedātāja atceras kā ļoti īpašu un patīkamu savas dzīves posmu, īpaši uzsverot, ka grūtniecība viesusi izmaiņas arī viņas balsī – tā kļuvusi spēcīgāka un izteiksmīgāka. Šī gotiskā un barokālā albuma pamatā ir vēstījums par kāda jaunā cilvēka nepiepildīto mīlestību, jo viņa iemīļotā noslīkusi jūrā. Atsaucoties uz skandināvu mitoloģiju, mīlētājiem satikties palīdz nāra.

Teiksmās, leģendās, kā arī mīlestībā un kaislē balstās arī otrais albums „Vinland Saga” (2005).

Tie paši leģendārie, mitoloģiskie pavedieni caurvij arī šobrīd jaunāko Leaves’Eyes albumu „Legend Land” (2006), un šajā gadījumā dziļuma progresija vērojama gan tematiskajā, gan muzikālajā ziņā. Iepriekš pazīstamais melanholiskais vieglums kļuvis krietni vien smagnējāks, ienāk agresivitāte, death metal elementi, un mūzikas kritiķi atzīst, ka vietumis ļoti uzkrītoši manāma ir Atrocity spēlei raksturīgās iezīmes. Neraugoties uz to, projekta individualitāte vēl joprojām tiek saglabāta.

Atrocity vēsture ir senāka. Par grupas pirmsākumiem uzskatāmi muzikālie meklējumi jau 1988. gadā, kad Aleksandrs Krulls, Matiass Roderers ar saviem tālaika kolēģiem mazpamazām sāka koncertēt un izdeva demoierakstu heavy un thrash metal manierē. Pēc domstarpībām par grupas muzikāli stilistisko virzību eksperimentus neatbalstošie grupas dalībnieki mazpamazām tika atsijāti, un jau 1989. gadā tika laists klajā Atrocity debijas singls „Blue Blood”, kas grupu tūdaļ nostiprināja underground kulta grupas statusā. Gadu vēlāk tika izdots debijas albums „Hallucinations”, kas tik ļoti iepatikās producentam Skotam Bērnsam, ka viņš palīdzēja grupai noslēgt līgumu ar ierakstu kompāniju Roadrunner, kuras paspārnē arī nāca klajā nākamais albums „Todessehnsucht” (1992). Domstarpību dēļ neizdevās iecerētā tūre ASV, un jau nākamais albums „Blut” pēc diviem gadiem tika radīts zem „Massacre records” zīmola.

Vēl joprojām cenšoties uzrauties no death metal rāmjiem, 1995. gadā Atrocity laiž klajā veselus divus albumus, no kuriem vienā kā vokāliste piedalās Aleksandra Krulla māsa Jasmīne Krulla, savukārt otrs ierakstīts kopā ar „Das Ich”. Sadarbība ar šo vācu electro gothic apvienību turpinājās arī albumā „Willenskraft”.

1997. gadā Atrocity aizrāvās ar popmūzikas klasikas kaverversiju izpildīšanu, kas vainagojās ar albumu „Werk 80”. Grupas desmitgade tika atzīmēta ar izlasi „Non plus ultra”, kur blakus patiešām labākajiem gabaliem ierakstītas arī līdz tam nepublicētas melodijas. Šobrīd jaunākais Atrocity albums „Atlantis” izdots 2004. gadā. Death metal kļuvis daudz melodiskāks un pamazām pāriet jau sympho death, skaņa ir spēcīga, bet vietumis jaušams arī maigums, ko piešķir Liv Kristine balss. Mistiska gaisotne mijas ar atsevišķu kompozīciju brutalitāti... Albums ir tieši tik interesants, lai rastos nepārvarama vēlme uzzināt, ar ko Atrocity spēs pārsteigt klātienē!

Valdis Bērzvads,
Gothic Productions
+371 29645264
valdis@nims.lv
info@metalshow.lv
www.metalshow.lv