Biju jau kaut kur par šiem somu censoņiem lasījis itin glaimojošas atsauksmes par viņu iepriekšējo, debijas albumu “Deadmeat Disciples”, un nu, padzirdējis vēl sajūsminātākus vārdus par jauno, nupat iznākušo “Deathrash Assault”, pacentos dabūt to savos nagos. Un, kā izrādījās, tiešām bija vērts. Par šīs somu grupas muzicēšanas stilu jau viss kļūst apmēram skaidrs, izlasot albuma nosaukumu – tas ir visai tipisks death/thrash, diezgan ieturēts vecās skolas garā; jūtamas vēsmas no Slayer, Kreator, Destruction un tamlīdzīgiem agresīviem veciem thrasheriem, kas saviņķelēts kopā ar death metal rifiem un brutalitāti.
Mūziku diez vai varētu saukt par ļoti sarežģītu, tomēr rifi ir ņammīgi un daudzveidīgi, pagrābjot te no thrash, te no death groziņa pa riekšavai, un šur tur pa starpām iesprausts kāds it jauks ģitāras solo; pāris dziesmās te viesojas arī somu melodic metal grupas Machine Men ģitārists. Viens no ģitāristiem (Corpse) ir darbojies arī leģendārajā grupā Demilich. Vokāls uzreiz šķiet somisks; nē, akcentu it kā nejūt, tomēr ķērcīgie bļāvieni atgādina sajaukumu no Alexi Laiho (Children of Bodom) un Mika Luttinen (Impaled Nazarene); epizodiski parādās arī tāda pasausa growl momenti. Bundzinieks ņemas kā negudrs un demonstrē labas ātruma īpašības, nekautrējoties arī no blast beat-iem, nedz arī no jaukiem iestarpinājumiem, toties basu atsevišķi praktiski nedzird, acīmredzot basa līnija seko ģitāru rifiem. Ieraksta skaņas kvalitātei nav kur sevišķi piesieties.
Albumā ir 9 dziesmas, no kurām lielākā daļa ir ātri slānītāji, bet ir arī pāris lēnākas dziesmas, piemēram, “Panzer Holocaust” un daļēji arī noslēdzošā “Valley of Corpses”. Atšķirībā no iepriekšējā albuma, kas bija drusku vienveidīgāks, šeit nav divu sevišķi līdzīgu dziesmu, tomēr tās visas vieno izteikts galvas luncināšanas gars. Kāds jau droši vien ievēroja, ka “Panzer Holocaust” ir visai smieklīgs nosaukums; tādu te netrūkst (Napalm Satan, Morbid Mayhem u.c.), jo tekstuālā ziņā albums ir žanra klišejām un banalitātēm bagāts, bet šķiet, ka bieži vien tā ir apzināta ironizēšana par šo tēmu. Kā piemērs var kalpot dziesma “Deathrash Legions”, kuras teksts sastāv no teikumos savirknētiem slavenu albumu nosaukumiem – “We were born in south of heaven, beneath the remains we shall arise” vai arī frāze “power of perkele” :D Nu tādi somu jociņi, pasmejoties gan par sevi, gan citiem, tomēr visa pamatā ir neapturama slānīšana un organizēta plosīšanās. Grūti kādu dziesmu izcelt vai arī noniecināt, salīdzinājumā ar citām – visas ir apmēram vienādi augstā līmenī.
“Deathrash Assault” paskrien vienā elpas vilcienā, un vienmēr prasās pēc atkārtojuma - patiesi spēcīgs, azartisks, spārdīgs brutāla thrash albums ar death piešprici, kas liecina, ka somiem ir ko teikt arī šajā smagās mūzikas novirzienā, un tie nebūt nav aizmirsuši, kā saspert pa dibeniem. Novēlu viņiem tādā garā arī turpināt; pirmie lielākie panākumi jau ir – dalība plašā tūrē kopā ar Destruction un Candlemass.
9/10
Intars