20.08.2003

Pēc pāris dienu braukšanas pa Polijas un Vācijas ceļiem kondicionētā autobusā aptuveni divos naktī Latvijas desants ieradās nelielajā Vācijas pilsētā Wackenā lai piedalītos pasaulē lielākajā metal festivālā Wacken Open Air 2003. Pēc operatīvas izkraušanās un vietas izvēles, kas tiešām bija laba un no kurienes varēja arī redzēt abas lielās skatuves, tika pieņemts lēmums aiziet līdz skatuvei. Taču sperot pāris soļus, pēkšņi sajutu, ka krītu un izrādījās, ka pa ceļam ir neliels grāvītis, kurā tad esmu arī ielicies, taču par laimi ne vienīgais un kas vēl patīkamāk, ka tie, kas vēlās grāvītī pēc manis, bija par mani pasmējušies- tā sakot, gardāk smejas tas, kas smejas pēdējais. Dotais grāvītis pēc tam tika plaši izmantots kā sabiedriskā tualete, tāpēc tika divreiz rūpīgāk šķērsots.

 Pēc tam sekoja neliela festivāla vietas apskate un kamēr citi gāja spēlēt futbolu, es, izdomājis, ka laiks jau ir vēls, devos pie miera. Pie miera iet gan nesanāca, jo citi bija izdomājuši pieveikt palikušos vodkas krājumus. Jāsaka, ka "Jeltzin Vodka" bija diezgan riebīga un tās baudīšanas rezultātā nācās apskādēt netālos krūmus. Ceturtdienas rīts sākās karsts un smags- gribējās gulēt, bija neliela poha, un nežēlīgs karstums. Pēc nelielas apspriešanās tika nolemts iet uz baseinu, kas izrādījās nežēlīgi tāls- likās, ka eju veselu mūžību. Taču to visu atsvēra pats baseins- tīrs, vēss kristāldzidrs ūdens, kurā es momentāni atžirgu un sāku justies kā cilvēks. Jāpiezīmē, ka lielākā daļa no baseina apmeklētājiem arī bija festivāla apmeklētāji. Neiztika bez dažādām jautrām atrakcijām- sākumā bars ar cilvēkiem izdomāja ar saucienu "heavy metal" kolektīvi mesties baseinā. Pēc katras reizes šo cilvēku skaits pieauga, sasniedzot vairākus simtus, kas veidoja ļoti jauku skatu, par godu kam arī pārējie aplaudēja. Otra atrakcija bija viens ļoti apaļš puisietis, kurš leca no augšējā tramplīna izraisot lielus viļņus. Pēc otrā lēciena viņš jau kļuva par zvaigzni, kura parādīšanos sveic ar aplausiem. J Pēc baseina sekoja iepirkšanās veikalā, kas droši vien šajās dienās droši vien taisīja gada apgrozījumu, kur tika iepirks arī enerģijas dzēriens "Wacken Open Air" ar devīzi "Only for metalheadz" J Pēc šīm jaukajām nodarbībām tika iesākta arī tiešā Westivāla baudīšana. Circle||Cirlce dzirdēju tikai no telts vietas, un ko dzirdēju nepavisam neveicināja vēlēšanos iet uz viņiem.

Kā otrie uzstājās Rīgā pabijušie kanādieši Annihilator. Klausieties viņus, nožēloju, ka nebiju bijis uz viņu koncertu Rīgā, jo uzstāšanās bija tiešām pārliecinoša- labs heavy/thrash. Pēc kanādiešiem sekoja Victory, kas man īpaši nevilka tāpēc gāju apskatīt apkārtni, ar vienu ausi klausoties- kaut kāds heavy/speed, nekas prātīgs. Kad jau sāku domāt, kur novietoties lai redzētu Running Wild- suprise, uz skatuves parādījās Saxon, kas gan nospēlēja tikai trīs dziesmas, taču ar savu pusstundas uzstāšanos izskatījās iespaidīgāk nekā iepriekšējie muzikanti. Tāpat vajadzēja redzēt to skatu, kad metālisti, pēkšņi izdirdzējuši, ka spēlē Saxon, sāka skriet uz skatuves pusi vienlaicīgi dziedot līdzi. J Pa to laiku, kā gadījās, kā ne uz skatuves parādījās šī vakara headlineri Running Wild, ar Rock'n'Rolfu priekšgalā. Neesu nekāds Running Wild fans, taču likās interesanti, lai gan uz beigām sāka mesties garlaicīgi. Pēc Running Wild sekoja arī neliels salūts, pēc kura es, nolēmis koncentrēties uz mūziku, nevis un dzērieniem, devos uz dusu.

