Līdz ar pirmajām zeltainajām lapām un vēsiem vakariem atkal par sevi atcerēties liek arī bārdainais zviedru milzis Johans kopā ar visu pārējo Amon Amarth kolektīvu, izdodot kārtējo, nu jau piekto, šīs grupas pilno studijas albumu, kam šoreiz dots nosaukums “Fate of Norns”. Arī šajā albumā turpinās saldsērīgais melodic death metal maršs, kas, kā jau ierasts, aizved mūs sirmā senatnē, kur bārdaini vikingi, āvas un zobenus stingri satvēruši, ar Odina vārdu uz lūpām metas izmisīgos cīniņos.
Albumā “Fate of Norns” ir samanāmas visas Amon Amarth firmas zīmes, jau ar pirmajām skaņām nerodas nekādas šaubas par šīs mūzikas autoriem/izpildītājiem. Varētu teikt, ka šis ir loģisks turpinājums iepriekšējam viņu gara darbam – “Versus the World”, tomēr, neskatoties uz spēcīgo rūcējvokālu, pastāvīgo bočkas rīboņu un pazīstamajiem ģitāru rifiem, šis albums ir vēl viens solis melodiskuma virzienā, vairāk attālinoties no niknuma, kas bija jūtamāks vecākos albumos. No vienas puses, pakāpeniska atteikšanās no ģitāru sapludināšanas vienā monolītā skaņas sienā un vairāk akcentētu, smagāku rifu pielietošana rada tādu death metālam raksturīgāku skanējumu, taču padrūmu melodiju plašāks pielietojums padara šī albuma vispārējo noskaņu drīzāk skumjas nolemtības pilnu, nekā ar agresiju piesātinātu (tiesa gan, pārmērīga agresija Amon Amarth dziesmās nekad nav bijusi tipiskākā iezīme). Tomēr satraukumam nav pamata – “Fate of Norns” satur pietiekami dažādas dziesmas, no kurām neviena nelien ārpus jau sen pazīstamajiem Amon Amarth rāmjiem. Te ir gan pa kādai himnai (“The Fate of Norns”, “Beheading of a King”), gan lēnākas un skumīgākas dziesmas (“Arson”, daļēji “Where Death Seems to Dwell”), un albums noslēdzas ar tā visātrāko un dusmīgāko gabalu “Once Sealed in Blood”, tādējādi piedāvājot klausītājam praktiski pilnu šīs zviedru melodeath grupas savdabīgo spektru un izraisot tikpat dažādas un spilgtas asociācijas, ko laikam nav vērts pieminēt, jo tās būs katram nedaudz atšķirīgas.
Rezumējot iepriekš teikto, jāsaka, ka visa albuma garumā ir jūtama kvalitātes zīme gan izpildījuma un ieraksta, gan arī mūzikas sacerēšanas ziņā, kārtējais darbs ir izdevies godam. Amon Amarth nepieviļ savus cienītājus, nedz arī tos īpaši pārsteidz; albums ir tieši tāds, kāds bija sagaidāms “Versus the World” turpinājums. Kas ar šīs grupas daiļradi ir uz “tu”, tas vilšanos noteikti nepiedzīvos, savukārt tiem, kam Amon Amarth daiļrade nav pazīstama, varu ieteikt pamēģināt – varbūt iepatiksies šī nedaudz skumīgā oda senajiem skandināvu varoņiem.
Vērtējums – 8,5/10
Intars