Eric Rutan vārds lielākai daļai Death Metal klausītāju noteikti nav svešs, kaut vai runājot par leģendārajiem Morbid Angel, kur šis fantastiskais ģitārists ir savulaik devis milzīgu ieguldījumu, īpaši ja runājam par tādiem death metal „zelta” albumiem „Domination” un „Gateways To Annihilation”. Labu laiku jau Eric Rutan pilotē savu apvienību Hate Eternal un nesen iznākušais šīs apvienības CD „Fury & Flames” tiešām pārliecina jau pēc tikai dažu sekunžu klausīšanās.
Bez iesildīšanās un liekiem ievadiem Hate Eternal vienā mirklī uzbrūk ar masīvām, ultrabrutālām ģitārām, necilvēcīgi ārprātīgu bungu teroru, kur lauri šoreiz pienākas jaunpienācējām grupā, jaunajam talantam Jade Simonetto. Albumā basģitāras partijas iespēlējis komentārus neprasošais Cannibal Corpse basists Alex Webster un otru ģitāru dārdina Shaune Kelley no Ripping Corpse. Sapulcinājis šadus talantus pie sevis studijā, Eric Rutan tad arī ir ierakstījis īstu death metal „masterpiece”.
Ausīm un prātam neaptverami rifu kalni gāžas pāri klausītājam 10 kompozīciju garumā. Lai saprastu, kas īsti ir dzirdēts ar vienu reizi pavisam noteikti nepietiek, tādēļ šo albumu nākas klausīties vairākas reizes pēc kārtas un ar katru reizi šķiet, ka klausies ko jaunu visu laiku, jo „Fury & Flames” nav monolīts albums, tas ir tik daudzšķautņains, ka nevar paspēt uztvert visu ar vienu piegājienu. Maz ir šādu Death Metal albumu pēdējā laikā, kas ļauj Hate Eternal izvirzīt par vienu no absolūtajām līderapvienībām uz šodienas Metal skatuves.
Kā liecina informācija diska grāmatiņas beigu lapā, albums tiek veltīts aizsaulē aizgājušajam, bijušajam Hate Eternal basģitāristam Jared Anderson, ļoti tuvs Eric Rutan draugs un līdzgaitnieks.
Perfekti noproducēts, brutāls un nežēlīgs Hate Eternal pieteikums un labāko 2008. gada death metal albuma statusu. Šobrīd šķiet, ka konkurence izpaliek.
Kaspars
Pašā HE mūzikā nedzirdēju neko interesantu, viss Ērika Rutana dižgars un lielais sniegums desā... bļe, nu pagāja man tas viss garām un nekas slikts nenotika :)
Arī no vecajiem albūmiem,- blāstbīti un sūdīga gičas skaņa. Tas ir viss, kas palika atmiņā.