Piektdienas rīts atnāca ar somu pirti teltī un domu, ka vajadzētu iekārtot telti ar kondicionieri. Saule Vācijā likās daudz spēcīgāka nekā Latvijā, pat man kas vasarās mierīgi staigā ar neapsegtu galvu, dažbrīd likās, ka nāk virsū saules dūriens.

Lai nevajadzētu iet vēlāk, tika aizkātots līdz veikalam, kur iepirkts proviants un dzeramais- veikalā bija kaut kāds incants alus pa 0,35 EUR, kas gan bija galīgi vārgs un kura vienīgais efekts bija tāds, ka no tāda pēc kāda laika nežēlīgi sāk nākt miegs. Iepirkumu rezultātā tika nokavēts Dew Scented un pirmā grupa ko piektdien noklausījos bija britu grinderi Extreme Noise Terror, kas laikam vairāk gan vilka un deathgrind, jo bija jauki vokāli, dažādi rifi un citi desas jaukumi. Uzstāšanās laikā nedaudz pa moshpitoju un kārtīgi izkratīvu paku, kā rezultātā bija gatavs iet pie free water, lai aplietu sakarsušo galvu un nedaudz nomazgātu putekļus.

No citiem izdzirdējis labas atsauksmes par "The Crown", aizgāju paklausītes kas tad īsti šie ir par zvēriem un nejutos vīlies- puiši spēlēja klasisko zviedru death metal, labā kvalitātē un lika man arī pakratīt savu matu ērkuli. Saprazdams, ka man arī vajag atpūtu, Diamond Head laikā aizgāju atgulties pie telts vietas Nākamā grupa, kuru biju iekļāvis savā "must see" sarakstā bija vēl vieni zviedru desinieki Dismember. Arī viņi mani nepārsteidza spēlējot savu pierasto Sunlight death metal. Paklaiņojis pa apkārtni, iekārtojos ērtāk, lai varētu klausīties somus Sentenced, kuros vīlos- melodisks girl metal, ala smagāks HIM. Klausoties viņus apsēdos pūļa vidū un no garlaicības sāku snauduļot. Poweristus Primal Fear izlaidu jo likās, ka aizmigšu. Nebija cerības, ka kāda grupa mani spēs izraut no snaudas, kas par laimi nepiepildījās, jo nāca Bay Area thrasheri Testament, kas bija piektdienas labākais koncerts- mūzika pārsvarā no Testament sākumposma(man vairāk patīk pēdējie albumi), lieliska komunikācija ar publiku "after the show you can meet us at the tent and drink some beer and smoke some weed with us"- reāls kickass. Uzreiz pēc uzstāšanās beigām tikai veikts skrējiens uz Wet stage telti, kur uzstājās grieķu melodiskie blackeri Rotting Christ, lai gan jēdzienu "melodiskais blacks" uz doto grupu nevar īsti attiecināt, jo viņi spēlē daudz savādāk nekā piemēram Dimmu Borgir- grieķi apspēlē vairāk tieši pašu melodiju, nevis spēlē mid-tempo black metal radot noskaņu ar taustiņinstrumentiem. Nevaru saprast kāpēc viņus vajadzēja likt šajā mazajā(~1000 cilvēki) teltī, kura bija pārpildītā, jo viņu dziesmas un uzstāšanās bija pelnījusi vismaz party stage. Izspraukušies pa sāniem bezmaz līdz skatuvei, varējām baudīt lielisko uzstāšanos. Izlūduši no šī tiešām slapjās telts, devāmies klausīties zviedru melodiskos desu In Flames. Vai nu braukāšana kopā ar nu-metaleriem Slipknot bija viņus ietekmējusi vai kas, bet viņi likās vienveidīgi un izsaucieni "everybody jump now!" dziesmai "Only for the weak" likās ne īsti no tās operas. koncerta noslēgumā bija arī neliels salūts. Jau no paša sākuma glamrokeri Twisted Sister likās aizdomīgi, bet tā kā kopā ar Slayer tie tika minēti kā vieni no galvenajiem favorītiem, izdomāju paklausīties. Noklausījies pāris dziesmas, secināju, ka viņu spilgtos tērpus un parūkas no tik liela attāluma neredzu, tāpēc devos likties uz auss, jo nākamā diena solīja izvērsties ļoti smaga. Sākotnēji bija domāts, ka pie skatuves došos jau uz pirmo grupu, taču tā kā Sinister neatbrauca, tajā laikā iepirku pārtiku atpakaļbraucienam un alu sestdienai. Nofotografējis vietējo baznīcu, ko apsargā policisti ar suņiem, pilsētas centru, kas pilns ar metalheadiem, kā arī nopozējis dzerot alu pie WC, devos uz pirmo šīs dienas grupu Malevolent Creation, ko pazinēji ieteica redzēt. Tā arī bija- riktīgs Floridas death metal no tās labākās puses. Kakls jau bija pieradis, un ja otrajā dienā sākumā vēl sāpēja, tad sestdien jau vairs neizrādīja nekādas pretošanās pazīmes. Pēc Malevolent Creation laikam no lielā vācu alus daudzuma izdzeršanas sāka nedaudz sāpēt galva un gribēties gulēt, kā rezultātā nogulēju Carpathian Forest un Soilwork, par ko gan īpaši neskumstu, jo biju nobriedis kanādiešu Kataklysm izvāzijai savās ausīs. Ko nu gribēju to arī sagaidīju- brutal death metal ar neraksturīgu pieeju melodijai un ritmam. Likās, ka publikas skaits Kataklysm laikā sasniedza lielāko kas bijis party stage, it sevišķi ja ņem vērā, ka uz black stage tieši tad muzicēja cita lieliska vienība Dark Funeral. Uzstāšanās kuliminācija bija jaukās ūdens šaltis, kas tika veltītas no ūdensvīra puses (tur apsargi no speciālām šļūtenēm laista publiku, lai to atvēsinātu). Katrai kuliminācijai seko atelpa, kas arī izpaudās mierīgā Stratovarius vērošanā sēžot zālītē un iestiprinoties. Tieši uzreiz kā biju paņēmis sev zupu uz skatuves uztraucās death metal ēģiptologi "Nile", kas ieņēma pirmo vietu to grupu sarakstā kādēļ es braucu uz WOA2003. Skrienot pie skatuves steidzīgi lēju iekšās zupu un lamājos par nepiemērotiem ēdienreižu laikiem. Ko lai saka- cerības piepildījās, lai gan kājas jau sāka atteikt, lieliskā skaņas tuksneša vētra, ko Nile izsauca virs publikas deva spēkus. Visi trīs ģitāristi izbrēca no sevis visu tuksneša svelmi, kamēr viņu rokas perfekti darbojās, izvilot te ļoti lēnas, te grindīgi ātras melodijas. Koncerts pagāja vienā mirklī- nodziedājuši "Black seeds of venegence" un pateikušies par lielo cilvēku skaitu un atbalstu, Nile nozuda, dodami kārtu heavy metal leģendai Slayer, no kuras ir ietekmējusies vai katra death\black\thrash grupa. Ar 15 minūšu nokavēšanos uz skatuves kāpa arī paši vaininieki, izsaukdami nenormālu emociju uzplaiksnījumu fanu vidū. Uzstāšanās bija perfekta- gaismas, ļoti labs attēlojums uz lielā ekrāna, tas viss radīja labu iespaidu. Taču vai nu tāpēc, ka bija noguruši, vai cita iemesla dēļ Slayer nepavisam nevēlējās komunicēt ar publiku- likās, ka atšķirībā no citām grupām, viņiem īpaši neinteresē, ka viņi spēlē tieši lielākā heavy metal festivālā tāda pūļa priekšā. Dziesmas īpaši neatceros, prātā palika Dead skin mask, piece by piece un noslēdzošā Raining Blood (kas gan cits, ja ne viņš). Interesanti, ka Slayer uzstāšanās laikā bija vērojama Recycle Bin crowdsurfing- pa pūli tika pludinātas miskastes- izskatījās jautri. Uzreiz pēc Slayer bija vēl viena grupa, kuras dēļ es arī braucu uz šo festivālu, slavenākā Austrumeiropas grupa Vader. Kā atzina Vader vokālists, ir grūti spēlēt pēc tādām grupām kā Slayer, bet viņi mēģināšot. Jāsaka, ka sanāca viņiem vairāk nekā labi. Ja Slayer mani piespieda nedaudz garlaikoties, tad Vader laikā es atguvu dzīvesprieku un kratīju savu matu ērkuli, ka nemetas. Cik atceros, pārsvarā spēlēja dziesmas no pēdējā albuma, kā arī nenospēlēja nevienu coveru. Vader vienreiz atgriezās uz skatuves lai nospēlētu "Back to the blind", laikam bija baidījies, ka pēc Slayer cilvēkiem vairs nebūs vēlēšanās klausīties ko citu. Ar to arī WOA2003 bija galā un vēl palika mūžīgi pēdējais dalībnieks Onkel Tom, no kura es paklausījos vienu dziesmu un devos kravāt mantas lai brauktu atpakaļ uz Latviju.

Ievietots: 2003. gada 20. augustā, plkst. 13:27
Komentāri
6753293
, 2004. gada 15. martā, plkst. 15:22
0
 
adfaDf sddfssf
6753293
, 2004. gada 15. martā, plkst. 15:22
0
 
adfaDf sddfssf
6753293
, 2004. gada 15. martā, plkst. 15:22
0
 
adfaDf sddfssf
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai reģistrējies!